<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-03-202503C127202302170-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0217-23-202407570-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="23/04/2025 16:45:36" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="QAKaWHrJ1WSqj+nR8cHBtBKADNqFrS3feczVt6XQSWutuARYAftGDcUzcOkVPBAMfo68N+ZDc9acr+dYULMhJT8SLyn0lxJLXNDgl1YXTCJJcfcPfHCXYjYO5xntxye+HVAC/osD8FCYMnVYjFZvmXaMOLnbMvUx4iqEYx2FWbI=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="debeliv" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="b7fe8cf4-d439-4d66-8866-fe49b2a2d0e9" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0217" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="debeliv" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 01-08-24 15:32:53" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-09-12T13:52:12Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="e692a010a4964a2db28817b618b3760e" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0217" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">J. Richard de la Tour secinājumi – Lieta C‑217/23</div>
      <div id="rId22" style="default">Laghman</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA ŽANA RIŠĀRA DELATŪRA<br/>[JEAN RICHARD DE LA TOUR]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2024. gada 5. septembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑217/23 [Laghman]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      A N
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Verwaltungsgerichtshof (Administratīvā tiesa, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Kopējā politika patvēruma jomā – Direktīva 2011/95/ES – Nosacījumi, lai saņemtu starptautisko aizsardzību vai alternatīvo aizsardzību – Bēgļa statuss – 2. panta d) punkts – Vajāšanas iemesli – 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas otrais ievilkums – Piederības “noteiktai sociālai grupai” jēdziens – “Īpatnas identitātes” izcelsmes valstī jēdziens – Grupa, kuru apkārtējā sabiedrība uztver kā atšķirīgu – Vērtējuma kritēriji – Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs, kas ir ģimenes, kura iesaistīta asinsatriebībā, kas notiek viņa izcelsmes valstī, loceklis
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kas ir tās ģimenes loceklis, kura iesaistīta asinsatriebībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">2</a>
</span>), kas notiek viņa izcelsmes valstī, var uzskatīt par pakļautu vajāšanas darbībai viņa piederības “noteiktai sociālai grupai” dēļ Direktīvas 2011/95/ES  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">3</a>
</span>) 2. panta d) punkta un 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas otrā ievilkuma izpratnē?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilde uz šo jautājumu uzreiz nav acīmredzama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā prasa nošķirt darbības un smagus draudus, kas izriet no asinsatriebības, kura atbilst paražu tiesību principiem, kas atzīti un pieļauti dažās tradicionālās sabiedrībās un kuriem paaudzi pēc paaudzes ir pakļauti kādas ģimenes locekļi tādas atbildības dēļ, kuru, kā tiek uzskatīts, uzņēmušies citi šīs ģimenes locekļi, no stingri personiskām darbībām un draudiem, kam ir cita motivācija un ko veic parasti noziedznieki vai mafija. Lai arī Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">4</a>
</span>) un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">5</a>
</span>) ir sniegušas rekomendācijas šajā sakarā, tomēr jāsecina, ka valstu iestādes pieņem atšķirīgu pieeju, kad ir jānosaka šāda prasītāja piederība noteiktai sociālai grupai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">6</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesībās starptautiskās aizsardzības pieteikums, kas balstīts uz piederību “noteiktai sociālai grupai”, prasa ne vien pierādīt, ka grupas dalībniekiem piemīt kopīgas iedzimtas pazīmes vai pazīmes vai pārliecība, kas ir svarīga viņu identitātei vai apziņai, vai kopīga pagātne, ko nevar mainīt (pirmais identificēšanas nosacījums, kas minēts Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas pirmajā ievilkumā), bet tas prasa arī pierādīt, ka “minētajai grupai attiecīgajā valstī ir īpatna identitāte, jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu” (šīs direktīvas 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas otrajā ievilkumā minētais otrais identificēšanas nosacījums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai arī Tiesai jau ir bijusi iespēja precizēt vajāšanas iemesla, kas balstīts uz piederību noteiktai sociālai grupai, tvērumu attiecībā uz homoseksuālām personām un, nesenāk – uz sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības ģimenē vai kuras kā pamatvērtību pieņēmušas dzimumu līdztiesību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">7</a>
</span>), šī lieta aicina Tiesu sniegt papildu precizējumus attiecībā uz otro identificēšanas nosacījumu, kas saistīts ar grupas uztveri sabiedrībā izcelsmes valstī asinsatriebības īpašajā kontekstā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savas argumentācijas iesākumā es vispirms izskaidrošu, ka Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas otrajā ievilkumā minētais “apkārtējās sabiedrības” jēdziens nozīmē cilvēku un sociālo apkārtni, kurā atrodas attiecīgā grupa, un līdz ar to grupas “īpatnā identitāte” tiek vērtēta, ņemot vērā nevis vajāšanas īstenotāja izolēto uztveri, bet gan šīs sabiedrības kolektīvo uztveri. Pēc tam es precizēšu, ka valsts atbildīgajai iestādei, veicot individualizētu vērtējumu, ir jāņem vērā priekšstats vai tēls, kas apkārtējai sabiedrībai saistās ar attiecīgo grupu, un tvērums, kādā viedoklis vai vērtējums par šo grupu to atšķir vai izceļ no pārējās sabiedrības. Šajā ziņā izturēšanās, rīcība vai pasākumi, kas tiek īstenoti šīs uztveres dēļ, var veidot atbilstošas norādes, kas pierāda, ka minētā grupa tiek uztverta kā atšķirīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālāk savā argumentācijā un kad būšu aplūkojis asinsatriebību tiesiskajā sistēmā un tradīcijā, kurās šis fenomens iekļaujas, es ierosināšu Tiesai nolemt, ka atkarībā no apstākļiem, kas valda izcelsmes valstī, ģimenes, kura iesaistīta asinsatriebībā, kas notiek šajā valstī, locekli var uzskatīt par piederīgu “noteiktai sociālai grupai”, kas kalpo par iemeslu vajāšanai, kā dēļ var tikt atzīts bēgļa statuss.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/95 2. panta “Definīcijas” d) punktā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-5">
      “Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-22" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-23" title="page-5">
      d) “bēglis” ir trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un kas nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, [..] un uz kuru neattiecas 12. pants”.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 4. panta “Faktu un apstākļu novērtēšana” 3. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-5">
      “Starptautiskās aizsardzības pieteikuma novērtējums jāveic individuāli par katru pieteikuma iesniedzēju un, to darot, jāņem vērā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-26" title="page-5">
      a) visi būtiskie fakti, kas attiecas uz izcelsmes valsti laikā, kad tiek pieņemts lēmums par pieteikumu; tostarp izcelsmes valsts normatīvie akti un veids, kādā tie tiek piemēroti;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-27" title="page-5">
      b) attiecīgie paziņojumi un dokumentācija, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs, tostarp informācija par to, vai pieteikuma iesniedzējs bijis vai var tikt pakļauts vajāšanai vai būtiskam kaitējumam;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-28" title="page-5">
      c) pieteikuma iesniedzēja individuālais stāvoklis un personīgie apstākļi, tostarp tādi faktori kā izcelsme, dzimums un vecums, lai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja personīgajiem apstākļiem, novērtētu, vai darbības, ar kādām pieteikuma iesniedzējam bija jāsaskaras vai ar kādām tam var nākties saskarties, būtu uzskatāmas par vajāšanu vai būtisku kaitējumu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-29" title="page-5">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 10. panta “Vajāšanas iemesli” 1. punkta d) apakšpunkta pirmajā daļā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-5">
      “Novērtējot vajāšanas iemeslus, dalībvalstis ņem vērā šo:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-5">
      d) uzskata, ka grupa veido īpašu sociālu grupu jo īpaši, ja:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">šās grupas dalībniekiem piemīt kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja pagātne, ko nevar mainīt, vai tiem piemīt kopējas pazīmes vai pārliecība, kas ir tik svarīga identitātei vai apziņai, ka personu nevajadzētu piespiest no tās atteikties, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">minētajai grupai attiecīgajā valstī ir īpatna identitāte, jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu.”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas fakti un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">A N, Afganistānas valstspiederīgais, kas pieder puštunu etniskajai grupai, Austrijā iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumu 2015. gada 4. novembrī. Šā pieteikuma pamatojumam A N apgalvoja, ka viņš tiktu pakļauts vajāšanas riskam, ja atgrieztos savā izcelsmes valstī, jo viņa ģimene esot iesaistīta asinsatriebībā kopš viņa tēva un brāļa nogalināšanas pēc strīda par zemesgabalu starp viņiem un tēva brālēniem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl (Federālais Ārvalstnieku un patvēruma lietu birojs, Austrija) ar 2017. gada 21. jūnija lēmumu noraidīja šo pieteikumu, savukārt Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Austrija) apmierināja prasību, kas bija vērsta pret šo lēmumu, un 2022. gada 26. jūlija spriedumā nosprieda, ka A N bija jāsaņem bēgļa statuss. Šī tiesa atzina risku, kas ieinteresētajai personai draud tās ģimeniskās piederības dēļ, pastāvēšanu un nopietnību, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī, kā arī Afganistānas iestāžu nespēju aizsargāt viņu no riskiem, ko rada šī asinsatriebība. Attiecībā uz aizsardzības iespējām valsts iekšienē minētā tiesa cita starpā uzskatīja, ka, pat pieņemot, ka A N netiktu apdraudēts citos Afganistānas reģionos, pastāvētu risks, ka viņš nespēs apmierināt savas būtiskās un nepieciešamās dzīves vajadzības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Federālais Ārvalstnieku un patvēruma lietu birojs pret šo spriedumu iesniedza revīzijas sūdzību (Revision) iesniedzējtiesā Verwaltungsgerichtshof (Administratīvā tiesa, Austrija). Tas apgalvoja, ka minētais spriedums kļūdaini esot balstīts uz premisu, ka ģimeni var uzskatīt par “noteiktu sociālo grupu” Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, jo, pārkāpjot šo tiesību normu, nav ticis noteikts, vai apkārtējā sabiedrība šādu ģimeni uztver kā atšķirīgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesas ieskatā “centrālais jautājums”, lai atrisinātu šo pamatlietu, ir tas, “vai ģimenes locekļi, kuriem draud asinsatriebība tikai tādēļ vien, ka viņi pieder ģimenei, kuras viens loceklis ir [vai bija] iesaistīts [..] strīdā, kas izraisījis asinsatriebību, ir jāuzskata par sociālu grupu” Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē. Šajā nolūkā tā būtībā lūdz Tiesu izskaidrot otrā identificēšanas nosacījuma saturu un tvērumu, no kā ir atkarīga “noteiktas sociālas grupas” pastāvēšana, kas paredzēta šīs tiesību normas pirmās daļas otrajā ievilkumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa šaubās, ka šajā gadījumā A N ģimeni apkārtējā sabiedrība varētu uztvert kā atšķirīgu tādēļ, ka tā ir iesaistīta asinsatriebībā, jo šī sabiedrība ir saistīta ar iedibinātu puštunu tradīciju vismaz lielā Afganistānas teritorijas daļā dažus ģimenes strīdus risināt ar asinsatriebības palīdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Verwaltungsgerichtshof (Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-43" title="page-7">
      “1) Vai Direktīvas 2011/95/ES 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta formulējums “grupai attiecīgajā valstī ir īpatna identitāte, jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu” ir jāinterpretē tādējādi, ka šādai grupai attiecīgajā valstī īpatna identitāte ir vienīgi tad, ja apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu, vai tomēr ir nepieciešams patstāvīgi pārbaudīt, vai tai ir šāda “īpatna identitāte”, tātad neatkarīgi no jautājuma, vai šo grupu kā atšķirīgu uztver apkārtējā sabiedrība?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-7">
      2) Ja saskaņā ar atbildi uz pirmo jautājumu ir nepieciešams patstāvīgi pārbaudīt, vai tai ir šāda “īpatna identitāte”, pēc kādiem kritērijiem ir jāpārbauda, vai tai ir šāda “īpatna identitāte” Direktīvas 2011/95/ES 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-7">
      3) Neatkarīgi no atbildes uz pirmo un otro jautājumu, vai, novērtējot, vai “apkārtējā sabiedrība” kādu grupu uztver kā atšķirīgu Direktīvas 2011/95/ES 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, izšķirīgs ir vajāšanas īstenotāja vai sabiedrības kā veseluma, vai valsts vai tās daļas sabiedrības būtiskas daļas skatpunkts?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-46" title="page-7">
      4) Pēc kādiem kritērijiem ir jānovērtē, vai kāda grupa tiek uztverta kā “atšķirīga” Direktīvas 2011/95/ES 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">A N, Austrijas, Vācijas un Nīderlandes valdības, kā arī Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savos prejudiciālajos jautājumos, kurus piedāvāju izskatīt kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas zināt, vai Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka var uzskatīt, ka tādas ģimenes loceklis, kura iesaistīta asinsatriebībā, kas notiek viņa izcelsmes valstī, atkarībā no apstākļiem, kas valda šajā valstī, pieder “noteiktai sociālai grupai”, kura ir iemesls vajāšanai, kas var būt pamatā bēgļa statusa atzīšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nolūkā iesniedzējtiesa lūdz Tiesu precizēt otrā piederības “noteiktai sociālai grupai” identificēšanas nosacījuma, kas minēts šīs direktīvas 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas otrajā ievilkumā, saturu un tvērumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina, ka saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta d) punktu bēglis ir tostarp trešās valsts valstspiederīgais, kurš atrodas ārpus valsts, kuras pilsonība viņam ir, jo viņš pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, un kurš nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad attiecīgajam valstspiederīgajam apstākļu, kas pastāv viņa izcelsmes valstī, un vajāšanas īstenotāju darbību dēļ ir jāsaskaras ar pamatotām bailēm no vajāšanas, kas vērsta pret viņu, vismaz viena no piecu Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punktā uzskaitīto iemeslu dēļ, starp kuriem ir minēta piederība “noteiktai sociālai grupai” viņa valstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības likumdevējs šo jēdzienu ir definējis šīs direktīvas 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā, izvēloties pieeju, kas būtiski atšķiras no UNHCR aizstāvētās  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">8</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, grupas dalībniekiem ir jāpiemīt “iedzimtām pazīmēm” vai “kopēj[ai] pagātn[ei], ko nevar mainīt”, vai arī “pazīm[ēm] vai pārliecīb[ai], kas ir tik svarīga identitātei vai apziņai, ka personu nevajadzētu piespiest no tās atteikties”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā pamatlietā netiek apstrīdēts, ka šis nosacījums ir izpildīts. Vienas ģimenes locekļiem radniecības saišu dēļ, neatkarīgi no tā, vai šīs saites izriet no, piemēram, asinsradniecības, adopcijas vai laulības, piemīt iedzimta iezīme, kas ir vienlīdz nozīmīga identitātei, un/vai kopēja pagātne, ko nevar mainīt  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">9</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piebildīšu, ka, piemērojot Tiesas judikatūru, vienas ģimenes locekļiem var piemist kopīga papildu iezīme, piemēram, cita iedzimta pazīme vai kopēja pagātne, ko nevar mainīt, piemēram, īpaši ģimenes apstākļi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">10</a>
</span>). Šādā kontekstā tas, ka vienas ģimenes locekļi un it īpaši šīs ģimenes vīrieši un zēni savas radniecības dēļ ir pakļauti asinsatriebībai tādēļ, ka tā tiek nodota no paaudzes paaudzē pa tēva līniju, ietilpst “kopēj[ā] pagātn[ē], ko nevar mainīt”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos elementus, ģimenes, kura iesaistīta asinsatriebībā, kas notiek izcelsmes valstī, locekļi un it īpaši šīs ģimenes vīrieši un zēni bez grūtībām atbilst “noteiktas sociālas grupas” pirmajam identifikācijas nosacījumam Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas pirmā ievilkuma izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, šai grupai attiecīgajā valstī ir jāpiemīt “īpatn[ai] identitāt[ei]”, “jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savā pirmajā jautājumā iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai grupas “īpatnā identitāte” ir nosacījums, kas ir jāvērtē atsevišķi un autonomi, ņemot vērā apkārtējās sabiedrības uztveri. Faktiski tā uztver, ka konstrukcijas “da” lietojumam Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas otrā ievilkuma vācu valodas versijā varētu piemist cita nozīme, ne tikai cēloņsakarība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">11</a>
</span>). Attiecīgā gadījumā tā otrajā jautājumā lūdz Tiesu precizēt elementus, atbilstoši kuriem būtu jāvērtē kādas grupas “īpatnā identitāte”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs tiesas šaubas, manuprāt, var viegli novērst.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No vienas puses, raugoties burtiski, no aplūkotās tiesību normas dažādu valodu versijām, piemēram, franču valodas (“parce que”), angļu valodas (“because”) vai itāļu valodas (“perché”) versijas, izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies paust cēloņsakarības saikni starp jēdzienu “īpatna identitāte” un jēdzienu “apkārtējā sabiedrība”. Kādas grupas “īpatn[ā] identitāte” “attiecīgajā valstī” izriet no tā, ka “apkārtējā sabiedrība [šo grupu] uztver kā atšķirīgu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No otras puses, no Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas sistēmas izriet, ka Savienības likumdevēja nolūks bija šīs normas pirmajā ievilkumā nošķirt attiecīgās grupas dalībnieka “individuālo identitāti”, ciktāl tā attiecas galvenokārt uz fiziskām, kulturālām vai reliģiskām pazīmēm, kas viņam ir kopīgas ar visiem šīs grupas dalībniekiem, un otrajā ievilkumā – grupas “kolektīvo identitāti” jeb “sociālo identitāti”, ciktāl tā attiecas uz veidu, kā šo grupu uztver citi sabiedrības locekļi. Līdz ar to, ja uzskatītu, ka grupas “īpatnā identitāte” attiecīgajā valstī atšķirtos no uztveres, kāda ir apkārtējai sabiedrībai, tad tiktu pārkāpts nošķīrums, kuru likumdevējs ir vēlējies veikt starp attiecīgās grupas dalībnieku individuālajiem elementiem un sociālajiem elementiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos elementus, grupas “īpatn[ā] identitāte”, kas minēta Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas otrajā ievilkumā, līdz ar to ir nosacījums, kurš jāvērtē nevis atsevišķi un autonomi, ņemot vērā apkārtējās sabiedrības uztveri, bet gan sasaistē ar to  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos uz otro prejudiciālo jautājumu nav jāatbild.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tagad ir jāizvērtē trešais un ceturtais prejudiciālais jautājums, kuros iesniedzējtiesa lūdz Tiesu precizēt to, kādā veidā ir jāvērtē, vai “apkārtējā sabiedrība [grupu] uztver kā atšķirīgu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, jēdziens “apkārtējā sabiedrība” veido atsauces punktu, lai noteiktu, vai pastāv grupas “īpatna identitāte”. Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas otrajā ievilkumā ir acīmredzama atsauce uz kolektīvo telpu, proti, cilvēku un sabiedrības vidi, kurā izveidojas šīs grupas dalībnieki. Līdz ar to apkārtējās sabiedrības uztvere ir kolektīva uztvere, un, atbildot uz iesniedzējtiesas jautājumu, es piekrītu Austrijas valdības apsvērumos paustajam viedoklim, ka to nedrīkst jaukt ar vajāšanas īstenotāja izolēto uztveri šīs direktīvas 6. panta izpratnē vai pat ar attiecīgās personas pietuvināto personu skatpunktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa aicina Tiesu precizēt šīs “sabiedrības” ģeogrāfisko tvērumu, taču Savienības likumdevējs to skaidri precizē, minot “apkārtējo” sabiedrību. Šī sabiedrība tātad atbilst apkārtnei, kurā atrodas attiecīgās grupas dalībnieki. Šo vidi veido un tā ietver īpatnas morāles, kultūras, sociālās, ekonomiskās, politiskās, reliģiskās un juridiskās normas, kuru darbība ir jāsaprot, lai individuāli izvērtētu pieteikumu. Manuprāt, nav nepieciešams plašāk precizēt šo ģeogrāfisko tvērumu, ja vien nevēlas noteikt perimetru, kurā netiek ņemta vērā minētās sabiedrības un tās realitātes, lai tā būtu kulturāla, etniska, lingvistiska vai reliģiska, sociāli-politiskā uzbūve. Kā Tiesa atzinusi pastāvīgajā judikatūrā, valsts kompetentajai iestādei ir jānosaka, kura “apkārtējā sabiedrība” ir būtiska, lai novērtētu konkrētas sociālās grupas esamību, un šī sabiedrība var sakrist ar visu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valsti vai būt šaurāka, piemēram, kāda šīs trešās valsts teritorijas vai iedzīvotāju daļa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">13</a>
</span>). Tādējādi sabiedrības grupa, kas identificēta kā grupa, kurai Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas otrā ievilkuma izpratnē piemīt “īpatna identitāte” kādā noteiktā valstī, citās valstīs var arī netikt uzskatīta par “sociālu grupu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, grupas “īpatnās identitātes” atzīšana pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī prasa, lai apkārtējā sabiedrība šo grupu uztvertu kā “atšķirīgu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms norādīšu, ka Savienības likumdevējs atsaucas uz jēdzienu “sabiedrības uztvere”, kas atšķiras no jēdziena “sabiedrības uzvedība”. Galu galā “uztvere” ir spēja, kas ļauj kādam organismam virzīt savu rīcību un iepazīt apkārtni, balstoties uz informāciju, ko sniedz viņa maņas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">14</a>
</span>). Jēdziens “sabiedrības uztvere” tātad atbilstoši tā ierastajai nozīmei aptver mentālo procesu, kurā indivīdi sakārto un interpretē savus iespaidus, lai piešķirtu nozīmi savai apkārtnei, un tas notiek neatkarīgi no darbībām, ko viņi var veikt  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jēdziens “atšķirība”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">16</a>
</span>) savukārt ir definēts kā “iezīme (atšķirība) vai iezīmju kopums (atšķirīgums), kas atšķir vienu lietu no citas, vienu būtni no citas”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">17</a>
</span>). Tātad atšķirīgums ir pretējs līdzīgumam [kaut kam] citam. Atšķirīgums, bez šaubām, paredz personu vai elementu, kuru starpā tas pierādīts vai konstatēts, savdabību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">18</a>
</span>). Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas otrajā ievilkumā nav precizēts ne šīs atšķirības raksturs – līdz ar to tā var slēpties vairākās attiecīgās grupas dalībnieku īpašībās –, ne tās nozīmīgums – līdz ar to “atšķirība”, uz kuru atsaucas Savienības likumdevējs, obligāti nenozīmē vērtību skalu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šiem elementiem es secinu, ka Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas otrā ievilkuma kontekstā nosacījums par grupas “īpatno identitāti” paredz, ka, veicot pieteikuma individuālu izvērtējumu, valsts atbildīgā iestāde novērtē, kādā mērā apkārtējai sabiedrībai ir [izveidojies] attiecīgās grupas – ar kuru saistīts kāds viedoklis vai spriedums, kas šo grupu atšķir vai izceļ no pārējās sabiedrības – priekšstats vai tēls.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis vērtējums ir jāveic, ņemot vērā visu informāciju, kas tai pieejama, piemērojot Direktīvas 2011/95 4. panta 3. punktu. Uztvere sabiedrībā ir subjektīva un atkarīga no vairākiem faktoriem, kas saistīti gan ar attiecīgās grupas iezīmēm (piemēram, tās izskats, fiziskās īpašības, dzimte, sociālā izcelsme vai sociālās lomas, uzvedība, attieksme, viedokļi vai arī tās spējas utt.), gan ar normām, kas valda attiecīgajā sabiedrībā (neatkarīgi no tā, vai runa ir par morāles, sociālām vai juridiskām normām vai arī par kulturālajām, ekonomiskajām, politiskajām vai reliģiskajām normām), un no to kombinācijas kādā noteiktā brīdī. Tiek uzskatīts, ka vienas un tās pašas īpašības vai vienas iezīmes var radīt atšķirīgu iespaidu atkarībā no apstākļiem un atkarībā no apkārtnes, kurā atrodas attiecīgā personu grupa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai arī šā vērtējuma nolūkā Savienības likumdevējs prasa pierādīt nevis to, ka apkārtējā sabiedrība pret grupu izturas atšķirīgi, bet tikai to, ka tā to uztver atšķirīgi, tomēr ikviena uzvedība, darbība vai pasākums, kas notiek grupas uztveres sabiedrībā dēļ, var sniegt noderīgas norādes, lai pierādītu šīs grupas “īpatno identitāti” izcelsmes valstī. Tāda ir Tiesas judikatūras izpratne. Tajā ir uzskatīts, ka, lai gan “piederība noteiktai sociālai grupai ir jākonstatē neatkarīgi no vajāšanas darbībām [Direktīvas 2011/95] 9. panta izpratnē, no kurām izcelsmes valstī var būt cietuši šīs grupas locekļi”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">20</a>
</span>), “tomēr jāsecina, ka diskriminācija vai vajāšana, no kuras cietušas personas, kam piemīt kopīga pazīme, var būt atbilstošs faktors, ja [..] ir jānovērtē, vai attiecīgā grupa tiek uztverta kā atšķirīga, ņemot vērā attiecīgās izcelsmes valsts sociālās, morāles vai juridiskās normas”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">21</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā vienlīdzība ir norma un nediskriminācija ir princips, atšķirība var izpausties kā vienlīdzības sabrukums un tādu darbību, pasākumu un prakses īstenošana, kas ir diskriminējoši pret kādu grupu. Tiesa ir nospriedusi, ka atkarībā no apstākļiem, kas valda izcelsmes valstī, apkārtējā sabiedrība var atšķirīgi uztvert sievietes un tām var tikt atzīta “īpatna identitāte” šajā sabiedrībā tostarp sociālo, morālo vai juridisko normu dēļ, kas pastāv viņu izcelsmes valstī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">22</a>
</span>). 2013. gada 7. novembra spriedumā X u.c.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">23</a>
</span>) Tiesa cita starpā uzskatīja, ka krimināltiesisko tiesību aktu, kas attiecas tieši uz homoseksuālas orientācijas personām, esamība ļauj konstatēt, ka šīs personas veido norobežotu grupu, kuru apkārtējā sabiedrība uztver kā atšķirīgu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">24</a>
</span>). Tāpat valsts atbildīgās iestādes var konstatēt, ka noteikta grupa tiek uztverta atšķirīgi tādēļ, ka pret tās dalībniekiem ir vērsti stigmatizācijas pasākumi vai ostrakisms, piemēram, jaunu sieviešu, kuras atsakās pakļauties apgraizīšanai sabiedrībā, kurā šāda prakse tiek uzskatīta par normu, stigmatizācijas pasākumi. Turpretim es neuzskatu, ka būtu nepieciešams pierādīt, ka attiecīgās grupas dalībnieki tiek atstumti vai izdzīti no apkārtējās sabiedrības, jo “atšķirības” jēdziens neparedz šīs grupas pretnostatījumu sabiedrībai, kurā tā atrodas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā iesniedzējtiesa šaubās par to, vai ģimenes, kurai draud asinsatriebība, locekļi pieder noteiktai sociālai grupai. Patiesībā apkārtējā sabiedrība tos neuztvertu atšķirīgi, pirmkārt, tādēļ, ka vienīgi vajāšanas īstenotājs – proti, “atriebēju” ģimene –, kā arī mērķa ģimenes tuvinieki un paziņas zinātu par tai draudošo asinsatriebību, un, otrkārt, tādēļ, ka ieinteresētās personas izcelsmes reģionā piekoptajai “Puštunvali” tradīcijai būtu atbilstoši strīdus risināt, izmantojot asinsatriebību. Citiem vārdiem sakot, asinsatriebība ir centrālais un izplatītais konfliktu risināšanas mehānisms tradicionālajā “Puštunvali” juridiskajā sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie argumenti mani nepārliecina, jo ar šādu pieeju būtu risks atteikties no starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju kā piederīgu noteiktai sociālai grupai atzīšanas tikai tādēļ vien, ka tradicionālais kodekss vai prakse, kurai tie ir pakļauti, būtu izplatīti viņu izcelsmes valstī vai reģionā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāds vērtējums, bez šaubām, liek individuāli izvērtēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko iesniedzis apdraudētas ģimenes loceklis Direktīvas 2011/95 4. panta 3. punkta izpratnē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">27</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā kontekstā ir būtiski aplūkot asinsatriebību juridiskajā sistēmā un tradīcijā, kurās tā iekļaujas, un nošķirt to no parastas noziedzības vai no organizētās noziedzības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Asinsatriebība [“vendetta”], kas nozīmē “asins ņemšana (vai atpakaļņemšana)” vai “atriebība”, ir definēta kā sekulārs fenomens, kuru regulē paražu tiesības, kas dažās tradicionālās sabiedrībās atzītas un pieļautas kā tiesības, kas pastāv paralēli spēkā esošai juridiskai sistēmai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">28</a>
</span>). Tādējādi ir akceptēt, ka asinsatriebība ir puštunu, kuri apdzīvo Afganistānas lauku teritorijas (“Puštunvali”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">29</a>
</span>), kā arī to sabiedrību, kas dzīvo Albānijas ziemeļu kalnainajos apvidos (“Kanun”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">30</a>
</span>) vai Turcijas dienvidaustrumos, paražu sastāvdaļa. Savā 2024. gada maija informatīvajā ziņojumā par Afganistānu AUEA nošķir asinsatriebību no vienkārša strīda par zemes īpašumu, kas var būt tās pamatā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">31</a>
</span>). Faktiski asinsatriebība diktē strīdu noregulējuma veidu, kas iekļaujas kolektīvā rīcībā, saskaņā ar kuru sods par slepkavību vai goda un cieņas aizskārumu ir nevis valsts tiesību sistēmas ziņā, bet aizskartās personas ģimenes, klana, cilts vai etniskās grupas ziņā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">32</a>
</span>). Asinsatriebībai var būt stingri noteikumi, jo tā var definēt attiecīgos noziegumus un atriebjamo upuru kategorijas. Tas, kādā apmērā tā uzliek atriebes pienākumu, veicot vardarbības aktus vai neveicot tos, atšķiras atkarībā no kodeksa, kas ir piemērojams dažādos reģionos vai ciltīs, un atkarībā no asinsatriebības rašanās iemesla. Piemēram, atbilstoši “Puštunvali” asinsatriebības īstenošana ir ne vien tiesības, bet arī pienākums, sociāls uzdevums, kura neizpilde tam, kurš no tās izvairās, no tās atsakās vai to neievēro, nozīmē negodu vai pat apdraudējumu viņa dzīvībai. Tiesības uz atriebi var tikt nodotas no paaudzes paaudzē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">33</a>
</span>). Tradicionāli tās attiecas uz ikvienu ģimenes vīrieti pa tēva līniju, ņemot vērā viņa statusu un pienākumus, ko viņš uzņēmies ģimenē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">34</a>
</span>). Šādā kontekstā vīrieša un viņa dēla – jau kopš agras jaunības – vajāšana tādēļ, ka šis pēdējais pieder tai pašai ģimenei, kurai viņa vectēvs no tēva puses, manuprāt, ir tikpat patvaļīga kā vajāšana rases vai reliģijas dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, asinsatriebība paražu tiesību principu, kas to regulē, dēļ ģimenei, pret ko tā vērsta, var nozīmēt labprātīgas izolācijas vai vientulības pasākumus, kuru ilgums un stingrība katrā atsevišķā gadījumā ir atšķirīgi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">35</a>
</span>). Vissmagākajos gadījumos šie pasākumi var novest pie tā, ka mazākie bērni, it īpaši zēni, tiek izņemti no skolas, un ka ģimenei tiek atņemti ienākumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">36</a>
</span>), jo ikvienu palīdzību, kas tai tiek sniegta, var uzskatīt par apvainojumu otrai ģimenei, un tas var radīt jaunas asinsatriebības risku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka pat sabiedrībā, kurā asinsatriebība veido joprojām izplatītu konfliktu noregulēšanas mehānismu, nav izslēgts, ka sociālu un morālu normu dēļ, uz kurām šī sabiedrība balstās, ģimenes, kura iesaistīta asinsatriebībā, locekļus, it īpaši vīriešu dzimuma locekļus, minētā sabiedrība var uztvert atšķirīgi vai nu tādēļ, ka viņi ir spiesti noslēgties un izolēties no šīs sabiedrības, lai izvairītos no atriebes, vai tādēļ, ka viņi atsakās glābt savas ģimenes godu un reputāciju, īstenojot tiesības uz atriebi, kuru šīs paražu tiesības viņiem liek īstenot. Dažām valstu iestādēm ir pat datubāzes, kurās uzskaitītas notiekošās asinsatriebības, kā arī iesaistītās ģimenes, un tas liecina par šīs grupas redzamību sabiedrībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">37</a>
</span>). Turklāt dažās valstīs ir pieņemti īpaši krimināltiesību akti, kuros atzīts slepkavības, kas izdarīta saistībā ar asinsatriebību, vainu pastiprinošais raksturs, un tās cita starpā cenšas ierobežot šo fenomenu ar prevencijas pasākumiem un veidojot konfliktējošo ģimeņu samierināšanas komitejas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neskarot katra konkrēta gadījuma faktu un apstākļu novērtējumu, neredzu nekādu iemeslu, kas liegtu valsts atbildīgajai iestādei uzskatīt, ka tādas ģimenes loceklis, kura iesaistīta asinsatriebībā, kas notiek viņa izcelsmes valstī, it īpaši vīriešu dzimuma loceklis, pieder grupai, kurai šajā valstī ir “īpatna identitāte” tādu normu dēļ, kurām viņš ir pakļauts atbilstoši paražu tiesībām. Pretēji bažām, ko Komisija pauž savos apsvērumos, es nedomāju, ka šādu sociālo grupu var identificēt atkarībā no vajāšanas darbībām, kurām ģimenes loceklis ir pakļauts savā izcelsmes valstī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Faktiski šo sociālo grupu var identificēt, piemērojot tai paražu tiesības, ko pamato asinssaites un kas paredz ne vien šīs grupas dalībnieku pakļaušanos īpašām normām, kas regulē viņu dzīvi sabiedrībā, bet arī viņu saskaršanos ar būtiska apdraudējuma risku viņu dzīvībai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">39</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, domāju, ka Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka atkarībā no apstākļiem, kas valda izcelsmes valstī, tādas ģimenes, kura iesaistīta asinsatriebībā, kas notiek šajā valstī, locekli var uzskatīt par piederīgu “noteiktai sociālai grupai”, kura ir iemesls vajāšanai, kas var būt pamatā bēgļa statusa atzīšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda statusa atzīšana vēl prasa pierādīt, ka darbības, ar kurām šī persona riskē saskarties savā izcelsmes valstī, īsteno nevalstiski dalībnieki Direktīvas 2011/95 6. panta c) punkta izpratnē, un tas nozīmē, ka ir jāpierāda, ka šīs direktīvas 7. pantā minētie aizsardzības īstenotāji, tostarp valsts, nevar vai nevēlas nodrošināt efektīvu aizsardzību pret šīm darbībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">40</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2011/95 9. panta 3. punktu kopsakarā ar tās 6. panta c) punktu un 7. panta 1. punktu un ņemot vērā minētās direktīvas 29. apsvērumu, minētā statusa atzīšana nozīmē, ka ir jāpierāda saikne vai nu starp šīs pašas direktīvas 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto vajāšanas iemeslu un vajāšanas darbībām tās 9. panta 1. un 2. punkta izpratnē, vai arī starp šo vajāšanas iemeslu un to, ka netiek nenodrošināta aizsardzība pret šādām vajāšanas darbībām, ko veic nevalstiski īstenotāji  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">41</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, bēgļa statusa atzīšana prasa pārliecināties, ka attiecībā uz ieinteresēto personu nepastāv neviens izslēgšanas iemesls.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai atbildēt uz Verwaltungsgerichtshof (Administratīvā tiesa, Austrija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-90" title="page-17">
      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-91" title="page-17">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">grupas “īpatnā identitāte” ir nosacījums, kas jāizvērtē, ņemot vērā šīs grupas uztveri apkārtējā sabiedrībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“Apkārtējā sabiedrība” nozīmē cilvēku un sociālo apkārtni, kurā atrodas šī grupa un kuru valsts atbildīgā iestāde uzskata par atbilstošu, lai individuāli izvērtētu starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Apkārtējās sabiedrības uztvere attiecas nevis uz vajāšanas īstenotāja izolēto uztveri, bet gan uz kolektīvo uztveri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas, ka šo grupu apkārtējā sabiedrība uztver kā atšķirīgu, ir jāizvērtē, ņemot vērā priekšstatu vai tēlu, kas šai sabiedrībai saistās ar šo grupu, un tam var pievienoties viedoklis vai vērtējums, kas šo grupu atšķir vai izceļ no pārējās sabiedrības. Izturēšanās, rīcība vai pasākumi, kas tiek īstenoti šīs uztveres dēļ, šajā ziņā var veidot atbilstošas norādes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atkarībā no apstākļiem, kas valda izcelsmes valstī, ģimenes, kura iesaistīta asinsatriebībā, kas notiek šajā valstī, locekli var uzskatīt par piederīgu “noteiktai sociālai grupai”, kura ir iemesls vajāšanai, kas var būt pamatā bēgļa statusa atzīšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">2</a>
</span>) Atbilstoši vārdnīcai La Langue française [Franču valoda] jēdziens “vendetta” ir aizgūts no itāļu vārda “vendetta”, no latīņu “vindicta”, un tam ir divas nozīmes. Tas apzīmē vai nu mantotu un nāvīgu naidu starp divām ģimenēm, kas raksturīgs Vidusjūras un Balkānu reģioniem un kura pamatā ir vēlme atriebt nodarījumus un noziegumus, kas izdarīti šajās ģimenēs, vai arī personiskas vai kolektīvas atriebes meklējumus, kuru nolūks ir izlīdzināt izjustu netaisnību vai ciestu kaitējumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">3</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">4</a>
</span>) Skat. UNHCR 2006. gada 17. marta nostāju par bēgļa statusa pieteikumiem Konvencijā [par bēgļa statusu, kas parakstīta Ženēvā 1951. gada 28. jūlijā un stājusies spēkā 1954. gada 22. aprīlī, Recueil des traités des Nations unies, 189. sēj., Nr. 2545, 1954, 150. lpp., turpmāk tekstā – “Ženēvas konvencija”], kas pamatoti ar bailēm no vajāšanas tādēļ, ka persona pieder ģimenei vai klanam, kas iesaistīs asinsatriebībā (turpmāk tekstā – “UNHCR nostāja par personas piederību ģimenei vai klanam, kas iesaistīs asinsatriebībā”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">5</a>
</span>) Skat. EUAA, Country guidance: Afghanistan, 2024. gada maijs, 3.18. punkts, “Personas, kas iesaistītas asinsatriebībā un strīdos par zemes īpašumiem” (šeit un turpmāk neoficiāls tulkojums).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">6</a>
</span>) Kā ilustrāciju lēmumam, ar ko tiek noraidīts bēgļa statuss un piešķirta alternatīvā aizsardzība, skat. Helsingin hallinto-oikeus (Helsinku Administratīvā tiesa, Somija) 2013. gada 3. septembra lēmumu (Hehao 13/1012/3); Cour nationale du droit d’asile ([Valsts patvēruma lietu tiesa], Francija) 2009. gada 17. decembra lēmumu T. (641626/09000446) un 2009. gada 21. decembra lēmumu K. (644277/09003107). Attiecībā uz bēgļa statusa piešķiršanu skat. Conseil du contentieux des étrangers ([Ārvalstnieku strīdu izskatīšanas padome], Beļģija) 2014. gada 9. janvāra spriedumu X, X un X/I (Nr. 116 642) un 2021. gada 26. augusta spriedumu X/V (Nr. 259 620), un Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) (Administratīvā virstiesa (Imigrācijas un patvēruma lietu palāta), Apvienotā Karaliste) 2012. gada 16. oktobra spriedumu EH (blood feuds) Albania CG [2012] UKUT 00348 (IAC) (it īpaši 6. un 7. punktu) un 2020. gada 25. septembra spriedumu Mohammed [N] (PA/04415/2019).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">7</a>
</span>) Skat. attiecīgi spriedumus, 2013. gada 7. novembris, X u.c. (no C‑199/12 līdz C‑201/12, EU:C:2013:720); 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes) (C‑621/21, EU:C:2024:47) un, 2024. gada 11. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Sievietes, kuras kā pamatvērtību pieņēmušas dzimumu līdztiesību) (C‑646/21, EU:C:2024:487).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">8</a>
</span>) Patiesībā Savienības tiesībās obligāti ir jābūt izpildītiem diviem identifikācijas nosacījumiem, turpretim tikai ar viena nosacījuma izpildi pietiek, piemērojot 2008. gada 8. jūlija Vadlīnijas Nr. 2 par starptautisko aizsardzību: “Piederība īpašai sociālai grupai” [Ženēvas] Konvencijas 1A(2) pantā un/vai tās 1967. gada Protokolā par bēgļa statusu (11.–13. punkts). Saistībā ar doktrīnu skat. Goodwin‑Gill, G. S. un McAdam, J. The Refugee in International Law, 3. izd., Oxford University Press, Oksforda, 2007, 73. lpp.; Hathaway, J. C. un Foster, M. “Membership of a Particular Social Group: Discussion Paper no 4 Advanced Refugee Law Workshop International Association of Refugee Law Judges Auckland, New Zeland, Octobre 2002”, International Journal of Refugee Law, 15. sēj., Nr. 3, Oxford University Press, Oksforda, 2003, 477.–491. lpp.; Aleinikoff, T. A. “Protected characterstics and social perceptions: an analysis of the meaning of “membership of a particular social group””, Refugee Protection in International Law: UNHCR’s Global Consultations on International Protection, Cambridge University Press, Kembridža, 2003, 263.–311. lpp., un Parish, T. D. “Membership in a Particular Social Group under the Refugee Act of 1980: Social Identity and the Legal Concept of the Refugee”, Columbia Law Review, Columbia Law Review Association, Ņujorka, Nr. 4, 1992, 923.–953. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">9</a>
</span>) Šai nostājai piekrīt EUAA savos Norādījumos par piederību noteiktai sociālai grupai, 2020. marts, 13. lpp., kā arī UNHCR savā nostājā attiecībā uz personas piederību ģimenei vai klanam, kas iesaistīs asinsatriebībā, 18. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">10</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 11. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Sievietes, kuras kā pamatvērtību pieņēmušas dzimumu līdztiesību) (C‑646/21, EU:C:2024:487, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">11</a>
</span>) Vācu valodas versija ir formulēta šādi: “die Gruppe in dem betreffenden Land eine deutlich abgegrenzte Identität hat, da sie von der sie umgebenden Gesellschaft als andersartig betrachtet wird” (mans izcēlums).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">12</a>
</span>) Šajā ziņā skat. EUAA, Norādījumi par piederību noteiktai sociālai grupai, 2020. gada marts, it īpaši daļu “Juridiskā analīze”, C sadaļa par “īpatnējo identitāti”, 14. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">13</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2024. gada 11. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Sievietes, kuras kā pamatvērtību pieņēmušas dzimumu līdztiesību) (C‑646/21, EU:C:2024:487, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">14</a>
</span>) Skat. Bonnet, C. “Les trois étapes de la perception”, Le cerveau et la pensée, Le nouvel âge des sciences cognitives, Éditions Sciences Humaines, Oksēra, 2014, 213.–221. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">15</a>
</span>) Skat. Girandola, F., Demarque, C. un Lo Monaco, G. “La perception sociale: formation d’impression, stéréotypes, préjugés et discrimination”, no: Psychologie sociale, Armand Colin, Parīze, 2019, 198.–219. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">16</a>
</span>) Jēdziens “atšķirība” nav izmantots Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas vācu valodas versijā, kurā norādīts, ka apkārtējā sabiedrība grupu to uztver kā citādu/cita veida (“von der sie umgebenden Gesellschaft als andersartig betrachtet wird”), kas norāda uz atšķirību.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">17</a>
</span>) Skat. vārdnīcu Le Robert.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">18</a>
</span>) Atbilstoši vārdnīcai Trésor de la Langue Française jēdziens “autre” (“cits”) “attiecībā pret pirmo doto vai zināmo pusi [..], kas kalpo par atsauci, ļauj izcelt, atšķirt vienu vai vairākas personas vai vienu vai vairākus elementus otrā pusē”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">19</a>
</span>) Jāprecizē, ka uz vajāšanu atkarībā no situācijas var raudzīties arī no cita vajāšanas iemesla, kas minēts Direktīvas 2011/95 10. pantā, rakursa, piemēram, reliģijas vai politisko uzskatu rakursa.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">20</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes) (C‑621/21, EU:C:2024:47, 55. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">21</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes) (C‑621/21, EU:C:2024:47, 56. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">22</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2024. gada 11. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Sievietes, kuras kā pamatvērtību pieņēmušas dzimumu līdztiesību) (C‑646/21, EU:C:2024:487, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">23</a>
</span>) No C‑199/12 līdz C‑201/12, EU:C:2013:720.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">24</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2013. gada 7. novembris, X u.c. (no C‑199/12 līdz C‑201/12, EU:C:2013:720, 48. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">25</a>
</span>) Goodwin-Gill, G. S. un McAdam, J., op. cit., 85. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">26</a>
</span>) Man nāk prātā, piemēram, sievietes un meitenes, kuras tiek pakļautas sieviešu dzimumorgānu izkropļošanai, kas ir ļoti izplatīta prakse dažās valstīs vai dažos reģionos.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">27</a>
</span>) Ilustrācijai par katra atsevišķa gadījuma izvērtējumu Eiropas Savienības Cilvēktiesību tiesā skat. 2007. gada 20. septembra lēmumu par nepieņemamību Elezaj pret Zviedriju (CE:ECHR:2007:0920DEC001765405), kas attiecas uz Albānijas valstspiederīgo, kuri iesaistīti ģimenes asinsatriebībā, kuras sākumi meklējami 1950. gados, izraidīšanas, ko veikušas Zviedrijas iestādes, likumību.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">28</a>
</span>) Skat. Rouland, N. Aux confins du droit, Anthropologie juridique de la modernité, Éditions Odile Jacob, Parīze, 1991, it īpaši daļu “Le corset du droit de la vengeance”, 84. un nākamās lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">29</a>
</span>) Skat. it īpaši Acheson, B. The Pashtun Tribes in Afghanistan, Pen and Sword Books, Bārnslija, 2023, un EUAA, Informatīvs ziņojums par izcelsmes valsti: Afganistāna – Personas, kuras skar sociālās un juridiskās normas, 2017. gada decembris, 7. punkts “Asinsatriebība un slepkavības, kas izdarītas atriebes dēļ”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">30</a>
</span>) Skat., piemēram, EUAA, Country of Origin Information Report: Albania – Country focus, 2016. gada novembris, 5.3.3. punkts; Office français de protection des réfugiés et apatrides [Francijas Bēgļu un bezvalstnieku aizsardzības birojs] (OFPRA), Rapport de mission en République d’Albanie du 3 au 13 juillet 2013, 2014, 1. punkts, un Gjeloshaj Hysaj, K. “La “reprise du sang” chez les Albanais, Comment sortir du Moyen-Âge?”, Confluences Méditerranée, L’Harmattan, Parīze, 2007, 3. sēj., Nr. 62, 87.–94. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">31</a>
</span>) EUAA, Country guidance: Afghanistan, op. cit., it īpaši 3.18.1. punkts “Vendettas”: “Piemēram, ģimenes, kas iesaistīta asinsatriebībā, locekļiem var būt pamatotas bailes no vajāšanas viņu piederības noteiktai sociālai grupai dēļ, kas balstīta uz viņu iedzimtām pazīmēm (t.i. to, ka viņi ir savas ģimenes locekļi), un tādēļ, ka ģimenes ir pazīstamas un tām var būt īpatna identitāte apkārtējā sabiedrībā” (90. lpp.), un 3.18.2. punkts “Strīdi par zemes īpašumu”: “Pieejamā informācija norāda, ka vardarbības, kas cēlusies strīdos par zemes īpašumu, gadījumā parasti nepastāv nekāda saikne ar vajāšanas iemeslu [Ženēvas] konvencijas izpratnē. Tas neskar individuālus gadījumus, kuros saikni var pierādīt, balstoties uz citiem apstākļiem (piemēram, tautību, ņemot vērā, ka Talibi lēmumus pieņem, balstoties uz personas etnisko izcelsmi, strīdu par zemes īpašumu, kas ietver asinsatriebību utt.)” (92. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">32</a>
</span>) Skat. Ellenberger, H. F. “La vendetta”, Revue Internationale de Criminologie et de Police Technique et Scientifique, XXXIV sēj., Nr. 2, Polymedia, Morge, 1981, 125.–142. lpp., it īpaši 125. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">33</a>
</span>) Skat. Acheson, B., op. cit., 88.–93. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">34</a>
</span>) Skat. Bardhoshi, N. “De l’anthropologie de la vendetta en temps de “crise totale””, Ethnologie française, 47. sēj., Nr. 2, Presses Universitaires de France, Parīze, 2017, 331.–340. lpp. Savā nostājā par personas piederību ģimenei vai klanam, kas iesaistīs asinsatriebībā, UNHCR nesenāk tomēr uzsver, ka “ir norādes, ka arī sievietes un bērni ir kļuvuši par asinsatriebības mērķiem. Arī viņus var nogalināt vai ievainot uzbrukumos ģimenes vīriešu dzimuma locekļiem” (3. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">35</a>
</span>) Skat. EUAA, Country of Origin Information Report: Albania – Country focus, 2016. gada novembris, 5.3.3. punkts “Victims of blood feud”: “Asinsatriebības blakusefekts ir apdraudēto ģimeņu liktenis, kuras diezgan ilgu laika periodu paliek izolētas, lai izvairītos no vardarbības. Tas ietekmē arī bērnus, kuri nevar apmeklēt skolu. 2013. gadā bija uzskaitītas 67 ģimenes, kas ir izolētas asinsatriebības dēļ un 33 bērni, lielākoties ziemeļu reģionos, kuri šā iemesla dēļ nevar doties uz skolu.” (neoficiāls tulkojums).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">36</a>
</span>) Savā nostājā par personas piederību ģimenei vai klanam, kas iesaistīs asinsatriebībā, UNHCR uzsver, ka “bērni var tikt paturēti mājās un tiem var tikt atņemta iespēja apmeklēt skolu ilgus laika periodus, jo viņu ģimenes baidās, ka bērni var tikt nogalināti, tiem var uzbrukt vai tos nolaupīt. Tādējādi, lai gan pieaugušie vīrieši ir galvenais asinsatriebības mērķis, arī citi ģimenes locekļi var atrasties nāves briesmās vai ciest cilvēktiesību pārkāpumus” (3. punkts). Šajā pašā nozīmē skat. IVI “Focus – Albania, Blood Feud in contemporary Albania: Characterisation, Prevalence and Response by the State”, Commissariat général aux réfugiés et aux apatrides ([Bēgļu un bezvalstnieku ģenerālkomisariāts], Beļģija), 2017. gada 29. jūnijs.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">37</a>
</span>) Skat., piemēram, ANO Komitejas pret spīdzināšanu 2021. gada 19. jūlija Third periodic report submitted by Albania under article 19 of the [UN Convention against torture and other cruel, inhuman or degrading treatment or punishment (Konvencija pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēmusi Ņujorkā 1984. gada 10. decembrī, Recueil des traités des Nations unies, 1465. sēj., 85. lpp., Nr. 24841 (1987)], kurā Albānijas valdība ir norādījusi, ka 75 ģimenes bija iesaistītas asinsatriebībā, kā dēļ 159 personas, tostarp 25 bērni, atradās izolācijā (194. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">38</a>
</span>) Atgādināšu, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru piederība noteiktai sociālai grupai ir jākonstatē neatkarīgi no vajāšanas darbībām minētās Direktīvas 2011/95 9. panta izpratnē, no kurām izcelsmes valstī var būt cietuši šīs grupas locekļi (skat. spriedumu, 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes) (C‑621/21, EU:C:2024:47, 55. punkts)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">39</a>
</span>) Nostājā par personas piederību ģimenei vai klanam, kas iesaistīs asinsatriebībā, UNHCR uzsver, ka “asinsatriebības gadījumā personai neuzbrūk improvizētā veidā; tieši pretēji, viņš vai viņa ir mērķis, jo pieder konkrētai ģimenei, un tas notiek, balstoties uz sen iedibinātu kodeksu. Salīdzinot ar citām situācijām, kad persona baidās no uzbrukumiem vai pat nonāvēšanas, piemēram, ja viņa ir parādā naudu vai ja viņu vajā mafija, personas, kuras baidās no vajāšanas asinsatriebības dēļ, nav apdraudētas viņu pašu darbību dēļ, bet gan pienākumu dēļ, kurus, kā tiek uzskatīts, uzņēmušies citi viņu ģimenes locekļi (dzīvi vai miruši). Līdz ar to šīs personas nav vienkārši izolētas asinsatriebības upuri, bet gan kodeksa, kas regulē šo asinsatriebības tradīciju, upuri” (14. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">40</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes) (C‑621/21, EU:C:2024:47, 64. un 65. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">41</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes) (C‑621/21, EU:C:2024:47, 66.–69. punkts).</p>
</body>
</html>
