<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑452/16 PPU</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CC0452</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:782">EU:C:2016:782</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">M. CAMPOS SÁNCHEZ-BORDONA</HT> SECINĀJUMI – LIETA C‑452/16 PPU</P><P><HT TYPE="ITALIC">POLTORAK</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta m. Kamposa sančesa‑bordonas [<HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez‑Bordona</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20161019">2016. gada 19 oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – spāņu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑452/16 PPU</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Openbaar Ministerie</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Krzysztof Marek Poltorak</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(Rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās</KEYWORD><KEYWORD>Pamatlēmums 2002/584/TI</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas apcietināšanas orderis</KEYWORD><KEYWORD>Jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar Pamatlēmumu 2002/584/TI<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes <DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnija</DATE> Pamatlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="190" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 190, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20090226">2009. gada 26. februāra</DATE> Pamatlēmumu 2009/299/TI, ar ko groza Pamatlēmumus 2002/584/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI un 2008/947/TI, tādējādi stiprinot personu procesuālās tiesības un veicinot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz aizmuguriskiem nolēmumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="081" PAGE.FIRST="24" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 81, 24. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Pamatlēmums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>).</P></NOTE> izveidotajā sistēma, ar kuru tika aizstāts tradicionālais izdošanas mehānisms, galvenā loma ir dalībvalstu tiesu iestādēm. It īpaši Pamatlēmums attiecas gan uz izsniegšanas tiesu iestādi, kura izsniedz Eiropas apcietināšanas orderi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>EAO<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>.</P></NOTE>, gan uz izpildes tiesu iestādi saņēmējā valstī, kurai tas pienācīgi jāizpilda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tiesai līdz šim brīdim nav ticis lūgts interpretēt jēdzienus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> (kas ietverts Pamatlēmuma 6. pantā) un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> (kas ietverts šī paša dokumenta 1. pantā). <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu tai uzdod četrus jautājumus, ar kuriem tā lūdz noskaidrot šo jēdzienu nozīmi, lai izpildītu vai noraidītu EAO, kuru galīga sprieduma izpildīšanai ir izsniegusi Zviedrijas policijas iestāde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Paralēli šai lietai šī pati iesniedzējtiesa ir uzdevusi citus prejudiciālus jautājums par jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>, kuru ietver viens no Pamatlēmuma 8. panta nosacījumiem, lai gan tie nav saistīti ar EAO, bet ar valsts apcietināšanas orderi, kuram jābūt izdotam pirms tā. Šajā pašā datumā es sniedzu savus secinājumus šajā otrā lietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Lieta <HT TYPE="ITALIC">Özçelik</HT>, C‑453/16 PPU, kas patlaban tiek izskatīta Tiesā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>LES</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Saskaņā ar LES 6. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti [..] Pamattiesību hartā [turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>] [..], un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem.</ALINEA><ALINEA>Hartas noteikumi nekādā ziņā nepaplašina Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos.</ALINEA><ALINEA>Hartā paredzētās tiesības, brīvības un principus interpretē saskaņā ar Hartas VII sadaļas vispārējiem noteikumiem, ar ko reglamentē tās interpretēšanu un piemērošanu, un pienācīgi ņemot vērā Hartā minētos paskaidrojumus, kuros izklāsta minēto noteikumu pamatu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai[, kas parakstīta Romā <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>ECPAK<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>)]. Šī pievienošanās neietekmē Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Pamattiesības, kas garantētas [ECPAK] un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārīgo principu pamats.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Harta</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Hartas 47. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.</ALINEA><ALINEA>Ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā Ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Pamatlēmums</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Pamatlēmuma preambulas 5. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Eiropas Savienībai nospraustais mērķis kļūt par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu liek atcelt izdošanu starp dalībvalstīm un to aizstāt ar nodošanas sistēmu starp tiesu iestādēm. [..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar preambulas 6. apsvērumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Eiropas apcietināšanas orderis, kuru paredz šis pamatlēmums, ir pirmais konkrētais pasākums, ar kuru krimināltiesību jomā īsteno savstarpējas atzīšanas principu, kuru Eiropadome raksturojusi kā tiesu iestāžu sadarbības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>stūrakmeni<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Turklāt preambulas 10. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Eiropas apcietināšanas ordera mehānisma pamatā ir augsta dalībvalstu savstarpēja uzticība. Tā īstenošanu var apturēt tikai gadījumā, ja viena no dalībvalstīm nopietni un vairākkārt pārkāpj principus, kas paredzēti 6. panta 1. punktā Līgumā par Eiropas Savienību, ko konstatē Padome, ievērojot minētā līguma 7. panta 1. punktu, ar sekām, kas izklāstītas attiecīgā līguma 7. panta 2. punktā.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Atbilstoši 1. pantam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Eiropas apcietināšanas ordera definīcija un pienākums to izpildīt<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Eiropas apcietināšanas orderis ir tiesas nolēmums, ko izsniedz dalībvalsts, lai cita dalībvalsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai vai lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai arī lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis izpilda ikvienu Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu un saskaņā ar šī pamatlēmuma noteikumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šis pamatlēmums groza pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kā tie minēti 6. pantā Līgumā par Eiropas Savienību.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>6. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Kompetento tiesu iestāžu noteikšana<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Izsniegšanas tiesu iestāde ir izsniegšanas dalībvalsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izsniegt Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Izpildes tiesu iestāde ir izpildes dalībvalsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Katra dalībvalsts informē Padomes ģenerālsekretariātu par kompetento iestādi saskaņā ar tās tiesību aktiem.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 7. pantu par centrālo iestādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Katra dalībvalsts var izraudzīties centrālo iestādi vai, ja tās tiesību sistēma to pieļauj, vairākas centrālās iestādes, kas palīdz kompetentajām tiesu iestādēm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalsts var, ja tas ir vajadzīgs tās tiesu sistēmas organizācijas dēļ, paredzēt centrālajai iestādei (centrālajām iestādēm) atbildību par Eiropas apcietināšanas orderu administratīvu pārsūtīšanu un saņemšanu, kā arī par citu oficiālu saraksti, kas uz to (tām) attiecas.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Kas attiecas uz attiecībām ar citiem juridiskajiem aktiem, 31. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="031.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Neietekmējot to piemērošanu attiecībās starp dalībvalstīm un trešajām valstīm, šis pamatlēmums no <DATE ISO="20040101">2004. gada 1. janvāra</DATE> aizstāj attiecīgās normas šādās konvencijās, ko attiecībā uz izdošanu piemēro attiecībās starp dalībvalstīm:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><DATE ISO="19571213">1957. gada 13. decembra</DATE> Eiropas Konvencija par izdošanu, tās <DATE ISO="19751015">1975. gada 15. oktobra</DATE> papildu protokols, tās <DATE ISO="19780317">1978. gada 17. marta</DATE> otrais papildu protokols un <DATE ISO="19770127">1977. gada 27. janvāra</DATE> Eiropas konvencija par terorisma apkarošanu, ciktāl tā attiecas uz izdošanu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Zviedrijas tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><DATE ISO="20090529">2009. gada 29. maijā</DATE> Zviedrija Eiropas Padomes ģenerālsekretariātam atbilstoši Pamatlēmuma 6. panta 3. punktam paziņoja<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Zviedrijas paziņojumu un deklarāciju atjauninājums saskaņā ar pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> (Padomes dokuments Nr. 10400/09, 2. lpp.).</P></NOTE> atjauninātu informāciju par kompetentajam tiesu iestādēm saskaņā ar tās tiesību aktiem, kura bija teikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><GR.SEQ><TITLE><TI><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>[Attiecībā uz] 6. panta 3. punktu</P></TI></TITLE><P>Šādas iestādes Zviedrijā ir kompetentas izdot un izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi.</P></GR.SEQ><GR.SEQ><TITLE><TI><P>Izdevēja tiesu iestāde</P></TI></TITLE><P>[..]</P><P>Eiropas apcietināšanas orderi, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai nodrošinātu cita veida apcietināšanu, izdod Valsts policijas [pār]valde (<HT TYPE="ITALIC">Rikspolisstyrelsen</HT>) [..]<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</P></GR.SEQ></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā to savos rakstveida apsvērumos un tiesas sēdē apstiprināja Zviedrijas valdība, šajā valstī galīgo spriedumu izpilde, kā arī tādu nolēmumu izpilde, kas saistībā ar to ir vēlāk jāpieņem, ir tādu iestāžu kompetencē, kas nav tiesu iestādes, un it īpaši – kas nav šos spriedumus pasludinājušās tiesas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Šīs valdības paskaidrojuma, ar kura pilnu versiju var iepazīties Padomes dokumentā Nr. 14876/11 (<HT TYPE="ITALIC">Evaluation report on the fourth round of mutual evaluations</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/><HT TYPE="ITALIC">the practical application of the European Arrest Warrant and corresponding surrender procedures between Member States</HT><QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> <HT TYPE="ITALIC">Follow-up to Report on Sweden</HT>) 2. lpp. ir teikts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/><HT TYPE="ITALIC">Sweden would like to stress that when a judgment is final all subsequent decisions concerning the enforcement of the sentence in our legal system are taken by other authorities than the court. [..] In Sweden we have three different enforcement authorities and in order to coordinate the issuing of the EAWs: in these cases, the International Police Cooperation Division (IPO) was designated as the issuing authority. [..] To conclude, the existing system is the most effective and in line with our national procedure and no complaints has been put forward. Thus, Sweden has not found any convincing reason to change the current system</HT>.<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Tāpat atbildē uz <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa) lūgto informāciju Zviedrijas policijas iestāde (<HT TYPE="ITALIC">Swedish Police Authority</HT>) tai <DATE ISO="20160801">2016. gada 1. augusta</DATE> vēstulē paziņoja, ka šī iestāde:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ir pilnvarota iestāde attiecībā uz EAO izsniegšanu saistībā ar brīvības atņemšanas soda izpildi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>izsniedz EAO vienīgi pēc Zviedrijas Cietumu un probācijas dienesta – no kura tā tomēr ir neatkarīga – lūguma;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ir deleģējusi noteiktas pilnvaras vienam vai vairākiem policijā strādājošiem Policijas starptautiskās sadarbības nodaļas darbiniekiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>īsteno šīs pilnvaras bez tiesu, Tieslietu ministrijas vai notiesājošo spriedumu pasludinājušās tiesas kontroles un nebūdama tām pakļauta.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><DATE ISO="20160523">2016. gada 23. maijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa) tiesas apgabala prokurors šai tiesai lūdza izpildīt EAO, kuru <DATE ISO="20140630">2014. gada 30. jūnijā</DATE> izsniegusi Zviedrijas Valsts policijas pārvalde<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>VPP<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>.</P></NOTE> par <HT TYPE="ITALIC">K. M. Poltorak</HT>, kurš atrodas Alfenas [<HT TYPE="ITALIC">Alphen aan de Rijn</HT>] (Nīderlande) aizturēšanas centrā, apcietināšanu un nodošanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>EAO pamatā ir spriedums, kuru <DATE ISO="20121221">2012. gada 21. decembrī</DATE> ir pasludinājusi Gēteborgas tiesa (Zviedrija) (atsauce B 9380/12) un ar kuru <HT TYPE="ITALIC">K. M. Poltorak</HT> ir piespriests brīvības atņemšanas sods uz vienu gadu un trīs mēnešiem par noziedzīgu nodarījumu – uzbrukumu, kā rezultātā ir nodarīti smagi miesas bojājumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Saskaņā ar EAO e) punktā aprakstīto <HT TYPE="ITALIC">K. M. Poltorak</HT> <DATE ISO="20120504">2012. gada 4. maijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Husargatan</HT> (Gēteborga, Zviedrija) fiziski uzbruka cietušajam un iedūra viņam acī ar slotas aso galu, kā rezultātā plīsa cietušā acs saite un asaru kanāls, kas konjunktivīta gadījumos asiņo, kā arī tika lauzti orbītas sienas augšējais un apakšējais kauls. Tika atzīts, ka nozieguma smagumu pastiprināja notiesātā izrādītā nežēlība un brutalitāte.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai EAO ir izsniegusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> Pamatlēmuma 6. panta 1. punkta izpratnē un vai tādējādi tas ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> tā 1. panta 1. punkta izpratnē. Tā piebilst, ka šis jautājums rodas īpaši, ņemot vērā Tiesas apsvērumus tās <DATE ISO="20160601">2016. gada 1. jūnija</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Bob‑Dogi</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Lieta <REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑241/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:385">EU:C:2016:385</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>1)</NO.P><TXT>Vai jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, kā noteikts Pamatlēmuma 2002/584/TI 6. panta 1. punktā, un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, kā noteikts Pamatlēmuma 2002/584/TI 1. panta 1. punktā, ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: atbilstoši kādiem kritērijiem var tikt noteikts, vai izsniegšanas dalībvalsts iestāde ir šāda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> un vai tādējādi tās izdots [EAO] ir šāds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai Zviedrijas Valsts policijas pārvalde ietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, kā paredzēts Pamatlēmuma 2002/584/TI 6. panta 1. punktā, un vai šīs iestādes izdots EAO tādējādi ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> Pamatlēmuma 2002/584/TI 1. panta 1. punkta izpratnē?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša: vai tādas valsts policijas iestādes kā Zviedrijas Valsts policijas pārvalde noteikšana par izsniegšanas tiesu iestādi atbilst Savienības tiesībām?<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Saskaņā ar iesniedzējtiesas vērtējumu, kas izklāstīts lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 4.2.–4.6. punktā:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> Pamatlēmuma 6. panta 1. punktā jāinterpretē tādējādi, ka ir atstāts izsniegšanas dalībvalsts tiesību ziņā noteikt, kas ietilpst šajā jēdzienā, vai tādējādi, ka šīs tiesību sistēmas ziņā ir vienīgi noteikt kompetento iestādi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Lai gan Pamatlēmuma 1. panta 1. punktā nav atsauces uz dalībvalstu tiesībām, pēc iesniedzējtiesas domām, ciešā saikne starp jēdzieniem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> liek tos aplūkot tādā pašā veidā.</P></NOTE>. Pirmajā gadījuma jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> nav autonoms Savienības tiesību jēdziens un tādējādi neprasa autonomu un vienveidīgu interpretāciju. Otrajā gadījumā tas ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, bet tā interpretācija nav acīmredzama<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Judikatūras par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>acte clair<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> nozīmē, kas iedibināta ar <DATE ISO="19821006">1982. gada 6. oktobra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CILFIT</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑283/81</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1982:335">EU:C:1982:335</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, un agrāki Tiesas nolēmumi to nav padarījuši par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>acte éclairé<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Saskaņā ar judikatūru, kas aizsākta ar <DATE ISO="19630327">1963. gada 27. marta</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Da Costa en Schaake NV</HT> u.c.</NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑28/62 līdz C‑30/62</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1963:6">EU:C:1963:6</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</P></ITEM><ITEM><P>No konteksta un it īpaši no Eiropas Konvencijas par izdošanu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>EKI<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>), kā arī no agrākajiem tiesību aktiem, it īpaši no Priekšlikuma Pamatlēmumam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Priekšlikums Padomes Pamatlēmumam par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, ko Komisija iesniedza <DATE ISO="20010919">2001. gada 19. septembrī</DATE> (COM/2001/0522, galīgā redakcija – CNS 2001/0215) (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="332E" PAGE.FIRST="305" DATE.PUB="2001">OV 2001, C 332 E, 305. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, skaidri neizriet, vai citas iestādes, kas nav tiesu iestādes, var būt kompetentas izsniegt EAO 6. panta 1. punkta izpratnē, neraugoties uz pēc EKI novēroto normatīvās attīstības tendenci aizstāt attiecības starp dalībvalstīm ar attiecībām starp tiesu iestādēm.</P></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><P>Pamatlēmuma mērķis izveidot vienkāršotu personu nodošanas sistēmu, kuras pamatā ir savstarpējās atzīšanas princips un tiek veikta tiesas uzraudzībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130530">2013. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">F</HT>.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑168/13 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:358">EU:C:2013:358</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, ietver procesuālo tiesību un pamattiesību divu līmeņu aizsardzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160601">2016. gada 1. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bob‑Dogi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑241/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:385">EU:C:2016:385</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, proti, izsniegšanas dalībvalstī un izpildes dalībvalstī, un tādējādi aizsardzības trūkums vienā no šiem diviem līmeņiem varētu negatīvi ietekmēt savstarpējas atzīšanas un uzticēšanās principus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā tika iesniegts <DATE ISO="20160816">2016. gada 16. augustā</DATE> līdz ar pieteikumu par tā izskatīšanu steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā (LESD 267. panta ceturtā daļa). Iesniedzējtiesa šo lūgumu pamatoja ar to, ka <HT TYPE="ITALIC">K. M. Poltorak</HT> atrodas apcietinājumā un ka viņa paturēšana apcietinājumā ir atkarīga no pamatlietas iznākuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT><DATE ISO="20160901">2016. gada 1. septembra</DATE> administratīvajā sanāksmē Tiesa nolēma šo lietu izskatīt steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Tiesai rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">K. M. Poltorak</HT> advokāts, Nīderlandes un Zviedrijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT><DATE ISO="20161005">2016. gada 5. oktobrī</DATE> notika tiesas sēde, kas bija kopīga ar lietu C‑477/16 PPU (<HT TYPE="ITALIC">Kovalkovas</HT>), kurā ieinteresētās personas Tiesas statūtu 23. panta izpratnē, proti, Zviedrijas valdība, tika lūgtas atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Šajā tiesas sēdē savus apsvērumus pauda <HT TYPE="ITALIC">K. M. Poltorak</HT> pārstāvis, Nīderlandes, Vācijas, Grieķijas, Somijas un Zviedrijas valdību pārstāvji, kā arī Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>IV –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Nīderlandes tiesa vaicā, vai jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> Pamatlēmuma 6. panta 1. punktā un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> šī paša normatīvā dokumenta 1. panta 1. punktā ir jāinterpretē kā autonomi Savienības tiesību jēdzieni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa izriet, ka tādas Savienības tiesību normas teksts, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās jēgu un piemērojamību, parasti visā Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi. Šī judikatūra ir konkrēti tikusi piemērota dažām Pamatlēmuma tiesību normām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160728">2016. gada 28. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Z</HT>.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑294/16 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:610">EU:C:2016:610</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> tajā minētā judikatūra.</P></NOTE> un jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, kas paredzēts Padomes <DATE ISO="20050224">2005. gada 24. februāra</DATE> Pamatlēmuma 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām 1. panta a) punkta iii) apakšpunktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131114">2013. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baláž</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑60/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:733">ECLI:EU:C:2013:733</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Nevienā no abiem minētajiem Pamatlēmuma pantiem nav atsauces uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tā nozīmi un piemērojamību. Taisnība, ka 6. panta 1. punkta ir pieminēta tiesu iestāde, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>kas ir kompetenta [..], pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>. Tomēr šī atsauce neattiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>tiesu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> definīciju, bet gan tikai uz kompetences izsniegt EAO piešķiršanu vienai vai vairākām valsts tiesām – atbilstoši valsts tiesību normām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tādējādi ir uzskatāms, ka jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, kas ietverti attiecīgi Pamatlēmuma 6. panta 1. punktā un 1. panta 1. punktā, ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni, kas tās teritorijā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā šo tiesību normu tekstu, to kontekstu un šīs tiesību normas ietverošā tiesiskā regulējuma mērķus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160728">2016. gada 28. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Z</HT>.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑294/16 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:610">EU:C:2016:610</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tomēr šim apgalvojumam jābūt niansētam: ņemot vērā procesuālo kontekstu, kurā ietilpst šie abi jēdzieni, tos interpretējot, jāņem vērā dalībvalstu brīvība, kāda tām ir gan attiecībā uz kompetento tiesu noteikšanu, gan likumdošanas ceļā paredzot procesuālo kārtību prasībām, kas paredzētas, lai aizsargātu no Savienības tiesībām tās pilsoņiem izrietošo tiesību ievērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160630">2016. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Toma</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:499">EU:C:2016:499</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Apstiprinošā atbilde uz pirmo jautājumu laupa priekšmetu ceturtajam jautājumam, kurš ir ticis uzdots vienīgi gadījumam, ja šī atbilde būtu noliedzoša.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par otro un trešo prejudiciālo jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Ar otro un trešo jautājumu <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa) vēlas uzzināt, vai tāda struktūra kā Zviedrijas VPP atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, lai tā varētu tikt atzīta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> Pamatlēmuma 6. panta 1. punkta izpratnē, un vai tādējādi tās izsniegtais EAO šajā lietā ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> šī paša normatīvā akta 1. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Kā jau esmu uzsvēris, atšķirībā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C‑453/16 PPU iesniedzējtiesas jautājumi neattiecas uz iestādi, kas ir kompetenta izdot pirms [EAO izdotu] valsts apcietināšanas orderi, bet gan uz iestādi, kas ir kompetenta izsniegt EAO saskaņā ar Pamatlēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Ievadam es gribētu brīdināt, ka manis piedāvātais otrā un trešā jautājuma pārformulējums izriet no manas pārliecības par to, ka pastāv cieša saikne starp tiesas nolēmuma raksturu un to pieņēmušās tiesu iestādes statusu. Šis ir iemesls, kāpēc jēdziens, kas šajā lietā ir patiešām jānoskaidro, ir jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Šķiet loģiski domāt, ka, ja Zviedrijas VPP nav viena no struktūrām un organismiem, kas ir tiesu iestādes, tās izsniegtajam EAO trūkst noteicošas īpašības, kas vienlaicīgi ir arī būtisks tāda lēmuma, kam ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>tiesu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> raksturs, priekšnoteikums, proti, ka tā autors ir kāda no iestādēm, kas ietilpst tiesu varas sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Nepastāvot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>tiesu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> definīcijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Eiropas Parlaments norādīja uz interpretācijas atšķirībām attiecībā uz Pamatlēmumā ietverto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> un tāpēc 2014. gada 27. februārī pieņēma Rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas apcietināšanas ordera pārskatīšanu (2013/2019(INL), kurā tas kritizēja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>to, ka Pamatlēmumā 2002/584/TI un citos savstarpējās atzīšanas instrumentos trūkst jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> definīcijas, tāpēc dalībvalstu īstenotā prakse ir atšķirīga, radot nenoteiktību, kaitējot savstarpējai uzticībai un ierosinot prāvošanos<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>. Eiropas Parlaments aicināja Komisiju nākt klajā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>ar likumdošanas priekšlikumiem, ņemot vērā sīki izstrādātos ierosinājumus, kas ir izklāstīti pielikumā un paredz [..] a) procedūru, kuru īstenojot savstarpējās atzīšanas pasākumu, ja nepieciešams, izsniegšanas dalībvalstī var legalizēt tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokuratūra, tādējādi novēršot jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> atšķirīgu interpretāciju [..]<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>.</P></NOTE> Pamatlēmuma tekstā, atbilstoši Tiesas ierasti izmantotajiem hermeneitiskajiem principiem vērā jāņem vārdu nozīme, to konteksts un mērķis.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tomēr, lai izvairītos no pārpratumiem, es uzskatu par nepieciešamu uzreiz uzsvērt, ka es nesaskatu nekādu juridisku pamatu atšķirīgi attiekties pret EAO, kas izsniegti sprieduma izpildei, un EAO, kas izsniegti citu kriminālprocesuālu pasākumu (tādu kā apcietināšanas orderi u.tml.) izpildei pirms sprieduma pasludināšanas. Tā kā tie visi ir vērsti uz to, lai dalībvalsts nodotu otrajā dalībvalstī meklētās personas, tad, lai interpretētu EAO izsniegšanas tiesu iestādes un EAO saņemošās tiesu iestādes jēdzienus, nav nepieciešams veikt izpēti, lai valsts tiesā nogādātu personu, kas ar spriedumu ir notiesāta, vai personu, attiecībā uz kuru norisinās kriminālprocesa un kura vēl nav tikusi tiesāta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Šis precizējums ir nepieciešams, jo, ja tas netiktu ņemts vērā, varētu tomāt, ka notiesājoša sprieduma izpildei izsniegtu EAO gadījumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>tiesu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> dalība ir notikusi ar šī sprieduma pasludināšanu un ka tādējādi tai vairs nekas nav sakāms attiecībā uz tā izpildi. Manuprāt, tas tā nav, un tādā nodošanas sistēmā, kuru raksturo tās tiesas raksturs un vēlāka savstarpēja tiesu nolēmumu atzīšana, pēc sprieduma izsniegts EAO paredz arī noteiktu iepriekšēju lēmumu pieņemšanu, kas var būt tikai tiesas rakstura, jo tie ietekmē brīvības atņemšanu – uz laiku vai nē – un tās noteikšanai veicamo samērīguma pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Par samērīgumu saistībā ar EAO es atsaucos uz ģenerāladvokāta Ī. Bota [<HT TYPE="ITALIC">Y. Bot</HT>] secinājumiem (kuriem es pilnībā pievienojos) lietā, kura tika pasludināts <DATE ISO="20160405">2016. gada 5. aprīļa</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aranyosi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Căldăraru</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/15 un C‑659/15 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:140">EU:C:2016:140</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), 137. un nākamie punkti, un it īpaši attiecībā uz izsniegšanas tiesu iestādi – 145.–155. punkts. Skat. arī Padomes <DATE ISO="20101217">2010. gada 17. decembra</DATE> dokumentu 17195/1/10 REV 1, Eiropas Savienības rokasgrāmata par to, kā izsniegt Eiropas apcietināšanas orderi – pārskatīta redakcija, 14. lpp., kurā prasīts, lai izsniegšanas iestādes pirms EAO izsniegšanas veiktu samērīguma pārbaudi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Kas attiecas uz 6. panta interpretāciju un pirmām kārtām – uz vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>iestāde<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>tiesu<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> ierasto nozīmi, jānorāda, ka pirmais no šiem jēdzieniem norāda uz struktūru, kas kādā sabiedrības dzīves jomā īsteno varu, jo tai ir piešķirtas tiesības un pilnvaras, un tai ir leģitimitāte to darīt. Adjektīvs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>tiesu<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> lietvārdam, kuru tas paskaidro, piešķir papildu nozīmi, ka šai iestādei jāietilpst tiesu varas sistēmā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Jautājumu par to, kādā mērā, interpretējot Pamatlēmumu, prokuratūra var tikt uzskatīta par tiesu iestādi, es neaplūkoju šajos secinājumos, bet secinājumos lietā <HT TYPE="ITALIC">Özçelik</HT>, C‑453/16 PPU, kas patlaban tiek izskatīta Tiesā.</P></NOTE>, pretstatā – saskaņā ar klasisko varu dalījumu – likumdošanas varai un izpildvarai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tā manis aplūkotajās Pamatlēmuma valodu versijās konsekventi ir minētas tieslietas: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>autorité judiciaire<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> franču valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>judicial authority<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> angļu valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>Justizbehörde<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> vācu valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>autorità giudiziaria<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> itāļu valodas versijā; <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>autoridade judiciária<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> portugāļu valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>rättsliga myndighet<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> zviedru valodas versijā un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> latviešu valodas versijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tādējādi jau šajā stadijā ir secināma norāde, ka iestādei, uz kuru ir atsauce it īpaši Pamatlēmuma 6. pantā, ir jāietilpst tiesu varas sistēmā. Un šo pirmo virzienu, kā pamatoti norāda <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa), apstiprina likumdošanas vēsture. Gan EKI, gan Priekšlikumā Pamatlēmumam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>COM/2001/0522, galīgā redakcija; skat. šo secinājumu 13. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE> tika attiecīgi izmantoti jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>kompetentā iestāde<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> tādā nozīmē, kas ietvēra tiesas un prokuratūru, bet <HT TYPE="ITALIC">expressis verbis</HT> izslēdza policijas iestādes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Priekšlikuma 3. panta skaidrojumā ir teikts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/><HT TYPE="ITALIC">The procedure of the European arrest warrant is based on the principle of mutual recognition of court judgments. State-to-State relations are therefore substantially replaced by court-to-court relations between judicial authorities. The term</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/><HT TYPE="ITALIC">judicial authority<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> corresponds, as in the 1957 Convention (cf. Explanatory Report, Article 1), to the judicial authorities as such and the prosecution services, but not to the authorities of police force. The issuing judicial authority will be the judicial authority which has authority to issue the European arrest warrant in the procedural system of the Member State (Article 4)</HT><QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Otrkārt, šo iespaidu apstiprina Pamatlēmuma 6. panta <HT TYPE="ITALIC">konteksts</HT>. Kopā ar 7. pantu, kas, kā norāda tā virsraksts, attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>centrālās iestādes iesaistīšanu<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>, tie veido ar Pamatlēmumu izveidotās vienkāršotās procedūras institucionālo arhitektūru. Un šī sistēma darbojas atbilstoši pamatshēmai, kuru es aplūkošu vēlāk.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Principā, kā izriet no Pamatlēmuma preambulas 5. apsvēruma, izdošanas starp dalībvalstīm sistēma tiek aizstāta ar nodošanu starp tiesu iestādēm, kuras pamatā ir savstarpējas atzīšanas princips<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160405">2016. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aranyosi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Căldăraru</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/15 un 659/15 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:198">EU:C:2016:198</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Šādas atzīšanas pīlārs tieši ir ar 6. pantu izveidotais dialogs <HT TYPE="ITALIC">inter pares</HT>, proti, starp izsniegšanas tiesu iestādi, kura izsniedz EAO, un izpildes jeb saņēmēju tiesu iestādi, kura to izpilda. Šī attiecību starp dalībvalstīm konfigurācija ar to attiecīgo tiešu iestāžu starpniecību ļauj radīt savstarpēju uzticēšanos attiecībā uz to, ka to valsts tiesību sistēmas spēj nodrošināt līdzvērtīgu un efektīvu Savienības līmenī un it īpaši Hartā atzīto pamattiesību aizsardzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160601">2016. gada 1. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bob‑Dogi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑241/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:385">EU:C:2016:385</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Vienīgā likumdevēja atļautā atkāpe no šīs shēmas darbības ir Pamatlēmuma 7. pantā, un ar to izņēmuma kārtā ir atļauta tādu iestāžu iesaistīšanās, kas neietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>tiesu<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> jomā. Tomēr šīs tiesību normas formulējums neatstāj šaubas: šo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>centrālo iestāžu<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> iesaistīšanās pakārtotajam raksturam izmantotie vārdi ir rūpīgi izraudzīti, lai nodalītu funkcijas, ko tās veic dialoga starp tiesu iestādēm ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Tā saskaņā ar Pamatlēmuma 7. panta 1. punktu dalībvalstu iespēja noteikt šādas centrālās iestādes tām tiek piešķirta tāpēc, lai tās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>palīdzētu<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> kompetentajām tiesu iestādēm. No tā skaidri izriet, ka šo centrālo iestāžu loma ir sadarboties un nekādā gadījumā nebūt noteicošajām vai vadošajām, un šo instrumentālo lomu pastiprina šī paša panta 2. punktā izmantotie jēdzieni: uzdevumi, kas var būt izraudzītajai centrālajai iestādei, ir EAO administratīva <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>pārsūtīšanu<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>saņemšana<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/>, kā arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>cita oficiāla sarakste, kas uz to (tām) attiecas<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Salīdzinot šos uzdevumus ar tiesu iestādēm uzticētajiem (saskaņā ar Pamatlēmuma 6. panta attiecīgi 1. un 2. punktu izsniegšanas tiesu iestāde ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>kompetenta <HT TYPE="ITALIC">izsniegt</HT> [..] orderi<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> un izpildes tiesu iestāde ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>kompetenta <HT TYPE="ITALIC">izpildīt</HT> [..] orderi<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/>), ir redzams, ka centrālās iestādes ir ierobežotas ar vienīgi administratīvām darbībām un ka tām nav nekādu pilnvaru dot vajadzīgo procesuālo impulsu, tas ir, ierosināt EAO izsniegšanas mehānismu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Līdz ar to, lai gan likumdevējs ir paredzējis īpašas administratīvas iestādes iesaistīšanos Pamatlēmumā iecerētajā dialogā starp tiesu iestādēm, tās iesaistīšanās ir ļoti ierobežota: a) pirmkārt, rīkoties var vienīgi iestāde, kuru <HT TYPE="ITALIC">expressis verbis</HT> ir izraudzījusies dalībvalsts (kura to ir paziņojusi Padomes ģenerālsekretariātam), nevis kāda cita, un b) otrkārt, funkcijas, kādas tā var īstenot, ir ierobežotas ar administratīvu atbalstu patiesām lēmumu pieņēmējām iestādēm, proti, tiesu iestādēm, kurām jāpieņem lēmums iesniegt vai izpildīt EAO.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Šī interpretācija ir secināma arī no Priekšlikuma Pamatlēmumam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Skat. šo secinājumu 41. punktu un atbilstošo zemsvītras piezīmi.</P></NOTE> pamatojuma izklāsta. Paskaidrojumos katram pantam saistībā ar pašreizējo 7. pantu ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>to ir iedvesmojušas Eiropas Savienības 1996. gada Konvencijas par izdošanu un Eiropas Savienības 2000. gada Konvencijas par <HT TYPE="ITALIC">savstarpēju [tiesu</HT>] palīdzību krimināllietās [..] tiesību normas, un runa ir par praktisku tiesību normu, kas ir paredzēta, lai <HT TYPE="ITALIC">sekmētu informācijas nodošanu</HT> starp dalībvalstīm [..]<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/>, un ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>[..] šo centrālo iestāžu lomai jābūt [EAO] <HT TYPE="ITALIC">izplatīšanas un izpildes sekmēšanai starp dalībvalstīm</HT>, un tām it īpaši jānodrošina tulkošana, kā arī <HT TYPE="ITALIC">administratīvais atbalsts</HT> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">izpildei</HT><QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/> [neoficiāls tulkojums]<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Izcēlums mans. Pamatojuma izklāstā tika atļauta administratīva iesaistīšanās izsmeļoši uzskaitītos gadījumos: ja attiecīgās dalībvalsts sistēmā administratīvajai iestādei ir jāizlemj, ja personai ir noteikta neaizskaramība (31. pants); ja pastāv nopietni humāni apsvērumi, kas pamato ordera izpildes atlikšanu (38. pants); vai lai izskatītu otrās dalībvalsts sniegtās garantijas nepiemērot mūža ieslodzījumu (37. pants).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Treškārt, šāda EAO institucionāla arhitektūra vislabāk saskan ar <HT TYPE="ITALIC">mērķi</HT> iedibināt jaunu, vienkāršotu un iedarbīgāku, notiesāto vai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turēto personu nodošanas sistēmu, atvieglojot un paātrinot tiesu sadarbību, lai veicinātu Savienībai noteiktā mērķa sasniegšanu – kļūt par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, pamatojoties uz augstu dalībvalstu savstarpējo uzticību, kurai jāpastāv starp tām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160524">2016. gada 24. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dworzecki</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑108/16 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:346">EU:C:2016:346</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 27. punkts un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Dialogs starp tiesu iestādēm, kurām būtībā ir kopīgas piederības tiesu varai to attiecīgajās valstīs konstitucionālās iezīmes, kā arī apņemšanās nodrošināt LES 6. pantā minēto pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu, ir šīs savstarpējās uzticēšanās galvenais elements. Šo dialogu raksturo neiejaukšanās no citu iestāžu puses, kas nav tiesu iestādes un kuru uzdevums var vajadzības gadījumā būt vienīgi palīdzības sniegšana Pamatlēmuma 7. pantā iezīmētajās robežās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Turklāt, kā Tiesa ir atzinusi, visa Pamatlēmumā paredzētā nodošanas procedūra starp dalībvalstīm tiek veikta tiesas uzraudzībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130530">2013. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">F</HT></NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑168/13 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:358">EU:C:2013:358</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tāpat pastāv papildu arguments, kurš apstiprina sadarbības krimināllietās saistībā ar EAO ierobežošanu, to attiecinot tikai uz tiesu iestādēm: paša Pamatlēmuma materiālais juridiskais pamats – LES 31. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts. Šī līguma redakcijā, kas bija spēkā 2002. gadā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>31. panta 1. punkta a) apakšpunktā bija noteikts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>[Kopīga rīcība attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās tostarp:] atvieglo un paātrina sadarbību starp dalībvalstu kompetentām ministrijām un tiesu iestādēm vai līdzīgām iestādēm attiecībā uz procesuālajām darbībām un lēmumu izpildi, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar <HT TYPE="ITALIC">Eurojust</HT> starpniecību.<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/></P></NOTE>, vēl tika runāts par sadarbības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>starp dalībvalstu kompetentām ministrijām un tiesu iestādēm vai līdzīgām iestādēm<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/> atvieglošanu un paātrināšanu. Tomēr pēc Lisabonas līguma šī tiesību norma tika pārņemta LESD, kļūstot par 82. panta 1. punktu, kurā tiek noteikts tiesas spriedumu un lēmumu krimināllietās savstarpējas atzīšanas princips un kura d) apakšpunktā tiek pārņemts bijušā LES 31. panta 1. punkta a) apakšpunkta saturs, bet ar nozīmīgu izmaiņu, proti, tiešas atsauces uz ministrijām izņemšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>LESD 82. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>[Lai] dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi.<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/></P></NOTE>. Šīs izmaiņas ir jāņem vērā, lai interpretētu Pamatlēmumu atbilstoši šim jaunajam garam, kurš vēl vairāk ierobežo šo tiesu sadarbības krimināllietās aspektu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Gan LES 30. pantā pirms Lisabonas līguma, gan šobrīd LESD 87. un 89. pantā (kuri ietilpst V sadaļas 5. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>Policijas sadarbība<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/>) tiek aplūkota policijas sadarbība, kuras ietvaros var ietilpt Zviedrijas policijas iestāžu sadarbība ar analoģiskam citu valstu iestādēm. Savukārt tiesību normas par EAO līdz ar citiem pasākumiem atrodas šīs pašas sadaļas 4. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/>.</P></NOTE>. Šajā ziņā jāpiemin Tiesas pastāvīgā judikatūra, atbilstoši kurai Savienības sekundāro tiesību akta teksts, ciktāl tas ir iespējams, ir jāinterpretē tā, lai tas būtu saderīgs ar Līgumu tiesību normām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150416">2015. gada 16. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Parlaments/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑540/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:224">EU:C:2015:224</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās kontekstā Tiesa ir atzinusi, ka ar Lisabonas līgumu tika būtiski grozīts tās institucionālais ietvars un ka 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. panta mērķis galvenokārt ir nodrošināt, lai tiesību akti, kas pieņemti šīs sadarbības ietvaros, varētu joprojām efektīvi tikt piemēroti, neraugoties uz minētās sadarbības institucionālā ietvara izmaiņām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Turpat, 44. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Šis apgalvojums, kas izteikts saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu, nav vis pretrunā tādai Pamatlēmuma interpretācijai, kas laika gaitā attīstās, bet, tieši pretēji, atbilst tai un, lai gan tā ir veikta, pamatojoties uz agrāku juridisko pamatu, to saskaņo ar jaunā pamata saturu un mērķiem, proti, to padara atbilstošāku pavērsienam, kādu likumdevējs ir paredzējis tiesu sadarbībai krimināllietās. Turpinot interpretēt šo normatīvo aktu saskaņā vienīgi ar vecā juridiskā pamata garu, tiktu radīts [tiesību] sistēmas sastingšanas risks pretēji pašam LESD un vēlāk skaidri paustai likumdevēja gribai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ja, kā šajā lietā, iestāde, kas ir izsniegusi EAO, ir daļa no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0092" REF.END="QE0092"/>policijas<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/> un tās lēmumu neuzņemas neviena tiesa, ir loģiski, ka rodas šaubas par to, vai policijas iestādei var būt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0093" REF.END="QE0093"/>tiesu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/> raksturs Pamatlēmuma nozīmē. Lai gan ir taisnība, ka policija ir daļa no valsts piespiedu spēka, kas parasti pakļaujas izpildvaras rīkojumiem, tomēr tā bieži palīdz tiesu iestādēm noziegumu izmeklēšanā vai dažreiz – tiesu nolēmumu izpildē. Taču šis sadarbības vai palīdzības aspekts to nepadara par tiesu iestādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>No informācijas, ko Zviedrijas policijas iestāde<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>VPP pēctece.</P></NOTE> sniedza, atbildot uz iesniedzējtiesas jautājumiem, izriet šādas par EAO izsniegšanu atbildīgās iestādes iezīmes: a) policija ir represīva iestāde, kurai ir plašas rīcības pilnvaras; b) šī iestāde saistībā ar EAO nesaņem norādes no tieslietu ministra; c) tai nav nekādas ne tiešas, ne netiešas saiknes ar meklēto personu notiesājušo tiesu; d) saistībā ar EAO tā rīkojas pēc sodu izpildes dienesta lūguma, bet nesaņem no tā norādes un tai ir rīcības brīvība attiecībā uz EAO izsniegšanu; e) tā ir deleģējusi <HT TYPE="ITALIC">IPO</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P><HT TYPE="ITALIC">International Police Cooperation Division</HT> (akronīms <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0094" REF.END="QE0094"/><HT TYPE="ITALIC">IPO</HT><QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/> ir no lietas materiāliem, kurus Tiesai nodevusi <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Amsterdam</HT>).</P></NOTE>, kas ir administratīva apakšvienība, kurā strādā juristi, no kuriem tikai trīs ir pilnvaroti parakstīt Zviedrijas [izsniegtos] EAO, tiesības izsniegt EAO, lai izpildītu galīgu spriedumu, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>No visām šīm raksturīgajam iezīmēm vislielākās bažas rada EAO izsniegšanas iestādes izraudzīšanās saskaņā ar Zviedrijas likumu, ar kuru Zviedrijas tiesību sistēmā tika transponēts Pamatlēmums, ņemot vērā Zviedrijas valdības paziņojumu Padomei 2009. gadā saistībā ar šī Pamatlēmuma 6. panta 3. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Skat. šo secinājumu 13. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Faktiski Padome bija Zviedrijai rekomendējusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P><HT TYPE="ITALIC">Evaluation report on the fourth round of mutual evaluations</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0095" REF.END="QE0095"/><HT TYPE="ITALIC">the practical application of the European Arrest Warrant and corresponding surrender procedures between Member States</HT><QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/> (Padomes dokuments Nr. 9927/2/08 REV 2), 46. lpp..</P></NOTE> paredzēt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sodu izpildes gadījumos EAO izsniegtu tiesu iestāde vai ka tas tiktu darīts tiesu iestādes uzraudzībā atbilstoši Pamatlēmumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Zviedrijas valdības noliedzoša atbilde uz šo rekomendāciju ir skaidra attiecībā uz EAO sistēmas ieviešanas tās valsts tiesību sistēmā kārtību. Īsumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Skat. šo secinājumu 13. punktu un 5. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE> atbilstoši šīs valdības teiktajam ir taisnība, ka sprieduma krimināllietā izpildei, kurai nepieciešams, lai notiesāto nodotu cita dalībvalsts, netiek prasīts, lai EAO autore būtu tiesu iestāde <HT TYPE="ITALIC">stricto sensu</HT>. Taču tā apgalvo, ka, tā kā valsts sistēmā attiecībā uz tiesnešu un tiesu pasludināto spriedumu izpildi kompetence ir piešķirta cita veida iestādēm, kas nav katrā ziņā tiesu iestādes, Pamatlēmumam nav pretrunā tas, ka šīs iestādes – attiecībā uz kuram tiek atzīts, ka tām nav tiesu rakstura, – lemj arī par EAO izsniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Ņemot vērā apsvērumus, kurus esmu izklāstījis iepriekš, es uzskatu, ka Zviedrijas valdības aizstāvētā sistēma nav Pamatlēmumam atbilstoša. Tā tai, iespējams, atbilstu tikai tad, ja policijas iestāde, kas izsniedz EAO attiecībā uz sprieduma izpildi, atbilstu šādiem nosacījumiem, kurus es uzskatu par obligātiem, lai saglabātu tiesu garantiju līmeni, uz kuru ir balstīta EAO sistēma: a) tai jārīkojas pēc tiesu iestādes Pamatlēmuma 6. panta izpratnē rīkojuma un tās uzraudzībā un b) tai nevar ne būt rīcības brīvība, ne novērtējuma brīvība attiecībā uz EAO izsniegšanu, un tai ir jāpakļaujas no tiesu iestādes saņemtajam rīkojumam. Turklāt šai tiesu iestādei gadījumā, ja pastāvētu šaubas par apcietināšanas orderi, būtu jāvēršas Tiesā par Pamatlēmuma interpretāciju prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Kā izriet no lietas materiāliem un Zviedrijas valdības rakstveida apsvērumiem, Zviedrijas VPP neatbilst šiem nosacījumiem. Valsts sistēmā tā atrodas ārpus tiesu sistēmas, un, ņemot vērā tās saiknes ar tiesām un prokuratūru neesamību, trūkst nepieciešamās tiesu iestādes kontroles attiecībā uz lēmumiem izsniegt EAO, attiecībā uz kuriem VPP ir rīcības brīvība.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Šo secinājumu nemaina neatkarība, kāda policijas iestādei var būt attiecībā pret Tieslietu ministriju Cietumu un probācijas dienestu, no kuriem tā nesaņem norādes. Manuprāt, šai iezīmei nav nozīmes, lai policijas iestādi varētu atzīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0096" REF.END="QE0096"/>tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/>. Un, kas attiecas uz rīcības brīvību, kura policijas iestādei ir attiecībā uz EAO izsniegšanu, būtiskais ir, ka tai tiesai, kas ir notiesājusi meklēto personu, nav ne jālūdz pieņemt lēmumu, ne arī tai jāatskaitās. Lai gan šis apstāklis nostiprina tas neatkarību attiecībā pret notiesājošo spriedumu pasludinājušo tiesu, tajā pašā laikā tas liecina par tiesas kontroles neesamību pretēju judikatūrai, kurā ir atzīts, ka visa Pamatlēmumā paredzētā nodošanas procedūra starp dalībvalstīm tiek veikta tiesas uzraudzībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130530">2013. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">F</HT></NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑168/13 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:358">EU:C:2013:358</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Visbeidzot dalībvalstu autonomija tām piešķir rīcības brīvību, kas nepieciešama, lai to tiesību sistēmās noteiktu, kurām iestādēm tiek piešķirtas procesuālās pilnvaras (šajā gadījumā – saistībā ar EAO izsniegšanu). Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, ja attiecīgajā jomā nav Kopienu tiesiskā regulējuma, katras dalībvalsts tiesību sistēmā ir jānosaka piekritīgās tiesas un jāparedz procesuālā kārtība prasībām, kas paredzētas, lai aizsargātu tiesības, kuras attiecīgajām personām ir noteiktas Savienības tiesībās, ar nosacījumu, ka šī procesuālā kārtība nedrīkst būt nelabvēlīgāka par kārtību, kas valsts tiesībās attiecas uz līdzīgām prasībām (līdzvērtības princips), nedz arī padarīt par neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtināt to tiesību izmantošanu, kas piešķirtas ar Savienības tiesību sistēmu (efektivitātes princips)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151006">2015. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Târșia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑69/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:662">EU:C:2015:662</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980915">1998. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ansaldo Energia</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑279/96, C‑280/96 un C‑281/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:403">EU:C:1998:403</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kuros ir atsauce uz šo principu iedibinājušajiem spriedumiem, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19761216">1976. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rewe</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>33/76</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1976:188">EU:C:1976:188</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0005">5.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comet</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>45/76</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1976:191">EU:C:1976:191</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19951214">1995. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Peterbroeck</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑312/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:437">EU:C:1995:437</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Pēc Pamatlēmuma apstiprināšanas dažas dalībvalstis Padomes ģenerālsekretariātam atbilstoši Pamatlēmuma 6. panta 3. punktam paziņoja, kuras atbilstoši valsts tiesībām ir iestādes, kas ir kompetentas izsniegt vai izpildīt EAO, un Zviedrija attiecībā uz EAO, lai izpildītu ar brīvības atņemšanu saistītu sodu vai citu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, iekļāva policijas iestādi (Valsts policijas pārvalde jeb <HT TYPE="ITALIC">Rikspolisstyrelsen</HT>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Šie paziņojumi tomēr, strikti juridiski runājot, neietekmē katras dalībvalsts īstenoto pasākumu atbilstību Pamatlēmuma saturam, nedz arī ir tās priekšnoteikums. Pamatlēmuma 6. panta 3. punkts valstīm ļauj noteikt vai izvēlēties, kuras no tās attiecīgajām tiesu iestādēm būs kompetentas izpildīt vai izsniegt EAO, bet tā tām neļauj paplašināt tiesu iestādes jēdzienu, to attiecinot uz struktūrām, kurām nav šī statusa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā es neuzskatu, ka pieprasīt (atbilstoši Padomes rekomendācijai Zviedrijai), lai valsts veic nepieciešamos pasākumus – ja tā vēlas saglabāt policijas iestāžu iesaistīšanos saistībā ar EAO –, lai tas tiktu darīts, paredzot, ka tā notiek pēc patiesas tiesu iestādes, kas to uzrauga, rīkojuma un tās kontrolē, nozīmētu pārmērīgu iejaukšanos šīs valsts procesuālās autonomijas ietvaros tās izraudzītajā tiesu spriedumu izpildes modelī. Ar šo modulāciju netiktu aizskarti tās valsts sistēmas pamati, un tā veicinātu šīs sistēmas pielāgošanu tiesu sadarbības mērķim, kas šajā jomā noteikts ar Pamatlēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Tādējādi es uzskatu, ka policijas iestāde, kuras pilnvaras ir tādas kā Zviedrijas VPP, neatbilst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0097" REF.END="QE0097"/>tiesu iestādes jēdzienam<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/> Pamatlēmuma 6. panta 1. punkta izpratnē, un šī iemesla dēļ šīs iestādes izsniegtais EAO nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0098" REF.END="QE0098"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/> šī paša Pamatlēmuma 1. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>V –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par Tiesas sprieduma iedarbības ierobežošanu laikā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Dažas no valdībām, kuras piedalījās tiesas sēdē, kā arī Komisija, ir ierosinājušas Tiesai, lai gadījumā, ja tā galu galā nospriestu, ka Zviedrijas VPP izsniegtajiem EAO nav tiesas nolēmuma rakstura (kas loģiski liegtu izpildes valsts tiesu iestādēm tos izpildīt), tā ierobežo sprieduma iedarbību laikā tādējādi, lai tas attiektos tikai uz nākotni.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Manuprāt, šis ierosinājums nav jāpieņem. Kā es atgādināju citos nesen sniegtos secinājumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Kas sniegti <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160713">2016. gada 13. jūlijā</DATE> lietās <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eco-Emballages</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Melitta France</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑313/15 un C‑530/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:551">EU:C:2016:551</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, vispārējais princips ir, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0099" REF.END="QE0099"/>Savienības tiesību normas interpretācija, ko sniedz Tiesa LESD 267. pantā noteiktās kompetences ietvaros, izskaidro un precizē šīs tiesību normas jēgu un apjomu, kādā tā ir jāsaprot un jāpiemēro vai kādā to būtu bijis jāsaprot un jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. No tā izriet, ka šādi interpretētu normu tiesnesis var piemērot pat juridiskajās attiecībās, kas radušās un ir konstituētas jau pirms sprieduma par lūgumu sniegt interpretāciju, ja turklāt ir izpildīti nosacījumi, kas ļauj izskatīt kompetentajās tiesu instancēs lietu, kas saistīta ar minētās normas piemērošanu<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Es nedomāju, ka šajā lietā būtu jāizdara izņēmums no šī noteikuma, jo:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>iesniedzējtiesa nav uzdevusi nevienu jautājumu par Tiesas sprieduma piemērojamību laikā (strikti runājot, tā to nav darījusi arī attiecībā uz tā tiešajām sekām attiecībā uz EAO), savas šaubas ierobežojot ar jau aplūkotajiem jautājumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>katras dalībvalsts tiesu ziņā ir katrā atsevišķā gadījumā novērtēt, vai izsniegtie EAO atbilst kritērijiem, ko Tiesa noteikusi spriedumā, kurš var ietekmēt arī jau pastāvošas situācijas, jo vairāk tāpēc, ka runa ir par personu, kuras jau atrodas apcietinājumā, gaidot savu nodošanu, brīvības atņemšanu. Risinājums katrā atsevišķā gadījumā būs atkarīgs no virknes faktoru, kurus šobrīd ir grūti paredzēt, tostarp, piemēram, iespējas, ka <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> tiek labots sākotnējam EAO piemitušais <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0100" REF.END="QE0100"/>defekts<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/>.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>visbeidzot attiecībā uz jau veiktajām nodošanām (kuru liktenis šķiet esam Komisijas galvenās rūpes) atkal tās būs valsts tiesas, kas novērtēs Tiesas sprieduma ietekmi uz tām, un, to darot tās nevarēs neņemt vērā no <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT> principa izrietošās prasības.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>VI –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0101" REF.END="QE0101"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0102" REF.END="QE0102"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/>, kas ietverti Padomes <DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnija</DATE> Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20090226">2009. gada 26. februāra</DATE> Pamatlēmumu 2009/299/TI, attiecīgi 1. panta 1. punkta un 6. panta 1. punktā, ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni un visā Eiropas Savienībā ir jāinterpretē vienveidīgi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>policijas iestāde, kuras pilnvaras ir tādas kā Zviedrijas Valsts policijas pārvaldei, neatbilst nosacījumiem, lai tā tiktu atzīta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0103" REF.END="QE0103"/>tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/> Pamatlēmuma 2002/584/TI 6. panta 1. punkta izpratnē, un šajā lietā tās izsniegtais Eiropas apcietināšanas orderis nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0104" REF.END="QE0104"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/> šī Pamatlēmuma 1. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>