<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2005LVB.1000934101.case.xml"><NO.CASE>C-329/03</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62003J0329</NO.CELEX><NO.SEQ>0009.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>9357</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9372</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>16</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20050915">2005. GADA 15. SEPTEMBRA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-329/03</LEFT><RIGHT>TRAPEZA TIS ELLADOS</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20050915">2005. gada 15. septembrī</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedibas valoda — grieķu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-329/03</P><P>par lūgumu sniegt prejudicialii nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,</P><P>ko <HT TYPE="ITALIC">Areios Pagos</HT> (Grieķija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20030331">2003. gada 31. martā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20030728">2003. gada 28. jūlijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P>Trapeza tis Ellados AE</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P>Banque Artesia.</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns <HT TYPE="ITALIC">[P. ¡aun],</HT> tiesneši N. Kolnerika <HT TYPE="ITALIC">[N. Colneric],</HT> K. Šīmans <HT TYPE="ITALIC">[K. Schiemann],</HT> E. Juhāss <HT TYPE="ITALIC">[E. Juhász]</HT> un M. Ilešičs <HT TYPE="ITALIC">[M. Ilešič]</HT> (referents),</P><?PAGE NO="I-9358"?><P>generaladvokats F. Dž. Džeikobss <HT TYPE="ITALIC">[F. G. Jacobs],</HT></P><P>sekretāre L. Hjūleta <HT TYPE="ITALIC">[L. Hewlett],</HT> galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi <DATE ISO="20050203">2005. gada 3. februārī</DATE>,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Trapeza tis Ellados AE</HT> vārdā — I. Sutlers <HT TYPE="ITALIC">[I. Soufleros],</HT> K. Hristodulu <HT TYPE="ITALIC">[K. Christodoulou]</HT> un T. Kondovazenitis <HT TYPE="ITALIC">[T. Kontovazainitis], dikigoroi,</HT></P></ITEM><ITEM><P>Banque Artesia vārdā — F. Herberts <HT TYPE="ITALIC">[F. Herbert], avocat,</HT> un G. Stefanakis <HT TYPE="ITALIC">[G. Stefanakis]</HT> un E. Papakonstantinu <HT TYPE="ITALIC">[E. Papakonstantinou], dikigoroi,</HT></P></ITEM><ITEM><P>Grieķijas valdības vārdā — P. Milonopuls <HT TYPE="ITALIC">[P. Mylonopoulos]</HT> un M. Apesoss <HT TYPE="ITALIC">[M. Apessos],</HT> kā arī V. Peleku <HT TYPE="ITALIC">[V. Pelekou],</HT> pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — H. Stēvlbeks <HT TYPE="ITALIC">[H. Støvlbæk]</HT> un G. Zavs <HT TYPE="ITALIC">[G, Zavvos],</HT> pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē <DATE ISO="20050414">2005. gada 14. aprīlī</DATE>,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="I-9359"?><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālii nolēmumu ir par to, kā interpretēt I pielikuma B saraksta IV A pozīciju un D saraksta VI pozīciju Padomes <DATE ISO="19600511">1960. gada 11. maija</DATE> Pirmajā direktīvā par Līguma 67. panta īstenošanu (<REF.DOC.OJ COLL="P" NO.OJ="043" DATE.PUB="1960" PAGE.FIRST="921">OV 1960,43, 921. Ipp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>Pirmā direktīva<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šo lūgumu iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Areios Pagos</HT> (Grieķijas Kasācijas tiesa), izskatot lietu <HT TYPE="ITALIC">Trapeza tis Ellados</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>Grieķijas Banka<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>) pret <HT TYPE="ITALIC">Banque Artesia</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>Artesia<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>)</HT> par <HT TYPE="ITALIC">Artesia</HT> prasību atlīdzināt kaitējumu, kas tai radies sakarā ar Grieķijas Bankas atteikumu atļaut kreditēt kontu konvertējamās grieķu drahmās ar šo obligāciju likvidācijas ieņēmumiem.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Artesia,</HT> kuras juridiskā adrese ir Briselē (Beļģijā), tās filiālē Atēnās (Grieķijā) bija atvērts konts konvertējamās grieķu drahmās.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9360"?><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Laika posmā no <DATE ISO="19810428">1981. gada 28. aprīļa</DATE> līdz <DATE ISO="19820730">1982. gada 30. jūlija</DATE>m <HT TYPE="ITALIC">Artesia</HT> no <HT TYPE="ITALIC">Elliniki Trapeza Viomichanikis Anaptixeos (ETVA) Anónimos Etairia</HT> (Grieķijas industriālās attīstības banka, turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>ETVA<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>),</HT> kuras akcijas pieder Grieķijas valstij, nopirka šīs bankas emitētās obligācijas, kas bija denominētas valsts valūtā, kuru termiņš bija viens gads no emisijas un kas bija tirgotas un kotētas biržā. Samaksa par šīm obligācijām tika veikta no <HT TYPE="ITALIC">Artesia</HT> konta konvertējamās grieķu drahmās. Lai nodrošinātu pastāvīgu iespēju konvertēt šīm obligācijām atbilstošu naudas summu, bija nepieciešama īpaša Grieķijas Bankas atļauja.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT><DATE ISO="19820824">1982. gada 24. augustā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Artesia</HT> lūdza šai bankai atļauju kreditēt savu kontu konvertējamās grieķu drahmās ar attiecīgo obligāciju likvidācijas ieņēmumiem, paredzot repatriēt šos ieņēmumus uz Beļģiju. Laika posmā no <DATE ISO="19820825">1982. gada 25. augusta</DATE> līdz <DATE ISO="19861123">1986. gada 23. novembrim</DATE> Grieķijas Banka vairākkārt noraidīja šo lūgumu. <DATE ISO="19861124">1986. gada 24. novembrī</DATE> tā šo lūgumu tomēr apmierināja. Kā var spriest, tās atteikums vismaz daļēji bija pamatots ar to, ka nebija atļaujas <HT TYPE="ITALIC">Artesia</HT> konta konvertējamās grieķu drahmās izmantošanai attiecīgo obligāciju sākotnējai iegūšanai un ka tāpēc šis konts vairs nebija konvertējams.</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Uzskatot, ka laika posmā no <DATE ISO="19820930">1982. gada 30. septembra</DATE> līdz <DATE ISO="19861211">1986. gada 11. decembrim</DATE> tā ir cietusi zaudējumus Grieķijas Bankas atteikuma dēļ, <HT TYPE="ITALIC">Artesia</HT> <DATE ISO="19870428">1987. gada 28. aprīlī</DATE> cēla pret šo banku prasību par atlīdzību. <HT TYPE="ITALIC">Artesia</HT> norādīja, ka uz tās veikto obligāciju iegādi attiecas Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksta VI A pozīcija, tāpēc dalībvalstīm bija pienākums paredzēt attiecīgās atļaujas piešķiršanu, pamatojoties uz šīs direktīvas 2. pantu. Lietu izskatīja <HT TYPE="ITALIC">Polymeles Protodikeio Athinon</HT> (Atēnu Pirmās instances tiesa), <HT TYPE="ITALIC">Efeteio Athinon</HT> (Atēnu Apelācijas tiesa), pēc tam — <HT TYPE="ITALIC">Areios Pagos</HT> (Grieķijas Kasācijas tiesa), kura nodeva lietu atpakaļ izskatīšanai <HT TYPE="ITALIC">Efeteio Athinon.</HT> <DATE ISO="20010727">2001. gada 27. jūlijā</DATE> minētā tiesa piesprieda Grieķijas Bankai samaksāt atlīdzību <HT TYPE="ITALIC">Artesia.</HT> Šī tiesa uzskatīja, ka uz attiecīgo darījumu pēc būtības attiecās Pirmās direktīvas 2. pants un I pielikuma B saraksts.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9361"?><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Tā kā Grieķijas Banka iesniedza kasācijas sūdzību, <HT TYPE="ITALIC">Areios Pagos</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>1)</NO.P><TXT>Ņemot vērā D saraksta normu, kas atsaucas uz Pirmās direktīvas [..] 4. pantu, un VI nomenklatūras kategoriju attiecībā uz <QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>Īstermiņa ieguldījumiem Valsts kases parādzīmēs un citos vērtspapīros, ko parasti tirgo naudas tirgū<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/>, tiek jautāts, vai šī norma — saskaņā ar tās jēgu un mērķi vai tās interpretāciju, ievērojot iespējamo vispārējo praksi starptautiskās tirdzniecības jomā, proti, ka vērtspapīri ar viena gada termiņu, tādi kā attiecīgās <HT TYPE="ITALIC">ETVA</HT> obligācijas, ir īstermiņa ieguldījumi — regulē: a) biržā tirgotas un tajā iekļautas obligācijas, kuru termiņš ir viens gads no emisijas un kuras emitējusi akciju sabiedrības formā nodibināta banka, kuras akcijas pieder valstij, b) biržā tirgotas un tajā iekļautas obligācijas, kuru termiņš ir viens gads no emisijas un kuras emitējusi akciju sabiedrības formā nodibināta banka?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ņemot vērā D saraksta normu, kas atsaucas uz [Pirmās] direktīvas [..] 4. pantu, un IX nomenklatūras kategoriju, kas paredz <QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>Norēķinu un noguldījuma kontu atvēršanu un līdzekļu izvietošanu tajos, noguldījuma vai noguldījuma konta naudas līdzekļu repatriāciju vai izmantošanu kredītiestādēs<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>, tiek jautāts, vai šī norma, saskaņā ar tās jēgu un mērķi, regulē noguldījuma kontā esošo naudas līdzekļu, kas saņemti atbilstoši šajā spriedumā minētajam Monetārās komitejas lēmumam 1097/1959 (importētas ārvalstu valūtas ieņēmumu veidā u.c.) un kas ir izvietoti kā noguldījumi valsts valūtā, kura ir konvertējama ārvalstu valūtā, izmantošanu bankā kā kredītiestādē?<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-9362"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par pieteikumu atkārtoti sākt mutvārdu procesu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar pieteikumu, kas Tiesas kancelejā reģistrēts <DATE ISO="20050708">2005. gada 8. jūlijā</DATE>, Grieķijas Banka lūdza atkārtoti sākt mutvārdu procesu.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Tiesa var izdot rīkojumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu atbilstoši tās Reglamenta 61. pantam, ja tā uzskata, ka nav guvusi pietiekamu skaidrību vai ka lieta ir jāizlemj, pamatojoties uz tādiem argumentiem, kurus lietas dalībnieki nav apsprieduši (<DATE ISO="20000210">2000. gada 10. februāra</DATE> spriedumi lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-270/97+C-271/97" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-929">C-270/97 un C-271/97 <HT TYPE="ITALIC">Deutche Post, Recueil,</HT> I-929.1pp., 30. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20020618">2002. gada 18. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-299/99" YEAR="2002" PAGE.ECR="I-5475">C-299/99 <HT TYPE="ITALIC">Philips, Recueil,</HT> I-5475. lpp., 20. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā nav pamata izdot rīkojumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu. Līdz ar to ir jānoraida pieteikums izdot rīkojumu par šādu atkārtotu sākšanu.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Kopienu tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>EEK līguma 67. pants (jaunajā redakcijā — EK līguma 67. pants, kas zaudējis spēku ar Amsterdamas Līgumu) paredz:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Pārejas laikā un ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu kopējā tirgus pienācīgu darbību, dalībvalstis pakāpeniski atceļ savstarpējos ierobežojumus tā kapitāla apritei,<?PAGE NO="I-9363"?> kurš pieder dalībvalstu rezidentiem, kā arī jebkādu diskrimināciju pilsonības, pušu dzīvesvietas vai šā kapitāla ieguldījuma vietas dēļ.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Kārtējos maksājumus, kas saistīti ar kapitāla apriti dalībvalstu starpā, atbrīvo no visiem ierobežojumiem vēlākais līdz pirmā posma beigām.<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar Pirmās direktīvas apsvērumu EEK līguma mērķu īstenošana prasa iespējami lielāku kapitāla aprites brīvību starp dalībvalstīm un attiecīgi iespējami plašāku un ātrāku kapitāla aprites liberalizāciju starp šīm valstīm.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Atbilstoši minētās direktīvas 1. panta 1. un 3. punktam, dalībvalstis piešķir jebkādu valūtas maiņas atļauju, kas vajadzīga darījumu noslēgšanai vai izpildei un pārvedumiem starp dalībvalstu rezidentiem attiecībā uz kapitāla aprites veidiem, kas uzskaitīti šīs pašas direktīvas I pielikuma A sarakstā un, ar noteiktiem nosacījumiem, C sarakstā.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Pirmās direktīvas 2. panta 1. punkts paredz, ka <QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>dalībvalstis piešķir vispārējās atļaujas darījumu noslēgšanai vai izpildei un pārvedumiem starp dalībvalstu rezidentiem attiecībā uz kapitāla aprites veidiem, kas uzskaitīti [šīs] direktīvas I pielikuma B sarakstā<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/> [neoficiāls tulkojums].</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Šāds pienākums piešķirt atļauju savukārt nav noteikts attiecībā uz šī paša pielikuma D sarakstā uzskaitītajiem kapitāla aprites veidiem. Dalībvalstīm ir tiesības saglabāt savus ierobežojumus attiecībā uz šiem darījumiem.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9364"?><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Pirmās direktīvas 4. pants noteic:</TXT><P><QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>Vismaz reizi gadā Monetārā komiteja pārbauda ierobežojumus, kas attiecas uz šīs direktīvas I pielikuma sarakstos uzskaitītajiem kapitāla aprites veidiem; tā ziņo Komisijai par ierobežojumiem, ko varētu atcelt.<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/> [Neoficiāls tulkojums]</P></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksta IV A pozīcijā uzskaitītie kapitāla aprites veidi attiecībā uz <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>direktīvas 2. pantā paredzētajiem kapitāla aprites veidiem<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/> tostarp ietver <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>nerezidentu veikta biržā tirgoto valsts vērtspapīru iegāde (izņemot kopējo ieguldījumu fondu daļas) un to likvidācijas ieņēmumu repatriācija<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/>, uz ko attiecas nomenklatūras IV A pozīcija. Tās 3. punkta i) apakšpunktā tostarp ir iekļauta obligāciju, kas <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>denominētas valsts valūtā<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/>, iegāde, un 4. punktā — <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>obligāciju likvidācijas ieņēmumu repatriācija<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Starp kapitāla aprites veidiem, kas uzskaitīti Pirmās direktīvas I pielikuma D sarakstā saistībā ar <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>direktīvas 4. pantā paredzētajiem kapitāla aprites veidiem<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/>, ir paredzēti šādi veidi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>īstermiņa ieguldījumi Valsts kases parādzīmēs un citos vērtspapīros, ko parasti tirgo naudas tirgū<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/>, uz kuriem attiecas nomenklatūras VI pozīcija. Tā tostarp ietver nerezidentu veiktos īstermiņa ieguldījumus valsts naudas tirgū un to likvidācijas ieņēmumu repatriāciju;</P></ITEM><?PAGE NO="I-9365"?><ITEM><P><QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>norēķinu un noguldījuma kontu atvēršana un papildināšana, norēķinu vai noguldījuma konta līdzekļu repatriācija vai izmantošana kredītiestādēs<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/>, uz ko attiecas nomenklatūras IX pozīcija. Tā tostarp ietver nerezidentu darījumus valsts kredītiestādēs un ir piemērojama kontiem un naudas līdzekļiem gan valsts, gan ārvalstu valūtās.</P></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Valsts tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Monetārās komitejas <DATE ISO="19590523">1959. gada 23. maija</DATE> Lēmums 1097 par ierobežotas konvertēšanas sistēmas piemērošanu Grieķijā <HT TYPE="ITALIC">(FEKA'109/<DATE ISO="19590616">16.6.1959</DATE>)</HT> pamata lietas faktu iestāšanās brīdī paredzēja, ka Grieķijas Bankā un citās licencētās bankās uz to personu vārda, kuru pastāvīgā rezidence ir ārvalstīs, var tikt atvērti divu kategoriju noguldījumu konti, proti, konti konvertējamās grieķu drahmās un konti ārvalstu valūtās.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Atbilstoši šim lēmumam,kontus konvertējamās grieķu drahmās varēja izmantot tikai noteiktiem mērķiem un līdzekļu ieskaitīšanu tajos varēja veikt tikai ierobežotā, uzskaitītā veidā. Minētais lēmums noteica — ja grieķu drahmas ir tikušas izmantotas bez Grieķijas Bankas īpašās atļaujas tām neparedzētam mērķim, tās vairs nav konvertējamas.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiein jautājumiem</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par pirmo jautājumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Ar savu pirmo jautājumu <HT TYPE="ITALIC">Areios Pagos</HT> pēc būtības vaicā: vai biržā tirgoto un kotēto, valsts valūtā denominēto obligāciju, kuru termiņš ir viens gads no to emisijas un<?PAGE NO="I-9366"?> kuras emitējusi dalībvalstī nodibināta un šai valstij piederoša banka, iegāde ir <QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>biržā tirgoto valsts parādzīmju [..] iegāde<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/> Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksta IV pozīcijas izpratnē vai <QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>īstermiņa ieguldījumi Valsts kases parādzīmēs un citos vērtspapīros, ko parasti tirgo naudas tirgū<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/> šī paša pielikuma D saraksta VI pozīcijas izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Starp pamata lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka Pirmās direktīvas izpratnē <HT TYPE="ITALIC">Artesia</HT> ir banka — <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>nerezidents<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/>, kura Grieķijā iegādājās attiecīgās obligācijas un kura vēlējās to likvidācijas ieņēmumus repatriēt uz Beļģiju. Tāpat ir skaidrs, ka šīs obligācijas ir valsts valūtā denominēti <QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>valsts vērtspapīri<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/>, kuru termiņš ir viens gads no emisijas un kurus tirgoja un arī kotēja biržā.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Artesia</HT> un Eiropas Kopienu Komisija norāda, ka uz iepriekš minētajām obligācijām attiecas Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksta IV A pozīcija. Savukārt Grieķijas Banka un Grieķijas valdība apgalvo, ka uz tām attiecas šī paša pielikuma D saraksta VI pozīcija.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Tātad pamata prāva radās sakarā ar attiecīgajām obligācijām piemītošo kritēriju atšķirīgu interpretāciju. Šī prāva ir par jēdzienu <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>biržā tirgotie vērtspapīri<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/> un <QUOT.START ID="QS0023" REF.END="QE0023" CODE="201C"/>vērtspapīri, ko parasti tirgo naudas tirgū<QUOT.END ID="QE0023" REF.START="QS0023" CODE="201D"/> interpretāciju. Tās mērķis ir arī noskaidrot, vai attiecīgo obligāciju termiņš ir to definīcijas noteicošais kritērijs. Grieķijas Banka un Grieķijas valdība uzskata, ka attiecīgās obligācijas ir <QUOT.START ID="QS0024" REF.END="QE0024" CODE="201C"/>vērtspapīri, ko parasti tirgo naudas tirgū<QUOT.END ID="QE0024" REF.START="QS0024" CODE="201D"/> Pirmās direktīvas I pielikuma D saraksta VI pozīcijas izpratnē, neraugoties uz to, kas tās tirgoja biržā.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9367"?><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Atbilstoši Līguma 67. pantam kapitāla brīva aprite prasa, lai tiktu atcelti ierobežojumi tā kapitāla apritei, kas pieder dalībvalstu rezidentiem, kā arī diskriminācija pilsonības, pušu dzīvesvietas vai šī kapitāla ieguldījuma vietas dēļ. Lai piemērotu iepriekš minēto 67. pantu, Pirmā direktīva paredz atsevišķu kapitāla aprites veidu pilnīgu liberalizāciju un tās mērķis ir izraisīt administratīvo šķēršļu atcelšanu, kuri, lai arī nenosakot valūtas maiņas atļaujas un neietekmējot vērtspapīru iegādi, ko veic ārvalstnieki, tomēr ir traucēklis visplašākajai un visātrākajai kapitāla aprites liberalizācijai starp dalībvalstīm, kas saskaņā ar Pirmās direktīvas apsvērumu ir vajadzīga Eiropas Kopienas mērķu sasniegšanai (skat. <DATE ISO="19860624">1986. gada 24. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="157/85" YEAR="1986" PAGE.ECR="2013">157/85 <HT TYPE="ITALIC">Brugnoni</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ruffinengo, Recueil,</HT> 2013. 1pp., 21. un 22. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Šajā sakarā, pat ja iepriekš minētā pielikuma D saraksta VI pozīcijā būtu iekļauts jēdziens <QUOT.START ID="QS0025" REF.END="QE0025" CODE="201C"/>vērtspapīri, ko parasti tirgo naudas tirgū<QUOT.END ID="QE0025" REF.START="QS0025" CODE="201D"/>, Pirmā direktīva nesniedz nekādu šī jēdziena definīciju. Savukārt šī direktīva atsaucas uz jēdzienu <QUOT.START ID="QS0026" REF.END="QE0026" CODE="201C"/>biržā tirgotie vērtspapīri<QUOT.END ID="QE0026" REF.START="QS0026" CODE="201D"/> tā paša pielikuma B saraksta IV A pozīcijā, kā arī tās paskaidrojumos, kuros ir sniegta šī jēdziena definīcija. Saskaņā ar šiem paskaidrojumiem, kas ir jāuzskata par minētās direktīvas neatņemamu sastāvdaļu (skat. <DATE ISO="19880204">1988. gada 4. februāra</DATE> sprieduma lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="143/86" YEAR="1988" PAGE.ECR="625">143/86 <HT TYPE="ITALIC">East</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> 625. lpp., 11. punkts</REF.DOC.ECR>), <QUOT.START ID="QS0027" REF.END="QE0027" CODE="201C"/>biržā tirgotie vērtspapīri<QUOT.END ID="QE0027" REF.START="QS0027" CODE="201D"/> ir <QUOT.START ID="QS0028" REF.END="QE0028" CODE="201C"/>vērtspapīri, kuru darījumus regulē nolikumi un kuru cenas regulāri publicē vai nu oficiālās biržas (kotētie vērtspapīri), vai citas struktūras, kas saistītas ar biržām, piemēram, banku komitejas (nekotētie vērtspapīri)<QUOT.END ID="QE0028" REF.START="QS0028" CODE="201D"/> [neoficiāls tulkojums]. Kā norāda Komisija, šī definīcija nozīmē to, ka Kopienas likumdevējs uzsvēra biržas darbību regulējošo nolikumu svarīgumu, jo īpaši izmantojot tās normas, kas garantē biržas darbības pārskatāmību un darījumos iesaistīto vērtspapīru cenas publicēšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Attiecībā uz Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksta IV A pozīcijā paredzētajiem <QUOT.START ID="QS0029" REF.END="QE0029" CODE="201C"/>biržās tirgotiem vērtspapīriem<QUOT.END ID="QE0029" REF.START="QS0029" CODE="201D"/> Kopienas likumdevējs uzskatīja — uz vērtspapīriem,<?PAGE NO="I-9368"?> ko pārdod tādā regulētā tirgū kā birža, var attiecināt vispārējo atļauju, ko piešķir attiecīgā dalībvalsts, darījumu slēgšanai vai izpildei, kā arī pārvedumiem starp dalībvalstu rezidentiem.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Savukārt Pirmās direktīvas I pielikuma D saraksta VI pozīcijā minētais naudas tirgus, salīdzinot ar biržu, tiek regulēts mazāk. Darījumi naudas tirgū parasti tiek slēgti pēc privāti veiktām sarunām, kuras, salīdzinot ar biržu, notiek mazāk pārskatāmā vidē. Šo apgalvojumu apstiprina arī fakts, ka <QUOT.START ID="QS0030" REF.END="QE0030" CODE="201C"/>vērtspapīru, ko parasti tirgo naudas tirgu<QUOT.END ID="QE0030" REF.START="QS0030" CODE="201D"/> būtiskā pazīme ir tāda, ka to cenu nenosaka ar publiskās kotēšanas palīdzību, kas valsts iestādēm var būt nepieciešama to vērtības noteikšanai, lai izvairītos no jebkādas krāpšanas saistībā ar fiktīvām cenām. Savukārt tas tā nav attiecībā uz <QUOT.START ID="QS0031" REF.END="QE0031" CODE="201C"/>biržās tirgotiem vērtspapīriem<QUOT.END ID="QE0031" REF.START="QS0031" CODE="201D"/>, kā to arī atzīmējis ģeneraladvokats savu secinājumu 43. punktā.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>No lietas materiāliem izriet, ka vērtspapīrus, lai gan tos tirgoja biržā, faktiski iegādājās no <HT TYPE="ITALIC">ETVA.</HT> Tomēr pretēji tam, ko tiesas sēdē apgalvoja Grieķijas Banka, šis apstāklis neietekmē attiecīgo obligāciju būtību. Kā to arī atzina ģeneraladvokats savu secinājumu 40. punktā, Pirmā direktīva neparedz, ka vērtspapīru tirdzniecības vieta un to iegādes vieta ir viena un tā pati. Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksts paredz <QUOT.START ID="QS0032" REF.END="QE0032" CODE="201C"/>biržās tirgoto vērtspapīru [..] iegādi<QUOT.END ID="QE0032" REF.START="QS0032" CODE="201D"/>, un vērtspapīru iegādei nav jānotiek biržā. Noteicošais kritērijs ir tas, ka tie ir tirgoti biržā. Minētajā punktā ģeneraladvokats turklāt atzīmēja, ka šādu interpretāciju apstiprina visu Pirmās direktīvas valodu redakcijas pārbaude.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Ja vērtspapīru termiņš varētu būt noteicošais tiem vērtspapīriem, kuri ir iekļauti Pirmās direktīvas I pielikuma D sarakstā un kuri šīs direktīvas 4. panta izpratnē ir<?PAGE NO="I-9369"?> pakļauti ierobežojumam, proti <QUOT.START ID="QS0033" REF.END="QE0033" CODE="201C"/>īstermiņa ieguldījumi Valsts kases parādzīmēs un citos vērtspapīros, ko parasti tirgo naudas tirgū<QUOT.END ID="QE0033" REF.START="QS0033" CODE="201D"/>, tad <QUOT.START ID="QS0034" REF.END="QE0034" CODE="201C"/>biržās tirgoto vērtspapīru<QUOT.END ID="QE0034" REF.START="QS0034" CODE="201D"/> gadījumā tas tomēr tā nav. Šie vērtspapīri ir paredzēti tikai tā paša pielikuma B saraksta IVA pozīcijā, kā arī Pirmās direktīvas paskaidrojumos. Šie paskaidrojumi tieši atsaucas uz IV pozīciju un paredz vienīgi to, kāda veida iestāde emitē obligācijas, proti, gan <QUOT.START ID="QS0035" REF.END="QE0035" CODE="201C"/>privātās, gan publiskās iestādes<QUOT.END ID="QE0035" REF.START="QS0035" CODE="201D"/>. Tā ir Padomes <DATE ISO="19861117">1986. gada 17. novembra</DATE> Direktīva 86/566/EEK, ar ko groza Pirmo direktīvu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="332" DATE.PUB="1986" PAGE.FIRST="22">OV L 332, 22. lpp.</REF.DOC.OJ>), un Padomes <DATE ISO="19880624">1988. gada 24. jūnija</DATE> Direktīva 88/361/EEK par Līguma 67. panta īstenošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="178" DATE.PUB="1988" PAGE.FIRST="5">OV L 178, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>), kuras paredz īstermiņa obligāciju definīciju, un šīm direktīvām nav atpakaļejoša spēka. Turklāt Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksta IV A pozīcijas redakcija ļauj spriest, ka Kopienas likumdevējs vēlējās definēt <QUOT.START ID="QS0036" REF.END="QE0036" CODE="201C"/>biržās tirgotos vērtspapīrus<QUOT.END ID="QE0036" REF.START="QS0036" CODE="201D"/> saskaņā ar citiem kritērijiem, nevis to termiņu.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka attiecīgās obligācijas ir <QUOT.START ID="QS0037" REF.END="QE0037" CODE="201C"/>biržās tirgotie vērtspapīri<QUOT.END ID="QE0037" REF.START="QS0037" CODE="201D"/> Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksta IV A pozīcijas un Pirmās direktīvas paskaidrojumu izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Šādos apstākļos nav vajadzības pārbaudīt, vai šīs obligācijas vienlaikus atbilst tā paša pielikuma D saraksta VI pozīcijas kritērijiem. Patja tā būtu, tas nevar grozīt faktu, ka Pirmās direktīvas 2. pantā noteiktais liberālais režīms ir labvēlīgs attiecīgajiem kapitāla aprites veidiem, ciktāl tie atbilst Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksta kritērijiem. Neviens no šīs direktīvas noteikumiem neierobežo kapitāla aprites liberalizāciju, pamatojoties uz direktīvas 2. pantu, tikai tāpēc vien, ka tie paši kapitāla aprites veidi atbilst arī minētās direktīvas I pielikuma D saraksta noteikumiem. Pie tāda paša secinājuma var nonākt, interpretējot Pirmo direktīvu saskaņā ar tās mērķi, kas tās vienīgajā apsvērumā ir noteikts kā prasība pēc <QUOT.START ID="QS0038" REF.END="QE0038" CODE="201C"/>iespējami lielākas kapitāla aprites brīvības starp dalībvalstīm un attiecīgi iespējami plašākas un iespējami ātrākas šīs kapitāla aprites liberalizācijas<QUOT.END ID="QE0038" REF.START="QS0038" CODE="201D"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9370"?><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Ir jāpiebilst — fakts, ka pamata prāvā obligācijas ir emitējusi banka, kas ir valstij piederoša akciju sabiedrība, nemaina šo obligāciju būtību. Šajā sakarā paskaidrojumi Pirmās direktīvas pielikumā precizē, ka šīs obligācijas var emitēt gan privātās, gan publiskās sabiedrības, kā tas ir arī norādīts šī sprieduma 30. punktā.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Rezumējot iepriekš minēto, atbildei uz pirmo jautājumu ir jābūt šādai: uz biržā tirgotām un kotētām, valsts valūtā denomiņētām obligācijām, kuru termiņš ir viens gads no emisijas un kuras ir emitējusi kādā dalībvalstī nodibināta un šai dalībvalstij piederoša banka, attiecas Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksta IV A pozīcija. To iegādes, tāpat kā to likvidācijas ieņēmumus regulē šīs direktīvas 2. pants, kas atsaucas uz šīs pašas direktīvas I pielikuma B sarakstu, kurā paredzēta minēto ieņēmumu repatriācija.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par otro jautājumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Ar savu otro jautājumu <HT TYPE="ITALIC">Areios Pagos</HT> pēc būtības vaicā: vai uz kredītiestādē norēķinu vai noguldījumu kontos esošo naudas līdzekļu izmantošanu pirmajā jautājumā minēto obligāciju iegādei attiecas Pirmās direktīvas I pielikuma D saraksta IX pozīcija.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Saistībā ar Pirmo direktīvu kapitāla aprites veidi ir jāvērtē to kopumā, un, tā kā aprites virziens attiecas uz liberalizētajām kategorijām, tādas aprites avots, ņemot vērā šī sprieduma 32. punktā izklāstītos apsvērumus, principā nevar ietekmēt šo klasifikāciju. Turklāt liberalizētajās kategorijās ietilpstošo vērtspapīru iegāde tiktu<?PAGE NO="I-9371"?> nopietni traucēta, ja dalībvalstīm būtu brīva iespēja ierobežot norēķinu vai noguldījumu kontos esošos naudas līdzekļus šādas iegādes veikšanai.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild šādi: tas, ka Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksta IV A pozīcijā minēto vērtspapīru iegāde tika apmaksāta ar naudas līdzekļiem no norēķinu vai noguldījuma konta kredītiestādē, pat ietilpstot tā paša pielikuma D saraksta IX pozīcijā, neietekmē attiecīgā kapitāla aprites veida klasifikāciju kā piederīgu minētā pielikuma B saraksta IV A pozīcijai.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies citiem lietas dalībniekiem, iesniedzot apsvērumus Tiesai, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>uz biržā tirgotām un kotētām, valsts valūtā denominētām obligācijām, kuru termiņš ir viens gads no emisijas un kuras ir emitējusi kādā dalībvalstī nodibināta un šai dalībvalstij piederoša banka, attiecas I pielikuma B saraksta IV A pozīcija Padomes <DATE ISO="19600511">1960. gada 11. maija</DATE> Pirmajā direktīvā<?PAGE NO="I-9372"?> par Līguma 67. panta īstenošanu. To iegādi, tāpat kā to likvidācijas ieņēmumus regulē šīs direktīvas 2. pants, kas atsaucas uz šīs pašas direktīvas I pielikuma B sarakstu, kurš paredz minēto ieņēmumu repatriāciju;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>fakts, ka Pirmās direktīvas I pielikuma B saraksta IV A pozīcijā minēto vērtspapīru iegāde tika apmaksāta ar naudas līdzekļiem no norēķinu vai noguldījuma konta kredītiestādē, kaut arī tas ietilpst tā paša pielikuma D saraksta IX pozīcijā, nevar ietekmēt attiecīgā kapitāla aprites veida klasifikāciju kā piederīgu minētā pielikuma B saraksta IV A pozīcijai.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>