<TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Itālijas tiesības</HT></HT></P></TI>42000. gada 23. maija decreto legislativo n. 164, attuazione della direttiva n. 98/30/CE recante norme comuni per il mercato interno del gas naturale, a norma dell’articolo 41 della legge 17 maggio 1999, n. 144 (Leģislatīvais dekrēts Nr. 164, ar kuru atbilstoši 1999. gada 17. maija Likuma Nr. 144 41. pantam tiek ieviesta Direktīva 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum) (2000. gada 20. jūnija GURI Nr. 142) 14. pantā ir noteikts, ka dabasgāzes sadale principā ir sabiedriskais pakalpojums, ko pašvaldības uztic koncesionāriem, kurus izvēlas vienīgi konkursa kārtībā uz termiņu, kas nedrīkst pārsniegt divpadsmit gadus.5Attiecībā uz spēkā esošajām dabasgāzes sadales koncesijām, kuras nav piešķirtas publiskas procedūras ietvaros, šī leģislatīvā dekrēta 15. panta 5. punktā ir noteikts:Gāzes sadales pakalpojumu koncesijas, kas pastāv šī dekrēta spēkā stāšanās brīdī, kā arī tās, kas ir piešķirtas sabiedrībām, kuras ir izveidojušās, pārveidojoties pašreizējiem pārvaldītājiem, turpina būt spēkā līdz noteiktajam beigu termiņam, ja tas iekļaujas 7. punktā paredzētajā pārejas perioda termiņā. Pastāvošajām koncesijām, kurām nav paredzēts beigu termiņš vai ir paredzēts termiņš, kas pārsniedz pārejas periodu, turpina pastāvēt līdz brīdim, kad beidzās pārejas periods. Šajā pēdējā minētajā gadījumā pastāvošo koncesiju īpašniekiem tiek atzīta kompensācija, par kuras izmaksu atbild jaunais pārvaldītājs [..] un kura tiek aprēķināta, ievērojot vienošanos un līgumu noteikumus un, ciktāl šie noteikumi nav izsecināmi no pušu paustās gribas, izmantojot kritērijus, kas izklāstīti 24. panta a) un b) punktā 1925. gada 15. oktobra regio decreto n. 2578 [approvazione del testo unico della legge sull’assunzione direta dei pubblici servizi da parte dei comuni e delle province (Karaļa Dekrēts Nr. 2578, ar ko apstiprina vienoto likumu par sabiedrisko pakalpojumu tiešu izpildi, ko veic pašvaldības un provinces) (1926. gada 4. marta GURI Nr. 52)]. Nekādā ziņā nav iekļauts pārvaldības attiecību pirmstermiņa izbeigšanas dēļ zaudētās peļņas novērtējums.
6Karaļa 1925. gada 15. oktobra Dekrēta Nr. 257824. pantā ir paredzēts, ka, regulējot to, kā pašvaldības izpērk koncesijā nodotos pakalpojumus, ir noteikts, ka ir jāņem vērā šādi kritēriji:- a)iekārtas un attiecīgās kustamās un nekustamās mantas rūpnieciskā vērtība, ņemot vērā laiku, kas pagājis no ekspluatācijas faktiskās sākšanas un no iekārtas vai materiāla iespējamiem ekspluatācijas atjaunošanas datumiem, kā arī ievērojot koncesijas līgumā ietvertās klauzulas par minētā materiāla īpašībām koncesijas beigu datumā;
- b)pašvaldību izmaksātie avansi vai subsīdijas, kā arī proporcionālā reģistrācijas nodevu, ko avansā samaksājuši koncesionāri, un prēmiju, kuras, iespējams, samaksātas pašvaldībām – koncesijas piešķīrējām, apjoms, vienmēr ņemot vērā iepriekšējā punktā norādītos elementus.
72011. gada 12. novembra Decreto n. 226 del ministro dello sviluppo economico et del ministre per i rapporti con le regioni e la coesione territoriale recante regolamento per i criteri di gara e per la valutazione dell’offerta per l’affidamento del servizio della distribuzione del gas naturale, in attuazione dell’articolo 46‑bis del decreto legge 1 ottobre 2007 n. 159, convertito in legge, con modificazioni, dalla legge 29. novembre 2007, n. 222 (ekonomikas attīstības ministra un ministra, kas atbild par attiecībām ar reģioniem un teritoriālo kohēziju, Dekrēts Nr. 226 par regulējumu saistībā ar iepirkumu un piedāvājumu novērtēšanas kritērijiem attiecībā uz dabasgāzes sadales sabiedrisko pakalpojumu, izpildot 46.bis pantu 2007. gada 1. oktobra Dekrētlikumā Nr. 159, kas ar grozījumiem pārveidots par likumu ar 2007. gada 29. novembra Likumu Nr. 222) (2012. gada 27. janvāra GURI Nr. 22 kārtējais pielikums) 5. panta 2. un 3. punkta sākotnējā redakcijā bija noteikts:2.Kompensācijas vērtība to koncesiju īpašniekiem, uz kurām īpašumtiesības tiek nodotas un attiecībā uz kurām nav paredzēts beigu termiņš vai ir paredzēts parastais beigu termiņš, kas pārsniedz īpašumtiesību nodošanas datumu, kurš ir noteikts paziņojumā par jauno iepirkumu pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršanai, tiek aprēķināta, pamatojoties uz vienošanos vai līgumu noteikumiem saskaņā ar 2000. gada 23. maija Leģislatīvā dekrēta Nr. 164 15. panta 5. punktu un dekrēta grozījumiem, it īpaši gadījumos, kad līgums tiek izbeigts pirms parastā beigu termiņa.3.Ja no līguma dokumentiem nevar secināt 2. punktā minētās īpašniekiem pienākošās kompensācijas vērtības aprēķina metodoloģiju, tostarp gadījumā, kad ir vispārīgi norādīts, ka kompensācijas vērtībai ir jāatbilst tirgus cenām, Karaļa 1925. gada 15. oktobra Dekrēta Nr. 257824. panta ceturtās daļas a) un b) punktā minētie kritēriji, izmantojot 5.–13. punktā norādītās procedūras, tiek piemēroti tikai attiecībā uz to pārvaldītāja īpašumā esošās iekārtas daļu, kuru pēc tiesību parastā termiņa beigām nav paredzēts bez maksas nodot vietējai iestādei – koncesijas piešķīrējai.
82013. gada 21. jūnija decreto‑legge n. 69 convertito, con modificazioni, dalla legge 9 agosto 2013 n. 98, disposizioni urgenti per il rilancio dell’economia (Dekrētlikums Nr. 69, kas ar grozījumiem pārveidots par likumu ar 2013. gada 9. augusta Likumu Nr. 98, ar ko nosaka steidzamas tiesību normas ekonomikas stimulēšanai) (2013. gada 21. jūnija GURI Nr. 144 kārtējais pielikums) 4. panta 6. punktā ir noteikts – lai būtu vieglāk rīkot iepirkumu par gāzes sadales pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršanu un lai samazinātu izmaksas vietējām iestādēm un uzņēmumiem, Ekonomikas attīstības ministrija var izdot pamatnostādnes par kritērijiem un operatīvajām procedūrām, lai novērtētu par dabasgāzes sadales iekārtām pienākošās kompensācijas vērtību saskaņā ar 2011. gada 12. novembra Dekrēta Nr. 226 5. pantu.92014. gada 22. maija Ministrijas dekrētā Nr. 74951 tika apstiprinātas pamatnostādnes par kritērijiem un piemērošanas procedūrām, lai noteiktu par dabasgāzes sadales iekārtām pienākošās kompensācijas vērtību, kas norādītas 2013. gada 21. jūnija Dekrētlikumā Nr. 69.10Ar 2013. gada 23. decembra decreto‑legge n. 145 convertito, con modificazioni, dalla legge 21 febbraio 2014 n. 9, interventi urgenti di avvio del piano “destinazione Italia» per il contenimento delle tariffe elettriche e del gas, per l’internazionalizzazione, lo sviluppo e la digitalizzazione delle imprese, nonché misure per la realizzazione di opere pubbliche ed EXPO 2015 (Dekrētlikums Nr. 145, kas ar grozījumiem pārveidots par likumu ar 2014. gada 21. februāra Likumu Nr. 9 un kas attiecas uz steidzamiem pasākumiem, lai īstenotu plānu Mērķis – Itālija, lai stabilizētu elektroenerģijas un gāzes tarifus sakarā ar uzņēmumu internacionalizāciju, attīstību un digitalizāciju, kā arī pasākumiem, lai īstenotu valsts būvdarbus un EXPO 2015), (2013. gada 23. decembra GURI Nr. 300), 1. panta 16. punktu tika grozīts 2000. gada 23. maija Leģislatīvā dekrēta Nr. 164 15. panta 5. punkts, saistībā ar regulējuma aspektiem, kas nav regulēti ar attiecīgajām konvencijām un līgumiem, aizvietojot atsauci uz kritērijiem, kuri noteikti Karaļa 1925. gada 15. oktobra Dekrēta Nr. 257824. panta a) un b) punktā, ar norādi uz pamatnostādnēm par kritērijiem un piemērošanas procedūrām, lai noteiktu kompensācijas vērtību, kas norādītas 2013. gada 21. jūnija Dekrētlikuma Nr. 69 4. panta 6. punktā.11Ar 2014. gada 24. jūnija decreto‑legge del 24 giugno 2014, n. 91 convertito, con modificazioni, dalla legge 11 agosto 2014 n. 116, disposizioni urgenti per il settore agricolo, la tutela ambientale e l’efficientamento energetico dell’edilizia scolastica e universitaria, il rilancio e lo sviluppo delle imprese, il contenimento dei costi gravanti sulle tariffe elettriche, nonché per la definizione immediata di adempimenti derivanti dalla normativa europea (Dekrētlikums Nr. 91, kas ar grozījumiem pārveidots par likumu ar 2014. gada 11. augusta Likumu Nr. 116 un kas ietver steidzamus pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības nozari, vides aizsardzību un energoefektivitāti skolu un universitāšu ēkās, uzņēmumu darbības atsākšanu un attīstību, ar elektroenerģijas tarifiem saistīto izmaksu samazināšanu un tūlītēju pasākumu noteikšanu saderības ar ES tiesībām nodrošināšanai) (2014. gada 24. jūnija GURI Nr. 144), ir veikti papildu grozījumi 2000. gada 23. maija Leģislatīvā dekrēta Nr. 164 15. panta 5. punktā, nosakot, ka kompensācija tiek aprēķināta saskaņā ar vienošanos un līgumu noteikumiem, ja vien tie ir noslēgti pirms [2011. gada 12. novembra Dekrēta Nr. 226] spēkā stāšanās dienas.122011. gada 12. novembra Dekrēta Nr. 226 5. panta 2. punktā, kas grozīts ar 2015. gada 20. maija Starpministriju dekrētu Nr. 106, ir paredzēts, ka līgumiskais noteikšanas kritērijs darbojas, ja vien līguma dokumenti ir parakstīti pirms 2012. gada 11. februāra un ietver visus metodoloģiskos elementus, piemēram, dažādiem aktīvu tipiem piemērojamos cenrāžu posteņus, kas ir jāpiemēro atjauninātam aktīvu stāvoklim, un fiziskā nolietojuma kritērijus, tostarp dažādo aktīvu tipu lietderīgo darbmūžu, lai arī iestāde varētu aprēķināt un pārbaudīt kompensācijas vērtību. Šī panta 3. punktā ir piebilsts, ka tad, ja kompensācijas vērtības aprēķināšanas metodoloģija nav secināma no līguma dokumentiem, kas ir parakstīti pirms 2012. gada 11. februāra, tostarp gadījumos, kad ir vispārīgi norādīts, ka kompensācijas vērtība ir jāaprēķina, pamatojoties uz Karaļa 1925. gada 15. oktobra Dekrētu Nr. 2578, neprecizējot metodoloģiju, vai ir jānovērtē pēc tirgus cenām, 2011. gada 12. novembra Dekrēta Nr. 226 5. panta 5.–13. punktā norādītās procedūras tiek piemērotas tikai attiecībā uz to pārvaldītāja īpašumā esošās iekārtas daļu, kuru pēc tiesību parastā termiņa beigām nav paredzēts bez maksas nodot vietējai iestādei – koncesijas piešķīrējai, ievērojot operatīvās procedūras, kas ir norādītas pamatnostādnēs par kritērijiem un operatīvajām procedūrām kompensācijas vērtības noteikšanai.