(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 91/2009 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam. Minētie pasākumi turpmāk tiks dēvēti par “sākotnējiem pasākumiem”, un izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti šie pasākumi, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pēc tam, kad tika noteikts galīgais antidempinga maksājums, Komisija saņēma pierādījumus, ka šie pasākumi tika apieti, veicot pārsūtīšanu caur Malaiziju.

(3)

Tādēļ Komisija 2010. gada 28. novembrī ar Regulu (ES) Nr. 966/2010 (3) sāka izmeklēšanu par tādu antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kuri noteikti ar Regulu (EK) Nr. 91/2009 (“pretapiešanas izmeklēšana”).

(4)

2011. gada 26. jūlijā Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 723/2011 (4) (“pretapiešanas regula”) antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 91/2009, attiecināja arī uz dažiem dzelzs vai tērauda savienotājelementiem, kas nosūtīti no Malaizijas un deklarēti vai nedeklarēti kā Malaizijas izcelsmes ražojumi.

(5)

2016. gada 27. februārī Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/278 (5) atcēla galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 91/2009 un attiecināts ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 723/2011.

(6)

2019. gada 3. jūlija spriedumā lietā C-644/17 (6) Eurobolt Tiesa atzina Īstenošanas regulu (ES) Nr. 723/2011 par spēkā neesošu, jo tā tika pieņemta, pārkāpjot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (7) 15. panta 2. punktā paredzēto konsultāciju procedūru.

(7)

Pēc Tiesas ieskatiem Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 2. punktā noteiktā prasība paziņot Padomdevējai komitejai visu būtisko informāciju ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms šīs komitejas sanāksmes ir procedūras likumības būtisku procesuālo noteikumu sastāvdaļa, kuru pārkāpums izraisa attiecīgā tiesību akta spēkā neesamību (8). Tiesa uzskata, ka šī tiesību norma ir pārkāpta, jo uzņēmuma Eurobolt – Nīderlandes savienotājelementu importētāja no Malaizijas – apsvērumi nav paziņoti dalībvalstīm ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms Padomdevējas komitejas sanāksmes.

(8)

Saskaņā ar LESD 266. pantu Savienības iestādēm ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi Eiropas Savienības Tiesas sprieduma izpildei. Tāpēc Komisija 2019. gada 27. augustā atsāka pretapiešanas izmeklēšanu, lai novērstu Tiesas konstatēto nelikumību (9).

(9)

Pretapiešanas izmeklēšanas atsākšana attiecās tikai uz Tiesas sprieduma izpildi lietā C-644/17 Eurobolt, proti, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti visi procesuālie noteikumi, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 2. punktā paredzētās padomdevējas komitejas procedūras (10). Tagad šī procedūra ir aizstāta ar pārbaudes komitejas procedūru, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (11) 5. pantā.

(10)

Šajā sakarā būtu jānorāda, ka Eiropas Savienības akti ir jāpieņem saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem, kas ir spēkā šo aktu pieņemšanas brīdī. Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 2. punkts tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā pamatā esošās izmeklēšanas laikā, tika atcelts. Tāpēc tādu procedūru kā pašreizējā pretapiešanas izmeklēšanas atsākšana, kas sākta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 3. punktu, sākot no Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 2. punkta atcelšanas brīža redakcijā, kādā tā bija piemērojama Īstenošanas regulas (ES) Nr. 723/2011 pieņemšanas laikā, var pabeigt, tikai pamatojoties uz pašreiz spēkā esošo komitejas procedūru pretapiešanas pasākumu noteikšanai (12). Saskaņā ar 15. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 1225/2009, kas grozīta un kodificēta Regulā (ES) 2016/1036, procedūra, kas jāievēro šīs procedūras atsākšanai, ir noteikta Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā.

(11)

Eurobolt savā 2011. gada 13. jūnija iesniegumā divos aspektos apšaubīja Komisijas interpretācijas par Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. pantu likumīgumu. Pirmkārt, Eurobolt apgalvoja, ka attiecinātie pasākumi neesot jāpiemēro attiecīgajam ražojumam, ja tam ir faktiskā Malaizijas izcelsme. Otrkārt, Eurobolt apšaubīja Komisijas pilnvaras pretapiešanas izmeklēšanā ex officio izdarīt apgalvojumu par kaitējumu, pamatojoties uz sākotnējās izmeklēšanas datiem, bet nesniedzot pierādījumus par kaitējumu.

(12)

Komisija norādīja, ka neviens no šiem apgalvojumiem nav saistīts ar sprieduma izpildi. Tādējādi Eurobolt piezīmes attiecās uz jautājumiem, kas neietilpst sprieduma izpildes tvērumā. Jebkurā gadījumā apgalvojumus varētu noraidīt arī pēc būtības.

(13)

Attiecībā uz Eurobolt pirmo apgalvojumu un, kā norādīts pretapiešanas regulas 46. apsvērumā, pamatregulas 13. panta 1. punkts pasākumus ļauj attiecināt arī uz līdzīgā ražojuma importu no “trešām valstīm”. Pamatregulas 13. panta 4. punkts pieļauj izņēmumus attiecībā uz faktiskajiem ražotājiem no šīs trešās valsts. Tā kā pretapiešanas izmeklēšanā tika atklāta apiešanas prakse, kas atbilst OLAF un Malaizijas iestāžu veiktās izmeklēšanas konstatējumiem, ar pretapiešanas regulas 1. pantu antidempinga pasākumi tika attiecināti arī uz importu, kas nosūtīts no Malaizijas. Tomēr ikvienam uzņēmumam, kas bija pierādījis, ka tas ir faktiskais Malaizijas ražotājs, tika piešķirts atbrīvojums no attiecinātajiem pasākumiem. Turklāt saskaņā ar pretapiešanas regulas 2. pantu bija iespējams pieprasīt turpmākus atbrīvojumus. Tādējādi, tā kā tika apstiprināta Ķīnas izcelsmes ražojumu pārsūtīšana caur Malaiziju (sk. pretapiešanas regulas 34. un 45. apsvērumu) un faktisko Malaizijas ražotāju eksports tika atbrīvots no pasākumu attiecināšanas, Eurobolt pirmais apgalvojums tika noraidīts.

(14)

Attiecībā uz Eurobolt otro apgalvojumu būtu jānorāda, ka pamatregulas 13. panta 1. punkts cita starpā paredz to, ka ir “pierādījumi [par kaitējumu vai to], ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgo izstrādājumu cenu un/vai daudzumu izteiksmē..” (izcēlums pievienots). Šīs divas prasības nav kumulatīvas. Pretapiešanas regulas 37. un 38. apsvērums parāda, ka ar sākotnējo regulu noteiktā antidempinga maksājuma koriģējošo ietekmi gan cenu, gan daudzumu ziņā mazināja pasākumu apiešana. Tāpēc pamatregulas 13. panta juridiskās prasības tika izpildītas. Attiecīgi nebija vajadzības vai juridiska pienākuma atkārtoti novērtēt vai atkārtoti izmantot sākotnējās izmeklēšanas datus par kaitējumu attiecībā uz importu no Ķīnas. Tādējādi arī šis apgalvojums tiek noraidīts.

(15)

No iepriekš minētā Komisija secina, ka Eurobolt2011. gada 13. jūnija iesniegums tika pienācīgi izskatīts, un Eurobolt apgalvojumi tika aplūkoti pretapiešanas regulā, īpaši tās 2.8. un 4. iedaļā. Turklāt šajā sakarā ir svarīgi norādīt, ka Eurobolt neapšaubīja ne pierādījumus par Ķīnas izcelsmes ražojumu pārsūtīšanu caur Malaiziju, ne konstatējumu, ka uzņēmumi, no kuriem Eurobolt iegādājās attiecīgo ražojumu, Komisijai ir snieguši maldinošu informāciju un nav spējuši pierādīt, ka tie ir faktiskie Malaizijas ražotāji.

(16)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1374, ar ko atsāk pretapiešanas izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par pretapiešanas izmeklēšanas atsākšanu. Piezīmes iesniedza divas personas.

(17)

Eurobolt apgalvoja, ka Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 2. punkta pārkāpumu, ko konstatējusi Tiesa, nevar novērst ex post, jo tas ir būtisku procesuālo noteikumu pārkāpums, un tāpēc tas ietver visas sākotnējās pretapiešanas izmeklēšanas prettiesiskumu.

(18)

Šis apgalvojums ir nepamatots šādu iemeslu dēļ. 15. panta 2. punkta pārkāpums neietver visas procedūras prettiesiskumu tāpēc, ka Tiesas konstatētā nelikumība neattiecas uz būtiskajiem konstatējumiem par apiešanu. Tāpēc pārkāpumu var novērst, atsākot pretapiešanas izmeklēšanu tajā punktā, kurā notikusi nelikumība. Tas ietver Eurobolt sākotnējo apsvērumu kopā ar īstenošanas akta projektu nosūtīšanu komitejai, ievērojot procedūru, kas pašlaik ir spēkā pretapiešanas pasākumu noteikšanai. Tā ir procedūra, kas minēta iepriekš 10. apsvērumā. Piemērojamais tiesību aktos noteiktais termiņš, līdz kuram komitejai jāsaņem attiecīgā informācija, ir ne vēlāk kā 14 dienas pirms minētās komitejas sanāksmes. Tas ļauj komitejai, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem, iepazīties ar visu attiecīgo informāciju, lai dalībvalstis varētu formulēt nostāju par īstenošanas akta projektu. Kā nesen atzina Tiesa, administratīvās procedūras atsākšana un antidempinga maksājumu atkārtota noteikšana importam, kas veikts atceltās regulas piemērošanas laikā, arī nevar tikt uzskatīta par pretēju atpakaļejoša spēka aizlieguma noteikumam (13).

(19)

Ja ar Tiesas spriedumu antidempinga regula tiek atzīta par spēkā neesošu, iestādei, kas izpilda minēto spriedumu (šajā gadījumā Komisijai) ir iespēja atsākt minētās regulas pamatā esošo procedūru (14). Turklāt, ja vien konstatētais pārkāpums neietver visas procedūras prettiesiskumu, šai iestādei, lai pieņemtu aktu, ar kuru paredzēts aizstāt atcelto vai par spēkā neesošu atzīto aktu, ir tiesības šo procedūru atsākt posmā, kurā šis pārkāpums ir izdarīts (15).

(20)

Eurobolt arī apgalvoja, ka nebūtu pienācīgi, ja Komisija atkārtoti noteiktu pretapiešanas pasākumus tāpēc, ka tie ir zaudējuši spēku un kopš tā laika ir atcelti.

(21)

Šajā ziņā būtu jānorāda, ka, novēršot procesuālo pārkāpumu un apstiprinot izmeklēšanas konstatējumus, kas netika apstrīdēti ar attiecīgo spriedumu, Komisija pilda savu pienākumu noteikt pasākumus attiecīgā ražojuma importam, kas veikts šo pasākumu piemērošanas laikposmā, t. i., no 2011. gada 27. jūlija līdz 2016. gada 27. februārim. Tāpēc Komisija Eurobolt apgalvojumu noraida.

(22)

Cita persona – Eiropas Savienotājelementu izplatītāju apvienība (EFDA) – apgalvoja, ka “pastāvīgi nopietni netiek uztvertas Eiropas savienotājelementu izplatītāju un to attiecīgo pārstāvības struktūru pamatotās un rūpīgi apsvērtās piezīmes”. Šī persona arī apgalvoja, ka tad, ja importētājs var pierādīt, ka ir veicis pienācīgu pārbaudi un visus pamatotos un atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka importētais ražojums ir likumīgi ražots Malaizijā, izplatītājiem neesot jābūt atbildīgiem par antidempinga maksājuma nomaksu un šādi samaksātie maksājumi esot jāatmaksā.

(23)

Komisija noraidīja EFDA pirmo apgalvojumu tāpēc, ka apvienība neuzrādīja nekādus konkrētus pienācīga procesa pārkāpumus izmeklēšanas atsākšanas procedūrā un nesniedza nekādus pierādījumus šajā sakarā.

(24)

Attiecībā uz EFDA otro apgalvojumu pamatregulas 13. panta 4. punktā noteikts – ja apiešanas prakse, process vai darbs notiek ārpus Savienības, atbrīvojumus var piešķirt tiem attiecīgā ražojuma ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie nav iesaistīti apiešanas praksē. Līdz ar to nav iespējams piemērot atbrīvojumus, pamatojoties uz importētāja veiktu pienācīgu pārbaudi, ja pasākumu apiešana notiek ārpus Eiropas Savienības (kā tas ir šajā lietā). Gluži otrādi – eksportētājam ir jāpierāda, ka tas ir faktiskais Malaizijas ražotājs, un jāpieprasa atbrīvojums. Kā minēts pretapiešanas regulas 4. iedaļā, pieteicās vairāki Malaizijas eksportētāji un tika apsvērti atbrīvojumu piešķiršanai, un Komisija šādus atbrīvojumus kopumā piešķīra deviņiem uzņēmumiem. Tāpēc Komisija noraidīja EFDA otro apgalvojumu.

(25)

Ņemot vērā iesniegtās piezīmes un to analīzi, Komisija secina, ka sākotnējie pasākumi atkārtoti būtu jānosaka attiecīgā ražojuma importam, kas nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Malaizijas izcelsme.

(26)

Visas personas, kas pieteicās pretapiešanas izmeklēšanas atsākšanas posmā, tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts atkārtoti noteikt antidempinga maksājumu. Tām bija dots laiks, kurā tās pēc informācijas izpaušanas varēja iesniegt apsvērumus. Eurobolt un EFDA iesniedza piezīmes.

(27)

Pirmkārt, Eurobolt apgalvoja, ka būtisku procesuālo noteikumu pārkāpumi ietver visas procedūras prettiesiskumu, un tādēļ tos nevar novērst ex post. Otrkārt, Eurobolt apgalvoja, ka tādu pasākumu atkārtota noteikšana, kuru juridiskais pamats ir tiesību akts, ko PTO atzinusi par nelikumīgu, ir tiesiskuma un labas pārvaldības principa pārkāpums. Treškārt, Eurobolt apgalvoja, ka Komisijas priekšlikums par pasākumu atkārtotu noteikšanu izraisa efektīvas tiesību aizsardzības tiesā trūkumu, jo tas nozīmē, ka Komisija var vienkārši novērst jebkādus pārkāpumus ex post, un ka šis rezultāts izjauc spēku līdzsvaru tirdzniecības aizsardzības procedūrās. Ceturtkārt, Eurobolt apgalvoja, ka Komisijas priekšlikumā nav ņemts vērā Hoge Raad (Nīderlandes Augstākās tiesas) nolēmums lietā Eurobolt v Staatssecretaris van Financiën (16), un mudināja Komisiju atturēties no iejaukšanās muitas iestāžu ekskluzīvajā kompetencē lemt par Eurobolt samaksāto pretapiešanas maksājumu atmaksu.

(28)

Attiecībā uz Eurobolt pirmo apgalvojumu, kas jau bija izvirzīts pretapiešanas izmeklēšanas atsākšanas posmā, Komisija atsaucas uz 18. un 19. apsvērumu. Tā kā jauni argumenti netika iesniegti, šis apgalvojums tiek noraidīts.

(29)

Attiecībā uz Eurobolt otro apgalvojumu Komisija nolēma saskaņot pasākumus ar PTO ekspertu grupu un Apelācijas institūcijas konstatējumiem, kas bija iemesls tam, kādēļ tika pieņemta 2016. gada 26. februāra regula (sk. 5. apsvērumu). Tā nolēma to nedarīt ar atpakaļejošu (ex tunc) spēku. Attiecīgi Komisijai bija pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu, t. i., labot Tiesas konstatēto nelikumību. Tā kā procesuālo kļūdu varēja labot un konstatējumi par apiešanu tika apstiprināti, Komisijai bija tiesības pasākumu piemērošanas laikposmā atkārtoti noteikt pretapiešanas maksājumus, pamatojoties uz neapstrīdētajiem pretapiešanas izmeklēšanas konstatējumiem. Neviena no iepriekš minētajām darbībām nav saistīta ar labas pārvaldības principa pārkāpumu. Katrā ziņā Eurobolt atsaucās uz labas pārvaldības principu, taču konkrēti neprecizēja, kādas tiesības šajā ziņā būtu pārkāptas (17). Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraida.

(30)

Attiecībā uz Eurobolt trešo apgalvojumu ir jāatgādina – no iedibinātās judikatūras izriet, ka atceļošā Tiesas sprieduma tvērums un motīvi ir jānosaka katrā konkrētā gadījumā (lieta C-283/14 un 2016. gada 28. janvāra spriedums lietā C-284/14 CM Eurologistik un GLS, EU:C:2016:57, 49. punkts, un tajā minētā judikatūra), un tie var būt tādi, ka attiecīgo maksājumu tūlītēja un pilnīga atmaksāšana nav jāveic (2018. gada 15. marta spriedums lietā C-256/16 Deichmann SE v Hauptzollamt Duisburg, 70. punkts). Šajā lietā pārkāpums neietvēra visas procedūras prettiesiskumu. Kā izklāstīts iepriekš 7.–10. apsvērumā, procesuālo noteikumu pārkāpumu šajā lietā varēja novērst un pasākumu varēja noteikt atkārtoti saskaņā ar piemērojamiem procesuālajiem noteikumiem. Šie pienākumi neapdraud efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu. Tāpēc Komisija noraidīja arī šo apgalvojumu.

(31)

Attiecībā uz Eurobolt ceturto apgalvojumu, kas izklāstīts 8. apsvērumā, Komisijai bija jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Nīderlandes Augstākās tiesas lēmums, kas turklāt attiecās uz jautājumu par to, vai antidempinga maksājumu atmaksāšanas gadījumā būtu jāveic procentmaksājumi, nevarēja atbrīvot Komisiju no tās pienākuma, kas izriet no Tiesas sprieduma. Katrā ziņā Komisijas rīcība neiejaucas arī dalībvalstu muitas iestāžu kompetencē, ko Tiesa ir atzinusi gan lietā C&J Clark International (18) , gan lietā Deichmann (19). Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraida.

(32)

EFDA pauda nožēlu, ka tika noraidīts tās iepriekšējais pieprasījums atbrīvot importētājus no antidempinga maksājumu maksāšanas gadījumos, kad importētāji spēja pierādīt pienācīgu pārbaudi, ar ko nodrošina, ka importētais ražojums ir likumīgi ražots Malaizijā. EFDA lūdza Komisiju atkārtoti aplūkot apvienības paustās bažas.

(33)

Kā minēts 24. apsvērumā, nav iespējams piemērot atbrīvojumus, pamatojoties uz importētāja veiktu pienācīgu pārbaudi, ja pasākumu apiešana notiek ārpus Eiropas Savienības (kā tas ir šajā lietā). Tāpēc Komisija vēlreiz apstiprināja EFDA pieprasījuma noraidījumu.

(34)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pēc informācijas izpaušanas izteiktās piezīmes nemainīja Komisijas 25. apsvērumā izklāstīto secinājumu.

(35)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (20) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(36)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,