Konsolidēts TEKSTS: 32007R0219 — LV

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 171. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Lai izveidotu vienoto Eiropas gaisa telpu, Eiropas Parlaments un Padome 2004. gada 10. martā pieņēma Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotas gaisa telpas izveidošanai (“pamatregula”) ( 1 ), Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (“pakalpojumu sniegšanas regula”) ( 2 ), Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (“gaisa telpas regula”) ( 3 ) un Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (“savietojamības regula”) ( 4 ).

(2)

Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības modernizācijas projekts (“SESAR projekts”) ir tehnoloģisks vienotās Eiropas gaisa telpas elements. Ar to paredzēts līdz 2020. gadam Kopienai nodrošināt efektīvu gaisa satiksmes vadības infrastruktūru drošas un ekoloģiski nekaitīgas gaisa satiksmes attīstībai, tādējādi pilnībā izmantojot tehnoloģijas attīstību, ko nodrošina tādas programmas kā GALILEO.

(3)	Pēc Kopienas pievienošanās Eurocontrol sistēmai, Komisija un Eurocontrol ir parakstījusi pamatnolīgumu par sadarbību, īstenojot vienoto Eiropas gaisa telpu, kā arī par pētniecību un izstrādi gaisa satiksmes vadības jomā.

(4)

Saskaņā ar Konkurences padomes 2005. gada 7. jūnijā pieņemtām pamatnostādnēm par gatavošanos nākotnē iecerētai Eiropas kosmosa programmai, Eiropas Savienība būs atbildīga par to, lai nodrošinātu to operatīvo dienestu pieejamību un konsekvenci, kuri papildina tās politiku, un palīdzēs attīstīt, izvērst un izmantot Eiropas kosmosa apguves infrastruktūras, galveno uzmanību pievēršot kosmosā izmantojamiem praktiskiem risinājumiem, lai sasniegtu nospraustos politikas mērķus.

(5)	Ar SESAR projektu ir iecerēts integrēt un koordinēt pētniecību un izstrādi, kas līdz šim Kopienā veikta izklaidus un nekoordinējoties, tostarp tās vistālākajos un nomaļākajos reģionos, kā minēts Līguma 299. panta 2. punktā.

(6)	Novēršot pētniecības un izstrādes darbību dublēšanos, SESAR projekta gaitā nepieaugs gaisa pakalpojumu izmantotāju ieguldījuma kopapjoms pētniecībā un izstrādē.

(7)	SESAR projektā ir trīs fāzes: definēšanas fāze; izstrādes fāze un izvēršanas fāze.

(8)

SESAR projekta definēšanas fāzē paredzēts noteikt dažādus veicamus tehnoloģiskus pasākumus, modernizācijas programmu prioritātes un operatīvus īstenošanas plānus. Projekts saņem Kopienas un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (European Organisation for the Safety of Air Navigation – Eurocontrol) līdzfinansējumu.

(9)

Definēšanas fāze sākās 2005. gada oktobrī, un Eurocontrol pakļautībā to īsteno atklātā konkursā izraudzīts uzņēmumu konsorcijs. Šī fāze beigsies 2008. gadā, un tās noslēgumā būs izstrādāts Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāns. Plānā būs definēta darba programma, lai īstenotu iecerētās koncepcijas, kurās būtu ietvertas dažādas izvēršanas stratēģijas.

(10)	Definēšanas fāzei sekos izstrādes fāze (2008–2013), kurā izstrādās jaunas iekārtas, sistēmas vai standartus, nodrošinot virzību uz pilnīgi savietojamu gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu Eiropā.

(11)	Izstrādes fāze pāries izvēršanas fāzē (2014–2020), kurā plaši ražos un īstenos jauno gaisa satiksmes pārvaldības infrastruktūru. Infrastruktūra būtu jāveido no pilnībā saskaņotām un savietojamām sastāvdaļām, kas Eiropā nodrošina efektīvu aviotransportu.

(12)

Ņemot vērā to, ka šajā procesā būs jāiesaista daudzi dalībnieki, un ir vajadzīgi finanšu līdzekļi un pieredze tehniskos jautājumos – lai racionalizētu darbības, ir svarīgi izveidot organizāciju ar juridiskas personas statusu, kas spētu nodrošināt koordinētu SESAR projekta izstrādes fāzē atvēlēto līdzekļu apsaimniekošanu.

(13)	Tāpēc saskaņā ar Līguma 171. pantu ir jāizveido Kopuzņēmums, lai izstrādes fāzē gūtu atzīstamus panākumus ar gaisa satiksmes vadības sistēmām saistītu tehnoloģiju attīstībā un sagatavotu izvēršanas fāzi.

(14)	Galvenais Kopuzņēmuma uzdevums ir vadīt SESAR projekta pētniecības, izstrādes un apstiprināšanas darbības, apvienojot tās dalībnieku nodrošinātos valstu un privātos finanšu līdzekļus un izmantojot pieaicinātus tehniskus resursus, jo īpaši Eurocontrol pieredzi un speciālās zināšanas.

(15)

Kopuzņēmuma darbības, ko tas veic saskaņā ar SESAR programmu, galvenokārt ir pētniecības un izstrādes darbības. Šā iemesla dēļ Kopienas finansējumu būtu jāizmaksā galvenokārt no pētniecības un izstrādes pamatprogrammām. Papildu finansējumu var izmaksāt no Eiropas komunikāciju tīklu programmas saskaņā ar 4. panta g) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai ( 5 ), kurā paredzēta iespēja finansēt pētniecības un izstrādes pasākumus.

(16)

Šajā projekta stadijā Kopienas finansējums Kopuzņēmumam būtu jānodrošina tikai izstrādes fāzē un uz laiku, uz ko attiecas pašreizējā finanšu shēma (2007–2013). Tomēr tas neliedz Padomei iespēju pārskatīt Kopuzņēmuma darbības jomu, vadību, finansējumu un ilgumu, analizējot izstrādes fāzē sasniegto progresu.

(17)	Būtisks SESAR projekta elements ir nopietna nozares līdzdalība. Šā iemesla dēļ ir būtiski, lai SESAR projekta budžetu no valstu atvēlētiem līdzekļiem izstrādes fāzē papildinātu ar nozares iemaksām.

(18)	Kopuzņēmums būtu jāizveido līdz definēšanas fāzes beigām, lai varētu turpināt definēšanas posmā paveikto darbu un sagatavot izstrādes fāzi, nodrošinot Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna drīzu īstenošanu.

(19)

Padomei būtu jāpieņem lēmums par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna apstiprināšanu, arī par tā nodošanu Kopuzņēmumam, lai modernizētu gaisa satiksmes pārvaldību Eiropā un šajā sakarā arī pārskatīt SESAR projekta finansēšanu, un jo īpaši to, kādas iemaksas nozare apņēmusies izdarīt Kopuzņēmumā.

(20)	Lai atvieglinātu saziņu ar dibinātājiem, kopuzņēmuma galvenai mītnei būtu jāatrodas Briselē.

(21)

Kopuzņēmums ir bezpeļņas organizācija, kas visus spēkus veltī, lai apsaimniekotu Eiropas nozīmes publisku pētniecības programmu. Abi tā dibinātāji ir starptautiskas organizācijas, kas darbojas attiecīgo dalībvalstu vārdā. Tādēļ šai organizācijai uzņēmējā valstī būtu jādod pēc iespējas lielas nodokļu atlaides.

(22)

Vienotās gaisa telpas komitejai, kas izveidota saskaņā ar 5. pantu Regulā (EK) Nr. 549/2004, būtu jāpalīdz Komisijai. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 6 ).

(23)	Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par Kopuzņēmuma sasniegto progresu. Informācija būtu jāsniedz, izmantojot regulārus, Komisijas veiktus izvērtējumus un Kopuzņēmuma darbības gada pārskatus.

(24)	Jāizstrādā Kopuzņēmuma Statūti, tajos paredzot noteikumus par Kopuzņēmuma organizāciju un darbību, kā izklāstīts pielikumā.

(25)	Tā kā gaisa telpas izmantotāji pilnībā sedz maršrutu maksājumus, viņi dod finanšu ieguldījumu pētniecībā un izstrādē, kas attiecas uz gaisa satiksmes pārvaldības nozari. Tāpēc viņiem Kopuzņēmumā jānodrošina pienācīga pārstāvība.

(26)

Valstu finansējums SESAR projekta definēšanas un izstrādes fāzē ir būtisks, un dalībvalstīm, kā arī dalībvalstu norīkotām struktūrām būtu daudz jāinvestē jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldībā. Tālab dalībvalstīm (Eiropas Savienības un/vai Eurocontrol dalībvalstīm) nekomerciāliem mērķiem būtu jādod bezmaksas pieeja projektu īstenojot gūtām zināšanām, un jāļauj minētās zināšanas lietot savām vajadzībām, arī atklātu konkursu izsludināšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. Lai vadītu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības modernizācijas projekta (“SESAR projekts”) izstrādes fāzes pasākumus un stiprinātu drošību, ar šo tiek izveidots Kopuzņēmums, kura nosaukums ir “SESAR Kopuzņēmums” (“Kopuzņēmums”).

2. Kopuzņēmums beidz pastāvēt 2024. gada 31. decembrī. Lai ņemtu vērā Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 ( 7 ) (“pamatprogramma Apvārsnis 2020”) ilgumu, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar Kopuzņēmumu tiek izsludināti vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

4. Padome pārskata Kopuzņēmuma darbības jomu, vadību, finansējumu un ilgumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, saskaņā ar projekta un ATM ģenerālplāna izstrādi, ņemot vērā saskaņā ar 7. pantu veiktu izvērtējumu.

5. Kopuzņēmums ir iecerēts, lai modernizētu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu, Kopienā koordinējot un sakopojot vienuviet visu attiecīgo pētniecību un izstrādi. Tas atbild par ATM ģenerālplāna īstenošanu un, jo īpaši, veic šādus uzdevumus:

6. Kopuzņēmums sāk darbu vēlākais tad, kad ATM ģenerālplānu nodod Kopuzņēmumam.

Kopuzņēmums ir Kopienas struktūra un juridiska persona. Visās dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tas var iegādāties, pārdot vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt par pusi tiesvedībā.

1. Kopuzņēmuma darbiniekiem un izpilddirektoram piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un noteikumus, ko Eiropas Kopienu iestādes kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.

2. Neskarot Statūtu 7. panta 2. punktu, Kopuzņēmums attiecībā uz saviem darbiniekiem īsteno pilnvaras, kuras ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējiestādei, un ar Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus.

3. Vienojoties ar Komisiju, Valde pieņem atbilstīgus īstenošanas noteikumus, kas minēti Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 110. panta 1. punktā.

4. Cilvēkresursus nosaka Kopuzņēmuma štatu sarakstā, kuru noteiks tā gada budžetā.

5. Kopuzņēmuma personālu veido pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki. Kopējais nodarbinātības laikposms nekādā gadījumā nepārsniedz Kopuzņēmuma darbības termiņu.

1. Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti attiecas uz Kopuzņēmumu un arī uz tā darbiniekiem un izpilddirektoru, ciktāl tie ir pakļauti 2.a panta 1. punkta minētajiem noteikumiem. Attiecībā uz nodokļiem un muitas nodevām minēto Protokolu piemēro Kopuzņēmumam no 2008. gada 15. oktobra.

2. Starp Kopuzņēmumu un Beļģiju slēdz administratīvu vienošanos par privilēģijām un imunitāti un citu Beļģijas atbalstu Kopuzņēmumam.

1. Kopuzņēmuma atbildību par līgumsaistībām reglamentē attiecīgi līgumu noteikumi un tiesību akti, ko piemēro attiecīgam nolīgumam vai līgumam.

2. Saistību, kas nav līgumsaistības, gadījumā Kopuzņēmums, ievērojot vispārējus visām dalībvalstīm kopīgus tiesību aktu principus, atlīdzina jebkādus zaudējumus, ko, pildot pienākumus, ir nodarījuši tā darbinieki.

3. Visi maksājumi, kurus Kopuzņēmums veic 1. un 2. punktā noteikto saistību sakarā, un izmaksas un izdevumi, kas tam rodas saistībā ar šādām saistībām, uzskatāmi par Kopuzņēmuma izdevumiem, un tos sedz no tā līdzekļiem.

2. Ja jautājums nav regulas vai citu Kopienas tiesību aktu darbības jomā, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas Kopuzņēmums.

Ar šo tiek pieņemti regulas pielikumā izklāstītie Kopuzņēmuma Statūti, kas ir neatņemama šīs regulas sastāvdaļa.

1. Saskaņā ar Statūtu 1. un 12. pantu Kopuzņēmumu finansē tās dalībnieku, arī privātu uzņēmumu iemaksas.

2. Savienības ieguldījums atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam (tostarp EBTA ieguldījumi), ko izmaksā no budžeta apropriācijām, kas piešķirtas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir EUR 585 000 000.

Savienības ieguldījumu kārtību nosaka ar vispārēju vienošanos un ar ikgadējiem finansiālās īstenošanas nolīgumiem, ko noslēdz Komisija Savienības vārdā un Kopuzņēmums. Šajā kārtībā paredz noteikumus par tādu datu sniegšanu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus pienākumus attiecībā uz izplatīšanu un ziņošanu, tostarp attiecībā uz dalībnieku vienoto portālu, kā arī lietojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija, un noteikumus par Kopuzņēmuma izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu, tostarp dalībnieku vienotajā portālā, kā arī lietojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

Vispārējā vienošanās nosaka Komisijas tiesības iebilst pret Kopienas ieguldījuma izmantošanu, ja tā uzskata, ka izmantošanas mērķis ir pretrunā pirmajā daļā minēto Kopienas programmu mērķiem vai Finanšu regulai vai kaitē Kopienas interesēm. Ja Komisija iebilst, Kopienas iemaksu Kopuzņēmums nevar izmantot šim mērķim.

3. Beidzoties 2014.–2020. gada finanšu shēmai, tiek izbeigti visi Savienības finanšu ieguldījumi Kopuzņēmumā, ja vien Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, nenolemj citādi.

1. Kopuzņēmumam piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie nenovirzās no finanšu pamatregulas, ja vien tas nav īpaši nepieciešams Kopuzņēmuma darbībai un ja Komisija tam ir iepriekš piekritusi.

Atbrīvošanu no atbildības par Kopuzņēmuma n gada budžeta īstenošanu apliecina Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz n + 2 gada 15. maijam. Kopuzņēmuma Valde Kopuzņēmuma finanšu noteikumos paredz procedūru, ko ievēro, atbrīvojot no atbildības par budžeta izpildi, ņemot vērā konkrētas pazīmes, kas izriet no Kopuzņēmuma kā publiskā un privātā sektora partnerības būtības, un jo īpaši no privātā sektora iemaksām budžetā.

1. Komisijai palīdz Vienotās gaisa telpas komiteja, kas izveidota saskaņā ar 5. pantu Regulā (EK) Nr. 549/2004 (“Komiteja”), ko regulāri informē par kopuzņēmuma darbību. Lai to nodrošinātu, Komisija jautājumu par SESAR projektu iekļauj komitejas sanāksmju darba kārtībā.

4. Neskarot šā panta 2. punktu, Savienības nostāju Valdē attiecībā uz lēmumiem par būtiskiem grozījumiem ATM ģenerālplānā pieņem Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ko jāpieņem saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Komisijai palīdz Vienotās gaisa telpas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 549/2004. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

Līdz 2017. gada 30. jūnijam Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic starpposma novērtēšanu, vērtējot šīs regulas īstenošanu un Kopuzņēmuma gūtos rezultātus, jo īpaši pievēršoties šo noteiktajā laikposmā atbilstīgi ATM ģenerālplānam panākto konkrēto rezultātu ietekmei un efektivitātei. Novērtējumos ietver arī Kopuzņēmuma darba metodes, kā arī tā vispārējo finanšu stāvokli. Par minēto novērtēšanu Komisija sagatavo ziņojumu, kurā iekļauj veiktās novērtēšanas secinājumus un novērojumus. Līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Kopuzņēmuma starpposma novērtēšanas rezultātus ņem vērā padziļinātajā izvērtējumā un starpposma novērtējumā, kas minēti 32. pantā Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

Šī regula stājas spēkā nākamā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

3. Visus iesniegtos lūgumus par uzņemšanu Kopuzņēmumā adresē izpilddirektoram, kas tos nodod Valdes izskatīšanai. Valde pieņem lēmumu, vai dot atļauju sarunām. Ja atļauju dod, izpilddirektors piedalās sarunās par uzņemšanas nosacījumiem, un iesniedz tos Valdei. Nosacījumos ietver arī noteikumus par finanšu ieguldījumiem un pārstāvību Valdē. Līguma projektu iesniedz Valdes apstiprināšanai saskaņā ar 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

4. Pieņemot lēmumu, vai atļaut sākt pārrunas par publiska vai privāta uzņēmuma vai struktūras uzņemšanu, Valde konkrēti ņem vērā šādus kritērijus:

5. Bez Valdes vienprātīgas iepriekšējas piekrišanas Kopuzņēmuma dalībnieka statusu nevar nodot trešām pusēm.

1. Tiesības balsot ir 3. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētajiem pārstāvjiem.

2. Kopuzņēmuma dalībnieku balsu skaits ir samērīgs ar Kopuzņēmumā ieguldītajiem līdzekļiem. Tomēr, neņemot vērā šā panta pirmo teikumu, Kopienai un Eurocontrol ir katrai vismaz 25 % no balsu kopskaita, un 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajam gaisa telpas izmantotāju pārstāvim ir vismaz 10 % no balsu kopskaita.

3. Valde lēmumus pieņem ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu, ja vien šajos Statūtos nav paredzēts kas cits.

5. Valdē pārstāvētā Kopienas pārstāvja pozitīvs balsojums ir vajadzīgs, lai pieņemtu visus lēmumus par jaunu dalībnieku iekļaušanu (1. panta 2. punkta nozīmē), izpilddirektora iecelšanu, ierosinātiem Statūtu grozījumiem, Komisijai iesniegtiem priekšlikumiem par Kopuzņēmuma darbības termiņu, Kopuzņēmuma likvidēšanu vai lēmumiem, ko pieņem saskaņā ar 23. pantu.

6. Dibinātāju pozitīvs balsojums ir vajadzīgs, lai pieņemtu visus lēmumus par ATM ģenerālplāna pieņemšanu un grozījumiem. Neatkarīgi no 1. punkta, tādus lēmumus nepieņem, ja 3. panta 1. punkta c), d), f) un g) apakšpunktā minētie pārstāvji vienprātīgi ir pret tiem.

2. Valde pieņem reglamentu, kas nodrošina raitu un efektīvu darbību, jo īpaši liela dalībnieku skaita pieauguma gadījumā. Noteikumos iekļauj arī šādus nosacījumus:

1. Kopuzņēmuma dalībnieki, Valdes locekļi un Kopuzņēmuma darbinieki nedrīkst piedalīties Kopuzņēmuma piešķirtā finansiālā atbalsta sagatavošanā, izvērtēšanā vai šāda atbalsta piešķiršanas procedūrā, jo īpaši pēc uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus vai pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ja viņiem pieder struktūras, kas ir potenciāli kandidāti vai pretendenti, viņi šādas struktūras pārstāv vai viņiem ar tām ir nolīgumi.

2. Kopuzņēmuma dalībniekiem un Valdes locekļiem ir jāatklāj jebkāda tieša vai netieša personīga vai korporatīva ieinteresētība Valdes apspriežu rezultātos par jebkuru darba kārtības jautājumu. Minētā prasība attiecas arī uz personālu saistībā ar uzdevumiem, kas tam ir uzticēti.

3. Saskaņā ar 2. punktā minēto, Valde var pieņemt lēmumus atņemt tiesības dalībniekiem, locekļiem vai personālam piedalīties pieņemt lēmumus vai veikt uzdevumus, kādos visreālāk varētu rasties interešu konflikts. Viņiem nebūs pieejas informācijai jomās, ko uzskata par tādām, kurās varētu rasties interešu konflikti.

1. Izpilddirektors atbild par Kopuzņēmuma vadību ikdienā un ir tā juridisks pārstāvis. ►M1 Attiecībā uz darbiniekiem izpilddirektors īsteno regulas (EK) Nr. 219/2007 2.a panta 2. punktā noteiktās pilnvaras. ◄

2. Izpilddirektoru piesaista kā Kopuzņēmuma pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu. Izpilddirektoru ieceļ Valde, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta, pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, kopuzņēmumu pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija veic izvērtēšanu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības rezultātu novērtējumu un Kopuzņēmuma turpmākos uzdevumus un problēmas.

Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā šā panta trešajā daļā minētais izvērtējums, var izpilddirektora pilnvaru termiņu pagarināt vienu reizi uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

Izpilddirektoru var atcelt no amata tikai ar Valdes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

3. Izpilddirektors pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi, piešķirto pilnvaru robežās.

4. Izpilddirektors vada SESAR projekta izpildi saskaņā ar pamatnostādnēm, ko nosaka Valde, kurai viņš ir pakļauts. Viņš sniedz Valdei visu funkciju pildīšanai vajadzīgo informāciju.

Par funkcijām, kuras saskaņā ar Finanšu regulas 185. panta 3. punktu nodotas Komisijas iekšējam revidentam, atbild Valde, kas nosaka attiecīgus noteikumus, ņemot vērā Kopuzņēmuma apjomu un darbības jomu.

Ikviens Kopuzņēmuma dalībnieks var ieteikt izpilddirektoram ar pagaidu norīkojumu pieņemt darbā Kopuzņēmumā atsevišķus savus darbiniekus saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šo Statūtu 1. panta 3. punktā minētajā līgumā. Darbinieki, kurus ar pagaidu norīkojumu pieņem darbā Kopuzņēmumā, strādā pilnīgi neatkarīgi izpilddirektora uzraudzībā.

1. Lai pildītu šīs regulas 1. panta 5. punktā paredzētos uzdevumus, Kopuzņēmums ar saviem dalībniekiem var slēgt īpašus nolīgumus un tiem piešķirt dotācijas saskaņā ar piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

2. Eurocontrol uzdevumus un iemaksas nosaka ar Kopuzņēmumu noslēgtā nolīgumā. Minētajā nolīgumā:

3. Visos nolīgumos ar dalībniekiem iekļauj attiecīgus noteikumus, ar ko novērš jebkādu iespējamu dalībnieku interešu konfliktu, veicot minētajos nolīgumos paredzētos uzdevumus.

4. Kopuzņēmuma dalībnieku pārstāvji nepiedalās Kopuzņēmuma apspriedēs saistībā ar sarunām par viņu pašu nolīgumiem, kā minēts 1. punktā, un viņiem liedz piekļuvi minēto apspriežu dokumentiem.

1. Neatkarīgi no 9. panta Kopuzņēmums var slēgt pakalpojumu un piegādes līgumus vai dotāciju nolīgumus ar uzņēmumiem vai uzņēmumu konsorcijiem, jo īpaši, lai veiktu šīs regulas 1. panta 5. punktā paredzētos uzdevumus.

2. Kopuzņēmums nodrošina, ka 1. punktā minētajos līgumos un dotāciju nolīgumos ir paredzēts, ka Komisijai ir tiesības veikt pārbaudes, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību.

3. Līgumos un dotāciju nolīgumos, kas minēti 1. punktā, ir ietverti visi atbilstīgie noteikumi, kas ir saistīti ar 18. pantā minētajām intelektuālā īpašuma tiesībām. Lai izvairītos no interešu konflikta, dalībnieki, kas ir iesaistīti tāda darba definēšanā, kam piemēro iepirkumu vai dotāciju piešķiršanas procedūru, tostarp šo dalībnieku darbinieki, kuri ir norīkoti saskaņā ar 8. pantu, nevar piedalīties minētā darba veikšanā.

1. Lai izpildītu šīs regulas 1. panta 5. punktā paredzētos uzdevumus, Kopuzņēmums var izveidot ierobežotu skaitu darba grupu, kas veiktu darbības, ko jau neveic citur. Grupās izmanto profesionāļu pieredzi, un tās darbojas pārskatāmi.

2. Lai Kopuzņēmums sāktu darbību, gada laikā pēc Kopuzņēmuma dibinātāji iemaksā pirmo iemaksu, vismaz 10 miljonus EUR.

3. Dalībnieki, kas minēti 1. panta 2. punkta otrajā ievilkumā, apņemas iemaksāt minimālo sākotnējo iemaksu EUR 10 miljonu apmērā viena gada laikā no dienas, kad ir apstiprināta to pievienošanās Kopuzņēmumam. Dalībniekiem, kas iestājas Kopuzņēmumā 24 mēnešu laikā pēc tā izveides vai pēc jauna dalības uzaicinājuma, šo summu samazina uz EUR pieciem miljoniem.

Ja individuāli vai kolektīvi iestājas uzņēmumi, ko var klasificēt kā mazus vai vidējus uzņēmumus Komisijas Ieteikuma (2003. gada 6. maijs) par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju ( 8 ) nozīmē, summu samazina līdz EUR 250 000 neatkarīgi no tā, kad tie kļūst par Kopuzņēmuma dalībniekiem. Jauniem dalībniekiem var piedāvāt iespēju maksāt pirmo iemaksu vairākās daļās termiņā, par ko ir jāvienojas un kas jānosaka nolīgumos, kas minēti 1. panta 3. punktā.

4. Valde pieņem lēmumus par summām, kas ir jāmaksā katram dalībniekam, to samērojot ar iemaksām, ko attiecīgais dalībnieks ir uzņēmies maksāt, kā arī noliek termiņu, līdz kuram dalībniekiem ir jāiemaksā summas, par ko viņi uzņemas saistības.

5. Iemaksas – izņemot uz 2. punktā minētās iemaksas – var izdarīt natūrā. Iemaksām izvērtē vērtību un derīgumu no Kopuzņēmuma uzdevumu īstenošanas viedokļa, un tās precizē nolīgumā, kas minēts 1. panta 3. punktā.

6. Katrs Kopuzņēmuma dalībnieks, kas neievēro saistības par iemaksām natūrā, vai noliktā termiņā nesamaksā summas, sešos mēnešos pēc minētā termiņa beigām zaudē balsstiesības Valdē uz tik ilgu laiku, kādu nav pildīti pienākumi. Ja sešu mēnešu termiņa beigās tās joprojām nav ievērotas, dalībnieka statusu atsauc.

1. Visus Kopuzņēmuma ieņēmumus izmanto, lai veicinātu šīs regulas 1. panta 5. punktā paredzēto uzdevumu izpildi. Saskaņā ar 25. pantu Kopuzņēmuma dalībniekiem nesadala un neizmaksā nekādus ieņēmumu pārpalikumus.

2. Visus procentus no ieguldījumiem, ko iemaksājuši Kopuzņēmuma dalībnieki, uzskata par Kopuzņēmuma ieņēmumiem.

2. Katru gadu izpilddirektors nosūta dalībniekiem Valdes apstiprinātās SESAR projekta izmaksu tāmes. Kopuzņēmuma finanšu noteikumos Valde paredz procedūru, kas jāievēro, nosūtot izmaksu tāmes.

3. Dalībnieki tūlīt dara izpilddirektoram zināmas piezīmes par SESAR projekta izmaksu tāmēm, un jo īpaši par nākamā gada ieņēmumu un izdevumu tāmi.

4. Pamatojoties uz apstiprinātajām projekta izmaksu tāmēm un ņemot vērā dalībnieku iesniegtos apsvērumus, izpilddirektors sagatavo nākamā gada budžeta projektu un iesniedz to apstiprināšanai Valdē. Kopuzņēmuma finanšu noteikumos Valde paredz procedūru, kas jāievēro, iesniedzot budžeta projektu.

5. Divos mēnešos pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors iesniedz Eiropas Kopienu Revīzijas palātā gada pārskatus un bilances par iepriekšējo gadu. Revīzijas palāta veic revīziju uz vietas, izmantojot grāmatvedības uzskaiti.

6. Direktors iesniedz gada pārskatus un bilanci līdz ar Revīzijas palātas ziņojumu Valdes apstiprināšanai ar 75 % nodoto balsu vairākumu. Izpilddirektoram ir tiesības un, ja Valde to lūdz, arī pienākums sniegt paskaidrojumus par pārskata ziņojumu.

1. Pamatojoties uz šīs regulas 4. panta 2. punktā minēto finanšu shēmu un pareizas pārvaldības un pārskatatbildības principiem, Kopuzņēmums sagatavo savu darba programmu, kurā izklāsta skaidrus sasniedzamos rezultātus un atsauces punktus. Tajā ir:

2. Gada pārskatā ir atspoguļots SESAR projekta īstenošanā sasniegtais progress, jo īpaši attiecībā uz projekta grafiku, izmaksām un rezultātiem.

1. Kopuzņēmums veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, šādā nolūkā veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi samaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir pilnvaras revidēt visus labuma guvējus, līgumslēdzējus un apakšlīgumu slēdzējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus, šādā nolūkā pārbaudot dokumentus, kā arī veicot revīzijas uz vietas.

3. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) tiek pilnvarots veikt pārbaudes un apskates uz vietas pie ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 9 ), lai noteiktu, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar dotāciju nolīgumu vai lēmumu, vai līgumu, kas saistīts ar Savienības finansējumu.

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos, lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF nepārprotami dod tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apskates uz vietas.

Kopuzņēmumam pieder visi materiālie un nemateriālie aktīvi, ko saskaņā ar Kopuzņēmuma noslēgtiem nolīgumiem, kas minēti 1. panta 3. punktā un 9. pantā, Kopuzņēmums rada vai ko tam nodod SESAR projekta izstrādes fāzē. Kopuzņēmums var dot piekļuvi projektu īstenojot gūtām zināšanām, jo īpaši tā dalībniekiem, kā arī Eiropas Savienības un/vai Eurocontrol dalībvalstīm – savām un nekomerciālām vajadzībām.

1. Kopuzņēmuma dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 10 ).

2. Kopuzņēmums līdz 2009. gada 1. jūlijam pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3. Lēmumi, ko Kopuzņēmums pieņēmis atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantam, var būt tiesībsargam iesniegtas sūdzības vai Eiropas Kopienu Tiesai iesniegtas prasības priekšmets saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecīgi paredzēti Līguma 195. un 230. pantā.

1. Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 11 ).

2. Kopuzņēmums pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 12 ) un tūlīt izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem Kopuzņēmuma darbiniekiem.

3. Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var uz vietas pārbaudīt Kopuzņēmuma finansējuma saņēmējus un par tā piešķiršanu atbildīgos darbiniekus.

Izpilddirektors ierosina Valdei noformēt visu vajadzīgo apdrošināšanu un Kopuzņēmums noformē šādu apdrošināšanu atbilstīgi Valdes pieprasījumam.

Kopuzņēmums nodrošina tādas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kuras neatļauta izpaušana varētu kaitēt līgumslēdzēju pušu interesēm. Tas piemēro drošības principus un obligātos standartus, kas ir definēti un īstenoti ar Padomes Lēmumu 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu ( 13 ).

Beidzoties šīs regulas 1. pantā minētajam termiņam, Valde vienojas par to, vai visus materiālos un nemateriālos aktīvus, kas tai pieder – vai to daļu – nodot citai struktūrai.

Lai veiktu Kopuzņēmuma likvidācijas procedūru, Valde ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus, kas ievēro Valdes lēmumus.

Jebkurā jautājumā, uz ko šie Statūti neattiecas, piemēro tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā ir Kopuzņēmuma galvenā mītne.

( 5 ) OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

( 6 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.)

( 9 ) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

( 13 ) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/952/EK (OV L 346, 29.12.2005., 18. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	PADOMES REGULA (EK) Nr. 1361/2008 (2008. gada 16. decembris),	L 352	12	31.12.2008
►M2	PADOMES REGULA (ES) Nr. 721/2014 (2014. gada 16. jūnijs),	L 192	1	1.7.2014