(1)

Padome 2017. gada 16. jūnijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 121. panta 4. punktu nolēma, ka Rumānijā pastāv būtiska novērota novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai.

(2)

Ņemot vērā, ka tika noteikta būtiska novirze, Padome 2017. gada 16. jūnijā izdeva ieteikumu Rumānijai veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nominālās izaugsmes līmenis valdības neto primārajos izdevumos (2) 2017. gadā nepārsniedz 3,3 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,5 % apmērā no IKP. Tā ieteica Rumānijai izmantot visus neparedzētos papildu ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai, savukārt budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina stabili uzlabojumi vispārējās valdības strukturālā budžeta bilancē tādā veidā, kas netraucē izaugsmei. Padome noteica, ka 2017. gada 15. oktobris ir termiņš, līdz kuram Rumānijai jāziņo par veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz šo ieteikumu.

(3)

Komisija 26. un 27. septembrī veica pastiprinātas uzraudzības misiju Rumānijā nolūkā veikt uzraudzību uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 11. panta 2. punktu. Pēc tam, kad Komisija bija nosūtījusi savus pagaidu secinājumus Rumānijas iestādēm, lai tās varētu izteikt komentārus, Komisija 2017. gada 24. oktobrī par saviem secinājumiem ziņoja Padomei. Pēc tam šie secinājumi tika publiskoti. Komisijas ziņojumā konstatēts, ka Rumānijas iestādes neplāno rīkoties atbilstoši Padomes 2017. gada 16. jūnija ieteikumam. Iestādes norādīja, ka to mērķis 2017. gadam ir sasniegt nominālo deficītu 3 % apmērā no IKP. Ņemot vērā pozitīvo un pieaugošo starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, tas nozīmētu, ka 2017. gadā pasliktināsies strukturālais deficīts, kas ir pretrunā Padomes ieteikumā norādītajam. Tas atspoguļo acīmredzami ekspansīvu fiskālo politiku.

(4)

Rumānijas iestādes 2017. gada 13. oktobrī iesniedza ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Padomes 2017. gada 16. jūnija ieteikumu. Ziņojumā iestādes atkārtoja, ka to mērķis 2017. gadam ir sasniegt nominālo deficītu 3 % apmērā no IKP. Vienīgais ziņojumā norādītais pasākums ar būtisku ietekmi uz budžetu 2017. gadā ir akcīzes nodokļu palielināšana energoproduktiem 2016. gada līmenī (proti, atcelt iepriekš pieņemto akcīzes nodokļa samazinājumu, kas stājās spēkā 2017. gada janvārī). Tādējādi paziņoto pasākumu fiskālā ietekme ir ievērojami mazāka par Padomes ieteikumā norādīto prasību.

(5)

Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada rudens prognozi, paredzams, ka strukturālā bilance pasliktināsies par 1,1 % no IKP un deficīts 2017. gadā sasniegs 3,3 %. Tas ir pretrunā ieteiktajam strukturālajam uzlabojumam 0,5 % apmērā no IKP salīdzinājumā ar 2016. gadu. Atbilstošais valdības neto primāro izdevumu pieaugums bija 4,9 %, kas ir ievērojami augstāks par 3,3 % izdevumu kritēriju. Šo pasliktināšanos salīdzinājumā ar 2016. gadu veicināja netiešo nodokļu, jo īpaši PVN un akcīzes nodokļu, samazināšana, kas stājās spēkā gada sākumā, un publiskajā sektorā veiktā algu un sociālo pabalstu palielināšana, kas tika īstenota visu gadu. Kopš Padome 2017. gada 16. jūnijā izdeva ieteikumu, akcīzes nodokļu palielināšana energoproduktiem 2016. gada līmenī, kā arī publisko ieguldījumu samazināšana 2017. gada septembra budžeta labojumos pozitīvi ietekmēja valsts budžeta deficītu, lai gan šo ietekmi lielā mērā neitralizēja publiskā sektora algu palielinājumi, kas arī bija iekļauti budžeta labojumos.

(6)

Tāpēc var secināt, ka Rumānijas veiktie pasākumi, reaģējot uz Padomes 2017. gada 16. jūnija ieteikumu, ir bijuši nepietiekami. Fiskālie centieni ir mazāki par ikgadējo strukturālo korekciju 2017. gadā 0,5 % apmērā no IKP, kura atbilst valdības neto primāro izdevumu nominālajam izaugsmes tempam, kas 2017. gadā nepārsniedz 3,3 %,