<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-563/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CJ0563</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:113">EU:C:2022:113</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>15</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>15</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 24.2.2022. – Lieta C‑563/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">ORLEN KolTrans</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (ceturtā palāta)</P><P>2022. gada 24. februārī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – poļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Dzelzceļa pārvadājumi</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2001/14/EK</KEYWORD><KEYWORD>4. pants</KEYWORD><KEYWORD>Infrastruktūras maksas noteikšana ar pārvaldītāja lēmumu</KEYWORD><KEYWORD>30. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pārsūdzības tiesības</KEYWORD><KEYWORD>30. panta 6. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Regulatīvās iestādes lēmumu pārbaude tiesā</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑563/20</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Sąd Okręgowy w Warszawie</HT> (Varšavas apgabaltiesa, Polija) iesniedza ar <DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobra</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20201028">2020. gada 28. oktobrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">ORLEN KolTrans sp. z o.o.</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Prezes Urzędu Transportu Kolejowego,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (ceturtā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>], tiesneši S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rodin</HT>], Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Bonichot</HT>] (referents), L. S. Rosi [<HT TYPE="ITALIC">L. S. Rossi</HT>] un O. Spinjana‑Matei [<HT TYPE="ITALIC">O</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Spineanu‑Matei</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Campos Sánchez‑Bordona</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">ORLEN KolTrans sp. z o.o</HT>. vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Salbert</HT>, <HT TYPE="ITALIC">radca prawny</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Prezes Urzędu Transportu Kolejowego</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Trela</HT>, <HT TYPE="ITALIC">radca prawny</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Majczyna</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Sasinowska</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Vrignon</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">S. L. Kalėda</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 30. panta 2., 5. un 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/14/EK (2001. gada 26. februāris) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="075" PAGE.FIRST="29" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 75, 29. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20071023">2007. gada 23. oktobra</DATE> Direktīvu 2007/58/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="315" PAGE.FIRST="44" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 315, 44. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Direktīva 2001/14<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">ORLEN KolTrans sp. z o.o</HT>., dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kura juridiskā adrese ir Plokā [<HT TYPE="ITALIC">Płock</HT>] (Polija), un <HT TYPE="ITALIC">Prezes Urzędu Transportu Kolejowego</HT> (Dzelzceļa pārvadājumu biroja priekšsēdētājs, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>DPB priekšsēdētājs<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) par maksas apmēra noteikšanu par <HT TYPE="ITALIC">PKP Polskie Linie Kolejowe S.A</HT>. Polijā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">PKP PLK</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) piederošās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/14 5., 11., 12., 16. un 20. apsvērumā ir teikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>(5)</NO.P><TXT>Lai nodrošinātu pārskatāmību un nediskriminējošu pieeju dzelzceļa infrastruktūrai attiecībā uz visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, visas piekļuves tiesību izmantošanai nepieciešamās ziņas ir publicējamas tīkla pārskatā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(11)</NO.P><TXT>Maksas iekasēšanas un jaudas iedalīšanas shēmām būtu jādod visiem uzņēmumiem vienlīdzīgas un nediskriminējošas piekļuves iespējas un, ciktāl iespējams, jāmēģina apmierināt visu lietotāju un transporta veidu vajadzības taisnīgi un bez diskriminācijas.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(12)</NO.P><TXT>Dalībvalstu norādītajās robežās maksas aprēķināšanas un jaudas iedalīšanas shēmām būtu jārosina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus uzlabot savas infrastruktūras izmantojumu.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(16)</NO.P><TXT>Maksas iekasēšanas un jaudas iedalīšanas shēmām būtu jāļauj uzņēmējiem godīgi konkurēt dzelzceļa pakalpojumu sniegšanā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(20)</NO.P><TXT>Ir vēlams dot infrastruktūras pārvaldītājiem noteiktu rīcības brīvību, lai varētu efektīvāk izmantot infrastruktūru.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Šī direktīva attiecas uz principiem un procedūrām, kas piemērojamas attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu.</ALINEA><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, ka dzelzceļa infrastruktūras maksas iekasēšanas un jaudas iedalīšanas shēmās ir ievēroti šajā direktīvā noteiktie principi, un tādējādi ļauj infrastruktūras pārvaldītājam laist pārdošanā un izmantot pieejamo infrastruktūras jaudu efektīvi un vislabākajā veidā.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 2. pantā ir ietvertas definīcijas. Tā redakcija ir šāda:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Šajā direktīvā:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>pretendents<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> nozīmē licencētu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu [..], kam ir ar sabiedriskiem pakalpojumiem saistīta vai komerciāla interese iegūt infrastruktūras jaudu [..], kuru mērķis ir nodrošināt dzelzceļa satiksmi savās attiecīgajās teritorijās;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>infrastruktūras pārvaldītājs<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> nozīmē jebkuru iestādi vai uzņēmumu, kas ir atbildīgs jo īpaši par dzelzceļa infrastruktūras izveidi un darbību. Šie pienākumi var ietvert arī infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu pārvaldīšanu. Infrastruktūras pārvaldītāja pienākumus visā tīklā vai tīkla daļā var uzticēt veikt dažādām iestādēm vai uzņēmumiem;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>k)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> nozīmē jebkuru publisku vai privātu uzņēmumu, kas ir licencēts saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un kura galvenais darbības veids ir dzelzceļa transporta pakalpojumu sniegšana attiecībā uz kravām un/vai pasažieriem, ar noteikumu, ka uzņēmumam jānodrošina vilce; šī definīcija ietver arī uzņēmumus, kas nodrošina tikai vilci;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs direktīvas II nodaļā, kas attiecas uz infrastruktūras maksu, ietvertajā 4. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Maksas ieviešana, noteikšana un iekasēšana<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis izveido maksāšanas sistēmu, ievērojot vadības neatkarību, kas noteikta Direktīvas 91/440/EEK 4. pantā.</ALINEA><ALINEA>Saskaņā ar minēto vadības neatkarības nosacījumu dalībvalstis paredz arī konkrētus maksāšanas noteikumus vai deleģē šādas pilnvaras infrastruktūras pārvaldītājam. Maksu par infrastruktūras lietošanu nosaka un iekasē infrastruktūras pārvaldītājs.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="004.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Izņemot gadījumus, kad tiek veikti īpaši pasākumi saskaņā ar 8. panta 2. punktu, infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka izmantojamās maksāšanas shēmas pamatā ir vieni un tie paši principi visā šo pārvaldītāju tīklā.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="004.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka maksāšanas shēmas piemērošanas iznākums ir līdzvērtīgas un nediskriminējošas maksas piemērošana dažādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus līdzīgās tirgus daļās, un ka faktiski piemērojamā maksa ir saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti tīkla pārskatā.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/14 5. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir tiesības bez diskriminācijas saņemt minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un sliežu ceļa piekļuvi apkalpes iekārtām, kā aprakstīts II pielikumā. To pakalpojumu sniegšanu, kas minēti II pielikuma 2. punktā, veic bez diskriminācijas, un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pieprasījumu var noraidīt vienīgi tad, ja tirgū ir atbilstīgas alternatīvas. Ja pakalpojumus piedāvā vairāki infrastruktūras pārvaldītāji, tad <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>galvenās infrastruktūras<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> nodrošinātājs pieliek visas saprātīgās pūles, lai veicinātu šo pakalpojumu sniegšanu.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 6. pantā, kas attiecas uz infrastruktūras izmaksām un to uzskaiti, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis izstrādā nosacījumus, attiecīgā gadījumā ieskaitot priekšapmaksas nosacījumus, lai nodrošinātu, ka normālos uzņēmējdarbības apstākļos un saprātīgā laikposmā infrastruktūras pārvaldītāja grāmatvedības rēķinos ienākumiem no infrastruktūras maksas, citas saimnieciskās darbības un valsts iemaksām, no vienas puses, jābūt vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem, no otras puses.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Infrastruktūras pārvaldītājus [..] stimulē samazināt infrastruktūras nodrošināšanas izmaksas un piekļuves maksas lielumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punkta nosacījumu īsteno vai nu ar tādām līgumsaistībām starp kompetento iestādi un infrastruktūras pārvaldītāju, kas aptver vismaz trīs gadu ilgu laikposmu un paredz valsts finansējumu, vai ar attiecīgu reglamentējošu pasākumu ieviešanu, kas paredz arī atbilstīgās pilnvaras.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="006.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Izstrādā izmaksu sadalījuma noteikšanas metodi. Dalībvalstis var prasīt tās iepriekšēju apstiprināšanu. Šī metode laiku pa laikam būtu jāaktualizē, lai tā atbilstu vislabākajai starptautiskajai praksei.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 7. pantu par maksas iekasēšanas principiem:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Maksu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu saņem infrastruktūras pārvaldītājs un izlieto, lai finansētu savu uzņēmējdarbību.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="007.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Neierobežojot 4. vai 5. punktu, vai 8. pantu, maksu par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un sliežu ceļa piekļuvi apkalpes iekārtām nosaka tādu, kādas ir tiešās izmaksas, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="5"?><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="007.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>Šis pants neaptver to pakalpojumu sniegšanu, kas minēti II pielikuma 2. punktā. Neierobežojot iepriekšminēto, nosakot II pielikuma 2. punktā norādīto pakalpojumu cenas, ņem vērā dzelzceļa transporta konkurētspēju.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 8.–12. pantā attiecīgi ir paredzēti izņēmumi no principiem attiecībā uz maksu, iespēja piešķirt infrastruktūras maksas atlaides, noteiktu izmaksu kompensācijas shēmas, darbības uzlabošanas shēma un iespēja saņemt maksu par jaudas rezervēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/14 III nodaļā par infrastruktūras jaudas iedalīšanu ir ietverts 17. pants, kura 1. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Neierobežojot Līguma 81., 82. un 86. pantu, ar pretendentu var noslēgt pamata vienošanos. Šī pamata vienošanās konkretizē pretendenta pieprasītās [..] infrastruktūras jaudas raksturlielumus [..]. Pamata vienošanās detalizēti neraksturo vilcienu ceļu, bet tai būtu jābūt tādai, kas censtos apmierināt pretendenta likumīgās komerciālās vajadzības. Dalībvalsts var prasīt, lai šo pamata vienošanos vispirms apstiprinātu regulatīvā iestāde, kas minēta šīs direktīvas 30. pantā.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 26. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Jaudas palielināšanas plāns<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="026.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Sešu mēnešu laikā pēc jaudas analīzes pabeigšanas infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā jaudas palielināšanas plānu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="026.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Jaudas palielināšanas plānu izstrādā pēc apspriešanās ar attiecīgās pārslogotās infrastruktūras lietotājiem.</P><P>Tajā norāda:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>jaudas palielināšanas iespējas un izmaksas, ieskaitot iespējamas piekļuves maksas izmaiņas.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>Pamatojoties uz norādīto iespējamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi, tajā nosaka arī, kā jārīkojas, lai palielinātu infrastruktūras jaudu, un iekļauj pasākumu īstenošanas kalendāro plānu.</ALINEA><ALINEA>Plānam var būt iepriekš jāsaņem dalībvalsts apstiprinājums.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/14 30. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Regulatīvā iestāde<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="030.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Neierobežojot 21. panta 6. punktu, dalībvalstis izveido regulatīvo iestādi. Šī iestāde, kas var būt par transporta jautājumiem atbildīgā ministrija vai jebkura cita iestāde, savā uzbūvē, finansējuma saņemšanā, juridiskajā formā un lēmumu pieņemšanā nav atkarīga ne no viena infrastruktūras pārvaldītāja, par maksas iekasēšanu atbildīgās iestādes, par jaudas iedalīšanu atbildīgās iestādes vai pretendenta. Turklāt tā savu funkciju izpildē ir neatkarīga no jebkuras kompetentas iestādes, kas iesaistīta pakalpojumu valsts līguma piešķiršanā. Iestāde darbojas<?PAGE NO="6"?> saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem principiem, kas ļauj pārsūdzības un regulatīvās funkcijas piešķirt atsevišķām struktūrām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="030.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Pretendentam ir tiesības iesniegt apelāciju regulatīvajā iestādē, ja tas uzskata, ka notikusi netaisnība, diskriminācija vai pretendents ir cietis jebkādā citā veidā, un jo īpaši var pārsūdzēt lēmumus, ko pieņēmis infrastruktūras pārvaldītājs vai, attiecīgā gadījumā, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums par:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>maksas aprēķināšanas shēmu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>tādu infrastruktūras maksas apjomu vai struktūru, ko pieteikuma iesniedzējam prasa vai var prasīt samaksāt;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="030.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Regulatīvā iestāde nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā maksa atbilst II nodaļas prasībām un nav diskriminējoša. Pretendentu un infrastruktūras pārvaldītāja pārrunas par infrastruktūras maksas apjomu ir pieļaujamas vienīgi tad, ja tās notiek regulatīvās iestādes uzraudzībā. Regulatīvā iestāde iejaucas, ja pārrunās varētu tikt pārkāptas šīs direktīvas prasības.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="030.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Regulatīvajai iestādei ir tiesības prasīt attiecīgu informāciju no infrastruktūras pārvaldītāja, pretendentiem un jebkuras iesaistītās trešās puses attiecīgajā dalībvalstī, un šī informācija ir jāsniedz bez liekas kavēšanās.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="030.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Regulatīvajai iestādei ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc visas tās informācijas saņemšanas, kas attiecas uz jebkuru sūdzību, ir jāpieņem lēmums un jārīkojas, lai stāvokli uzlabotu.</ALINEA><ALINEA>Neskarot 6. punktu, regulatīvās iestādes lēmums ir saistošs visām pusēm, uz ko lēmums attiecas.</ALINEA><ALINEA>Ja tiek iesniegta apelācija par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem, tad regulatīvā iestāde vai nu apstiprina, ka infrastruktūras pārvaldītāja lēmums nav jāgroza, vai pieprasa minētā lēmuma grozīšanu saskaņā ar regulatīvās iestādes norādījumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="030.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka regulatīvās iestādes pieņemtie lēmumi ir pakļauti tiesu iestāžu uzraudzībai.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Šīs direktīvas II pielikuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem sniedzamie pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> 1. un 2. punktā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>1. Minimālais piekļuves pakalpojumu komplekss ietver:</P><P>a) infrastruktūras jaudas pieprasījumu izskatīšanu;</P><P>[..].</P><P>2. Sliežu ceļa piekļuve apkalpes iekārtām un pakalpojumu sniegšanai ietver:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>elektropadeves iekārtu izmantošanu vilces strāvas ieguvei, kur tā ir pieejama;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><?PAGE NO="7"?><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Polijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Administratīvā procesa kodekss</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><DATE ISO="19600614">1960. gada 14. jūnija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">ustawa kodeks postępowania administracyjnego</HT> (Administratīvā procesa kodekss) (2013. gada <HT TYPE="ITALIC">Dz. U</HT>., 267. pozīcija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Administratīvā procesa kodekss<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>) 28. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Lietas dalībnieks ir jebkura persona, kuras interese celt prasību vai pienākums ir tiesvedības priekšmets vai kura savas intereses celt prasību vai pienākuma dēļ lūdz iestādi rīkoties.<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī likuma 61. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Administratīvo procesu uzsāk pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc savas ierosmes.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 61.a panta 1. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Ja 61. pantā minēto pieteikumu iesniedz persona, kas nav lietas dalībnieks vai ja citu leģitīmu iemeslu dēļ procesu nevar uzsākt, valsts pārvaldes iestāde pieņem lēmumu par atteikumu uzsākt procesu. [..]<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Šī likuma 157. panta 2. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Lēmuma atcelšanas procedūru uzsāk pēc lietas dalībnieka pieteikuma vai pēc savas ierosmes.<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Dzelzceļa pārvadājumu likums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><DATE ISO="20030328">2003. gada 28. marta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">ustawa o transporcie kolejowym</HT> (Dzelzceļa pārvadājumu likums; 2013. gada <HT TYPE="ITALIC">Dz. U</HT>., 1594. pozīcija) 13. panta 1. un 6. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="013.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>[Dzelzceļa pārvadājumu biroja (DPB) priekšsēdētājs [..] dzelzceļa pārvadājumu noteikumu jomā:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>apstiprina un koordinē piešķirto dzelzceļa infrastruktūras vilciena ceļu izmantošanas maksu, pārbaudot, vai šī maksa atbilst tās noteikšanas noteikumiem;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>pārbauda, vai pārvaldītājs ir pareizi noteicis dzelzceļa infrastruktūras lietošanas pamatmaksu un papildmaksu par papildu pakalpojumu sniegšanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>izskata dzelzceļa pārvadātāju sūdzības, kas attiecas uz:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>vilciena ceļu piešķiršanu un maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..].</P><?PAGE NO="8"?><PARAG IDENTIFIER="013.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Ja DPB priekšsēdētājs konstatē, ka ir noticis noteikumu, lēmumu vai rīkojumu dzelzceļa jomā pārkāpums, viņš pieņem lēmumu, kurā precizē pārkāpuma apjomu un pārkāpuma novēršanas termiņu.<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī likuma 29. panta 3. un 4. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="029.003"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dzelzceļa pārvadātājs iegūst tiesības izmantot piešķirtos un kustības grafikā noteiktos vilciena ceļus pēc tam, kad par to ir noslēgta vienošanās ar pārvaldītāju.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="029.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšanas gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs iekasē 33. pantā minēto maksu.<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētā likuma 33. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="033.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pārvaldītājs nosaka maksas apmēru, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir jāmaksā par infrastruktūras izmantošanu.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="033.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Pārvaldītājam ir pienākums publiskot [..] pamatmaksas apmēru un likmju veidus, kā arī papildu maksas.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="033.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>Pamatmaksas un papildmaksu vienotās likmes, izņemot vilces strāvas izmantošanas maksu, kopā ar to apmēra aprēķiniem tiek nosūtītas DPB priekšsēdētājam.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="033.008"><NO.PARAG>8.</NO.PARAG><ALINEA>DPB priekšsēdētājs 30 dienu laikā pēc to saņemšanas apstiprina 7. punktā paredzētās likmes vai atsakās tās apstiprināt, ja konstatē 2.–6. punktā, 34. pantā vai noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 35. pantu, paredzēto noteikumu pārkāpumus.<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Noteikumi par piekļuves dzelzceļa infrastruktūrai un tās izmantošanas nosacījumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT><DATE ISO="20090227">2009. gada 27. februāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">rozporządzenie Ministra Infrastruktury w sprawie warunków dostępu i korzystania z infrastruktury kolejowej</HT> (Infrastruktūras ministra noteikumi par piekļuves dzelzceļa infrastruktūrai un tās izmantošanas nosacījumiem; 2009. gada <HT TYPE="ITALIC">Dz. U</HT>., Nr. 35, 274. pozīcija) 16. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="016.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Pārvaldītājs vēlākais 9 mēnešus pirms vilcienu kustības grafika stāšanās spēkā iesniedz DPB priekšsēdētājam projektu apstiprināšanai:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>pamatmaksas vienotās likmes;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>maksas par likuma pielikuma II daļā minētajiem pakalpojumiem likmes.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="016.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc pārvadātāja pieprasījuma pārvaldītājam ir jāļauj tam iepazīties ar 1. punktā minēto projektu, kā arī ar 2. punktā minēto sarakstu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šīs regulas 17. panta 1. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>DPB priekšsēdētājs atbilstoši 16. panta 1. punktam iesniegto projektu atsakās apstiprināt tikai tad, ja tas ir izstrādāts, pārkāpjot [Dzelzceļa pārvadājumu likuma] 33. panta 8. punkta noteikumus.<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ORLEN KolTrans</HT> ir sabiedrība, kuras juridiskā adrese ir Polijā un kura veic tostarp preču pārvadājumus pa dzelzceļu. Šim nolūkam tā izmanto dzelzceļa infrastruktūru, kas pieder tās pārvaldītājam, proti, <HT TYPE="ITALIC">PKP PLK</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PKP PLK</HT> saskaņā ar Direktīvas 2001/14 30. pantu izveidotajai Polijas regulatīvajai iestādei, proti, DPB, nosūtīja projektu par pamatmaksas par minimālo piekļuvi tās infrastruktūrai vienoto likmju izmaiņām. Šīs likmes ir viens no mainīgajiem lielumiem, kas ļauj infrastruktūras pārvaldītājam noteikt maksas apmēru, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāmaksā par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Ar <DATE ISO="20100929">2010. gada 29. septembra</DATE> lēmumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>2010. gada lēmums par apstiprināšanu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>) DPB priekšsēdētājs apstiprināja šo projektu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Pamatojoties uz šo lēmumu, <HT TYPE="ITALIC">PKP PLK</HT> piemēroja jaunās vienotās likmes, lai noteiktu infrastruktūras maksas apmēru, kas bija jāmaksā <HT TYPE="ITALIC">ORLEN KolTrans</HT> saskaņā ar šo abu uzņēmumu noslēgto līgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT><DATE ISO="20130530">2013. gada 30. maija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Polija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑512/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:338">EU:C:2013:338</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa tostarp nosprieda, ka, atļaujot maksas, kas iekasēta par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un sliežu ceļa piekļuvi apkalpes iekārtām, aprēķinā ietvert izmaksas, kuras nevar uzskatīt par tiešām izmaksām, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, Polijas Republika nav izpildījusi attiecīgi Direktīvas 2001/14 6. panta 2. punktā un 7. panta 3. punktā paredzētos pienākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Pēc šī sprieduma pasludināšanas <HT TYPE="ITALIC">ORLEN KolTrans</HT> pārbaudīja maksu, ko tā samaksāja <HT TYPE="ITALIC">PKP PLK</HT>. Uzskatot, ka to aprēķināšanas veids ir pretrunā Direktīvai 2001/14, tā <DATE ISO="20140407">2014. gada 7. aprīļa</DATE> vēstulē lūdza DPB priekšsēdētājam uzsākt administratīvo procesu Administratīvā procesa kodeksa izpratnē, lai atceltu 2010. gada lēmumu par apstiprināšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140611">2014. gada 11. jūnija</DATE> rīkojumu DPB priekšsēdētājs šo lūgumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksu <HT TYPE="ITALIC">ORLEN KolTrans</HT> nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>lietas dalībnieks<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> pamatmaksas vienoto likmju apstiprināšanas procedūrā un līdz ar to nevar prasīt atcelt 2010. gada lēmumu par apstiprināšanu, pat ja šis lēmums būtu pretrunā Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ORLEN KolTrans</HT> par minēto <DATE ISO="20140611">2014. gada 11. jūnija</DATE> rīkojumu cēla prasību iesniedzējtiesā, proti, <HT TYPE="ITALIC">Sąd Okręgowy w Warszawie</HT> (Varšavas apgabaltiesa, Polija). Ar šo prasību tā vēlas panākt, lai tiktu pārbaudīta 2010. gada lēmuma par apstiprināšanu spēkā esamība, kas, ņemot vērā <DATE ISO="20130530">2013. gada 30. maija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Polija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑512/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:338">EU:C:2013:338</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), esot pieņemts, pārkāpjot Direktīvu 2001/14.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Vienlaikus šis uzņēmums pret Polijas valsti cēla prasību par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz to, ka Direktīvas 2001/14 nepareiza transponēšana ir radījusi zaudējumus pārmērīgas infrastruktūras maksas samaksāšanas dēļ. Līdzīgus pieteikumus iesniedza arī citi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi. <HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy</HT> (Augstākā tiesa, Polija), kurā tiek izskatīta viena no šīm lietām, nolēma apturēt tiesvedību un <DATE ISO="20200303">2020. gada 3. martā</DATE> uzdot Tiesai prejudiciālus jautājumus, it<?PAGE NO="10"?> īpaši, lai noteiktu, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums bez kompetentās tiesas veiktas regulatīvās iestādes lēmuma pārbaudes var celt prasību par zaudējumu atlīdzību pret dalībvalsti saistībā ar Direktīvas 2001/14 nepareizu īstenošanu. Tiesa uz šiem jautājumiem atbildēja ar <DATE ISO="20210708">2021. gada 8. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Koleje Mazowieckie</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑120/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:553">EU:C:2021:553</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Turklāt iesniedzējtiesa atgādina, ka ar <DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CTL Logistics</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑489/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:834">EU:C:2017:834</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa ir nospriedusi, ka Direktīva 2001/14 nepieļauj dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas taisnīguma pārbaudi katrā atsevišķā gadījumā vispārējās jurisdikcijas tiesās un iespēju labot šīs maksas apmēru neatkarīgi no regulatīvās iestādes veiktas uzraudzības, kas paredzēta šīs direktīvas 30. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā kontekstā tā uzsver, ka saskaņā ar Polijas tiesībām tai ir jāizskata pārsūdzības par regulatīvās iestādes lēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Attiecībā uz Direktīvas 2001/14 ieviešanu iesniedzējtiesa norāda, ka Polijā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pamatmaksas vienotās likmes nodod apstiprināšanai regulatīvajai iestādei. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nav šīs procedūras dalībnieki un nevar apstrīdēt DPB priekšsēdētāja pieņemtos apstiprināšanas lēmumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Dzelzceļa pārvadājumu likuma 13. panta 1. punkta 5. apakšpunkta b) punkts gan ļauj iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei saistībā ar infrastruktūras maksu, ko pieprasa infrastruktūras pārvaldītājs. Turklāt saskaņā ar šī panta 6. punktu gadījumā, ja ir pārkāpti noteikumi, lēmumi vai rīkojumi dzelzceļa jomā, DPB priekšsēdētājs pieņem lēmumu, kurā precizē pārkāpuma apjomu un novēršanas termiņu. Tomēr šo Polijas tiesību normu piemērošanas sekas nevar būt tādas, ka tiek pārskatītas pamatmaksas vienotās likmes, ko ir apstiprinājusi regulatīvā iestāde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Turklāt iesniedzējtiesa apgalvo, ka saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksu tikai tās personas, kurām ir lietas dalībnieka statuss, var lūgt atcelt lēmumu. Tā kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nav pamatmaksas vienoto likmju apstiprināšanas procedūras dalībnieki, tiem, tās ieskatā, nav efektīva tiesību aizsardzības līdzekļa, lai apstrīdētu šo likmju augstumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2001/14 30. pantā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir piešķirtas tiesības apstrīdēt DPB priekšsēdētāja lēmumus, ar kuriem tiek apstiprinātas pamatmaksas vienotās likmes. Tā uzskata, ka šādas tiesības varētu izrietēt, pirmkārt, no šī panta 2. punkta e) apakšpunkta gadījumā, ja šī tiesību norma būtu jāinterpretē tādējādi, ka tā paredz prasību, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi tiktu atzīti par lietas dalībniekiem pamatmaksas vienoto likmju apstiprināšanas procedūrā. Otrkārt, ja izrādītos, ka ar lēmumu par apstiprināšanu varētu tikt pārkāptas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu tiesības, pārsūdzības tiesības varētu izrietēt no šī paša panta 5. un 6. punkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Sąd Okręgowy w Warszawie</HT> (Varšavas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Direktīvas 2001/14] 30. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, tiek piešķirtas tiesības piedalīties regulatīvās iestādes procedūrā, kuras mērķis ir noteikt maksājumu apmēru, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs iekasē par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai?</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="11"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, vai Direktīvas 2001/14/EK 30. panta 5. un 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, tiek piešķirtas tiesības pārsūdzēt regulatīvās iestādes lēmumu, ar ko apstiprina maksājumu apmēru par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, ko ir noteicis šīs infrastruktūras pārvaldītājs?<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Jānorāda, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Dzelzceļa pārvadājumu likumā tostarp ir paredzēts, ka viens no mainīgajiem lielumiem, kas ļauj infrastruktūras pārvaldītājam noteikt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam maksājamās infrastruktūras maksas apmēru, proti, pamatmaksas par minimālo piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai vienotās likmes, ir jāapstiprina DPB priekšsēdētājam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>No šī lēmuma arī izriet, ka saskaņā ar Polijas tiesībām tiesības lūgt atcelt lēmumu par šo likmju apstiprināšanu ir paredzētas tikai tām personām, kurām saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksu ir atzīts lietas dalībnieka statuss apstiprināšanas procedūrā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>No tā izriet, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kuri, kā prasītāja pamatlietā, izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, nevar apstrīdēt regulatīvās iestādes noteiktās pamatmaksas vienotās likmes, jo tiem nav Polijas tiesībās prasītā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>lietas dalībnieka<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> statusa, lai varētu šādā nolūkā celt prasību tiesā. Tādējādi iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2001/14 30. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir jāatzīst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>lietas dalībnieka<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> statuss vai arī ir jāatzīst iespēja celt šādu prasību, pat neatzīstot viņiem šo statusu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2001/14 30. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kurš izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, ir jābūt iespējai piedalīties regulatīvās iestādes procedūrā, kuras mērķis ir pieņemt lēmumu, ar ko apstiprina vai noraida pamatmaksas par minimālo piekļuvi infrastruktūrai vienotās likmes projektu, kuru ir iesniedzis infrastruktūras pārvaldītājs, un tādējādi tam tiktu piešķirts šādas procedūras dalībnieka statuss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka ne Direktīvas 2001/14 30. pantā, ne kādā citā tās normā nav paredzēta infrastruktūras maksas vai mainīgo lielumu, kas ļauj noteikt šo maksu, apstiprināšanas procedūra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>It īpaši nevienā Direktīvas 2001/14 II nodaļas par infrastruktūras maksu normā nav noteikta šāda apstiprināšanas procedūra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 6. panta 5. punktā gan ir paredzēts, ka dalībvalstis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>izmaksu sadalījuma noteikšanas metodi<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> var pakļaut iepriekšējai apstiprināšanai. Tomēr, kā izriet no citiem šī panta punktiem, attiecīgā metode tiek noteikta grāmatvedības mērķiem finansiālā atbalsta ietvaros, ko dalībvalstis var piešķirt infrastruktūras pārvaldītājiem. Tā neattiecas uz infrastruktūras maksu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tāpat apstiprināšanas procedūra, kas varētu tikt ieviesta saskaņā ar Direktīvas 2001/14 17. pantu, kurš ir iekļauts tās III nodaļā par infrastruktūras jaudas iedalīšanu, attiecas nevis uz infrastruktūras maksas noteikšanu, bet gan uz infrastruktūras pārvaldītāju noslēgto pamata vienošanos, lai kandidātam precizētu prasītās dzelzceļa infrastruktūras jaudas raksturlielumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Tas pats attiecas arī uz šīs direktīvas tajā pašā III nodaļā ietvertajā 26. pantā minēto jaudas palielināšanas plānu iepriekšēju apstiprināšanu. Lai gan šajā plānā ir ietvertas prognozes attiecībā uz infrastruktūras jaudas palielināšanas izmaksām un tās iespējamo ietekmi uz infrastruktūras maksu, no tā nevar secināt, ka ar to jau sākumā tiek atrisināts jautājums par šīs maksas noteikšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Runājot par Direktīvas 2001/14 30. pantu, tajā, pirmkārt, ir reglamentētas pilnvaras, kas ir jāpiešķir regulatīvajai iestādei, kura ir izveidota saskaņā ar šī panta 1. punktu, un, otrkārt, kā izriet no minētā panta 6. punkta, ir paredzēts, ka šīs iestādes pieņemtie lēmumi ir jāpārbauda tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Attiecībā uz regulatīvās iestādes kompetenci ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2001/14 30. panta 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāju lēmumi, it īpaši tie, kas attiecas uz maksas iekasēšanas shēmu vai infrastruktūras maksas apmēru un struktūru, var tikt apstrīdēti šajā iestādē. Šī panta 5. punktā ir precizēts, ka regulatīvajai iestādei ir jāpieņem lēmums par jebkuru tai iesniegto sūdzību. Turklāt no minētā panta 3. punkta izriet, ka šīs iestādes uzdevums ir rūpēties par infrastruktūras pārvaldītāju noteiktās maksas atbilstību šīs direktīvas noteikumiem un uzraudzīt pārrunas starp šiem pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Lai izpildītu šos uzdevumus, regulatīvajai iestādei saskaņā ar Direktīvas 2001/14 30. panta 4. punktu ir tiesības pieprasīt informāciju tostarp no infrastruktūras pārvaldītājiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka Direktīvas 2001/14 30. pantā infrastruktūras maksas apstiprināšanas procedūra nav paredzēta. It īpaši šī panta 2.–5. punktā nav prasīts, lai infrastruktūras pārvaldītāji infrastruktūras maksu, kuru iekasēt ir to kompetencē, vai mainīgos lielumus, kas ļauj to aprēķināt, iesniegtu regulatīvajai iestādei apstiprināšanai. Gluži pretēji, šajos noteikumos ir paredzēta tikai jau noteiktu maksu pārbaude, kas tostarp izriet no minētā panta 2. punkta un 3. punkta pirmā teikuma. Šī pārbaude ir jāveic regulatīvajai iestādei, kas lemj vai nu saistībā ar prasību, vai pēc savas ierosmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Turklāt ar Direktīvu 2001/14 ieviestās sistēmas mērķis ir nodrošināt infrastruktūras pārvaldītāja vadības neatkarību. Pēdējam minētajam maksas iekasēšanas shēma ir jāizmanto kā pārvaldības instruments. Tādējādi no šīs direktīvas 12. apsvēruma izriet, ka dalībvalstu norādītajās robežās maksas iekasēšanas un jaudas iedalīšanas shēmām būtu jārosina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji uzlabot savas infrastruktūras izmantojumu. Lai šādu uzlabojumu veikšana būtu iespējama, minētajiem pārvaldītājiem ir jābūt zināmai rīcības brīvībai, kā tas ir norādīts minētās direktīvas 20. apsvērumā (spriedums, 2013. gada 28. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Vācija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑556/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:116">EU:C:2013:116</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0082">82.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Šajā ziņā Direktīvas 2001/14 4. panta 1. punktā ir paredzēts kompetences sadalījums starp dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītāju maksas iekasēšanas shēmu jomā. Proti, dalībvalstīm ir jānosaka maksas iekasēšanas sistēma, bet maksas noteikšana un tās iekasēšana ir infrastruktūras pārvaldītāja ziņā, kuram ir jāuzrauga, lai tiktu piemēroti vienoti principi, kā tas tostarp ir paredzēts šīs direktīvas 4. panta 4. un 5. punktā (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CTL Logistics</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑489/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:834">EU:C:2017:834</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un 2013. gada 28. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Vācija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑556/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:116">EU:C:2013:116</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0084">84.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Tādēļ infrastruktūras pārvaldītājiem, kuriem nediskriminējošā veidā jānosaka un jāiekasē maksa, ir ne tikai vienādi visiem tīkla lietotājiem jāpiemēro dzelzceļa tīkla izmantošanas nosacījumi, bet arī jāraugās, lai faktiski iekasētā maksa atbilstu šiem nosacījumiem (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CTL Logistics</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑489/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:834">EU:C:2017:834</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210708">2021. gada 8. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Koleje Mazowieckie</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑120/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:553">EU:C:2021:553</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tā kā Direktīvā 2001/14, kā izriet no iepriekš minētajiem apsvērumiem, nav paredzēta infrastruktūras maksas vai mainīgo lielumu, kas ļauj to noteikt, apstiprināšanas procedūra, tajā nevar arī būt noteikts, vai vienai vai otrai juridiskai vai fiziskai personai šādā procedūrā ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>lietas dalībnieka<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> statuss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Turklāt jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>lietas dalībnieks<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, kas lietots Administratīvā procesa kodeksā, šajā direktīvā nav iekļauts. Konkrētāk, tiesības pārsūdzēt infrastruktūras pārvaldītāju pieņemtos lēmumus atbilstoši tās 30. panta 2. punktam ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>pretendentiem<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>. Šis pēdējais minētais jēdziens, kas definēts Direktīvas 2001/14 2. panta b) punktā, tostarp ietver jebkuru licencētu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka, lai atbildētu uz pirmo jautājumu, nav jāpārbauda, vai Direktīvas 2001/14 30. pants un it īpaši tā 2. un 3. punkts nepieļauj tādu apstiprināšanas procedūru, kāda ir paredzēta Polijas tiesībās. It īpaši nešķiet, ka būtu jānosaka, vai, it īpaši ņemot vērā šīs direktīvas mērķus, kā arī efektivitātes principu, šīs tiesību normas ir pretrunā tam, ka DPB priekšsēdētājs apstiprina kādu no mainīgajiem lielumiem, kas ļauj infrastruktūras pārvaldītājam noteikt infrastruktūras maksas apmēru, kas jāmaksā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, proti, pamatmaksas par minimālo piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai vienotās likmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2001/14 30. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neregulē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, kurš izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, tiesības piedalīties iespējamajā procedūrā, ko regulatīvā iestāde veic, lai pieņemtu lēmumu, ar kuru apstiprina vai noraida infrastruktūras pārvaldītāja iesniegto pamatmaksas par minimālo piekļuvi infrastruktūrai vienoto likmju projektu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2001/14 30. panta 5. un 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, ir jābūt iespējai kompetentajā tiesā apstrīdēt regulatīvās iestādes lēmumu, ar kuru ir apstiprinātas pamatmaksas vienotās likmes par minimālo piekļuvi infrastruktūrai, kuras ir noteicis šīs infrastruktūras pārvaldītājs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Kā izriet no šī sprieduma 48. un 49. punkta, Direktīvas 2001/14 30. panta 5. punktam, uz kuru skaidri atsaucas iesniedzējtiesa, nav nozīmes, lai atbildētu uz otro jautājumu, jo tas attiecas tikai uz regulatīvās iestādes kompetenci. Vienīgi šī panta 6. punkts attiecas uz šīs iestādes pieņemto lēmumu pārbaudi tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka Direktīvas 2001/14 30. panta 6. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm vispārīgi ir jāparedz regulatīvās iestādes lēmumu pārsūdzēšana tiesā, un tajā nav noteikts, kam būtu jāatzīst tiesības celt prasību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Lai gan principā valsts tiesību aktos ir jānosaka tās personas statuss, kura var celt prasību tiesā, tomēr atbilstoši Savienības tiesībām valsts tiesiskais regulējums nedrīkst apdraudēt tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191121">2019. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Lufthansa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑379/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1000">EU:C:2019:1000</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Tādējādi dalībvalstu tiesām ir jānodrošina to tiesību aizsardzība tiesā, kuras attiecīgajām personām izriet no Savienības tiesībām, šajā gadījumā – no Direktīvas 2001/14 (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070313">2007. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Unibet</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑432/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:163">EU:C:2007:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191121">2019. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Lufthansa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑379/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1000">EU:C:2019:1000</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Ja nav Savienības tiesiskā regulējuma, katras dalībvalsts tiesību sistēmā ir jānosaka kompetentās tiesas un jāparedz sīki procesuāli noteikumi prasībām, kas paredzētas, lai aizsargātu tiesības, kuras attiecīgajām personām ir noteiktas Savienības tiesībās (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070313">2007. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Unibet</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑432/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:163">EU:C:2007:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170914">2017. gada 14. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Petrea</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑184/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:684">EU:C:2017:684</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Ir jākonstatē, ka ar Direktīvu 2001/14 tiesības tiek piešķirtas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Viens no Direktīvas 2001/14 mērķiem tostarp ir nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai, kā tas ir izklāstīts it īpaši šīs direktīvas 5. un 11. apsvērumā. Vēl tās mērķis ir arī nodrošināt godīgu konkurenci. Šīs direktīvas 16. apsvērumā šajā ziņā ir noteikts, ka maksas iekasēšanas un jaudas iedalīšanas shēmām būtu jāļauj uzņēmējiem godīgi konkurēt dzelzceļa pakalpojumu sniegšanā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CTL Logistics</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑489/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:834">EU:C:2017:834</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka atbilstoši Direktīvas 2001/14 4. panta 5. punktam infrastruktūras pārvaldītājiem ir jānodrošina, ka maksāšanas shēmas piemērošanas iznākums ir līdzvērtīgas un nediskriminējošas maksas piemērošana dažādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus līdzīgās tirgus daļās, un ka faktiski piemērojamā maksa ir saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti tīkla pārskatā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CTL Logistics</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑489/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:834">EU:C:2017:834</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Un pretēji – saskaņā ar Direktīvas 2001/14 5. panta 1. punktu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir tiesības bez diskriminācijas saņemt minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un sliežu ceļa piekļuvi apkalpes iekārtām, kā aprakstīts šīs direktīvas II pielikumā. Piekļuvei šī paša pielikuma 2. punktā minētajiem pakalpojumiem arī ir jābūt nediskriminējošai, bet tā var tikt atteikta, ja tirgū ir atbilstīgas alternatīvas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Ir jānorāda, ka šīs tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai papildina maksas iekasēšanas noteikumi Direktīvas 2001/14 II nodaļā par infrastruktūras maksu, it īpaši tās 7. pantā. Šī pēdējā minētā panta 3. punktā ir paredzēts, ka, neierobežojot šīs direktīvas 7. panta 4. vai 5. punktu vai 8. pantu, maksu par direktīvas II pielikuma 1. punktā uzskaitīto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un sliežu ceļa piekļuvi apkalpes iekārtām nosaka tādu, kādas ir tiešās izmaksas, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus. Turklāt attiecībā uz piekļuvi šī pielikuma 2. punktā minētajiem pakalpojumiem Direktīvas 2001/14 7. panta 7. punktā ir prasīts ņemt vērā dzelzceļa transporta konkurētspēju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Direktīva 2001/14 un it īpaši tās 5. panta 1. punkts, lasot to kopā ar tās 7. panta 3. un 7. punktu, tādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, kā prasītāja pamatlietā, piešķir tiesības, kuras ir aizsargājamas tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Valsts tiesiskais regulējums, kurā nav paredzēts tiesību aizsardzības līdzeklis, kas ļautu šiem uzņēmumiem apstrīdēt regulatīvās iestādes lēmumu, ar kuru var tikt skartas tiem ar Savienības tiesībām piešķirtās tiesības, šo tiesību īstenošanu padara neiespējamu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Lietderības labad vēl ir jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi, ka Direktīvas 2001/14 30. panta 2. un 6. punkta noteikumi ir beznosacījuma un pietiekami precīzi un tādējādi tiem ir tieša iedarbība. Līdz ar to šie noteikumi ir jāievēro visām dalībvalstu iestādēm, proti, ne tikai valsts tiesām, bet arī visām administratīvajām iestādēm, ieskaitot decentralizētās iestādes, un šīm iestādēm ir pienākums tās piemērot (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210708">2021. gada 8. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Koleje Mazowieckie</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑120/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:553">EU:C:2021:553</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2001/14 30. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, ir jābūt iespējai kompetentajā tiesā apstrīdēt regulatīvās iestādes lēmumu, ar kuru apstiprina pamatmaksas par minimālo piekļuvi infrastruktūrai vienotās likmes, kuras ir noteicis šīs infrastruktūras pārvaldītājs.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/14/EK (2001. gada 26. februāris) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20071023">2007. gada 23. oktobra</DATE> Direktīvu 2007/58/EK, 30. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neregulē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, kurš izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, tiesības piedalīties iespējamajā procedūrā, ko regulatīvā iestāde veic, lai pieņemtu lēmumu, ar kuru apstiprina vai noraida infrastruktūras pārvaldītāja iesniegto pamatmaksas par minimālo piekļuvi infrastruktūrai vienoto likmju projektu.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Direktīvas 2001/14, kas grozīta ar Direktīvu 2007/58, 30. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, ir jābūt iespējai kompetentajā tiesā apstrīdēt regulatīvās iestādes lēmumu, ar kuru apstiprina pamatmaksas par minimālo piekļuvi infrastruktūrai vienotās likmes, kuras ir noteicis šīs infrastruktūras pārvaldītājs.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>