<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-226/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CC0226</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:616">EU:C:2017:616</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>15</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>15</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT> secinājumi – lieta C‑226/16</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Eni</HT> u.c.</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Paolo Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">Paolo Mengozzi</HT>] secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑226/16</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Eni SpA</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Eni Gas &amp; Power France SA</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Union professionnelle des industries privées du gaz</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Uprigaz</HT>)</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Premier ministre</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Ministre de l’Environnement, de l’Énergie et de la Mer</HT>,</P><P>piedaloties</P><P><HT TYPE="ITALIC">Storengy</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Total Infrastructures Gaz France</HT> (<HT TYPE="ITALIC">TIGF</HT>)</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 994/2010</KEYWORD><KEYWORD>Dabasgāzes piegādes drošība</KEYWORD><KEYWORD>2. panta otrās daļas 1) punkts</KEYWORD><KEYWORD><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>8. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Papildu pienākumi, kas noteikti piegādes drošības apsvērumu dēļ</KEYWORD><KEYWORD>8. panta 5. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Prasība uzglabāt dabasgāzes krājumus dalībvalsts teritorijā</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Regulas (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20101020">2010. gada 20. oktobra</DATE> Regula (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="295" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 295, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar divām <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> [Valsts padomē] (Francija), iesniedzējtiesā, uzsāktām lietām, kuru ietvaros apstrīdēts Dekrēta Nr. 2014‑328<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P><DATE ISO="20140312">2014. gada 12. marta</DATE> Dekrēts Nr. 2014‑328, ar ko groza <DATE ISO="20060821">2006. gada 21. augusta</DATE> Dekrētu Nr. 2006/1034 par piekļuvi dabasgāzes pazemes krātuvēm.</P></NOTE>, ar ko tika grozīts Francijas tiesiskais regulējums attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pazemes krātuvēm, tiesiskums. Prasītāji, kas abi ir dabasgāzes piegādātāji, proti, <HT TYPE="ITALIC">Eni SpA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Eni Gas &amp; Power France</HT>, no vienas puses, un <HT TYPE="ITALIC">UPRIGAZ</HT>, no otras puses, <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> it īpaši apgalvo, ka ir pārkāptas vairākas Regulas Nr. 994/2010 normas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Tiesa pirmo reizi ir aicināta interpretēt šo regulu, kas attiecas uz dabasgāzes piegādes drošību – ļoti jutīgu nozari. Tiesas sniegtās atbildes būs noderīgas, lai izprastu to pienākumu apjomu, kurus ar šo regulu izveidotās sistēmas ietvaros dalībvalstis var noteikt dabasgāzes piegādātājiem, lai nodrošinātu piegādes drošību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrajai daļai:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Izmanto [šādu definīciju]:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>aizsargātie patērētāji<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> ir visi mājsaimniecības patērētāji, kas ir pieslēgti gāzes sadales tīklam, turklāt, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tie var būt arī:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>mazie un vidējie uzņēmumi ar noteikumu, ka tie ir pieslēgti gāzes sadales tīklam, un būtisku sociālu pakalpojumu sniedzēji ar noteikumu, ka tie ir pieslēgti gāzes sadales vai transportēšanas tīklam, un ar noteikumu, ka visi šie papildu patērētāji neveido vairāk par 20 % no galīgā gāzes patēriņa; un/vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>komunālās apkures iekārtas, ja tās piegādā siltumu mājsaimniecību patērētājiem un patērētājiem, kas minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka šīs iekārtas nevar pārslēgt uz citu degvielu un ka tās ir pieslēgtas gāzes sadales vai transportēšanas tīklam.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 994/2010 3. panta 6. punktam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Pasākumi piegādes drošības garantēšanai, kas iekļauti preventīvos un ārkārtas rīcības plānos, ir skaidri definēti, pārredzami, proporcionāli, nediskriminējoši un pārbaudāmi, nepamatoti nekropļo konkurenci un efektīvu dabasgāzes iekšējā tirgus darbību un neapdraud gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 994/2010 8. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Piegādes standarts<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="008.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Kompetentā iestāde pieprasa, lai dabasgāzes uzņēmumi, ko tā nosaka, veiktu pasākumus nolūkā nodrošināt gāzes piegādi dalībvalsts aizsargātajiem patērētājiem šādos gadījumos:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>galējas temperatūras septiņu dienu aukstākajā periodā, ko statistiski novēro reizi 20 gados;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kad ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums ilgst vismaz 30 dienas, ko statistiski novēro reizi 20 gados; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>uz vismaz 30 dienām, ja vienotas lielākās gāzes piegādes infrastruktūras traucējumi rodas vidējos ziemas apstākļos.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA><ALINEA>Kompetentā iestāde nosaka pirmajā daļā minētos dabasgāzes uzņēmumus vēlākais līdz <DATE ISO="20120603">2012. gada 3. jūnijam</DATE>.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Jebkurš palielināts piegādes standarts, kas pārsniedz 30 dienas 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos laikposmos, vai arī jebkuras papildu saistības, kas uzliktas gāzes piegādes drošības apsvērumu dēļ, pamatojas uz 9. pantā minēto riska novērtējumu, tiek atspoguļots preventīvā rīcības plānā un:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atbilst 3. panta 6. punkta noteikumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>nevajadzīgi neizkropļo konkurenci vai nekavē gāzes iekšējā tirgus darbību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>negatīvi neietekmē jebkuras citas dalībvalsts spēju saskaņā ar šo pantu apgādāt tās aizsargātos patērētājus valsts, Savienības vai reģiona mēroga ārkārtas situācijas gadījumā; un</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>atbilst 11. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem Savienības vai reģiona mēroga ārkārtas situācijas gadījumā.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA><ALINEA>Savstarpēji solidarizējoties, kompetentā iestāde preventīvā rīcības plānā un ārkārtas rīcības plānā nosaka to, kā dabasgāzes uzņēmumiem noteiktu palielinātu piegādes standartu vai papildu saistības var īslaicīgi samazināt Savienības vai reģiona mēroga ārkārtas situācijas gadījumā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc laikposmiem, ko kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar 1. un 2. punktu, vai arī vēl smagākos apstākļos, nekā noteikti 1. punktā, kompetentā iestāde un dabasgāzes uzņēmumi cenšas pēc iespējas saglabāt gāzes piegādi, jo īpaši aizsargātajiem patērētājiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Pienākumi, kas uzlikti dabasgāzes uzņēmumiem, lai izpildītu piegādes standartus, kuri noteikti šajā pantā, ir nediskriminējoši un nerada nesamērīgu slogu šiem uzņēmumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Attiecīgā gadījumā dabasgāzes uzņēmumiem ļauj izpildīt šos pienākumus reģionālā vai Savienības mērogā. Kompetentā iestāde nepieprasa, lai standarti, kas paredzēti šajā pantā, tiktu ievēroti, pamatojoties uz infrastruktūru, kas atrodas tikai tās teritorijā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Kompetentā iestāde nodrošina, ka nosacījumi par piegādi aizsargātajiem patērētajiem tiek izveidoti, neskarot pareizu iekšējā gāzes tirgus darbību, un par tādu cenu, kas atbilst piegāžu tirgus vērtībai.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Francijas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Francijā dabasgāzes krājumus regulē <HT TYPE="ITALIC">code de l’énergie</HT> [Enerģētikas kodeksa] L. 421‑1 līdz L. 421‑16. panta noteikumi. Šie noteikumi organizē piekļuvi gāzes krājumiem atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu pienākumiem, saskaņā ar kuriem piegādātājiem ir jānodrošina piegādes nepārtrauktība pat galējās situācijās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Konkrēti, Enerģētikas kodeksa L. 421‑3. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Dabasgāzes krājumi prioritāri palīdz nodrošināt:</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>tīklu, kas savienoti ar dabasgāzes pazemes krātuvēm, pienācīgu darbību un līdzsvarošanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2°</NO.P><TXT>patērētāju, kuri ir mājsaimniecības, vajadzību tiešu vai netiešu apmierināšanu un tādu citu patērētāju vajadzību tiešu vai netiešu apmierināšanu, kuri ar līgumu nav piekrituši pārtraucamai piegādei vai kuri veic vispārējo interešu uzdevumus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3°</NO.P><TXT>pārējo L. 121‑32. pantā noteikto sabiedrisko pakalpojumu saistību ievērošanu.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Enerģētikas kodeksa L. 421‑4. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Visiem piegādātājiem ik gadu 31. oktobrī, tieši vai netieši ar starpnieka palīdzību un ņemot vērā pārējos pielāgošanas instrumentus, ir jāuzglabā Francijā pietiekami dabasgāzes krājumi, lai laikposmā no 1. novembra līdz 31. martam izpildītu savas līgumiskās saistības par tiešu vai netiešu piegādi L. 421‑3. panta trešajā daļā minētajiem patērētājiem [..].<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Atbilstoši Enerģētikas kodeksa L. 421‑7. pantam ar Valsts padomes dekrētu tostarp nosaka L. 421‑4. panta piemērošanas kārtību un noteikumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Dekrētā Nr. 2006/1034, kurš tika pieņemts, piemērojot šo normu, un kuru vēlāk grozīja ar Dekrētu Nr. 2014‑328, kas apstrīdēts iesniedzējtiesā, ir precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem organizē piekļuvi dabasgāzes krājumiem. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šajā grozītajā dekrētā, pirmkārt, katram dabasgāzes piegādātājam ir paredzētas piekļuves tiesības uzglabāšanas jaudām jeb <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>uzglabāšanas tiesības<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Atbilstoši Enerģētikas kodeksa [L.] 421‑6. pantam piegādātāja piekļuves tiesības uzglabāšanas jaudām atbilst to uzglabāšanas tiesību summai, kas ir patērētājiem, kurus šis piegādātājs apgādā, ņemot vērā katra patērētāja patēriņa profilu un ģeogrāfisko zonu.</P></NOTE>, kas noteiktas atbilstoši tā patērētāju kopumam, lai tam ļautu apgādāt šos patērētājus ziemas periodā, un, otrkārt, ir noteikti šo piegādātāju pienākumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Ar Dekrēta Nr. 2014‑328 9. pantu tika grozīts Dekrēts Nr. 2006/1034, nosakot, ka, pirmkārt, piegādātājiem noteiktos uzglabāšanas pienākumus aprēķina, ņemot vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>uzglabāšanas tiesības<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>, kas atbilst ne vien to viņu patērētāju ikgadējam patēriņam, kuri ir mājsaimniecības un kuri veic vispārējo interešu uzdevumus, kā tas bija noteikts dekrēta iepriekšējā versijā, bet arī to patērētāju patēriņam, kuri pieslēgti sadales tīklam, bet nav ar līgumu piekrituši piegādei, kas var tikt pārtraukta. Turpretim, otrkārt, saskaņā ar Dekrētu Nr. 2014‑328 tika samazināts uzglabāšanas pienākumu līmenis no 85 % no uzglabāšanas tiesībām līdz 80 % no uzglabāšanas tiesībām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas fakti, tiesvedība valsts tiesā un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Ar diviem pieteikumiem, pirmkārt, sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Eni SpA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Eni Gas &amp; Power France SA</HT> (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/><HT TYPE="ITALIC">ENI</HT><QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) un, otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">UPRIGAZ</HT> ierosināja procesu <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT>, lūdzot pilnvaru pārsniegšanas dēļ atcelt Dekrētu Nr. 2014‑328.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Savos pieteikumos <HT TYPE="ITALIC">ENI</HT> un <HT TYPE="ITALIC">UPRIGAZ</HT> tostarp norāda, ka šajā dekrētā nav ievērotas Regulas Nr. 994/2010 normas. Pirmkārt, ar šo dekrētu ir nelikumīgi paplašināta minētās regulas 2. panta otrās daļas 1) punktā ietvertā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> definīcija. Otrkārt, ar to dabasgāzes piegādātājiem ir noteikts pienākums izvietot uzglabāšanas jaudas Francijā, pārkāpjot Regulas Nr. 994/2010 8. panta 5. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, pirmkārt, ka ar Dekrētu Nr. 2014‑328 <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> definīcijā ir iekļauti patērētāji, kuri nav mājsaimniecības, kuri ir pieslēgti sadales tīklam un kuri ar līgumu nav piekrituši piegādei, kas var tikt pārtraukta, un kuri ne obligāti ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>mazie un vidējie uzņēmumi<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> atbilstoši Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punkta a) apakšpunktam. Tātad dekrētā formulētā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> definīcija var pārsniegt regulā ietverto definīciju. Tomēr Francijas iestādes uzsver, ka šie papildu patērētāji atbilst neliela izmēra struktūrām, kas, pat ja ietilpst lielajos uzņēmumos, daudzu raksturiezīmju ziņā līdzinās mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt, šo iestāžu ieskatā, šāda paplašināta definīcija esot saistīta ar papildu pienākumiem, kuri noteikti gāzes piegādes drošības apsvērumu dēļ un kurus atbilstoši Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punktam dalībvalstis var noteikt dabasgāzes uzņēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos Dekrēta Nr. 2014‑328 tiesiskums esot atkarīgs no tā, vai Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstij noteikt dabasgāzes piegādātājiem papildu pienākumus, kuri izriet no tā, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> vidū iekļauti arī patērētāji, kas nav minēti Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punkta a) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Otrkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka, lai nodrošinātu gāzes piegādes klientiem nepārtrauktību, Enerģētikas kodeksa L. 421‑4. pantā piegādātājiem ir uzdots uzglabāt Francijā pietiekamus dabasgāzes krājumus, ņemot vērā pārējos pielāgošanas instrumentus, kas ir viņu rīcībā, un ka Dekrētā Nr. 2014‑328 ir noteikts, ka 80 % no uzglabāšanas tiesībām tiek īstenotas valsts teritorijā, tomēr<?PAGE NO="5"?> paredzot, ka enerģētikas ministrs ņem vērā pārējos gāzes piegādātāja rīcībā esošos pielāgošanas instrumentus, vērtējot, vai tā uzglabāšanas jaudas ir pietiekamas, lai nodrošinātu tam noteiktā uzglabāšanas pienākuma izpildi. Dekrēta Nr. 2014‑328 tiesiskums ir atkarīgs no tā, vai Regulas Nr. 994/2010 8. panta 5. punkts liedz dalībvalstij noteikt dabasgāzes piegādātājiem šādus pienākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Regulas Nr. 994/2010] 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstij noteikt dabasgāzes piegādātājiem papildu pienākumus, kas izriet no tā, ka starp <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>aizsargātajiem patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, kuru patēriņš palīdz noteikt uzglabāšanas pienākumu apjomu pastāvīgas apgādes nodrošināšanai, ir iekļauti patērētāji, kas nav minēti šīs pašas regulas [2. panta otrās daļas 1) punktā]?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai [Regulas Nr. 994/2010] 8. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstij noteikt dabasgāzes piegādātājiem pienākumus – attiecībā uz uzkrātās gāzes apjomiem un ar tiem saistītajiem atdeves parādiem, kā arī attiecībā uz uzglabāšanas jaudām, kas iegūtas atbilstoši uzglabāšanas tiesībām, – kuri atbilst pienākumam turēt īpašumā krājumus šīs dalībvalsts teritorijā, vienlaikus paredzot, ka, izvērtējot piegādātāja īpašumā esošās uzglabāšanas jaudas, ministrs ņem vērā pārējos piegādātāja rīcībā esošos pielāgošanas instrumentus?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika saņemts <DATE ISO="20160420">2016. gada 20. aprīlī</DATE>; <HT TYPE="ITALIC">Eni</HT>, <HT TYPE="ITALIC">UPRIGAZ</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Storengy</HT> un <HT TYPE="ITALIC">TIGF</HT>, Francijas un Polijas valdības, kā arī Komisija iesniedza savus apsvērumus un piedalījās tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20170316">2017. gada 16. martā</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Pirms tiek sniegta atbilde uz abiem iesniedzējtiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, man šķiet nepieciešams vispirms analizēt Regulas Nr. 994/2010 mērķus, kā arī kontekstu, kurā tā iekļaujas.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Savienības tiesību normām attiecībā uz dabasgāzes piegādes drošību un it īpaši par Regulu Nr. 994/2010</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>No LESD 194. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka energoapgādes drošība Savienībā ir viens no galvenajiem Savienības politikas mērķiem enerģētikas jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160907">2016. gada 7. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ANODE</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑121/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:637">EU:C:2016:637</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī manus secinājumus tajā pašā lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ANODE</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑121/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:248">EU:C:2016:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Pirmais kopējais tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību un sekmētu iekšējā gāzes tirgus pienācīgu darbību piegādes traucējumu gadījumā, tika izveidots 2004. gadā ar Direktīvu 2004/67/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Padomes <DATE ISO="20040426">2004. gada 26. aprīļa</DATE> Direktīva 2004/67/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes drošību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="127" PAGE.FIRST="92" DATE.PUB="2004">OV L 127, 92. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Krievijas un Ukrainas gāzes krīze, kas sākās 2009. gadā un radīja iepriekš nepieredzētu dabasgāzes piegādes pārtraukumu Savienībā, tomēr parādīja ar Direktīvu Nr. 2004/67 noteiktās sistēmas vājās vietas. Šī krīze skaidri atklāja nepieciešamību pieņemt Savienības līmenī saskaņotus pasākumus, lai nodrošinātu vienotu minimālās gatavības līmeni visās dalībvalstīs krīzes gadījumā saistībā ar nopietniem dabasgāzes piegādes traucējumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Šajā nozīmē skat. Komisijas dokumentu, kas pievienots priekšlikumam regulai (SEC(2009) 979, galīgā redakcija, 3. un 17. lpp.), kā arī Komisijas <DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobra</DATE> dokumentu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Report on the implementation of Regulation (EU) 994/2010 and its contribution to solidarity and preparedness for gas disruptions in the EU<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> (SWD(2014) 325 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>). Arī Regulas Nr. 994/2010 preambulas 26. un 27. apsvērumā ir tieša atsauce uz 2009. gada janvāra gāzes krīzi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot Direktīvu 2004/67, Savienības likumdevējs tādējādi pieņēma Regulu Nr. 994/2010.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Regulā Nr. 994/2010 ir paredzēta visaptveroša vienota pieeja piegādes drošības jomā, izmantojot politikas virzienus, it īpaši ar solidaritāti saistītus politikas virzienus, kas saderīgi ar iekšējā tirgus darbību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. Regulas Nr. 994/2010 preambulas 22. apsvērumu.</P></NOTE>. Šai nolūkā tajā ir ietverti noteikumi gāzes piegādes drošības aizsardzībai, garantējot pareizu un nepārtrauktu iekšējā dabasgāzes tirgus darbību, atļaujot ārkārtas pasākumus, kurus īsteno, kad tirgus vairs nevar nodrošināt pieprasīto gāzes daudzumu, un paredzot pienākumu skaidru definīciju un noteikšanu dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm un Savienībai saistībā gan ar preventīvu rīcību, gan ar pretpasākumiem konkrētiem piegādes traucējumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Skat. Regulas Nr. 994/2010 1. pantu, kā arī preambulas 3., 5., 23. un 24. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Konkrētāk, lai saglabātu iekšējā gāzes tirgus pienācīgu darbību it īpaši piegādes traucējumu un krīzes gadījumos, Regulā Nr. 994/2010 ir paredzēta trīs līmeņu pieeja: vispirms attiecīgie dabasgāzes uzņēmumi, kuri strādā, pamatojoties uz tirgus mehānismiem, ir atbildīgi par to, lai tiktu nodrošinātas pastāvīgas piegādes; tirgus mehānismu nepilnības gadījumā šo atbildību uzņemas dalībvalstis vai nu valsts, vai reģionālā līmenī; visbeidzot šo atbildību uzņemas pati Savienība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. Regulas Nr. 994/2010 3. pantu un preambulas 24. apsvērumu. Skat. arī Komisijas <DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobra</DATE> dokumenta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Report on the implementation of Regulation (EU) 994/2010 and its contribution to solidarity and preparedness for gas disruptions in the EU<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> (SWD(2014) 325 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>), 2. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Ar Regulu Nr. 994/2010 ir izveidoti mehānismi, kā, savstarpēji solidarizējoties, tiek koordinēta plānošana un reakcija ārkārtas situācijās dalībvalstu, reģionālā un Savienības līmenī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. Regulas Nr. 994/2010 1. pantu.</P></NOTE>. Šiem mērķiem tajā ir paredzēts it īpaši tas, ka dalībvalstis izveido divus plānus: preventīvu rīcības plānu, kurā norādīti pasākumi, lai novērstu vai mazinātu identificētos riskus, kas ietekmē gāzes piegādes drošību dalībvalstī, un ārkārtas rīcības plānu, kurā norādīti pasākumi gāzes piegādes traucējumu radītās ietekmes novēršanai vai mazināšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. Regulas Nr. 994/2010 4. pantu, it īpaši tā 1. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Lai nodrošinātu gāzes piegādi krīzes situācijās, Regulā Nr. 994/2010 ir noteikti, pirmkārt, gāzes infrastruktūras standarti, lai uzlabotu gāzes piegādes drošību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. Regulas Nr. 994/2010 6. pantu un preambulas 13. un 15. apsvērumu.</P></NOTE>, un, otrkārt, saskaņoti piegādes drošības standarti. Šie standarti paredz pienākumu nodrošināt piegādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>aizsargātajiem patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> dažās piegāžu traucējumu situācijās vai situācijās, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums. To mērķis ir nodrošināt risinājumu vismaz tādai situācijai, kāda bija 2009. gada gāzes krīzes laikā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. Regulas Nr. 994/2010 preambulas 26. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Konkrētāk, Regulas Nr. 994/2010 8. panta 1. punktā noteikto saskaņoto piegādes drošības standartu mērķis ir nodrošināt to, lai piegāde tiktu saglabāta <HT TYPE="ITALIC">īpaši</HT> mājsaimniecībām, kā arī <HT TYPE="ITALIC">ierobežotam</HT> skaitam citu patērētāju, kas ir īpaši neaizsargāti un kam vajadzīga īpaša aizsardzība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Skat. Regulas Nr. 994/2010 preambulas 10. un 29. apsvērumu (mans izcēlums).</P></NOTE>, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>aizsargātajiem patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, kā tie definēti šīs regulas 2. panta otrās daļas 1) punktā. Ir skaidrs, ka arī plaša šo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> definīcija tomēr nedrīkst būt pretrunā solidaritātes mehānismiem Eiropā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. Regulas Nr. 994/2010 preambulas 10. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Lai arī Regulas Nr. 994/2010 mērķis ir sasniegt zināmu piegādes drošības standartu saskaņošanas līmeni, Savienības likumdevējs tomēr ir atzinis to dalībvalstu bažas, kas bija paredzējušas plašākus piegādes drošības standartus. Šajā nolūkā minētais likumdevējs attiecīgās regulas 8. panta 2. punktā ir noteicis, ka dalībvalstis var paredzēt paaugstinātus piegādes standartus vai papildu pienākumus, kas pārsniedz tā paša panta 1. punktā paredzētos saskaņotos piegādes drošības standartus. Tomēr, lai neapdraudētu piegādes drošības garantiju sistēmu, kuras pamatā ir dalībvalstu savstarpējā solidaritāte un kura ieviesta ar šo regulu, minētās regulas 8. panta 2. punktā ir strikti regulēta dalībvalstu iespēja pieņemt šādus pasākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka dalībvalstu solidaritātes prasība ir būtiska ar Regulu Nr. 994/2010 ieviestajā sistēmā un, vispārīgāk raugoties, Savienības politikā enerģētikas jomā. Šajā kontekstā šim aspektam ir jāvelta daži īpaši, īsi apsvērumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Īsi apsvērumi par dalībvalstu solidaritātes principu Savienības politikā enerģētikas jomā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>LESD 194. panta, ar ko pirmo reizi Savienības tiesībās tika ieviesta primāro tiesību norma attiecībā uz Savienības enerģētikas politiku, 1. punktā ir noteikts, ka šī politika jāīsteno, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>dalībvalstīm solidarizējoties<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Šī atsauce uz dalībvalstu solidaritāti, kas tika pievienota Lisabonas līguma teksta formulējumam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Līguma par Konstitūciju Eiropai, kas parakstīts Romā <DATE ISO="20041029">2004. gada 29. oktobrī</DATE> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="310" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, C 310, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) un kas iedvesmoja LESD 194. panta redakciju, III‑256. pantā nebija nekādas atsauces uz dalībvalstu solidaritāti.</P></NOTE>, iekļaujas kontekstā, kurā dalībvalstu solidaritātes principam ir piešķirts raksturs, ko var definēt kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>konstitucionālu principu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>. Būtībā ideja par dalībvalstu solidaritāti ne vien ir pausta dažādās Līgumu vietās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Tādējādi LES preambulā dalībvalstis apliecina, ka, dibinot Savienību, tās tiecas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>nostiprināt savu tautu solidaritāti<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>. Pēc tam dalībvalstu solidaritāte ir skaidri minēta LESD 67. panta 2. punktā saistībā ar patvēruma, imigrācijas un ārējo robežu kontroles jomu; LESD trešās daļas VIII sadaļā, it īpaši nodaļā, kas veltīta ekonomikas politikai, tās 122. panta 1. pants arī ir skaidra atsauce uz dalībvalstu solidaritāti. Šajā nozīmē skat. arī ģenerāladvokātes J. Kokotes [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>] secinājumu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pringle</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑370/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:675">EU:C:2012:675</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 142. un nākamos punktus.</P></NOTE>, bet atbilstoši LESD 3. panta 3. punkta trešajai daļai ir viens no Savienības mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Turklāt, kā izriet gan no LESD 194. panta 1. punkta b) apakšpunkta, gan no tā 122. panta 1. punkta, dalībvalstu solidaritātes princips ir it īpaši atbilstīgs attiecībā uz piegādi enerģētikas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Šādā kontekstā atbilstoši primāro tiesību līmenī nostiprinātajai pieejai ar Regulu Nr. 994/2010 ieviestā sistēma ir balstīta uz dalībvalstu solidaritātes prasību, kas caurvij visu regulu. Dalībvalstu solidaritāte būtībā ir skaidri pausta vairākos šīs regulas preambulas apsvērumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Skat. Regulas Nr. 994/2010 preambulas 10., 22., 25., 36. un 38. apsvērumu.</P></NOTE>, kā arī vairākās tās normās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Konkrēti 1. pantā un 8. panta 2. punkta otrajā daļā, kā arī 14. panta otrās daļas b) punktā un IV pielikumā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Konkrētāk, kā tas skaidri izriet no preambulas 36. apsvēruma, viens no šīs regulas mērķiem ir stiprināt dalībvalstu solidaritāti Savienības mēroga ārkārtas situācijā un it īpaši atbalstīt dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos, interpretējot Regulas Nr. 994/2010 normas, ir jāņem vērā izšķirīgā nozīme, kāda šajā regulā ir dalībvalstu solidaritātes principam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Šajā ziņā arī jānorāda, ka Komisijas priekšlikumā par jaunu regulu, ar ko tiks atcelta Regula Nr. 994/2010<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P><DATE ISO="20160216">2016. gada 16. februāra</DATE> priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dabasgāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Regulas Nr.°994/2010 atcelšanu (COM(2016) 52 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>).</P></NOTE>, solidaritātes principam ir vēl izšķirīgāka nozīme un tas ir skaidri integrēts regulas tekstā ar īpaši solidaritātei veltītu pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. iepriekšējā zemsvītras piezīmē minētā priekšlikuma 12. pantu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">C.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Pirmais iesniedzējtiesas Tiesai uzdotais prejudiciālais jautājums attiecas uz savstarpējo mijiedarbību starp <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> definīciju saskaņā ar Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punktu un papildu pienākumiem, ko šīs regulas 8. panta 2. punkts ļauj dalībvalstīm noteikt dabasgāzes piegādātājiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Konkrētāk, Francijas <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> vēlas noskaidrot, vai, nosakot šādus papildu pienākumus, dalībvalsts var vai nevar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>pārsniegt<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punktā formulēto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> definīciju, ietverot papildu pienākuma tvērumā patērētājus, kuri neietilpst minētajā definīcijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Šā jautājuma pamatā ir apstāklis, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> definīcijā, kas noteikta Francijas tiesību aktos kopš Dekrēta Nr. 2014‑328 pieņemšanas, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> vidū ir iekļauti arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>patērētāji, kuri nav mājsaimniecības, kuri ir pieslēgti sadales tīklam un kuri ar līgumu nav piekrituši piegādei, kas var tikt pārtraukta<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>. Pēc iesniedzējtiesas domām, šajā kategorijā ietilpst patērētāji, kuri nav mājsaimniecības un uz kuriem ne obligāti attiecas mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>MVU<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>) jēdziens, kā tas paredzēts Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punkta a) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Lietas dalībniekiem, kas iesnieguši apsvērumus Tiesā, ir pretēji viedokļi par to, kāda atbilde sniedzama uz pirmo prejudiciālo jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Francijas un Polijas valdības, kā arī dabasgāzes uzglabāšanas uzņēmumi <HT TYPE="ITALIC">Storengy</HT> un <HT TYPE="ITALIC">TIGF</HT> būtībā apgalvo, ka Regulā Nr. 994/2010 nekas neliedz dalībvalstij noteikt dabasgāzes piegādātājiem papildu pienākumu, kura tvērumā ietilpst patērētāji, kas nav uzskaitīti starp šīs regulas 2. panta otrās daļas 1) punktā minētajiem aizsargātajiem patērētājiem. Francijas valdība pat apgalvo, visupirms, ka nerodas jautājums par valsts tiesību aktu saderību ar Regulu Nr. 994/2010, jo valsts tiesībās pieņemtā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> definīcija nav plašāka par šīs regulas 2. pantā minēto definīciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Dabasgāzes piegādātāji <HT TYPE="ITALIC">ENI</HT> un <HT TYPE="ITALIC">UPRIGAZ</HT> turpretī apgalvo, ka Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkts liedz dalībvalstij noteikt dabasgāzes piegādātājiem papildu pienākumus, kuri izriet no tādas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> definīcijas, kas ir plašāka nekā šīs pašas regulas 2. pantā minētā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Komisijai ir nedaudz atšķirīgs viedoklis. Šķiet, tā neizslēdz iespēju, ka dalībvalsts var noteikt papildu pienākumu, kas paplašina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> definīciju, pārsniedzot robežas, kādas noteiktas ar Regulas Nr. 994/2010 2. pantu. Tomēr tā norāda uz nepieciešamību ievērot striktos nosacījumus, kādi šajā regulā paredzēti papildu pienākuma noteikšanai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Vispirms es uzskatu par vajadzīgu izteikt dažus apsvērumus par Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punktā formulētās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> definīcijas tvērumu. Šie apsvērumi šķiet lietderīgi, lai ļautu iesniedzējtiesai analizēt Francijas valdības izvirzītos argumentus, saskaņā ar kuriem valsts tiesību aktos formulētā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> definīcija nepārsniedzot Regulā Nr. 994/2010 ietverto šā paša jēdziena definīciju. Pēc tam, balstoties uz šiem apsvērumiem, es aplūkošu jautājumu par savstarpējo mijiedarbību starp <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> definīciju, kas ietverta Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punktā, un šīs pašas regulas 8. panta 2. punktā paredzēto iespēju uzlikt papildu saistības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punkta a) apakšpunktā formulētās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> definīcijas tvērumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Francijas valdība apgalvo, ka, iekļaujot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> vidū ne tikai mājsaimniecības, bet arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>patērētājus, kuri nav mājsaimniecības, kuri ir pieslēgti sadales tīklam un kuri ar līgumu nav piekrituši piegādei, kas var tikt pārtraukta<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, Dekrētā Nr. 2014‑328 nav pārsniegta Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punkta a) apakšpunktā ietvertā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> definīcija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Šajā patērētāju kategorijā būtībā ir iekļautas tādas neliela izmēra struktūras kā nelieli uzņēmumi, lielu uzņēmumu mazas aģentūras, mazi uzņēmumi, kas ietilpst integrētos tīklos, vai mazas rūpnieciskas iekārtas, kas pieder lielākam uzņēmumam, un lielāka izmēra struktūras, kas nav pieslēgtas sadales tīklam, bet tieši pārvades tīklam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Pēc Francijas valdības domām, atsauce uz MVU Regulā Nr. 994/2010 ir jāsaprot tā, ka runa nav tikai par struktūrām, kurām ir MVU tiesiskais statuss, bet, ņemot vērā minētās regulas mērķus, ir iekļautas arī tādas struktūras, kuras faktiski ir autonomas un kuras patērē tādu gāzes apjomu, kādu patērē MVU.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Šāda pieeja esot nepieciešama, lai praktiski pārvaldītu jaudas samazināšanas situācijas nepietiekamas piegādes gadījumos. Turklāt tā esot atbilstoša rīcības brīvībai, ko Regula Nr. 994/2010 piešķir dalībvalstīm. Visbeidzot, tās vajadzību nosakot arī vienlīdzīgas attieksmes princips, kas liek interpretēt MVU jēdzienu tādējādi, ka tajā tiek iekļautas struktūras, kurām ir vienlīdz nepieciešama aizsardzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punktā ietvertā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> definīcija vispirms paredz to, ka par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>aizsargātajiem patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> noteikti ir jāuzskata visi mājsaimniecības patērētāji, kas ir pieslēgti gāzes sadales tīklam. Pēc tam atbilstoši a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem tā ļauj dalībvalstīm pievienot divas īpašas aizsargāto patērētāju kategorijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Attiecībā uz to, kam konkrētāk ir nozīme šajā lietā – atbilstoši Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punkta a) apakšpunktam dalībvalstis var uzskatīt par aizsargātajiem patērētājiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>mazos un vidējos uzņēmumus ar noteikumu, ka tie ir pieslēgti gāzes sadales tīklam [..] un ka visi šie papildu patērētāji neveido vairāk par 20 % no galīgā gāzes patēriņa<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>No paredzētā iespējamo aizsargāto patērētāju izsmeļošā saraksta izriet, ka, lai arī Regula Nr. 994/2010 atzīst dalībvalstīm zināmu rīcības brīvību, definējot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>aizsargātos patērētājus<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>, minētā regula šo rīcības brīvību tomēr arī stingri regulē. Tā iemesls acīmredzami izriet no Regulas Nr. 994/2010 preambulas 10. apsvēruma, kurā ir uzsvērts risks, ka plaša <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> definīcija var būt pretrunā dalībvalstu solidaritātes mehānismiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Būtībā, kā Komisija ir pareizi norādījusi savos apsvērumos, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> jēdziena saskaņošanas pamatā bija centieni izvairīties no tā, ka, valsts līmenī paredzot pārāk plašu subjektu loka aizsardzību, varētu tikt apdraudēti Regulā Nr. 994/2010 paredzētie solidaritātes mehānismi Eiropā, tādējādi radot papildu riskus aizsargātajiem patērētājiem pārējās dalībvalstīs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šajā nozīmē skat. arī Komisijas <DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobra</DATE> dokumentu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>Report on the implementation of Regulation (EU) 994/2010 and its contribution to solidarity and preparedness for gas disruptions in the EU<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> (SWD(2014) 325 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>, 2. lpp.).</P></NOTE>. Tajā pašā nolūkā šīs regulas preambulas 29. apsvērumā vēl bez mājsaimniecībām minēts arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>ierobežots skaits citu patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>Aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> definīcijas mērķis ir nodrošināt krīzes situācijās piegādes drošību visneaizsargātākajiem patērētājiem. Šādu visaugstākā līmeņa aizsardzību nav iespējams nodrošināt visiem patērētājiem, neizsmeļot Regulas Nr. 994/2010 paredzētās gāzes piegādes garantiju sistēmas saturu. Tādējādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> definīcija nosaka piegādes standartu <HT TYPE="ITALIC">rationae personae</HT> piemērošanas jomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Turklāt, vispārīgāk runājot par dalībvalstu rīcības brīvību, no Regulas Nr. 994/2010 preambulas 5. apsvēruma, uz kuru sava viedokļa pamatošanai atsaucas Francijas valdība, skaidri izriet, ka, ja gāzes piegādes drošības pasākumi, kas bija pieņemti pirms šīs regulas, piešķīra dalībvalstīm plašu rīcības brīvību attiecībā uz pieņemamo pasākumu izvēli, Regula Nr. 994/2010 tiecas šo rīcības brīvību regulēt vairāk, lai nepieļautu, ka kādas dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi var apdraudēt pienācīgu iekšējā gāzes tirgus darbību un gāzes piegādi patērētājiem, izraisot gāzes nepietiekamību kaimiņvalstīs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Kā norādījusi Komisija <DATE ISO="20160216">2016. gada 16. februāra</DATE> paskaidrojuma rakstā par savu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu Nr. 994/2010 (COM(2016) 52 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>), <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>ES rīcības nepieciešamība nav apstrīdama, ņemot vērā pierādījumus, ka valstu pieejas ietvaros veiktie pasākumi nav optimāli un palielina krīzes smagumu<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> (skat. 3. lpp.).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punkta a) apakšpunktā ietvertā atsauce uz MVU nevar tikt uzskatīta par atvērtu atsauci, ko dalībvalstis var brīvi interpretēt. Tā, gluži pretēji, ir atsauce uz konkrētu juridisku jēdzienu. Lai arī Regulā Nr. 994/2010 skaidri nav definēts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>MVU<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> jēdziens, tā kā nav atsauces uz valsts tiesībām, šo jēdzienu nevar definēt, atsaucoties uz dalībvalstu tiesību aktiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šajā nozīmē skat. tostarp spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151111">2015. gada 11. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pujante Rivera</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑422/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:743">EU:C:2015:743</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Gluži pretēji, ņemot vērā ar Regulu Nr. 994/2010 īstenojamo mērķi un kontekstu, kādā iekļaujas tās 2. pants, ir jāuzskata, ka šajā norma ir veikta atsauce uz tādu MVU jēdzienu, kāds lietots Savienības tiesībās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Šajā nozīmē, attiecībā uz dažādām jomām skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161109">2016. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wathelet</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑149/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:840">EU:C:2016:840</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170302">2017. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">J. D</HT></NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑4/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:153">EU:C:2017:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā atbilstīgs ir Komisijas <DATE ISO="20030506">2003. gada 6. maija</DATE> ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="124" PAGE.FIRST="36" DATE.PUB="2003">OV L 124, 36. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>. Šajā ieteikumā ir paredzēti precīzi kritēriji šīs uzņēmumu kategorijas identificēšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat. ieteikuma pielikuma 2. pantu.</P></NOTE>, un uz šo ieteikumu ir jāatsaucas, lai noteiktu šādu jēdzienu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Vairāki Savienības akti, it īpaši regulas, kuros definēts MVU jēdziens, skaidri ir balstīti uz šajā ieteikumā ietverto definīciju. Skat., piemēram, Komisijas <DATE ISO="20140617">2014. gada 17. jūnija</DATE> Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (dokuments attiecas uz EEZ) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="187" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV L 187, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, skat. preambulas 3. apsvērumu un I pielikumu), vai Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20150625">2015. gada 25. jūnija</DATE> Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="169" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2015">OV L 169, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, skat. 2. panta 4. punktu).</P></NOTE>. Starp citu, jānorāda, ka no Francijas apsvērumos ietvertajām norādēm izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>MVU<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> definīcija Francijas tiesību aktos atbilst minētajā ieteikumā piedāvātajai definīcijai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Runājot par vienlīdzīgas attieksmes principu, uz ko Francijas valdība atsaucās tiesas sēdē, tā balstās uz tēzi, ka liela uzņēmuma filiālei vai meitassabiedrībai vajadzīga tāda pati aizsardzība kā MVU. Tomēr, pēc manām domām, šis pieņēmums acīmredzami ir kļūdains. Būtībā piederība kādai nozīmīga izmēra struktūrai (grupai) ļauj šādām vienībām piekļūt tādiem resursiem (ekonomiskiem un tehniskiem), kādu parasti nav MVU rīcībā un kuri var palīdzēt risināt energoapgādes krīzes situācijas. Tādējādi lielo uzņēmumu pārstāvniecības un meitassabiedrības objektīvi neatrodas tādā pašā situācijā kā MVU.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Turklāt likumdevējs, lai noteiktu neaizsargātos patērētājus, kuriem pienākas lielāka aizsardzība, neizmanto enerģijas patēriņa kritēriju. Tādējādi Francijas valdība nevar uz to atsaukties, lai pamatotu analoģiju starp MVU un lielo uzņēmumu pārstāvniecībām vai meitassabiedrībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Galu galā, tā kā iesniedzējtiesai, nevis Tiesai ir jānosaka, vai attiecīgie valsts tiesību akti ir saderīgi ar Regulu Nr. 994/2010, ņemot vērā pašas Francijas valdības izvirzītos argumentus, šķiet, ka Francijas tiesību aktos ietvertā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> definīcija nav atbilstīga šīs regulas 2. panta otrās daļas 1) punktā ietvertajai definīcijai. Turklāt šķiet, ka iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu piekrīt šim viedoklim<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. šo secinājumu 15. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par iespēju noteikt papildu pienākumus saistībā ar patērētājiem, kas neietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> definīcijā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Tagad, ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jāaplūko jautājums par to, vai dalībvalsts var dabasgāzes piegādātājiem noteikt tādu papildu pienākumu atbilstoši Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punktam, kura apjomā ietverti citi patērētāji, nevis tie, kas ietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> definīcijā saskaņā ar Regulas Nr. 994/2010 2. panta otrās daļas 1) punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Kā esmu norādījis šo secinājumu 30. punktā, Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkts sniedz dalībvalstīm iespēju pieņemt divu veidu pasākumus, kas pārsniedz šā paša panta 1. punktā paredzēto saskaņoto piegādes drošības standartu: paaugstinātus piegādes standartus un papildu saistības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Pēc manām domām, tie ir divi atšķirīgi pasākumu veidi, kuru darbības joma izriet no paša to nosaukuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Būtībā pirmā veida pasākumu gadījumā runa ir par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>piegādes standartiem<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>, proti, standartiem, kas paredzēti Regulas Nr. 994/2010 8. panta 1. punktā – uz kuru turklāt ir skaidra atsauce 2. punktā –, tomēr šie ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>paaugstināti<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> standarti, proti, paplašināti laika ziņā, kā izriet no norādes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>kas pārsniedz 30 dienas<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>. Savukārt no šī paša panta 1. punkta formulējuma izriet, ka piegādes standarti attiecas tikai uz aizsargāto patērētāju aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Turpretī otrā veida pasākumu gadījumā runa ir par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>papildu<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> pienākumiem, kurus var noteikt dabasgāzes uzņēmumiem. Termina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>papildu<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> lietojums paskaidro, ka ir runa par pievienotiem pienākumiem, kas ir atšķirīgi no piegādes standartiem, kuri minēti Regulas Nr. 994/2010 8. panta 1. punktā, uz kuru turklāt attiecīgajā normā nav veikta atsauce saistībā ar šo otro pasākumu veidu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>No šīs Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkta gramatiskās analīzes izriet, ka nekas neliedz dalībvalstij noteikt dabasgāzes uzņēmumiem papildu pienākumu, kas attiektos uz lielāku patērētāju loku nekā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>aizsargāto patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> definīcijā atbilstoši šai regulai noteiktais.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tomēr no šīs pašas normas, aplūkojot to Regulas Nr. 994/2010 mērķu gaismā, izriet, ka šādas iespējas izmantošanai ir jāievēro ļoti stingri nosacījumi. Būtībā šīs regulas 8. panta 2. punktā ir stingri regulēta šī iespēja, izvirzot vairākus nosacījumus, kas jāizpilda, lai šāds papildu pienākums būtu uzskatāms par saderīgu ar minēto regulu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Tādējādi, pirmkārt, no Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkta sākumdaļas paša formulējuma izriet, ka papildu pienākums ir nosakāms <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>gāzes piegādes drošības apsvērumu dēļ<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>. Lai šis nosacījums būtu izpildīts, papildu pienākumam ir jāstiprina gāzes piegādes sistēmas noturība pret ārkārtas notikumiem, kas apdraud piegādes jaudu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Otrkārt, tāpat saskaņā ar Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkta sākumdaļu šādam papildu pienākumam ir jābūt balstītam uz šīs regulas 9. pantā paredzēto to risku novērtējumu, kuri ietekmē gāzes piegādes drošību attiecīgajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Treškārt, saskaņā ar Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu šādam papildu pienākumam ir jāatbilst šīs regulas 3. panta 6. punktā norādītajām prasībām. Tādējādi tam ir jābūt skaidri definētām, pārredzamam, proporcionālam, nediskriminējošam un pārbaudāmam; tas nedrīkst nepamatoti kropļot konkurenci un traucēt efektīvai dabasgāzes iekšējā tirgus darbībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Šis nosacījums ir atkārtots Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā.</P></NOTE>, kā arī tas nedrīkst apdraudēt gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Ceturtkārt, atbilstoši Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkta c) apakšpunktam saskaņā ar savstarpēju solidaritāti starp dalībvalstīm, uz kuru ir balstīta ar Regulu Nr. 994/2010 ieviestā sistēma, papildu pienākums nedrīkst negatīvi ietekmēt jebkuras citas dalībvalsts spēju apgādāt tās aizsargātos patērētājus valsts, Savienības vai reģiona mēroga ārkārtas situācijas gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Piektkārt, šādam pienākumam ir jābūt atbilstīgam Regulas Nr. 994/2010 11. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem Savienības vai reģiona mēroga ārkārtas situācijas gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Regulas Nr. 994/2010 11. panta 5. punktā ir noteikts, ka: a) netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas kādā brīdī nepamatoti ierobežotu gāzes plūsmu iekšējā tirgū, jo īpaši gāzes plūsmu uz skartajiem tirgiem, b) netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas varētu nopietni apdraudēt gāzes piegādes situāciju citā dalībvalstī, un c) pārrobežu piekļuve infrastruktūrai tiek nodrošināta, ciktāl tas tehniski un drošības ziņā iespējams, saskaņā ar ārkārtas rīcības plānu. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20090713">2009. gada 13. jūlija</DATE> Regulai (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="211" PAGE.FIRST="36" DATE.PUB="2009">OV L 211, 36. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Sestkārt, atbilstoši Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkta otrajai daļai ir nepieciešams, lai, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, kompetentā iestāde preventīvā rīcības plānā un ārkārtas rīcības plānā noteiktu to, kā šo papildu pienākumu var īslaicīgi samazināt Savienības vai reģiona mēroga ārkārtas situācijas gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvaros iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai valsts pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām, jo Tiesas kompetencē ir tikai sniegt visas norādes par Savienības tiesību interpretāciju, kas ļauj iesniedzējtiesai izvērtēt šo saderību. Tādējādi minētajai tiesai būs jānosaka, vai, paredzot gāzes piegādātājiem papildu saistības, kas izpaužas kā dabasgāzes piegādātājiem noteikts pienākums palielināt dabasgāzes krājumus, lai krīzes gadījumos nodrošinātu piegādes drošību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>patērētājiem, kuri nav mājsaimniecības, kuri ir pieslēgti sadales tīklam un kuri ar līgumu nav piekrituši piegādei, kas var tikt pārtraukta,<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> un kuri nav MVU, šajā gadījumā ir izpildīti šo secinājumu 69.–74. punktā minētie nosacījumi. Vērtējot šādu saderību, iesniedzējtiesai ir jāņem vērā Tiesas sniegtās interpretācijas norādes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100420">2010. gada 20. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑265/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:205">EU:C:2010:205</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160907">2016. gada 7. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ANODE</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑121/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:637">EU:C:2016:637</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā es tikai sniegšu dažus apsvērumus par diviem aspektiem: pirmkārt, par nosacījumu, ka papildu pienākums tiek noteikts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>gāzes piegādes drošības apsvērumu dēļ<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>, un, otrkārt, par šo secinājumu 71. punktā minēta papildu pienākuma samērīgumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par prasību, ka papildu pienākums tiek noteikts gāzes piegādes drošības apsvērumu dēļ</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Pirmais nosacījums, kas ir jāievēro, lai papildu pienākums, ko dalībvalsts paredz noteikt dabasgāzes uzņēmumiem, būtu saderīgs ar Regulu Nr. 994/2010, ir tāds, ka tas tiek noteikts gāzes piegādes drošības apsvērumu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē Francijas valdība norādīja, ka nav nekādu šaubu par to, ka attiecīgais papildu pienākums atbilst šim nosacījumam tāpēc, ka tā mērķis ir nodrošināt piegādes drošību papildu patērētājiem, kurus tehnisku iemeslu dēļ nevarot nošķirt no aizsargātajiem patērētājiem. Šajā pašā kontekstā šī valdība arī norādīja, ka šāds papildu pienākums attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>papildu<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> aizsargātajiem patērētājiem neietekmē to aizsargāto patērētāju aizsardzību, kuri definēti Regulā Nr. 994/2010, un tādējādi šīs regulas 2. panta un 8. panta 2. punkta lietderīgo iedarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es neesmu pārliecināts, ka vienkārša prasība aizsargāt nākamās patērētāju kategorijas, kas balstīta uz iespējamiem tehniskiem iemesliem, kuru esamība, starp citu, ir ļoti apstrīdama, var būt gāzes piegādes drošības apsvērums ar mērķi stiprināt piegādes sistēmas noturību – kā tā ir identificēta šo secinājumu 69. punktā –, kas var pamatot tāda papildu pienākuma noteikšanu kā šajā lietā aplūkotais. Šādam papildu pienākumam ir jābūt vērstam uz to, lai mazinātu riskus, kas ietekmē gāzes piegādes drošību attiecīgajā dalībvalstī un kas noteikti, veicot Regulas Nr. 994/2010 9. pantā minēto novērtējumu, uz kuru, kā norādīts šo secinājumu 70. punktā, ir jābūt balstītam minētajam papildu pienākumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Minētās šaubas vēl pastiprinās, ja uzskata, kā norādīts šo secinājumu 54. punktā, ka, valsts mērogā paredzot pārāk plaša subjektu loka aizsardzību, var radīt papildu riskus aizsargātajiem patērētājiem pārējās dalībvalstīs un apdraudēt ar Regulu Nr. 994/2010 izveidotos solidaritātes mehānismus Eiropā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Katrā ziņā iesniedzējtiesai šajā gadījumā būs jāpārbauda, vai attiecīgā papildu pienākuma noteikšana ir pamatota ar īsteniem gāzes piegādes drošības apsvērumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par papildu pienākuma samērīgumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Kā izriet no šo secinājumu 71. punkta, papildu pienākumam, ko Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkts ļauj noteikt dabasgāzes uzņēmumiem, ir jāatbilst samērīguma principam. Priekšnoteikums šā nosacījuma ievērošanai ir tas, ka papildu pienākums ir atbilstošs izvirzītā mērķa sasniegšanai, proti, nodrošināt gāzes piegādes drošību, un tas nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es uzskatu, kā norādīja Komisija, ka, lai gan vērtējot attiecīgā papildu pienākuma samērīgumu, iesniedzējtiesa var balstīties uz Tiesas judikatūru attiecībā uz regulētajām gāzes un elektrības cenām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100420">2010. gada 20. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑265/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:205">EU:C:2010:205</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111221">2011. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ENEL</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑242/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:861">EU:C:2011:861</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 55. un nākamie punkti); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑36/14</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:570">EU:C:2015:570</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. un nākamie punkti), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160907">2016. gada 7. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ANODE</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑121/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:637">EU:C:2016:637</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 53. un nākamie punkti).</P></NOTE>, tomēr ir jāpārbauda šīs judikatūras attiecināmība uz šīs lietas gadījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Būtībā, kā norādīja Francijas valdība, pastāv būtiska atšķirība starp minētajā judikatūrā analizēto situāciju faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem, kas attiecas uz valsts pasākumiem saistībā ar cenas noteikšanu tirgū, un pamatlietas situāciju, kas attiecas uz piegādes drošības pasākumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Šim apsvērumam, šķiet, ir īpaša nozīme saistībā ar prasību par regulāru pasākumu pārskatīšanu, kā tas noteikts <DATE ISO="20100420">2010. gada 20. aprīļa</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑265/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:205">EU:C:2010:205</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 35. punktā. Būtībā šajā spriedumā Tiesa pamatoja prasību par šādu pārskatīšanu, atsaucoties uz faktu, ka attiecīgais pasākums pats savā būtībā ir šķērslis darbspējīga gāzes iekšējā tirgus izveidei. Tomēr pārskatīšana var izrādīties nepieciešama gadījumā, ja apstākļi, kādos pasākums bija pieņemts, ir mainījušies (piemēram, saistībā ar dalībvalstu sadarbību vai infrastruktūras stāvokli).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="14"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Secinājumi par pirmo prejudiciālo jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekšminēto, es uzskatu, ka uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka Regulas Nr. 994/2010 8. panta 2. punkts neliedz dalībvalstij noteikt dabasgāzes piegādātājiem papildu pienākumu, kas attiecas uz patērētājiem, kuri neietilpst šīs pašas regulas 2. panta otrās daļas 1) punktā ietvertajā definīcijā, vienīgi ar nosacījumu, ka ir pierādīts – un tas iesniedzējtiesai ir padziļināti jāpārbauda –, ka ir strikti ievēroti minētā 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, kā tie precizēti šo secinājumu 68.–74. punktā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">D.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par otro prejudiciālo jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Ar savu otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā Tiesai, vai Regulas Nr. 994/2010 8. panta 5. punkts liedz to, ka dalībvalsts tiesiskajā regulējumā dabasgāzes piegādātājiem tiek noteikts pienākums uzglabāt savā teritorijā gāzes krājumus, lai garantētu piegādes drošību krīzes gadījumā, vienlaikus paredzot, ka kompetentā iestāde, vērtējot piegādātāja uzglabāto krājumu jaudas, ņem vērā pārējos viņa rīcībā esošos pielāgošanas instrumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Šajā ziņā jānorāda, ka Regulas Nr. 994/2010 8. panta 5. punktā ir ietverti divi noteikumi: pirmais ir atļaujošs noteikums, bet otrais ir aizliedzošs noteikums. Būtībā minētā 5. punkta pirmajā teikumā ir noteikts, ka dabasgāzes uzņēmumiem ir atļauts izpildīt pienākumus, kas tiem noteikti, lai būtu ievērots šīs pašas regulas 8. pantā paredzētais piegādes standarts, attiecīgā gadījumā reģionālā vai Savienības mērogā. Otrajā teikumā turpretī ir noteikts, ka valsts kompetentā iestāde nevar pieprasīt, lai gāzes uzņēmumi ievērotu šos pienākumus, pamatojoties uz infrastruktūru, kas atrodas tikai tās teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 994/2010 8. panta 5. punktā paredzētie noteikumi tiecas nodrošināt reāla iekšējā gāzes tirgus izveidi un saskaņā ar šīs regulas preambulas 12. apsvērumu nepieļaut, ka pasākumi, kas veikti gāzes piegādes drošības aizsardzībai, nepamatoti kropļo konkurenci vai iekšējā gāzes tirgus efektīvu darbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Dekrēta Nr. 2014‑328 9. pants, to lasot kopsakarā ar Enerģētikas kodeksa L. 421‑4. pantu, liek gāzes piegādātājiem katra gada 31. oktobrī uzglabāt Francijas teritorijā gāzes krājumus, kas atbilst vismaz 80 % no uzglabāšanas tiesībām saistībā ar patērētājiem, kuri ietilpst šā pienākuma tvērumā. Tomēr kompetentais ministrs, pārbaudot, vai piegādātājs izpilda savus pienākumus, ņem vērā pārējos šā piegādātāja rīcībā esošos pielāgošanas instrumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es norādu – kā to uzsvēra Komisija –, ka Francijas tiesību akti <HT TYPE="ITALIC">de jure</HT> prasa, lai piegādātāji uzglabātu Francijas teritorijā tādus dabasgāzes krājumus, kas ir pietiekami viņu pienākumu izpildei. Pati par sevi šāda veida prasība nav saderīga ar Regulas Nr. 994/2010 8. panta 5. punkta otro noteikumu, jo tā uzdod gāzes uzņēmumiem izpildīt savus no šīs regulas 8. panta izrietošos pienākumus, noteikti izmantojot valsts teritorijā esošo infrastruktūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Tomēr Francijas tiesību akti ļauj kompetentajam ministram ņemt vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>pārējos pielāgošanas instrumentus<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>, kas ir attiecīgā piegādātāja rīcībā. Šajā ziņā iesniedzējtiesa tomēr nesniedz pietiekamu informāciju, kas ļautu secināt, kāds praksē ir kompetentā ministra veiktā vērtējuma apjoms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Vispirms, neviens fakts neļauj saprast jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>pielāgošanas instruments<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> nozīmi. Atbildot uz konkrētu tiesas sēdē uzdotu jautājumu par šā jēdziena tvērumu, Francijas valdība atsaucās vienīgi uz gāzes krājumu rezervēm, kuras attiecīgais piegādātājs, iespējams, uzglabā citās dalībvalstīs. Tomēr es uzskatu, kā norādīja Polijas valdība, ka piegādātājam ir jāspēj pierādīt, ka viņš var izpildīt savus pienākumus, kas tam noteikti piegādes standarta vai papildu saistību atbilstoši Regulas Nr. 994/2010 8. pantam izpildei, arī izmantojot tirgus pasākumus, kuri kā piemērs minēti Regulas Nr. 994/2010 II pielikumā. Būtībā, vērtējot spēju izpildīt šos pienākumus, būtu jāņem vērā katra piegādātāja vispārējā individuālā situācija.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Turpinot – nav skaidrs, vai analīze, ko kompetentais ministrs veic, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>ņemtu vērā pārējos pielāgošanas instrumentus<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>, <HT TYPE="ITALIC">faktiski</HT> spēj garantēt iespēju dabasgāzes piegādātājiem praksē izpildīt savus pienākumus reģionālā vai Savienības mērogā. It īpaši ir jāpārbauda, vai, konkrēti veicot šo vērtējumu, tas tiek pamatots ar precīziem un pārbaudāmiem kritērijiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos es uzskatu, ka uz otro prejudiciālo jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka Regulas Nr. 994/2010 8. panta 5. punktam pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas liek dabasgāzes piegādātājiem ievērot no šīs regulas 8. panta izrietošos pienākumus uzglabāt gāzes krājumus, noteikti un ekskluzīvi izmantojot tikai valsts teritorijā esošu infrastruktūru. Šajā gadījumā iesniedzējtiesai tomēr ir jāpārbauda, vai valsts tiesiskajā regulējumā kompetentajam ministram sniegtā iespēja ņemt vērā attiecīgajiem piegādātājiem pieejamos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>pārējos pielāgošanas instrumentus<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>, tiem garantē faktisku iespēju praksē izpildīt savus pienākumus reģionālā vai Savienības mērogā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, es iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20101020">2010. gada 20. oktobra</DATE> Regulas (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz dalībvalstij noteikt dabasgāzes piegādātājiem papildu pienākumu, kas attiecas uz patērētājiem, kuri neietilpst šīs pašas regulas 2. panta otrās daļas 1) punktā ietvertajā definīcijā, vienīgi ar nosacījumu, ka tiek pierādīts – un tas iesniedzējtiesai ir padziļināti jāpārbauda –, ka ir stingri ievēroti šādi nosacījumi:</P><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>‐</NO.P><TXT>pirmkārt, šāds papildu pienākums ir noteikts patiesu piegādes drošības apsvērumu dēļ;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>‐</NO.P><TXT>otrkārt, šāds papildu pienākums ir balstīts uz šīs pašas regulas 9. pantā minēto novērtējumu par riskiem, kas ietekmē gāzes piegādes drošību attiecīgajā dalībvalstī;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>‐</NO.P><TXT>treškārt, saskaņā ar minētās regulas 3. panta 6. punktu šāds papildu pienākums ir skaidri definēts, pārredzams, proporcionāls, nediskriminējošs un pārbaudāms, tas nepamatoti nekropļo konkurenci un netraucē efektīvai dabasgāzes iekšējā tirgus darbībai, kā arī neapdraud gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>‐</NO.P><TXT>ceturtkārt, saskaņā ar dalībvalstu solidaritātes principu, uz kuru ir balstīta Regula Nr. 994/2010, šāds papildu pienākums negatīvi neietekmē jebkuras citas dalībvalsts spēju atbilstoši minētās regulas 8. pantam apgādāt tās aizsargātos patērētājus valsts, Savienības vai reģiona mēroga ārkārtas situācijas gadījumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>‐</NO.P><TXT>piektkārt, šāds papildu pienākums atbilst šīs regulas 11. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem Savienības vai reģiona mēroga ārkārtas situācijas gadījumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>‐</NO.P><TXT>sestkārt, preventīvā rīcības plānā un ārkārtas rīcības plānā ir noteikts veids, kā, ievērojot dalībvalstu solidaritātes principu, šāds papildu pienākums tiek īslaicīgi samazināts Savienības vai reģiona mēroga ārkārtas situācijas gadījumā.</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>Regulas Nr. 994/2010 8. panta 5. punktam pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru dabasgāzes piegādātājiem ir jāievēro no šīs regulas 8. panta izrietošie pienākumi uzglabāt gāzes krājumus, noteikti un ekskluzīvi izmantojot tikai valsts teritorijā esošu infrastruktūru. Iesniedzējtiesai tomēr ir jāpārbauda, vai minētajā regulējumā kompetentajam ministram paredzētā iespēja ņemt vērā attiecīgajiem piegādātājiem pieejamos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>pārējos pielāgošanas instrumentus<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> tiem garantē faktisku iespēju praksē izpildīt savus pienākumus reģionālā vai Savienības mērogā.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>