<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<!DOCTYPE C_Doc_Ref SYSTEM "CNC.dtd">
<C_Doc_Ref C_Langue="lv" C_Version_doc="4.0" C_Debut_ID="LV62014C0520">
   <Properties>
      <Property name="Juridiction">C</Property>
      <Property name="NumeroOrdre">0520</Property>
      <Property name="Annee">2014</Property>
      <Property name="Formation">C</Property>
      <Property name="Langue">LV</Property>
      <Property name="MessInFileNumber">L_Cnc_Mess_De.xml</Property>
      <Property name="DtFilename">TRA-DT-DE-CONCL-C-0520-2014-201510648-01_00.xml</Property>
      <Property name="TypeDoc">CNC</Property>
      <Property name="NatureAff">RP</Property>
      <Property name="CreatedFrom">Litige</Property>
      <Property name="EP_Mode">0</Property>
      <Property name="EP_ModeText">DEF</Property>
      <Property name="EP_Titre1"/>
      <Property name="EP_Titre2">VORLÄUFIGE FASSUNG VOM 30/11/2015</Property>
      <Property name="EP_Titre3">VORLÄUFIGE FASSUNG VOM 13/10/2015</Property>
      <Property name="EP_Mention">0</Property>
      <Property name="EP_Mention_Texte">Zur Veröffentlichung bestimmt</Property>
      <Property name="EP_IsMention_Texte">0</Property>
      <Property name="Version"/>
      <Property name="EP_Version">0</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Footer"/>
      <Property name="EP_FormJug_ID">-</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Texte"/>
      <Property name="NEW">0</Property>
      <Property name="FileDoc">Document2</Property>
      <Property name="TypeOrd"/>
      <Property name="TOC_Position_NotVademecum">0</Property>
      <Property name="NumProc">1</Property>
      <Property name="TypeProc">P</Property>
      <Property name="NumSuite">1</Property>
      <Property name="LitFilePath">C:\Users\ldz\AppData\Local\Temp\canevas\Litige.xml</Property>
      <Property name="Created">Canevas 3.8.8 K 16/09/2015 15:33:35</Property>
      <Property name="FootNotes">False</Property>
      <Property name="EP_Titre0"/>
      <Property name="EP_DocDeTravail">0</Property>
      <Property name="SectionType1">CNC</Property>
      <Property name="SectionData1">§107;pos=31509:lng=LV</Property>
      <Property name="Filename">^CONVERSION^cirulgu@TRA-DOC-LV-CONCL-C-0520-2014-201510648-06_90</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2.xml</Property>
      <Property name="watch">O:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_trad\In\</Property>
      <Property name="QuotationMark_Open">“</Property>
      <Property name="QuotationMark_Close">”</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_PC_TRAD SV2_PUB</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_SV2_PUB.xml</Property>
      <Property name="watch">P:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_pub\In\</Property>
   </Properties>
   <C_Header_Gauche>
      <blockquote id="A010000000">
         <para style="header" id="A150000000">
            <emphasis role="italc" id="A400000000">J. KOKOTT</emphasis> SECINĀJUMI — LIETA C‑520/14</para>
      </blockquote>
   </C_Header_Gauche>
   <C_Header_Droit>
      <blockquote id="A010000001">
         <para style="header" id="A150000001">
            <emphasis role="italc" id="A400000001">GEMEENTE BORSELE</emphasis>
         </para>
      </blockquote>
   </C_Header_Droit>
   <C_Footer_Gauche>
      <blockquote id="A010000002">
         <para style="footer" id="A150000002">I - 14<emphasis role="tab" id="A400000002"/>
         </para>
      </blockquote>
   </C_Footer_Gauche>
   <C_Footer_Droit>
      <blockquote id="A010000003">
         <para style="footer" id="A150000003">
            <emphasis role="tab" id="A400000003"/>
            <emphasis role="tab" id="A400000004"/>I - 15</para>
      </blockquote>
   </C_Footer_Droit>
   <Affaire>
      <Introduction>
         <section id="A000000000">
            <para style="36Centre" id="A150000004">ĢENERĀLADVOKĀTES JULIANAS KOKOTES [<emphasis role="italc" id="A400000005">JULIANE KOKOTT</emphasis>] SECINĀJUMI,</para>
            <para style="36Centre" id="A150000005">sniegti 2015. gada 23. decembrī <footnote role="fNote" id="A110000000">
                  <number>1</number>
                  <para style="40FootnoteLangue" id="A150000006"> –<emphasis role="tab" id="A400000006"/>Oriģinālvaloda – vācu.</para>
               </footnote>
            </para>
            <para style="38Centregrasgrandespacement" id="A150000007">
               <emphasis role="bold" id="A400000007">Lieta C‑520/14</emphasis>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000008">
               <emphasis role="bold" id="A400000008">
                  <emphasis role="italc" id="A400000009">Gemeente Borsele</emphasis>
               </emphasis>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000009">
               <emphasis role="bold" id="A400000010">pret</emphasis>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000010">
               <emphasis role="bold" id="A400000011">
                  <emphasis role="italc" id="A400000012">Staatssecretaris van Financiën</emphasis>
               </emphasis>
            </para>
            <para style="39Centreespacement" id="A150000011">(<emphasis role="italc" id="A400000013">Hoge Raad der Nederlanden</emphasis> (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</para>
            <para style="71Indicateur" id="A150000012">
               <phrase role="motcle" id="A410000000">Nodokļu tiesību akti </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000001">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000002"> Pievienotās vērtības nodoklis </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000003">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000004"> Direktīvas 2006/112/EK 9. panta 1. punkts </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000005">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000006"> Nodokļa maksātājs </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000007">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000008"> Saimnieciskā darbība </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000009">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000010"> Skolēnu pārvadājumi pašvaldības uzdevumā </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000011">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000012"> Vecāku iemaksa pašvaldībai atkarībā no viņu ienākumiem</phrase>
            </para>
         </section>
      </Introduction>
      <C_Conclusions role="page break">
         <C_Conc_Txt>
            <section id="B000000000">
               <title style="03Titre1" id="B200000000">
                  <number>I –</number>
                  <titlecontent id="B300000000">
                     <emphasis role="bold" id="B400000000">Ievads</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000000">
                  <title id="B210000000">
                     <number>1.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000000">Nīderlandes pašvaldības, šķiet, tiek pārvaldītas labi. Katrā ziņā vismaz dažas to administrācijas uzkrītoši bieži nodarbina jautājums, kā varētu ietaupīt nodokļus par labu saviem iedzīvotājiem. Tā kā ne vienmēr to var izdarīt bez domstarpībām ar Nīderlandes nodokļu administrāciju, Tiesa vairākas reizes jau ir izskatījusi lūgumus sniegt prejudiciālo nolēmumu par Savienības pievienotās vērtības nodokļa [turpmāk tekstā – “PVN”] tiesību aktu interpretāciju <footnote role="fNote" id="B110000000">
                        <number>2</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000001"> –<emphasis role="tab" id="B400000001"/>Saistībā ar priekšnodokļa atskaitīšanu skat. spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000002">Gemeente Leusden</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000003">Holin Groep</emphasis> (C‑487/01 un C‑7/02, EU:C:2004:263) par sporta laukumu iznomāšanu, <emphasis role="italc" id="B400000004">Gemeente </emphasis>‘<emphasis role="italc" id="B400000005">s‑Hertogenbosch</emphasis> (C‑92/13, EU:C:2014:2188) par biroju ēkas būvniecību un vēl izskatāmo lietu <emphasis role="italc" id="B400000006">Gemeente Woerden</emphasis> (C‑267/15) arī par ēkas būvniecību; skat. arī spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000007">Gemeente Emmen</emphasis> (C‑468/93, EU:C:1996:139) par apbūves gabalu piegādes atbrīvojumu no nodokļa un <emphasis role="italc" id="B400000008">Gemeente Vlaardingen</emphasis> (C‑299/11, EU:C:2012:698) par sporta laukuma izmantošanas aplikšanu ar nodokli.</para>
                     </footnote>.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000001">
                  <title id="B210000001">
                     <number>2.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000002">Šajā lietā runa ir par jautājumu, vai Borseles [<emphasis role="italc" id="B400000009">Borsele</emphasis>] pašvaldība, organizējot skolēnu pārvadājumus uz viņu skolām, veic ar PVN apliekamu darbību. Tāda ir pašvaldības vēlme. Proti, ievērojot ar to saistītās tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, tā vēlas būtiski ietaupīt PVN, ko tā ir samaksājusi par to transporta uzņēmumu pakalpojumiem, kuriem bija uzticēts veikt skolēnu pārvadājumus.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000002">
                  <title id="B210000002">
                     <number>3.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000003">Tādēļ saistībā ar PVN ir jānoskaidro jautājums, vai Borseles pašvaldība ir veikusi “saimniecisku darbību.” It īpaši saistībā ar valsts vai valstij pietuvinātām darbībām Tiesa jau vairākas reizes ir izskatījusi šā jēdziena definīciju <footnote role="fNote" id="B110000001">
                        <number>3</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000004"> –<emphasis role="tab" id="B400000010"/>Šajā saistībā skat. spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000011">Hong‑Kong Trade Development Council</emphasis> (89/81, EU:C:1982:121), Komisija/Nīderlande (235/85, EU:C:1987:161), <emphasis role="italc" id="B400000012">University of Huddersfield</emphasis> (C‑223/03, EU:C:2006:124), <emphasis role="italc" id="B400000013">T‑Mobile Austria </emphasis>u.c. (C‑284/04, EU:C:2007:381), <emphasis role="italc" id="B400000014">Hutchison 3G </emphasis>u.c. (C‑369/04, EU:C:2007:382), <emphasis role="italc" id="B400000015">Götz</emphasis> (C‑408/06, EU:C:2007:789), <emphasis role="italc" id="B400000016">SPÖ Landesorganisation Kärnten</emphasis> (C‑267/08, EU:C:2009:619), Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671) un <emphasis role="italc" id="B400000017">Saudaçor</emphasis> (C‑174/14, EU:C:2015:733).</para>
                     </footnote>. Tomēr judikatūrā attiecīgi nostiprinātie vērtēšanas kritēriji ir jāprecizē papildus.</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000001">
               <title style="03Titre1" id="B200000001">
                  <number>II –</number>
                  <titlecontent id="B300000001">
                     <emphasis role="bold" id="B400000018">Atbilstošās tiesību normas</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000003">
                  <title id="B210000003">
                     <number>4.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000005">PVN iekasēšana Savienībā tiek reglamentēta Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu <footnote role="fNote" id="B110000002">
                        <number>4</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000006"> –<emphasis role="tab" id="B400000019"/>OV L 347, 1. lpp.</para>
                     </footnote> (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”). Sestajai direktīvai <footnote role="fNote" id="B110000003">
                        <number>5</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000007"> –<emphasis role="tab" id="B400000020"/>Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).</para>
                     </footnote>, kas bija piemērojama līdz 2006. gada 31. decembrim, vairs nav tiešas nozīmes pamatlietā. Tomēr lielā mērā atbilstīgo noteikumu dēļ <footnote role="fNote" id="B110000004">
                        <number>6</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000008"> –<emphasis role="tab" id="B400000021"/>Skat. PVN direktīvas preambulas 3. apsvērumu.</para>
                     </footnote> šajā lietā jāņem vērā arī Tiesas judikatūra par Sesto direktīvu.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000004">
                  <title id="B210000004">
                     <number>5.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000009">Atbilstoši PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktam PVN uzliek “pakalpojumu sniegšanai, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds”.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000005">
                  <title id="B210000005">
                     <number>6.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000010">“Nodokļa maksātāja” persona PVN direktīvas 9. panta 1. punktā (agrāk Sestās direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā) ir definēta šādi:</para>
                  <para style="02AlineaAltA" id="B150000011">“1.<emphasis role="tab" id="B400000022"/>“Nodokļa maksātājs” ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.</para>
                  <para style="02AlineaAltA" id="B150000012">Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisku darbību un brīvo profesiju darbību, uzskata par “saimniecisku darbību”. Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus jo īpaši ir uzskatāma par saimniecisku darbību.”</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000006">
                  <title id="B210000006">
                     <number>7.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000013">Valsts darbībai ir paredzēts īpašs regulējums PVN direktīvas 13. panta 1. punktā (agrāk Sestās direktīvas 4. panta 5. punkta 1)–3) apakšpunktā):</para>
                  <para style="02AlineaAltA" id="B150000014">“1.<emphasis role="tab" id="B400000023"/>Valstis, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, kā arī citus publisko tiesību subjektus neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās kā valsts iestādes, pat ja tās šo darbību vai darījumu sakarā iekasē nodokļus, nodevas, ziedojumus vai maksājumus.</para>
                  <para style="02AlineaAltA" id="B150000015">Tomēr, iesaistoties šādās darbībās vai darījumos, tās uzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz minētajām darbībām vai darījumiem, kuru sakarā to uzskaitīšana par personām, kas nav nodokļa maksātājas, radītu nozīmīgus konkurences izkropļojumus.</para>
                  <para style="02AlineaAltA" id="B150000016">Jebkurā gadījumā publisko tiesību subjektus attiecībā uz I pielikumā minētajām darbībām uzskata par nodokļa maksātājiem, ja vien šīs darbības netiek veiktas tik mazā apjomā, lai būtu nenozīmīgas.”</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000007">
                  <title id="B210000007">
                     <number>8.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000017">PVN direktīvas I pielikuma, uz kuru ir norādīts 13. panta 1. punkta trešajā daļā, 5. punktā ir minēti “pasažieru pārvadājumi”.</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000002">
               <title style="03Titre1" id="B200000002">
                  <number>III –</number>
                  <titlecontent id="B300000002">
                     <emphasis role="bold" id="B400000024">Pamatlieta</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000008">
                  <title id="B210000008">
                     <number>9.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000018">Pamatlieta ir par Nīderlandes Borseles pašvaldības (turpmāk tekstā – “pašvaldība”) PVN parādu par 2008. gada decembri, kā arī par maksājumiem, kas par 2008. gadu pašvaldībai pienācās no Nīderlandes PVN kompensācijas fonda.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000009">
                  <title id="B210000009">
                     <number>10.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000019">2008./2009. mācību gadā pašvaldība organizēja konkrētu, pašvaldības teritorijā dzīvojošu skolēnu pārvadājumus uz viņu skolām. Šim nolūkam tā pilnvaroja dažādus transporta uzņēmumus, kuri pašvaldībai izrakstīja rēķinus par veiktajiem pārvadājumiem, norādot PVN. Pašvaldības attiecīgās izmaksas bija EUR 458 231.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000010">
                  <title id="B210000010">
                     <number>11.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000020">Pašvaldība iekasēja iemaksas no skolēnu vecākiem, kuri pašvaldībai lūdza veikt skolēnu pārvadājumus. Iemaksu apmērs attālumam no 6 līdz 20 kilometriem bija pielāgots sabiedriskā transporta izmaksām par 6 kilometru attālumu; vairāk nekā 20 kilometru attālumam tika ņemti vērā arī vecāku ienākumi. Rezultātā iemaksas maksāja tikai trešdaļa vecāku. Šo iemaksu kopsumma 2008. gadā bija EUR 13 958.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000011">
                  <title id="B210000011">
                     <number>12.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000021">Pašvaldība uzskata, ka tās darbība, organizējot skolēnu pārvadājumus, ir apliekama ar PVN. Tāpēc, no vienas puses, par no vecākiem iekasētajām iemaksām EUR 13 958 apmērā tai ir jāmaksā PVN, un, no otras puses, tai ir tiesības atskaitīt priekšnodoklī attiecīgu PVN daļu no EUR 458 231, ko pašvaldībai rēķinos par veiktajiem pārvadājumiem norādīja transporta uzņēmumi. Rezultātā pašvaldībai tika atmaksāts nodoklis. Tomēr Nīderlandes nodokļu administrācija uzskata, ka pašvaldības darbība, organizējot skolēnu pārvadājumus, nav apliekama ar PVN, jo tā neesot saimnieciska darbība.</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000003">
               <title style="03Titre1" id="B200000003">
                  <number>IV –</number>
                  <titlecontent id="B300000003">
                     <emphasis role="bold" id="B400000025">Tiesvedība Tiesā</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000012">
                  <title id="B210000012">
                     <number>13.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000022">Pašlaik lietu izskatošā <emphasis role="italc" id="B400000026">Hoge Raad der Nederlanden</emphasis> [Nīderlandes Augstākā tiesa] uzskata, ka galvenā nozīme lietas izspriešanā ir Savienības PVN tiesību aktiem, un tādēļ 2014. gada 18. novembrī atbilstoši LESD 267. pantam tā uzdeva Tiesai šādus jautājumus:</para>
                  <para style="02AlineaAltA" id="B150000023">“Vai PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 9. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka pašvaldība attiecībā uz skolēnu pārvadājumiem atbilstoši izskatāmajā spriedumā aprakstītajiem noteikumiem ir jāuzskata par nodokļa maksātāju šīs direktīvas izpratnē? Vai, lai atbildētu uz šo jautājumu, šie noteikumi ir jāaplūko kopumā vai šis vērtējums jāveic par katru pārvadājuma pakalpojumu atsevišķi? Ja ir pēdējais minētais gadījums, vai ir jānošķir skolēnu pārvadājums 6 līdz 20 kilometru attālumā no pārvadājuma vairāk nekā 20 kilometru attālumā?”</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000013">
                  <title id="B210000013">
                     <number>14.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000024">Tiesvedībā Tiesā rakstveida apsvērumus ir iesniegusi Nīderlandes Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kā arī Eiropas Komisija. Turklāt 2015. gada 26. novembra tiesas sēdē piedalījās arī pašvaldība.</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000004">
               <title style="03Titre1" id="B200000004">
                  <number>V –</number>
                  <titlecontent id="B300000004">
                     <emphasis role="bold" id="B400000027">Juridiskais vērtējums</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000014">
                  <title id="B210000014">
                     <number>15.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000025">Uzdodot savus jautājumus, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kādā apjomā šajā lietā pašvaldība atspoguļotos skolēnu pārvadājumus organizēja kā nodokļa maksātāja PVN direktīvas 9. panta 1. punkta izpratnē un tādējādi uz to attiecas PVN.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000015">
                  <title id="B210000015">
                     <number>16.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000026">Saskaņā ar minētās normas pirmo daļu tas ir atkarīgs no diviem nosacījumiem. Pirmkārt, pašvaldībai bija jāveic “saimnieciska darbība” un, otrkārt, tā bija jāveic “patstāvīgi”. Šajā tiesvedībā tiek apšaubīts tikai pirmais no šiem abiem nosacījumiem, proti, vai pašvaldība, organizējot skolēnu pārvadājumus, veica saimniecisku darbību.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000016">
                  <title id="B210000016">
                     <number>17.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000027">Saimnieciskas darbības juridiskā definīcija ir sniegta PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrajā daļā. Saskaņā ar to par saimniecisku darbību – ciktāl tam ir nozīme šajā lietā <footnote role="fNote" id="B110000005">
                        <number>7</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000028"> –<emphasis role="tab" id="B400000028"/>Atbilstoši PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas otrajam teikumam par saimniecisku darbību it īpaši ir uzskatāma “materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana”, tomēr tajā nekādā gadījumā nevar klasificēt attiecīgo skolēnu pārvadājumu organizēšanu.</para>
                     </footnote> – uzskata “jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisku darbību un brīvo profesiju darbību”.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000017">
                  <title id="B210000017">
                     <number>18.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000029">Šīs lietas kontekstā šī definīcija sākotnēji šķiet ļoti šaura. Jau pats tās teksts liek šaubīties, vai pašvaldību var klasificēt kādā no norādītajām uzņēmumu un profesiju kategorijām. Tomēr pastāvīgajā judikatūrā saimnieciskās darbības jēdzienu Tiesa interpretē plaši <footnote role="fNote" id="B110000006">
                        <number>8</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000030"> –<emphasis role="tab" id="B400000029"/>Skat. tostarp spriedumus Komisija/Nīderlande (235/85, EU:C:1987:161, 8. punkts), Komisija/Grieķija (C‑260/98, EU:C:2000:429, 26. punkts), <emphasis role="italc" id="B400000030">University of Huddersfield</emphasis> (EU:C:2006:124, 47. punkts), Komisija/Somija (EU:C:2009:671, 34. un 37. punkts) un <emphasis role="italc" id="B400000031">Saudaçor</emphasis> (EU:C:2015:733, 31. punkts).</para>
                     </footnote>, un tieši šajā lietā šī plašā interpretācija papildus tiek apstiprināta ar valsts darbību īpašo regulējumu PVN direktīvas 13. pantā.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000018">
                  <title id="B210000018">
                     <number>19.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000031">Proti, PVN direktīvas 13. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka publisko tiesību subjektus – pie kuriem nepārprotami pieder arī pašvaldības – neuzskata par nodokļa maksātājiem, ja tie darbojas kā valsts iestādes. Līdz ar to šajā normā ir paredzēts, ka arī valsts un tās dažādie publisko tiesību subjekti var veikt saimniecisku darbību PVN direktīvas 9. panta 1. punkta izpratnē un tādējādi uz tiem var attiekties PVN. Šajā lietā par valsts veiktiem pasažieru pārvadājumiem tas pat tieši izriet no PVN direktīvas 13. panta 1. punkta trešās daļas, lasot to kopā ar I pielikuma 5. punktu. Saskaņā ar to publisko tiesību subjekti – pat ja atbilstoši minētās normas pirmajai daļai tie darbojas kā valsts iestādes – ir uzskatāmi par nodokļa maksātājiem, ja tie veic pasažieru pārvadājumus nozīmīgā apjomā.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000019">
                  <title id="B210000019">
                     <number>20.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000032">Tomēr no minētās normas nevar secināt, ka pasažieru pārvadājumu veikšana vienmēr nozīmēs, ka publisko tiesību subjekts kļūst par nodokļa maksātāju. Tas tādēļ, ka Tiesa atkārtoti ir uzsvērusi, ka PVN direktīvas 13. panta īpašā regulējuma piemērošanai valsts darbībām ir nepieciešams, lai konkrētā gadījumā valsts vispār veiktu saimniecisku darbību <footnote role="fNote" id="B110000007">
                        <number>9</number>
                        <para style="footnotetext" id="B150000033"> –<emphasis role="tab" id="B400000032"/>Skat. spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000033">T‑Mobile Austria</emphasis> u.c. (C‑284/04, EU:C:2007:381, 48. punkts), <emphasis role="italc" id="B400000034">Hutchison 3G</emphasis> u.c. (EU:C:2007:382, 42. punkts), <emphasis role="italc" id="B400000035">Götz</emphasis> (EU:C:2007:789, 15. punkts), Komisija/Somija (EU:C:2009:671, 53. punkts) un Komisija/Spānija (C‑154/08, EU:C:2009:695, 99. punkts).</para>
                     </footnote>. Tātad tikai tad, ja publiska iestāde veic pasažieru pārvadājumus, kuri ir arī saimnieciska darbība 9. panta 1. punkta izpratnē, saskaņā ar PVN direktīvas I pielikuma 5. punktu un 13. panta 1. punkta trešo daļu šī iestāde rīkojas kā nodokļa maksātājs arī tad, ja pasažieru pārvadājumos tā iesaistās kā valsts iestāde.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000020">
                  <title id="B210000020">
                     <number>21.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="B150000034">Tā kā pretējā gadījumā pēdējā minētā norma būtu bezjēdzīga, saistībā ar šīs lietas priekšmetu no tās katrā ziņā jāsecina, ka valsts veikti pasažieru pārvadājumi <emphasis role="italc" id="B400000036">var</emphasis> būt saimnieciska darbība. Tomēr, kad tas tā ir katrā konkrētajā gadījumā, ir jānoskaidro turpmāk.</para>
               </blockquote>
               <section id="B000000005">
                  <title style="04Titre2" id="B200000005">
                     <number>A –</number>
                     <titlecontent id="B300000005">
                        <emphasis role="italc" id="B400000037">Ievada apsvērumi par valsts darbības aplikšanu ar nodokli</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000021">
                     <title id="B210000021">
                        <number>22.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000035">Šī lieta ir iemesls nopietni pārdomāt, kādos apstākļos tieši valsts darbība var būt saimnieciska darbība un līdz ar to būt apliekama ar nodokli.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000022">
                     <title id="B210000022">
                        <number>23.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000036">Kā citā saistībā reiz jau ir secinājis ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [<emphasis role="italc" id="B400000038">F. G. Jacobs</emphasis>], sākotnēji nav saprotama valsts pakalpojumu aplikšanas ar PVN jēga. Ja dažādas valsts iestādes ir PVN saņēmējas un maksātājas, rezultātā tas ir tikai darbietilpīgs valsts iekšējās finanšu izlīdzināšanas veids <footnote role="fNote" id="B110000008">
                           <number>10</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000037"> –<emphasis role="tab" id="B400000039"/>Ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa secinājumi lietā, kurā ir taisīts spriedums <emphasis role="italc" id="B400000040">Landboden-Agrardienste</emphasis> (C‑384/95, EU:C:1997:433, 12. punkts).</para>
                        </footnote>. Tā tas ir arī šajā lietā. Priekšrocība vai trūkums, ko pašvaldība gūst no savas darbības aplikšanas ar nodokli, vienlaikus ir trūkums vai priekšrocība attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem, ko gūst Nīderlandes nodokļu administrācija. Tādējādi attiecībā uz Nīderlandes valsts finansēm nav nozīmes, vai pašvaldības darbība šajā lietā ir vai nav apliekama ar PVN.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000023">
                     <title id="B210000023">
                        <number>24.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000038">Tomēr, kā <emphasis role="italc" id="B400000041">a contrario</emphasis> izriet no īpašā regulējuma PVN direktīvas 13. pantā, Savienības likumdevējs ir izlēmis principā aplikt ar PVN arī valsts darbību, ja vienlaikus tā ir saimnieciska darbība PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē. Tam ir divi pamatoti iemesli.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000024">
                     <title id="B210000024">
                        <number>25.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000039">Pirmkārt, valsts saimnieciskās darbības aplikšanas ar nodokli mērķis ir novērst konkurences izkropļojumus PVN dēļ. Proti, ja valsts iestādes sniedz pakalpojumus, kuri konkurē ar privātu saimnieciskās darbības subjektu pakalpojumiem, valsts iestādēm rastos būtiskas konkurences priekšrocības, ja to darbība tāpat netiku aplikta ar PVN. Turklāt šis iemesls valsts darbības aplikšanai ar nodokli ir ņemts vērā arī PVN direktīvas 13. panta īpašajā regulējumā. Lai gan šīs normas pirmajā daļā valsts saimnieciskā darbība, kuru tā veic kā valsts iestāde, ir izņemta no PVN piemērošanas jomas, tomēr šis izņēmums uzreiz atkal tiek atcelts normas otrajā un trešajā daļā, ja rodas bažas par konkurences izkropļojumiem attiecīgajā tirgū.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000025">
                     <title id="B210000025">
                        <number>26.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000040">Otrkārt, valsts saimnieciskā darbība ir jāapliek ar nodokli arī tāpēc, lai pēc iespējas pilnībā uzskaitītu PVN objektu. Saskaņā ar PVN direktīvas preambulas 5. apsvērumu piemērojamo PVN “uzliek cik iespējams vispārīgi”. Rezultātā iekasēšanas sistēmas dēļ principā ar PVN tiek aplikts tikai galapatēriņš <footnote role="fNote" id="B110000009">
                           <number>11</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000041"> –<emphasis role="tab" id="B400000042"/>Skat. PVN direktīvas 1. panta 2. punktu.</para>
                        </footnote>, un atbilstoši judikatūrai nodoklis arī ir jāmaksā tikai galapatērētājam <footnote role="fNote" id="B110000010">
                           <number>12</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000042"> –<emphasis role="tab" id="B400000043"/>Spriedumi <emphasis role="italc" id="B400000044">Lebara</emphasis> (C‑520/10, EU:C:2012:264, 25. punkts), kā arī <emphasis role="italc" id="B400000045">Tulică</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000046">Plavoşin</emphasis> (C‑249/12 un C‑250/12, EU:C:2013:722, 34. punkts); skat. arī spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000047">Netto Supermarkt</emphasis> (C‑271/06, EU:C:2008:105, 21. punkts un tajā minētā judikatūra) par nodokļa maksātāja vienkārši “kā nodokļu iekasētāja valsts labā” lomu, kā arī spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000048">Profaktor Kulesza, Frankowski</emphasis>, <emphasis role="italc" id="B400000049">Jóźwiak</emphasis>, <emphasis role="italc" id="B400000050">Orłowski</emphasis> (C‑188/09, EU:C:2010:454, 47. punkts un tajā minētā judikatūra) par PVN būtiskajām pazīmēm.</para>
                        </footnote>. Ja tātad valsts sniedz pakalpojumus, kuri rada šādu preču galapatēriņu, rezultātā tas galapatēriņš, kuru apmierina valsts, vismaz daļēji netiktu aplikts ar nodokli, ja arī valsts saimnieciskā darbība varētu netikt aplikta ar PVN. Tas ir nozīmīgi arī attiecībā uz Savienības pašu resursiem, no kuriem daļa rodas no PVN <footnote role="fNote" id="B110000011">
                           <number>13</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000043"> –<emphasis role="tab" id="B400000051"/>Skat. Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmuma 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 163, 17. lpp.) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu.</para>
                        </footnote>.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000026">
                     <title id="B210000026">
                        <number>27.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000044">Tas, ka valsts darbības aplikšana ar PVN nav pati par sevi saprotama, bet tai ir nepieciešams īpašs pamatojums, ir skaidri norādīts Tiesas judikatūrā. Saskaņā ar to pārbaude, vai konkrētajā gadījumā valsts vai valstij pietuvināta darbība ir saimnieciska darbība PVN 9. panta 1. punkta izpratnē, salīdzinājumā ar privātuzņēmuma darbību tiek veikta pēc acīmredzami stingrākiem kritērijiem <footnote role="fNote" id="B110000012">
                           <number>14</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000045"> –<emphasis role="tab" id="B400000052"/>Skat. spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000053">T‑Mobile Austria</emphasis> u.c. (C‑284/04, EU:C:2007:381), <emphasis role="italc" id="B400000054">Hutchison 3G</emphasis> u.c. (C‑369/04, EU:C:2007:382), <emphasis role="italc" id="B400000055">SPÖ Landesorganisation Kärnten</emphasis> (C‑267/08, EU:C:2009:619) un Komisija/Somija (C‑246/08EU:C:2009:671, 53. punkts); skat. arī spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000056">Mohr</emphasis> (C‑215/94, EU:C:1996:72) un <emphasis role="italc" id="B400000057">Landboden-Agrardienste</emphasis> (C‑384/95, EU:C:1997:627) par valsts atbalstītu pakalpojumu aplikšanu ar nodokli.</para>
                        </footnote>. Tas ir pamatoti. Tas tādēļ, ka attiecīgajā pārbaudē vienmēr jāapsver arī abi īpašie iemesli, kurus es tikko raksturoju saistībā ar nepieciešamību aplikt ar nodokli valsts darbību, lai nodrošinātu, ka konkrētajā gadījumā ir jēga arī valsts “pašaplikšanai ar nodokli”.</para>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000006">
                  <title style="04Titre2" id="B200000006">
                     <number>B –</number>
                     <titlecontent id="B300000006">
                        <emphasis role="italc" id="B400000058">Saimnieciskas darbības nosacījumi</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000027">
                     <title id="B210000027">
                        <number>28.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000046">Ņemot vērā iepriekš minēto, jānoskaidro, vai šajā lietā pašvaldības darbība, organizējot skolēnu pārvadājumus, ir saimnieciska darbība PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000028">
                     <title id="B210000028">
                        <number>29.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000047">Vispirms vēl jāizvērtē Komisijas iebildums, ka saimnieciskas darbības ietvaros pašvaldība vispār varot rīkoties tikai tad, ja skolēnu vecākiem par skolēnu pārvadājumu organizēšanu izrakstītajos rēķinos būtu iekļauts PVN. No iesniedzējtiesas iesniegtajiem dokumentiem nevar secināt, ka tas tā ir bijis.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000029">
                     <title id="B210000029">
                        <number>30.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000048">Tomēr šis Komisijas novērtējums balstās uz pārpratumu. Tas, vai persona ir rīkojusies saimnieciskas darbības ietvaros, jānovērtē neatkarīgi no apstākļa, vai rēķinā ir vai nav iekļauts PVN. Drīzāk attiecīgā gadījumā jāpārbauda, vai persona to ir darījusi pamatoti vai nepamatoti. Tas tostarp ir atkarīgs no tā, vai personas darbība ir uzskatāma par saimniecisku darbību PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē. Pretējā gadījumā jebkurš nodokļa maksātājs varētu izvairīties no nodokļa samaksas pienākuma, saviem klientiem rēķinā neiekļaujot PVN.</para>
                  </blockquote>
                  <section id="B000000007">
                     <title style="05Titre3" id="B200000007">
                        <number>1.</number>
                        <titlecontent id="B300000007">Pakalpojumu sniegšana</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000030">
                        <title id="B210000030">
                           <number>31.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000049">Nīderlandes Karaliste saimnieciskās darbības esamību šajā lietā vispirms apšauba tāpēc, ka, pēc tās domām, pašvaldība nemaz nav sniegusi pakalpojumus, rodoties PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nodokļa iekasējamības gadījumam.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000031">
                        <title id="B210000031">
                           <number>32.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000050">Ir jāpiekrīt Nīderlandes Karalistei tādā ziņā, ka nevar runāt par saimniecisku darbību PVN direktīvas 9. panta 1. punkta izpratnē, ja, veicot darbību, nerodas neviens no dažādajiem nodokļa iekasējamības gadījumiem, kas minēti PVN direktīvas 2. pantā. Šādā veidā jāsaprot arī saistībā ar PVN direktīvas 9. panta interpretāciju atkārtotās Tiesas atsauces uz 2. pantā minētajiem nodokļa iekasēšanas gadījumiem <footnote role="fNote" id="B110000013">
                              <number>15</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000051"> –<emphasis role="tab" id="B400000059"/>Skat., piemēram, spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000060">Saudaçor</emphasis> (C‑174/14, EU:C:2015:733, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000032">
                        <title id="B210000032">
                           <number>33.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000052">Faktiski šajā lietā jāņem vērā tikai PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais nodokļa iekasēšanas gadījums, saskaņā ar kuru PVN uzliek pakalpojumu sniegšanai par atlīdzību. Pamatojoties uz to, lai varētu pieņemt, ka pašvaldība veica saimniecisku darbību, obligāti jāievēro, ka, organizējot skolēnu pārvadājumus, tai bija jāsniedz pakalpojumi atbilstoši attiecīgajām definīcijām PVN direktīvas 24. un 25. pantā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000033">
                        <title id="B210000033">
                           <number>34.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000053">Ciktāl Nīderlandes Karaliste apstrīd šādu pakalpojumu esamību tāpēc, ka pašvaldība, organizējot skolēnu pārvadājumus, veica tikai likumā noteiktu pienākumu, pietiek ar norādi uz PVN direktīvas 25. panta c) punktu, saskaņā ar kuru ar PVN apliekamu pakalpojumu var sniegt arī, “pildot kādu tiesību aktu”. Tādēļ Tiesa jau ir atzinusi, ka, vērtējot saimnieciskās darbības esamību, nav nozīmes tam, ka šo darbību veido ar likumu uzticētu un reglamentētu funkciju veikšana sabiedrības interesēs <footnote role="fNote" id="B110000014">
                              <number>16</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000054"> –<emphasis role="tab" id="B400000061"/>Spriedumi Komisija/Nīderlande (235/85, EU:C:1987:161, 10. punkts) un Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671, 40. punkts).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000034">
                        <title id="B210000034">
                           <number>35.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000055">Turklāt Nīderlandes Karaliste ir norādījusi, ka darījumu attiecības šajā lietā ir citādas, nekā ir atspoguļojusi iesniedzējtiesa. Kā izriet no Nīderlandes Likuma par mācībām pamatskolā 4. panta un pašvaldības attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem, pašvaldība nesniedza pakalpojumus skolēnu vecākiem. Tas tādēļ, ka ne vecākiem bija tiesības prasīt pašvaldībai pārvadāt viņu bērnus, ne viņi par to kaut ko maksāja pašvaldībai. Drīzāk vecāki pašvaldībai var prasīt iesaistīties tikai to izmaksu segšanā, kādas pašiem vecākiem rodas par skolēnu pārvadāšanu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000035">
                        <title id="B210000035">
                           <number>36.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000056">Tomēr, tā kā, izskatot lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesa nav kompetenta pārbaudīt un vēl jo mazāk izvērtēt attiecīgajā lūgumā raksturotos pamatlietas faktiskos apstākļus <footnote role="fNote" id="B110000015">
                              <number>17</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000057"> –<emphasis role="tab" id="B400000062"/>Skat. tikai spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000063">Mecsek-Gabona</emphasis> (C‑273/11, EU:C:2012:547, 53. punkts).</para>
                           </footnote>, kā arī tai nav jāpārbauda iesniedzējtiesas veiktas valsts tiesību interpretācijas pareizība <footnote role="fNote" id="B110000016">
                              <number>18</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000058"> –<emphasis role="tab" id="B400000064"/>Skat. tikai spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000065">Târșia</emphasis> (C‑69/14, EU:C:2015:662, 13. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
                           </footnote>, lai atbildētu uz prejudiciālajiem jautājumiem, jāņem vērā tādas darījumu attiecības, kādas tās ir raksturojusi iesniedzējtiesa. Līdz ar to pašvaldība pati dažādiem transporta uzņēmumiem ir uzticējusi sniegt pārvadājumu pakalpojumus un par tiem samaksājusi. Pašvaldība pēc pieprasījuma nodrošināja šo pārvadājumu pakalpojumu pieejamību skolēnu vecākiem. Pēc tam attiecīgā gadījumā pašvaldībai bija tiesības prasīt vecāku iemaksu par šiem pakalpojumiem.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000036">
                        <title id="B210000036">
                           <number>37.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000059">Tādējādi, pamatojoties uz šo iesniedzējtiesas sniegto informāciju, pašvaldība, organizējot skolēnu pārvadājumus, ir sniegusi pakalpojumus PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tātad no šāda viedokļa nav apšaubāms tās darbības saimnieciskais raksturs.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000008">
                     <title style="05Titre3" id="B200000008">
                        <number>2.</number>
                        <titlecontent id="B300000008">Ienākumu gūšana</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000037">
                        <title id="B210000037">
                           <number>38.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000060">Taču atbilstoši judikatūrai darbība ir atzīstama par saimniecisku tikai tad, ja to ilglaicīgi veic ienākumu gūšanas nolūkā <footnote role="fNote" id="B110000017">
                              <number>19</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000061"> –<emphasis role="tab" id="B400000066"/>Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000067">Finanzamt Freistadt Rohrbach Urfahr</emphasis> (C‑219/12, EU:C:2013:413, 18. punkts).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000038">
                        <title id="B210000038">
                           <number>39.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000062">Daļēji Tiesa formulēja šo nosacījumu arī tādējādi, ka darbība jāveic ilglaicīgi un “par atlīdzību” <footnote role="fNote" id="B110000018">
                              <number>20</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000063"> –<emphasis role="tab" id="B400000068"/>Spriedumi <emphasis role="italc" id="B400000069">Götz</emphasis> (C‑408/06, EU:C:2007:789, 18. punkts) un Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671, 37. punkts); skat. arī spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000070">Hong‑Kong Trade Development Council</emphasis> (89/81, EU:C:1982:121) par Padomes 1967. gada 11. aprīļa Otrās direktīvas 67/228/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopējās pievienotās vērtības nodokļu sistēmas struktūra un piemērošanas kārtība (OV L 71, 1303. lpp.).</para>
                           </footnote>. Tomēr arī tad Tiesa nepārprotami atsaucās uz regulējumu PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas otrajā teikumā, saskaņā ar kuru par saimniecisku darbību ir uzskatāma īpašuma izmantošana “ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus”. Proti, šai prasībai jāattiecas ne tikai uz īpašuma izmantošanu, bet uz visām darbībām <footnote role="fNote" id="B110000019">
                              <number>21</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000064"> –<emphasis role="tab" id="B400000071"/>Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000072">Götz</emphasis> (C‑408/06, EU:C:2007:789, 18. punkts); skat. arī spriedumu Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671, 37. punkts), kurā šajā ziņā ir atsauce uz iepriekš minēto spriedumu.</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000039">
                        <title id="B210000039">
                           <number>40.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000065">Šajā lietā tiek apšaubīts nevis pašvaldības darbības ilglaicīgums, bet gan tas, vai skolēnu pārvadājumus atbilstoši judikatūrai tā ir organizējusi ar nolūku gūt ienākumus vai par atlīdzību.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000040">
                        <title id="B210000040">
                           <number>41.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000066">Nīderlandes Karaliste un Komisija uzskata, ka pieņēmums par pašvaldības saimniecisku darbību katrā ziņā nav iespējams tāpēc, ka skolēnu pārvadājumus tā nav organizējusi par atlīdzību. Tas tādēļ, ka iemaksas, ko skolēnu vecāki maksāja pašvaldībai, nebija saistītas ar pakalpojumu sniegšanas izmaksām. Šajā saistībā tās atsaucas uz spriedumu lietā starp Komisiju un Somiju, kur Tiesa neatzina darbības saimniecisko raksturu, jo par to, ņemot vērā pakalpojumu reālo vērtību, tika pieprasīta tikai daļēja atlīdzība, kuras apmērs bija atkarīgs no pakalpojuma saņēmēja ienākumiem un īpašuma <footnote role="fNote" id="B110000020">
                              <number>22</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000067"> –<emphasis role="tab" id="B400000073"/>Skat. spriedumu Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671, 47.–51. punkts).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000041">
                        <title id="B210000041">
                           <number>42.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000068">Turpretim Apvienotā Karaliste saskatot attiecīgā sprieduma pretrunu ar spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000074">Hotel Scandic Gåsabäck</emphasis>, kurā Tiesa nepārprotami ir atzinusi, ka arī atlīdzība, kas ir zemāka par pašizmaksu, ļauj pieņemt, ka darījums ir veikts par atlīdzību <footnote role="fNote" id="B110000021">
                              <number>23</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000069"> –<emphasis role="tab" id="B400000075"/>Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000076">Hotel Scandic Gåsabäck</emphasis> (C‑412/03, EU:C:2005:47, 22. punkts).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <section id="B000000009">
                        <title style="06Titre4" id="B200000009">
                           <number>a)</number>
                           <titlecontent id="B300000009">
                              <emphasis role="tab" id="B400000077"/>Saikne starp atlīdzību un ienākumu gūšanu</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000042">
                           <title id="B210000042">
                              <number>43.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000070">Šie dažādie uzskati liecina, ka minētie Tiesas spriedumi vispirms ir jāaplūko diferencēti, lai tie netiktu pārprasti.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000043">
                           <title id="B210000043">
                              <number>44.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000071">Proti, ienākumu gūšana, kas tiek prasīta 9. panta 1. punktā, ir jānošķir no ar pakalpojuma sniegšanu vai preces piegādi saistītās atlīdzības, kas ir nosacījums aplikšanai ar nodokli saskaņā ar 2. pantu un no kuras vienlaikus izriet nodokļa aprēķinu bāze saskaņā ar PVN direktīvas 73. pantu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000044">
                           <title id="B210000044">
                              <number>45.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000072">Par atlīdzību par pakalpojumu PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā nodokļa iekasējamības gadījumā spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000078">Hotel Scandic Gåsabäck </emphasis>Tiesa patiesībā nepārprotami ir precizējusi, ka pakalpojuma sniegšana vai preces piegāde “par atlīdzību” PVN direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē notiek arī tad, ja prasītā cena ir zemāka par pašizmaksu <footnote role="fNote" id="B110000022">
                                 <number>24</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000073"> –<emphasis role="tab" id="B400000079"/>Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000080">Hotel Scandic Gåsabäck</emphasis> (C‑412/03, EU:C:2005:47, 22.–24. punkts).</para>
                              </footnote>. Nav arī iemesla nepiemērot PVN pārdošanai par cenu, kas zemāka par pašizmaksu, jo noteiktos apstākļos saimnieciskajā darbībā šāda pārdošana ir nepieciešama un racionāla. Tāpat atbrīvojumu no PVN nevar izraisīt cenas veidošanas principi, kas kaut kādā veidā ir atkarīgi no klienta ienākumiem vai īpašuma, piemēram, paredzot atlaides darījumos ar studentiem vai pensionāriem.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000045">
                           <title id="B210000045">
                              <number>46.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000074">Tas pats neapšaubāmi attiecas uz atlīdzības noteikšanu saistībā ar PVN aprēķinu bāzi. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai “atlīdzība”, kurai ir galvenā nozīme saskaņā ar PVN direktīvas 73. pantu, ir “subjektīvā vērtība”, proti, faktiski saņemtā vērtība, nevis saskaņā ar objektīviem kritērijiem aprēķinātā vērtība <footnote role="fNote" id="B110000023">
                                 <number>25</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000075"> –<emphasis role="tab" id="B400000081"/>Skat. tikai spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000082">Coöperatieve Aardappelenbewaarplaats</emphasis> (154/80, EU:C:1981:38, 13. punkts), <emphasis role="italc" id="B400000083">Hotel Scandic Gåsabäck</emphasis> (C‑412/03, EU:C:2005:47, 21. punkts), kā arī <emphasis role="italc" id="B400000084">Tulică</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000085">Plavoşin</emphasis> (C‑249/12 un C‑250/12, EU:C:2013:722, 33. punkts).</para>
                              </footnote>. Tādējādi Tiesa norāda, ka konkrētā gadījumā nodoklis vienmēr tiek aprēķināts, pamatojoties uz atlīdzību, nevis uz pakalpojuma vai piegādātās preces “objektīvo” vērtību. <emphasis role="italc" id="B400000086">A contrario</emphasis> tas skaidri izriet arī no regulējuma PVN direktīvas 80. pantā, saskaņā ar kuru noteiktos gadījumos dalībvalstis nodokļa aprēķinu bāzei faktiski saņemtās atlīdzības vietā var izmantot pakalpojuma objektīvo tirgus vērtību <footnote role="fNote" id="B110000024">
                                 <number>26</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000076"> –<emphasis role="tab" id="B400000087"/>Tā ir tā dēvētā atvērtā tirgus vērtība, kas ir definēta PVN direktīvas 72. pantā.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000046">
                           <title id="B210000046">
                              <number>47.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000077">Turpretim, lai secinātu, vai darbība ir atzīstama par saimniecisku PVN direktīvas 9. panta 1. punkta izpratnē, jāpiemēro citi kritēriji.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000047">
                           <title id="B210000047">
                              <number>48.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000078">Šķiet, ka minētajā spriedumā Komisija/Somija saistībā ar 9. panta 1. punktu nosacījumu, vai valsts savu darbību veica par atlīdzību un tādējādi ar nolūku gūt ienākumus, Tiesa pārbaudīja, atsaucoties uz nodokļa iekasējamības gadījumiem pašreizējā PVN direktīvas 2. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā <footnote role="fNote" id="B110000025">
                                 <number>27</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000079"> –<emphasis role="tab" id="B400000088"/>Skat. spriedumu Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671, 42.–51. punkts); tāpat skat. arī spriedumu Komisija/Francija (C‑276/97, EU:C:2000:424, 32.–36. punkts).</para>
                              </footnote>. Tomēr, kā izriet no franču valodas versijas teksta, kurā tika taisīts spriedums, Tiesa nekādā gadījumā neatzīst atlīdzības jēdziena identiskumu abās tiesību normās <footnote role="fNote" id="B110000026">
                                 <number>28</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000080"> –<emphasis role="tab" id="B400000089"/>Skat. franču valodas versiju spriedumam Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671, 37. punkts), kurā saistībā ar saimnieciskas darbības teikšanu tiek runāts par “effectuée contre une rémunération”, kas neatbilst izteicienam “à titre onéreux”, kurš minēts PVN direktīvas 2. panta 1. punkta a)‑c) apakšpunktā; tāpat skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000090">Götz</emphasis> (C‑408/06, EU:C:2007:789, 18. punkts).</para>
                              </footnote>. Drīzāk, definējot saimniecisko darbību, Tiesa daļēji runā par darbības “atlīdzību” tikai tāpēc, ka saimnieciskās darbības nosacījums, kā redzams, ir ienākumu gūšana. Tomēr nevar gūt ienākumus, ja darbība tiek veikta tikai bez atlīdzības <footnote role="fNote" id="B110000027">
                                 <number>29</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000081"> –<emphasis role="tab" id="B400000091"/>Šajā ziņā skat. arī spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000092">Hong‑Kong Trade Development Council</emphasis> (89/81, EU:C:1982:121, 12. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000048">
                           <title id="B210000048">
                              <number>49.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000082">Netiek runāts tieši par vienu un to pašu, kad saistībā ar PVN direktīvas 9. panta 1. punktu spriedumā Komisija/Somija Tiesa runā par “atlīdzību” un kad spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000093">Hotel Scandic Gåsabäck</emphasis> tā interpretē jēdzienu “atlīdzība” PVN direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē. Pat ja bieži ir sagaidāmi vienādi secinājumi, ir stingri jānošķir atlīdzības noteikšana 2. panta mērķiem, no vienas puses, un saistībā ar PVN direktīvas 9. pantu izvērtējamā ienākumu gūšana, no otras puses. Tādējādi zūd šķietamās pretrunas Tiesas judikatūrā <footnote role="fNote" id="B110000028">
                                 <number>30</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000083"> –<emphasis role="tab" id="B400000094"/>Skat. iepriekš 41. un 42. punktu.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000049">
                           <title id="B210000049">
                              <number>50.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000084">Kopsavilkumā var teikt, ka, no vienas puses, vienmēr, ja par darbību <emphasis role="italc" id="B400000095">netiek</emphasis> prasīta atlīdzība PVN direktīvas 2. panta 1. punktā minētā nodokļa iekasējamības gadījumā, nav arī saimnieciskas darbības, jo ar darbību netiek gūti ienākumi PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas otrā teikuma izpratnē. Tomēr, no otras puses, atbilstoši judikatūrai apstāklis, ka nodokļa maksātājs par darbību prasa atlīdzību nodokļa iekasējamības gadījumā, nav pietiekams saistībā ar PVN direktīvas 9. panta 1. punktu vajadzīgajam secinājumam, ka viņa darbība tiek veikta arī ar nolūku gūt ienākumus, un līdz ar to pieņēmumam par saimniecisku darbību <footnote role="fNote" id="B110000029">
                                 <number>31</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000085"> –<emphasis role="tab" id="B400000096"/>Šajā ziņā skat. spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000097">Götz</emphasis> (C‑408/06, EU:C:2007:789, 21. punkts) un Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671, 38. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000010">
                        <title style="06Titre4" id="B200000010">
                           <number>b)</number>
                           <titlecontent id="B300000010">
                              <emphasis role="tab" id="B400000098"/>Ienākumu gūšana šajā lietā</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000050">
                           <title id="B210000050">
                              <number>51.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000086">Tādējādi tātad šajā lietā jāpārbauda, vai pašvaldība organizēja skolēnu pārvadājumus ar nolūku gūt ienākumus.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000011">
                        <title style="30Titresansnumero4" id="B200000011">
                           <number>–</number>
                           <titlecontent id="B300000011">Atlīdzība nodokļa iekasējamības gadījumā</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000051">
                           <title id="B210000051">
                              <number>52.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000087">Vispirms to nevar noliegt tikai tāpēc, ka tā par savu darbību neprasīja nekādu atlīdzību PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Šeit ir pretējs gadījums.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000052">
                           <title id="B210000052">
                              <number>53.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000088">Pakalpojums par atlīdzību PVN direktīvas 2. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētā nodokļa iekasējamības gadījumā atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai paredz tikai tādu nosacījumu, ka pastāv tieša saikne starp preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un atlīdzību, ko par tiem faktiski ir saņēmis nodokļa maksātājs <footnote role="fNote" id="B110000030">
                                 <number>32</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000089"> –<emphasis role="tab" id="B400000099"/>Skat. tikai spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000100">Serebryannay vek</emphasis> (C‑283/12, EU:C:2013:599, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
                              </footnote>. Šim nolūkam nepieciešams, lai starp pakalpojuma sniedzēju un tā saņēmēju pastāvētu tiesiskas attiecības, kurās ir savstarpējs izpildījums <footnote role="fNote" id="B110000031">
                                 <number>33</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000090"> –<emphasis role="tab" id="B400000101"/>Skat. tostarp spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000102">Tolsma</emphasis> (C‑16/93, EU:C:1994:80, 14. punkts), <emphasis role="italc" id="B400000103">MKG-Kraftfahrzeuge-Factoring</emphasis> (C‑305/01, EU:C:2003:377, 47. punkts) un <emphasis role="italc" id="B400000104">Le Rayon d</emphasis>’<emphasis role="italc" id="B400000105">Or</emphasis> (C‑151/13, EU:C:2014:185, 29. punkts).</para>
                              </footnote>, kā arī savstarpējs pakalpojumu sniegšanas un atlīdzības nosacījums <footnote role="fNote" id="B110000032">
                                 <number>34</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000091"> –<emphasis role="tab" id="B400000106"/>Skat. tostarp spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000107">Tolsma</emphasis> (C‑16/93, EU:C:1994:80, 13.–20. punkts) un <emphasis role="italc" id="B400000108">Fillibeck</emphasis> (C‑258/95, EU:C:1997:491, 12.–17. punkts); skat. arī ģenerāladvokātes K. Štiksas-Haklas [<emphasis role="italc" id="B400000109">C. Stix-Hackl</emphasis>] secinājumus lietā, kurā ir taisīts spriedums <emphasis role="italc" id="B400000110">Bertelsmann</emphasis> (C‑380/99, EU:C:2001:129, 32. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000053">
                           <title id="B210000053">
                              <number>54.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000092">Ja par skolēnu pārvadājumiem iemaksa ir jāmaksā trešdaļai vecāku, šīs prasības acīmredzami ir izpildītas. Turklāt, kā izriet no jau minētā sprieduma <emphasis role="italc" id="B400000111">Hotel Scandic Gåsabäck</emphasis>, pieņēmumam par atlīdzību šajos gadījumos nav pretrunā tas, ka pašvaldība ir prasījusi atlīdzību, kas ir zemāka par pašizmaksu <footnote role="fNote" id="B110000033">
                                 <number>35</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000093"> –<emphasis role="tab" id="B400000112"/>Skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000113">Hotel Scandic Gåsabäck</emphasis> (C‑412/03, EU:C:2005:47, 22.–24. punkts).</para>
                              </footnote>. Tādējādi skolēnu pārvadājumus pašvaldība organizē ne tikai bez atlīdzības.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000012">
                        <title style="30Titresansnumero4" id="B200000012">
                           <number>–</number>
                           <titlecontent id="B300000012">Ienākumu gūšana šaurākā izpratnē</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000054">
                           <title id="B210000054">
                              <number>55.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000094">Kā minēts, lai secinātu, ka darbība notiek ar nolūku gūt ienākumus PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas otrā teikuma izpratnē, nepietiek ar to, ka pastāv atlīdzība PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000055">
                           <title id="B210000055">
                              <number>56.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000095">Darbība ar nolūku gūt ienākumus šajā lietā šķiet apšaubāma it īpaši tāpēc, ka spriedumā Komisija/Somija Tiesa ir noliegusi saimniecisku darbību juridiskās palīdzības pakalpojumu jomā ar pamatojumu, ka par darbību tika prasīta tikai daļēja atlīdzība, kas bija atkarīga no pakalpojumu saņēmēju ienākumiem un īpašuma. Situācija šajā lietā šķiet līdzīga.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000056">
                           <title id="B210000056">
                              <number>57.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000096">Tomēr attiecīgajā spriedumā Tiesa prioritāri ņēma vērā, ka prasītā atlīdzība vienmēr veidoja tikai daļu no tiesību aktos vispārēji noteiktā honorāra par juridiskās palīdzības pakalpojumiem <footnote role="fNote" id="B110000034">
                                 <number>36</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000097"> –<emphasis role="tab" id="B400000114"/>Skat. spriedumu Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671, 47. punkts).</para>
                              </footnote>. Tomēr šajā lietā, šķiet, nepastāv nekāda tiesību aktos noteikta vispārēja pārvadājumu cena.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000057">
                           <title id="B210000057">
                              <number>58.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000098">Turklāt vienlīdz svarīgi Tiesai tomēr šķita, ka atlīdzības apmērs bija atkarīgs no juridiskās palīdzības pakalpojumu saņēmēju ienākumiem un īpašuma <footnote role="fNote" id="B110000035">
                                 <number>37</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000099"> –<emphasis role="tab" id="B400000115"/>Skat. spriedumu Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671, 48. punkts).</para>
                              </footnote>. Šajā lietā šāda atkarība vismaz daļēji pastāv attiecībā uz vecāku ienākumiem.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000058">
                           <title id="B210000058">
                              <number>59.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000100">Turklāt minētajā spriedumā Tiesa uzskatīja, ka darbības saimnieciskā rakstura neesamību apstiprina tas, ka ienākumi sedza tikai nelielu daļu no izmaksām, kas radās par juridiskās palīdzības pakalpojumiem <footnote role="fNote" id="B110000036">
                                 <number>38</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000101"> –<emphasis role="tab" id="B400000116"/>Skat. spriedumu Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671, 50. punkts).</para>
                              </footnote>. Tieši tāpat ir arī šajā lietā. Pašvaldība kopumā saņem no vecākiem tikai daļēju atlīdzību aptuveni 3 % apjomā no izmaksām, kas tai rodas par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000059">
                           <title id="B210000059">
                              <number>60.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000102">Lai gan tādējādi starp abām lietām var saskatīt dažas paralēles, tomēr šajā lietā uzreiz nevar noliegt, ka pašvaldības darbības mērķis ir – katrā ziņā arī – gūt ienākumus. Tas tādēļ, ka ienākumu gūšanu it īpaši nedrīkst sajaukt ar nolūku gūt peļņu, kas atbilstoši judikatūrai tieši nav nosacījums pieņēmumam par saimniecisku darbību <footnote role="fNote" id="B110000037">
                                 <number>39</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000103"> –<emphasis role="tab" id="B400000117"/>Šajā ziņā skat. spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000118">Finanzamt Freistadt Rohrbach Urfahr</emphasis> (C‑219/12, EU:C:2013:413, 25. punkts); tas viennozīmīgi izriet arī no PVN direktīvas 132. panta 1. punkta l) un m) apakšpunkta, kā arī 133. panta a) punkta, kuri īpaši attiecas uz bezpeļņas organizācijām.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000060">
                           <title id="B210000060">
                              <number>61.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000104">Tas, ko Tiesa spriedumā Komisija/Somija nepārprotami nenorādīja, bet kas galu galā bija tās nolēmuma pamatā, ir īpaša netieša nosacījuma par darbību ar nolūku gūt ienākumus PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas otrā teikuma izpratnē, proti, līdzdalības tirgū, neesamība.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000013">
                        <title style="30Titresansnumero4" id="B200000013">
                           <number>–</number>
                           <titlecontent id="B300000013">Līdzdalība tirgū</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000061">
                           <title id="B210000061">
                              <number>62.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000105">Jau spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000119">SPÖ Landesorganisation Kärnten</emphasis> Tiesa ir noliegusi darbību ar nolūku gūt ienākumus PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas otrā teikuma izpratnē, jo šī politiskas partijas daļa ar savu darbību nepiedalījās tirgū <footnote role="fNote" id="B110000038">
                                 <number>40</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000106"> –<emphasis role="tab" id="B400000120"/>Spriedums <emphasis role="italc" id="B400000121">SPÖ Landesorganisation Kärnten</emphasis> (C‑267/08, EU:C:2009:619, 21. un 24. punkts).</para>
                              </footnote>. Arī citos spriedumos tā galu galā noliedza valsts iestāžu saimnieciskas darbības esamību, jo nebija konstatējama šāda līdzdalība tirgū <footnote role="fNote" id="B110000039">
                                 <number>41</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000107"> –<emphasis role="tab" id="B400000122"/>Spriedumi <emphasis role="italc" id="B400000123">T‑Mobile Austria</emphasis> u.c. (C‑284/04, EU:C:2007:381, 42. punkts) un <emphasis role="italc" id="B400000124">Hutchison 3G</emphasis> u.c. (C‑369/04, EU:C:2007:382, 36. punkts); šajā ziņā skat. arī spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000125">Götz</emphasis> (C‑408/06, EU:C:2007:789, 19. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000062">
                           <title id="B210000062">
                              <number>63.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000108">Šo prasību par līdzdalību tirgū apstiprina un papildina tas, ka, lai konstatētu saimniecisku darbību, Tiesa tostarp pārbauda, vai darbība tiek veikta tāpat, kā parasti tiek veikta attiecīgā saimnieciskā darbība. It īpaši tiek prasīts salīdzinājums ar PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas pirmajā teikumā minēto profesiju kategoriju parasto darbību <footnote role="fNote" id="B110000040">
                                 <number>42</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000109"> –<emphasis role="tab" id="B400000126"/>Skat. spriedumus <emphasis role="italc" id="B400000127">Enkler</emphasis> (C‑230/94, EU:C:1996:352, 28. punkts), <emphasis role="italc" id="B400000128">Słaby</emphasis> u.c. (C‑180/10 un C‑181/10, EU:C:2011:589, 39.–41. punkts), <emphasis role="italc" id="B400000129">Finanzamt Freistadt Rohrbach Urfahr</emphasis> (C‑219/12, EU:C:2013:413, 21. punkts) un <emphasis role="italc" id="B400000130">Trgovina Prizma</emphasis> (C‑331/14, EU:C:2015:456, 24. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000063">
                           <title id="B210000063">
                              <number>64.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000110">Tomēr šajā lietā nevar saskatīt šādu raksturīgu pašvaldības līdzdalību tirgū. Ar savu darbību pašvaldība nepiedāvā pakalpojumus pārvadājumu pakalpojumu vispārējā tirgū. Drīzāk tā pati ir to transporta uzņēmumu pakalpojumu galapatērētājs, kuru pārvadājumu pakalpojumus tā nodrošina skolēnu vecākiem tikai vispārējas nozīmes pakalpojumu ietvaros, pat ja tā daļēji iekasē to finansējumu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000064">
                           <title id="B210000064">
                              <number>65.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000111">To it īpaši pierāda apstāklis, ka pašvaldība, iekasējot iemaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, atgūst tikai nelielu procentu no izmaksām par saņemtajiem pakalpojumiem. Šāda pieeja nav raksturīga tirgus dalībniekam.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000065">
                           <title id="B210000065">
                              <number>66.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000112">No šāda viedokļa arī Tiesa jau agrāk ir precizējusi, ka jābūt noteiktai saiknei starp atlīdzības <emphasis role="italc" id="B400000131">apmēru</emphasis> un saimnieciskas darbības esamību <footnote role="fNote" id="B110000041">
                                 <number>43</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000113"> –<emphasis role="tab" id="B400000132"/>Skat. spriedumu Komisija/Francija (50/87, EU:C:1988:429, 21. punkts).</para>
                              </footnote>. Tieši šo saikni Tiesa toreiz apstiprināja arī spriedumā Komisija/Somija <footnote role="fNote" id="B110000042">
                                 <number>44</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000114"> –<emphasis role="tab" id="B400000133"/>Skat. spriedumu Komisija/Somija (C‑246/08, EU:C:2009:671, 50. punkts).</para>
                              </footnote>. Darbība, kas parastajā PVN sistēmā konkrēto izmaksu un cenu struktūras dēļ var izraisīt tikai nodokļa atmaksāšanu, neizraisa tam nosaukumu dodošās pievienotās vērtības aplikšanu ar nodokli, jo strukturāli šādu vērtību nemaz nevar radīt.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000066">
                           <title id="B210000066">
                              <number>67.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000115">Pašvaldības veiktās skolēnu pārvadājumu organizēšanas aplikšana ar nodokli šajā lietā nav nepieciešama arī, pamatojoties uz kādu no abiem iemesliem, kuri iepriekš tika minēti valsts darbības uzskaitei, izmantojot PVN <footnote role="fNote" id="B110000043">
                                 <number>45</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000116"> –<emphasis role="tab" id="B400000134"/>Skat. iepriekš 25. un 26. punktu.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000067">
                           <title id="B210000067">
                              <number>68.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000117">Pirmkārt, lai gan tas kā fakta jautājums galu galā jākonstatē tikai iesniedzējtiesai, PVN neiekasēšana nerada konkurences izkropļojumus. Ciktāl vecāki izmanto nevis privātu transporta uzņēmumu pakalpojumus skolēnu pārvadājumiem, bet pašvaldības pārvadājumu pakalpojumus, notiek nevis neaplikšanas ar PVN dēļ, bet gan tāpēc, ka pašvaldība no vecākiem iekasē iemaksas, kuras <emphasis role="italc" id="B400000135">a priori </emphasis>šķiet zemākas par līdzīgu pārvadājumu pakalpojumu tirgus cenu, ja šādas iemaksas vispār tiek prasītas. Apliekot šo darbību ar nodokli, notiktu gluži pretējais – privātuzņēmumu situācija vēl vairāk pasliktinātos, jo strukturāli ilgstoši pārmaksātā priekšnodokļa dēļ pašvaldība vēl vairāk varētu samazināt vecāku iemaksas.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000068">
                           <title id="B210000068">
                              <number>69.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000118">Otrkārt, apliekot ar nodokli galapatēriņu, PVN objektu šajā lietā var pietiekami uzskaitīt tikai tad, ja pašvaldības darbība <emphasis role="italc" id="B400000136">netiek</emphasis> aplikta ar nodokli. Proti, ja pašvaldības veiktā skolēnu pārvadājumu organizēšana, šim nolūkam izmantojot ārējus transporta uzņēmumus, tiktu aplikta ar PVN, rezultātā nodokļi, pamatojoties uz priekšnodokļa atskaitīšanu, tiktu iekasēti tikai no aprēķinu bāzes, ko veido vecāku maksātās iemaksas. Tomēr tās veido tikai nelielu daļu no šo pārvadājumu pakalpojumu tirgus cenas, jo iemaksas sedz tikai 3 % no izmaksām, kas rodas par ārēji veiktajiem pārvadājumiem. Rezultātā šo pārvadājumu pakalpojumu galapatēriņš būtībā tiktu atbrīvots no PVN. Lai to novērstu un pārvadājumu pakalpojumus apliktu ar PVN par to tirgus cenu, galīgajai aplikšanai ar nodokli jānotiek jau pašvaldības saņemto pakalpojumu līmenī. Tas ir saistīts ar nosacījumu, ka pašvaldības veiktā skolēnu pārvadājumu organizēšana <emphasis role="italc" id="B400000137">nav</emphasis> saimnieciska darbība.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000014">
                        <title style="30Titresansnumero4" id="B200000014">
                           <number>–</number>
                           <titlecontent id="B300000014">Vērtējums kopumā un atsevišķi</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000069">
                           <title id="B210000069">
                              <number>70.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000119">Tomēr Apvienotā Karaliste ir ierosinājusi, ka, vērtējot atsevišķi, par saimniecisku darbību katrā ziņā esot jāuzskata tie pašvaldības pārvadājumi, par kuriem vismaz aptuveni tā saņem no vecākiem tirgus cenu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000070">
                           <title id="B210000070">
                              <number>71.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000120">Kā zināms, prasība par valsts darbības līdzdalību tirgū principā jākonstatē visai darbībai kopumā un nav jāvērtē katrs darījums atsevišķi. Tomēr valsts darbības aplikšanas ar nodokli iemesls novērst konkurences izkropļojumus atsevišķā gadījumā var likt sadalīt darbību saimnieciskās darbības daļā un daļā, kas nav saimnieciskā darbība.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000071">
                           <title id="B210000071">
                              <number>72.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000121">Tāpēc iesniedzējtiesai vēl jāpārbauda, kādā mērā tieši PVN neiekasēšana šajā lietā atsevišķos pārvadājumu pakalpojumu gadījumos var izraisīt konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt vienmēr jāņem vērā arī nodokļa atskaitīšanas sekas.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000072">
                           <title id="B210000072">
                              <number>73.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000122">Taču pašvaldības darbības saimnieciskās daļas un ar saimniecisko darbību nesaistītas daļās nošķiršana nebūtu vajadzīga, ja šajā lietā būtu jākonstatē tikai nenozīmīgs skaits atsevišķu gadījumu, kuros pašvaldības organizēto skolēnu pārvadājumu neaplikšanas ar nodokli dēļ tiktu izkropļota konkurence. Proti, tas atbilst vērtējumiem, kas izriet no valsts darbību īpašā regulējuma PVN direktīvas 13. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā <footnote role="fNote" id="B110000044">
                                 <number>46</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000123"> –	Skat. par šiem vērtējumiem it īpaši spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000138">Isle of Wight Council</emphasis> u.c. (C‑288/07, EU:C:2008:505).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000015">
                        <title style="30Titresansnumero4" id="B200000015">
                           <number>–</number>
                           <titlecontent id="B300000015">Starpsecinājumi</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000073">
                           <title id="B210000073">
                              <number>74.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000124">Tomēr rezultātā vispirms – neskarot iesniedzējtiesas tiesības izvērtēt konkurences situāciju – jāsecina, ka pašvaldības veiktās skolēnu pārvadājumu organizēšanas nolūks nav gūt ienākumus PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000016">
                  <title style="04Titre2" id="B200000016">
                     <number>C –</number>
                     <titlecontent id="B300000016">
                        <emphasis role="italc" id="B400000139">Secinājumi</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000074">
                     <title id="B210000074">
                        <number>75.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000125">Tādēļ šajā lietā pašvaldība – atkal neskarot iesniedzējtiesas tiesības izvērtēt konkurences situāciju –, organizējot skolēnu pārvadājumus, neveic saimniecisku darbību PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē. Tādējādi saistībā ar šo darbību pašvaldība nav uzskatāma par nodokļa maksātāju PVN direktīvas 9. panta 1. punkta pirmās daļas izpratnē.</para>
                  </blockquote>
               </section>
            </section>
         </C_Conc_Txt>
         <C_Conc_Conc>
            <section id="C000000000">
               <title style="03Titre1" id="C200000000">
                  <number>VI –</number>
                  <titlecontent id="C300000000">
                     <emphasis role="bold" id="C400000000">Secinājumi</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="C010000000">
                  <title id="C210000000">
                     <number>76.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="C150000000">Līdz ar to es iesaku uz <emphasis role="italc" id="C400000001">Hoge Raad der Nederlanden</emphasis> uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</para>
                  <para style="02AlineaAltA" id="C150000001">Pašvaldība, kura – kā pamatlietā – organizē skolēnu pārvadājumus, izmantojot ārējus transporta uzņēmumus, un no skolēnu vecākiem saņem iemaksas tikai 3 % apmērā no veikto pārvadājumu izmaksām, nerīkojas kā nodokļa maksātājs Direktīvas 2006/112/EK 9. panta 1. punkta izpratnē. Ja tomēr iesniedzējtiesa konstatē, ka konkurences izkropļojumu iemesls nav tikai nenozīmīgs atsevišķu pārvadājumu pakalpojumu skaits, pašvaldība šajā ziņā rīkojas kā nodokļa maksātājs.</para>
               </blockquote>
            </section>
         </C_Conc_Conc>
      </C_Conclusions>
   </Affaire>
</C_Doc_Ref>