<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-585/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016TJ0585</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:613">EU:T:2017:613</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170915">2017. GADA 15. SEPTEMBRA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA T‑585/16</P><P>SKAREBY/ĒĀDD</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20170915">2017. gada 15. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Civildienests</KEYWORD><KEYWORD>Ierēdņi</KEYWORD><KEYWORD>Vārda brīvība</KEYWORD><KEYWORD>Lojalitātes pienākums</KEYWORD><KEYWORD>Būtisks Savienības leģitīmo interešu aizskārums</KEYWORD><KEYWORD>Atteikums atļaut raksta publicēšanu</KEYWORD><KEYWORD>Aicinājums grozīt tekstu</KEYWORD><KEYWORD>Civildienesta noteikumu 17.a pants</KEYWORD><KEYWORD>Prasības priekšmets</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums par administratīvas sūdzības noraidīšanu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta T‑585/16</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Carina Skareby</HT></HT>, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ierēdne, ar dzīvesvietu Lēvenā (Beļģija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">S. Rodrigues</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Bernard-Glanz</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">S. Marquardt</HT>, pārstāvis, kam palīdz <HT TYPE="ITALIC">M. Troncoso Ferrer</HT>, <HT TYPE="ITALIC">F.‑M. Hislaire</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Moya Izquierdo</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>atbildētājs,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>par prasību atbilstoši LESD 270. pantam atcelt, pirmkārt, EĀDD <DATE ISO="20150605">2015. gada 5. jūnija</DATE> lēmumu, ar kuru atteikta raksta publicēšana un aicināts grozīt divas piedāvātā teksta rindkopas, un, otrkārt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>ciktāl nepieciešams<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> – EĀDD <DATE ISO="20151218">2015. gada 18. decembra</DATE> lēmumu noraidīt sūdzību par sākotnējo lēmumu.</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Preks [<HT TYPE="ITALIC">M. Prek</HT>], tiesneši F. Šalīns [<HT TYPE="ITALIC">F. Schalin</HT>] un Ž. Kosteira [<HT TYPE="ITALIC">J. Costeira</HT>] (referents),</P><P>sekretārs P. Kullens [<HT TYPE="ITALIC">P. Cullen</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un <DATE ISO="20170503">2017. gada 3. maija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Tiesvedības priekšvēsture</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Prasītāja <HT TYPE="ITALIC">Carina Skareby</HT> ir Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ierēdne.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Prasītāja ar <DATE ISO="20150519">2015. gada 19. maija</DATE> elektroniskā pasta vēstuli, izmantojot savu juriskonsultu starpniecību, saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Civildienesta noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) 17.a pantu informēja EĀDD par savu nodomu žurnālā <HT TYPE="ITALIC">Politico</HT> publicēt rakstu ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Atklāta vēstule pilsonim Hermanim<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, kurā ietverta vēstule bijušajam Eiropas Padomes priekšsēdētājam Hermanim van Rompejam [<HT TYPE="ITALIC">Herman Van Rompuy</HT>] un kas ir vērsts uz to, lai pievērstu uzmanību psiholoģiskās vardarbības problēmai Eiropas iestādēs (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>strīdīgais teksts<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150605">2015. gada 5. jūnija</DATE> piezīmi ierēdnis, kas pilda EĀDD Administrācijas un finanšu ģenerāldirektorāta Cilvēkresursu direkcijas Tiesību un pienākumu nodaļas vadītāja funkcijas, atbildēja, norādot, ka raksta, kas iesniegts atļaujas saņemšanai, divas rindkopas ir pretrunā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>lojalitātes un diskrētuma pienākumam<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>, kurš ir prasītājai kā Eiropas Savienības ierēdnei attiecībā pret iestādi, jo prasītāja ir tieši un bez pierādījumiem attiecinājusi uz EĀDD vadību konkrētu rīcību, ar kuru tiekot pārkāpti Civildienesta noteikumi. Pēc tam viņš lūdza prasītājai iesniegt grozītu tekstu, kurā būtu ņemti vērā šie iebildumi; pretējā gadījumā publikācija nevarēšot tikt atļauta (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>lēmums atteikt publikāciju<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Attiecīgās strīdīgā teksta rindkopas, šajā gadījumā piektā un astoņpadsmitā rindkopa (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>strīdīgās rindkopas<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) ir formulētas šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Šķiet, ka Eiropas iestāžu hierarhijas <HT TYPE="ITALIC">modus operandi</HT>, kā es tam biju lieciniece, ir pārliecināt jebkuru indivīdu, kuram ir viedoklis par to, kā tiek vadītas iestādes, ka viņai vai viņam būtu labāk nomainīt darbu, priekšlaicīgi pensionēties vai piekrist invaliditātes piešķiršanai. Nākamais. Aizmirsts. Tā priekšnieki var turpināt īstenot psiholoģisko vardarbību pret noteiktiem padotajiem un īstenot favorītismu pret citiem: iespējams, ka tā nav plānota stratēģija – taču tā tomēr ir sistemātiska.</P><P>[..]</P><P>EĀDD ir jāsniedz piemērs tiesību iekšējā piemērošanā, organizatoriskajā pārskatāmībā un tiesiskumā, – vai arī mums nebūs ticamības starptautiskajā arēnā.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150701">2015. gada 1. jūlija</DATE> vēstuli prasītāja ar savu juriskonsultu starpniecību lūdza paskaidrojumus par lēmumu atteikt publikāciju, tostarp lai uzzinātu, kā strīdīgās rindkopas papildus apgalvotajai lojalitātes un diskrētuma pienākuma neizpildei var <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>rad[īt] nopietnus traucējumus [būtiski kaitēt] Savienības leģitīmajām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> Civildienesta noteikumu 17.a panta nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150724">2015. gada 24. jūlija</DATE> elektroniskā pasta vēstuli Tiesību un pienākumu nodaļas galvenais jurists atbildēja šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>[Lēmumā atteikt publikāciju] mēs nenorādījām, ka šī tēma var <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>būtiski kaitēt Savienības leģitīmajām interesēm.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P><P>Tomēr ir svarīgi atkārtot, ka EĀDD neatļauj publicēt [strīdīgo tekstu] kā tādu, jo mēs uzskatām, ka ar to netiek izpildīts lojalitātes un diskrētuma pienākums.</P><P>Saistībā ar publikāciju ir jāsaņem atļauja atbilstoši Civildienesta noteikumu 17. panta 1. punktam [..]</P><P>Mēs stingri iesakām jūsu klientam neveikt publicēšanu bez mūsu atļaujas.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150904">2015. gada 4. septembra</DATE> vēstuli prasītāja ar savu juriskonsultu starpniecību atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam iesniedza sūdzību par lēmumu atteikt publikāciju. Šajā sūdzībā tā būtībā apgalvo, pirmkārt, ka EĀDD ir pārkāpis Civildienesta noteikumu 17.a pantu, jo šis dienests nav pierādījis, ka strīdīgā teksta publikācija var <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>būtiski kaitēt Savienības leģitīmajām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, un, otrkārt, ka līdz ar to šis dienests ir pārkāpis vārda brīvību, kas prasītājai garantēta <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>ECPAK<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>) 10. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20151218">2015. gada 18. decembra</DATE> lēmumu EĀDD iecēlējinstitūcija (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>iecēlējinstitūcija<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>) noraidīja prasītājas sūdzību (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>lēmums par sūdzības noraidīšanu<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Lēmumā par sūdzības noraidīšanu būtībā ir norādīts, ka Civildienesta noteikumu 17.a pantā ir pausta ideja par pastāvīgu nepieciešamību pēc taisnīga līdzsvara starp Savienības ierēdņu vārda brīvības īstenošanas garantiju un leģitīma vispārējo interešu mērķa aizsardzību, it īpaši Savienības leģitīmo interešu aizsardzību. Šajā sakarā lēmumā par sūdzības noraidīšanu vispirms ir precizēts, ka strīdīgā teksta priekšmets ir saistīts ar Savienības darbību, pēc tam, ka ar apstrīdēto tekstu var tikt pārkāpts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>lojalitātes un diskrētuma pienākums<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, un visbeidzot, ka šis pārkāpums pats par sevi ir reāls risks, ka būtiski tiks kaitēts Savienības interesēm Civildienesta noteikumu 17.a panta nozīmē. Lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir uzsvērts, ka strīdīgā teksta publicēšana būtiski kaitētu Savienības leģitīmajām interesēm, ciktāl, pirmkārt, strīdīgajā tekstā nav sniegti nekādi pierādījumi apgalvojumu par psiholoģisko vardarbību pret ierēdņiem pamatošanai un, otrkārt, strīdīgās rindkopas nevar tikt uztvertas kā viedoklis, kas atšķiras no EĀDD viedokļa, bet vedina domāt, ka Savienības iestādēs pastāv neatrisināta vispārējas psiholoģiskas vardarbības problēma, un tas no vidusmēra lasītāja skatpunkta varētu tikt uztverts tā, ka iestādes varētu nebūt īstenojušas atbilstošu politiku, lai cīnītos pret psiholoģisko vardarbību. Turklāt lēmumā noraidīt sūdzību ir uzsvērts, ka komentāri varētu tikt sniegt saistībā ar daudzām strīdīgā teksta daļām, bet EĀDD ir sniedzis komentārus vienīgi par divām rindkopām; tas liecinot, ka lēmums par sūdzības noraidīšanu ir samērīgs un attiecas tikai uz absolūti nepieciešamo.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20160315">2016. gada 15. martā</DATE>, prasītāja cēla šo prasību. Šī prasība tika reģistrēta ar numuru F‑15/16.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>EĀDD iebildumu raksts Civildienesta tiesas kancelejā tika iesniegts <DATE ISO="20160610">2016. gada 10. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20160706">2016. gada 6. jūlija</DATE> Regulas (ES, Euratom) 2016/1192 par to, lai Vispārējai tiesai nodotu kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="137" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 200, 137. lpp.</REF.DOC.OJ>), 3. pantu šī lieta tika nodota Vispārējai tiesai tādā stāvoklī, kādā tā bija <DATE ISO="20160831">2016. gada 31. augustā</DATE>. Tā tika reģistrēta ar numuru T‑585/16 un piešķirta otrajai palātai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Tā kā tiesvedības rakstveida daļa tika pabeigta, pirms Vispārējai tiesai tika nodota šī lieta, Vispārējā tiesa ar kancelejas <DATE ISO="20161109">2016. gada 9. novembra</DATE> vēstulēm uzdeva jautājumus lietas dalībniekiem par tiesas sēdes rīkošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><DATE ISO="20170503">2017. gada 3. maija</DATE> tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atzīt prasību par pieņemamu;</P></ITEM><ITEM><P>atcelt lēmumu atteikt publikāciju un, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>ciktāl nepieciešams<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, – lēmumu par sūdzības noraidīšanu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>EĀDD prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atzīt prasību par nepamatotu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Juridiskais pamatojums</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Ievada apsvērums par prasības priekšmetu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Ir jāuzsver, ka prasītāja ir cēlusi šo prasību par lēmumu atteikt publikāciju un, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>ciktāl nepieciešams<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, par lēmumu par sūdzības noraidīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatgādina, ka administratīva sūdzība un tās tieša vai netieša noraidīšana ir neatņemama kompleksas procedūras sastāvdaļa un tas ir tikai priekšnosacījums prasības celšanai tiesā. Šādos apstākļos ar prasību, pat ja tā formāli ir vērsta pret sūdzības noraidījumu, izskatīšanai tiesā faktiski tiek iesniegts nelabvēlīgais akts, par kuru bijusi iesniegta sūdzība, izņemot gadījumu, kad sūdzības noraidījuma apjoms atšķiras no tā akta apjoma, par kuru šī sūdzība tikusi iesniegta. Lēmums par sūdzības tiešu noraidīšanu, ņemot vērā tā saturu, var nebūt prasītāja apstrīdētā akta apstiprinājums. Tas tā ir gadījumā, kad lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir pārskatīta prasītāja situācija, ņemot vērā jaunus tiesiskos un faktiskos apstākļus, vai kad ar to ir grozīts vai papildināts iepriekšējais lēmums. Šādos gadījumos sūdzības noraidījums ir akts, kas ir pakļauts pārbaudei tiesā, kura to ņem vērā, izvērtējot apstrīdētā akta tiesiskumu, vai pat uzskata to par nelabvēlīgu aktu, ar ko ir aizstāts apstrīdētais akts (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140521">2014. gada 21. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mocová</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑347/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:268">EU:T:2014:268</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šādu ideju apstiprina arī apsvērums, saskaņā ar kuru papildu pamatojums lēmuma noraidīt sūdzību posmā ir saderīgs ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta, atbilstoši kura noteikumiem lēmums par sūdzību pats par sevi ir pamatots, mērķi. Šī tiesību norma obligāti nozīmē, ka iestādei, kurai jālemj par sūdzību, nav saistošs tikai lēmuma, kas ir sūdzības priekšmets, pamatojums, kurš attiecīgajā gadījumā var nebūt pietiekams vai kura netieša lēmuma par noraidīšanu gadījumā var pat nebūt vispār (skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140521">2014. gada 21. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mocová</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑347/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:268">EU:T:2014:268</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170117">2017. gada 17. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">LP</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Europol</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑719/15 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:7">EU:T:2017:7</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Šajā lietā, kā izriet no šī sprieduma 3., 8. un 9. punkta, lēmums par sūdzības noraidīšanu negroza ne lēmuma noraidīt publikāciju jēgu, ne tā apjomu. Lēmumā par sūdzības noraidīšanu, pirmkārt, ir paturēts spēkā atteikums publicēt strīdīgo tekstu un, otrkārt, prasība veikt iepriekšēju strīdīgā teksta grozīšanu ir attiecināta vienīgi uz divām rindkopām, kas ir identificētas lēmumā atteikt publikāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Tomēr lēmumā par sūdzības noraidīšanu norādītais pamatojums daļēji atšķiras no pamatojuma, kas norādīts lēmumā atteikt publikāciju. Lēmumā atteikt publikāciju strīdīgā teksta publicēšana ir atteikta, pamatojoties uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>lojalitātes un diskrētuma pienākuma<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> neizpildi, jo prasītāja ir tieši un bez pierādījumiem attiecinājusi uz EĀDD vadību konkrētu rīcību, ar kuru tiekot pārkāpti Civildienesta noteikumi. Taču lēmums par sūdzības noraidīšanu būtībā ir balstīts uz to, ka pastāv risks, ka būtiski tiks kaitēts Savienības interesēm Civildienesta noteikumu 17.a panta nozīmē. Konkrētāk, lēmumā, pirmkārt, tika uzskatīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>lojalitātes un diskrētuma pienākuma<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> neizpilde pati par sevi ir reāls risks, ka tiks kaitēts šīm interesēm, otrkārt, ka strīdīgajā tekstā nav sniegti nekādi pierādījumi tajā pausto apgalvojumu pamatošanai un, treškārt, ka ar strīdīgajām rindkopām tiek noliegta tādas politikas pastāvēšana, kura paredzēta cīņai pret psiholoģisko vardarbību Savienības iestādēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Tādējādi ir jākonstatē, ka lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir ietverts papildu pamatojums, ar kuru ir precizēts un attīstīts pamatojums, kas ietverts aktā, par kuru ir iesniegta sūdzība, šajā gadījumā – lēmumā atteikt publikāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Tā kā ar šo pamatojumu ir precizēts un papildināts pamatojums, kas norādīts lēmumā atteikt publikāciju, un ņemot vērā pirmstiesas procedūras evolutīvo raksturu, lai izvērtētu lēmuma atteikt publikāciju tiesiskumu, ir jāņem vērā lēmuma par sūdzības noraidīšanu pamatojums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par lietas būtību</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu prasību atcelt tiesību aktu, prasītāja izvirza divus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz vārda brīvības pārkāpumu. Otrais pamats attiecas uz kļūdu vērtējumā saistībā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>lojalitātes un diskrētuma pienākuma<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> neizpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa uzskata par piemērotu vispirms izvērtēt otro pamatu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par otro pamatu attiecībā uz kļūdu vērtējumā saistībā ar lojalitātes pienākuma neizpildi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Otrajā pamatā prasītāja izvirza pirmo iebildumu, saskaņā ar kuru iecēlējinstitūcija ir kļūdaini uzskatījusi, ka strīdīgā teksta pirmajā, ceturtajā līdz septītajā, trīspadsmitajā un deviņpadsmitajā rindkopā ir noliegta EĀDD un Savienības politikas, kas paredzēta cīņai pret psiholoģisko vardarbību, pastāvēšana. Prasītāja norāda, ka šajās rindkopās viņa ir vienīgi paudusi ideju, saskaņā ar kuru, pirmkārt, psiholoģiskā vardarbība ir plaši izplatīta parādība un, otrkārt, ka šī situācija var nelabvēlīgi ietekmēt EĀDD un līdz ar to Savienības autoritāti starptautiskajā arēnā. Tomēr strīdīgajā tekstā prasītāja neapgalvojot ne to, ka psiholoģiskā vardarbība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>apdraudot pienācīgu dienestu darbību<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, ne to, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>neesot pieejams nekāds risinājums<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>. Katrā ziņā strīdīgais teksts neesot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>rīcība, kas aizskar iestādes godu un cieņu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> piemērojamās judikatūras nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Otrajā iebildumā prasītāja uzsver, ka iecēlējinstitūcija, uzskatot, ka strīdīgā teksta otrajā un sestajā rindkopā tā esot uzskatījusi savu darba devēju par ienaidnieku un tam ilgstoši neesot uzticējusies, ir pieļāvusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>acīmredzamu kļūdu vērtējumā<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>. Prasītāja uzskata, ka, lai gan attiecīgajās rindkopās ir norāde uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>karu<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, runa ir par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>karu Eiropas iestādēs<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, nevis pret tām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Ar trešo iebildumu prasītāja norāda, ka iecēlējinstitūcija ir kļūdaini uzskatījusi, ka no strīdīgā teksta trešās un piecpadsmitās rindkopas izrietot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>plaši izplatītā psiholoģiskā vardarbība ir likusi daudziem ierēdņiem doties ilgā slimības atvaļinājumā vai arī noformēt invaliditāti<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka tā nekad nav sniegusi personu, kas devušās ilgā slimības atvaļinājumā vai noformējušas invaliditāti, skaitu un ka līdz ar to no strīdīgā teksta nevarot tikt izsecināts, ka šādu personu ir daudz. Turklāt, lai arī viņa ir paudusi uzskatu, ka psiholoģiskā vardarbība ir plaši izplatīta parādība un ka daudzi kolēģi ir ilgā slimības atvaļinājumā vai noformējuši invaliditāti, iecēlējinstitūcija esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka šis viedoklis ir rīcība, ar kuru tiek aizskarts iestādes gods un cieņa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ceturtajā iebildumā prasītāja apgalvo, ka iecēlējinstitūcija ir pieļāvusi kļūdu interpretācijā, uzskatot, ka strīdīgā teksta astoņpadsmitajā rindkopā esot apgalvots, ka EĀDD un Savienība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>nerāda priekšzīmi<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> ar savu politiku, izskatot psiholoģiskās vardarbības, kas notikusi tās dienestos, lietas. Prasītāja uzskata, ka attiecīgajā rindkopā ir vienīgi apgalvots, ka EĀDD būtu jārāda priekšzīme, nevis ka tā to nerādītu, un esot vienīgi norādīts, ka minētais dienests varētu darīt vairāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ar piekto iebildumu prasītāja apgalvo, ka strīdīgajās rindkopās nav nedz kāda apvainojuma, nedz arī tiek pausta necieņa, agresivitāte vai citas formas nelabvēlība un ka šīs rindkopas ir vienīgi vārda brīvības izpausme, kurā ietilpst tiesības paust atšķirīgus vai mazākuma uzskatus salīdzinājumā ar tiem, kurus aizstāv iestāde, kas to nodarbina, lai arī šie uzskati var satraukt, kaitināt vai uztraukt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Sestajā iebildumā prasītāja apgalvo, ka iecēlējinstitūcija, uzskatot, ka iepriekšminētās rindkopas ir pretrunā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>lojalitātes un diskrētuma pienākumam<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, kurš tai ir jāpilda kā ierēdnei attiecībā pret iestādi, ir pieļāvusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>acīmredzamu<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> kļūdu vērtējumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>EĀDD apstrīd prasītājas argumentus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, kā izriet no šī sprieduma 3., 4., 8. un 9. punkta, ka, pirmkārt, lēmumā atteikt publikāciju ir vienīgi norādīts, ka strīdīgā teksta divas rindkopas, proti, piektā un astoņpadsmitā rindkopa ir pretrunā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>lojalitātes un diskrētuma pienākumam<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, kurš prasītājai ir jāpilda kā Savienības ierēdnei, un, otrkārt, ka šī attiecināšana vienīgi uz divām rindkopām ir saglabāta lēmumā par sūdzības noraidīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tādēļ, lai gan, protams, lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir ietverti komentāri par citām strīdīgā teksta rindkopām, šie komentāri tomēr var tikt uzskatīti tikai par <HT TYPE="ITALIC">obiter dicta</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>No tā izriet, ka iebildumi saistībā ar strīdīgā teksta rindkopām, kas nav piektā vai astoņpadsmitā rindkopa, nav iedarbīgi, jo tiem nav nekādas lietderīgas iedarbības uz lēmuma atteikt publikāciju tiesiskumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Tādējādi ir jāspriež, pirmkārt, ka pirmais iebildums ir daļēji neiedarbīgs, ciktāl tas attiecas uz pirmo, ceturto, sesto, septīto, trīspadsmito un deviņpadsmito strīdīgā teksta rindkopu, un, otrkārt, ka otrais un trešais iebildums ir neiedarbīgi pilnībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāizvērtē vienīgi pirmais un ceturtais līdz sestais iebildums, jo tie attiecas uz strīdīgajām rindkopām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Ar pirmo un ceturto iebildumu prasītāja apgalvo, ka iecēlējinstitūcija ir kļūdaini uzskatījusi, ka strīdīgajās rindkopās, pirmkārt, ir noliegta EĀDD un Savienības politikas cīņai pret psiholoģisko vardarbību pastāvēšana un, otrkārt, tiekot apgalvots, ka EĀDD un Savienība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>nerāda priekšzīmi<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> ar savu politiku, izskatot psiholoģiskās vardarbības, kas notikusi tās dienestos, lietas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatgādina strīdīgo rindkopu teksts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>Šķiet, ka Eiropas iestāžu hierarhijas <HT TYPE="ITALIC">modus operandi</HT>, kā es tam biju lieciniece, ir pārliecināt jebkuru indivīdu, kuram ir viedoklis par to, kā tiek vadītas iestādes, ka viņai vai viņam būtu labāk nomainīt darbu, priekšlaicīgi pensionēties vai piekrist invaliditātes piešķiršanai. Nākamais. Aizmirsts. Tā priekšnieki var turpināt īstenot psiholoģisko vardarbību pret noteiktiem padotajiem un īstenot favorītismu pret citiem: iespējams, ka tā nav plānota stratēģija – taču tā tomēr ir sistemātiska.</P><P>[..]</P><P>EĀDD ir jāsniedz piemērs tiesību iekšējā piemērošanā, organizatoriskajā pārskatāmībā un tiesiskumā – vai arī mums nebūs ticamības starptautiskajā arēnā.<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Ir arī jāatgādina, ka šīs strīdīgās rindkopas ir iekļautas tekstā, kurā ir aplūkota psiholoģiskā vardarbība Eiropas iestādēs. Strīdīgā teksta piektajā punktā ir precīzāk aprakstīta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Eiropas iestāžu hierarhijas <HT TYPE="ITALIC">modus operandi</HT><QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> un ir piebilsts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>priekšnieki var turpināt īstenot psiholoģisko vardarbību pret noteiktiem padotajiem un īstenot favorītismu pret citiem<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>sistemātiski<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>. Tādējādi šajā kontekstā šis apgalvojums, kas it īpaši izriet no vārdiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/><HT TYPE="ITALIC">modus operandi</HT><QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>sistemātiski<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, nozīmē, ka psiholoģiskā vardarbība esot vispārēja parādība Eiropas iestāžu hierarhijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Turklāt strīdīgā teksta astoņpadsmitajā rindkopā ir apgalvots, ka EĀDD <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>ir jāsniedz piemērs tiesību iekšējā piemērošanā, organizatoriskajā pārskatāmībā un tiesiskumā<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>. No tā izriet, ka EĀDD nerādot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>priekšzīmi<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> cīņā pret psiholoģisko vardarbību. Citiem vārdiem runājot, šī iestāde nerādot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>priekšzīmi<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> ar savu politiku, izskatot psiholoģiskās vardarbības, kas notikusi tās dienestos, lietas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Turklāt strīdīgā teksta astoņpadsmitajā rindkopā ir pārņemta ideja, kas jau izriet no piektās rindkopas, ka EĀDD ietvaros un līdz ar to Savienības iestādēs nepastāvot efektīva politika cīņai pret psiholoģisko vardarbību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Šos secinājumus turklāt prasītāja pati apstiprina prasības pieteikumā. Viņa prasības pieteikuma 44. punktā atzīst, ka strīdīgajā tekstā viņa ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>paudusi uzskatu, ka psiholoģiskā vardarbība ir plaši izplatīta parādība, kā arī paudusi savas bažas par to, ka šī situācija var nelabvēlīgi ietekmēt EĀDD autoritāti un līdz ar to Savienības autoritāti starptautiskajā arēnā<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>No tā izriet, ka iecēlējinstitūcija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, interpretējot strīdīgās rindkopas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Līdz ar to pirmais un ceturtais iebildums ir jānoraida kā nepamatoti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Ar piekto iebildumu prasītāja būtībā apgalvo, ka strīdīgajās rindkopās nav nedz kāda apvainojuma, nedz arī tiek pausta necieņa, agresivitāte vai citas formas nelabvēlība un ka šīs rindkopas ir vienīgi vārda brīvības izpausme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Tomēr, kā izriet no šī sprieduma 3. un 9. punkta, lēmums atteikt publikāciju nav pieņemts tādēļ, ka tajā būtu pausti apvainojumi vai necieņa, agresivitāte vai citas formas nelabvēlība. Lēmuma atteikt publikāciju pamatojumā ir norādīts, ka strīdīgās rindkopas ir pretrunā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>lojalitātes un diskrētuma pienākumam<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, kurš prasītājai ir jāpilda kā Savienības ierēdnei attiecībā pret iestādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Līdz ar to, ciktāl iecēlējinstitūcija nav uzskatījusi, ka strīdīgajās rindkopās ir pausti apvainojumi vai necieņa, agresivitāte vai citas formas nelabvēlība, piektais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Visbeidzot, ar sesto iebildumu prasītāja apgalvo, ka iecēlējinstitūcija ir pieļāvusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>acīmredzamu<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka strīdīgās rindkopas ir pretrunā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>lojalitātes un diskrētuma pienākumam<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, kurš tai ir jāpilda kā Savienības ierēdnei attiecībā pret iestādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatgādina principi, kas izriet no tiesību normām, ar kurām tiek regulētas attiecības starp Savienību un tās ierēdņiem un darbiniekiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Tādējādi vispirms atbilstoši Civildienesta noteikumu 11. panta pirmajai daļai ierēdnim savi pienākumi ir jāveic un jārīkojas tikai Savienības interesēs. Šajā pašā tiesību normā ierēdnim ir noteikts pildīt tam uzticētos pienākumus objektīvi un neatkarīgi, kā arī, ievērojot savu lojalitātes pienākumu pret Savienību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Turpinājumā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 12. pantu ierēdnim ir jāatturas no jebkādas darbības, kas varētu apdraudēt tā amata cieņu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar 12.b panta 1. punktu ierēdnim ir pienākums saņemt no iecēlējinstitūcijas iepriekšēju atļauju veikt apmaksātu vai neapmaksātu ārēju darbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Visbeidzot saskaņā ar Civildienesta noteikumu 17.a panta 1. punktu ierēdnim ir vārda brīvība, stingri ievērojot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>uzticības un objektivitātes principus<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>. Šis pants, tāpat kā 11., 12. un 12.b pants, ir lojalitātes pienākuma, kas ir jāīsteno ierēdnim, specifiska izpausme. Saskaņā ar šo pienākumu ierēdnim tostarp ir jāatturas no rīcības, kas aizskar iestādes un tās amatpersonu cieņu (skat. saistībā ar lojalitātes pienākumu Civildienesta noteikumu 17.a panta ietvaros spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131023">2013. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gomes Moreira</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECDC</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑80/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2013:159">EU:F:2013:159</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Turklāt ir jāuzsver, ka no judikatūras izriet, ka ierēdnis nedrīkst vārdiski vai rakstiski, vai ar cita veida darbībām pārkāpt savus Civildienesta noteikumos paredzētos pienākumus, kuri tostarp izriet no Civildienesta noteikumu 11., 12., 12.b un 17.a panta, pret Savienību, kurai tam ir jākalpo, šādi zaudējot uzticības saikni, kas ar to vieno, un turpmāk padarot grūtāku, pat neiespējamu Savienībai paredzēto uzdevumu izpildi sadarbībā ar to (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010306">2001. gada 6. marts</DATE> <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Connolly</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑274/99 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:127">EU:C:2001:127</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Turklāt ir arī precizēts, ka tostarp no norādēm Civildienesta noteikumu 11. panta pirmajā daļā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>pienākumiem<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>darbojas<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, 12. pantā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>jebkādu rīcību<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> un 12.b pantā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>ārēju darbību<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> izriet, ka uzticības attiecību saglabāšana ir jāievēro, ne tikai īstenojot ierēdnim uzticētos konkrētos uzdevumus, bet ir jāievēro arī jebkurā attiecību, kas pastāv starp ierēdni un Savienību, jomā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131023">2013. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gomes Moreira</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECDC</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑80/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2013:159">EU:F:2013:159</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911126">1991. gada 26. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Williams</HT>/Revīzijas palāta</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑146/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1991:61">EU:T:1991:61</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka lēmumā atteikt publikāciju ir secināts, ka strīdīgās rindkopas ir pretrunā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>lojalitātes un diskrētuma pienākumam<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>. Tomēr no šī lēmuma skaidri izriet, ka tas īstenībā attiecas uz lojalitātes pienākuma neizpildi un ka diskrētuma pienākums tajā ir vienkārši minēts, neesot tam nekādai nozīmei šajā lietā. Līdz ar to prasītājas norādītā kļūda vērtējumā ir jāizvērtē tikai no lojalitātes pienākuma skatpunkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Šajā lietā ir jākonstatē, ka strīdīgajās rindkopās ir ietverti noniecinoši apgalvojumi, kas aizskar visu personu cieņu, kurām ir hierarhiska pozīcija Eiropas iestādēs. Pretēji prasītājas apgalvotajam, apgalvojumi, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, pastāvot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>Eiropas iestāžu <HT TYPE="ITALIC">modus operandi</HT><QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>sistemātiska prakse<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>, kas ļaujot priekšniekiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>turpināt īstenot psiholoģisku vardarbību pret noteiktiem padotajiem un īstenot favorītismu pret citiem<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>, un, otrkārt, EĀDD nepildot savus pienākumus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>rādīt priekšzīmi tiesību iekšējā piemērošanā, organizatoriskajā pārskatāmībā un tiesiskumā<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>, nevar tikt kvalificēti kā vienkārši atšķirīgi vai mazākuma viedokļi. Šie formulējumi ir jāuzskata par tādiem, kas paši par sevi var aizskart visu to personu cieņu, kurām ir hierarhiska pozīcija Eiropas iestādēs, un līdz ar to aizskart pašas iestādes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Kā to norāda EĀDD, psiholoģiska vardarbība ir prettiesiska rīcība, kas var apdraudēt iestādes darbību, it īpaši, ja tā ir plaši izplatīta, kā norādīts strīdīgajā tekstā. Tā kā ar šiem apgalvojumiem tiek vedināts domāt, pirmkārt, ka Eiropas iestāžu hierarhija īsteno ļoti nosodāmu rīcību, tādu kā psiholoģiskā vardarbība, un, otrkārt, ka iestādes neīsteno pienācīgus pasākumus, lai to novērstu, tie var ietekmēt visu personu, kurām ir hierarhiska pozīcija iestādēs, tēlu, godu un cieņu kopumā un līdz ar to pašu iestāžu un it īpaši EĀDD tēlu, godu un cieņu. Tādēļ ar šiem apgalvojumiem netiek izpildīts lojalitātes pienākums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>No tā izriet, ka iecēlējinstitūcija ir pamatoti uzskatījusi, ka apgalvojumi, kas izriet no strīdīgajām rindkopām, ir pretrunā lojalitātes pienākumam, kas ir jāpilda prasītājai kā ierēdnei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Līdz ar to šis iebildums ir noraidāms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka otrais pamats ir pilnībā jānoraida kā daļēji neiedarbīgs un daļēji nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par pirmo pamatu attiecībā uz vārda brīvības pārkāpumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Savā pirmajā pamatā prasītāja būtībā apgalvo, ka iecēlējinstitūcija, nepierādot, ka strīdīgais teksts var būtiski kaitēt Savienības leģitīmajām interesēm, un viņai atsakot strīdīgā teksta publikāciju, ir pārkāpusi Civildienesta noteikumu 17.a pantu un līdz ar to vārda brīvību, kura viņai ir atbilstoši ECPAK 10. pantam un Pamattiesību hartas 11. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Šajā sakarā prasītāja sadala šo pamatu trīs daļās. Pirmajā daļā tiek apstrīdēts tas, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>lojalitātes un diskrētuma pienākuma<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> neizpilde ir reāls risks, ka būtiski tiks kaitēts Savienības leģitīmajām interesēm, otrajā daļā tiek apstrīdēta prasība, ka ierēdnim, kas vēlas publicēt rakstu presē, ir jābūt pierādījumiem tajā pausto apgalvojumu pamatošanai, un trešajā daļā tiek apstrīdēts arguments, ka ar strīdīgajām rindkopām tiek noliegta tādas politikas pastāvēšana, kura paredzēta cīņai pret psiholoģisko vardarbību Savienības iestādēs.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par pirmo daļu, ar kuru tiek apstrīdēts, ka lojalitātes pienākuma neizpilde ir reāls risks, ka būtiski tiks kaitēts Savienības leģitīmajām interesēm</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka <DATE ISO="20131023">2013. gada 23. oktobra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gomes Moreira</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECDC</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑80/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2013:159">EU:F:2013:159</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), uz kuru pamatojas iecēlējinstitūcija, lai argumentētu, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>lojalitātes un diskrētuma pienākuma<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> neizpilde pati par sevi ir reāls risks, ka būtiski tiks kaitēts Savienības leģitīmajām interesēm, nav attiecināms uz šo lietu. Prasītāja uzskata, ka fakti, saistībā ar kuriem pasludināts minētais spriedums, nav salīdzināmi ar faktiem, par kuriem ir runa šajā lietā, ciktāl minētais spriedums netika pasludināts lūguma par publikāciju kontekstā, bet darba līguma izbeigšanās kontekstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>EĀDD apstrīd prasītājas pirmo argumentu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jākonstatē, ka lēmumā par sūdzības noraidīšanu, lai pamatotu secinājumu, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>lojalitātes un diskrētuma pienākuma<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> neizpilde pati par sevi ir risks, ka būtiski tiks kaitēts vispārējām interesēm, ir norāde uz 62. un 64. punktu <DATE ISO="20131023">2013. gada 23. oktobra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gomes Moreira</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECDC</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑80/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2013:159">EU:F:2013:159</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Tomēr norāde uz <DATE ISO="20131023">2013. gada 23. oktobra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gomes Moreira</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECDC</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑80/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2013:159">EU:F:2013:159</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) nav lēmuma par sūdzības noraidīšanu specifisks pamatojums. Lēmums par sūdzības noraidīšanu ir pamatots ar secinājumu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>lojalitātes un diskrētuma pienākuma neizpilde pati par sevi ir risks, ka būtiski tiks kaitēts vispārējām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>, nevis ar pašu <DATE ISO="20131023">2013. gada 23. oktobra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gomes Moreira</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECDC</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑80/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2013:159">EU:F:2013:159</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) citēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Līdz ar to lēmuma par sūdzības noraidīšanu tiesiskums nevar tikt apstrīdēts ar iespējamo kļūdu norādēs uz judikatūru, kuras izmantotas šī sprieduma pamatojumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Tādējādi šis arguments ir jāuzskata par neiedarbīgu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka iecēlējinstitūcija norāda uz būtisku kaitējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>vispārējām sabiedrības interesēm<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>, lai gan Civildienesta noteikumu 17.a pantā ir vienīgi norādīts uz risku, ka tiks nodarīts kaitējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>Savienības leģitīmajām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>. Taču šie divi jēdzieni nesakrītot un neesot savstarpēji aizstājami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>EĀDD apstrīd prasītājas otro argumentu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir pietiekami norādīt, ka, pretēji prasītājas apgalvotajam, lēmumā par sūdzības noraidīšanu nekādi netiek jaukts jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>vispārējās sabiedrības intereses<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> un jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>Savienības leģitīmās intereses<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>. Kā tas izriet no zemāk sniegtā izvilkuma, lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir vienīgi norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>Savienības interešu<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> aizsardzība tostarp ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>vispārējo interešu<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> mērķis:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>Kā to Tiesa ir spējusi kvalificēt, Civildienesta noteikumu 17.a pantā ir pausta ideja par pastāvīgu nepieciešamību pēc taisnīga līdzsvara starp tādas pamattiesības kā vārda brīvība īstenošanas garantiju un vispārējo interešu leģitīmā mērķa aizsardzību, tādu kā risks, ka tiks kaitēts Savienības interesēm, kurš izriet no teksta publicēšanas (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20011213">2001. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Cwik</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑340/00 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:701">EU:C:2001:701</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000714">2000. gada 14. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cwik</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑82/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2000:193">EU:T:2000:193</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Tādējādi šis otrais arguments ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Treškārt, prasītāja apgalvo, ka no judikatūras nevar tikt izsecināta prezumpcija, kuru norādījusi iecēlējinstitūcija un saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>lojalitātes un diskrētuma pienākuma<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> neizpilde pati par sevi ir risks, ka būtiski tiks kaitēts Savienības leģitīmajām interesēm. Prasītāja uzskata, ka, pat hipotētiski pieņemot, ka šāda neizpilde izriet no strīdīgā teksta, tas neļaujot <HT TYPE="ITALIC">ipso facto</HT> secināt, ka strīdīga teksta publikācija būtu reāls risks, ka būtiski tiks kaitēts Savienības interesēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>EĀDD apstrīd prasītājas trešo argumentu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru Savienības ierēdņiem un darbiniekiem ir vārda brīvība, ieskaitot jomās, kuras aptver Savienības iestāžu darbību. Šajā brīvībā ietilpst brīvība mutiski vai rakstiski paust atšķirīgus vai mazākuma uzskatus salīdzinājumā ar tiem, kurus aizstāv iestāde, kurā viņi ir nodarbināti (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010306">2001. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Connolly</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑274/99 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:127">EU:C:2001:127</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Tomēr atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai vārda brīvībai var tikt piemēroti ierobežojumi, kas paredzēti ECPAK 10. panta 2. punktā un saskaņā ar kuriem šīs brīvības īstenošana, kura ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121213">2012. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Strack</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑199/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:691">EU:T:2012:691</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0137">137.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Konkrēti, ierēdņus viņu statusa dēļ ir leģitīmi pakļaut pienākumiem, kas ietverti Civildienesta noteikumu 11., 12. un 17.a pantā. Šādi pienākumi, kuri, protams, ir ierobežojumi vārda brīvības īstenošanai, ir paredzēti, lai saglabātu uzticības attiecības, kurām ir jāpastāv starp iestādi un tās ierēdņiem, un to pamatojums ir atrodams leģitīmajā mērķī aizsargāt citu tiesības ECPAK 10. panta 2. punkta nozīmē (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010306">2001. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Connolly</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑274/99 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:127">EU:C:2001:127</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121213">2012. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Strack</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑199/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:691">EU:T:2012:691</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0138">138.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka no Civildienesta noteikumu 17.a panta 2. punkta izriet, ka ierēdnis ne viens, ne kopā ar citiem nepublicē vai nerada priekšnoteikumus jebkura teksta, kas attiecas uz Savienības darbību, publicēšanai bez iecēlējinstitūcijas atļaujas. Tomēr šī atļauja var tikt atteikta vienīgi tad, ja paredzētā publikācija var <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>būtiski kaitēt Savienības leģitīmajām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Šajā ziņā judikatūrā ir precizēts, ka Civildienesta noteikumu 17.a panta 2. punktā ir paredzēts atļaujas sniegšanas princips un tā var tikt atteikta vienīgi izņēmuma gadījumos. Tā kā šajā tiesību normā iestādēm ir atļauts atteikt publikāciju un tādējādi ir paredzēta iespēja būtiski ierobežot vārda brīvību, kas ir viens no būtiskiem elementiem, kas veido pamatu demokrātiskai sabiedrībai, tā ir jāinterpretē šauri, līdz ar ko šāda publikācija var tikt atteikta vienīgi tad, ja tā var būtiski kaitēt Savienības interesēm (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20011213">2001. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Cwik</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑340/00 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:701">EU:C:2001:701</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Šāda kārtība atspoguļo uzticības attiecības, kurām ir jābūt starp darba devēju un tā darbiniekiem, un šīs kārtības īstenošana ir jāizvērtē no visu lietas apstākļu un to ietekmes uz civildienesta darbību skatpunkta (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010306">2001. gada 6. marts</DATE> <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Connolly</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑274/99 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:127">EU:C:2001:127</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Savienības tiesai, īstenojot pārbaudi, ir jāpārbauda, ņemot vērā visus lietas apstākļus, vai ir ievērots taisnīgs līdzsvars starp indivīda pamattiesībām uz vārda brīvību un iestādes leģitīmajām interesēm nodrošināt, ka tās ierēdņi un darbinieki strādā, ievērojot tiem uzticētos pienākumus un atbildību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010306">2001. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Connolly</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑274/99 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:127">EU:C:2001:127</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Šajā lietā ir jāatgādina, kā tas jau ir secināts iepriekš 50.–60. punktā, ka iecēlējinstitūcija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka strīdīgās rindkopas ir pretrunā lojalitātes pienākumam, kas ir prasītājai kā ierēdnei.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Kā jau ir norādīts iepriekš 39.–43. punktā, no strīdīgajām rindkopām izriet, pirmkārt, ka esot plaši izplatīta psiholoģiskā to personu, kurām ir hierarhiska pozīcija Eiropas iestādēs, īstenota vardarbība un, otrkārt, ka šajā iestādēs neesot efektīvas politikas, lai novērstu šo būtisko problēmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Šajos apstākļos, kā ir norādīts iepriekš 58.–60. punktā, ar to, ka ierēdnis publicē tekstu, kurā ir ietvertas tādas rindkopas kā strīdīgās rindkopas, netiktu izpildīts attiecīgā ierēdņa lojalitātes pienākums, jo šī publikācija varētu ievērojami nelabvēlīgi ietekmēt personu, kurām ir hierarhiska pozīcija Savienības iestādēs, tēlu un cieņu, kā arī iestāžu tēlu un cieņu kopumā un EĀDD tēlu un cieņu konkrēti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 17.a panta 1. punktu ierēdnim ir vārda brīvība, stingri ievērojot tostarp lojalitātes principu (skat. šī sprieduma 54. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Turklāt Eiropas iestāžu aizsardzība pret apgalvojumiem, kas var būtiski un nopietni nelabvēlīgi ietekmēt to tēlu, pati par sevi ir vispārējo interešu mērķis un, precīzāk, Savienības leģitīmās intereses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Līdz ar to, tā kā strīdīgās rindkopas var nopietni ietekmēt Eiropas iestāžu tēlu un cieņu, strīdīgā teksta publicēšana būtiski ietekmētu Savienības leģitīmās intereses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Katrā ziņā ir jānorāda, ka taisnīgs līdzsvars starp tiesību uz vārda brīvību garantiju un Savienības leģitīmo interešu aizsardzību šajā lietā ir ievērots. Vārda brīvības ierobežojums, kas veikts ar lēmumu atteikt publikāciju, ir attiecināts vienīgi uz tām divām no divdesmit četrām rindkopām, kuras ietver strīdīgo tekstu; tas sniedza prasītājai plašu iespēju iesniegt grozītu tekstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>No tā izriet, ka iecēlējinstitūcija ir pamatoti secinājusi, ka tāda teksta publicēšana, kurā ir ietvertas tādas rindkopas kā apstrīdētās, var būtiski kaitēt Savienības leģitīmajām interesēm Civildienesta noteikumu 17.a panta 2. punkta nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Līdz ar to pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā daļēji neiedarbīga un daļēji nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par otro daļu, ar kuru tiek apstrīdēta prasība, saskaņā ar kuru ierēdnim, kas vēlas publicēt rakstu, ir jābūt pierādījumiem savu apgalvojumu pamatošanai</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Prasītāja būtībā apgalvo, pirmkārt, ka iecēlējinstitūcijas prasība, saskaņā ar kuru ierēdnim, kas vēlas publicēt publikāciju, ir jābūt pierādījumiem, lai pamatotu savus apgalvojumus, ir vārda brīvības īstenošanas ierobežojums, otrkārt, ka šis ierobežojums nav paredzēts likumā un, treškārt, ka, pat ja šāda tiesību norma pastāvētu, šāda prasība nebūtu samērīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>EĀDD apstrīd prasītājas argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Šajā sakarā vispirms ir jāuzsver, ka strīdīgajās rindkopās ietvertie apgalvojumi saistībā ar to, ka Eiropas iestāžu hierarhijā īstenotā psiholoģiskā vardarbība esot plaši izplatīta parādība un ka neesot politikas tās novēršanai, ir formulēti nekonkrēti un vispārīgi, neprecizējot nevienu konkrētu elementu, lai tos pamatotu. Turpinājumā ir jānorāda šo apgalvojumu būtiskais raksturs, jo ar tiem tiek vedināts domāt, ka pastāv plaši izplatīta un ļoti nosodāma, pat prettiesiska to personu, kurām ir hierarhiska pozīcija iestādēs, rīcība. Visbeidzot, ir jānorāda, ka šie apgalvojumi var nelabvēlīgi ietekmēt pašu iestāžu tēlu un cieņu un līdz ar to būtiski kaitēt Savienības leģitīmajām interesēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, pretēji prasītājas apgalvotajam, nav runa par prasīšanu, lai ierēdnim, kas vēlas publicēt publikāciju, būtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>pierādījumi savu paziņojumu pamatošanai<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>. Taču runa ir par to, ka tiek prasīts, lai apgalvojumi, ar kuriem ļoti nosodāma, pat prettiesiska rīcība varētu tikt attiecināta uz nenoteiktu personu kopumu iestāžu hierarhijā, būtu pamatoti un precizēti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>Līdz ar to pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="12"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par trešo daļu, ar kuru tiek apstrīdēts arguments par to, ka ar strīdīgajām rindkopām tiek noliegta tādas politikas pastāvēšana, kura paredzēta cīņai pret psiholoģisko vardarbību Savienības iestādēs</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka iecēlējinstitūcijas argumentam par to, ka ar strīdīgajām rindkopām tiek noliegta tādas politikas pastāvēšana, kura paredzēta cīņai pret psiholoģisko vardarbību Savienības iestādēs, nav faktiskā pamata. Viņa uzsver, ka strīdīgais teksts attiecas uz psiholoģiskās vardarbības problēmu Savienības iestādēs, ka viņa uzskata, ka tā ir izplatīta, bet viņa nekad nav apgalvojusi, ka nav politikas šīs problēmas risināšanai. Katrā ziņā iespējamais politikas cīņai pret psiholoģisko vardarbību noliegums esot jāuztver vienīgi kā atšķirīgs vai mazākuma viedoklis salīdzinājumā ar iestādes aizstāvēto viedokli un tādējādi tas nevarot radīt reālu risku, ka būtiski tiks kaitēts Savienības leģitīmajām interesēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>EĀDD apstrīd prasītājas argumentu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir pietiekami norādīt, ka jau iepriekš 58. un 59. punktā izklāstīto iemeslu dēļ strīdīgās rindkopas nevar tikt uztvertas kā vienkārši atšķirīgi vai mazākumu viedokļi salīdzinājumā ar iestādes viedokļiem, bet gan ir jāuzskata par tādām, kas pašas par sevi var kaitēt attiecīgo iestāžu cieņai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Līdz ar to pirmā pamata trešā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jāsecina, ka, pretēji prasītājas apgalvotajam, iecēlējinstitūcija, pieņemot lēmumu atteikt publikāciju, nav pārkāpusi Civildienesta noteikumu 17.a pantu un līdz ar to viņas vārda brīvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida daļēji kā neiedarbīgs un daļēji kā nepamatots, un tā rezultātā prasība ir jānoraida pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT>Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EĀDD prasījumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">prasību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Carina Skareby</HT> atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Prek</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Schalin</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Costeira</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20170915">2017. gada 15. septembrī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>