02012R0029 — LV — 06.08.2018 — 006.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

Grozīta ar:

Labota ar:

▼B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 29/2012

(2012. gada 13. janvāris)

par olīveļļas tirdzniecības standartiem

(kodificēta redakcija)

1. pants

1.  Neskarot Direktīvā 2000/13/EK un Regulā (EK) Nr. 510/2006 paredzētos noteikumus, šajā regulā ir noteikti īpaši mazumtirdzniecības standarti olīveļļai un olīvu izspaidu eļļai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVI pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 3. un 6. punktā.

2.  Šajā regulā mazumtirdzniecība ir kādas 1. punktā minētas eļļas pārdošana galapatērētājam neapstrādātā veidā vai kāda pārtikas produkta sastāvā.

2. pants

Eļļas, kas minētas 1. panta 1. punktā, piedāvā galapatērētājam iepakojumā, kura maksimālā ietilpība ir pieci litri. Šāds iepakojums ir aprīkots ar atvēršanas sistēmu, kuru pēc pirmās atvēršanas reizes vairs nevar aizvērt, un ir marķēts saskaņā ar 3. līdz 6. pantu.

Tomēr attiecībā uz eļļām, kas paredzētas patēriņam restorānos, slimnīcās, ēdnīcās un citos līdzīgos kolektīvos uzņēmumos, dalībvalstis atkarībā no attiecīgā uzņēmuma veida var noteikt iepakojuma maksimālo ietilpību, kas pārsniedz piecus litrus.

3. pants

Aprakstu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118. pantam uzskata par produkta komercnosaukumu, kā minēts Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 1. apakšpunktā.

Eļļu, kas minētas 1. panta 1. punktā, marķējumā papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aprakstam, bet ne obligāti tā tuvumā, skaidri un neizdzēšami ir norādīta šāda informācija par eļļas kategoriju:

“augstākās kategorijas olīveļļa, kas iegūta tieši no olīvām un vienīgi ar mehāniskiem līdzekļiem”;

“olīveļļa, kas iegūta tieši no olīvām un vienīgi ar mehāniskiem līdzekļiem”;

“eļļa, kas sastāv vienīgi no rafinētām olīveļļām un eļļām, kas iegūtas tieši no olīvām”;

4. pants

1.  Neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVI pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā, marķējumā ir norādīts izcelsmes apzīmējums.

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVI pielikuma 3. un 6. punktā definēto produktu marķējumā izcelsmes apzīmējumu nenorāda.

Šajā regulā “izcelsmes apzīmējums” ir norāde uz ģeogrāfisku apgabalu uz iepakojuma vai iepakojumam piestiprinātajā etiķetē.

2.  Izcelsmes apzīmējumos, kas minēti 1. punktā, iekļauj:

3.  Par izcelsmes apzīmējumiem, uz kuriem attiecas šī regula, neuzskata tirdzniecības markas vai uzņēmumu nosaukumus, kuru reģistrācijas pieteikumi iesniegti vēlākais 1998. gada 31. decembrī saskaņā ar Direktīvu 89/104/EEK vai vēlākais 2002. gada 31. maijā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 ( 1 ).

4.  Izcelsmes apzīmējumu attiecībā uz ievedumiem no kādas trešās valsts nosaka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 22. līdz 26. pantu.

5.  Izcelsmes apzīmējums, kurā minēta dalībvalsts vai Savienība, atbilst ģeogrāfiskajam apgabalam, kur attiecīgās olīvas novāktas vai kur atrodas olīveļļas spiestuve, kurā eļļu ekstrahēja no olīvām.

Ja olīvas ir novāktas dalībvalstī vai trešā valstī, kurā neatrodas olīveļļas spiestuve, kurā eļļu ekstrahēja no olīvām, izcelsmes apzīmējums ietver šādu tekstu: “(augstākā labuma) neapstrādāta olīveļļa, kas iegūta (Savienības vai attiecīgās dalībvalsts nosaukums) no olīvām, kuras novāktas (Savienības, attiecīgās dalībvalsts vai trešās valsts nosaukums)”.

▼M4

4.a pants

Attiecībā uz eļļām, kas minētas 1. panta 1. punktā, informācija par eļļu īpašo uzglabāšanu tumšā un vēsā vietā ir jānorāda uz iepakojuma vai uz iepakojumam piestiprinātās etiķetes.

4.b pants

Obligātās norādes, kuras minētas 3. panta pirmajā daļā, un vajadzības gadījumā tā norāde, kura minēta 4. panta 1. punkta pirmajā daļā, ir sagrupētas galvenajā redzamības laukā (kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 ( 2 ) 2. panta 2. punkta l) apakšpunktā) vai nu uz vienas etiķetes, vai uz vairākām etiķetēm, kuras ir piestiprinātas vienai un tai pašai tarai, vai tieši uz vienas un tās pašas taras. Visām šīm obligātajām norādēm pilnībā jābūt iekļautām pamattekstā.

▼B

5. pants

No neobligātajām norādēm, kas var būt kādas 1. panta 1. punktā minētas eļļas marķējumā, šajā pantā paredzētās norādes obligāti atbilst šādām prasībām:

▼M4

▼B

Produkti, kurus pārdod ar preču zīmi, kuras reģistrācijai pieteikums iesniegts ne vēlāk kā 2008. gada 1. martā un kurā ietilpst vismaz viens no Regulas (EEK) Nr. 2568/91 XII pielikuma 3.3. punktā minētajiem terminiem, līdz ►C1  2011. gada 1. novembrim ◄ drīkst neatbilst šīs Regulas 5. panta pirmās daļas c) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

▼M5

5.a pants

Dalībvalstis var nolemt, ka 5. panta pirmās daļas e) punktā minētais ražas novākšanas gads ir jānorāda minētajā punktā norādīto olīveļļu marķējumā, ja tās ražotas iekšzemē no to teritorijā novāktām olīvām un paredzētas tikai vietējam tirgum.

Šāds lēmums neliedz tirgot olīveļļas, kas marķētas pirms šāda lēmuma spēkā stāšanās dienas, līdz to krājumi izbeidzas.

Dalībvalstis šādu lēmumu paziņo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 45. pantu.

▼B

6. pants

1.  Ja 1. panta 1. punktā minēto eļļu saturs olīveļļas un citu augu eļļu maisījumā marķējumā norādīts ārpus sastāvdaļu saraksta, izmantojot vārdus, attēlus vai grafiskus attēlus, attiecīgā maisījuma tirdzniecības nosaukums ir šāds: “Augu eļļu (vai attiecīgo augu eļļu konkrēti nosaukumi) un olīveļļas maisījums”, kam tieši seko olīveļļas procentuālais saturs maisījumā.

Olīveļļas saturu maisījumā var norādīt maisījuma marķējumā ar attēliem vai grafiskiem attēliem, kas minēts pirmajā daļā tikai tad, ja tās saturs attiecīgajā maisījumā ir vairāk nekā 50 %.

Dalībvalstis var aizliegt savā teritorijā ražot pirmajā daļā minētos iekšējam patēriņam paredzētos olīveļļas un citu augu eļļu maisījumus. Tomēr tās nedrīkst aizliegt ne šādu citās valstīs ražotu maisījumu tirdzniecību savā teritorijā, ne šādu tirdzniecībai citā dalībvalstī vai eksportam paredzētu maisījumu ražošanu savā teritorijā.

▼M4

2.  Ja šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto eļļu saturs pārtikas produktā (izņemot šā panta 1. punktā minētās eļļas) marķējumā norādīts ārpus sastāvdaļu saraksta, izmantojot vārdus, attēlus vai grafiskus attēlus, tad tieši aiz produkta tirdzniecības nosaukuma jābūt norādītam produktam pievienotās un šīs regulas 1. panta 1. punktā minētās olīveļļas daudzumam procentos no pārtikas produkta kopējā tīrsvara; šis noteikums neattiecas uz cietajiem pārtikas produktiem, kas konservēti tikai un vienīgi olīveļļā, un it īpaši uz Padomes Regulā (EEK) Nr. 1536/92 ( 3 ) un Padomes Regulā (EEK) Nr. 2136/89 ( 4 ) minētajiem produktiem.

▼B

Pievienotās olīveļļas procentuālo sastāvu attiecībā pret produkta kopējo tīrsvaru var aizstāt ar pievienotās olīveļļas procentuālo sastāvu attiecībā pret tauku kopējo tīrsvaru, pievienojot vārdus “tauku procentuālais sastāvs”.

3.  Aprakstus, kas minēti 3. panta pirmajā daļā, šā panta 1. un 2. punktā minēto produktu marķējumā var aizstāt ar vārdu “olīveļļa”.

Tomēr, ja produkta sastāvā ir olīvu izspaidu eļļa, vārdu “olīveļļa” aizstāj ar vārdiem “olīvu izspaidu eļļa.”

4.  Informācija, kas minēta 3. panta otrajā daļā, šā panta 1. un 2. punktā minēto produktu marķējumā nav jānorāda.

7. pants

Pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kurā atrodas ražotāja, iepakotāja vai pārdevēja adrese, kas ir norādīta marķējumā, attiecīgā persona nodrošina atbilstīgus dokumentus saistībā ar norādēm, kas minētas 4., 5. un 6. pantā, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem elementiem:

▼M4 —————

▼B

8. pants

1.  Katra dalībvalsts nosūta par šīs regulas piemērošanas kontroles pasākumiem atbildīgās iestādes vai iestāžu nosaukumus un adreses Komisijai, kura informē citas dalībvalstis un visas ieinteresētās personas, kas to pieprasa.

2.  Dalībvalsts, kurā atrodas uz marķējuma norādītā ražotāja, iepakotāja vai pārdevēja adrese, līdz tā mēneša beigām, kas seko pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas mēnesim, ņem paraugus, un pārbauda uz marķējuma redzamo norāžu patiesumu. Šo pieprasījumu var nosūtīt:

3.  Pieprasījumiem, kas minēti 2. punktā, pievieno visu informāciju, kas vajadzīga pieprasītajai pārbaudei, un jo īpaši:

4.  Līdz trešā mēneša beigām pēc tā mēneša, kurā iesniegts 2. punktā minētais pieprasījums, attiecīgā dalībvalsts informē pieprasītāju par pieprasījumam piešķirto atsauces numuru un veiktajām darbībām.

▼M4

8.a pants

Katra dalībvalsts pārbauda marķējuma norāžu patiesīgumu, jo īpaši produkta tirdzniecības nosaukuma atbilstību taras saturam, pamatojoties uz riska analīzi, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2568/91 2.a pantā. Katrā konstatētā pārkāpuma gadījumā, kā arī ja ražotājs, fasētājs vai pārdevējs, kurš minēts marķējumā, atrodas citā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts kontroles iestāde saskaņā ar 8. panta 2. punktu pieprasa pārbaudi.

▼B

9. pants

▼M4

1.  Neskarot sankcijas, kuras paredzētas Regulā (EK) Nr. 1234/2007 un Regulas (EEK) Nr. 2568/91 3. pantā, dalībvalstis šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumos paredz efektīvu, samērīgu un preventīvu sankciju piemērošanu valsts līmenī.

▼M3

Dalībvalstis paziņo Komisijai par šim nolūkam veiktajiem pasākumiem ne vēlāk kā 2002. gada 31. decembrī, un par šo pasākumu grozījumiem – līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kad tie pieņemti.

Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija paziņo Komisijai par pirmajā daļā minētajiem pasākumiem ne vēlāk kā 2004. gada 31. decembrī un par šo pasākumu grozījumiem – līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kad tie pieņemti.

Bulgārija un Rumānija paziņo Komisijai par pirmajā daļā minētajiem pasākumiem ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī un par šo pasākumu grozījumiem – līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kad tie pieņemti.

Horvātija paziņo Komisijai par pirmajā daļā minētajiem pasākumiem ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī un par šo pasākumu grozījumiem – līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kad tie pieņemti.

▼B

2.  Lai pārbaudītu 4., 5. un 6. pantā minētās norādes, attiecīgās dalībvalstis var noteikt kārtību to uzņēmumu apstiprināšanai, kuru iepakošanas iekārtas atrodas to teritorijā.

Apstiprinājumu un burtu un ciparu identifikācijas kodu piešķir visiem uzņēmumiem, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

Marķējumā vajadzības gadījumā ir apstiprinātās iepakošanas rūpnīcas burtu un ciparu kods.

▼M4

10. pants

Attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā katra gada 31. maijā nosūta Komisijai ziņojumu, kurā ir šāda informācija par iepriekšējo gadu:

Ziņojumā šo informāciju sniedz, norādot gadu, kad pārbaude sākta, un sagrupējot to pa pārkāpuma kategorijām. Vajadzības gadījumā tajā norāda visas īpašās grūtības, ar kurām nācies sastapties, un ieteiktos kontroles pasākumu uzlabojumus.

▼M4

10.a pants

Šajā regulā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 792/2009 ( 5 ) minētajiem noteikumiem.

▼B

11. pants

Regulu (EK) Nr. 1019/2002 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

12. pants

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼M1

2.  Produktus, kuri ražoti un kuriem etiķetes uzlīmētas Savienībā vai kuri importēti Savienībā un laisti brīvā apgrozībā atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1019/2002 līdz 2013. gada 1. janvārim, drīkst tirgot, līdz to krājumi izbeidzas.

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

( 1 ) OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.)

( 3 ) Padomes 1992. gada 9. jūnija Regula (EEK) Nr. 1536/92, ar ko nosaka kopējus tirdzniecības standartus tunču un pelamīdu konserviem (OV L 163, 17.6.1992., 1. lpp.).

( 4 ) Padomes 1989. gada 21. jūnija Regula (EEK) Nr. 2136/89, kas nosaka kopējus tirdzniecības standartus konservētām sardīnēm un tirdzniecības aprakstus konservētām sardīnēm un sardīņveida produktiem (OV L 212, 22.7.1989., 79. lpp.).

( 5 ) Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).