<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-79/20 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CJ0079</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:305">EU:C:2022:305</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>23</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>23</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20220428">28.4.2022</DATE>. – Lieta C‑79/20 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Yieh United Steel</HT>/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20220428">2022. gada 28. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><TOC><TITLE><TI><P>Satura rādītājs</P></TI></TITLE><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Atbilstošās tiesību normas</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>PTO tiesības</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Savienības tiesības</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedības priekšvēsture</ITEM.CONT><ITEM.REF>6</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</ITEM.CONT><ITEM.REF>7</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku prasījumi Tiesai</ITEM.CONT><ITEM.REF>7</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par apelācijas sūdzību</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par pirmo pamatu par pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par pirmo daļu</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par otro daļu</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesas vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par otro pamatu, ar kuru tiek apgalvots pamatregulas 2. panta 5. punkta pārkāpums</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesas vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>14</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par trešo pamatu attiecībā uz pamatregulas 2. panta 2. punkta pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>16</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>16</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesas vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>16</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><?PAGE NO="2"?><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par tiesāšanās izdevumiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>23</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Dempings</KEYWORD><KEYWORD>Īstenošanas regula (ES) 2015/1429</KEYWORD><KEYWORD>Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu imports</KEYWORD><KEYWORD>Galīgais antidempinga maksājums</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 1225/2009</KEYWORD><KEYWORD>2. pants</KEYWORD><KEYWORD>Normālās vērtības aprēķināšana</KEYWORD><KEYWORD>Ražošanas izmaksu aprēķināšana</KEYWORD><KEYWORD>Ražošanas zaudējumi</KEYWORD><KEYWORD>Atteikums atskaitīt pārstrādāto metāllūžņu vērtību</KEYWORD><KEYWORD>Normālās vērtības noteikšana, pamatojoties uz līdzīgas preces, kas paredzēta patēriņam eksportētājvalsts iekšējā tirgū, pārdevumiem</KEYWORD><KEYWORD>Tādas aprēķina bāzes izslēgšana, kuru izmanto, lai noteiktu normālo vērtību pārdevumiem, kas veikti eksportētājvalsts pašmāju tirgū, ja tā attiecas uz eksportam paredzētiem ražojumiem</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑79/20 P</P><P>par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2020. gada 14. februārī iesniedza</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Yieh United Steel Corp</HT></HT>., Gaosjuna [<HT TYPE="ITALIC">Kaohsiung City</HT>] (Taivāna), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">D. Luff</HT>, advokāts,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pārējie lietas dalībnieki –</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas</HT> <HT TYPE="BOLD">Komisija</HT>, ko sākotnēji pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">J.‑F. Brakeland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. França</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">A. Demeneix</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">J.‑F. Brakeland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Luengo</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja pirmajā instancē,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><INTERVENERS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Eurofer, Association Européenne de l’Acier, ASBL</HT></HT>, Luksemburga (Luksemburga), kuru pārstāv <HT TYPE="ITALIC">J. Killick</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Forwood</HT>, advokāti, kā arī <HT TYPE="ITALIC">G. Papaconstantinou</HT>, <HT TYPE="ITALIC">dikigoros</HT>,</P><PARTY.STATUS>persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē,</PARTY.STATUS></INTERVENERS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>] (referente), tiesneši J. Pasers [<HT TYPE="ITALIC">J. Passer</HT>], F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>], N. Vāls [<HT TYPE="ITALIC">N. Wahl</HT>] un M. L. Arasteja Saūna [<HT TYPE="ITALIC">M. L. Arastey Sahún</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [<HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20211111">2021. gada 11. novembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="3"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar savu apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Yieh United Steel Corp</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/><HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20191203">2019. gada 3. decembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> <HT TYPE="ITALIC">United Steel</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑607/15</NO.CASE>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:831">EU:T:2019:831</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar kuru minētā tiesa ir noraidījusi tās prasību atcelt Komisijas <DATE ISO="20150826">2015. gada 26. augusta</DATE> Īstenošanas regulu (ES) 2015/1429, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="224" PAGE.FIRST="10" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 224, 10. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>apstrīdētā regula<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">PTO tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Eiropas Savienības Padome ar <DATE ISO="19941222">1994. gada 22. decembra</DATE> Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="336" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 336, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), apstiprināja 1994. gadā 15. aprīlī Marakešā parakstīto Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kā arī nolīgumus, kas ietverti minētā līguma 1.–3. pielikumā, tostarp Nolīgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="336" PAGE.FIRST="103" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 336, 103. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Antidempinga nolīgums<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Antidempinga nolīguma 2. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Dempinga noteikšana<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>2.1.</NO.PARAG><ALINEA>Šī Līguma nozīmē prece tiek uzskatīta par realizētu dempinga apstākļos, t.i., par tādu, kura tiek realizēta citas valsts tirdzniecībā zem savas normālās vērtības, ja eksporta cena precei, kura tiek eksportēta no vienas valsts uz citu, ir zemāka par salīdzinošo cenu parastajā tirdzniecības apritē līdzīgām precēm, ja tās paredzētas patēriņam eksportētāja valstī.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.2</NO.PARAG><ALINEA>Ja nenotiek līdzīgas preces realizācija parastajā tirdzniecības apritē eksportētājas valsts iekšējā tirgū vai ja sakarā ar noteiktu situāciju tirgū vai zemu pārdošanas apjomu eksportētājas valsts iekšējā tirgū [..] šāda pārdošana neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu, dempinga starpība (marža) tiek noteikta, salīdzinot ar līdzīgas preces salīdzinošajām cenām, kad tā tiek eksportēta uz attiecīgo trešo valsti, ar noteikumu, ka šī cena ir reprezentatīva, vai ar ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, pieskaitot pienācīgu administratīvo, realizācijas un vispārējo izmaksu un peļņas summu.</ALINEA><ALINEA><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>2.2.1.</NO.P><TXT>Līdzīgas preces realizācija eksportētājas valsts iekšējā tirgū vai pārdošana trešajā valstī par cenām, kuras ir zem vienas vienības (fiksētas vai variējamas) ražošanas izmaksām, pieskaitot administratīvās, realizācijas un vispārējās izmaksas, var tikt uzskatīta par tādu, kas neiekļaujas parastajā tirdzniecības apritē sakarā ar cenu, un var netikt ņemta vērā normālās vērtības noteikšanā tikai tad, ja institūcijas [..] nosaka, ka šāda realizācija tiek veikta paplašināta laika perioda ietvaros [..] un ievērojamos daudzumos [..], un par cenām, kas neparedz visu izmaksu pilnīgu atgūšanu saprātīgā laika periodā. Ja cenas, kuras ir zem vienas vienības izmaksām pārdošanas laikā, ir augstākas par vidējām svērtajām vienas vienības izmaksām apskatāmā perioda laikā, šādas cenas tiek uzskatītas par tādām, kas paredz izmaksu atgūšanu saprātīgā laika periodā.</TXT><?PAGE NO="4"?><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>2.2.1.1.</NO.P><TXT>2.paragrāfa mērķiem izmaksas normāli tiek aprēķinātas, balstoties uz izmeklēšanai pakļautā eksportētāja vai ražotāja vesto uzskaiti, ar noteikumu, ka šāda uzskaite ir atbilstoša eksportētājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar apskatāmās preces ražošanu un realizāciju. [..]</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Apstrīdētās regulas pieņemšanas dienā tiesību normas, kas reglamentē, kā Eiropas Savienība nosaka antidempinga pasākumus, bija ietvertas Padomes <DATE ISO="20091130">2009. gada 30. novembra</DATE> Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="343" PAGE.FIRST="51" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 343, 51. lpp.</REF.DOC.OJ>, labojums – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="007" PAGE.FIRST="22" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 7, 22. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20120613">2012. gada 13. jūnija</DATE> Regulu (ES) Nr. 765/2012 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="237" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 237, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>pamatregula<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Pamatregulas 1. panta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Principi<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> 1. un 2. punktā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Antidempinga maksājumu var piemērot visām precēm par dempinga cenām, kuru brīva apgrozība Kopienā rada zaudējumus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Preci uzskata par dempinga preci, ja to eksportē uz Kopienu par cenu, kas parastās tirdzniecības operācijās eksportētājvalstī ir zemāka, salīdzinot ar līdzīgas preces cenu.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar pamatregulas 2. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Dempinga konstatēšana<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>A. Normālā vērtība</P><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG>1.</NO.PARAG><ALINEA>Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.</ALINEA></PARAG><ALINEA>[..]</ALINEA><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Lai noteiktu normālo vērtību, parasti izmanto pašmāju patēriņam paredzētas līdzīgas preces pārdošanas apjomu, ja tas veido 5 % vai vairāk no attiecīgās preces pārdošanas apjoma Kopienā. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja parastajās tirdzniecības operācijās nav novērojamas identiskās preces noiets vai tas ir nepietiekams, vai arī konkrētā tirgus situācija neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu, identiskās preces normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz ražošanas izmaksām preces izcelsmes valstī, kurām pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas saprātīgā apmērā, kā arī peļņa, vai arī pamatojoties uz parastajās tirdzniecības operācijās izmantotajām eksporta cenām, eksportējot preci uz atbilstīgu trešo valsti, ar noteikumu, ka šīs cenas ir reprezentatīvas cenas.</ALINEA><ALINEA>Var uzskatīt, ka attiecīgajam izstrādājumam pirmās daļas nozīmē ir īpaša tirgus situācija, <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT>, ja cenas ir mākslīgi pazeminātas, ja notiek ievērojama bartera tirdzniecība vai ja ir noslēgti nekomerciāli pārstrādes nolīgumi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Līdzīgas preces pārdošanu eksportētājvalsts pašmāju tirgū vai eksportētās preces pārdošanu trešā valstī par cenām, kas ir zemākas par vienas vienības ražošanas izmaksām (nemainīgajām un<?PAGE NO="5"?> mainīgajām), kurām pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, cenas dēļ var neuzskatīt par parastām tirdzniecības operācijām un var neņemt vērā, nosakot normālo vērtību, tikai tādos gadījumos, ja ir konstatēts, ka šāda pārdošana notiek ievērojamos apjomos ilgākā laikposmā, turklāt par cenām, kas neļauj segt izmaksas saprātīgā laikposmā.</ALINEA></PARAG><ALINEA>[..]</ALINEA><PARAG IDENTIFIER="002.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Izmaksas parasti aprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanai pakļautās puses saglabāto dokumentāciju, ar noteikumu, ka šāda dokumentācija ir saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem attiecīgajā valstī un ka ir parādīts, ka dokumentācija pieņemami atspoguļo ar ražošanu un attiecīgā izstrādājuma pārdošanu saistītās izmaksas.</ALINEA><ALINEA>Ja izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās puses pierakstos, tās koriģē vai nosaka, pamatojoties uz citu tās pašas valsts ražotāju vai eksportētāju izmaksām vai arī, ja tāda informācija nav pieejama vai izmantojama, uz citiem pamatotiem apsvērumiem, iekļaujot informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem.</ALINEA><ALINEA>Tiek aplūkoti iesniegtie pierādījumi par izmaksu pienācīgu sadali ar noteikumu, ka ir parādīta šāda sadalījuma izmantošana vēsturiskā aspektā. Ja trūkst piemērotākas metodes, priekšroku dod izmaksu sadalei, pamatojoties uz apgrozījumu. Izmaksas attiecīgi koriģē, ņemot vērā tos vienreizējos izmaksu posteņus, kas attiecas uz ražošanu nākotnē un/vai konkrētajā brīdī, ja vien tas jau nav atspoguļots izmaksu sadalē saskaņā ar šo daļu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Pamatregulas 6. panta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Izmeklēšana<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> 8. punktā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Izņemot 18. pantā paredzētos apstākļus, ciktāl iespējams pārbauda ieinteresēto pušu sniegtās informācijas [, ar kuru ir pamatoti secinājumi,] precizitāti.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs regulas 10. panta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Atpakaļejošs spēks<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> 4. punktā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>Galīgo antidempinga maksājumu var piemērot precēm, kas nonākušas patēriņā ne agrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas datuma, bet ne pirms izmeklēšanas uzsākšanas ar noteikumu, ka imports ir reģistrēts saskaņā ar 14. panta 5. punktu, [Eiropas] Komisija ir devusi attiecīgajiem importētājiem iespēju sniegt savus komentārus un:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>minētā prece jau ilgāku laiku ir bijusi prece par dempinga cenām, vai importētājs ir apzinājies, vai viņam bija jāapzinās, ka viņš īsteno dempingu, attiecībā uz dempinga pakāpi un zaudējumiem, kurus uzskata par dempinga radītajiem zaudējumiem, vai konstatētajiem zaudējumiem; [..]</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 1.–11. punktā tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>1.</NO.P><TXT>[<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] ir Taivānā reģistrēta sabiedrība, kura tostarp nodarbojas ar plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>attiecīgais produkts<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) ražošanu un izplatīšanu.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Lai izgatavotu attiecīgo produktu, [<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] kā izejmateriālu izmanto karsto velmējumu ruļļos, kurus vai nu tā tieši ražo pati, vai iepērk no <HT TYPE="ITALIC">Lianzhong Stainless Steel Co. Ltd</HT> [..], saistītās sabiedrības, kas ir Ķīnā reģistrēta karsto velmējumu ruļļos ražotāja. Attiecīgo preci [<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] pārdod [..] Savienības klientiem un klientiem tās pašmāju tirgū, kas ietver attiecīgā produkta neatkarīgos lejupējos ražotājus un izplatītājus un ar prasītāju saistīto lejupējo pakārtoto ražotāju, proti, sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> <HT TYPE="ITALIC">Mau</HT>.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Pēc <HT TYPE="ITALIC">Eurofer, Association européenne de l’acier, ASBL</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/><HT TYPE="ITALIC">Eurofer</HT><QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>) <DATE ISO="20140626">2014. gada 26. jūnijā</DATE> iesniegtās sūdzības [..] Komisija <DATE ISO="20140626">2014. gada 26. jūnijā</DATE> publicēja paziņojumu par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz [attiecīgo produktu] saskaņā ar [pamatregulu].</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT><DATE ISO="20150324">2015. gada 24. martā</DATE> Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2015/501, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="079" PAGE.FIRST="23" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 79, 23. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>pagaidu regula<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>). Pagaidu regulā tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums 10,9 % apmērā par attiecīgo [<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] produktu.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150325">2015. gada 25. marta</DATE> vēstuli Komisija paziņoja [<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] pagaidu secinājumus, izklāstot savus apsvērumus un būtiskos faktus, uz kuru pamata tika nolemts noteikt pagaidu antidempinga maksājumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>pagaidu secinājumi<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>).</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Pagaidu secinājumos Komisija it īpaši aplūkoja jautājumu par tās atteikumu atskaitīt pārstrādāto metāllūžņu vērtību no attiecīgā produkta ražošanas izmaksām un jautājumu par tās atteikumu normālās vērtības noteikšanai ņemt vērā noteiktus [<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] pārdevumus eksportētājvalstī.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT><DATE ISO="20150420">2015. gada 20. aprīlī</DATE> [<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] iesniedza savus apsvērumus par pagaidu secinājumiem.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT><DATE ISO="20150623">2015. gada 23. jūnijā</DATE> Komisija nosūtīja [<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] savus galīgos secinājumus. <DATE ISO="20150703">2015. gada 3. jūlijā</DATE> [<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] iesniedza savus apsvērumus par šiem secinājumiem.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT><DATE ISO="20150826">2015. gada 26. augustā</DATE> Komisija pieņēma [apstrīdēto regulu], ar kuru tika grozīta pagaidu regula un tika noteikts antidempinga maksājums 6,8 % apmērā attiecīgā produkta, kuru tostarp ražo [<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>], importam Savienībā.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Apstrīdētā regula kopš <DATE ISO="20210916">2021. gada 16. septembra</DATE> vairs nav spēkā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20151027">2015. gada 27. oktobrī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> cēla prasību par apstrīdētās regulas atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Prasības pamatojumam <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> izvirzīja divus pamatus attiecīgi par pamatregulas 2. panta 3. un 5. punkta pārkāpumu, kā arī pilnvaru nepareizu izmantošanu un šīs regulas 2. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu, kas attiecas uz pamatregulas 2. panta 3. un 5. punkta pārkāpumu un pilnvaru nepareizu izmantošanu, <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apgalvoja, ka, noraidot tās lūgumu atskaitīt no attiecīgās preces ražošanas izmaksām pārstrādāto metāllūžņu vērtību, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Šajā pamatā <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi pamatregulas 2. panta 5. punktu, atsakoties ņemt vērā <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> grāmatvedības reģistrus, kā arī izmaksu sadalījuma metodi, ko tā esot piemērojusi attiecībā uz karsto velmējumu ruļļu zaudējumiem, kas konstatēti attiecīgā produkta ražošanas laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Minētā pārkāpuma dēļ Komisija esot nonākusi pie acīmredzami kļūdainā secinājuma, ka <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> neesot pilnībā integrējusi karstā velmējuma ruļļu ražošanas zaudējumus attiecīgā produkta ražošanas izmaksās, tādējādi Komisija tāpat kļūdaini esot atteikusies atskaitīt pārstrādāto metāllūžņu vērtību no attiecīgā produkta ražošanas izmaksām, tādējādi tas esot mākslīgi palielinājis normālo vērtību un ar to ticis pārkāpts pamatregulas 2. panta 3. punkts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Visbeidzot, Komisijas atteikums atskaitīt pārstrādātā metāllūžņa vērtību, pēc <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> domām, ir pilnvaru nepareiza izmantošana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar otro pamatu, kas balstīts uz pamatregulas 2. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu, <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apgalvoja, ka Komisija, pirmkārt, ir pārkāpusi minētās regulas 2. panta 1. punktu, bez pietiekama pamatojuma atsakoties normālās vērtības noteikšanas nolūkā ņemt vērā attiecīgā produkta pārdevumus neatkarīgam klientam Taivānā parastā tirdzniecības apritē, un, otrkārt, ir pārkāpusi minētās regulas 2. panta 2. punktu, noraidot attiecīgos pārdevumus tikai tādēļ, ka šis klients pēc šiem pārdevumiem attiecīgo ražojumu eksportēja, lai gan Komisija nebija pierādījusi, ka <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> nebija paredzējusi šo produktu izmantot pašmāju patēriņam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160720">2016. gada 20. jūlija</DATE> rīkojumu Vispārējās tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs atļāva <HT TYPE="ITALIC">Eurofer</HT> iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa noraidīja šos abus <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> pamatus un attiecīgi noraidīja arī prasību kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi Tiesai</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzībā <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto spriedumu;</P></ITEM><?PAGE NO="8"?><ITEM><P>apmierināt prasību pirmajā instancē un tādējādi atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl tā uz to attiecas, un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>apelācijas sūdzību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Eurofer</HT> prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>apelācijas sūdzību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti, noraidīt pirmajā instancē celto prasību;</P></ITEM><ITEM><P>pakārtotāk, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp arī personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus, ieskaitot pirmās instances tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par apelācijas sūdzību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības pamatojumam <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> izvirza trīs pamatus, no kuriem pirmais ir balstīts uz pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpumu, jo Vispārējā tiesa esot kļūdaini izslēgusi šīs tiesību normas piemērošanu, bet otrais ir balstīts uz minētās regulas 2. panta 5. punkta pārkāpumu, jo Vispārējā tiesa neesot pienācīgi līdzsvarojusi Komisijas nepieciešamību veikt pārbaudi saistībā ar tās veikto izmeklēšanu un <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> intereses, un, treškārt, šīs regulas 2. panta 2. punkta pārkāpumu, jo Tiesa ir uzskatījusi, ka Komisija varēja izslēgt no normālās vērtības aprēķina pārdevumus, kas veikti eksportētājvalsts iekšējā tirgū (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>pārdevumi pašmāju tirgū<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>), nepierādot pārdevēja īpašu nodomu vai apzināšanos par attiecīgā ražojuma galīgo eksportu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu par pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpumu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Pirmais pamats ir par pārsūdzētā sprieduma 60.–61. punktu un sastāv no divām daļām.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo daļu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar pirmā pamata pirmo daļu <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, interpretējot tās argumentu, kas balstīts uz pamatregulas 2. panta 3. punktu, kā rezultātā tā esot kļūdaini noraidījusi šīs tiesību normas piemērošanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 60. punktā esot pieļauta acīmredzama kļūda, jo Vispārējā tiesa tajā esot prasījusi, lai pamatregulas 2. panta 4. punkta pārkāpums tiktu konstatēts pirms atsaukšanās uz minētās regulas 2. panta 3. punkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> uzskata, ka pamatregulas 2. panta 4. punktam šajā lietā nav nozīmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Turklāt Vispārējā tiesa tajā pašā pārsūdzētā sprieduma 60. punktā esot kļūdaini uzskatījusi, ka tas, ka attiecīgie pārdevumi nav peļņu nesoši, esot bijis vienīgais iemesls, kura dēļ Komisija ir noteikusi normālo vērtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Jo īpaši no pagaidu regulas 74. apsvēruma izriet, ka normālā vērtība tika aprēķināta tiem produktu veidiem, kuru pārdevumi bija nepietiekami vai to nebija vispār, vai arī tie netika veikti parastā tirdzniecības apritē, un ka Komisija nav izmantojusi aprēķināto normālo vērtību tiem produktu veidiem, kuriem tika konstatēti nerentabli pārdevumi, bet gan vidējo svērto pārdošanas cenu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apstrīd pārsūdzētā sprieduma 61. punktā izklāstīto apgalvojumu, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>[<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] šīs prasības ietvaros neapstrīd Komisijas izmantoto metodi normālās vērtības aprēķināšanai, kāda tā ir norādīta pamatregulas 2. panta 3. punktā<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apgalvo, ka savas prasības Vispārējā tiesā 44. punktā tā esot skaidri apstrīdējusi Komisijas piemēroto normālās vērtības aprēķināšanas metodi, jo tā ir atteikusies apmierināt tās lūgumu no attiecīgā produkta ražošanas izmaksām atskaitīt pārstrādāto metāllūžņu vērtību, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka, tā kā nebija pietiekamu pierādījumu, tai nebija citas izvēles kā vien atteikties atskaitīt pārstrādāto metāllūžņu vērtību no attiecīgās preces ražošanas izmaksām, jo tā nevarēja, pamatojoties uz pamatregulas 6. panta 8. punktā paredzētajām pārbaudēm, ticami noteikt, vai deklarētie zaudējumi ietver apgalvotās materiālās izmaksas, ne arī pārstrādāto metāllūžņu vērtības atskaitījuma summu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Turklāt Komisija apstrīd <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> pārsūdzētā sprieduma 60. un 61. punkta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Eurofer</HT> apgalvo, ka pirmā pamata pirmā daļa ir nepieņemama, jo, kā Vispārējā tiesa pamatoti konstatēja pārsūdzētā sprieduma 61. punktā, <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> arguments, kas balstīts uz normālās vērtības aprēķināšanas kļūdainību, netika izvirzīts pirmajā instancē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Turklāt tā uzsver, ka <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> nav izvirzījusi argumentus, kas pierādītu Vispārējās tiesas acīmredzamu kļūdu šī argumenta pārbaudē pēc būtības. Tā arī atgādina, ka Komisijas atteikumu atskaitīt pārstrādāto metāllūžņu vērtību no attiecīgās preces ražošanas izmaksām, lai aprēķinātu salikto normālo vērtību, pamato dubultas atskaitīšanas un izmaksu mākslīga samazinājuma risks.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par otro daļu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Ar pirmā pamata otro daļu <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka pamatregulas 2. panta 3. punktam nav autonoma rakstura. Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 60. punktā Vispārējā tiesa šīs tiesību normas pārkāpuma konstatējumu esot pakļāvusi iepriekš saskaņā ar šīs regulas 2. panta 4. punktu vai 2. panta 5. punktu izdarītiem konstatējumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šāda pamatregulas 2. panta 3. punkta autonomā rakstura noliegums ne tikai būtu pretrunā PTO lēmumpieņemšanas praksei attiecībā uz atbilstošu Antidempinga nolīguma 2. panta 2. punkta noteikumu, bet arī neļautu <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apstrīdēt vienīgi aprēķina metodi, ko Komisija izmantojusi, lai noteiktu salikto normālo vērtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Turklāt Komisijas veiktās pārbaudes par pārstrādāto metāllūžņu vērtības atskaitījumu no attiecīgās preces ražošanas izmaksām apjomam būtu jābūt atšķirīgam atkarībā no tā, vai šī pārbaude tiek veikta pamatregulas 2. panta 3. punkta vai minētās regulas 2. panta 4. punkta ietvaros. Šai pēdējai tiesību normai šajā lietā neesot nozīmes, jo pārdevumi pašmāju tirgū ir rentabli. Līdz ar to Komisijas uzdevums pamatregulas 2. panta 3. punkta ietvaros nevar būt identisks uzdevumam saistībā ar minētās regulas 2. panta 4. punktu, ko Vispārējā tiesa ir ierosinājusi pārsūdzētā sprieduma 78.–80. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Eurofer</HT> apstrīd <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> pārsūdzētā sprieduma 60. punkta interpretāciju. Vispārējā tiesa esot nospriedusi nevis to, ka pamatregulas 2. panta 3. punkts nav autonoma tiesību norma, bet gan drīzāk to, ka normālās vērtības aprēķināšana ir sekas tam, ka Komisija ir piemērojusi pamatregulas 2. panta 4. punktu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 60. un 61. punktu un kas ir sadalīts divās daļās, kuras lielā mērā pārklājas un kuras tātad var izskatīt kopā, <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jākonstatē, kā to arī apgalvo Komisija, ka dažādās <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> izteiktās kritikas pirmā pamata ietvaros pret pārsūdzētā sprieduma 60. un 61. punktu lielā mērā balstās uz šo punktu kļūdainu interpretāciju. Tā kā minētajos punktos Vispārējā tiesa, atbildot uz <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> izklāstīto īpašo argumentāciju, ir pareizi sasaistījusi pamatregulas 2. panta 3. punkta un 2. panta 4. un 5. punkta tiesību normu mijiedarbību, ir jāuzskata, ka šajos pašos punktos nav pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Pretēji tam, ko <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apgalvo saistībā ar pirmā pamata pirmo daļu, no pārsūdzētā sprieduma 60. un 61. punkta nevar secināt, ka Vispārējā tiesa tajos būtu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>noraidījusi<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> pamatregulas 2. panta 3. punkta piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Turklāt pretēji tam, ko <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apgalvo pirmā pamata otrajā daļā, no 60. un 61. punkta nevar secināt, ka Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka pamatregulas 2. panta 3. punkts nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>autonoms<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, jo tā šīs tiesību normas pārkāpuma konstatēšanu ir padarījusi atkarīgu no iepriekšējiem konstatējumiem saskaņā ar 2. panta 4. punktu vai 2. panta 5. punktu, un tas, pēc <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> domām, neļāva tai apstrīdēt tikai aprēķinu metodi, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu salikto normālo vērtību, lai gan tā bija iesniegusi šādu sūdzību Vispārējā tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir svarīgi, ka pārsūdzētā sprieduma 60. un 61. punkts ir jāskata kontekstā, kādā Vispārējā tiesa izskatīja pirmo pamatu, proti, būtībā, kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 29., 48., 49. un 56. punkta, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> argumentu, ka Komisijas atteikums, pārkāpjot pamatregulas 2. panta 5. punktu, atskaitīt pārstrādāto metāllūžņu vērtību no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām izraisīja normālās vērtības <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>mākslīgu uzpūšanu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 2. panta 3. punktu, un tādējādi tika palielināta to produktu veidu daļu, kuriem normālā vērtība tika aprēķināta, jo pārdevumi tika veikti par cenām, kas bija zemākas par ražošanas izmaksām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 52.–55. punktā Vispārējā tiesa pamatoti atsaucas uz judikatūru, kas izriet no <DATE ISO="20141001">2014. gada 1. oktobra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Alumina</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑393/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2245">EU:C:2014:2245</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) par mijiedarbību, tostarp starp pamatregulas 2. panta 3. punkta tiesību normām un šīs regulas 2. panta 4. punkta tiesību normām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Attiecībā uz tādu gadījumu kā šajā lietā šī mijiedarbība izpaužas šādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Ja izmeklēšanas gaitā Komisija konstatē, ka konkrēti pārdevumi pašmāju tirgū nav rentabli, jo tie veikti par cenām, kas ir zemākas par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>ražošanas izmaksām<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, t.i., vienības ražošanas izmaksām (fiksētajām un mainīgajām), pieskaitot pārdošanas izmaksas, vispārējās un administratīvās izmaksas, ilgākā laika posmā, ievērojamos daudzumos un par cenām, kas saprātīgā laikposmā nesedza visas izmaksas, tika uzskatīts, ka šie pārdevumi nav veikti parastā tirdzniecības apritē un tādēļ tie būtu jāizslēdz no normālās vērtības aprēķina bāzes saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Šajā gadījumā bija piemērojams šīs regulas 2. panta 3. punkts, kurā bija paredzēts, ka attiecībā uz attiecīgo produktu veidiem citu tā saukto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>salikto<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz minētajām ražošanas izmaksām, kam pieskaitīta saprātīga peļņas marža.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā kontekstā pārsūdzētā sprieduma 60. punktā Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisijas prasība par noteiktiem pārdevumiem iekšējā tirgū par salikto normālo vērtību neizriet no <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>konkrētās tirgus situācijas<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> konstatējuma, ka cenas esot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>mākslīgi zemas<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> pamatregulas 2. panta 3. punkta izpratnē. Apelācijas tiesvedībā <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> šo būtībā faktisko konstatējumu nav apstrīdējusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Ir svarīgi atzīmēt, ka Vispārējā tiesa 60. punktā attiecībā uz šā sprieduma 47. punktā minēto mijiedarbību pareizi norāda, ka saliktās normālās vērtības izmantošana <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>ir tiešas sekas<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> Komisijas konstatējumam, ka noteikti pārdevumi pašmāju tirgū tika veikti par cenām, kas ir zemākas par ražošanas izmaksām pamatregulas 2. panta 4. punkta pirmās daļas izpratnē, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>pēc tam, kad Komisija bija noraidījusi prasītājas lūgumu atskaitīt metāllūžņus<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Kā apstiprināts apstrīdētā sprieduma 56. punktā, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 60. punktā faktiski konstatēja, ka šajā gadījumā Komisijas izmantotā saliktā normālā vērtība attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>mazākuma<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> pārdevumiem pašmāju tirgū saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu bija tiešs rezultāts tam, ka pēc tam, kad Komisija noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> lūgumu atskaitīt pārstrādāto metāllūžņu vērtību no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, šie pārdevumi pašmāju tirgū tika uzskatīti par veiktiem vienlaikus ar attiecīgo ražojumu, tika uzskatīts, ka šie pārdevumi pašmāju tirgū ir veikti par cenām, kas ir zemākas par ražošanas izmaksām minētās regulas 2. panta 4. punkta nozīmē, lai gan tie būtu bijuši rentabli un tādējādi nebūtu neņemti vērā saskaņā ar pēdējo minēto noteikumu, ja Komisija būtu apmierinājusi minēto pieprasījumu par atskaitījumu un attiecīgi samazinājusi minētās ražošanas izmaksas par pieprasīto summu un līdz ar to – normālo vērtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šis faktu konstatējums, ciktāl tas attiecas tikai uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>noteiktu skaitu [<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] deklarētajām komercdarījumiem<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>, nevar tikt interpretēts tādējādi, ka normālā vērtība būtu tikusi aprēķināta tikai tādu pārdevumu gadījumā, kuri nav peļņu nesoši. Tātad nepastāv nekādas pretrunas starp pārsūdzētā sprieduma 60. punktu un pagaidu regulas 74. apsvērumu, kurā ir norādīts, ka saliktā vērtība ir tikusi izmantota arī nepietiekamu pārdevumu pašmāju tirgū gadījumā pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Lai gan ar pirmo pamatu <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apstrīd šo pašu faktu konstatējumu, vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 256. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Vispārējā tiesa ir vienīgā kompetentā iestāde, pirmkārt, kas var konstatēt faktus, izņemot gadījumu, ja šo faktu konstatējumu<?PAGE NO="12"?> neprecizitāte izriet no lietas materiāliem, kuri tai tikuši iesniegti, un, otrkārt, novērtēt šos faktus, kā arī iesniegtos pierādījumus. Šo faktu un šo pierādījumu vērtējums, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kas būtu pakļauts pārbaudei Tiesā apelācijas tiesvedībā (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180926">2018. gada 26. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Philips</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Philips France</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑98/17 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:774">EU:C:2018:774</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20211111">2021. gada 11. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Autostrada Wielkopolska</HT>/Komisija un Polija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑933/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:905">EU:C:2021:905</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0092">92.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Turklāt, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, tam saskaņā ar LESD 256. pantu, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu un Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu ir precīzi jānorāda fakti, kurus šī tiesa ir sagrozījusi, un jādara zināmas kļūdas analīzē, kuru dēļ, viņaprāt, Vispārējā tiesa tos ir sagrozījusi. Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šādai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tādējādi, lai nebūtu jāveic jauna faktu un pierādījumu izvērtēšana (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20211111">2021. gada 11. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Autostrada Wielkopolska</HT>/Komisija un Polija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑933/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:905">EU:C:2021:905</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0094">94.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tiesa no tā secināja, ka tās kompetencē nav konstatēt faktus vai principā pārbaudīt pierādījumus, ar kuriem Vispārējā tiesa ir pamatojusi šos faktus. Ja šie pierādījumi ir likumīgi iegūti un ir ievēroti vispārīgie tiesību principi, kā arī piemērojamie procesuālie noteikumi par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu sniegšanu, tai iesniegto pierādījumu izvērtējums ir jāveic Vispārējai tiesai pašai. Tādēļ šis izvērtējums, ja vien šie pierādījumi nav sagrozīti, nav tiesību jautājums, kas pats par sevi ir jāpārbauda Tiesai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160602">2016. gada 2. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Photo USA Electronic Graphic/</HT>Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑31/15 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:390">EU:C:2016:390</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru kopējās tirdzniecības politikas jomā un it īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība pārbaudāmo ekonomisko un politisko situāciju sarežģītības dēļ (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200120">2022. gada 20. janvāris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Hubei Xinyegang Special Tube</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑891/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:38">EU:C:2022:38</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Tāpat no pastāvīgās judikatūras izriet, ka šīs plašās rīcības brīvības pārbaude tiesā ir jāattiecina tikai uz pārbaudi par to, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, vai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20220120">2022. gada 20. janvāris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Hubei Xinyegang Special Tube</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑891/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:38">EU:C:2022:38</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Kā Vispārējā tiesa ir apstiprinājusi pārsūdzētā sprieduma 68. punktā, šī ierobežotā tiesas pārbaude it īpaši attiecas vienīgi uz izvēli starp dažādām dempinga starpības aprēķināšanas metodēm un uz preces normālās vērtības novērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Tiesa ir vairākkārt arī nospriedusi, ka Vispārējās tiesas veiktā pārbaude par pierādījumiem, uz kuriem Savienības iestādes balsta savus konstatējumus, nav kvalificējama par jaunu faktu vērtējumu, ar ko aizstāj šo iestāžu veikto vērtējumu. Ar šo pārbaudi nenotiek ielaušanās minēto iestāžu plašajā novērtējuma brīvībā tirdzniecības politikas jomā, bet tiek vienīgi norādīts, vai šie pierādījumi ir tādi, ar kuriem var pamatot iestāžu izdarītos secinājumus. Tādēļ Vispārējai tiesai ir ne tikai jāpārbauda izvirzīto pierādījumu faktiskā pareizība, to ticamība un konsekvence, bet arī tas, vai šie pierādījumi ir uzskatāmi par visu atbilstošo informāciju, kas var tikt ņemta vērā, lai<?PAGE NO="13"?> novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tie var pamatot izdarītos secinājumus (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20220120">2022. gada 20. janvāris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Hubei Xinyegang Special Tube</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑891/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:38">EU:C:2022:38</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo judikatūru, faktu konstatējumu, ko Vispārējā tiesa izdarījusi pārsūdzētā sprieduma 60. punktā, var apšaubīt tikai tad, ja tiktu pierādīts, ka tā faktiskā neprecizitāte izriet no Vispārējai tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem. Taču šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> nav pierādījusi, ka tas tā ir.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> ne apgalvo, ne arī pierāda, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi faktus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Tā arī nepierāda, ka Vispārējai tiesai varētu pārmest, ka tā nav konstatējusi, ka Komisija, piemērojot šī sprieduma 56. punktā atgādināto judikatūru, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu šo faktu vērtējumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Turklāt no pagaidu regulas 74. apsvēruma neizriet tas, kā apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>, ka Komisija produktu veidiem, saistībā ar kuriem tika konstatēti nerentabli pārdevumi, nav izmantojusi salikto normālo vērtību, bet gan vidējo svērto pārdošanas cenu. Proti, šajā apsvērumā ir vienīgi norādīts, ka saliktā normālā vērtība ir tikusi izmantota, ņemot vērā arī to, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>nenotika pārdošana parastajā tirdzniecības apritē<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Visbeidzot, pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 61. punktā faktiski izvērtēja tās argumentu par pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa no tā, ka apstrīdētajā regulā no normālās vērtības noteikšanas tika izslēgti atsevišķi pārdevumi pašmāju tirgū, jo tika konstatēts, ka tie nav rentabli saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu, secināja, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>[šīs regulas] 2. panta 3. punkta pārkāpums, ciktāl tajā ir uzskaitītas dažādas situācijas, kurās noteikts pienākums izmeklēšanas iestādei noteikt ražotāja eksportētāja attiecīgā produkta normālo vērtību, katrā ziņā nevar tikt konstatēts apstrīdētās regulas atcelšanas nolūkā neatkarīgi no tā, ka tiek konstatēta šīs pašas regulas 2. panta 4. punkta neievērošana<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>. Tā piebilda, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>[<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>] pārējā daļā [šīs prasības pirmajā instancē] ietvaros neapstrīd Komisijas izmantoto metodi normālās vērtības aprēķināšanai, kāda tā ir norādīta pamatregulas 2. panta 3. punktā<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Lai gan pārsūdzētā sprieduma 61. punktā Vispārējā tiesa nelūdz noraidīt iebildumu par pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpumu, šis noraidījums ir skaidri norādīts šī sprieduma 111. punktā pēc tam, kad tā paša sprieduma 62.–110. punktā Vispārējā tiesa ir veikusi pilnīgu pārbaudi un noraidījusi iebildumu par šīs regulas 2. panta 5. punkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pirmais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu, ar kuru tiek apgalvots pamatregulas 2. panta 5. punkta pārkāpums</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Ar otro pamatu <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot pienācīgi līdzsvarojusi tās intereses un Komisijas vajadzību veikt pārbaudi izmeklēšanā un tas esot pamatregulas 2. panta 5. punkta pārkāpums.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Tomēr pati Vispārējā tiesa atbilstoši Antidempinga nolīguma II pielikumam un ar to saistītajai lēmumu pieņemšanas praksei esot atzinusi nepieciešamību pēc šāda līdzsvara starp Komisijas pārbaudes vajadzībām un <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> maksājumiem, kas izriet no pamatregulas 2. panta 5. punkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Šajā lietā, pēc <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> domām, Vispārējā tiesa nosvēra svaru kausus par labu Komisijas pārbaudes vajadzībām, secinādama, ka, ņemot vērā pārdevumu pašmāju tirgū rentabilitātes jautājuma nozīmīgumu antidempinga izmeklēšanas kontekstā, Komisijai bija tiesības iegūt ļoti precīzu informāciju par <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> izmaksām un ka tai bija tiesības neņemt vērā <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> izmantoto izmaksu uzskaites metodi, lai uzskaitītu metāllūžņu ražošanas zaudējumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Turklāt Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 94. punktā noraidot argumentu, ka precīzu datu par karsto velmējumu ruļļu apjomu vākšana <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> būtu radījusi nesamērīgu darba slodzi, neesot veikusi šīs darba slodzes faktisku novērtējumu un neesot līdzsvarojusi to ar izmeklēšanas vajadzībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Eurofer</HT> apstrīd dažu <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> otrā pamata ietvaros izvirzīto argumentu pieņemamību un apgalvo, ka šis pamats katrā ziņā nav pamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Ar otro pamatu <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> kritizē pārsūdzētā sprieduma 69.–111. punktā Vispārējās tiesas veikto tā pamata pārbaudi, kurš attiecas uz pamatregulas 2. panta 5. punkta pārkāpumu un kurš ir vērsts pret Komisijas atteikumu apmierināt tās lūgumu no attiecīgās preces ražošanas izmaksām atskaitīt noteiktu pārstrādāto metāllūžņu vērtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā neesot pienācīgi līdzsvarojusi tās intereses ar Komisijas vajadzību veikt pārbaudi saistībā ar tās izmeklēšanu, un tas esot šīs tiesību normas pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa, apstrīdētā sprieduma 94. punktā noraidīdama tās argumentu, ka datu vākšana par precīzu karsto velmējumu ruļļu apjomu, kas iepirkts tieši attiecīgā produkta ražošanai, tai būtu radījusi nesamērīgu darba slodzi, neesot veikusi šīs darba slodzes faktisko novērtējumu un neesot līdzsvarojusi to ar izmeklēšanas vajadzībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jākonstatē, ka šis otrais pamats, izņemot pārsūdzētā sprieduma 94. punktu, neattiecas ne uz vienu konkrētu minētā sprieduma punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru no LESD 256. panta 1. punkta otrās daļas, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas un Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkta izriet, ka apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda tā sprieduma apstrīdētās daļas, kuru atcelšanu lūdz apelācijas sūdzības iesniedzējs, un juridiskie argumenti, kas konkrēti izvirzīti šī lūguma pamatojumam. Šajā ziņā minētā reglamenta 169. panta 2. punktā ir prasīts, lai izvirzītajos tiesību pamatos un argumentos precīzi tiktu norādīti apstrīdētie Vispārējās tiesas nolēmuma motīvu daļas punkti (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180228">2018. gada 28. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">mobile.de</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑418/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:128">EU:C:2018:128</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Pēdējā minētā nosacījuma ievērošana šajā lietā ir vēl jo svarīgāka, jo attiecīgais pamats potenciāli attiecas uz plašu, būtībā faktiska rakstura vērtējumu kopumu, kas veikts, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 5. punkta tiesību normas un kas ietverts pārsūdzētā sprieduma 69.–111. punktā sniegtajā detalizētajā argumentācijā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>No tā izriet, ka otrais pamats, tā kā tas neattiecas ne uz vienu citu pārsūdzētā sprieduma punktu, izņemot tā 94. punktu, ir nepieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Turpinot, ciktāl tā atsaucas uz šo 94. punktu, no tā formulējuma izriet, ka Vispārējā tiesa izskatīja un noraidīja argumentu, ko <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> izvirzīja, atbildot uz Vispārējās tiesas rakstisku jautājumu un tiesas sēdes laikā, ka, no vienas puses, informācijas meklēšana par precīzu karsto velmējumu ruļļu apjomu, kas iepirkts tieši attiecīgā produkta ražošanai, būtu saistīta ar nesamērīgi lielu darbu, un, otrkārt, ja Komisija nebūtu uzstājīgi pieprasījusi, tā varētu likumīgi uzskatīt, ka šāda informācija vairs nav nepieciešama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Šajā ziņā Vispārējā tiesa 94. punktā konstatēja, ka, pirmkārt, Komisija nevienā brīdī nav izteikusi nodomu atteikties no šīs informācijas iegūšanas un, otrkārt, prasītāja nav izrādījusi vajadzīgo rūpību, lai pārbaudītu, vai apgalvotā atteikšanās no pieprasītās informācijas ir patiesa. Šajā pašā 94. punktā tā arī piebilda, ka Komisija pamatoti ir norādījusi, ka tā nav atsaukusies uz minēto informācijas pieprasījumu papildu anketā, kas tika sagatavota pēc pārbaudes apmeklējuma, jo tas attiecās tikai uz eksporta pārdevumiem un tam nav nekādas ietekmes uz attiecīgo pieprasījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Apstrīdētā sprieduma 94. punkts turklāt ir jāinterpretē kontekstā ar šā sprieduma 69.–111. punktā izklāstīto detalizēto pamatojumu, kurā Vispārējā tiesa uzsvēra, ka saskaņā ar tās veikto pierādījumu vērtējumu Komisijai nevar pārmest, ka tā noraidīja lūgumu atskaitīt pārstrādāto metāllūžņu vērtību no attiecīgā produkta ražošanas izmaksām, pamatojoties uz to, ka, tā kā nebija pilnīgas un ticamas informācijas par karsto velmējumu ruļļu apjomu, kas iepirkts attiecīgā produkta ražošanai, ko tā bija pieprasījusi, Komisija nevarēja pārbaudīt šā atskaitījuma pareizību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 105. punktā Vispārējā tiesa apkopoja savu vērtējumu par dažādiem <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> argumentiem, ar kuriem tā apstrīdēja Komisijas atteikumu apmierināt tās lūgumu atskaitīt pārstrādāto metāllūžņu vērtību no attiecīgā produkta ražošanas izmaksām, norādot, ka, lai gan <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> patiešām bija sniegusi papildu informāciju, pat pēc pārbaudes apmeklējuma uz vietas un pēc pagaidu regulas pieņemšanas tā nekad nebija sniegusi informāciju par pārstrādāto metāllūžņu daudzumu, informāciju par precīzu attiecīgā produkta ražošanā patērēto karsto velmējumu ruļļu daudzumu, ko Komisija varētu uzskatīt par būtisku pārbaudes veikšanai, jo īpaši tāpēc, ka prasība par pārstrādāto metāllūžņu vērtības atskaitīšanu no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām bija saistīta ar attiecīgā produkta ražošanā patērēto karstā velmējuma ruļļu daudzumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Tomēr <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> nevar apstrīdēt šos dažādos Vispārējās tiesas veiktos galvenokārt faktu vērtējumus, tostarp pārsūdzētā sprieduma 94. punktā, pamatojoties uz iebildumu par iespējami neatbilstošu attiecīgo interešu līdzsvarošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Kā atgādināts šī sprieduma 52. punktā, faktu vērtējums, ko veikusi Vispārējā tiesa, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts pārbaudei Tiesā apelācijas tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, tā kā <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> nav pierādījusi šādu sagrozīšanu, tās pamats par to, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 94. punktā ir neatbilstoši līdzsvarojusi pastāvošās intereses, apelācijas stadijā nav pieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, otrais pamats ir pilnībā ir jānoraida kā nepieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="16"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo pamatu attiecībā uz pamatregulas 2. panta 2. punkta pārkāpumu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Ar trešo pamatu <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 2. punktu, pārsūdzētā sprieduma 129.–135. punktā būtībā uzskatot, ka Komisija, lai noteiktu normālo vērtību, varēja atteikties ņemt vērā pārdevumus pašmāju tirgū, pamatojoties uz to, ka attiecīgie ražojumi nebija paredzēti patēriņam šajā tirgū, bet bija paredzēti eksportam, turklāt šai iestādei nebija jāpierāda specifisks ražotāja eksportētāja nodoms vai zināšana par šo galamērķi pārdošanas brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> apstrīd, ka apstrīdētā sprieduma 129. un 130. punktā veiktā pamatregulas 2. panta 2. punkta dažādo valodu redakciju analīze var apstiprināt Vispārējās tiesas secinājumu, ka šajā tiesību normā nav paredzēts, ka Komisijai ir jāpierāda ražotāja eksportētāja zināšana vai nodoms attiecībā uz attiecīgo preču galamērķi pārdošanas brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> iebilst pret pamatregulas kontekstuālo un teleoloģisko interpretāciju, ko Vispārējā tiesa ir sniegusi pārsūdzētā sprieduma 132. un 135. punktā. Komisija uzskata, ka, lai gan no pamatregulas izriet, ka dempingu, kaitējumu un pasākumu apiešanu minētās regulas nozīmē var konstatēt neatkarīgi no ražotāja eksportētāja nodoma, tomēr antidempinga pasākuma piemērošanā ir subjektīvs elements, kad runa ir par attiecīgo ražotāju eksportētāju <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>negodīgas<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> rīcības sodīšanu. Turklāt saskaņā ar citiem pamatregulas un citu tirdzniecības aizsardzības instrumentu noteikumiem, piemēram, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>antisubsīdiju noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, izmeklēšanas iestādei būtu jāpārbauda ražotāju eksportētāju subjektīvā zināšana un nodomi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Treškārt, Vispārējās tiesas pamatojums pārsūdzētā sprieduma 134. punktā, kurā tā uzskatīja, ka nepieciešamība pierādīt pārdevēja nodomu vai faktisko zināšanu pārdošanas brīdī par attiecīgā produkta galamērķi ir līdzvērtīga tam, ka normālās vērtības noteikšanas nolūkā ir atļauts ņemt vērā eksportēto produktu cenas, kas var izkropļot normālo vērtību, ir apļveida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Eurofer</HT> apstrīd <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> argumentus un apgalvo, ka trešais pamats ir jānoraida, jo Vispārējās tiesas veiktajā analīzē nav pieļauta neviena tiesību kļūda.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Vispirms jāatzīmē, ka no pamatregulas 2. panta 1. punkta noteikuma izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, un no pamatregulas 2. panta 2. punkta noteikuma, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>lai noteiktu normālo vērtību, parasti izmanto pašmāju patēriņam paredzētas līdzīgas preces pārdošanas apjomu<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, normālās vērtības noteikšanā neņem vērā pārdevumus pašmāju tirgū, ja attiecīgie ražojumi, uz kuriem attiecas šāda pārdošana, nav paredzēti patēriņam šajā tirgū, bet gan citam mērķim, piemēram, eksportam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Tātad rodas jautājums, vai, kā to apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>, frāze <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>patēriņam paredzēta<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē ietver subjektīvu elementu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>Saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>subjektīvo<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> pieeju, kuru <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> atbalsta savā trešajā pamatā, šī frāze ir jāsaprot tādējādi, ka pārdevumi pašmāju tirgū var tikt izslēgti no aprēķina bāzes, kas tiek izmantota normālās vērtības noteikšanai, tikai tad, ja Komisija pierāda, ka brīdī, kad tās tika noslēgtas, pārdevējam bija nodoms, ka attiecīgā prece vēlāk tiks eksportēta vai ka viņš faktiski zināja par šo eksportu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Gluži pretēji, saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>objektīvo<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> pieeju, kuru Vispārējā tiesa būtībā ir izmantojusi pārsūdzētā sprieduma 136.–142. punktā, lai noteiktus pārdevumus pašmāju tirgū varētu izslēgt no aprēķina bāzes, kas kalpo normālās vērtības noteikšanai, pietiekot ar to, ka Komisijas rīcībā ir pietiekami objektīvi pierādījumi, kas apliecina, ka attiecīgie pārdevumi faktiski ir eksporta pārdevumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 128. un 129. punktā Vispārējā tiesa kā savas argumentācijas sākumpunktu ir pareizi atzinusi konstatējumu, ka pamatregulas 2. panta 2. punkta angļu valodas versija, ciktāl tajā ir vārdi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>intended for consumption<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, ir formulēta tā, lai varētu domāt, ka pārdevēja nodoms ir atbilstošs kritērijs, kas, šķiet, var liecināt par šī sprieduma 94. punktā minēto subjektīvo pieeju. Var piebilst, ka zviedru valodas versija, ciktāl tajā ir izmantots jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>avsedd<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, šajā ziņā atbilst vārdam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>intended<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, kas izmantots angļu valodas versijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>Savukārt objektīvā pieeja, kas minēta šī sprieduma 95. punktā, drīzāk liecina par to, ka lielākajā daļā valodu versiju, it īpaši astoņās versijās, tostarp franču valodas versijā, uz kurām atsaucas Vispārējā tiesa un kurām var pievienot portugāļu un rumāņu valodas versijas, kurās attiecīgi lietoti vārdi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>deltinado<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>distinat<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, tiek lietoti jēdzieni, kas attiecas uz produkta paredzēto nolūku, nevis obligāti uz ražotāja eksportētāja nodomu vai zināšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā secinājumu 51. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, pamatregulas 2. panta 2. punktā lietotā frāze <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>pašmāju patēriņam paredzētas<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> atbilstoši tā parastajai nozīmei nozīmē, ka, lai pārdošanas darījumus eksportētājvalstī varētu iekļaut normālās vērtības noteikšanai, ir nepieciešams, lai produkti, kas ir šo pārdevumu priekšmets, būtu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>piešķirti<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>rezervēti<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> vai domāti pašmāju patēriņam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>Tā kā ir šādas atšķirības starp dažādām pamatregulas 2. panta 2. punkta valodu versijām, it īpaši attiecībā uz frāzi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>patēriņam paredzētas<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>, šī tiesību norma saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ir jāinterpretē, ņemot vērā tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ietilpst (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210429">2021. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Banco de Portugal</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑504/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:335">EU:C:2021:335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>Tādēļ ir jāpārbauda dažādie kontekstuālie un teleoloģiskie elementi, kurus Vispārējā tiesa ir minējusi pārsūdzētā sprieduma 130.–135. punktā, lai pamatotu jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/> patēriņam paredzētas<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> objektīvu interpretāciju pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē, un no kuriem dažus kritizē <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Tomēr vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu pārākums pār Savienības atvasināto tiesību aktiem šos pēdējos minētos liek interpretēt cik vien iespējams atbilstoši šiem nolīgumiem (it īpaši skat. spriedumu, 2022. gada 20. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Hubei Xinyegang Special Tube</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑891/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:38">EU:C:2022:38</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa jau ir atsaukusies uz PTO ekspertu grupu un PTO Apelācijas institūcijas ziņojumiem, lai pamatotu savu interpretāciju par <DATE ISO="19940415">1994. gada 15. aprīlī</DATE> Marakešā parakstītajam PTO nolīgumam pievienoto nolīgumu noteikumiem (it īpaši skat. spriedumu, 2022. gada 20. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Hubei Xinyegang Special Tube</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑891/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:38">EU:C:2022:38</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>Kad tas ir precizēts, pirmkārt, ir svarīgi atzīmēt, kā Vispārējā tiesa pamatoti norāda pārsūdzētā sprieduma 130. punktā, ka Antidempinga nolīguma 2. panta 1. punktā, kura termini atbilst pamatregulas 2. panta 2. punkta terminiem, trīs PTO Sekretariāta oficiālajās valodās tiek lietoti šie apzīmējumi, proti, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>destined for consumption<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> angļu valodas versijā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>destiné à la consommation<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> franču valodas versijā un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>destinado al consumo<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> spāņu valodas versijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Otrkārt, Vispārējā tiesa arī pamatoti pārsūdzētā sprieduma 131. punktā būtībā nolēma, ka, lai gan pierādījums par ražotāja eksportētāja nodomu vai faktisko zināšanu par attiecīgā produkta turpmāku eksportu ir pietiekams, lai secinātu, ka pārdevums nevar tikt kvalificēts kā pārdevums iekšzemes patēriņam un tikt iekļauts normālās vērtības noteikšanai izmantotajā aprēķina bāzē, no tā nevar secināt, ka ražotāja eksportētāja faktiskās zināšanas neesamība par to, ka attiecīgais produkts ir paredzēts eksportam, obligāti noved pie tā, ka attiecīgais pārdevums tiek uzskatīts par paredzētu iekšzemes patēriņam un tādēļ ir jāiekļauj minētajā aprēķinu bāzē, pat ja šis produkts ir eksportēts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT>Tādējādi pretēji <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> subjektīvajai pieejai pierādījums par ražotāja eksportētāja nodomu vai to, ka pārdošanas brīdī tas faktiski zināja par attiecīgā produkta turpmāku eksportu, nav obligāti izpildāms nosacījums, lai Komisija varētu izslēgt attiecīgo pārdošanu no normālās vērtības noteikšanai izmantotās aprēķina bāzes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106</NO.P><TXT>Šajā kontekstā, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 131. punkta, <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> atbalstīto subjektīvo pieeju nevar atbalstīt vienīgais PTO ekspertu grupas <DATE ISO="20071116">2007. gada 16. novembra</DATE> ziņojuma 339. zemsvītras piezīmē minētais apsvērums strīdā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>Eiropas Kopienas – Antidempinga pasākums, kas attiecas uz Norvēģijas izcelsmes saimniecībā audzētiem lašiem<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> (WT/DS 337/R), saskaņā ar kuru, ja ražotājs pārdod produktu neatkarīgam eksportētājam (vai tirgotājam), <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>zinot, ka šis produkts tik[s] eksportēts<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>, šis pārdevums nevar tikt kvalificēts par pārdevumu, kas ir paredzēts pašmāju patēriņam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107</NO.P><TXT>Protams, kā to norādījis arī ģenerāladvokāts secinājumu 43. punktā, no šī apsvēruma izriet, ka tam, ka eksportētājs ražotājs faktiski zināja, ka attiecīgais produkts ir paredzēts eksportam, nav nozīmes pamatregulas 2. panta 2. punkta piemērošanā, jo tai pašai par sevi noteikti ir jānoved pie attiecīgo pārdevumu izslēgšanas no aprēķina bāzes, kas kalpo normālās vērtības noteikšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108</NO.P><TXT>Tomēr, kā būtībā ir norādījis arī ģenerāladvokāts secinājumu 44. punktā, no šāda novērojuma, kam ir konkrēts un faktisks raksturs, nevar secināt, ka šādas faktiskas zināšanas par attiecīgā produkta eksportu pierādījums būtu nosacījums, kas katrā gadījumā ir jāizpilda, lai izmeklēšanas iestādei būtu pienākums izslēgt pārdošanu no normālās vērtības aprēķina bāzes noteikšanas, pamatojoties uz to, ka attiecīgais produkts ir paredzēts eksportam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109</NO.P><TXT>Treškārt, kā Vispārējā tiesa pamatoti ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 132. punktā, jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>dempings<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>zaudējumi<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>apiešana<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>, kā tie definēti pamatregulā, paredz, ka ir jābūt izpildītiem objektīviem nosacījumiem, kas principā nav atkarīgi no kāda konkrēta uzņēmēja nodoma vai zināšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110</NO.P><TXT>It īpaši attiecībā uz dempinga starpības aprēķināšanu pamatregulas 2. panta 2. punktā par normālās vērtības noteikšanu, tāpat kā šīs regulas 2. panta 8. punktā, kas attiecas uz eksporta cenas noteikšanu, nav nekādas atsauces uz ieinteresētās personas zināšanu par attiecīgā produkta galamērķi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111</NO.P><TXT>Lai gan ir taisnība, kā to norāda <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> un kā pārsūdzētā sprieduma 132. punktā konstatējusi Vispārējā tiesa, ka pamatregulas 10. panta 4. punktā ir ietverts subjektīva rakstura kritērijs, jo antidempinga maksājuma piemērošanai ar atpakaļejošu spēku bija nepieciešams, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>importētājs ir apzinājies, vai viņam bija jāapzinās, ka viņš īsteno dempingu, attiecībā uz dempinga pakāpi un zaudējumiem, kurus uzskata par dempinga radītajiem zaudējumiem, vai konstatētajiem zaudējumiem<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>, runa ir, kā to pamatoti apgalvo Komisija, par izņēmumu, kas ir paredzēts antidempinga regulā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112</NO.P><TXT>Katrā ziņā pat šī tiesību norma, ciktāl tā ir piemērojama arī tad, ja importētājam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>bija jāapzinās<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> par tajā minētajiem pierādījumiem, ne obligāti prasa, lai ražotājs eksportētājs faktiski par to zinātu un tādējādi neapstiprina <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> izvirzīto subjektīvo apgalvojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113</NO.P><TXT>Turklāt pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>, tās norādītā subjektīvā interpretācija nevar balstīties arī uz apstākli, ka Komisijai ir jāņem vērā eksportētāju, kas sadarbojas izmeklēšanā, individuālā rīcība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114</NO.P><TXT>Lai gan nepieciešamība individuāli izvērtēt katru ražotāju eksportētāju attiecībā uz importu par dempinga cenām tostarp nozīmē, ka katram eksportētājam ir jāaprēķina individuāla dempinga starpība, ja vien tas ir sadarbojies izmeklēšanā, tas tomēr nenozīmē, ka šis imports ir jāvērtē subjektīvi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115</NO.P><TXT>Ceturtkārt, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 133. punktā pamatoti konstatēja, ka tāda pamatregulas 2. panta 2. punkta interpretācija, saskaņā ar kuru nav jāmeklē pārdevēja nodoms vai konkrēta vai faktiska zināšana par attiecīgās preces galamērķi, atbilst arī antidempinga izmeklēšanas mērķim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116</NO.P><TXT>Patiešām, tās galvenais mērķis ir nodrošināt, lai, pamatojoties uz uzņēmēju, kas sadarbojās, atbildēm uz antidempinga anketas jautājumiem, iespējamām pārbaudēm uz vietas un ieinteresēto personu komentāriem, Komisija varētu objektīvi noteikt elementu kopumu, pirms tā var noteikt antidempinga maksājumu, it īpaši dempinga esamību, pēc tam, kad saskaņā ar pamatregulas 2. pantu ir noteikta attiecīgā produkta normālā vērtība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117</NO.P><TXT>Kā Vispārējā tiesa ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 134. punktā, šis mērķis varētu tikt apdraudēts, ja, kā to apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>, Komisijai būtu sistemātiski jāpierāda pārdevēja nodoms vai konkrēta vai faktiska zināšana par attiecīgā produkta galamērķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118</NO.P><TXT>Praksē bieži varētu izrādīties neiespējami sniegt šādu pierādījumu, un tas galu galā ļautu normālās vērtības noteikšanas nolūkā atbilstoši pamatregulas 2. pantam ņemt vērā eksportēto preču cenas, kuras var izkropļot un apdraudēt minētās normālās vērtības pareizu noteikšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119</NO.P><TXT>Pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>, šādi Vispārējās tiesas argumentācija pārsūdzētā sprieduma 134. punktā nevar tikt uzskatīta par apļveida argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> ieteiktā pamatregulas interpretācija praksē antidempinga izmeklēšanas efektīvu veikšanu var padarīt sarežģītu vai pat neiespējamu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121</NO.P><TXT>Turklāt arī pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķa analīze apstiprina, ka tajā ietvertā izteiciena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>patēriņam paredzēta<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> subjektīva interpretācija, kādu to atbalsta <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>, nevar tikt atbalstīta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122</NO.P><TXT>Pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķis ir nodrošināt, ka preces normālā vērtība vislabāk atbilst līdzīgas preces parastajai cenai eksportētājvalsts pašmāju tirgū. Taču, ja pārdošana ir noslēgta saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas neatbilst līdzīgas preces pārdošanas komerciālajai praksei minētajā tirgū, laikā, kas ir svarīgs dempinga noteikšanai, šī pārdošana nav atbilstošs pamats līdzīgas preces normālās vērtības noteikšanai minētajā tirgū (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141001">2014. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Alumina</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑393/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2245">EU:C:2014:2245</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123</NO.P><TXT>Piektkārt un visbeidzot, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 135. punktā pamatoti atzina, ka pamatregulas 2. panta 2. punkta interpretācija, saskaņā ar kuru nav nepieciešams prasīt konkrētu vai faktisku pārdevēja nodomu vai zināšanu par attiecīgā produkta galamērķi, ir saderīga ar <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> minētajiem paredzamības un tiesiskās drošības principiem, turpretī <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> atbalstītā subjektīvā interpretācija prasītu pierādīt subjektīvā elementa esamību, kas praksē varētu izrādīties neskaidra vai pat, kā norādīts šā sprieduma 120. punktā, tāda, ko nav iespējams pierādīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124</NO.P><TXT>Tomēr pieeja, kas balstīta uz tīri objektīvu jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>pašmāju patēriņam paredzētas līdzīgas preces pārdošanas apjomu<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> interpretāciju pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē, nozīmē, ka tikai ar pierādījumu, ka jebkurā brīdī pēc tam, kad ražotājs eksportētājs ir sākotnēji pārdevis attiecīgos produktus pašmāju tirgū, izplatīšanas ķēdē pakārtots tirgotājs tos ir eksportējis, būtu pietiekami, lai Komisija uzskatītu, ka šie produkti to sākotnējās pārdošanas brīdī bija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>paredzēti<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> eksportam un tādējādi, kā Vispārējā tiesa norādīja pārsūdzētā sprieduma 143. punktā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>patiesībā bija eksporta pārdevumi<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>, kas tādējādi ir jāizslēdz no aprēķinu bāzes normālās vērtības noteikšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125</NO.P><TXT>Tomēr šādas tīri objektīvas interpretācijas, kura nepiešķir nekādu nozīmi saiknes pastāvēšanai starp eksportētāja‑ražotāja sākotnējā pārdevuma raksturlielumiem, tostarp, pirmkārt un galvenokārt, cenu, un turpmāko eksportu, ko veic viņa klients vai cits uzņēmējs attiecīgā produkta izplatīšanas ķēdē, kā apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>, rezultāts ir tāds, ka paredzamības un tiesiskās drošības principi netiktu pilnībā ievēroti, jo šāda interpretācija ļautu Komisijai noteikt antidempinga maksājumus neatkarīgi no ražotāja eksportētāja cenu politikas un liktu tam atbildēt par savu neatkarīgo klientu tirdzniecības politiku, kuru tas principā nevar kontrolēt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126</NO.P><TXT>Šajā ziņā, lai gan šā sprieduma 103.–123. punktā izklāstīto iemeslu dēļ nevar piekrist jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>pašmāju patēriņam paredzētas līdzīgas preces pārdošanas apjoms<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> tīri subjektīvai interpretācijai pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē, no tā neizriet, ka būtu obligāti jāpieņem tīri objektīva šī jēdziena interpretācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127</NO.P><TXT>Lai tostarp nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievēroti paredzamības un tiesiskās drošības principi, jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>pašmāju patēriņam paredzētas līdzīgas preces pārdošanas apjomu<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka – un to secinājumu 58. punktā norādījis arī ģenerāladvokāts – Komisija var izslēgt pārdošanu pašmāju tirgū no normālās vērtības aprēķina bāzes tikai tad, ja tā konstatē objektīvu saikni starp šo pārdošanu un attiecīgā ražojuma izmantošanu, kas nav pašmāju patēriņš.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128</NO.P><TXT>Kā ģenerāladvokāts norādījis arī secinājumu 58. punktā, šāda šīs tiesību normas interpretācija ir nepieciešama arī tās mērķa dēļ, kas, kā atgādināts šā sprieduma 122. punktā, ir nodrošināt, lai produkta normālā vērtība pēc iespējas precīzāk atbilstu līdzīga produkta normālajai cenai eksportētājvalsts pašmāju tirgū.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Komisija ir tiesīga izslēgt pārdevumu no aprēķinu bāzes normālās vērtības noteikšanai, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma eksportu, tikai tad, ja tā pierāda, ka no objektīviem ar šo pārdevumu saistītiem apstākļiem, tostarp, pirmkārt un galvenokārt, cenas, izriet, ka ar šo pārdevumu saistīto ražojumu galamērķis nav patēriņš eksportētājvalsts pašmāju tirgū, piemēram, eksports.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130</NO.P><TXT>Ja Komisija konstatē šādu apstākļu esamību saistībā ar sākotnējo pārdevumu, var uzskatīt, ka attiecīgajam ražotājam eksportētājam pārdevuma noslēgšanas brīdī bija saprātīgi jāzina, ka attiecīgā produkta galamērķis, visticamāk, ir eksports, nevis patēriņš eksportētājvalsts pašmāju tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131</NO.P><TXT>Šādi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>piedēvētu<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> zināšanu – jēdziens, kas būtu jāuzsver kā būtiski atšķirīgs no nodoma vai faktiskas zināšanas jēdziena, – var, piemēram, secināt no objektīviem pierādījumiem, kas liecina, ka eksportētājs ir pārdevis attiecīgos produktus, pamatojoties uz savu eksporta cenu sarakstu, vai ka ražotājs eksportētājs zināja vai tam būtu bijis jāzina, ka tā klients bija iesaistīts vienīgi vai galvenokārt attiecīgo produktu eksporta tirdzniecībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132</NO.P><TXT>Līdz ar to, kā secinājumu 53. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ir pilnīgi saprotams, ka neatkarīgi no pierādījumiem par ražotāja eksportētāja vēlmi vai faktisku zināšanu par to, ka attiecīgie produkti ir paredzēti eksportam, no noteiktiem objektīviem elementiem, kas saistīti ar pārdošanu vai pircēju, kurš iegādājas šos produktus, var secināt, ka tie ir paredzēti – proti, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>piešķirti<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>domāti<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> – eksportam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133</NO.P><TXT>Tieši tā tas ir šajā lietā, kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 136.–142. punkta, kuros Vispārējā tiesa pārbaudīja precīzu Komisijas apstrīdētajā regulā izmantoto pieeju, kuras rezultātā tā no aprēķinu bāzes normālās vērtības noteikšanai izslēdza <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> Taivānā veiktos pārdevumus tās neatkarīgajam klientam <FT TYPE="NUMBER">120000</FT> tonnu apmērā no attiecīgā produkta apjoma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134</NO.P><TXT>Patiešām, kā Vispārējā tiesa norādīja pārsūdzētā sprieduma 136. punktā, pagaidu regulā Komisija sākotnēji bija pieņēmusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>piesardzīgu<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> pieeju, no aprēķinu bāzes izslēdzot visus <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> attiecīgā produkta pārdevumus dažiem Taivānā reģistrētiem izplatītājiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135</NO.P><TXT>Tomēr, kā izriet no apstrīdētā sprieduma 137. punkta, Komisija pēc tam aizstāja šo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>vispārējo<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> pieeju, kā tā norādīja apstrīdētās regulas 59. apsvērumā, ar pieeju, kas paredzēja no normālās vērtības aprēķina bāzes izslēgt tikai tos pārdevumus pašmāju tirgū, par kuriem tai bija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>pietiekami daudz objektīvu pierādījumu par to patieso eksportu<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>. Visbeidzot, saskaņā ar apstrīdētā sprieduma 137. punktu no šī paša 59. apsvēruma izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>tādiem subjektīviem elementiem kā nodoms vai zināšana vai nezināšana šajā lietā nav bijis nekādas nozīmes Komisijas objektīvajā novērtējumā, pretēji samazinājuma, kas ir saistīts ar eksportu, esamībai, kurš tostarp tika izmantots kā atbilstošs pierādījums<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136</NO.P><TXT>Pēdējā ziņā, kā Vispārējā tiesa pēc būtības norādīja pārsūdzētā sprieduma 138. un 140. punktā, atsaucoties uz pagaidu regulas 64. apsvērumu, Komisijas izmeklēšanā tika konstatēts, ka šajā gadījumā ievērojamam skaitam <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> kā iekšzemes tirgū deklarēto pārdevumu tika piemērota eksporta atlaide, kuras mērķis bija stimulēt izplatītājus eksportēt attiecīgos produktus pēc to pārstrādes, kas ietver ne vairāk kā nelielas darbības, nemainot iegūto ražojumu tiktāl, ka tas vairs neatbilst attiecīgā produkta definīcijai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="22"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 141. punktā Vispārējā tiesa tostarp piebilda, ka no lietas materiāliem izriet, ka minētā atlaide, piemēram, attiecās uz 40 % no <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> pārdevumu tās lielākajam klientam Taivānā 2013. gada decembrī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 142. punktā Vispārējā tiesa arī norādīja, kā tas izriet no apstrīdētās regulas 59. apsvēruma, ka varēja tikt savākti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>citi objektīvie pierādījumi attiecībā uz faktisko produktu pārdevumu, kuri deklarēti kā pašmāju pārdevumi, faktisko eksportu<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139</NO.P><TXT>Jo īpaši 142. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka izmeklēšanā tika konstatēts, ka <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> svarīgākais klients Taivānā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0078" ID="QS0078"/>eksportētājvalsts pašmāju tirgū<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> ir pārdevis tikai niecīgu attiecīgā produkta daļu, un no tā varēja secināt, kā to secinājumu 68. punktā norādīja arī ģenerāladvokāts, ka šis klients galvenokārt darbojās attiecīgā produkta eksporta nozarē, un šo apstākli <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> nevarēja faktiski nezināt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 143. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> nav pierādījusi, ka Komisija, atsakoties ņemt vērā prasītājas pārdevumus savam neatkarīgajam klientam, lai noteiktu normālo vērtību, ir pieļāvusi tiesību kļūdu vai acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, jo pastāvēja <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0079" ID="QS0079"/>objektīvi pierādījumi, saskaņā ar kuriem minētie pārdevumi patiesībā bija eksporta pārdevumi, kas tā ir vēl jo vairāk tad, ja ir pierādīts, ka uz daļu no attiecīgajiem pārdevumiem attiecās eksporta atlaižu sistēma, kādu to piemēroja [<HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>], un līdz ar to tie tika noslēgti par cenām, kas bija zemākas par attiecīgā produkta, kas paredzēts iekšējam tirgum, cenu, zinot, ka šīs cenas veicināja attiecīgās preces eksportu<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141</NO.P><TXT>Šajā sakarā, ņemot vērā šā sprieduma 129. punktā izklāstīto jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0080" ID="QS0080"/>pašmāju patēriņam paredzētas līdzīgas preces pārdošanas apjomu<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> interpretāciju pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē, kā norādīts šā sprieduma 129. punktā, tas, ka uz daļu <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> pašmāju pārdevumiem attiecās eksporta atlaižu shēma, ir jāatzīst par objektīvu apstākli, kas ir saistīts ar šiem pārdevumiem un jo īpaši ar to cenu, no kā izriet, ka attiecīgie produkti, uz kuriem attiecas šie pārdevumi, bija paredzēti eksportam, nevis patēriņam pašmāju tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142</NO.P><TXT>Līdz ar to atbilstoši tam, kas izriet no šī sprieduma 130. punkta, šo pašu pārdošanas darījumu noslēgšanas brīdī <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> bija saprātīgi jāzina, ka attiecīgās preces galamērķis visticamāk bija eksports, nevis patēriņš eksportētājvalsts pašmāju tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143</NO.P><TXT>Tāpat attiecībā uz šā sprieduma 129. un 130. punktu no pārsūdzētā sprieduma 142. punktā minētā un šā sprieduma 139. punktā atgādinātā objektīvā apstākļa izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> svarīgākais klients Taivānā galvenokārt darbojās attiecīgā ražojuma eksporta nozarē, ka <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> pārdevumi šim klientam parasti bija paredzēti eksportam, nevis patēriņam pašmāju tirgū, un ka tādēļ <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT>, noslēdzot attiecīgos pārdošanas darījumus, bija jābūt saprātīgi informētai par attiecīgā produkta galamērķi, proti, visticamāk, par eksportu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0144"><NO.P>144</NO.P><TXT>Līdz ar to Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 144. punktā nospriežot, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0081" ID="QS0081"/>Komisija likumīgi un, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, varēja izslēgt attiecīgos pārdevumus no normālās vērtības noteikšanas, piemērojot pamatregulas 2. panta 1. un 2. punktu<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0145"><NO.P>145</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, trešais pamats un līdz ar to apelācijas sūdzība kopumā ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="23"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0146"><NO.P>146</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas apelācijas tiesvedībā piemērojams saskaņā ar šī paša reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0147"><NO.P>147</NO.P><TXT>Tā kā Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Eurofer</HT> ir prasījusi piespriest <HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež segt pašai savus, kā arī atlīdzināt Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">Eurofer</HT> tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apelācijas sūdzību noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Yieh</HT></HT> <HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">United Steel Corp</HT>. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">Eurofer, Association européenne de l’acier, ASBL</HT></HT> <HT TYPE="BOLD">tiesāšanās izdevumus</HT>.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>