Padomes Direktīva (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (
Padomes Direktīva (
Šīs sekas ir Komisijas pirmā iebilduma priekšmets.
Šis sods ir Komisijas otrā iebilduma priekšmets.
Šis sods ir Komisijas trešā iebilduma priekšmets.
[..]
2. Pārkāpumu un sankciju regulējums.
Par pārkāpumu nodokļu jomā uzskata šajā papildu noteikumā paredzēto informatīvo deklarāciju neiesniegšanu noteiktajā termiņā vai nepilnīgas, nepareizas vai nepatiesas informācijas iekļaušanu tajās.
Par pārkāpumu nodokļu jomā uzskata arī minēto deklarāciju iesniegšanu ar kādiem citiem līdzekļiem, kas nav elektroniskie, informātikas un telemātikas līdzekļi, ja ir paredzēts izmantot šādus līdzekļus.
Iepriekš minētie pārkāpumi ir sevišķi smagi, un par tiem soda saskaņā ar šādiem noteikumiem:
Naudas sods ir 100 EUR par katru datu vienību vai datu kopumu, kas attiecas uz vienu kontu, bet ne mazāk kā 1500 EUR, ja deklarācija ir iesniegta pēc termiņa bez iepriekšēja pieprasījuma iesniegšanas nodokļu administrācijai. Tāda pati sankcija ir piemērojama gadījumā, ja deklarācija iesniegta ar citiem līdzekļiem, kas nav elektroniskie, informātikas un telemātikas līdzekļi, ja ir paredzēts izmantot šādus līdzekļus. Naudas sods ir 100 EUR par katru datu vienību vai datu kopumu, kas attiecas uz katru atsevišķu aktīvu elementu atkarībā no attiecīgās kategorijas, un ne mazāk kā 1500 EUR, ja deklarācija iesniegta pēc termiņa bez iepriekšēja pieprasījuma iesniegšanas nodokļu administrācijai. Tāda pati sankcija ir piemērojama gadījumā, ja deklarācija iesniegta ar citiem līdzekļiem, kas nav elektroniskie, informātikas un telemātikas līdzekļi, ja ir paredzēts izmantot šādus līdzekļus. Naudas sods ir 100 EUR par katru datu vienību vai datu kopumu, kas attiecas uz vienu un to pašu nekustamo īpašumu vai tām pašām tiesībām uz nekustamo īpašumu, nosakot to ne mazāk kā 1500 EUR, ja deklarācija ir iesniegta pēc termiņa bez iepriekšēja pieprasījuma iesniegšanas nodokļu administrācijai. Tāda pati sankcija ir piemērojama gadījumā, ja deklarācija iesniegta ar citiem līdzekļiem, kas nav elektroniskie, informātikas un telemātikas līdzekļi, ja ir paredzēts izmantot šādus līdzekļus. Šajā papildu noteikumā reglamentētie pārkāpumi un sodi nav kumulējami ar šā likuma 198. un 199. pantā paredzētajiem pārkāpumiem un sodiem.
3. Tiesību aktos, kas reglamentē katru nodokli, var paredzēt īpašas sekas, kādas iestājas, ja nav ievērots šajā papildu noteikumā paredzētais informēšanas pienākums.
Sodu aprēķina, pamatojoties uz kopējās summas vērtību, kāda ir iegūta, piemērojot iepriekšējā punktā minētos pantus [..].
konstatēt, ka Spānijas Karaliste nav izpildījusi LESD 21., 45., 49., 56. un 63. pantā un EEZ līguma 28., 31., 36. un 40. pantā paredzētos pienākumus: nosakot, ka pienākuma sniegt informāciju par īpašumiem un tiesībām, kas atrodas ārvalstīs, neizpilde vai novēlota 720. veidlapas iesniegšana nozīmē šo īpašumu atzīšanu par nedeklarētiem ienākumiem bez iespējas atsaukties uz noilgumu; automātiski uzliekot proporcionālu naudas sodu 150 % apmērā gadījumā, ja nav izpildīts pienākums sniegt informāciju par ārvalstīs esošiem īpašumiem un tiesībām vai ja 720. veidlapa ir iesniegta novēloti; pienākuma sniegt informāciju par ārvalstīs esošiem īpašumiem un tiesībām neizpildes vai 720. veidlapas novēlotas iesniegšanas gadījumā uzliekot fiksētus naudas sodus, kas ir bargāki par sodiem, kuri paredzēti vispārējā sodu tiesiskajā regulējumā par līdzīgiem pārkāpumiem, un piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
prasības pieteikumu noraidīt un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Skat.
Atbilstoši Komisijas sniegtajai informācijai
Komisijas ieskatā, pienākums sniegt informāciju neattiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kurām pieder īpašumi un tiesības ārvalstīs, ja šie īpašumi un tiesības grāmatvedībā ir reģistrēti individuāli un identificējami.
Šajā nozīmē skat. spriedumu,
Šajā nozīmē skat. spriedumus,
Šajā nozīmē skat. spriedumus,
Šajā nozīmē skat., piemēram, spriedumus,
Tas pats attiecas uz tādiem Tiesas judikatūrā atzītajiem mērķiem ārpus LESD ietvara kā krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršana, ļaunprātīgas rīcības novēršana un nepieciešamība nodrošināt nodokļu kontroles efektivitāti. Skat., piemēram, spriedumu,
Skat. spriedumus,
Šajā nozīmē skat. spriedumu,
Skat. spriedumu X un
Skat. spriedumu,
Spriedums, 1979. gada 20. februāris,
Šajā nozīmē skat. spriedumus X un
Skat., piemēram, spriedumu,
Skat. Likuma par fizisko personu ienākuma nodokli 39. panta 1. punktu un Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 121. panta 1.–5. punktu.
Šis noilguma termiņš un tā piemērošanas noteikumi ir paredzēti
Skat. Likuma par fizisko personu ienākuma nodokli 39. panta 2. punktu un Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 121. panta 6. punktu.
Tādējādi tā norāda, ka, sākot no brīža, kad kvalifikācija par ienākumiem izriet no tā, ka nodokļu maksātājs nav izpildījis materiāltiesisku nodokļu maksāšanas pienākumu, šāda kvalifikācija nozīmē nodokļu parāda atgūšanu pēc nodokļu administrācijas iniciatīvas, lai koriģētu tāda nodokļu maksātāja situāciju, kurš sākotnēji nebija pakļauts spēkā esošajiem nodokļu noteikumiem.
Attiecībā uz šo četru gadu termiņu skat. šo secinājumu 37. punktu.
Komisija uzskata, ka tad, ja kāds aktīvs ārvalstīs ir iegūts taksācijas gadā, attiecībā uz kuru nodokļu administrācijas tiesības noteikt nodokļu parādu vai pieprasīt tā samaksu ir noilgušas, ir pilnīgi iespējams, ka nodokļu maksātājs nav saglabājis dokumentus, kas pierāda to ienākumu deklarēšanu, par kuriem šis aktīvs ir ticis iegādāts.
Skat. spriedumu,
Direktīvas 2011/16 I pielikuma VIII iedaļas D.2. punkts.
Komisijas ieskatā, tas tā ir bankas kontu un vērtspapīru gadījumā, ja to īpašnieki ir biržā kotētas sabiedrības un to saistītie uzņēmumi vai finanšu iestādes. Automātiskās informācijas apmaiņas sistēma neattiecoties arī uz informāciju par pilnvarotajām personām (kuras nav īpašnieki) attiecībā uz noteiktiem finanšu kontiem, kas minēti 720. veidlapā. Turklāt tajā neesot ietverta arī informācija par vērtspapīriem, kas netiek turēti kontos finanšu iestādēs.
Spriedums,
Skat. spriedumus X un
Jānorāda, ka Komisija prasībā nav precizējusi, uz kurām Spānijas tiesību normām attiecas tās pirmais iebildums. Tomēr prasības atbilstošo tiesību normu kontekstā tā citējusi gan Likuma par fizisko personu ienākuma nodokli 39. pantu, gan Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 121. pantu. Līdz ar to es Komisijas pirmo iebildumu saprotu tādējādi, ka tas attiecas uz abām šīm tiesību normām. Šajā ziņā jāatzīmē, ka Spānijas valdība iebildumu rakstā, atsaucoties uz Komisijas pirmo iebildumu, norāda tikai uz Likuma par fizisko personu ienākuma nodokli 39. panta 2. punktu. To paturot prātā, tā kā Spānijas valdība ierosina Tiesai noraidīt prasību kopumā, es saprotu Spānijas valdības izvirzītos argumentus par Likuma par fizisko personu ienākuma nodokli 39. panta 2. punktu tādējādi, ka tie ir attiecināmi arī uz Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 121. panta 6. punktu.
Pirmkārt, attiecībā uz pārbaudes procedūru, piemērojot Likuma par fizisko personu ienākuma nodokli 39. panta 2. punktu,
Spānijas valdības ieskatā, šis
Attiecībā uz četru gadu noilguma termiņu skat. šo secinājumu 37. punktu un 23. zemsvītras piezīmi.
Skat. spriedumu X un
Skat. spriedumu,
Spānijas valdība it īpaši norāda, ka šī direktīva neattiecas nedz uz informāciju par vērtspapīriem (akcijas, kapitāla daļas), tiesībām un ienākumiem, kas deponēti, tiek pārvaldīti vai saņemti kādā citā dalībvalstī un par ko ir jāsniedz informācijas deklarācija, nedz uz informāciju par tiesībām uz nekustamajiem īpašumiem, kas nav attiecīgajai personai piederošie īpašumi (dalīta laika īpašumtiesības, izmantošanas un lietošanas tiesības, īpašumtiesības bez lietojuma tiesībām) un kas arī ir jādeklarē.
Skat. šī sprieduma 61. punktu.
Skat. jēdzienu
Skat. it īpaši spriedumu,
Atzīmējams, ka pēc tam, kad Tiesā tika celta šī prasība sakarā ar pienākumu neizpildi, Tiesā tika saņemts
Komisija tikai apgalvo, ka runa ir par
Piemēram, nekas neliedz pārrēķinu veikt vairākus gadu desmitus pēc attiecīgo aktīvu iekļaušanas nodokļu maksātāju īpašumā, ja šā notikuma datums ir tāds, kurā nodokļu administrācija uzzina par šo aktīvu esamību.
Spriedumi X un
Šo Komisijas uzsvērto aspektu Spānijas valdība ir apstiprinājusi.
Jēdziens
Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts pienākumu neizpildes esamība ir jāvērtē atkarībā no situācijas dalībvalstī, kāda tā bija argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās. Skat. spriedumu, 2020. gada 28. janvāris,
Runa ir par spriedumu X un
Padomes direktīva (
Skat. spriedumus X un
Skat. spriedumu X un
Šajā nozīmē skat. spriedumu X un
Skat. spriedumu X un
Skat. spriedumus, X un
Skat. it īpaši spriedumus, 1992. gada 28. janvāris,
Šajā ziņā skat. arī ģenerāladvokātes J. Kokotes [
Kā pēdējais līdzeklis tai saglabājas iespēja sākt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi saskaņā ar LESD 259. pantu. Šajā nozīmē skat. spriedumus,
Sīkāku informāciju skat. šo secinājumu 51. punktā.
Šajā ziņā skat. Direktīvas 2011/16 1., 2. un 10. apsvērumu.
Skat. Direktīvas 2011/16 10. apsvērumu. Saistībā ar abiem Spānijas valdības argumentiem skat. šo secinājumu 69. punktu.
Skat. šo secinājumu 71. punktu.
Atzīmējams, ka Spānijas valdības izvirzītais arguments par iepriekšpastāvējušiem kontiem ir izklāstīts atbildes rakstā uz repliku kā atsauce uz Spānijas valdības atbildi uz Komisijas argumentēto atzinumu. Kaut gan Komisijai nebija iespējams atbildēt uz atbildes rakstu uz repliku, jo ar to tiek pabeigts rakstveida process Tiesā, šis Spānijas valdības arguments tai tomēr bija zināms, un tādējādi tai bija iespēja uz to atbildēt.
Konkrēti, strīdīgā noilguma termiņa nesamērīgums materializējas brīdī, kad Spānijas nodokļu administrācija
Konkrēti, tā nosprieda, ka šis termiņš ir samērīgs, jo dalībvalsts izvēle ierobežot šo termiņu laikā un noteikt šo ierobežojumu atkarībā no termiņa, kas piemērojams kriminālprocesa sākšanai par krāpšanu nodokļu jomā, nešķita nesamērīga (spriedums X un
Šajā ziņā skat. šo secinājumu 83., 84. un 89. punktu.
Atzīmēšu, ka, ņemot vērā
Runa ir par tiesībām vai dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kas minēti šīs direktīvas 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un nekustamajiem īpašumiem, kas minēti šī 1. punkta e) apakšpunktā.
Atbilstoši Direktīvas 2011/16 8. panta 1. punktam katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisko apmaiņu, paziņo citas dalībvalsts kompetentajai iestādei
Attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem dalībvalstu rīcībā parasti ir reģistri ar visu atbilstošo informāciju.
Pēc analoģijas skat. spriedumu,
Attiecībā uz šo informāciju skat. šo secinājumu 30. un 40. zemsvītras piezīmi.
Šajā nozīmē skat., piemēram, spriedumus,
Šajā nozīmē skat. spriedumus,
Proti, atsaukšanās uz noilgumu pēc savas būtības tikai ļauj nepieļaut sekas, kādas būtu jāizraisa prezumpcijas piemērošanai, un tas ir atšķirīgi, jo krāpšanas konstatācija saglabājas. Apstāklis, ka attiecīgās tiesību normas automātiski neļauj izvairīties no prezumpcijas par krāpšanu nodokļu jomā tikai tādēļ, ka runa ir par aktīviem, kas iegūti laikposmā, attiecībā uz kuru iestājies noilgums, pats par sevi nav pielīdzināms neatspēkojamai prezumpcijai par krāpšanu.
Tādējādi Komisija šajā jautājumā atsaucas gan uz Likuma par fizisko personu ienākuma nodokli 39. panta 2. punkta formulējumu, gan uz šā tiesiskā regulējuma konkrētas piemērošanas piemēriem. Skat. šo secinājumu 43. punktu.
Skat. spriedumu,
Jānorāda, ka Spānijas valdības argumentos ir minēts tikai Likuma par fizisko personu ienākuma nodokli 39. panta 2. punkts. Tā kā runa ir par vispārējiem principiem, es tomēr to saprotu tādējādi, ka šie argumenti attiecas arī uz Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 121. panta 6. punktu.
Runa ir par
Kā paskaidrots šo secinājumu 47.–57. punktā, pirmajā iebildumā Komisija uzskata, ka dalībvalstu rīcībā ir pietiekami līdzekļi, lai iegūtu informāciju par ārvalstīs esošajiem īpašumiem un tiesībām, lai veiktu atbilstošas nodokļu pārbaudes saskaņā ar Direktīvu 2011/16.
Spānijas valdība norāda, ka vispārīgi administratīvajās tiesībās sankciju jomā samērīguma princips ir reglamentēts
Šajā nozīmē skat. šo secinājumu 59.–61. punktu.
Jānorāda, ka pastāv šaubas par lietu skaitu, kurās ir piemērots sods 150 % apmērā. Proti, Spānijas valdība apsvērumos vienreiz atsaucas uz 108 lietām un vienreiz uz 129 lietām.
Runa esot par
Spānijas valdība atsaucas uz
Šajā tiesību normā ir noteikts, ka
Lai gan, tā kā sankciju jomā Savienības tiesību akti nav saskaņoti, dalībvalstu kompetencē ir izvēlēties sankcijas, kādas tās uzskata par piemērotām, tām sava kompetence ir jāīsteno, ievērojot tostarp samērīguma principu. Šajā nozīmē skat. spriedumu,
Šajā nozīmē skat. šo secinājumu 144. un 145. punktu.
Turpretī strīda nav par to, ka netiks ņemta vērā administrācijas rīcībā esošā informācija.
Kā paskaidrots šo secinājumu 50. zemsvītras piezīmē, pienākumu neizpildes esamība ir jāvērtē atkarībā no situācijas dalībvalstī, kāda tā bija argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās. Precizēšu, ka runa, kā es to saprotu, nav par iespēju, kas ietilpst administrācijas rīcības brīvībā.
Skat. šo secinājumu 71. un 109. punktā minēto judikatūru.
Komisija uzskata, ka, tā kā Spānijas tiesībās nav paredzēta informācijas par Spānijā esošiem īpašumiem un tiesībām deklarēšana, nav iespējams novērtēt pasākuma nesamērīgo raksturu, tikai nosakot, kāda būtu bijusi uzliktā sankcija, ja, piemērojot regulējumu par 720. veidlapas deklarēšanu, nebūtu ticis izveidots paralēls īpašu sankciju regulējums.
Šajā nozīmē skat. spriedumu,
Skat. manis secināto attiecībā uz pirmo iebildumu. Precizēšu, ka atšķirībā no proporcionālā naudas soda 150 % apmērā ar fiksētajiem naudas sodiem tieši tiek sodīts par to, ka 720. veidlapā prasītā informācija nav tikusi sniegta. Tas, ka šī informācija netiek ņemta vērā, manā ieskatā, ir nesamērīgi.
Spriedums,
nosakot, ka pienākuma sniegt informāciju par jaunajiem bankas kontiem ārvalstīs neizpilde vai 720. veidlapas novēlota iesniegšana nozīmē šo aktīvu atzīšanu par nedeklarētiem ienākumiem neatkarīgi no attiecīgo aktīvu iegādes datuma; uzliekot proporcionālu naudas sodu 150 % apmērā gadījumos, kad nav izpildīts pienākums sniegt informāciju par jaunajiem bankas kontiem ārvalstīs vai kad 720. veidlapa iesniegta novēloti, neatkarīgi no šo aktīvu iegādes datuma; uzliekot fiksētus naudas sodus, kas ir smagāki par sodiem, kuri paredzēti vispārējā sodu tiesiskajā regulējumā par līdzīgiem pārkāpumiem, gadījumos, kad nav izpildīts pienākums sniegt informāciju par īpašumiem un tiesībām ārvalstīs, vai sakarā ar 720. veidlapas novēlotu iesniegšanu.