<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<!DOCTYPE C_Doc_Ref SYSTEM "CNC.dtd">
<C_Doc_Ref C_Langue="lv" C_Version_doc="4.0" C_Debut_ID="LV62016C0452">
   <Properties>
      <Property name="Juridiction">C</Property>
      <Property name="NumeroOrdre">0452</Property>
      <Property name="Annee">2016</Property>
      <Property name="Formation">C</Property>
      <Property name="Langue">LV</Property>
      <Property name="MessInFileNumber">L_Cnc_Mess_Es.xml</Property>
      <Property name="DtFilename">TRA-DT-ES-CONCL-C-0452-2016-201608099-01_01.xml</Property>
      <Property name="TypeDoc">CNC</Property>
      <Property name="NatureAff">RP</Property>
      <Property name="CreatedFrom">Litige</Property>
      <Property name="EP_Mode">0</Property>
      <Property name="EP_ModeText">DEF</Property>
      <Property name="EP_Titre1"/>
      <Property name="EP_Titre2">EDICIÓN PROVISIONAL 01/09/2016</Property>
      <Property name="EP_Titre3"/>
      <Property name="EP_Mention">0</Property>
      <Property name="EP_Mention_Texte">Texto para la publicación</Property>
      <Property name="EP_IsMention_Texte">0</Property>
      <Property name="Version"/>
      <Property name="EP_Version">0</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Footer"/>
      <Property name="EP_FormJug_ID">-</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Texte"/>
      <Property name="NEW">0</Property>
      <Property name="FileDoc">Document3</Property>
      <Property name="TypeOrd"/>
      <Property name="TOC_Position_NotVademecum">0</Property>
      <Property name="NumProc">1</Property>
      <Property name="TypeProc">P</Property>
      <Property name="NumSuite">1</Property>
      <Property name="LitFilePath">C:\Users\apk\AppData\Local\Temp\canevas\Litige.xml</Property>
      <Property name="Created">Canevas 3.8.8 K 23/08/2016 16:22:14</Property>
      <Property name="FootNotes">False</Property>
      <Property name="EP_Titre0"/>
      <Property name="EP_DocDeTravail">0</Property>
      <Property name="SectionType1">CNC</Property>
      <Property name="SectionData1">§134;pos=35004:lng=LV</Property>
      <Property name="Filename">^CONVERSION^iju@TRA-DOC-LV-CONCL-C-0452-2016-201608099-06W70</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2.xml</Property>
      <Property name="watch">O:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_trad\In\</Property>
      <Property name="QuotationMark_Open">“</Property>
      <Property name="QuotationMark_Close">”</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_PC_TRAD SV2_PUB</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_SV2_PUB.xml</Property>
      <Property name="watch">P:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_pub\In\</Property>
   </Properties>
   <C_Header_Gauche>
      <blockquote id="A010000000">
         <para style="header" id="A150000000">
            <emphasis role="italc" id="A400000000">M. CAMPOS SÁNCHEZ-BORDONA </emphasis>SECINĀJUMI – LIETA C‑452/16 PPU</para>
      </blockquote>
   </C_Header_Gauche>
   <C_Header_Droit>
      <blockquote id="A010000001">
         <para style="header" id="A150000001">
            <emphasis role="italc" id="A400000001">POLTORAK</emphasis>
         </para>
      </blockquote>
   </C_Header_Droit>
   <C_Footer_Gauche>
      <blockquote id="A010000002">
         <para style="footer" id="A150000002">I - 16</para>
      </blockquote>
   </C_Footer_Gauche>
   <C_Footer_Droit>
      <blockquote id="A010000003">
         <para style="footer" id="A150000003">
            <emphasis role="tab" id="A400000002"/>I - 17</para>
      </blockquote>
   </C_Footer_Droit>
   <Affaire>
      <Introduction>
         <section id="A000000000">
            <para style="36Centre" id="A150000004">ĢENERĀLADVOKĀTA M. KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [<emphasis role="italc" id="A400000003">M. CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA</emphasis>] </para>
            <para style="36Centre" id="A150000005">SECINĀJUMI,</para>
            <para style="36Centre" id="A150000006">sniegti 2016. gada 19 oktobrī <footnote role="fNote" id="A110000000">
                  <number>1</number>
                  <para style="40FootnoteLangue" id="A150000007">
                     <emphasis role="tab" id="A400000004"/>Oriģinālvaloda – spāņu.</para>
               </footnote>
            </para>
            <para style="38Centregrasgrandespacement" id="A150000008">
               <emphasis role="bold" id="A400000005">Lieta C‑452/16 PPU</emphasis>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000009">
               <emphasis role="bold" id="A400000006">
                  <emphasis role="italc" id="A400000007">Openbaar Ministerie</emphasis>
               </emphasis>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000010">
               <emphasis role="bold" id="A400000008">pret</emphasis>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000011">
               <emphasis role="bold" id="A400000009">
                  <emphasis role="italc" id="A400000010">Krzysztof Marek Poltorak</emphasis>
               </emphasis>
            </para>
            <para style="39Centreespacement" id="A150000012">(<emphasis role="italc" id="A400000011">Rechtbank Amsterdam</emphasis> (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</para>
            <para style="71Indicateur" id="A150000013">
               <phrase role="motcle" id="A410000000">Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000001">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000002"> Pamatlēmums 2002/584/TI </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000003">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000004"> Eiropas apcietināšanas orderis </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000005">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000006"> Jēdzieni “tiesu iestāde” un “tiesas nolēmums</phrase>
               <phrase role="QuotationMark_Close" id="A410000007">”</phrase>
            </para>
         </section>
      </Introduction>
      <C_Conclusions role="page break">
         <C_Conc_Txt>
            <section id="B000000000">
               <blockquote id="B010000000">
                  <title id="B210000000">
                     <number>1.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000000">Ar Pamatlēmumu 2002/584/TI <footnote role="fNote" id="B110000000">
                        <number>2</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000001">
                           <emphasis role="tab" id="B400000000"/>Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2009. gada 26. februāra Pamatlēmumu 2009/299/TI, ar ko groza Pamatlēmumus 2002/584/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI un 2008/947/TI, tādējādi stiprinot personu procesuālās tiesības un veicinot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz aizmuguriskiem nolēmumiem (OV 2009, L 81, 24. lpp.) (turpmāk tekstā – “Pamatlēmums”).</para>
                     </footnote> izveidotajā sistēma, ar kuru tika aizstāts tradicionālais izdošanas mehānisms, galvenā loma ir dalībvalstu tiesu iestādēm. It īpaši Pamatlēmums attiecas gan uz izsniegšanas tiesu iestādi, kura izsniedz Eiropas apcietināšanas orderi <footnote role="fNote" id="B110000001">
                        <number>3</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000002">
                           <emphasis role="tab" id="B400000001"/>Turpmāk tekstā – “EAO”.</para>
                     </footnote>, gan uz izpildes tiesu iestādi saņēmējā valstī, kurai tas pienācīgi jāizpilda.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000001">
                  <title id="B210000001">
                     <number>2.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000003">Tiesai līdz šim brīdim nav ticis lūgts interpretēt jēdzienus “tiesu iestāde” (kas ietverts Pamatlēmuma 6. pantā) un “tiesas nolēmums” (kas ietverts šī paša dokumenta 1. pantā). <emphasis role="italc" id="B400000002">Rechtbank Amsterdam</emphasis> (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu tai uzdod četrus jautājumus, ar kuriem tā lūdz noskaidrot šo jēdzienu nozīmi, lai izpildītu vai noraidītu EAO, kuru galīga sprieduma izpildīšanai ir izsniegusi Zviedrijas policijas iestāde.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000002">
                  <title id="B210000002">
                     <number>3.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000004">Paralēli šai lietai šī pati iesniedzējtiesa ir uzdevusi citus prejudiciālus jautājums par jēdzienu “tiesas nolēmums”, kuru ietver viens no Pamatlēmuma 8. panta nosacījumiem, lai gan tie nav saistīti ar EAO, bet ar valsts apcietināšanas orderi, kuram jābūt izdotam pirms tā. Šajā pašā datumā es sniedzu savus secinājumus šajā otrā lietā <footnote role="fNote" id="B110000002">
                        <number>4</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000005">
                           <emphasis role="tab" id="B400000003"/>Lieta <emphasis role="italc" id="B400000004">Özçelik</emphasis>, C‑453/16 PPU, kas patlaban tiek izskatīta Tiesā.</para>
                     </footnote>.</para>
               </blockquote>
               <section id="B000000001">
                  <title style="03Titre1" id="B200000000">
                     <number>I –</number>
                     <titlecontent id="B300000000">
                        <emphasis role="bold" id="B400000005">Atbilstošās tiesību normas</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000002">
                     <title style="04Titre2" id="B200000001">
                        <number>A –</number>
                        <titlecontent id="B300000001">
                           <emphasis role="italc" id="B400000006">Savienības tiesības</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <section id="B000000003">
                        <title style="05Titre3" id="B200000002">
                           <number>1)</number>
                           <titlecontent id="B300000002">LES</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000003">
                           <title id="B210000003">
                              <number>4.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000006">Saskaņā ar LES 6. pantu:</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000007">“1.<emphasis role="tab" id="B400000007"/>Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti [..] Pamattiesību hartā [turpmāk tekstā – “Harta”] [..], un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000008">Hartas noteikumi nekādā ziņā nepaplašina Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000009">Hartā paredzētās tiesības, brīvības un principus interpretē saskaņā ar Hartas VII sadaļas vispārējiem noteikumiem, ar ko reglamentē tās interpretēšanu un piemērošanu, un pienācīgi ņemot vērā Hartā minētos paskaidrojumus, kuros izklāsta minēto noteikumu pamatu.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000010">2.<emphasis role="tab" id="B400000008"/>Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai[, kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī (turpmāk tekstā – “ECPAK”)]. Šī pievienošanās neietekmē Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000011">3.<emphasis role="tab" id="B400000009"/>Pamattiesības, kas garantētas [ECPAK] un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārīgo principu pamats.”</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000004">
                        <title style="05Titre3" id="B200000003">
                           <number>2)</number>
                           <titlecontent id="B300000003">Harta</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000004">
                           <title id="B210000004">
                              <number>5.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000012">Saskaņā ar Hartas 47. pantu “Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu”:</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000013">“Ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000014">Ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā Ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000015">[..]”</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000005">
                        <title style="05Titre3" id="B200000004">
                           <number>3)</number>
                           <titlecontent id="B300000004">Pamatlēmums</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000005">
                           <title id="B210000005">
                              <number>6.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000016">Pamatlēmuma preambulas 5. apsvērumā ir noteikts:</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000017">“Eiropas Savienībai nospraustais mērķis kļūt par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu liek atcelt izdošanu starp dalībvalstīm un to aizstāt ar nodošanas sistēmu starp tiesu iestādēm. [..]”</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000006">
                           <title id="B210000006">
                              <number>7.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000018">Saskaņā ar preambulas 6. apsvērumu:</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000019">“Eiropas apcietināšanas orderis, kuru paredz šis pamatlēmums, ir pirmais konkrētais pasākums, ar kuru krimināltiesību jomā īsteno savstarpējas atzīšanas principu, kuru Eiropadome raksturojusi kā tiesu iestāžu sadarbības “stūrakmeni”.”</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000007">
                           <title id="B210000007">
                              <number>8.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000020">Turklāt preambulas 10. apsvērumā ir noteikts:</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000021">“Eiropas apcietināšanas ordera mehānisma pamatā ir augsta dalībvalstu savstarpēja uzticība. Tā īstenošanu var apturēt tikai gadījumā, ja viena no dalībvalstīm nopietni un vairākkārt pārkāpj principus, kas paredzēti 6. panta 1. punktā Līgumā par Eiropas Savienību, ko konstatē Padome, ievērojot minētā līguma 7. panta 1. punktu, ar sekām, kas izklāstītas attiecīgā līguma 7. panta 2. punktā.”</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000008">
                           <title id="B210000008">
                              <number>9.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000022">Atbilstoši 1. pantam “Eiropas apcietināšanas ordera definīcija un pienākums to izpildīt”:</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000023">“1.<emphasis role="tab" id="B400000010"/>Eiropas apcietināšanas orderis ir tiesas nolēmums, ko izsniedz dalībvalsts, lai cita dalībvalsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai vai lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai arī lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000024">2.<emphasis role="tab" id="B400000011"/>Dalībvalstis izpilda ikvienu Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu un saskaņā ar šī pamatlēmuma noteikumiem.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000025">3.<emphasis role="tab" id="B400000012"/>Šis pamatlēmums groza pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kā tie minēti 6. pantā Līgumā par Eiropas Savienību.”</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000009">
                           <title id="B210000009">
                              <number>10.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000026">6. pantā “Kompetento tiesu iestāžu noteikšana” paredzēts:</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000027">“1.<emphasis role="tab" id="B400000013"/>Izsniegšanas tiesu iestāde ir izsniegšanas dalībvalsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izsniegt Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000028">2.<emphasis role="tab" id="B400000014"/>Izpildes tiesu iestāde ir izpildes dalībvalsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000029">3.<emphasis role="tab" id="B400000015"/>Katra dalībvalsts informē Padomes ģenerālsekretariātu par kompetento iestādi saskaņā ar tās tiesību aktiem.”</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000010">
                           <title id="B210000010">
                              <number>11.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000030">Saskaņā ar 7. pantu par centrālo iestādi:</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000031">“1.<emphasis role="tab" id="B400000016"/>Katra dalībvalsts var izraudzīties centrālo iestādi vai, ja tās tiesību sistēma to pieļauj, vairākas centrālās iestādes, kas palīdz kompetentajām tiesu iestādēm.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000032">2.<emphasis role="tab" id="B400000017"/>Dalībvalsts var, ja tas ir vajadzīgs tās tiesu sistēmas organizācijas dēļ, paredzēt centrālajai iestādei (centrālajām iestādēm) atbildību par Eiropas apcietināšanas orderu administratīvu pārsūtīšanu un saņemšanu, kā arī par citu oficiālu saraksti, kas uz to (tām) attiecas.</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000033">[..]”</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000011">
                           <title id="B210000011">
                              <number>12.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000034">Kas attiecas uz attiecībām ar citiem juridiskajiem aktiem, 31. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts:</para>
                           <para style="02AlineaAltA" id="B150000035">“1.<emphasis role="tab" id="B400000018"/>Neietekmējot to piemērošanu attiecībās starp dalībvalstīm un trešajām valstīm, šis pamatlēmums no 2004. gada 1. janvāra aizstāj attiecīgās normas šādās konvencijās, ko attiecībā uz izdošanu piemēro attiecībās starp dalībvalstīm:</para>
                           <blockquote id="B010000012">
                              <para style="15Margeretrait0" id="B150000036">a)<emphasis role="tab" id="B400000019"/>1957. gada 13. decembra Eiropas Konvencija par izdošanu, tās 1975. gada 15. oktobra papildu protokols, tās 1978. gada 17. marta otrais papildu protokols un 1977. gada 27. janvāra Eiropas konvencija par terorisma apkarošanu, ciktāl tā attiecas uz izdošanu;</para>
                           </blockquote>
                           <blockquote id="B010000013">
                              <para style="15Margeretrait0" id="B150000037">[..].”</para>
                           </blockquote>
                        </blockquote>
                     </section>
                  </section>
                  <section id="B000000006">
                     <title style="04Titre2" id="B200000005">
                        <number>B –</number>
                        <titlecontent id="B300000005">
                           <emphasis role="italc" id="B400000020">Zviedrijas tiesības</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000014">
                        <title id="B210000012">
                           <number>13.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000038">2009. gada 29. maijā Zviedrija Eiropas Padomes ģenerālsekretariātam atbilstoši Pamatlēmuma 6. panta 3. punktam paziņoja <footnote role="fNote" id="B110000003">
                              <number>5</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000039">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000021"/>“Zviedrijas paziņojumu un deklarāciju atjauninājums saskaņā ar pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm” (Padomes dokuments Nr. 10400/09, 2. lpp.).</para>
                           </footnote> atjauninātu informāciju par kompetentajam tiesu iestādēm saskaņā ar tās tiesību aktiem, kura bija teikts:</para>
                        <para style="02AlineaAltA" id="B150000040">“[Attiecībā uz] 6. panta 3. punktu</para>
                        <para style="02AlineaAltA" id="B150000041">Šādas iestādes Zviedrijā ir kompetentas izdot un izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi.</para>
                        <para style="02AlineaAltA" id="B150000042">Izdevēja tiesu iestāde</para>
                        <para style="02AlineaAltA" id="B150000043">[..]</para>
                        <para style="02AlineaAltA" id="B150000044">Eiropas apcietināšanas orderi, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai nodrošinātu cita veida apcietināšanu, izdod Valsts policijas [pār]valde (<emphasis role="italc" id="B400000022">Rikspolisstyrelsen</emphasis>) [..]”.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000015">
                        <title id="B210000013">
                           <number>14.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000045">Saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā to savos rakstveida apsvērumos un tiesas sēdē apstiprināja Zviedrijas valdība, šajā valstī galīgo spriedumu izpilde, kā arī tādu nolēmumu izpilde, kas saistībā ar to ir vēlāk jāpieņem, ir tādu iestāžu kompetencē, kas nav tiesu iestādes, un it īpaši – kas nav šos spriedumus pasludinājušās tiesas <footnote role="fNote" id="B110000004">
                              <number>6</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000046">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000023"/>Šīs valdības paskaidrojuma, ar kura pilnu versiju var iepazīties Padomes dokumentā Nr. 14876/11 (<emphasis role="italc" id="B400000024">Evaluation report on the fourth round of mutual evaluations</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000025">“the practical application of the European Arrest Warrant and corresponding surrender procedures between Member States”</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000026">Follow-up to Report on Sweden</emphasis>) 2. lpp. ir teikts: “<emphasis role="italc" id="B400000027">Sweden would like to stress that when a judgment is final all subsequent decisions concerning the enforcement of the sentence in our legal system are taken by other authorities than the court. [..] In Sweden we have three different enforcement authorities and in order to coordinate the issuing of the EAWs: in these cases, the International Police Cooperation Division (IPO) was designated as the issuing authority. [..] To conclude, the existing system is the most effective and in line with our national procedure and no complaints has been put forward. Thus, Sweden has not found any convincing reason to change the current system.</emphasis>”</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000016">
                        <title id="B210000014">
                           <number>15.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000047">Tāpat atbildē uz <emphasis role="italc" id="B400000028">Rechtbank Amsterdam</emphasis> (Amsterdamas tiesa) lūgto informāciju Zviedrijas policijas iestāde (<emphasis role="italc" id="B400000029">Swedish Police Authority</emphasis>) tai 2016. gada 1. augusta vēstulē paziņoja, ka šī iestāde:</para>
                        <blockquote id="B010000017">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000048">a)<emphasis role="tab" id="B400000030"/>ir pilnvarota iestāde attiecībā uz EAO izsniegšanu saistībā ar brīvības atņemšanas soda izpildi;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000018">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000049">b)<emphasis role="tab" id="B400000031"/>izsniedz EAO vienīgi pēc Zviedrijas Cietumu un probācijas dienesta – no kura tā tomēr ir neatkarīga – lūguma;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000019">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000050">c)<emphasis role="tab" id="B400000032"/>ir deleģējusi noteiktas pilnvaras vienam vai vairākiem policijā strādājošiem Policijas starptautiskās sadarbības nodaļas darbiniekiem;</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000020">
                           <para style="15Margeretrait0" id="B150000051">d)<emphasis role="tab" id="B400000033"/>īsteno šīs pilnvaras bez tiesu, Tieslietu ministrijas vai notiesājošo spriedumu pasludinājušās tiesas kontroles un nebūdama tām pakļauta.</para>
                        </blockquote>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000007">
                  <title style="03Titre1" id="B200000006">
                     <number>II –</number>
                     <titlecontent id="B300000006">
                        <emphasis role="bold" id="B400000034">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000021">
                     <title id="B210000015">
                        <number>16.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000052">2016. gada 23. maijā <emphasis role="italc" id="B400000035">Rechtbank Amsterdam</emphasis> (Amsterdamas tiesa) tiesas apgabala prokurors šai tiesai lūdza izpildīt EAO, kuru 2014. gada 30. jūnijā izsniegusi Zviedrijas Valsts policijas pārvalde <footnote role="fNote" id="B110000005">
                           <number>7</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000053">
                              <emphasis role="tab" id="B400000036"/>Turpmāk tekstā – “VPP”.</para>
                        </footnote> par <emphasis role="italc" id="B400000037">K. M. Poltorak</emphasis>, kurš atrodas Alfenas [<emphasis role="italc" id="B400000038">Alphen aan de Rijn</emphasis>] (Nīderlande) aizturēšanas centrā, apcietināšanu un nodošanu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000022">
                     <title id="B210000016">
                        <number>17.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000054">EAO pamatā ir spriedums, kuru 2012. gada 21. decembrī ir pasludinājusi Gēteborgas tiesa (Zviedrija) (atsauce B 9380/12) un ar kuru <emphasis role="italc" id="B400000039">K. M. Poltorak</emphasis> ir piespriests brīvības atņemšanas sods uz vienu gadu un trīs mēnešiem par noziedzīgu nodarījumu – uzbrukumu, kā rezultātā ir nodarīti smagi miesas bojājumi <footnote role="fNote" id="B110000006">
                           <number>8</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000055">
                              <emphasis role="tab" id="B400000040"/>Saskaņā ar EAO e) punktā aprakstīto <emphasis role="italc" id="B400000041">K. M. Poltorak</emphasis> 2012. gada 4. maijā <emphasis role="italc" id="B400000042">Husargatan</emphasis> (Gēteborga, Zviedrija) fiziski uzbruka cietušajam un iedūra viņam acī ar slotas aso galu, kā rezultātā plīsa cietušā acs saite un asaru kanāls, kas konjunktivīta gadījumos asiņo, kā arī tika lauzti orbītas sienas augšējais un apakšējais kauls. Tika atzīts, ka nozieguma smagumu pastiprināja notiesātā izrādītā nežēlība un brutalitāte.</para>
                        </footnote>.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000023">
                     <title id="B210000017">
                        <number>18.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000056">Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai EAO ir izsniegusi “tiesu iestāde” Pamatlēmuma 6. panta 1. punkta izpratnē un vai tādējādi tas ir “tiesas nolēmums” tā 1. panta 1. punkta izpratnē. Tā piebilst, ka šis jautājums rodas īpaši, ņemot vērā Tiesas apsvērumus tās 2016. gada 1. jūnija spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000043">Bob‑Dogi</emphasis> <footnote role="fNote" id="B110000007">
                           <number>9</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000057">
                              <emphasis role="tab" id="B400000044"/>Lieta C‑241/15, EU:C:2016:385.</para>
                        </footnote>.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000024">
                     <title id="B210000018">
                        <number>19.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000058">Šādos apstākļos <emphasis role="italc" id="B400000045">Rechtbank Amsterdam</emphasis> (Amsterdamas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</para>
                     <blockquote id="B010000025">
                        <para style="15Margeretrait0" id="B150000059">“1)<emphasis role="tab" id="B400000046"/>Vai jēdzieni “tiesu iestāde”, kā noteikts Pamatlēmuma 2002/584/TI 6. panta 1. punktā, un “tiesas nolēmums”, kā noteikts Pamatlēmuma 2002/584/TI 1. panta 1. punktā, ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni?</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000026">
                        <para style="15Margeretrait0" id="B150000060">2)<emphasis role="tab" id="B400000047"/>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: atbilstoši kādiem kritērijiem var tikt noteikts, vai izsniegšanas dalībvalsts iestāde ir šāda “tiesu iestāde” un vai tādējādi tās izdots [EAO] ir šāds “tiesas nolēmums”?</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000027">
                        <para style="15Margeretrait0" id="B150000061">3)<emphasis role="tab" id="B400000048"/>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai Zviedrijas Valsts policijas pārvalde ietilpst jēdzienā “tiesu iestāde”, kā paredzēts Pamatlēmuma 2002/584/TI 6. panta 1. punktā, un vai šīs iestādes izdots EAO tādējādi ir “tiesas nolēmums” Pamatlēmuma 2002/584/TI 1. panta 1. punkta izpratnē?</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000028">
                        <para style="15Margeretrait0" id="B150000062">4)<emphasis role="tab" id="B400000049"/>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša: vai tādas valsts policijas iestādes kā Zviedrijas Valsts policijas pārvalde noteikšana par izsniegšanas tiesu iestādi atbilst Savienības tiesībām?”</para>
                     </blockquote>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000029">
                     <title id="B210000019">
                        <number>20.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000063">Saskaņā ar iesniedzējtiesas vērtējumu, kas izklāstīts lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 4.2.–4.6. punktā:</para>
                     <itemizedlist id="B030000000">
                        <listitem id="B060000000">
                           <blockquote id="B010000030">
                              <title id="B210000020">
                                 <number>–</number>
                              </title>
                              <para style="10Tiretlong1" id="B150000064">Jēdziens “tiesu iestāde” Pamatlēmuma 6. panta 1. punktā jāinterpretē tādējādi, ka ir atstāts izsniegšanas dalībvalsts tiesību ziņā noteikt, kas ietilpst šajā jēdzienā, vai tādējādi, ka šīs tiesību sistēmas ziņā ir vienīgi noteikt kompetento iestādi <footnote role="fNote" id="B110000008">
                                    <number>10</number>
                                    <para style="footnotetext" id="B150000065">
                                       <emphasis role="tab" id="B400000050"/>Lai gan Pamatlēmuma 1. panta 1. punktā nav atsauces uz dalībvalstu tiesībām, pēc iesniedzējtiesas domām, ciešā saikne starp jēdzieniem “tiesas nolēmums” un “tiesu iestāde” liek tos aplūkot tādā pašā veidā.</para>
                                 </footnote>. Pirmajā gadījuma jēdziens “tiesu iestāde” nav autonoms Savienības tiesību jēdziens un tādējādi neprasa autonomu un vienveidīgu interpretāciju. Otrajā gadījumā tas ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, bet tā interpretācija nav acīmredzama <footnote role="fNote" id="B110000009">
                                    <number>11</number>
                                    <para style="footnotetext" id="B150000066">
                                       <emphasis role="tab" id="B400000051"/>Judikatūras par “acte clair” nozīmē, kas iedibināta ar 1982. gada 6. oktobra spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000052">CILFIT </emphasis>(C‑283/81, EU:C:1982:335).</para>
                                 </footnote>, un agrāki Tiesas nolēmumi to nav padarījuši par “acte éclairé” <footnote role="fNote" id="B110000010">
                                    <number>12</number>
                                    <para style="footnotetext" id="B150000067">
                                       <emphasis role="tab" id="B400000053"/>Saskaņā ar judikatūru, kas aizsākta ar 1963. gada 27. marta spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000054">Da Costa en Schaake NV </emphasis>u.c. (no C‑28/62 līdz C‑30/62, EU:C:1963:6).</para>
                                 </footnote>.</para>
                           </blockquote>
                        </listitem>
                        <listitem id="B060000001">
                           <blockquote id="B010000031">
                              <title id="B210000021">
                                 <number>–</number>
                              </title>
                              <para style="10Tiretlong1" id="B150000068">No konteksta un it īpaši no Eiropas Konvencijas par izdošanu (turpmāk tekstā – “EKI”), kā arī no agrākajiem tiesību aktiem, it īpaši no Priekšlikuma Pamatlēmumam <footnote role="fNote" id="B110000011">
                                    <number>13</number>
                                    <para style="footnotetext" id="B150000069">
                                       <emphasis role="tab" id="B400000055"/>Priekšlikums Padomes Pamatlēmumam par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, ko Komisija iesniedza 2001. gada 19. septembrī (COM/2001/0522, galīgā redakcija – CNS 2001/0215) (OV 2001, C 332 E, 305. lpp.).</para>
                                 </footnote>, skaidri neizriet, vai citas iestādes, kas nav tiesu iestādes, var būt kompetentas izsniegt EAO 6. panta 1. punkta izpratnē, neraugoties uz pēc EKI novēroto normatīvās attīstības tendenci aizstāt attiecības starp dalībvalstīm ar attiecībām starp tiesu iestādēm.</para>
                           </blockquote>
                        </listitem>
                        <listitem id="B060000002">
                           <blockquote id="B010000032">
                              <title id="B210000022">
                                 <number>–</number>
                              </title>
                              <para style="10Tiretlong1" id="B150000070">Pamatlēmuma mērķis izveidot vienkāršotu personu nodošanas sistēmu, kuras pamatā ir savstarpējās atzīšanas princips un tiek veikta tiesas uzraudzībā <footnote role="fNote" id="B110000012">
                                    <number>14</number>
                                    <para style="footnotetext" id="B150000071">
                                       <emphasis role="tab" id="B400000056"/>Spriedums, 2013. gada 30. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000057">F</emphasis>. (C‑168/13 PPU, EU:C:2013:358), 46. punkts.</para>
                                 </footnote>, ietver procesuālo tiesību un pamattiesību divu līmeņu aizsardzību <footnote role="fNote" id="B110000013">
                                    <number>15</number>
                                    <para style="footnotetext" id="B150000072">
                                       <emphasis role="tab" id="B400000058"/>Spriedums, 2016. gada 1. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000059">Bob‑Dogi</emphasis> (C‑241/15, EU:C:2016:385), 57. punkts.</para>
                                 </footnote>, proti, izsniegšanas dalībvalstī un izpildes dalībvalstī, un tādējādi aizsardzības trūkums vienā no šiem diviem līmeņiem varētu negatīvi ietekmēt savstarpējas atzīšanas un uzticēšanās principus.</para>
                           </blockquote>
                        </listitem>
                     </itemizedlist>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000008">
                  <title style="03Titre1" id="B200000007">
                     <number>III –</number>
                     <titlecontent id="B300000007">
                        <emphasis role="bold" id="B400000060">Tiesvedība Tiesā</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000033">
                     <title id="B210000023">
                        <number>21.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000073">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā tika iesniegts 2016. gada 16. augustā līdz ar pieteikumu par tā izskatīšanu steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā (LESD 267. panta ceturtā daļa). Iesniedzējtiesa šo lūgumu pamatoja ar to, ka <emphasis role="italc" id="B400000061">K. M. Poltorak</emphasis> atrodas apcietinājumā un ka viņa paturēšana apcietinājumā ir atkarīga no pamatlietas iznākuma.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000034">
                     <title id="B210000024">
                        <number>22.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000074">2016. gada 1. septembra administratīvajā sanāksmē Tiesa nolēma šo lietu izskatīt steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000035">
                     <title id="B210000025">
                        <number>23.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000075">Tiesai rakstveida apsvērumus iesniedza <emphasis role="italc" id="B400000062">K. M. Poltorak</emphasis> advokāts, Nīderlandes un Zviedrijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000036">
                     <title id="B210000026">
                        <number>24.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000076">2016. gada 5. oktobrī notika tiesas sēde, kas bija kopīga ar lietu C‑477/16 PPU (<emphasis role="italc" id="B400000063">Kovalkovas</emphasis>), kurā ieinteresētās personas Tiesas statūtu 23. panta izpratnē, proti, Zviedrijas valdība, tika lūgtas atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000037">
                     <title id="B210000027">
                        <number>25.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000077">Šajā tiesas sēdē savus apsvērumus pauda <emphasis role="italc" id="B400000064">K. M. Poltorak</emphasis> pārstāvis, Nīderlandes, Vācijas, Grieķijas, Somijas un Zviedrijas valdību pārstāvji, kā arī Komisija.</para>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000009">
                  <title style="03Titre1" id="B200000008">
                     <number>IV –</number>
                     <titlecontent id="B300000008">
                        <emphasis role="bold" id="B400000065">Analīze</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000010">
                     <title style="04Titre2" id="B200000009">
                        <number>A –</number>
                        <titlecontent id="B300000009">
                           <emphasis role="italc" id="B400000066">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000038">
                        <title id="B210000028">
                           <number>26.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000078">Nīderlandes tiesa vaicā, vai jēdzieni “tiesu iestāde” Pamatlēmuma 6. panta 1. punktā un “tiesas nolēmums” šī paša normatīvā dokumenta 1. panta 1. punktā ir jāinterpretē kā autonomi Savienības tiesību jēdzieni.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000039">
                        <title id="B210000029">
                           <number>27.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000079">Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa izriet, ka tādas Savienības tiesību normas teksts, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās jēgu un piemērojamību, parasti visā Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi. Šī judikatūra ir konkrēti tikusi piemērota dažām Pamatlēmuma tiesību normām <footnote role="fNote" id="B110000014">
                              <number>16</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000080">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000067"/>Spriedums, 2016. gada 28. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000068">J.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000069">Z</emphasis>. (C‑294/16 PPU, EU:C:2016:610), 35. punkts tajā minētā judikatūra.</para>
                           </footnote> un jēdzienam “tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās”, kas paredzēts Padomes 2005. gada 24. februāra Pamatlēmuma 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām 1. panta a) punkta iii) apakšpunktā <footnote role="fNote" id="B110000015">
                              <number>17</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000081">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000070"/>Spriedums, 2013. gada 14. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000071">Baláž</emphasis> (C‑60/12, ECLI:EU:C:2013:733), 24.–32. punkts.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000040">
                        <title id="B210000030">
                           <number>28.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000082">Nevienā no abiem minētajiem Pamatlēmuma pantiem nav atsauces uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tā nozīmi un piemērojamību. Taisnība, ka 6. panta 1. punkta ir pieminēta tiesu iestāde, “kas ir kompetenta [..], pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem”. Tomēr šī atsauce neattiecas uz “tiesu iestādes” definīciju, bet gan tikai uz kompetences izsniegt EAO piešķiršanu vienai vai vairākām valsts tiesām – atbilstoši valsts tiesību normām.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000041">
                        <title id="B210000031">
                           <number>29.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000083">Tādējādi ir uzskatāms, ka jēdzieni “tiesu iestāde” un “tiesas nolēmums”, kas ietverti attiecīgi Pamatlēmuma 6. panta 1. punktā un 1. panta 1. punktā, ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni, kas tās teritorijā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā šo tiesību normu tekstu, to kontekstu un šīs tiesību normas ietverošā tiesiskā regulējuma mērķus <footnote role="fNote" id="B110000016">
                              <number>18</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000084">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000072"/>Spriedums, 2016. gada 28. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000073">J.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000074">Z.</emphasis> (C‑294/16 PPU, EU:C:2016:610), 37. punkts.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000042">
                        <title id="B210000032">
                           <number>30.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000085">Tomēr šim apgalvojumam jābūt niansētam: ņemot vērā procesuālo kontekstu, kurā ietilpst šie abi jēdzieni, tos interpretējot, jāņem vērā dalībvalstu brīvība, kāda tām ir gan attiecībā uz kompetento tiesu noteikšanu, gan likumdošanas ceļā paredzot procesuālo kārtību prasībām, kas paredzētas, lai aizsargātu no Savienības tiesībām tās pilsoņiem izrietošo tiesību ievērošanu <footnote role="fNote" id="B110000017">
                              <number>19</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000086">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000075"/>Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 30. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000076">Toma</emphasis> (C‑205/15, EU:C:2016:499), 33. punkts.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000043">
                        <title id="B210000033">
                           <number>31.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000087">Apstiprinošā atbilde uz pirmo jautājumu laupa priekšmetu ceturtajam jautājumam, kurš ir ticis uzdots vienīgi gadījumam, ja šī atbilde būtu noliedzoša.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000011">
                     <title style="04Titre2" id="B200000010">
                        <number>B –</number>
                        <titlecontent id="B300000010">
                           <emphasis role="italc" id="B400000077">Par otro un trešo prejudiciālo jautājumu</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000044">
                        <title id="B210000034">
                           <number>32.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000088">Ar otro un trešo jautājumu <emphasis role="italc" id="B400000078">Rechtbank Amsterdam</emphasis> (Amsterdamas tiesa) vēlas uzzināt, vai tāda struktūra kā Zviedrijas VPP atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, lai tā varētu tikt atzīta par “tiesu iestādi” Pamatlēmuma 6. panta 1. punkta izpratnē, un vai tādējādi tās izsniegtais EAO šajā lietā ir “tiesas nolēmums” šī paša normatīvā akta 1. panta 1. punkta izpratnē.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000045">
                        <title id="B210000035">
                           <number>33.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000089">Kā jau esmu uzsvēris, atšķirībā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C‑453/16 PPU iesniedzējtiesas jautājumi neattiecas uz iestādi, kas ir kompetenta izdot pirms [EAO izdotu] valsts apcietināšanas orderi, bet gan uz iestādi, kas ir kompetenta izsniegt EAO saskaņā ar Pamatlēmumu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000046">
                        <title id="B210000036">
                           <number>34.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000090">Ievadam es gribētu brīdināt, ka manis piedāvātais otrā un trešā jautājuma pārformulējums izriet no manas pārliecības par to, ka pastāv cieša saikne starp tiesas nolēmuma raksturu un to pieņēmušās tiesu iestādes statusu. Šis ir iemesls, kāpēc jēdziens, kas šajā lietā ir patiešām jānoskaidro, ir jēdziens “tiesu iestāde”.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000047">
                        <title id="B210000037">
                           <number>35.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000091">Šķiet loģiski domāt, ka, ja Zviedrijas VPP nav viena no struktūrām un organismiem, kas ir tiesu iestādes, tās izsniegtajam EAO trūkst noteicošas īpašības, kas vienlaicīgi ir arī būtisks tāda lēmuma, kam ir “tiesu iestādes” raksturs, priekšnoteikums, proti, ka tā autors ir kāda no iestādēm, kas ietilpst tiesu varas sistēmā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000048">
                        <title id="B210000038">
                           <number>36.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000092">Nepastāvot “tiesu iestādes” definīcijai <footnote role="fNote" id="B110000018">
                              <number>20</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000093">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000079"/>Eiropas Parlaments norādīja uz interpretācijas atšķirībām attiecībā uz Pamatlēmumā ietverto jēdzienu “tiesu iestāde” un tāpēc 2014. gada 27. februārī pieņēma Rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas apcietināšanas ordera pārskatīšanu (2013/2019(INL), kurā tas kritizēja “to, ka Pamatlēmumā 2002/584/TI un citos savstarpējās atzīšanas instrumentos trūkst jēdziena “tiesu iestāde” definīcijas, tāpēc dalībvalstu īstenotā prakse ir atšķirīga, radot nenoteiktību, kaitējot savstarpējai uzticībai un ierosinot prāvošanos”. Eiropas Parlaments aicināja Komisiju nākt klajā ar “ar likumdošanas priekšlikumiem, ņemot vērā sīki izstrādātos ierosinājumus, kas ir izklāstīti pielikumā un paredz [..] a) procedūru, kuru īstenojot savstarpējās atzīšanas pasākumu, ja nepieciešams, izsniegšanas dalībvalstī var legalizēt tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokuratūra, tādējādi novēršot jēdziena “tiesu iestāde” atšķirīgu interpretāciju [..]”.</para>
                           </footnote> Pamatlēmuma tekstā, atbilstoši Tiesas ierasti izmantotajiem hermeneitiskajiem principiem vērā jāņem vārdu nozīme, to konteksts un mērķis.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000049">
                        <title id="B210000039">
                           <number>37.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000094">Tomēr, lai izvairītos no pārpratumiem, es uzskatu par nepieciešamu uzreiz uzsvērt, ka es nesaskatu nekādu juridisku pamatu atšķirīgi attiekties pret EAO, kas izsniegti sprieduma izpildei, un EAO, kas izsniegti citu kriminālprocesuālu pasākumu (tādu kā apcietināšanas orderi u.tml.) izpildei pirms sprieduma pasludināšanas. Tā kā tie visi ir vērsti uz to, lai dalībvalsts nodotu otrajā dalībvalstī meklētās personas, tad, lai interpretētu EAO izsniegšanas tiesu iestādes un EAO saņemošās tiesu iestādes jēdzienus, nav nepieciešams veikt izpēti, lai valsts tiesā nogādātu personu, kas ar spriedumu ir notiesāta, vai personu, attiecībā uz kuru norisinās kriminālprocesa un kura vēl nav tikusi tiesāta.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000050">
                        <title id="B210000040">
                           <number>38.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000095">Šis precizējums ir nepieciešams, jo, ja tas netiktu ņemts vērā, varētu tomāt, ka notiesājoša sprieduma izpildei izsniegtu EAO gadījumā “tiesu iestādes” dalība ir notikusi ar šī sprieduma pasludināšanu un ka tādējādi tai vairs nekas nav sakāms attiecībā uz tā izpildi. Manuprāt, tas tā nav, un tādā nodošanas sistēmā, kuru raksturo tās tiesas raksturs un vēlāka savstarpēja tiesu nolēmumu atzīšana, pēc sprieduma izsniegts EAO paredz arī noteiktu iepriekšēju lēmumu pieņemšanu, kas var būt tikai tiesas rakstura, jo tie ietekmē brīvības atņemšanu – uz laiku vai nē – un tās noteikšanai veicamo samērīguma pārbaudi <footnote role="fNote" id="B110000019">
                              <number>21</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000096">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000080"/>Par samērīgumu saistībā ar EAO es atsaucos uz ģenerāladvokāta Ī. Bota [<emphasis role="italc" id="B400000081">Y. Bot</emphasis>] secinājumiem (kuriem es pilnībā pievienojos) lietā, kura tika pasludināts 2016. gada 5. aprīļa spriedums <emphasis role="italc" id="B400000082">Aranyosi</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000083">Căldăraru</emphasis> (C‑404/15 un C‑659/15 PPU, EU:C:2016:140), 137. un nākamie punkti, un it īpaši attiecībā uz izsniegšanas tiesu iestādi – 145.–155. punkts. Skat. arī Padomes 2010. gada 17. decembra dokumentu 17195/1/10 REV 1, Eiropas Savienības rokasgrāmata par to, kā izsniegt Eiropas apcietināšanas orderi – pārskatīta redakcija, 14. lpp., kurā prasīts, lai izsniegšanas iestādes pirms EAO izsniegšanas veiktu samērīguma pārbaudi.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000051">
                        <title id="B210000041">
                           <number>39.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000097">Kas attiecas uz 6. panta interpretāciju un pirmām kārtām – uz vārdu “iestāde” un “tiesu” ierasto nozīmi, jānorāda, ka pirmais no šiem jēdzieniem norāda uz struktūru, kas kādā sabiedrības dzīves jomā īsteno varu, jo tai ir piešķirtas tiesības un pilnvaras, un tai ir leģitimitāte to darīt. Adjektīvs “tiesu” lietvārdam, kuru tas paskaidro, piešķir papildu nozīmi, ka šai iestādei jāietilpst tiesu varas sistēmā <footnote role="fNote" id="B110000020">
                              <number>22</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000098">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000084"/>Jautājumu par to, kādā mērā, interpretējot Pamatlēmumu, prokuratūra var tikt uzskatīta par tiesu iestādi, es neaplūkoju šajos secinājumos, bet secinājumos lietā <emphasis role="italc" id="B400000085">Özçelik</emphasis>, C‑453/16 PPU, kas patlaban tiek izskatīta Tiesā.</para>
                           </footnote>, pretstatā – saskaņā ar klasisko varu dalījumu – likumdošanas varai un izpildvarai.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000052">
                        <title id="B210000042">
                           <number>40.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000099">Tā manis aplūkotajās Pamatlēmuma valodu versijās konsekventi ir minētas tieslietas: “autorité judiciaire” franču valodas versijā, “judicial authority” angļu valodas versijā, “Justizbehörde” vācu valodas versijā, “autorità giudiziaria” itāļu valodas versijā; “autoridade judiciária” portugāļu valodas versijā, “rättsliga myndighet” zviedru valodas versijā un “tiesu iestāde” latviešu valodas versijā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000053">
                        <title id="B210000043">
                           <number>41.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000100">Tādējādi jau šajā stadijā ir secināma norāde, ka iestādei, uz kuru ir atsauce it īpaši Pamatlēmuma 6. pantā, ir jāietilpst tiesu varas sistēmā. Un šo pirmo virzienu, kā pamatoti norāda <emphasis role="italc" id="B400000086">Rechtbank Amsterdam</emphasis> (Amsterdamas tiesa), apstiprina likumdošanas vēsture. Gan EKI, gan Priekšlikumā Pamatlēmumam <footnote role="fNote" id="B110000021">
                              <number>23</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000101">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000087"/>COM/2001/0522, galīgā redakcija; skat. šo secinājumu 13. zemsvītras piezīmi.</para>
                           </footnote> tika attiecīgi izmantoti jēdzieni “kompetentā iestāde” un “tiesu iestāde” tādā nozīmē, kas ietvēra tiesas un prokuratūru, bet <emphasis role="italc" id="B400000088">expressis verbis</emphasis> izslēdza policijas iestādes <footnote role="fNote" id="B110000022">
                              <number>24</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000102">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000089"/>Priekšlikuma 3. panta skaidrojumā ir teikts “<emphasis role="italc" id="B400000090">The procedure of the European arrest warrant is based on the principle of mutual recognition of court judgments. State-to-State relations are therefore substantially replaced by court-to-court relations between judicial authorities. The term “judicial authority” corresponds, as in the 1957 Convention (cf. Explanatory Report, Article 1), to the judicial authorities as such and the prosecution services, but not to the authorities of police force. The issuing judicial authority will be the judicial authority which has authority to issue the European arrest warrant in the procedural system of the Member State (Article 4)</emphasis>”.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000054">
                        <title id="B210000044">
                           <number>42.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000103">Otrkārt, šo iespaidu apstiprina Pamatlēmuma 6. panta <emphasis role="italc" id="B400000091">konteksts</emphasis>. Kopā ar 7. pantu, kas, kā norāda tā virsraksts, attiecas uz “centrālās iestādes iesaistīšanu”, tie veido ar Pamatlēmumu izveidotās vienkāršotās procedūras institucionālo arhitektūru. Un šī sistēma darbojas atbilstoši pamatshēmai, kuru es aplūkošu vēlāk.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000055">
                        <title id="B210000045">
                           <number>43.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000104">Principā, kā izriet no Pamatlēmuma preambulas 5. apsvēruma, izdošanas starp dalībvalstīm sistēma tiek aizstāta ar nodošanu starp tiesu iestādēm, kuras pamatā ir savstarpējas atzīšanas princips <footnote role="fNote" id="B110000023">
                              <number>25</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000105">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000092"/>Spriedums, 2016. gada 5. aprīlis, <emphasis role="italc" id="B400000093">Aranyosi</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000094">Căldăraru</emphasis> (C‑404/15 un 659/15 PPU, EU:C:2016:198), 75. punkts.</para>
                           </footnote>. Šādas atzīšanas pīlārs tieši ir ar 6. pantu izveidotais dialogs <emphasis role="italc" id="B400000095">inter pares</emphasis>, proti, starp izsniegšanas tiesu iestādi, kura izsniedz EAO, un izpildes jeb saņēmēju tiesu iestādi, kura to izpilda. Šī attiecību starp dalībvalstīm konfigurācija ar to attiecīgo tiešu iestāžu starpniecību ļauj radīt savstarpēju uzticēšanos attiecībā uz to, ka to valsts tiesību sistēmas spēj nodrošināt līdzvērtīgu un efektīvu Savienības līmenī un it īpaši Hartā atzīto pamattiesību aizsardzību <footnote role="fNote" id="B110000024">
                              <number>26</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000106">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000096"/>Spriedums, 2016. gada 1. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000097">Bob‑Dogi</emphasis> (C‑241/15, EU:C:2016:385), 33. punkts un tajā minētā judikatūra.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000056">
                        <title id="B210000046">
                           <number>44.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000107">Vienīgā likumdevēja atļautā atkāpe no šīs shēmas darbības ir Pamatlēmuma 7. pantā, un ar to izņēmuma kārtā ir atļauta tādu iestāžu iesaistīšanās, kas neietilpst “tiesu” jomā. Tomēr šīs tiesību normas formulējums neatstāj šaubas: šo “centrālo iestāžu” iesaistīšanās pakārtotajam raksturam izmantotie vārdi ir rūpīgi izraudzīti, lai nodalītu funkcijas, ko tās veic dialoga starp tiesu iestādēm ietvaros.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000057">
                        <title id="B210000047">
                           <number>45.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000108">Tā saskaņā ar Pamatlēmuma 7. panta 1. punktu dalībvalstu iespēja noteikt šādas centrālās iestādes tām tiek piešķirta tāpēc, lai tās “palīdzētu” kompetentajām tiesu iestādēm. No tā skaidri izriet, ka šo centrālo iestāžu loma ir sadarboties un nekādā gadījumā nebūt noteicošajām vai vadošajām, un šo instrumentālo lomu pastiprina šī paša panta 2. punktā izmantotie jēdzieni: uzdevumi, kas var būt izraudzītajai centrālajai iestādei, ir EAO administratīva “pārsūtīšanu” un “saņemšana”, kā arī “cita oficiāla sarakste, kas uz to (tām) attiecas”.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000058">
                        <title id="B210000048">
                           <number>46.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000109">Salīdzinot šos uzdevumus ar tiesu iestādēm uzticētajiem (saskaņā ar Pamatlēmuma 6. panta attiecīgi 1. un 2. punktu izsniegšanas tiesu iestāde ir “kompetenta <emphasis role="italc" id="B400000098">izsniegt</emphasis> [..] orderi” un izpildes tiesu iestāde ir “kompetenta <emphasis role="italc" id="B400000099">izpildīt</emphasis> [..] orderi”), ir redzams, ka centrālās iestādes ir ierobežotas ar vienīgi administratīvām darbībām un ka tām nav nekādu pilnvaru dot vajadzīgo procesuālo impulsu, tas ir, ierosināt EAO izsniegšanas mehānismu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000059">
                        <title id="B210000049">
                           <number>47.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000110">Līdz ar to, lai gan likumdevējs ir paredzējis īpašas administratīvas iestādes iesaistīšanos Pamatlēmumā iecerētajā dialogā starp tiesu iestādēm, tās iesaistīšanās ir ļoti ierobežota: a) pirmkārt, rīkoties var vienīgi iestāde, kuru <emphasis role="italc" id="B400000100">expressis verbis</emphasis> ir izraudzījusies dalībvalsts (kura to ir paziņojusi Padomes ģenerālsekretariātam), nevis kāda cita, un b) otrkārt, funkcijas, kādas tā var īstenot, ir ierobežotas ar administratīvu atbalstu patiesām lēmumu pieņēmējām iestādēm, proti, tiesu iestādēm, kurām jāpieņem lēmums iesniegt vai izpildīt EAO.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000060">
                        <title id="B210000050">
                           <number>48.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000111">Šī interpretācija ir secināma arī no Priekšlikuma Pamatlēmumam <footnote role="fNote" id="B110000025">
                              <number>27</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000112">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000101"/>Skat. šo secinājumu 41. punktu un atbilstošo zemsvītras piezīmi.</para>
                           </footnote> pamatojuma izklāsta. Paskaidrojumos katram pantam saistībā ar pašreizējo 7. pantu ir norādīts, ka “to ir iedvesmojušas Eiropas Savienības 1996. gada Konvencijas par izdošanu un Eiropas Savienības 2000. gada Konvencijas par <emphasis role="italc" id="B400000102">savstarpēju [tiesu]</emphasis> palīdzību krimināllietās [..] tiesību normas, un runa ir par praktisku tiesību normu, kas ir paredzēta, lai <emphasis role="italc" id="B400000103">sekmētu informācijas nodošanu</emphasis> starp dalībvalstīm [..]”, un ka “[..] šo centrālo iestāžu lomai jābūt [EAO] <emphasis role="italc" id="B400000104">izplatīšanas un izpildes sekmēšanai starp dalībvalstīm</emphasis>, un tām it īpaši jānodrošina tulkošana, kā arī <emphasis role="italc" id="B400000105">administratīvais atbalsts</emphasis> rīkojumu <emphasis role="italc" id="B400000106">izpildei</emphasis>” [neoficiāls tulkojums] <footnote role="fNote" id="B110000026">
                              <number>28</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000113">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000107"/>Izcēlums mans. Pamatojuma izklāstā tika atļauta administratīva iesaistīšanās izsmeļoši uzskaitītos gadījumos: ja attiecīgās dalībvalsts sistēmā administratīvajai iestādei ir jāizlemj, ja personai ir noteikta neaizskaramība (31. pants); ja pastāv nopietni humāni apsvērumi, kas pamato ordera izpildes atlikšanu (38. pants); vai lai izskatītu otrās dalībvalsts sniegtās garantijas nepiemērot mūža ieslodzījumu (37. pants).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000061">
                        <title id="B210000051">
                           <number>49.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000114">Treškārt, šāda EAO institucionāla arhitektūra vislabāk saskan ar <emphasis role="italc" id="B400000108">mērķi</emphasis> iedibināt jaunu, vienkāršotu un iedarbīgāku, notiesāto vai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turēto personu nodošanas sistēmu, atvieglojot un paātrinot tiesu sadarbību, lai veicinātu Savienībai noteiktā mērķa sasniegšanu – kļūt par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, pamatojoties uz augstu dalībvalstu savstarpējo uzticību, kurai jāpastāv starp tām <footnote role="fNote" id="B110000027">
                              <number>29</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000115">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000109"/>Spriedums, 2016. gada 24. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000110">Dworzecki</emphasis> (C‑108/16 PPU, EU:C:2016:346) 27. punkts un tajā minētā judikatūra.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000062">
                        <title id="B210000052">
                           <number>50.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000116">Dialogs starp tiesu iestādēm, kurām būtībā ir kopīgas piederības tiesu varai to attiecīgajās valstīs konstitucionālās iezīmes, kā arī apņemšanās nodrošināt LES 6. pantā minēto pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu, ir šīs savstarpējās uzticēšanās galvenais elements. Šo dialogu raksturo neiejaukšanās no citu iestāžu puses, kas nav tiesu iestādes un kuru uzdevums var vajadzības gadījumā būt vienīgi palīdzības sniegšana Pamatlēmuma 7. pantā iezīmētajās robežās.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000063">
                        <title id="B210000053">
                           <number>51.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000117">Turklāt, kā Tiesa ir atzinusi, visa Pamatlēmumā paredzētā nodošanas procedūra starp dalībvalstīm tiek veikta tiesas uzraudzībā <footnote role="fNote" id="B110000028">
                              <number>30</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000118">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000111"/>Spriedums, 2013. gada 30. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000112">F</emphasis>. (C‑168/13 PPU, EU:C:2013:358), 46. punkts.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000064">
                        <title id="B210000054">
                           <number>52.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000119">Tāpat pastāv papildu arguments, kurš apstiprina sadarbības krimināllietās saistībā ar EAO ierobežošanu, to attiecinot tikai uz tiesu iestādēm: paša Pamatlēmuma materiālais juridiskais pamats – LES 31. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts. Šī līguma redakcijā, kas bija spēkā 2002. gadā <footnote role="fNote" id="B110000029">
                              <number>31</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000120">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000113"/>31. panta 1. punkta a) apakšpunktā bija noteikts: “[Kopīga rīcība attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās tostarp:] atvieglo un paātrina sadarbību starp dalībvalstu kompetentām ministrijām un tiesu iestādēm vai līdzīgām iestādēm attiecībā uz procesuālajām darbībām un lēmumu izpildi, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar <emphasis role="italc" id="B400000114">Eurojust</emphasis> starpniecību.”</para>
                           </footnote>, vēl tika runāts par sadarbības “starp dalībvalstu kompetentām ministrijām un tiesu iestādēm vai līdzīgām iestādēm” atvieglošanu un paātrināšanu. Tomēr pēc Lisabonas līguma šī tiesību norma tika pārņemta LESD, kļūstot par 82. panta 1. punktu, kurā tiek noteikts tiesas spriedumu un lēmumu krimināllietās savstarpējas atzīšanas princips un kura d) apakšpunktā tiek pārņemts bijušā LES 31. panta 1. punkta a) apakšpunkta saturs, bet ar nozīmīgu izmaiņu, proti, tiešas atsauces uz ministrijām izņemšanu <footnote role="fNote" id="B110000030">
                              <number>32</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000121">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000115"/>LESD 82. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikts: “[Lai] dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi.”</para>
                           </footnote>. Šīs izmaiņas ir jāņem vērā, lai interpretētu Pamatlēmumu atbilstoši šim jaunajam garam, kurš vēl vairāk ierobežo šo tiesu sadarbības krimināllietās aspektu <footnote role="fNote" id="B110000031">
                              <number>33</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000122">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000116"/>Gan LES 30. pantā pirms Lisabonas līguma, gan šobrīd LESD 87. un 89. pantā (kuri ietilpst V sadaļas 5. nodaļā “Policijas sadarbība”) tiek aplūkota policijas sadarbība, kuras ietvaros var ietilpt Zviedrijas policijas iestāžu sadarbība ar analoģiskam citu valstu iestādēm. Savukārt tiesību normas par EAO līdz ar citiem pasākumiem atrodas šīs pašas sadaļas 4. nodaļā “Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās”.</para>
                           </footnote>. Šajā ziņā jāpiemin Tiesas pastāvīgā judikatūra, atbilstoši kurai Savienības sekundāro tiesību akta teksts, ciktāl tas ir iespējams, ir jāinterpretē tā, lai tas būtu saderīgs ar Līgumu tiesību normām <footnote role="fNote" id="B110000032">
                              <number>34</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000123">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000117"/>Spriedums, 2015. gada 16. aprīlis, Parlaments/Padome (C‑540/13, EU:C:2015:224), 38. punkts un tajā minētā judikatūra.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000065">
                        <title id="B210000055">
                           <number>53.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000124">Policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās kontekstā Tiesa ir atzinusi, ka ar Lisabonas līgumu tika būtiski grozīts tās institucionālais ietvars un ka 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. panta mērķis galvenokārt ir nodrošināt, lai tiesību akti, kas pieņemti šīs sadarbības ietvaros, varētu joprojām efektīvi tikt piemēroti, neraugoties uz minētās sadarbības institucionālā ietvara izmaiņām <footnote role="fNote" id="B110000033">
                              <number>35</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000125">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000118"/>Turpat, 44. punkts.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000066">
                        <title id="B210000056">
                           <number>54.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000126">Šis apgalvojums, kas izteikts saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu, nav vis pretrunā tādai Pamatlēmuma interpretācijai, kas laika gaitā attīstās, bet, tieši pretēji, atbilst tai un, lai gan tā ir veikta, pamatojoties uz agrāku juridisko pamatu, to saskaņo ar jaunā pamata saturu un mērķiem, proti, to padara atbilstošāku pavērsienam, kādu likumdevējs ir paredzējis tiesu sadarbībai krimināllietās. Turpinot interpretēt šo normatīvo aktu saskaņā vienīgi ar vecā juridiskā pamata garu, tiktu radīts [tiesību] sistēmas sastingšanas risks pretēji pašam LESD un vēlāk skaidri paustai likumdevēja gribai.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000067">
                        <title id="B210000057">
                           <number>55.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000127">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ja, kā šajā lietā, iestāde, kas ir izsniegusi EAO, ir daļa no “policijas” un tās lēmumu neuzņemas neviena tiesa, ir loģiski, ka rodas šaubas par to, vai policijas iestādei var būt “tiesu iestādes” raksturs Pamatlēmuma nozīmē. Lai gan ir taisnība, ka policija ir daļa no valsts piespiedu spēka, kas parasti pakļaujas izpildvaras rīkojumiem, tomēr tā bieži palīdz tiesu iestādēm noziegumu izmeklēšanā vai dažreiz – tiesu nolēmumu izpildē. Taču šis sadarbības vai palīdzības aspekts to nepadara par tiesu iestādi.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000068">
                        <title id="B210000058">
                           <number>56.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000128">No informācijas, ko Zviedrijas policijas iestāde <footnote role="fNote" id="B110000034">
                              <number>36</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000129">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000119"/>VPP pēctece.</para>
                           </footnote> sniedza, atbildot uz iesniedzējtiesas jautājumiem, izriet šādas par EAO izsniegšanu atbildīgās iestādes iezīmes: a) policija ir represīva iestāde, kurai ir plašas rīcības pilnvaras; b) šī iestāde saistībā ar EAO nesaņem norādes no tieslietu ministra; c) tai nav nekādas ne tiešas, ne netiešas saiknes ar meklēto personu notiesājušo tiesu; d) saistībā ar EAO tā rīkojas pēc sodu izpildes dienesta lūguma, bet nesaņem no tā norādes un tai ir rīcības brīvība attiecībā uz EAO izsniegšanu; e) tā ir deleģējusi <emphasis role="italc" id="B400000120">IPO</emphasis> <footnote role="fNote" id="B110000035">
                              <number>37</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000130">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000121"/>
                                 <emphasis role="italc" id="B400000122">International Police Cooperation Division</emphasis> (akronīms “<emphasis role="italc" id="B400000123">IPO</emphasis>” ir no lietas materiāliem, kurus Tiesai nodevusi <emphasis role="italc" id="B400000124">Rechtbank Amsterdam</emphasis>).</para>
                           </footnote>, kas ir administratīva apakšvienība, kurā strādā juristi, no kuriem tikai trīs ir pilnvaroti parakstīt Zviedrijas [izsniegtos] EAO, tiesības izsniegt EAO, lai izpildītu galīgu spriedumu, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000069">
                        <title id="B210000059">
                           <number>57.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000131">No visām šīm raksturīgajam iezīmēm vislielākās bažas rada EAO izsniegšanas iestādes izraudzīšanās saskaņā ar Zviedrijas likumu, ar kuru Zviedrijas tiesību sistēmā tika transponēts Pamatlēmums, ņemot vērā Zviedrijas valdības paziņojumu Padomei 2009. gadā saistībā ar šī Pamatlēmuma 6. panta 3. punktu <footnote role="fNote" id="B110000036">
                              <number>38</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000132">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000125"/>Skat. šo secinājumu 13. punktu.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000070">
                        <title id="B210000060">
                           <number>58.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000133">Faktiski Padome bija Zviedrijai rekomendējusi <footnote role="fNote" id="B110000037">
                              <number>39</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000134">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000126"/>
                                 <emphasis role="italc" id="B400000127">Evaluation report on the fourth round of mutual evaluations</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000128">“the practical application of the European Arrest Warrant and corresponding surrender procedures between Member States”</emphasis> (Padomes dokuments Nr. 9927/2/08 REV 2), 46. lpp..</para>
                           </footnote> paredzēt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sodu izpildes gadījumos EAO izsniegtu tiesu iestāde vai ka tas tiktu darīts tiesu iestādes uzraudzībā atbilstoši Pamatlēmumam.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000071">
                        <title id="B210000061">
                           <number>59.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000135">Zviedrijas valdības noliedzoša atbilde uz šo rekomendāciju ir skaidra attiecībā uz EAO sistēmas ieviešanas tās valsts tiesību sistēmā kārtību. Īsumā <footnote role="fNote" id="B110000038">
                              <number>40</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000136">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000129"/>Skat. šo secinājumu 13. punktu un 5. zemsvītras piezīmi.</para>
                           </footnote> atbilstoši šīs valdības teiktajam ir taisnība, ka sprieduma krimināllietā izpildei, kurai nepieciešams, lai notiesāto nodotu cita dalībvalsts, netiek prasīts, lai EAO autore būtu tiesu iestāde <emphasis role="italc" id="B400000130">stricto sensu.</emphasis> Taču tā apgalvo, ka, tā kā valsts sistēmā attiecībā uz tiesnešu un tiesu pasludināto spriedumu izpildi kompetence ir piešķirta cita veida iestādēm, kas nav katrā ziņā tiesu iestādes, Pamatlēmumam nav pretrunā tas, ka šīs iestādes – attiecībā uz kuram tiek atzīts, ka tām nav tiesu rakstura, – lemj arī par EAO izsniegšanu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000072">
                        <title id="B210000062">
                           <number>60.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000137">Ņemot vērā apsvērumus, kurus esmu izklāstījis iepriekš, es uzskatu, ka Zviedrijas valdības aizstāvētā sistēma nav Pamatlēmumam atbilstoša. Tā tai, iespējams, atbilstu tikai tad, ja policijas iestāde, kas izsniedz EAO attiecībā uz sprieduma izpildi, atbilstu šādiem nosacījumiem, kurus es uzskatu par obligātiem, lai saglabātu tiesu garantiju līmeni, uz kuru ir balstīta EAO sistēma: a) tai jārīkojas pēc tiesu iestādes Pamatlēmuma 6. panta izpratnē rīkojuma un tās uzraudzībā un b) tai nevar ne būt rīcības brīvība, ne novērtējuma brīvība attiecībā uz EAO izsniegšanu, un tai ir jāpakļaujas no tiesu iestādes saņemtajam rīkojumam. Turklāt šai tiesu iestādei gadījumā, ja pastāvētu šaubas par apcietināšanas orderi, būtu jāvēršas Tiesā par Pamatlēmuma interpretāciju prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000073">
                        <title id="B210000063">
                           <number>61.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000138">Kā izriet no lietas materiāliem un Zviedrijas valdības rakstveida apsvērumiem, Zviedrijas VPP neatbilst šiem nosacījumiem. Valsts sistēmā tā atrodas ārpus tiesu sistēmas, un, ņemot vērā tās saiknes ar tiesām un prokuratūru neesamību, trūkst nepieciešamās tiesu iestādes kontroles attiecībā uz lēmumiem izsniegt EAO, attiecībā uz kuriem VPP ir rīcības brīvība.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000074">
                        <title id="B210000064">
                           <number>62.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000139">Šo secinājumu nemaina neatkarība, kāda policijas iestādei var būt attiecībā pret Tieslietu ministriju Cietumu un probācijas dienestu, no kuriem tā nesaņem norādes. Manuprāt, šai iezīmei nav nozīmes, lai policijas iestādi varētu atzīt par “tiesu iestādi”. Un, kas attiecas uz rīcības brīvību, kura policijas iestādei ir attiecībā uz EAO izsniegšanu, būtiskais ir, ka tai tiesai, kas ir notiesājusi meklēto personu, nav ne jālūdz pieņemt lēmumu, ne arī tai jāatskaitās. Lai gan šis apstāklis nostiprina tas neatkarību attiecībā pret notiesājošo spriedumu pasludinājušo tiesu, tajā pašā laikā tas liecina par tiesas kontroles neesamību pretēju judikatūrai, kurā ir atzīts, ka visa Pamatlēmumā paredzētā nodošanas procedūra starp dalībvalstīm tiek veikta tiesas uzraudzībā <footnote role="fNote" id="B110000039">
                              <number>41</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000140">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000131"/>Spriedums, 2013. gada 30. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000132">F</emphasis>. (C‑168/13 PPU, EU:C:2013:358), 46. punkts.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000075">
                        <title id="B210000065">
                           <number>63.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000141">Visbeidzot dalībvalstu autonomija tām piešķir rīcības brīvību, kas nepieciešama, lai to tiesību sistēmās noteiktu, kurām iestādēm tiek piešķirtas procesuālās pilnvaras (šajā gadījumā – saistībā ar EAO izsniegšanu). Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, ja attiecīgajā jomā nav Kopienu tiesiskā regulējuma, katras dalībvalsts tiesību sistēmā ir jānosaka piekritīgās tiesas un jāparedz procesuālā kārtība prasībām, kas paredzētas, lai aizsargātu tiesības, kuras attiecīgajām personām ir noteiktas Savienības tiesībās, ar nosacījumu, ka šī procesuālā kārtība nedrīkst būt nelabvēlīgāka par kārtību, kas valsts tiesībās attiecas uz līdzīgām prasībām (līdzvērtības princips), nedz arī padarīt par neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtināt to tiesību izmantošanu, kas piešķirtas ar Savienības tiesību sistēmu (efektivitātes princips) <footnote role="fNote" id="B110000040">
                              <number>42</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000142">
                                 <emphasis role="tab" id="B400000133"/>Spriedumi, 2015. gada 6. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000134">Târșia</emphasis> (C‑69/14, EU:C:2015:662), 27. punkts, un 1998. gada 15. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000135">Ansaldo Energia </emphasis>u.c. (C‑279/96, C‑280/96 un C‑281/96, EU:C:1998:403), 16. punkts, kuros ir atsauce uz šo principu iedibinājušajiem spriedumiem, 1976. gada 16. decembris, <emphasis role="italc" id="B400000136">Rewe</emphasis> (33/76, EU:C:1976:188), 5. punkts, un <emphasis role="italc" id="B400000137">Comet</emphasis> (45/76, EU:C:1976:191), 13. un 16. punkts, kā arī spriedumu, 1995. gada 14. decembris, <emphasis role="italc" id="B400000138">Peterbroeck</emphasis> (C‑312/93, EU:C:1995:437), 12. punkts.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000076">
                        <title id="B210000066">
                           <number>64.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000143">Pēc Pamatlēmuma apstiprināšanas dažas dalībvalstis Padomes ģenerālsekretariātam atbilstoši Pamatlēmuma 6. panta 3. punktam paziņoja, kuras atbilstoši valsts tiesībām ir iestādes, kas ir kompetentas izsniegt vai izpildīt EAO, un Zviedrija attiecībā uz EAO, lai izpildītu ar brīvības atņemšanu saistītu sodu vai citu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, iekļāva policijas iestādi (Valsts policijas pārvalde jeb <emphasis role="italc" id="B400000139">Rikspolisstyrelsen</emphasis>).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000077">
                        <title id="B210000067">
                           <number>65.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000144">Šie paziņojumi tomēr, strikti juridiski runājot, neietekmē katras dalībvalsts īstenoto pasākumu atbilstību Pamatlēmuma saturam, nedz arī ir tās priekšnoteikums. Pamatlēmuma 6. panta 3. punkts valstīm ļauj noteikt vai izvēlēties, kuras no tās attiecīgajām tiesu iestādēm būs kompetentas izpildīt vai izsniegt EAO, bet tā tām neļauj paplašināt tiesu iestādes jēdzienu, to attiecinot uz struktūrām, kurām nav šī statusa.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000078">
                        <title id="B210000068">
                           <number>66.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000145">Šajā kontekstā es neuzskatu, ka pieprasīt (atbilstoši Padomes rekomendācijai Zviedrijai), lai valsts veic nepieciešamos pasākumus – ja tā vēlas saglabāt policijas iestāžu iesaistīšanos saistībā ar EAO –, lai tas tiktu darīts, paredzot, ka tā notiek pēc patiesas tiesu iestādes, kas to uzrauga, rīkojuma un tās kontrolē, nozīmētu pārmērīgu iejaukšanos šīs valsts procesuālās autonomijas ietvaros tās izraudzītajā tiesu spriedumu izpildes modelī. Ar šo modulāciju netiktu aizskarti tās valsts sistēmas pamati, un tā veicinātu šīs sistēmas pielāgošanu tiesu sadarbības mērķim, kas šajā jomā noteikts ar Pamatlēmumu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000079">
                        <title id="B210000069">
                           <number>67.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000146">Tādējādi es uzskatu, ka policijas iestāde, kuras pilnvaras ir tādas kā Zviedrijas VPP, neatbilst “tiesu iestādes jēdzienam” Pamatlēmuma 6. panta 1. punkta izpratnē, un šī iemesla dēļ šīs iestādes izsniegtais EAO nav “tiesas nolēmums” šī paša Pamatlēmuma 1. panta 1. punkta izpratnē.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000012">
                  <title style="03Titre1" id="B200000011">
                     <number>V –</number>
                     <titlecontent id="B300000011">
                        <emphasis role="bold" id="B400000140">Par Tiesas sprieduma iedarbības ierobežošanu laikā</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000080">
                     <title id="B210000070">
                        <number>68.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000147">Dažas no valdībām, kuras piedalījās tiesas sēdē, kā arī Komisija, ir ierosinājušas Tiesai, lai gadījumā, ja tā galu galā nospriestu, ka Zviedrijas VPP izsniegtajiem EAO nav tiesas nolēmuma rakstura (kas loģiski liegtu izpildes valsts tiesu iestādēm tos izpildīt), tā ierobežo sprieduma iedarbību laikā tādējādi, lai tas attiektos tikai uz nākotni.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000081">
                     <title id="B210000071">
                        <number>69.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000148">Manuprāt, šis ierosinājums nav jāpieņem. Kā es atgādināju citos nesen sniegtos secinājumos <footnote role="fNote" id="B110000041">
                           <number>43</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000149">
                              <emphasis role="tab" id="B400000141"/>Kas sniegti 2016. gada 13. jūlijā lietās <emphasis role="italc" id="B400000142">Eco-Emballages</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000143">Melitta France </emphasis>u.c. (C‑313/15 un C‑530/15, EU:C:2016:551), 56. punkts.</para>
                        </footnote>, vispārējais princips ir, ka “Savienības tiesību normas interpretācija, ko sniedz Tiesa LESD 267. pantā noteiktās kompetences ietvaros, izskaidro un precizē šīs tiesību normas jēgu un apjomu, kādā tā ir jāsaprot un jāpiemēro vai kādā to būtu bijis jāsaprot un jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. No tā izriet, ka šādi interpretētu normu tiesnesis var piemērot pat juridiskajās attiecībās, kas radušās un ir konstituētas jau pirms sprieduma par lūgumu sniegt interpretāciju, ja turklāt ir izpildīti nosacījumi, kas ļauj izskatīt kompetentajās tiesu instancēs lietu, kas saistīta ar minētās normas piemērošanu”.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000082">
                     <title id="B210000072">
                        <number>70.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000150">Es nedomāju, ka šajā lietā būtu jāizdara izņēmums no šī noteikuma, jo:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000151">a)<emphasis role="tab" id="B400000144"/>iesniedzējtiesa nav uzdevusi nevienu jautājumu par Tiesas sprieduma piemērojamību laikā (strikti runājot, tā to nav darījusi arī attiecībā uz tā tiešajām sekām attiecībā uz EAO), savas šaubas ierobežojot ar jau aplūkotajiem jautājumiem;</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000152">b)<emphasis role="tab" id="B400000145"/>katras dalībvalsts tiesu ziņā ir katrā atsevišķā gadījumā novērtēt, vai izsniegtie EAO atbilst kritērijiem, ko Tiesa noteikusi spriedumā, kurš var ietekmēt arī jau pastāvošas situācijas, jo vairāk tāpēc, ka runa ir par personu, kuras jau atrodas apcietinājumā, gaidot savu nodošanu, brīvības atņemšanu. Risinājums katrā atsevišķā gadījumā būs atkarīgs no virknes faktoru, kurus šobrīd ir grūti paredzēt, tostarp, piemēram, iespējas, ka <emphasis role="italc" id="B400000146">a posteriori</emphasis> tiek labots sākotnējam EAO piemitušais “defekts”.</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000153">c)<emphasis role="tab" id="B400000147"/>visbeidzot attiecībā uz jau veiktajām nodošanām (kuru liktenis šķiet esam Komisijas galvenās rūpes) atkal tās būs valsts tiesas, kas novērtēs Tiesas sprieduma ietekmi uz tām, un, to darot tās nevarēs neņemt vērā no <emphasis role="italc" id="B400000148">res judicata</emphasis> principa izrietošās prasības.</para>
                  </blockquote>
               </section>
            </section>
         </C_Conc_Txt>
         <C_Conc_Conc>
            <section id="C000000000">
               <title style="03Titre1" id="C200000000">
                  <number>VI –</number>
                  <titlecontent id="C300000000">
                     <emphasis role="bold" id="C400000000">Secinājumi</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="C010000000">
                  <title id="C210000000">
                     <number>71.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="C150000000">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz <emphasis role="italc" id="C400000001">Rechtbank Amsterdam</emphasis> (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:</para>
                  <blockquote id="C010000001">
                     <para style="15Margeretrait0" id="C150000001">1)<emphasis role="tab" id="C400000002"/>jēdzieni “tiesas nolēmums” un “tiesu iestāde”, kas ietverti Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2009. gada 26. februāra Pamatlēmumu 2009/299/TI, attiecīgi 1. panta 1. punkta un 6. panta 1. punktā, ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni un visā Eiropas Savienībā ir jāinterpretē vienveidīgi;</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="C010000002">
                     <para style="15Margeretrait0" id="C150000002">2)<emphasis role="tab" id="C400000003"/>policijas iestāde, kuras pilnvaras ir tādas kā Zviedrijas Valsts policijas pārvaldei, neatbilst nosacījumiem, lai tā tiktu atzīta par “tiesu iestādi” Pamatlēmuma 2002/584/TI 6. panta 1. punkta izpratnē, un šajā lietā tās izsniegtais Eiropas apcietināšanas orderis nav “tiesas nolēmums” šī Pamatlēmuma 1. panta 1. punkta izpratnē.</para>
                  </blockquote>
               </blockquote>
            </section>
         </C_Conc_Conc>
      </C_Conclusions>
   </Affaire>
</C_Doc_Ref>