<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<!DOCTYPE C_Doc_Ref SYSTEM "CNC.dtd">
<C_Doc_Ref C_Langue="lv" C_Version_doc="4.0" C_Debut_ID="LV62014C0340">
   <Properties>
      <Property name="Juridiction">C</Property>
      <Property name="NumeroOrdre">0340</Property>
      <Property name="Annee">2014</Property>
      <Property name="Formation">C</Property>
      <Property name="Langue">LV</Property>
      <Property name="MessInFileNumber">L_Cnc_Mess_En.xml</Property>
      <Property name="DtFilename">TRA-DT-EN-CONCL-C-0340-2014-201505297-01_00.xml</Property>
      <Property name="TypeDoc">CNC</Property>
      <Property name="NatureAff">RP</Property>
      <Property name="CreatedFrom">Litige</Property>
      <Property name="EP_Mode">0</Property>
      <Property name="EP_ModeText">DEF</Property>
      <Property name="EP_Titre1"/>
      <Property name="EP_Titre2">PROVISIONAL TEXT OF 01/06/2015</Property>
      <Property name="EP_Titre3"/>
      <Property name="EP_Mention">0</Property>
      <Property name="EP_Mention_Texte">Text for publication</Property>
      <Property name="EP_IsMention_Texte">0</Property>
      <Property name="Version"/>
      <Property name="EP_Version">0</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Footer"/>
      <Property name="EP_FormJug_ID">-</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Texte"/>
      <Property name="NEW">0</Property>
      <Property name="FileDoc">Document3</Property>
      <Property name="TypeOrd"/>
      <Property name="TOC_Position_NotVademecum">0</Property>
      <Property name="NumProc">1</Property>
      <Property name="TypeProc">P</Property>
      <Property name="NumSuite">1</Property>
      <Property name="LitFilePath">C:\Users\rkla\AppData\Local\Temp\canevas\Litige.xml</Property>
      <Property name="Created">Canevas 3.8.8 J 24/03/2015 14:55:27</Property>
      <Property name="FootNotes">False</Property>
      <Property name="EP_Titre0"/>
      <Property name="EP_DocDeTravail">0</Property>
      <Property name="SectionType1">CNC</Property>
      <Property name="SectionData1">§161;pos=39482:lng=LV</Property>
      <Property name="Filename">^CONVERSION^iju@TRA-DOC-LV-CONCL-C-0340-2014-201505297-06_90</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2.xml</Property>
      <Property name="watch">O:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_trad\In\</Property>
      <Property name="QuotationMark_Open">“</Property>
      <Property name="QuotationMark_Close">”</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_PC_TRAD SV2_PUB</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_SV2_PUB.xml</Property>
      <Property name="watch">P:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_pub\In\</Property>
   </Properties>
   <C_Header_Gauche>
      <blockquote id="A010000000">
         <para style="header" id="A150000000">
            <emphasis role="italc" id="A400000000">M. SZPUNAR </emphasis>SECINĀJUMI – APVIENOTĀS LIETAS C‑340/14 UN C‑341/14</para>
      </blockquote>
   </C_Header_Gauche>
   <C_Header_Droit>
      <blockquote id="A010000001">
         <para style="header" id="A150000001">
            <emphasis role="italc" id="A400000001">TRIJBER </emphasis>UN <emphasis role="italc" id="A400000002">HARMSEN</emphasis>
         </para>
      </blockquote>
   </C_Header_Droit>
   <C_Footer_Gauche>
      <blockquote id="A010000002">
         <para style="footer" id="A150000002">I - 20<emphasis role="tab" id="A400000003"/>
         </para>
      </blockquote>
   </C_Footer_Gauche>
   <C_Footer_Droit>
      <blockquote id="A010000003">
         <para style="footer" id="A150000003">
            <emphasis role="tab" id="A400000004"/>
            <emphasis role="tab" id="A400000005"/>I - 21</para>
      </blockquote>
   </C_Footer_Droit>
   <Affaire>
      <Introduction>
         <section id="A000000000">
            <para style="36Centre" id="A150000004">ĢENERĀLADVOKĀTA MACEJA ŠPUNARA [<emphasis role="italc" id="A400000006">MACIEJ SZPUNAR</emphasis>]</para>
            <para style="36Centre" id="A150000005">SECINĀJUMI,</para>
            <para style="36Centre" id="A150000006">sniegti 2015. gada 16. jūlijā <footnote role="fNote" id="A110000000">
                  <number>1</number>
                  <para style="40FootnoteLangue" id="A150000007"> –	Oriģinālvaloda – angļu.</para>
               </footnote>
            </para>
            <para style="38Centregrasgrandespacement" id="A150000008">
               <emphasis role="bold" id="A400000007">Apvienotās lietas C‑340/14 un C‑341/14</emphasis>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000009">
               <emphasis role="bold" id="A400000008">
                  <emphasis role="italc" id="A400000009">R. L. Trijber </emphasis>
               </emphasis>(C‑340/14)</para>
            <para style="39Centreespacement" id="A150000010">(<emphasis role="italc" id="A400000010">Raad van State</emphasis> (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</para>
            <para style="71Indicateur" id="A150000011">
               <phrase role="motcle" id="A410000000">(Direktīva 2006/123/EK </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000001">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000002"> 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000003">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000004"> Pakalpojumu jēdziena izpratne pārvadājumu jomā </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000005">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000006"> Direktīvas 2006/123 III nodaļas piemērošana pilnībā iekšējām situācijām </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000007">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000008"> 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000009">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000010"> Atļaujas termiņš)</phrase>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000012">
               <emphasis role="bold" id="A400000011">
                  <emphasis role="italc" id="A400000012">J. Harmsen </emphasis>
               </emphasis>(C‑341/14)</para>
            <para style="39Centreespacement" id="A150000013">(<emphasis role="italc" id="A400000013">Raad van State</emphasis> (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</para>
            <para style="39Centreespacement" id="A150000014">(Direktīva 2006/123/EK – Direktīvas 2006/123 III nodaļas piemērošana pilnībā iekšējām situācijām – 10. panta 2. punkta c) apakšpunkts – Nosacījumi par atļauju piešķiršanu – Pret cilvēku tirdzniecību vērsta darbība)</para>
         </section>
      </Introduction>
      <C_Conclusions role="page break">
         <C_Conc_Txt>
            <section id="B000000000">
               <blockquote id="B010000000">
                  <title id="B210000000">
                     <number>1.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000000">Abas šīs lietas, kas attiecas uz tiesvedību starp <emphasis role="italc" id="B400000000">R. L. Trijber</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000001">College van burgemeester en wethouders van Amsterdam </emphasis>(Amsterdamas pilsētas mēra un deputātu padome, turpmāk tekstā – “<emphasis role="italc" id="B400000002">College</emphasis>”) un tiesvedību starp <emphasis role="italc" id="B400000003">J. Harmsen</emphasis> un<emphasis role="italc" id="B400000004"> Burgemeester van Amsterdam </emphasis>(Amsterdamas pilsētas mērs), izraisa vairākus pamatjautājumus par Direktīvas 2006/123/EK <footnote role="fNote" id="B110000000">
                        <number>2</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000001"> –<emphasis role="tab" id="B400000005"/>Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).</para>
                     </footnote> nodaļas par brīvību veikt uzņēmējdarbību piemērošanas jomu, kā arī tajā noteiktajām būtiskajām prasībām.</para>
               </blockquote>
               <section id="B000000001">
                  <title style="03Titre1" id="B200000000">
                     <number>I –</number>
                     <titlecontent id="B300000000">
                        <emphasis role="bold" id="B400000006">Atbilstošās tiesību normas</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000002">
                     <title style="04Titre2" id="B200000001">
                        <number>A –</number>
                        <titlecontent id="B300000001">
                           <emphasis role="italc" id="B400000007">Eiropas Savienības tiesības</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000001">
                        <title id="B210000001">
                           <number>2.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000002">Direktīvas 2006/123 2. panta “Piemērošanas joma” redakcija ir šāda:</para>
                        <para style="02AlineaAltA" id="B150000003">“1.<emphasis role="tab" id="B400000008"/>Šo direktīvu piemēro pakalpojumiem, ko sniedz pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000002">
                        <para style="01PointAltN" id="B150000004">2.<emphasis role="tab" id="B400000009"/>Šo direktīvu nepiemēro šādām darbībām:</para>
                        <blockquote id="B010000003">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000005">[..]</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000004">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000006">d)<emphasis role="tab" id="B400000010"/>pakalpojumiem pārvadājumu jomā, tostarp ostu pakalpojumiem, kas ir Līguma V sadaļas piemērošanas jomā</para>
                        </blockquote>
                        <para style="02AlineaAltA" id="B150000007">[..].”</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000005">
                        <title id="B210000002">
                           <number>3.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000008">Direktīvas 2006/123 4. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:</para>
                        <para style="02AlineaAltA" id="B150000009">“Šīs direktīvas nolūkos piemēro šādas definīcijas:</para>
                        <blockquote id="B010000006">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000010">[..]</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000007">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000011">5)<emphasis role="tab" id="B400000011"/>“uzņēmējdarbības veikšana” ir faktiska pašnodarbinātas darbības veikšana, kā minēts Līguma 43. pantā, kuru pakalpojumu sniedzējs veic uz nenoteiktu laiku, izmantojot stabilu infrastruktūru, no kuras faktiski tiek īstenota pakalpojumu sniegšanas darbība;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000008">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000012">[..]</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000009">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000013">8)<emphasis role="tab" id="B400000012"/>“sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm” ir iemesli, kas par tādiem atzīti Tiesas judikatūrā, tostarp šādi iemesli: sabiedriskā kārtība; valsts drošība; sabiedrības drošums; veselības aizsardzība; sociālā nodrošinājuma shēmas finansiālā līdzsvara saglabāšana; patērētāju, pakalpojumu saņēmēju un darba ņēmēju aizsardzība; tirdzniecības darījumu taisnīgums; krāpšanas apkarošana; vides un pilsētvides aizsardzība; dzīvnieku veselība; intelektuālais īpašums; valsts vēstures un mākslas mantojuma saglabāšana; sociālās politikas mērķi un kultūras politikas mērķi;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000010">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000014">[..].”</para>
                        </blockquote>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000011">
                        <title id="B210000003">
                           <number>4.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000015">Direktīvas 10. panta “[Nosacījumi] atļaujas piešķiršanai” redakcija ir šāda:</para>
                        <para style="02AlineaAltA" id="B150000016">“1.<emphasis role="tab" id="B400000013"/>Atļauju sistēmas ir balstītas uz kritērijiem, kas liedz kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot patvaļīgi.</para>
                        <para style="02AlineaAltA" id="B150000017">2.<emphasis role="tab" id="B400000014"/>Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:</para>
                        <blockquote id="B010000012">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000018">a)<emphasis role="tab" id="B400000015"/>nediskriminējoši;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000013">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000019">b)<emphasis role="tab" id="B400000016"/>pamatoti ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000014">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000020">c)<emphasis role="tab" id="B400000017"/>samērīgi ar sabiedrības interesēm;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000015">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000021">d)<emphasis role="tab" id="B400000018"/>skaidri un nepārprotami;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000016">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000022">e)<emphasis role="tab" id="B400000019"/>objektīvi;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000017">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000023">f)<emphasis role="tab" id="B400000020"/>iepriekš publiskoti;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000018">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000024">g)<emphasis role="tab" id="B400000021"/>pārredzami un pieejami.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000019">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000025">[..]”</para>
                        </blockquote>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000020">
                        <title id="B210000004">
                           <number>5.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000026">Direktīvas 2006/123 11. panta “Atļaujas termiņš” redakcija ir šāda:</para>
                        <para style="02AlineaAltA" id="B150000027">“1.<emphasis role="tab" id="B400000022"/>Pakalpojumu sniedzējam piešķirtā atļauja nav ar ierobežotu termiņu, izņemot gadījumus, kad:</para>
                        <blockquote id="B010000021">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000028">[..]</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000022">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000029">b)<emphasis role="tab" id="B400000023"/>pieejamo atļauju skaits ir ierobežots, pamatojoties uz sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000023">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000030">[..].”</para>
                        </blockquote>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000003">
                     <title style="04Titre2" id="B200000002">
                        <number>B –</number>
                        <titlecontent id="B300000002">
                           <emphasis role="italc" id="B400000024">Nīderlandes tiesību normas</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <section id="B000000004">
                        <title style="05Titre3" id="B200000003">
                           <number>1)</number>
                           <titlecontent id="B300000003">Pakalpojumi</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000024">
                           <title id="B210000005">
                              <number>6.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000031">Saskaņā ar <emphasis role="italc" id="B400000025">Dienstenwet</emphasis> (Nīderlandes Pakalpojumu likums), ar kuru daļēji ir transponēta Direktīva 2006/123, 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu kompetentā iestāde atļauju, ko var izsniegt bez termiņa, nedrīkst ierobežot ar termiņu, izņemot gadījumus, kad, balstoties uz primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, pieejamo atļauju skaits ir ierobežots vai termiņa paredzēšanu atļaujai pamato primāri vispārējo interešu apsvērumi.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000005">
                        <title style="05Titre3" id="B200000004">
                           <number>2)</number>
                           <titlecontent id="B300000004">Iekšzemes ūdensceļi</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000025">
                           <title id="B210000006">
                              <number>7.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000032">Saskaņā ar <emphasis role="italc" id="B400000026">Raad van de</emphasis> g<emphasis role="italc" id="B400000027">emeente Amsterdam </emphasis>[Amsterdamas pašvaldības dome] izdoto <emphasis role="italc" id="B400000028">Verordening op het binnenwater 2010</emphasis> (2010. gada Iekšzemes kuģošanas noteikumi) 2.4.5. panta 1. punktu ar komerciāli izmantotu kuģi ir aizliegts pārvadāt preces vai pasažierus bez vai atkāpjoties no <emphasis role="italc" id="B400000029">College</emphasis> izdotas atļaujas. Saskaņā ar šo noteikumu 2.4.5. panta 5. punktu <emphasis role="italc" id="B400000030">College</emphasis> var atteikt izsniegt atļauju, lai ierobežotu pasažieru kuģu skaitu. Saskaņā ar šo noteikumu 2.3.1. panta 2. punktu pietauvošanās atļauja var tikt atteikta sabiedriskā labuma, plānošanas, sabiedriskās drošības, apkārtējās vides un raitas un drošas kuģu satiksmes dēļ.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000026">
                           <title id="B210000007">
                              <number>8.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000033">Saskaņā ar <emphasis role="italc" id="B400000031">Regeling passagiersvervoer te water Amsterdam</emphasis> (Amsterdamas pilsētas Saistošie noteikumi par pasažieru pārvadājumiem kuģu satiksmē) 2.1. panta 1. punktu, pamatlietā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā esošajā redakcijā, atļauju izsniegšana notiek konkursa kārtībā. Saskaņā ar šo noteikumu 2.1. panta 3. punktu pieteikumi, kas nav tikuši iesniegti izsludinātā konkursa termiņā, tiek noraidīti jaudu politikas dēļ. Saskaņā ar šo noteikumu tā paša 2.1. panta 4. punktu <emphasis role="italc" id="B400000032">College</emphasis>, atkāpjoties no 1. punktā noteiktā, var piešķirt atļauju ārpus konkursa kādai īpašai iniciatīvai ar videi labvēlīgu mērķi vai kādai inovatīvai pārvadājumu koncepcijai.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000006">
                        <title style="05Titre3" id="B200000005">
                           <number>3)</number>
                           <titlecontent id="B300000005">Prostitūcija</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000027">
                           <title id="B210000008">
                              <number>9.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000034">Saskaņā ar <emphasis role="italc" id="B400000033">Algemene plaatselijke verordening 2008</emphasis> (2008. gada Amsterdamas pašvaldības Vispārīgie noteikumi) 3.27. panta 1. punktu ir aizliegts veikt prostitūcijas uzņēmējdarbību bez pilsētas mēra izsniegtas atļaujas. Saskaņā ar šo noteikumu 3.30. panta 2. punkta b) apakšpunktu pilsētas mērs var atteikt atļauju, ja nav iespējams pietiekamā mērā uzskatīt, ka īpašnieks vai uzņēmuma vadītājs pildīs 3.32. pantā minētos pienākumus.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000028">
                           <title id="B210000009">
                              <number>10.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000035">Saskaņā ar šo noteikumu 3.32. panta 1. punktu prostitūcijas uzņēmuma īpašniekam un uzņēmuma vadītājam ir jārūpējas, lai šādā uzņēmumā: a) pret prostitūtām netiktu izdarīti noziedzīgi nodarījumi <emphasis role="italc" id="B400000034">Wetboek van Strafrecht </emphasis>(Kriminālkodekss) 273.f panta izpratnē; b) tiktu nodarbinātas tikai tādas prostitūtas, kurām ir derīga uzturēšanās atļauja vai attiecībā uz kurām īpašniekam ir atļauja <emphasis role="italc" id="B400000035">Wet arbeid vreemdelingen </emphasis>(Likums par ārvalstnieku darbu) 3. panta izpratnē, un c) klienti nekļūtu par tādu noziedzīgu nodarījumu kā laupīšana, zādzība, krāpšana vai līdzīgi noziegumi upuriem. Saskaņā ar šo noteikumu 3.32. panta 3. punktu skatlogu prostitūcijas uzņēmuma īpašnieks nodrošina, ka viņa uzņēmumā nodarbinātās prostitūtas nerada būtisku apgrūtinājumu apkārtnei, nepārkāpj 2.12. panta 4. punkta noteikumus un netraucē sabiedrisko kārtību.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000029">
                           <title id="B210000010">
                              <number>11.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000036">Kriminālkodeksa 273.f pantā detalizēti ir noteikta kriminālvajāšana par cilvēku tirdzniecību, kas ir sodāma, piemērojot brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem vai uzliekot piektās kategorijas naudas sodu.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000007">
                  <title style="03Titre1" id="B200000006">
                     <number>II –</number>
                     <titlecontent id="B300000006">
                        <emphasis role="bold" id="B400000036">Fakti</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000008">
                     <title style="04Titre2" id="B200000007">
                        <number>A –</number>
                        <titlecontent id="B300000007">
                           <emphasis role="italc" id="B400000037">Lieta C‑340/14, Trijber</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000030">
                        <title id="B210000011">
                           <number>12.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000037">
                           <emphasis role="italc" id="B400000038">R. L. Trijber</emphasis> pieder kuģis, kas ir atvērta tipa šalupe ar elektriskas piedziņas motoru un kas ir piemērots mazu grupu, līdz 34 personām, pārvadāšanai. <emphasis role="italc" id="B400000039">R. L. Trijber</emphasis> lūdza šim kuģim izsniegt darbības atļauju pasažieru pārvadāšanai kuģu satiksmē. Viņš vēlas ar savu kuģi par maksu organizēt ekskursijas pa Amsterdamu pēc pasažieru pieprasījuma, piemēram, kā korporatīvos pasākumus vai kādu svētku svinības.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000031">
                        <title id="B210000012">
                           <number>13.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000038">Ar 2011. gada 22. novembra lēmumu <emphasis role="italc" id="B400000040">College</emphasis> atteica izsniegt darbības atļauju. <emphasis role="italc" id="B400000041">College</emphasis> pamatoja savu atteikumu ar pašas noteikto kārtību, kas paredzēta Amsterdamas pilsētas Saistošo noteikumu par pasažieru pārvadājumiem kuģu satiksmē 2.1. pantā, jo <emphasis role="italc" id="B400000042">R. L. Trijber</emphasis> neiesniedza savu pieteikumu konkursa termiņā un, kā uzskatīja <emphasis role="italc" id="B400000043">College</emphasis>, viņa kuģis neesot īpaša iniciatīva un viņa pārvadājumu koncepcija neesot inovatīva.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000032">
                        <title id="B210000013">
                           <number>14.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000039">Ar 2012. gada 27. aprīļa lēmumu <emphasis role="italc" id="B400000044">College</emphasis> atstāja spēkā atteikumu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000033">
                        <title id="B210000014">
                           <number>15.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000040">Ar 2012. gada 7. decembra nolēmumu <emphasis role="italc" id="B400000045">Rechtbank Amsterdam</emphasis> [Amsterdamas tiesa] nosprieda, ka <emphasis role="italc" id="B400000046">R.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000047">L. Trijber </emphasis>pārsūdzība par šo lēmumu nav pamatota.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000034">
                        <title id="B210000015">
                           <number>16.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000041">Vēlāk <emphasis role="italc" id="B400000048">R.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000049">L. Trijber</emphasis> iesniedza apelācijas sūdzību par šo nolēmumu <emphasis role="italc" id="B400000050">Raad van State</emphasis> [Valsts padome], apgalvojot, ka <emphasis role="italc" id="B400000051">College</emphasis> piemērotā kārtība neatbilst Direktīvas 2006/123 noteikumiem.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000009">
                     <title style="04Titre2" id="B200000008">
                        <number>B –</number>
                        <titlecontent id="B300000008">
                           <emphasis role="italc" id="B400000052">Lieta C‑341/14, Harmsen</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000035">
                        <title id="B210000016">
                           <number>17.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000042">
                           <emphasis role="italc" id="B400000053">J.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000054">Harmsen</emphasis> pieder skatlogu prostitūcijas uzņēmums Amsterdamā. Viņš iesniedza pieteikumu pilsētas mēram izsniegt darbības veikšanas atļaujas vēl divu skatlogu prostitūcijas uzņēmumu atvēršanai. Atbilstošajā uzņēmējdarbības plānā, kas tika iesniegts kopā ar pieteikumu,<emphasis role="italc" id="B400000055"> J.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000056">Harmse</emphasis>n norādīja, ka viņš neiznomās istabas prostitūtām, ar kurām viņš nevarētu sazināties angļu, holandiešu vai citā viņam saprotamā valodā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000036">
                        <title id="B210000017">
                           <number>18.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000043">Ar 2011. gada 28. jūlija lēmumu pilsētas mērs atteica izsniegt šīs darbības atļaujas. Atteikums tika pamatots ar starpgadījumiem, kas esot tikuši fiksēti deviņos Amsterdamas pašvaldības uzraudzības iestāžu pārbaužu ziņojumos un divos policijas sastādītos pārbaužu protokolos. Visi starpgadījumi attiecoties uz <emphasis role="italc" id="B400000057">J. Harmsen </emphasis>skatlogu prostitūcijas uzņēmumu. Līdz ar to mērs uzskatīja, ka <emphasis role="italc" id="B400000058">J.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000059">Harmsen</emphasis>, pretēji tam, kas norādīts paša iesniegtajā uzņēmējdarbības plānā, uz stundām ir iznomājis istabas prostitūtām no Ungārijas un Bulgārijas, kuras imigrantu uzņemšanas procedūras laikā nebija spējīgas sazināties angļu, holandiešu vai citā <emphasis role="italc" id="B400000060">J.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000061">Harmsen</emphasis> saprotamā valodā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000037">
                        <title id="B210000018">
                           <number>19.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000044">Mērs apgalvo, ka no iepriekš minētajiem ziņojumiem un protokoliem izriet, ka <emphasis role="italc" id="B400000062">J.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000063">Harmsen</emphasis> piederošais skatlogu prostitūcijas uzņēmums netiekot vadīts tā, lai nepieļautu pārkāpumus. Tādēļ pilsētas mērs nevarot būt pārliecināts, ka <emphasis role="italc" id="B400000064">J.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000065">Harmsen</emphasis> garantēs tādu abu plānoto skatlogu prostitūcijas uzņēmumu darbību, ka attiecībā pret šajos uzņēmumos strādājošajām prostitūtām netiks izdarīti nekādi noziedzīgi nodarījumi. Līdz ar to nevarot pietiekamā mērā tikt uzskatīts, ka <emphasis role="italc" id="B400000066">J.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000067">Harmsen</emphasis> pildīs Amsterdamas pašvaldības 2008. gada Vispārīgo noteikumu 3.32. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktos pienākumus.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000038">
                        <title id="B210000019">
                           <number>20.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000045">Ar 2011. gada 23. decembra lēmumu par sūdzības noraidīšanu mērs atstāja spēkā pieprasīto darbības veikšanas atļauju atteikumu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000039">
                        <title id="B210000020">
                           <number>21.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000046">
                           <emphasis role="italc" id="B400000068">J. Harmsen </emphasis>pārsūdzēja šo lēmumu <emphasis role="italc" id="B400000069">Rechtbank Amsterdam</emphasis>, kas ar 2012. gada 11. jūlija nolēmumu sūdzību atzina par nepamatotu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000040">
                        <title id="B210000021">
                           <number>22.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000047">
                           <emphasis role="italc" id="B400000070">J. Harmsen </emphasis>iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu iesniedzējtiesā.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000010">
                  <title style="03Titre1" id="B200000009">
                     <number>III –</number>
                     <titlecontent id="B300000009">
                        <emphasis role="bold" id="B400000071">Prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000041">
                     <title id="B210000022">
                        <number>23.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000048">Ar 2014. gada 9. jūlija rīkojumiem, kas Tiesas kancelejā saņemti 2014. gada 14. jūlijā, <emphasis role="italc" id="B400000072">Raad van State</emphasis> nolēma apturēt tiesvedību abās lietās un uzdot Tiesai jautājumus prejudiciāla nolēmuma saņemšanai.</para>
                  </blockquote>
                  <section id="B000000011">
                     <title style="04Titre2" id="B200000010">
                        <number>A –</number>
                        <titlecontent id="B300000010">
                           <emphasis role="italc" id="B400000073">Lieta C‑340/14, Trijber</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000042">
                        <para style="15Margeretrait0" id="B150000049">“1)<emphasis role="tab" id="B400000074"/>Vai pasažieru pārvadāšana ar atvērta tipa šalupi Amsterdamas iekšējos ūdeņos, it īpaši, lai par samaksu piedāvātu tūrisma braucienus un iznomātu kuģi svētku pasākumiem, kā tas ir pamatlietā, ir pakalpojums, uz ko attiecas Direktīva [2006/123], ņemot vērā tās 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā ietverto izņēmumu attiecībā uz pakalpojumiem pārvadājumu jomā?</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000043">
                        <para style="15Margeretrait0" id="B150000050">2)<emphasis role="tab" id="B400000075"/>Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, vai Direktīvas 2006/123 III nodaļa ir piemērojama pilnībā iekšējām situācijām vai arī, lemjot jautājumu par šīs nodaļas piemērošanu, spēkā ir Tiesas judikatūra par Līguma noteikumiem attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti pilnībā iekšējās situācijās?</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000044">
                        <para style="15Margeretrait0" id="B150000051">3)<emphasis role="tab" id="B400000076"/>Ja atbilde uz otro jautājumu ir tāda, ka, lemjot jautājumu par Direktīvas 2006/123 III nodaļas piemērošanu, spēkā ir Tiesas judikatūra par Līguma noteikumiem attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti pilnībā iekšējās situācijās:</para>
                        <blockquote id="B010000045">
                           <para style="16Margeretrait1" id="B150000052">a)<emphasis role="tab" id="B400000077"/>Vai dalībvalstu tiesām ir jāpiemēro Direktīvas 2006/123 III nodaļas normas tādā situācijā kā pamatlietā, kad pakalpojumu sniedzējs neveic pārrobežu uzņēmējdarbību, nesniedz pakalpojumus pārrobežu kontekstā, bet tomēr atsaucas uz šīm normām?</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000046">
                           <para style="16Margeretrait1" id="B150000053">b)<emphasis role="tab" id="B400000078"/>Vai, atbildot uz šo jautājumu, ir būtiski, ka uzņēmējs sniedz savus pakalpojumus galvenokārt Nīderlandes iedzīvotājiem?</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000047">
                           <para style="16Margeretrait1" id="B150000054">c)<emphasis role="tab" id="B400000079"/>Vai, lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jākonstatē, vai citās dalībvalstīs reģistrēti uzņēmumi ir izteikuši vai izteiks patiesu interesi sniegt tāda paša veida vai līdzīgus pakalpojumus?</para>
                        </blockquote>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000048">
                        <para style="15Margeretrait0" id="B150000055">4)<emphasis role="tab" id="B400000080"/>Vai no Direktīvas 2006/123 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka, ja pieejamo atļauju skaits ir ierobežots primāru vispārējo interešu apsvērumu dēļ, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi nodrošināt brīvu piekļuvi pakalpojumu tirgum, ir jāierobežo šo atļauju termiņš vai arī dalībvalstu kompetentajām iestādēm šajā ziņā ir rīcības brīvība?”</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000012">
                     <title style="04Titre2" id="B200000011">
                        <number>B –</number>
                        <titlecontent id="B300000011">
                           <emphasis role="italc" id="B400000081">Lieta C‑341/14, Harmsen</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000049">
                        <para style="15Margeretrait0" id="B150000056">“1)<emphasis role="tab" id="B400000082"/>Vai Direktīvas [2006/123] III nodaļa ir piemērojama pilnībā iekšējām situācijām, vai arī, lemjot jautājumu par šīs nodaļas piemērošanu, spēkā ir Tiesas judikatūra par Līguma noteikumiem attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti pilnībā iekšējās situācijās?</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000050">
                        <para style="15Margeretrait0" id="B150000057">2)<emphasis role="tab" id="B400000083"/>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka, lemjot jautājumu par Direktīvas 2006/123 III nodaļas piemērošanu, spēkā ir Tiesas judikatūra par Līguma noteikumiem attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti pilnībā iekšējās situācijās:</para>
                        <blockquote id="B010000051">
                           <para style="16Margeretrait1" id="B150000058">a)<emphasis role="tab" id="B400000084"/>Vai dalībvalstu tiesām ir jāpiemēro Direktīvas 2006/123 III nodaļas normas tādā lietā kā šī, kad pakalpojumu sniedzējs neveic pārrobežu uzņēmējdarbību, nesniedz pakalpojumus pārrobežu kontekstā, bet tomēr atsaucas uz šīm normām?</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000052">
                           <para style="16Margeretrait1" id="B150000059">b)<emphasis role="tab" id="B400000085"/>Vai, atbildot uz šo jautājumu, ir būtiski, ka uzņēmējs galvenokārt sniedz pakalpojumus pašnodarbinātām prostitūtām no citām dalībvalstīm, nevis no Nīderlandes?</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000053">
                           <para style="16Margeretrait1" id="B150000060">c)<emphasis role="tab" id="B400000086"/>Vai, lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jākonstatē, vai citās dalībvalstīs reģistrēti uzņēmumi faktiski ir izteikuši vai izteiks patiesu interesi izveidot skatlogu prostitūcijas uzņēmumu Amsterdamā?</para>
                        </blockquote>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000054">
                        <para style="15Margeretrait0" id="B150000061">3)<emphasis role="tab" id="B400000087"/>Ciktāl uzņēmuma īpašnieks var atsaukties uz Direktīvas 2006/123 III nodaļu, vai tāds pasākums kā šajā strīdā, kad skatlogu prostitūcijas uzņēmumu īpašniekam ir atļauts iznomāt istabas pa stundām tikai prostitūtām, ar kurām īpašnieks var sazināties sev saprotamā valodā, ir pretrunā šīs direktīvas 10. panta 2. punkta c) apakšpunktam?”</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000055">
                        <title id="B210000023">
                           <number>24.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000062">Ar Tiesas priekšsēdētāja 2014. gada 16. septembra rīkojumu abas lietas tika apvienotas.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000056">
                        <title id="B210000024">
                           <number>25.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000063">Rakstveida apsvērumus iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzēji pamatlietās, kā arī Nīderlandes valdība un Komisija.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000013">
                  <title style="03Titre1" id="B200000012">
                     <number>IV –</number>
                     <titlecontent id="B300000012">
                        <emphasis role="bold" id="B400000088">Analīze</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000014">
                     <title style="04Titre2" id="B200000013">
                        <number>A –</number>
                        <titlecontent id="B300000013">
                           <emphasis role="italc" id="B400000089">Par pirmo jautājumu lietā C‑340/14 – Direktīvas 2006/123 materiālā piemērojamība – Jēdziens “pārvadājumi”</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000057">
                        <title id="B210000025">
                           <number>26.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000064">Pirmais jautājums lietā C‑340/14 ir par Direktīvas 2006/123 materiālo piemērojamību. Jautājums ir par to, vai tāda darbība kā pasažieru pārvadāšana ar atvērta tipa šalupi Amsterdamas iekšējos ūdeņos, it īpaši, lai par samaksu piedāvātu tūrisma braucienus un iznomātu kuģi svētku pasākumiem, ir uzskatāma par “pakalpojumu pārvadājumu jomā” Direktīvas 2006/123 2. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē <footnote role="fNote" id="B110000001">
                              <number>3</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000065"> –	Šis direktīvas noteikums atbilst LESD 58. panta 1. punktam Līguma nodaļā par pakalpojumiem. Skat. ģenerāladvokāta N. Vāla [<emphasis role="italc" id="B400000090">N. Wahl</emphasis>] secinājumus <emphasis role="italc" id="B400000091">Grupo Itevelesa</emphasis> u.c. (C‑168/14, EU:C:2015:351, 17. punkts).</para>
                           </footnote>. Ja tas tā būtu, šāda darbība neietilptu direktīvas, bet gan LESD paredzētās transporta politikas piemērošanas jomā <footnote role="fNote" id="B110000002">
                              <number>4</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000066"> –	LESD Trešās daļas IV sadaļa, iepriekš un direktīvas pieņemšanas brīdī – EK līguma Trešās daļas V sadaļa.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000058">
                        <title id="B210000026">
                           <number>27.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000067">Iemesls, kāpēc uz pakalpojumiem pārvadājumu jomā tiek attiecināts atsevišķs LESD noteikums, ir apstāklis, ka parasti šādu pakalpojumu sniegšana tiek stingrāk regulēta <footnote role="fNote" id="B110000003">
                              <number>5</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000068"> –	Skat. Müller-Graff, P.‑C., no Streinz, R (izd.)., <emphasis role="italc" id="B400000092">EUV/AEUV</emphasis>, Beck, 2. izdevums, Minhene, 2012, Artikel 58 AEUV, 1. punkts.</para>
                           </footnote>. LESD 58. panta 1. punkta un Direktīvas 2006/123 2. panta 2. punkta d) apakšpunkta tiesiskās sekas ir tādas, ka Līguma vai sekundāro tiesību aktu noteikumiem par pakalpojumu sniegšanu nav tiešas iedarbības attiecībā uz transporta jomu <footnote role="fNote" id="B110000004">
                              <number>6</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000069"> –	Skat. spriedumu Parlaments/Padome (13/83, EU:C:1985:220, 62. un 63. punkts).</para>
                           </footnote>. Tās ir tālejošas tiesiskās sekas, jo tās liedz saimnieciskās darbības veicējiem valsts tiesās atsaukties uz LESD 56. un nākamajiem pantiem, kā arī Direktīvas 2006/123 noteikumiem. Tāpēc principi par pakalpojumu sniegšanas brīvību ir jāpiemēro saskaņā ar LESD noteikumiem, ieviešot kopējo transporta politiku <footnote role="fNote" id="B110000005">
                              <number>7</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000070"> –	Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000093">Pinaud Wieger</emphasis> (C‑17/90, EU:C:1991:416, 7. punkts).</para>
                           </footnote>. Tomēr tas neliedz (tieši) piemērot Līguma noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību <footnote role="fNote" id="B110000006">
                              <number>8</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000071"> –	Tiesa ir skaidri noteikusi, ka LESD noteikumi par brīvību veikt uzņēmējdarbību” ir tieši piemērojami pārvadājumiem” (skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000094">Yellow Cab Verkehrsbetrieb</emphasis>, C‑338/09, EU:C:2010:814, 33. punkts).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000059">
                        <title id="B210000027">
                           <number>28.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000072">Šajā kontekstā LESD Trešās daļas IV sadaļa ir uzskatāma par <emphasis role="italc" id="B400000095">leges speciales</emphasis> attiecībā uz vispārīgiem noteikumiem par pakalpojumu sniegšanas brīvību, nevis par vispārīgo noteikumu par pakalpojumu sniegšanas brīvību tradicionālu izņēmumu <footnote role="fNote" id="B110000007">
                              <number>9</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000073"> –	Skat. arī Wiess, F., Kaupa, C., <emphasis role="italc" id="B400000096">European Union Internal Market Law</emphasis>, Cambridge University Press, Kembridža, 2014, 242. lpp.</para>
                           </footnote>. Ciktāl tas attiecas uz saistību starp pakalpojumu sniegšanas brīvību kopumā un pakalpojumu sniegšanas brīvību pārvadājumu jomā, es piekrītu ģenerāladvokātam N. Vālam, kurš uzskata, ka “būtu problemātiski nonākt tik tālu, lai lasītu LESD VI sadaļu – pat ņemot vērā LESD 58. panta 1. punktu – kā “izņēmumu” noteikumos par pārvietošanās brīvību, kas attiecīgi ir jāinterpretē šauri” <footnote role="fNote" id="B110000008">
                              <number>10</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000074"> –	Ģenerāladvokāta N. Vāla secinājumi <emphasis role="italc" id="B400000097">Grupo Itevelesa</emphasis> u.c. (C‑168/14, EU:C:2015:351, 22. punkts). Skat. arī ģenerāladvokāta P. Krusa Viljalona [<emphasis role="italc" id="B400000098">P. Cruz Villalón</emphasis>] secinājumus <emphasis role="italc" id="B400000099">Yellow Cab Verkehrsbetrieb</emphasis> (C‑338/09, EU:C:2010:568, 10. zemsvītras piezīme), kuros viņš norāda uz Tiesas judikatūru, kurā ir uzsvērts, ka Savienības transporta politika ir interpretējama saskaņā ar LESD 56. pantu. Tieši tāpēc mani nepārliecina Komisijas apgalvojums par to, ka Direktīvas 2006/123 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir interpretējams šauri.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000060">
                        <title id="B210000028">
                           <number>29.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000075">Šķiet, ka nedz Tiesa, nedz Savienības likumdevējs nav vispārīgi un visaptveroši definējuši jēdzienu “pārvadājumi”.</para>
                     </blockquote>
                     <section id="B000000015">
                        <title style="05Titre3" id="B200000014">
                           <number>1)</number>
                           <titlecontent id="B300000014">Personu vai preču pārvadāšana no punkta A uz punktu B</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000061">
                           <title id="B210000029">
                              <number>30.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000076">Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru jēdziena nozīmes un apjoma noteikšana ir jāveic, ņemot vērā tā ierasto nozīmi ikdienas valodā, ievērojot kontekstu, kādā tas tiek izmantots, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu tas veido, īstenojamos mērķus <footnote role="fNote" id="B110000009">
                                 <number>11</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000077"> –	Skat. tikai spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000100">Deckmyn</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000101">Vrijheidsfonds</emphasis> (C‑201/13, EU:C:2014:2132, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000062">
                           <title id="B210000030">
                              <number>31.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000078">Jēdziens “pārvadājumi” (<emphasis role="italc" id="B400000102">transport</emphasis>) ir cēlies no latīņu valodas, un tā tiešā nozīme ir “nest/nogādāt uz/pāri/otrā pusē” <footnote role="fNote" id="B110000010">
                                 <number>12</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000079"> –	Jēdzienu “pārvadājumi” [<emphasis role="italc" id="B400000103">transport</emphasis>] veido divi latīņu valodas jēdzieni “trans” (pāri, otrā pusē) un “portare” (nest).</para>
                              </footnote>. Līdzīgi juridiskajā literatūrā tiek uzsvērts, ka izšķirošais kritērijs ir personu (vai preču) nogādāšana no punkta A uz punktu B <footnote role="fNote" id="B110000011">
                                 <number>13</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000080"> –	Skat., piemēram, Schäfer, R., no Streinz, R. (izd.),. Artikel 90 AEUV, 12. punkts.</para>
                              </footnote>. Turklāt saskaņā ar direktīvas preambulas 21. apsvērumu transporta pakalpojumi, tostarp pilsētu transports, taksometri un ātrās palīdzības mašīnas, kā arī ostu pakalpojumi, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Visiem Savienības likumdevēja minētajiem piemēriem kopīga iezīme ir pasažieru vai preču pārvešana no punkta A uz punktu B.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000063">
                           <title id="B210000031">
                              <number>32.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000081">Ja vērtēti tiktu tikai šie elementi, <emphasis role="italc" id="B400000104">R. L. Trijber</emphasis> veiktā darbība, ņemot vērā, ka izbraukums ar kuģi parasti tiktu uzsākts un pabeigts vienā un tajā pašā vietā, nebūtu uzskatāma par pakalpojumu pārvadājumu [transporta] jomā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000064">
                           <title id="B210000032">
                              <number>33.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000082">Tomēr, iespējams, kritērijs par pārvadāšanu no punkta A uz punktu B nebūtu jāpiemēro pārāk strikti. Tiesa jau iepriekš ir noteikusi, ka uz kruīzu, kurš ar tiem pašiem pasažieriem sākas un beidzas dalībvalsts, kurā tas tiek veikts, tajā pašā ostā, attiecas jēdziens “jūras kabotāža” Regulas (EEK) Nr. 3577/92 izpratnē <footnote role="fNote" id="B110000012">
                                 <number>14</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000083"> –	Padomes 1992. gada 7. decembra Regula, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV 1992, L 364, 7. lpp.). Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000105">Alpina River Cruises</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000106">Nicko Tours</emphasis> (C‑17/13, EU:C:2014:191, 29. punkts).</para>
                              </footnote>. Tātad šāds pakalpojums neapšaubāmi ietilpst Savienības transporta politikas jomā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000065">
                           <title id="B210000033">
                              <number>34.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000084">Tāpēc no iepriekš minētā es izdaru secinājumu, ka personu vai preču pārvadāšana no punkta A uz punktu B var tikai norādīt uz to, vai attiecīgā situācija ir pakalpojums pārvadājumu jomā.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000016">
                        <title style="05Titre3" id="B200000015">
                           <number>2)</number>
                           <titlecontent id="B300000015">Galvenais darbības mērķis</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000066">
                           <title id="B210000034">
                              <number>35.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000085">Direktīvas preambulas 33. apsvērumā ir noteikts, ka direktīva ietver tādus pakalpojumus kā auto noma, ceļojumu aģentūras un patērētāju pakalpojumi tūrisma nozarē, tostarp gidu pakalpojumus.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000067">
                           <title id="B210000035">
                              <number>36.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000086">Atbilstoši Komisijas dokumentam, kuram gan nav saistoša spēka, tomēr ir ilustratīva nozīme <footnote role="fNote" id="B110000013">
                                 <number>15</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000087"> –	Skat. ģenerāladvokāta P. Krusa Viljalona secinājumus <emphasis role="italc" id="B400000107">Femarbel </emphasis>(C‑57/12, EU:C:2013:171, 22. punkts) un <emphasis role="italc" id="B400000108">Rina Services</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000109">Rina</emphasis> (C‑593/13, EU:C:2015:159, 39. punkts).</para>
                              </footnote> – ”Pakalpojumu direktīvas transponēšanas rokasgrāmatai” <footnote role="fNote" id="B110000014">
                                 <number>16</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000088"> –	Tiesa savu argumentāciju, atsaucoties uz šo rokasgrāmatu, jau ir pamatojusi spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000110">Femarbel</emphasis> (C‑57/12, EU:C:2013:517, 37. un 45. punkts).</para>
                              </footnote> – izņēmums Direktīvas 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā “neattiecas uz pakalpojumiem, kuri vispār nav transporta pakalpojumi, piemēram, autoskolu pakalpojumi, pārcelšanās pakalpojumi, automašīnu nomas pakalpojumi, apbedīšanas pakalpojumi vai aerofotografēšanas pakalpojumi” <footnote role="fNote" id="B110000015">
                                 <number>17</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000089"> –	Skat. Pakalpojumu direktīvas transponēšanas rokasgrāmatu, Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2007, 11. lpp., latviešu valodas redakcija, pieejama: http://ec.europa.eu/internal_market/services/docs/services-dir/guides/handbook_lv.pdf.</para>
                              </footnote>. Tā neaptver arī “komercdarbību ostās vai lidostās, piemēram, veikalus un restorānus” <footnote role="fNote" id="B110000016">
                                 <number>18</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000090"> –	Turpat.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000068">
                           <title id="B210000036">
                              <number>37.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000091">Visi iepriekš minētie piemēri var šķist nejauši. Tomēr, manuprāt, katrā ziņā var secināt vienu – ja darbības galvenais mērķis nav fiziska preču vai personu pārvadāšana, bet gan citas aktivitātes, tādas kā izklaide vai nomas pakalpojumi, nevar būt runas par pakalpojumiem transporta jomā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000069">
                           <title id="B210000037">
                              <number>38.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000092">Piemēram, autoskolas pakalpojumu saņēmēja galvenais mērķis ir iemācīties vadīt transportlīdzekli, nevis tikt pārvadātam. Aerofotografēšanas pakalpojumu mērķis ir, kā jau tas ir ietverts nosaukumā, fotografēšana. Automašīnu nomas pakalpojumu būtisks elements ir iznomāšana. Galvenais gida pakalpojumu izmantošanas mērķis ir uzzināt kaut ko par noteiktu objektu vai vietu, nevis tikt pārvadātam.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000070">
                           <title id="B210000038">
                              <number>39.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000093">Tāds pats kritērijs ir jāpiemēro šajā lietā – vai <emphasis role="italc" id="B400000111">R. L. Trijber</emphasis> sniegtā pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāšana pa Amsterdamas kanāliem, vai arī drīzāk izklaide uz iznomāta kuģa? Manuprāt, no iesniedzējtiesas sniegtās informācijas izriet, ka runa ir par pēdējo.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000017">
                        <title style="05Titre3" id="B200000016">
                           <number>3)</number>
                           <titlecontent id="B300000016">Par atšķirību no sprieduma lietā <emphasis role="italc" id="B400000112">Neukirchinger</emphasis>
                           </titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000071">
                           <title id="B210000039">
                              <number>40.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000094">Visbeidzot, ievērojot spriedumu lietā <emphasis role="italc" id="B400000113">Neukirchinger</emphasis> <footnote role="fNote" id="B110000017">
                                 <number>19</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000095"> –	Spriedums <emphasis role="italc" id="B400000114">Neukirchinger</emphasis> (C‑382/08, EU:C:2011:27).</para>
                              </footnote>, varētu būt vilinoši uzskatīt, ka šī lieta ir par pakalpojumiem transporta nozarē, kā to apgalvo Nīderlandes valdība. Tajā lietā Tiesa nosprieda, ka gaisa transporta jēdziens tagadējā LESD 100. panta 2. punkta nozīmē <footnote role="fNote" id="B110000018">
                                 <number>20</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000096"> –	Iepriekš EKL 80. panta 2. punkts.</para>
                              </footnote> ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz pārvadājumiem, kuri ietver komerciālus pasažieru gaisa pārvadājumus ar gaisa balonu <footnote role="fNote" id="B110000019">
                                 <number>21</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000097"> –	Spriedums <emphasis role="italc" id="B400000115">Neukirchinger</emphasis> (C‑382/08, EU:C:2011:27, 20. punkts).</para>
                              </footnote>. Varētu būt vilinoši izbraukumu ar gaisa balonu, kura mērķis acīmredzami ir izklaide, salīdzināt ar izbraukumu ar tādu kuģi, kāds ir <emphasis role="italc" id="B400000116">R. L. Trijber</emphasis> īpašumā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000072">
                           <title id="B210000040">
                              <number>41.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000098">Tomēr es ieteiktu Tiesai būt piesardzīgai ar šādu pamatojumu, lai cik kārdinošs tas šķistu. Šī lieta ir jānošķir no lietas <emphasis role="italc" id="B400000117">Neukirchinger</emphasis>, jo tai piemita divas īpatnības, kas nav raksturīgas šai lietai. Pirmkārt, saskaņā ar 1944. gada 7. decembrī Čikāgā parakstīto Starptautisko konvenciju par civilo aviāciju <footnote role="fNote" id="B110000020">
                                 <number>22</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000099"> –	<emphasis role="italc" id="B400000118">United Nations Treaty Series</emphasis>, 15. sēj., 295. lpp., pieejams: http://www.icao.int/publications/pages/doc7300.aspx.</para>
                              </footnote> gaisa baloni arī ietilpst tās piemērošanas jomā. Otrkārt, attiecībā uz komerciāliem pasažieru gaisa pārvadājumiem ar gaisa balonu tobrīd Kopienu likumdevējs jau bija noteicis vairākus pasākumus, pamatojoties uz tagadējo LESD 100. panta 2. punktu <footnote role="fNote" id="B110000021">
                                 <number>23</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000100"> –	Spriedums <emphasis role="italc" id="B400000119">Neukirchinger</emphasis> (C‑382/08, EU:C:2011:27, 23. punkts).</para>
                              </footnote>. Citiem vārdiem sakot, gan atbilstoši starptautiskajām tiesībām, gan Kopienu likumdevēja viedoklim lietā <emphasis role="italc" id="B400000120">Neukirchinger </emphasis>izbraukums ar gaisa balonu tiek uzskatīts par transporta pakalpojumu. Tas nevar tikt apgalvots par šo lietu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000073">
                           <title id="B210000041">
                              <number>42.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000101">Ir vēl viens vispārīgāks apsvērums, kas man liek uzskatīt, ka šī lieta ir jānošķir no lietas<emphasis role="italc" id="B400000121"> Neukirchinger</emphasis>. Lidojot ar gaisa balonu, tieši lidošanas piedzīvojums ir tas, ko vēlas attiecīgais pasažieris. Manuprāt, kruīza izbraukuma pa kanāliem ar tādu atvērta tipa šalupi, kāda pieder <emphasis role="italc" id="B400000122">R. L. Trijber</emphasis>, piedzīvojumu aizēno vispārīgs mērķis izklaidēties.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000074">
                           <title id="B210000042">
                              <number>43.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000102">Tāpēc es ierosinu Tiesai uz pirmo jautājumu lietā C‑340/14 atbildēt, ka tāda darbība kā pamatlietā, kura ietver pasažieru pārvadāšanu ar atvērta tipa šalupi Amsterdamas iekšējos ūdeņos galvenokārt ar mērķi par samaksu piedāvāt tūrisma braucienus un iznomāt kuģi svētku pasākumiem, nav “pakalpojums pārvadājumu jomā” Direktīvas 2006/123 2. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                  </section>
                  <section id="B000000018">
                     <title style="04Titre2" id="B200000017">
                        <number>B –</number>
                        <titlecontent id="B300000017">
                           <emphasis role="italc" id="B400000123">Par otro un trešo jautājumu lietā C‑340/14 un pirmo un otro jautājumu lietā C‑341/14 – Direktīvas 2006/123 III nodaļas piemērojamība </emphasis>ratione loci<emphasis role="italc" id="B400000124"> – Pilnībā iekšējas situācijas</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000075">
                        <title id="B210000043">
                           <number>44.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000103">Otrais un trešais jautājums lietā C‑340/14 un pirmais un otrais jautājums lietā C‑341/14, kuri ir jāizvērtē visi kopā, ir par to, vai Direktīvas 2006/123 III nodaļas “Pakalpojumu sniedzēju brīvība veikt uzņēmējdarbību” noteikumi ir piemērojami situācijās bez pārrobežu elementa. Iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai attiecīgajās lietās tā var piemērot direktīvas III nodaļas noteikumus.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000076">
                        <title id="B210000044">
                           <number>45.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000104">Atsaucoties uz Direktīvas 2006/123 III nodaļas noteikumiem, iesniedzējtiesa uzskata, ka uz šīm lietām vairāk ir attiecināmi noteikumi par uzņēmējdarbību, nevis pakalpojumiem. Arī man tas šķiet pareizais izejas punkts – saskaņā ar pastāvīgo judikatūru noteikumi par pakalpojumu sniegšanu vispirms un galvenokārt ir jānošķir no noteikumiem par uzņēmējdarbību attiecīgās darbības stabilitātes un pastāvības dēļ, tai pretnostatot darbību, kurai ir pagaidu raksturs <footnote role="fNote" id="B110000022">
                              <number>24</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000105"> –	Skat. tikai spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000125">Gebhard</emphasis> (C‑55/94, EU:C:1995:411, 25. un nākamie punkti). Par atšķirību starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un tiesībām veikt uzņēmējdarbību skat. arī ģenerāladvokāta P. Krusa Viljalona secinājumus lietā <emphasis role="italc" id="B400000126">Yellow Cab Verkehrsbetrieb</emphasis> (C‑338/09, EU:C:2010:568, 15.–18. punkts).</para>
                           </footnote>. Minētais ir apstiprināts arī direktīvas preambulas 77. apsvērumā <footnote role="fNote" id="B110000023">
                              <number>25</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000106"> –	Atbilstoši šim direktīvas preambulas apsvērumam galvenais elements ir tas, vai uzņēmējs veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā tas sniedz attiecīgo pakalpojumu. Ja uzņēmējs veic uzņēmējdarbību tajā dalībvalstī, kurā sniedz pakalpojumus, tad viņam būtu jāpiemēro noteikumi par brīvību veikt uzņēmējdarbību. Turpretī, ja uzņēmējs neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā sniedz pakalpojumus, tad uz viņa darbībām būtu jāattiecas pakalpojumu brīvai apritei. Tiesa ir konsekventi lēmusi, ka attiecīgo darbību pagaidu raksturs būtu jānosaka, ņemot vērā ne vien pakalpojuma sniegšanas ilgumu, bet arī regularitāti, periodiskumu un turpinātību. Tas, ka darbībai ir pagaidu raksturs, nedrīkstētu nozīmēt, ka pakalpojumu sniedzējs nedrīkstētu dalībvalstī, kurā tiek sniegts pakalpojums, izveidot kādas infrastruktūras formas, piemēram, biroju, palātas vai konsultāciju telpas, ciktāl tāda infrastruktūra ir vajadzīga attiecīgā pakalpojuma sniegšanai.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000077">
                        <title id="B210000045">
                           <number>46.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000107">Abās attiecīgajās lietās gan <emphasis role="italc" id="B400000127">R. L. Trijber</emphasis>, gan <emphasis role="italc" id="B400000128">J. Harmsen</emphasis> apgalvo, ka viņu veiktās darbības būs stabilas un pastāvīgas. Līdz ar to tās ir jāizvērtē, ņemot vērā noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000078">
                        <title id="B210000046">
                           <number>47.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000108">Manuprāt, Tiesai nebūtu jāatbild, atsaucoties uz tās standarta judikatūru par ES tiesību piemērošanas jomu vai pieņemamību pilnībā iekšēju situāciju kontekstā <footnote role="fNote" id="B110000024">
                              <number>26</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000109"> –	Ar šīs judikatūras apkopojumu, kategorijām un analīzi lasītājs var iepazīties ģenerāladvokāta N. Vāla secinājumos apvienotajās lietās <emphasis role="italc" id="B400000129">Venturini</emphasis> (no C‑159/12 līdz C‑161/12, EU:C:2013:529, 26.–53. punkts).</para>
                           </footnote>, jo šī judikatūra balstās uz apstākli, ka Līguma noteikumi par četrām pamatbrīvībām attiecas tikai uz pārrobežu situācijām. Tāpēc, ja atbilde tiktu sniegta, atsaucoties uz šo judikatūru, tai būtu jābūt noliedzošai tajā ziņā, ka direktīvas III nodaļas noteikumi <emphasis role="italc" id="B400000130">nav </emphasis>piemērojami pilnībā iekšējām situācijām – prejudiciālos jautājumus nemaz nevērtējot.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000079">
                        <title id="B210000047">
                           <number>48.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000110">Manuprāt, Tiesai nebūtu arī “jāatbild” uz prejudiciālajiem jautājumiem, aicinot valsts tiesu mēģināt identificēt iespējamos pārrobežu elementus abās lietās <footnote role="fNote" id="B110000025">
                              <number>27</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000111"> –	Proti, šādu pārrobežu elementu sameklēšanai nav jābūt pārāk sarežģītam uzdevumam. Kas attiecas uz lietu C‑340/14, parasti arī tūristi, kuru izcelsmes valsts ir cita dalībvalsts, mēdz izmantot tādus kuģus, kāds ir <emphasis role="italc" id="B400000131">R. L. Trijber</emphasis> piederošais, bet attiecībā uz lietu C‑341/14 <emphasis role="italc" id="B400000132">J. Harmsen</emphasis> piedāvāto pakalpojumu saņēmēju, proti, attiecīgo prostitūtu, izcelsmes valsts nav Nīderlande, bet gan cita ES dalībvalsts.</para>
                           </footnote>, jo arī šādā gadījumā, ievērojot iesniedzējtiesas jautājumu formulējumu, tie paliktu neatbildēti.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000080">
                        <title id="B210000048">
                           <number>49.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000112">Tiesai uz prejudiciālajiem jautājumiem drīzāk būtu jāatbild atbilstoši to formulējumam, proti, vai Direktīvas 2006/123 III nodaļas noteikumi ir piemērojami situācijās, kas ir pilnībā iekšējas situācijas. Vēršu Tiesas uzmanību uz to, ka uz prejudiciālajiem jautājumiem būtu vērts atbildēt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prejudiciālie jautājumi tiek uzskatīti par nozīmīgiem, proti, uz tiem ir jāatbild, izņemot gadījumus, kad var tikt pierādīts, ka tie, piemēram, ir teorētiski <footnote role="fNote" id="B110000026">
                              <number>28</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000113"> –	Šajā ziņā skat., piemēram, spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000133">Cipolla</emphasis> u.c. (C‑94/04 un C‑202/04, EU:C:2006:758, 25. punkts).</para>
                           </footnote>. Otrkārt, ņemot vērā, ka Direktīva 2006/123 joprojām ir uzskatāma par pieņemtu samērā nesen un šis jautājums tiek plaši apspriests, uzskatu, ka Tiesas interesēs būtu ieviest skaidrību šajā jautājumā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000081">
                        <title id="B210000049">
                           <number>50.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000114">Ja direktīvas III nodaļas noteikumi ir piemērojami pilnībā iekšējām situācijām, varētu apgalvot, ka sekundārajā tiesību aktā nevar paredzēt plašākus noteikumus par tiem, kas ir noteikti Līgumā, tajā ziņā, ka, ja pēdējie tiek piemēroti (tikai) pārrobežu situācijām, tā tam jābūt arī attiecībā uz pirmajiem <footnote role="fNote" id="B110000027">
                              <number>29</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000115"> –	Skat. Müller-Graff, P.‑C., no Streinz, R. (izd.), Artikel 49 AEUV, 20. punkts.</para>
                           </footnote>. Varētu mēģināt noteikt arī atšķirību starp jēdzieniem “koordinēšana” <footnote role="fNote" id="B110000028">
                              <number>30</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000116"> –	Šis jēdziens ir izmantots LESD 53. pantā, kas kopā ar LESD 62. pantu ir Direktīvas 2006/123 juridiskais pamats. Man jāuzsver, ka, manuprāt, tajā minētā jēdziena “koordinēšana” izpratne nav saistīta ar šī jēdziena izpratni tagadējā LESD 2., 5. un 6. panta kontekstā, kāda tā ir pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās.</para>
                           </footnote>, “tuvināšana” <footnote role="fNote" id="B110000029">
                              <number>31</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000117"> –	Piemēram, LESD 114. un 115. pantā izmantotā terminoloģija.</para>
                           </footnote> un “saskaņošana” <footnote role="fNote" id="B110000030">
                              <number>32</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000118"> –	Šobrīd Līgumā izmantotā terminoloģija.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000082">
                        <title id="B210000050">
                           <number>51.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000119">Šī argumentācija mani nepārliecina, un es vairāk atbalstu pretējo viedokli par to, ka direktīvas III nodaļas noteikumi ir piemērojami arī pilnībā iekšējām situācijām.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000083">
                        <title id="B210000051">
                           <number>52.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000120">Pirmkārt, man šķiet lieki noteikt atšķirību starp jēdzieniem “koordinēšana”, “tuvināšana” un “saskaņošana”. Kā es to saprotu, šie jēdzieni tiek izmantoti kā savstarpēji aizstājami. Šajā ziņā ir jāpatur prātā, ka jēdziens “saskaņošana” Romas līgumā tika izmantots tikai vienu reizi <footnote role="fNote" id="B110000031">
                              <number>33</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000121"> –	EKL 117. panta 2. punkts, tagad – LESD 151. pants: “sociālo sistēmu saskaņošana”.</para>
                           </footnote>, līdz to pakāpeniski sāka izmantot visā LESD tekstā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000084">
                        <title id="B210000052">
                           <number>53.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000122">Otrkārt, nav strīda par to, ka principā saskaņošana iekšējā tirgus jomā var attiekties uz situācijām, uz kurām neattiecas Līgumā garantētās pamatbrīvības. Tiesa iepriekš jau ir to skaidri atzinusi <footnote role="fNote" id="B110000032">
                              <number>34</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000123"> –	Skat., piemēram, spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000134">Centrosteel</emphasis> (C‑456/98, EU:C:2000:402, 13. punkts), kurā Tiesa pauž, ka Padomes Direktīva 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (OV 1986, L 382, 17. lpp.) “ir paredzēta, lai saskaņotu dalībvalstu tiesību aktus, ar kuriem tiek regulētas tiesiskās attiecības starp komerclīguma pusēm, neņemot vērā pārrobežu elementus. Tāpēc tās piemērošanas joma ir plašāka nekā EK līgumā noteiktās pamatbrīvības”.</para>
                           </footnote>. Tas ir uzsvērts arī juridiskajā literatūrā, apgalvojot, ka preču un pakalpojumu standartu saskaņošana, lai nodrošinātu to brīvu apriti, tiek piemērota visā ES neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi tiek eksportēti vai pārdoti vietējā tirgū <footnote role="fNote" id="B110000033">
                              <number>35</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000124"> –	Skat. Davies, G., “The Services Directive: extending the country of origin principle, and reforming public administration”, 32 <emphasis role="italc" id="B400000135">European Law Review</emphasis>, 2007, 232.–245. un 242. lpp. Skat. arī Kluth, W., no Caliess, C. un Ruffert, M. (izd.), <emphasis role="italc" id="B400000136">EUV/AEUV</emphasis>, Beck, 4. izdevums, Minhene, 2011, Artikel 59 AEUV, 24. punkts.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000085">
                        <title id="B210000053">
                           <number>54.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000125">Treškārt, Komisijas rokasgrāmatā ir sniegti tālāki paskaidrojumi – saskaņā ar to nodaļa par uzņēmējdarbību attiecas gan uz situācijām, kad pakalpojumu sniedzējs vēlas veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, gan, kad pakalpojumu sniedzējs vēlas veikt uzņēmējdarbību savā dalībvalstī <footnote role="fNote" id="B110000034">
                              <number>36</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000126"> –	Skat. Pakalpojumu direktīvas transponēšanas rokasgrāmatu, minēta iepriekš, 24. lpp. latviešu valodas redakcijā.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000086">
                        <title id="B210000054">
                           <number>55.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000127">Ceturtkārt, direktīvas noteikumu tekstuāla un sistēmiska interpretācija apstiprina manu pieeju. Piemēram, direktīvas 2. panta “Piemērošanas joma” 1. punktā ir paredzēts, ka direktīvu “piemēro pakalpojumiem, ko sniedz pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību <emphasis role="italc" id="B400000137">kādā</emphasis> <footnote role="fNote" id="B110000035">
                              <number>37</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000128"> –<emphasis role="tab" id="B400000138"/>Mans izcēlums.</para>
                           </footnote> dalībvalstī”. Nekāda pārrobežu darbība nav minēta. Līdzīgi Direktīvas 2006/123 III nodaļas noteikumos, it īpaši 9. panta 1. punktā nav atsauces uz pārrobežu darbību – pretēji Direktīvas IV nodaļas noteikumiem, it īpaši 16. panta 1. punktam <footnote role="fNote" id="B110000036">
                              <number>38</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000129"> –	16. panta nosaukums ir “Pakalpojumu sniegšanas brīvība”. Saskaņā ar 16. panta 1. punkta pirmo teikumu dalībvalstis ievēro pakalpojumu sniedzēju tiesības sniegt pakalpojumus dalībvalstī, <emphasis role="italc" id="B400000139">kas nav valsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību</emphasis>.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000087">
                        <title id="B210000055">
                           <number>56.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000130">Piektkārt, skaidrojums ir atrodams arī likumdošanas procesā, kā rezultātā tika pieņemta direktīva. Tā ietvaros Eiropas Parlamentā tika iesniegti vairāki priekšlikumi grozījumu izdarīšanai Direktīvas 2006/123 2. panta 1. punktā, paredzot, ka tas attiecas tikai uz pārrobežu situācijām – divus priekšlikumus iesniedza Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (<emphasis role="italc" id="B400000140">IMCO</emphasis>) <footnote role="fNote" id="B110000037">
                              <number>39</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000131"> –	Skat. priekšlikumus grozījumu izdarīšanai Nr. 476 un Nr. 477, ko iesnieguši attiecīgi Eiropas Parlamenta deputāti <emphasis role="italc" id="B400000141">J. Wuermeling</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000142">K.‑H. Lehne</emphasis>, kā tos Priekšlikumu projektā (PE 355.744v04‑00) ir formulējusi Eiropas Parlamenta deputāte <emphasis role="italc" id="B400000143">E. Gebhardt</emphasis>, ziņotāja, 24.06.2005. dokuments PE 360.091v02‑00, 25. un 26. lpp., pieejami: http://www.europarl.europa.eu/RegData/commissions/imco/amendments/2005/360091/IMCO_AM%282005%29360091_EN.pdf.</para>
                           </footnote> un vienu – Parlamenta Juridiskā komiteja <footnote role="fNote" id="B110000038">
                              <number>40</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000132"> –	Skat. piedāvāto grozījumu Nr. 11 Juridiskās komitejas atzinumā, kas sniegts Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū, 01.07. 2005. dokuments 2004/0001(COD), 11. lpp., pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+COMPARL+PE‑353.583+03+DOC+PDF+V0//EN&amp;language=EN.</para>
                           </footnote>. Neviens no šiem priekšlikumiem grozījumu izdarīšanai netika apstiprināts, kas norāda, ka Direktīvas 2006/123 III nodaļas noteikumi ir piemērojami arī pilnībā iekšējām situācijām <footnote role="fNote" id="B110000039">
                              <number>41</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000133"> –	Barnard, C., “Unravelling the services directive”, 45 <emphasis role="italc" id="B400000144">Common Market Law Review</emphasis>, 2008, 323.–396. un 351. lpp., šķiet, atbalsta šādu argumentāciju, lai arī pēc apsvērumu pret noteiktu direktīvas noteikumu piemērošanu iekšējām situācijām uzskaitīšanas viņa secina, ka “mums ir jāsagaida EST spriedums par šo būtisko jautājumu”.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000088">
                        <title id="B210000056">
                           <number>57.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000134">Tāpēc es ierosinu Tiesai uz otro un trešo jautājumu lietā C‑340/14 un pirmo un otro jautājumu lietā C‑341/14 atbildēt, ka Direktīvas 2006/123 III nodaļas noteikumi ir piemērojami tādām situācijām, kādas ir pamatlietās, proti, pasažieru pārvadāšanai ar atvērta tipa šalupi Amsterdamas iekšējos ūdeņos, lai galvenokārt par samaksu piedāvātu tūrisma braucienus un iznomātu kuģi svētku pasākumiem, un istabu iznomāšanai pa stundām prostitūtām skatlogu prostitūcijas uzņēmuma kontekstā, neatkarīgi no tā, vai visi elementi ir vai nav saistīti ar vienu dalībvalsti.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000019">
                     <title style="04Titre2" id="B200000018">
                        <number>C –</number>
                        <titlecontent id="B300000018">
                           <emphasis role="italc" id="B400000145">Par ceturto jautājumu lietā C‑340/14 un trešo jautājumu lietā C‑341/14 – Attaisnojums ierobežojumiem?</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000089">
                        <title id="B210000057">
                           <number>58.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000135">Ceturtais jautājums lietā C‑340/14 un trešais jautājums lietā C‑341/14 attiecas uz iespējamo attaisnojumu attiecīgi <emphasis role="italc" id="B400000146">R. L. Trijber</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000147">J.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000148">Harmsen</emphasis> brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumiem.</para>
                     </blockquote>
                     <section id="B000000020">
                        <title style="05Titre3" id="B200000019">
                           <number>1)</number>
                           <titlecontent id="B300000019">Lieta C‑340/14 – Direktīvas 2006/123 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000090">
                           <title id="B210000058">
                              <number>59.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000136">Saskaņā ar Direktīvas 2006/123 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu pakalpojumu sniedzējam piešķirtā atļauja nav ar ierobežotu termiņu, izņemot gadījumus, kad pieejamo atļauju skaits ir ierobežots, pamatojoties uz sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm. Būtībā iesniedzējtiesa vēlas zināt, vai dalībvalsts kompetentajai iestādei ir rīcības brīvība, piemērojot šo direktīvas pantu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000091">
                           <title id="B210000059">
                              <number>60.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000137">Atbilde ir noraidoša.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000092">
                           <title id="B210000060">
                              <number>61.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000138">Direktīvas 2006/123 4. panta 6. punkta izpratnē “atļauju piešķiršanas sistēma” ir jebkura procedūra, saskaņā ar kuru pakalpojumu sniedzējam vai pakalpojumu saņēmējam faktiski ir jāveic noteiktas darbības, lai no kompetentās iestādes saņemtu formālu lēmumu vai netiešu lēmumu attiecībā uz piekļuvi kādai pakalpojumu darbībai vai tās veikšanu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000093">
                           <title id="B210000061">
                              <number>62.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000139">Nav šaubu, ka Amsterdamas saistošajos noteikumos ir paredzēta šāda sistēma. Tā <emphasis role="italc" id="B400000149">ipso facto</emphasis> ierobežo <emphasis role="italc" id="B400000150">R. L. Trijber</emphasis> brīvību veikt uzņēmējdarbību.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000094">
                           <title id="B210000062">
                              <number>63.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000140">Tomēr šādai sistēmai ir jāatbilst Direktīvas 9. un nākamajos pantos noteiktajām prasībām. It īpaši šāda sistēma var tikt izmantota vien tad, ja tā nav diskriminējoša, ir pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm un ir samērīga ar šīm sabiedrības interesēm.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000095">
                           <title id="B210000063">
                              <number>64.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000141">Šajā ziņā ir jāmin šādas norādes.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000096">
                           <title id="B210000064">
                              <number>65.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000142">Pirmkārt, valsts tiesai ir jānosaka, vai ir piešķirts <emphasis role="italc" id="B400000151">pietiekams skaits</emphasis> atļauju. Piemēram, ja izsniegto atļauju skaits nav pietiekams, noteikti nevar būt runas par samērīgu pasākumu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000097">
                           <title id="B210000065">
                              <number>66.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000143">Otrkārt, tiklīdz valsts tiesa ir noteikusi, ka atļauju piešķiršanas sistēma principā ir pamatota, ir jāierobežo atļaujas <emphasis role="italc" id="B400000152">termiņš</emphasis>. No 11. panta 1. punkta izriet, ka parasti atļauja nav ar ierobežotu termiņu. Pastāv tādi izņēmumi kā b) apakšpunkts, saskaņā ar kuru pieejamo atļauju skaits ir ierobežots, pamatojoties uz sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm. Protams, šādā situācijā atļauja var tikt piešķirta tikai uz ierobežotu termiņu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000098">
                           <title id="B210000066">
                              <number>67.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000144">Es uzskatu, ka dalībvalstīm nav rīcības brīvības attiecībā uz šī panta piemērošanu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000099">
                           <title id="B210000067">
                              <number>68.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000145">Citiem vārdiem sakot, kā es saprotu Direktīvas 2006/123 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tiklīdz pieejamo atļauju <emphasis role="italc" id="B400000153">skaits</emphasis> ir ierobežots, pamatojoties uz sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, atļauja tiek piešķirta ar ierobežotu <emphasis role="italc" id="B400000154">termiņu</emphasis>. Citāda interpretācija būtu pretrunā 11. panta mērķim, kas, kā to pareizi savos apsvērumos norāda Komisija, ir garantēt pakalpojuma sniedzēju piekļuvi attiecīgajam tirgum.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000100">
                           <title id="B210000068">
                              <number>69.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000146">Visbeidzot, vēlos vērst Tiesas uzmanību uz apstākli, ka tāds pats rezultāts tiktu sasniegts, piemērojot 12. panta 1. un 2. punktu – ja atļauju skaits ir ierobežots pieejamo dabas resursu nepietiekamības dēļ, atļaujas, kas piešķirtas objektīvu un pārskatāmu atlases procedūru ietvaros, tiek izsniegtas uz piemērotu ierobežotu termiņu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000101">
                           <title id="B210000069">
                              <number>70.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000147">Tāpēc Tiesai uz šo jautājumu būtu jāatbild tā, ka Direktīvas 2006/123 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tā, ka, tiklīdz dalībvalsts uzskata, ka pieejamo atļauju skaits ir jāierobežo, pamatojoties uz sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, ikvienai individuālai atļaujai ir jābūt ar ierobežotu termiņu.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000021">
                        <title style="05Titre3" id="B200000020">
                           <number>2)</number>
                           <titlecontent id="B300000020">Lieta C‑341/14 – Direktīvas 2006/123 10. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretācija</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000102">
                           <title id="B210000070">
                              <number>71.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000148">Kā iesniedzējtiesa pareizi uzskata, attiecīgais pasākums neapšaubāmi ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību. Arī šajā gadījumā uz attiecīgajiem pasākumiem attiecas Direktīvas 2006/123 9. un nākamie panti.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000103">
                           <title id="B210000071">
                              <number>72.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000149">Iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai Direktīvas 2006/123 10. panta 2. punkta c) apakšpunktam pretrunā ir tāds pasākums kā pamatlietā, saskaņā ar kuru skatlogu prostitūcijas uzņēmuma īpašniekam ir atļauts iznomāt istabas tikai prostitūtām, ar kurām īpašnieks var sazināties sev saprotamā valodā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000104">
                           <title id="B210000072">
                              <number>73.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000150">Atbilstoši Direktīvas 2006/123 10. panta 2. punkta a) apakšpunktam attiecīgajiem pasākumiem nav jābūt diskriminējošiem. Ja pasākumi būtu diskriminējoši, balstoties tieši vai netieši uz valstspiederību, tie nevarētu būt daļa no atļauju piešķiršanas sistēmas un nekādā gadījumā nevarēti tikt attaisnoti <footnote role="fNote" id="B110000040">
                                 <number>42</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000151"> –	Skat. Direktīvas 2006/123 14. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalstis nedrīkst noteikt, ka piekļuve pakalpojumu darbībai vai tās veikšana attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir atkarīga no diskriminējošas prasības, kas ir tieši vai netieši balstīta uz valstspiederību. Skat. arī spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000155">Rina Services</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000156">Rina</emphasis> (C‑593/13, EU:C:2015:399, 35. punkts).</para>
                              </footnote>. Tāpēc šādā gadījumā nebūtu jānosaka sevišķi svarīgas sabiedrības intereses un nebūtu jāveic samērīguma pārbaude. Tomēr, man šķiet, ka attiecīgie pasākumi šajā lietā nav diskriminējoši attiecībā pret <emphasis role="italc" id="B400000157">J. Harmsen</emphasis> <footnote role="fNote" id="B110000041">
                                 <number>43</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000152"> –	No prostitūtas kā pakalpojuma sniedzēja viedokļa situācija varētu būt citādāka. Pieņemot, ka personas, kuras Amsterdamā iznomā telpas prostitūtām, <emphasis role="italc" id="B400000158">parasti </emphasis>ir holandieši, kuri <emphasis role="italc" id="B400000159">parasti</emphasis> pārvalda (tikai) holandiešu un angļu valodu, prostitūta no Ungārijas vai Bulgārijas, kura nepārvalda nevienu no šīm valodām, tiek diskriminēta, salīdzinot ar to, kura pārvalda šīs valodas un kura <emphasis role="italc" id="B400000160">parasti</emphasis> būtu holandiete.</para>
                              </footnote>. Ņemot vērā iepriekšminēto, iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai attiecīgā atļauju piešķiršanas sistēma šajā lietā nav diskriminējoša pret <emphasis role="italc" id="B400000161">J. Harmsen</emphasis>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000105">
                           <title id="B210000073">
                              <number>74.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000153">Turklāt šai sistēmai ir jābūt pamatotai ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm (Direktīvas 2006/123 10. panta 2. punkta b) apakšpunkts).</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000106">
                           <title id="B210000074">
                              <number>75.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000154">Šajā ziņā iesniedzējtiesa veicina Kriminālkodeksa 273.f pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, proti, cilvēku tirdzniecības novēršanu. Mērķis ir aizsargāt prostitūtas, kā arī novērst cilvēku tirdzniecības gadījumus vai nepilngadīgu personu nodarbināšanu prostitūcijā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000107">
                           <title id="B210000075">
                              <number>76.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000155">Manuprāt, Amsterdamas pilsētas dome principā var atsaukties uz šādu pamatu, lai attaisnotu brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu, izmantojot atļauju piešķiršanas sistēmu. Tāpēc tas var būt primārs vispārējo interešu apsvērums.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000108">
                           <title id="B210000076">
                              <number>77.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000156">Attiecīgā joma var tikt uzskatīta par jutīgu pamatbrīvību jomu. Cilvēku tirdzniecības apkarošana un tās upuru aizsardzība ir politika, kas tiek īstenota gan starptautiskā, gan ES līmenī. Nīderlande ir parakstījusi un ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību <footnote role="fNote" id="B110000042">
                                 <number>44</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000157"> –	Šī konvencija tika parakstīta Varšavā 2005. gada 16. maijā. Vispārīgi tā stājās spēkā 2008. gada 1. februārī, pēc tam, kad to bija ratificējušas 10 valstis. Nīderlande to ratificēja 2010. gada 22. aprīlī, un tās teritorijā tā stājās spēkā 2010. gada 1. augustā. Konvencijas teksts ir pieejams: http://conventions.coe.int/Treaty/EN/Treaties/Html/197.htm. Konvencijas noteikumos ir paredzēta arī starpvaldību kontroles sistēmas izveide, lai uzraudzītu tajā noteikto pienākumu izpildi.</para>
                              </footnote> un ANO Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to <footnote role="fNote" id="B110000043">
                                 <number>45</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000158"> –	Saukts arī par “Palermo protokolu”. Skat.: http://www.ohchr.org/EN/ProfessionalInterest/Pages/ProtocolTraffickingPersons.aspx.</para>
                              </footnote>, kā arī tai ir saistoša Direktīva 2011/36/ES <footnote role="fNote" id="B110000044">
                                 <number>46</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000159"> –	Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīva par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI, OV 2011, L 101, 1. lpp. Direktīvas preambulas devītajā apsvērumā ir atzīta Eiropas Padomes konvencijas un Palermo protokola nozīme, uzsverot, ka, “lai nepieļautu centienu dublēšanu, būtu jāatbalsta koordinācija starp tām starptautiskajām organizācijām, kuru kompetencē ir rīcība pret cilvēku tirdzniecību”.</para>
                              </footnote>. Visu šo instrumentu mērķis ir apkarot cilvēku tirdzniecību, un tajos ir paredzēti (attiecīgo) dalībvalstu pienākumi <footnote role="fNote" id="B110000045">
                                 <number>47</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000160"> –	Pilnībai jānorāda, ka saskaņā ar Hartas 5. panta 3. punktu cilvēku tirdzniecība ir aizliegta.</para>
                              </footnote>. Runājot par ECPAK, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noteikusi, ka cilvēku tirdzniecība Palermo protokola 3.a) panta un Eiropas Padomes konvencijas 4.a) panta izpratnē ietilpst ECPAK 4. panta piemērošanas jomā <footnote role="fNote" id="B110000046">
                                 <number>48</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000161"> –	Skat. ECT 2010. gada 7. janvāra spriedumu lietā <emphasis role="italc" id="B400000162">Rantsev</emphasis> pret Kipru un Krieviju, Nr. 25965/04, 282. punkts. ECPAK 4. panta funkcionālais ekvivalents ir Hartas 5. panta 1. un 2. punkts.</para>
                              </footnote>. Turklāt ECT uzskata, ka no ECPAK 4. panta izriet, ka Līgumslēdzējām valstīm ir pozitīvas saistības pieņemt un izpildīt noteikumus krimināltiesību jomā, kuros ir paredzēts sods par šajā pantā minētajām darbībām <footnote role="fNote" id="B110000047">
                                 <number>49</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000162"> –	Skat. ECT 2005. gada 26. jūlija spriedumu lietā <emphasis role="italc" id="B400000163">Siliadin</emphasis> pret Franciju, Nr. 73316/01, 89. punkts.</para>
                              </footnote>, un efektīvi aizsargāt upurus, kas cietuši no darbībām, kas ir aizliegtas ar šī panta noteikumiem <footnote role="fNote" id="B110000048">
                                 <number>50</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000163"> –	Skat. ECT 2011. gada 11. oktobra spriedumu lietā <emphasis role="italc" id="B400000164">C. N.</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000165">V.</emphasis> pret Franciju, Nr. 67724/09, 69. punkts.</para>
                              </footnote>. Šajā pantā ir paredzēts arī procesuāls pienākums veikt pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka tiesības, kas indivīdiem izriet no šī panta, ir pārkāptas <footnote role="fNote" id="B110000049">
                                 <number>51</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000164"> –	Skat. ECT 2012. gada 13. novembra spriedumu lietā <emphasis role="italc" id="B400000166">C. N.</emphasis> pret Apvienoto Karalisti, Nr. 4239/08, 69. punkts.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000109">
                           <title id="B210000077">
                              <number>78.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000165">Kriminālkodeksa 273.f pantā pēdējos gados ir izdarīti grozījumi, it īpaši, lai to saskaņotu ar Eiropas Padomes konvenciju un transponētu Direktīvu 2011/36. Cīnoties pret cilvēku tirdzniecību, Nīderlande pastiprina pasākumus pašvaldību līmenī. Šādu pieeju atzinīgi ir novērtējusi attiecīgā Eiropas Padomes uzraudzības institūcija <footnote role="fNote" id="B110000050">
                                 <number>52</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000166"> –	Skat. Ekspertu darbības grupas pret cilvēku tirdzniecību Ziņojumu par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību īstenošanu Nīderlandē, Pirmais vērtēšanas posms, kas pieņemts 2014. gada 21. martā, 2014. gada 18. jūnijā to publicēja Konvencijas sekretariāts, GRETA(2014)10, 59. punkts, pieejams: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/trafficking/Docs/Reports/GRETA_2014_10_FGR_NLD_w_cmnts_en.pdf.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000110">
                           <title id="B210000078">
                              <number>79.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000167">Atbilstoši Direktīvas 2006/123 10. panta 2. punkta c) apakšpunktam atļauju piešķiršanas sistēmai ir jābūt samērīgai ar minēto sabiedrības interešu mērķi <footnote role="fNote" id="B110000051">
                                 <number>53</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000168"> –	Jēdziens “samērīgums” skaidrāk ir definēts Direktīvas 2006/123 15. panta 3. punkta c) apakšpunktā.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000111">
                           <title id="B210000079">
                              <number>80.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000169">Pirms attiecīgā pasākuma samērīguma vērtēšanas minēšu ievada piezīmi, atgādinot Tiesas pastāvīgo judikatūru. Valsts tiesas, kurai vienīgajai ir kompetence izvērtēt pamata lietas apstākļus un interpretēt valsts tiesību normas, ziņā ir konstatēt, vai valsts tiesiskais regulējums ir samērīgs ar sabiedrības interešu mērķi <footnote role="fNote" id="B110000052">
                                 <number>54</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000170"> –	Par attaisnojumiem ierobežojumiem attiecībā uz Līguma noteikumiem par četrām pamatbrīvībām un pilsonību skat. <emphasis role="italc" id="B400000167">mutatis mutandis</emphasis> spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000168">Bressol</emphasis> u.c. (C‑73/08, EU:C:2010:181, 75. punkts), <emphasis role="italc" id="B400000169">Rinner-Kühn</emphasis> (171/88, EU:C:1989:328, 15. punkts) un <emphasis role="italc" id="B400000170">Schönheit </emphasis>un <emphasis role="italc" id="B400000171">Becker </emphasis>(C‑4/02 un C‑5/02, EU:C:2003:583, 82. punkts).</para>
                              </footnote>. Tomēr Tiesas kompetencē ir sniegt tai norādes, ņemot vērā pamatlietā sniegto informāciju <footnote role="fNote" id="B110000053">
                                 <number>55</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000171"> –	Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000172">Bressol</emphasis> u.c. (C‑73/08, EU:C:2010:181, 65. punkts).</para>
                              </footnote>. Tiesa pamatojumu, kas saistīts ar prasībām sabiedrības veselības aizsardzības jomā, ņemot vērā nevienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz piekļuvi medicīnisko un paramedicīnisko studiju programmām <footnote role="fNote" id="B110000054">
                                 <number>56</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000172"> –	Turpat, 74. punkts. Jautājums bija par nosacījumu par uzturēšanos.</para>
                              </footnote>, “augstskolu un universitātes izglītības sistēmas vienotības saglabāšanu” <footnote role="fNote" id="B110000055">
                                 <number>57</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000173"> –	Skat. spriedumu Komisija/Austrija (C‑147/03, EU:C:2005:427, 63. punkts).</para>
                              </footnote>, nosacījumu par dzīvesvietu, lai varētu saņemt darbā pieņemšanas atbalstu <footnote role="fNote" id="B110000056">
                                 <number>58</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000174"> –	Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000173">Caves Krier Frères</emphasis> (C‑379/11, EU:C:2012:798, 49. punkts).</para>
                              </footnote>, un citā valstī radušos ārstniecības kursa izdevumu apmaksas nosacījumu <footnote role="fNote" id="B110000057">
                                 <number>59</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000175"> –	Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000174">Leichtle</emphasis> (C‑8/02, EU:C:2004:161, 45. punkts).</para>
                              </footnote> īpašajā kontekstā ir noteikusi, ka iemeslu, uz kuriem atsaucas dalībvalsts, pamatojumam ir jāpievieno izvērtējums par šajā valstī īstenotā pasākuma pamatotību un samērīgumu, kā arī konkrēti pierādījumi, kas pamato tās apsvērumus.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000112">
                           <title id="B210000080">
                              <number>81.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000176">Lai pasākumu varētu uzskatīt par samērīgu, tam, pirmkārt, ir jābūt pamatotam vai – atbilstoši direktīvas formulējumam <footnote role="fNote" id="B110000058">
                                 <number>60</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000177"> –	Skat. Direktīvas 2006/123 15. panta 3. punkta c) apakšpunktu.</para>
                              </footnote> – piemērotam, lai sasniegtu noteikto mērķi. Man nav iemeslu apšaubīt, ka attiecīgais pasākums šajā lietā ietver Amsterdamas pilsētas domes patiesos centienus novērst noziedzīgus nodarījumus cilvēku tirdzniecības jomā. Tomēr iesniedzējtiesai, izvērtējot pasākuma pamatotību, ir padziļināti jāpārbauda, cik lielā mērā Amsterdamas pilsēta pamato šo politiku, jo ir skaidrs, ka nav jāpierāda, ka visi noziegumi tiek atklāti ar šī pasākuma palīdzību, jo tādējādi pārāk tiktu paplašināta prasības par piemērotību nozīme.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000113">
                           <title id="B210000081">
                              <number>82.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000178">Otrkārt, pasākumam nav jāpārsniedz tas, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Ja ir izvēle starp vairākiem pasākumiem, lai sasniegtu vienu un to pašu mērķi, priekšroka ir jādod tādiem līdzekļiem, kas ir vismazāk ierobežojoši attiecībā uz direktīvā garantēto brīvību veikt uzņēmējdarbību.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000114">
                           <title id="B210000082">
                              <number>83.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000179">Tāpēc jautājums ir par to, vai nosacījums par valodu, kā to ir noteikusi Amsterdamas pilsētas dome <footnote role="fNote" id="B110000059">
                                 <number>61</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000180"> –	Var runāt par nosacījumu par valodu, jo Amsterdamas pilsētas dome <emphasis role="italc" id="B400000175">J. Harmsen</emphasis> dotos apliecinājumus uzņēmējdarbības plānā (neiznomāt istabas prostitūtām, ar kurām viņš nevar sazināties angļu, holandiešu vai citā viņam saprotamā valodā) uzskata par nosacījumu, lai piešķirtu atļauju.</para>
                              </footnote>, ir nepieciešams, lai īstenotu attiecīgo mērķi. Tas ir delikāts jautājums, atbildot uz kuru, ir grūti atsaukties uz agrāko Tiesas judikatūru.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000115">
                           <title id="B210000083">
                              <number>84.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000181">Protams, Tiesai vairākkārt ir lūgts noteikt, vai valsts tiesiskajā regulējumā paredzētās valodas prasības atbilst četrām pamatbrīvībām, kā arī nesenāk – Līguma noteikumiem par ES pilsonību <footnote role="fNote" id="B110000060">
                                 <number>62</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000182"> –	Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000176">Grauel Rüffer</emphasis> (C‑322/13, EU:C:2014:189, 18. un nākamie punkti).</para>
                              </footnote>. Tomēr šīm lietām piemita atšķirīgs aspekts tajā ziņā, ka nosacījums par valodu tika attiecināts tikai uz attiecīgo dalībvalstu valodām <footnote role="fNote" id="B110000061">
                                 <number>63</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000183"> –	Skat., piemēram, spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000177">Groener</emphasis> (C‑379/87, EU:C:1989:599, 20. punkts) un <emphasis role="italc" id="B400000178">Haim</emphasis> (C‑424/97, EU:C:2000:357, 59. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000116">
                           <title id="B210000084">
                              <number>85.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000184">Primārās intereses bija vai nu veicināt un stimulēt pašas valodas lietojumu <footnote role="fNote" id="B110000062">
                                 <number>64</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000185"> –	Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000179">Las</emphasis> (C‑202/11, EU:C:2013:239, 27. punkts).</para>
                              </footnote>, vai intereses, kas ir cieši saistītas ar tādu veicamās darbības dabu kā darbinieku sociālā aizsardzība vai saistīto administratīvo pārbaužu atvieglošana <footnote role="fNote" id="B110000063">
                                 <number>65</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000186"> –	Skat. spriedumu Komisija/Vācija (C‑490/04, EU:C:2007:430, 70. un 71. punkts).</para>
                              </footnote>. Visos gadījumos dalībvalstu mērķis bija dalībvalsts vienas vai vairāku oficiālo valodu aizsardzība un to lietojuma veicināšana <footnote role="fNote" id="B110000064">
                                 <number>66</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000187"> –	Skat., piemēram, spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000180">Groener</emphasis> (C‑379/87, EU:C:1989:599, 19. punkts), <emphasis role="italc" id="B400000181">Runevič-Vardyn</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000182">Wardyn</emphasis> (C‑391/09, EU:C:2011:291, 85. punkts) un <emphasis role="italc" id="B400000183">Las </emphasis>(C‑202/11, EU:C:2013:239, 25. punkts).</para>
                              </footnote>. Tas tā nav šajā lietā. Nosacījums par valodu nav noteikts tāpēc, lai prostitūta varētu sniegt savus pakalpojumus, bet gan, lai <emphasis role="italc" id="B400000184">J. Harmsen</emphasis> pildītu savus no publiskajām tiesībām izrietošos pienākumus pret Nīderlandes Karalisti.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000117">
                           <title id="B210000085">
                              <number>86.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000188">Turklāt šī lieta nav tāda, kuras kontekstā “īpaši nozīmīga” būtu “personu lingvistisko tiesību un privilēģiju aizsardzība” <footnote role="fNote" id="B110000065">
                                 <number>67</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000189"> –	Piemēram, Tiesas izmantotā terminoloģija spriedumos <emphasis role="italc" id="B400000185">Mutsch</emphasis> (137/84, EU:C:1985:335, 11. punkts) un <emphasis role="italc" id="B400000186">Bickel</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000187">Franz </emphasis>(C‑274/96, EU:C:1998:563, 13. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000118">
                           <title id="B210000086">
                              <number>87.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000190">Prostitūtas, kuras ir tikušas izmantotas cilvēku tirdzniecībā, ir izolētas un ievainojamas. Tāpēc gan viņu, gan to personu, kuras cīnās pret cilvēku tirdzniecību, interesēs ir, lai viņas būtu spējīgas sazināties. Acīmredzami spēja sazināties vienā un tajā pašā valodā ievērojami atvieglo saziņu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000119">
                           <title id="B210000087">
                              <number>88.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000191">Tāpēc es varu saprast, ka Amsterdamas pilsētas dome izmanto šādu prasību, lai nodrošinātu, ka saziņa starp bordeļa īpašnieku un prostitūtu ir efektīva. Tomēr tai nav jāiet tik tālu, lai uzstātu, ka abām pusēm jāpārvalda viena un tā pati valoda. Nozīme ir apstāklim, ka <emphasis role="italc" id="B400000188">J. Harmsen</emphasis> var <emphasis role="italc" id="B400000189">efektīvi sazināties mutvārdos</emphasis> ar prostitūtām, nevis tam, ka viņām noteikti jāpārvalda tās pašas valodas.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000120">
                           <title id="B210000088">
                              <number>89.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000192">Manuprāt, ir iespējami dažādi scenāriji, it īpaši, ja efektīvas saziņas nodrošināšanai ir nepieciešama trešā persona. Šādā gadījumā iesniedzējtiesai ir ļoti rūpīgi jāpārbauda, vai var tikt garantēts, ka tā ir prostitūtai tuva persona. Piemēram, var būt starpība, vai “tulks” ir prostitūtai zināma, tuva persona, kurai tā uzticas, vai arī kāds, kuru ir izvēlējies <emphasis role="italc" id="B400000190">J. Harmsen</emphasis>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000121">
                           <title id="B210000089">
                              <number>90.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000193">Šo faktisko apstākļu novērtējums par to, vai starp <emphasis role="italc" id="B400000191">J. Harmsen</emphasis> un ikvienu prostitūtu ir efektīva mutvārdu saziņa, ir jānosaka iesniedzējtiesai, ievērojot sniegtās norādes.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000122">
                           <title id="B210000090">
                              <number>91.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000194">Tāpēc uz šo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2006/123 10. panta 2. punkta c) apakšpunkts nepieļauj tādu pasākumu kā pamatlietā C‑341/14, saskaņā ar kuru skatlogu prostitūcijas uzņēmuma īpašniekam ir atļauts iznomāt istabas tikai prostitūtām, ar kurām īpašnieks var sazināties sev saprotamā valodā, izņemot gadījumu, ja iesniedzējtiesa konstatē, ka šāda prasība ir vajadzīga efektīvai mutvārdu saziņai starp uzņēmēju un prostitūtām.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                  </section>
               </section>
            </section>
         </C_Conc_Txt>
         <C_Conc_Conc>
            <section id="C000000000">
               <title style="03Titre1" id="C200000000">
                  <number>V –</number>
                  <titlecontent id="C300000000">
                     <emphasis role="bold" id="C400000000">Secinājumi</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="C010000000">
                  <title id="C210000000">
                     <number>92.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="C150000000">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz <emphasis role="italc" id="C400000001">Raad van State</emphasis> (Nīderlande) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</para>
                  <blockquote id="C010000001">
                     <para style="15Margeretrait0" id="C150000001">1)<emphasis role="tab" id="C400000002"/>Tāda darbība, kāda ir pamatlietā C‑340/14 minētā, kura ietver pasažieru pārvadāšanu ar atvērta tipa šalupi Amsterdamas iekšējos ūdeņos, lai par samaksu galvenokārt piedāvātu tūrisma braucienus un iznomātu kuģi svētku pasākumiem, nav “pakalpojums pārvadājumu jomā” Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 2. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē;</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="C010000002">
                     <para style="15Margeretrait0" id="C150000002">2)<emphasis role="tab" id="C400000003"/>Direktīvas 2006/123 III nodaļas noteikumi ir piemērojami tādām situācijām, kādas ir pamatlietās, proti, pasažieru pārvadāšanai ar atvērta tipa šalupi Amsterdamas iekšējos ūdeņos, lai par samaksu galvenokārt piedāvātu tūrisma braucienus un iznomātu kuģi svētku pasākumiem (lieta C‑340/14), un istabu iznomāšanai pa stundām prostitūtām skatlogu prostitūcijas uzņēmuma kontekstā (lieta C‑341/14), neatkarīgi no tā, vai visi elementi ir vai nav saistīti ar vienu dalībvalsti;</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="C010000003">
                     <para style="15Margeretrait0" id="C150000003">3)<emphasis role="tab" id="C400000004"/>Direktīvas 2006/123 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tā, ka, tiklīdz dalībvalsts uzskata, ka pieejamo atļauju skaits ir jāierobežo, pamatojoties uz primāriem vispārējo interešu apsvērumiem sabiedrības interesēs, ikvienai individuālai atļaujai ir jābūt ar ierobežotu termiņu;</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="C010000004">
                     <para style="15Margeretrait0" id="C150000004">4)<emphasis role="tab" id="C400000005"/>Direktīvas 2006/123 10. panta 2. punkta c) apakšpunkts nepieļauj tādu pasākumu kā pamatlietā C‑341/14, saskaņā ar kuru skatlogu prostitūcijas uzņēmuma īpašniekam ir atļauts iznomāt istabas tikai prostitūtām, ar kurām īpašnieks var sazināties sev saprotamā valodā, izņemot gadījumu, ja iesniedzējtiesa konstatē, ka šāda prasība ir vajadzīga efektīvai mutvārdu saziņai starp īpašnieku un prostitūtām.</para>
                  </blockquote>
               </blockquote>
            </section>
         </C_Conc_Conc>
      </C_Conclusions>
   </Affaire>
</C_Doc_Ref>