|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2024/2493 |
27.9.2024 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2024/2493
(2024. gada 23. septembris),
ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 groza attiecībā uz atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK veiktā siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas atjaunināšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu un 30.f panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (ES ETS), ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/959 (2) ir pārskatīta un grozīta, lai to salāgotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (3), ar ko noteikts mērķrādītājs – līdz 2030. gadam sasniegt vismaz 55 % neto emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. |
|
(2) |
Pēc grozījumiem Direktīvā 2003/87/EK, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/958 (4) un Direktīvu (ES) 2023/959, attiecīgi būtu jāgroza Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2018/2066 (5), lai iekļautu nepieciešamās definīcijas un noteiktu detalizētu kārtību, kādā monitorējamas un ziņojamas nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu un reciklēta oglekļa degvielu emisijas, arī nodrošinātu to, ka regula ir pienācīgi salāgota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (6) noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kā arī noteiktu detalizētu kārtību, kādā monitorējamas un ziņojamas tādas CO2 transportēšanas emisijas ģeoloģiskai uzglabāšanai, ko netransportē pa cauruļvadiem, aviācijas emisijas, ietverot arī tādas aviācijas ietekmes monitoringu un ziņošanu, kas nav CO2 ietekme, kā arī emisijas no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kas attiecas uz ēkām, autotransportu un ETS neaptverto rūpniecību. |
|
(3) |
Saskaņā ar jauno emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas attiecas uz ēku, autotransporta un vēl citiem sektoriem, termina “galapatērētājs” definīcijā 3. panta 69) punktā ir jāsniedz konkrētāka atsauce uz termina “regulētais subjekts” definīciju Direktīvas 2003/87/EK 3. panta ae) punktā. |
|
(4) |
Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 5. pants būtu jāgroza, lai atspoguļotu to, ka monitoringa un ziņošanas pilnīguma labad būtu jāaptver visas stacionārās iekārtas procesa un sadedzināšanas emisijas no visiem emisijas avotiem un avota plūsmām, kas pieder pie Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām un citām tieši saistītām darbībām saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta e) punktu. |
|
(5) |
Lai uzlabotu informācijas kvalitāti par biomasu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām (RFNBO), reciklēta oglekļa degvielām (RCF) un sintētiskajām mazoglekļa degvielām un valstīm atvieglotu ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (7), operatoriem emisijas no šo degvielu nenulles faktora oglekļa frakcijas būtu jāmonitorē un emisiju ziņojumos jāziņo kā ārpusbilances pozīcijas. Šajā nolūkā katrai attiecīgajai avota plūsmai būtu jānosaka parametri, kas attiecas uz nenulles faktora un nulles faktora biomasu, RFNBO un RCF vai sintētiskajām mazoglekļa degvielām, un par katru attiecīgo avota plūsmu būtu jāziņo, izmantojot standarta aprēķina metodiku saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 24. pantu un masas bilances sistēmu saskaņā ar minētās regulas 25. pantu. Ir vajadzīgi īpaši noteikumi par to, kā noteikt ar sastāvu saistītus aprēķina koeficientus nenulles faktora un nulles faktora biomasai, RFNBO un RCF un sintētiskajām mazoglekļa degvielām, arī nulles faktora un nenulles faktora oglekļa frakcijai. |
|
(6) |
Lai nepieļautu, ka masas bilances sistēmā kopējās emisijas sistemātiski tiek aplēstas par zemu, ja nulles faktora ogleklis ir gan ielaides, gan izlaides plūsmu sastāvā, operatoriem būtu jānosaka izlaides plūsmu nulles faktora oglekļa saturs. Ir vajadzīgi skaidri pierādījumi, kas apliecina, ka nev pieļautas pārāk zemas aplēses un ka kopējā nulles faktora oglekļa frakciju masa izlaides materiālos ir līdzvērtīga ar kopējo nulles faktora oglekļa frakciju masu ielaides materiālos. |
|
(7) |
Direktīvā 2003/87/EK, kas pārskatīta ar Direktīvu (ES) 2023/959, ir noteikts, ka biomasas emisijas faktors ir nulle, ja biomasa atbilst Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem biomasas degvielu izmantošanai, ņemot vērā pielāgojumus, kas vajadzīgi piemērošanai saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kā noteikts minētās direktīvas 14. pantā minētajos īstenošanas aktos. Lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem biomasas emisijas drīkst uzskatīt par nulles faktora emisijām, un nodrošinātu saskaņotību ar pārskatīto Direktīvu (ES) 2018/2001, būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 38. panta 5. punkts. Ja relevantie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji uz konkrētu biomasas veidu neattiecas, minētajai biomasai nulles faktoru drīkst piešķirt tieši. Tomēr šajā gadījumā operatoriem tik un tā būtu jāpierāda, ka kritēriji nav piemērojami. Piemērojamības apliecinājuma un ilgtspējas apliecinājuma novērtēšana ir būtiska verifikācijas daļa, kurā verificētājs pārliecinās, ka monitoringa metodika ir piemērota pareizi, tostarp biomasai ir pareizi piešķirts nulles faktors. Ja 29. panta 2.–7. un 10. punktā noteiktie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji ir piemērojami, nulles faktoru drīkst piešķirt tad, ja ir nodrošināta atbilstība šiem kritērijiem. Ja biomasa šādā gadījumā kritērijiem neatbilst, tā būtu jāuzskata par fosilo degvielu. Nulles faktora piešķiršana emisijām saskaņā ar ES ETS nav tas pats, kas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 5. punktā definētās atbalsta shēmas. |
|
(8) |
Ar grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (8) 31.a pantu ir izveidota Savienības mēroga šķidro un gāzveida atjaunīgu degvielu, reciklēta oglekļa degvielu un sintētisko mazoglekļa degvielu izsekošanas datubāze (“Savienības datubāze”). 2024. gada 21. novembrī Savienības datubāzei vajadzētu būt pilnībā darbotiesspējīgai. Ja ir jānodrošina atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas attiecībā uz biomasu noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā un attiecībā uz šķidrajām un gāzveida atjaunīgajām degvielām un RCF – minētās direktīvas 29.a pantā, saskaņā ar minētās direktīvas 30. un 31. pantu būtu jāsniedz ilgtspējas apliecinājums. Lai šo procesu atvieglotu un samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paļauties uz ES ETS operatoru, gaisakuģu operatoru un regulēto subjektu sniegtajiem pierādījumiem no Savienības datubāzes par darījumiem, kuri saistīti ar pārskata gadā iegādātu un izmantotu degvielas daudzumu, kas ir saistīts ar attiecīga daudzuma anulēšanu Savienības datubāzē. Ja vēlāk tiek konstatēts, ka minētajās datubāzēs anulēto daudzumu ilgtspējas pierādījumi ir neatbilstīgi, kompetentā iestāde verificētās emisijas attiecīgi izlabo. |
|
(9) |
Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 33. pantu paraugošanai jāreprezentē konkrētā partija un tā nedrīkst būt neobjektīva. Ja izmanto nepārtrauktu dūmgāzes plūsmas paraugošanu, analīžu biežums būtu jāsalāgo ar šo procesu un bez pārtraukuma jāaptver viss pārskata gads. |
|
(10) |
Ar Direktīvu (ES) 2023/959 Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitīto darbību tvērums ir paplašināts, tajā iekļaujot arī naftas rafinēšanu, dzelzs ražošanu, alumīnija oksīda ražošanu, ūdeņraža ražošanu un CO2 transportēšanu ar citiem līdzekļiem, kas nav cauruļvadi. Lai nodrošinātu saskaņotību ar Direktīvas 2003/87/EK I pielikumu, Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 pielikumi ir jāatjaunina. |
|
(11) |
Direktīvā 2003/87/EK ir atzīta RCF un RFNBO potenciālā nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā grūti dekarbonizējamās nozarēs. Lai veicinātu dekarbonizāciju, to siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumiem ir jāatbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29.a pantā noteiktajam minimālajam siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumam un tie jāaprēķina saskaņā ar metodiku, kas noteikta saskaņā ar minēto pantu pieņemtā aktā. |
|
(12) |
Lai saražotu RCF vai RFNBO, kuru ķīmiskajā sastāvā ir ogleklis, piemēram, e-petroleju vai e-metanolu, to ražošanai kā ievadresurss ir vajadzīgs ogleklis. Kamēr visiem tādu produktu kalpošanas cikla posmiem, kuros izmanto uztverto oglekli, it sevišķi atkritumu incinerācijas posmam, nav noteikta oglekļa cena, paļaušanās uz emisiju uzskaiti punktā, kurā tās no produktiem tiek emitētas atmosfērā, novestu pie emisiju nepilnīgas aplēses. Ja RFNBO vai RCF tiek ražotas no uztvertā CO2 darbībā, uz kuru attiecas Direktīva 2003/87/EK, emisijas būtu jāuzskaita saskaņā ar minēto darbību. Lai izvairītos no dubultas uzskaites un dubultas samaksas par vienām un tām pašām emisijām, emisijas faktoram CO2 emisijām no Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajiem kritērijiem atbilstošām RCF un RFNBO vajadzētu būt nullei. |
|
(13) |
Sintētiskajām mazoglekļa degvielām ir jāatbilst siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti 2. panta 13) punktā Direktīvā (ES) 2024/1788 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgās gāzes, un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu. Sintētisko mazoglekļa degvielu ražošanai ogleklis ir vajadzīgs kā ievadresurss. Ņemot vērā izskatīšanu attiecībā uz nulles faktora oglekli, ko sadedzina iekārtās, kuras ir atbrīvotas no ES ETS, jo tajās ir augsts biomasas izmantojums saskaņā ar I pielikuma 1. punktu, lai nepieļautu dubultu uzskaiti ES ETS ietvaros saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 5. pantu, ja oglekļa satura izcelsme degvielās ir ES ETS un tāpēc tas ir uzskaitīts, arī tad, ja tā emisijas faktors ir nulle, sintētiskās mazoglekļa degvielas emisijām vajadzētu būt nullei. Emisijas, kas rodas no sintētiskajām mazoglekļa degvielām ar citu oglekļa saturu, būtu jāuzskata par to fosilās degvielas/kurināmā ekvivalentu. Ir jāparedz noteikumi par nulles faktora sintētisko mazoglekļa degvielu frakcijas noteikšanu. |
|
(14) |
Tiek uzskatīts, ka RCF vai RFNBO, kuras nesasniedz Direktīvas (ES) 2018/2001 29.a pantā noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus, rada nepietiekamus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajām degvielām. Tāpēc emisijas, kas rodas no šādu RCF vai RFNBO sadedzināšanas, būtu jāuzskata par to fosilo degvielu/kurināmā ekvivalentiem. Tā kā fosilās degvielas var tikt sajauktas ar RCF vai RFNBO, ir jāparedz noteikumi par to, kā nosakāma nulles faktora RCF vai RFNBO frakcija. |
|
(15) |
Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066 būtu jānosaka monitoringa metodika, kas būtu jāpiemēro emisijām no nulles faktora RFNBO, RCF un sintētiskajām mazoglekļa degvielām. Būtu jāiekļauj noteikumi par kopējo nulles faktora RFNBO, RCF un sintētisko mazoglekļa degvielu emisiju atskaitīšanu gadījumā, ja operators kopējo CO2 emisiju noteikšanai izmanto mērījumos balstītu metodiku. Izstrādājot atjaunīgo vai mazoglekļa degvielu atbalsta shēmas, dalībvalstis patur tiesības noteikt, kā simulēt dažādu RFNBOm RCF un sintētisko mazoglekļa degvielu izmantošanu. . |
|
(16) |
Turklāt, piemērojot mērījumos balstītu metodiku biomasu saturošām degvielām/kurināmajiem un materiāliem, būtu jāpievieno nosacījumi gadījumiem, kad biomasas frakcija ir vienāda ar nulles faktora biomasas frakciju. Būtu jāprecizē arī tas, kā rīkoties tad, ja šie nosacījumi nav izpildīti, proti, šādā gadījumā operatoram būtu jāievēro noteikumi, kas ieviesti attiecībā uz aprēķinos balstītu pieeju. |
|
(17) |
Ja metodika, kas ierosināta attiecībā uz iekārtu, ietver nepārtrauktu dūmgāzes plūsmas paraugošanu un tajā pašā laikā stacionārā iekārta patērē dabasgāzi no tīkla, tad, lai izvairītos no dubultas uzskaites, biogāzes izcelsmes CO2 būtu jānosaka ar laboratoriskām analīzēm un šis daudzums attiecīgi jāatskaita no kopējā nulles faktora CO2, kas iepriekš noteikts ar aprēķinos balstīto pieeju. |
|
(18) |
Direktīvā 2003/87/EK nav paredzētas negatīvas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai izvairītos no negatīvu emisiju radīšanas, operatoram no savām emisijām nebūtu jāatskaita nulles faktora degvielu izcelsmes CO2. Attiecībā uz emisiju uztveršanu no gan no nulles faktora, gan no nenulles faktora avotiem, skaidrības un vienkāršības labad CO2 daudzums, kura izcelsme ir nenulles faktora avoti un kuru var atskaitīt no operatora emisijām, būtu jānosaka, balstoties uz nulles faktora un nenulles faktora emisiju proporciju. |
|
(19) |
Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētās darbības “siltumnīcas efektu izraisošo gāzu transportēšana uz uzglabāšanas vietu” un “siltumnīcas efektu izraisošo gāzu ģeoloģiska uzglabāšana” attiecas uz visu CO2, ko transportē un uzglabā uzglabāšanas vietā, kura saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, neatkarīgi no CO2 ģeogrāfiskās un fiziskās izcelsmes. Lai monitoringa un ziņošanas satvarā izvairītos no datu iztrūkumiem un CO2 transportēšanas infrastruktūras vai CO2 uzglabāšanas vietu operatorus stimulētu minimalizēt noplūdes, ir jāprecizē, ka šiem operatoriem būtu jāmonitorē un jāziņo visas emisijas no visa to turējumā esošā ģeoloģiskajai uzglabāšanai paredzētā CO2, arī tad, ja tā izcelsme ir Direktīvas 2003/87/EK tvērumā neietilpstošas darbības. |
|
(20) |
Tā kā paredzams, ka ģeoloģiskai uzglabāšanai paredzētais CO2 tiks transportēts dažādos veidos, Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā iekļautās darbības “siltumnīcas efektu izraisošo gāzu transportēšana uz uzglabāšanas vietu” tvērums ar Direktīvu (ES) 2023/959 tika paplašināts, to attiecinot uz jebkuru transporta veidu. Tāpēc monitoringa un ziņošanas noteikumi attiecībā uz CO2 transportēšanas darbību ir jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tie ir piemērojami jebkurai CO2 transportēšanas infrastruktūrai neatkarīgi no transporta veida. Ja uz transporta veidu attiecas arī cita Direktīvā 2003/87/EK minēta darbība, lai izvairītos no emisiju dubultas uzskaites, no CO2 transportēšanas darbības robežām būtu jāizslēdz emisijas, uz kurām saskaņā ar minēto direktīvu attiecas cita darbība. |
|
(21) |
Ģeoloģiskai uzglabāšanai paredzētais CO2 var tikt transportēts lielos attālumos. Tāpēc CO2 ilgstoši var būt tranzītā. Šādos gadījumos ir lietderīgi CO2 transportēšanas infrastruktūras operatoram sniegt elastību no konkrētā gadā ziņojamajām emisijām atskaitīt CO2, kas minētā gada 31. decembrī joprojām ir tranzītā, ar nosacījumu, ka CO2 sūtījums sasniedz galamērķi un tiek pārvietots uz uzglabāšanas vietu vai citu ES ET iekārtu ne vēlāk kā nākamā gada 31. janvārī. |
|
(22) |
Pārskatītajā Direktīvā 2003/87/EK emisiju definīcija tika grozīta, lai iekļautu arī siltumnīcefekta gāzes, kas atmosfērā netiek emitētas tieši. Tāpēc arī šādas emisijas būtu jāuzskata par ES ETS aptvertām emisijām, izņemot tad, ja šīs emisijas saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK tiek uzglabātas krātuvē vai ir pastāvīgi ķīmiski saistītas produktā tā, ka normālas lietošanas gaitā un jebkuras normālas darbības laikā, ko veic pēc attiecīgā produkta kalpošanas laika beigām, tās atmosfērā nenonāk. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 pielikumi ir attiecīgi jāatjaunina, lai ņemtu vērā siltumnīcefekta gāzes, ko emitē ne tikai tieši atmosfērā, bet arī citos veidos, taču vienlaikus jāizvairās no emisiju dubultas uzskaites gadījumos, kad siltumnīcefekta gāzes, kas atmosfērā netiek emitētas tieši, tiek atkārtoti izmantotas tajā pašā iekārtā vai citā ES ETS iekārtā. Lai izvairītos no pārmērīgiem traucējumiem iekārtās, kuras skar šīs izmaiņas, to piemērošana sākums būtu jāatliek līdz 2025. gada 1. janvārim, lai dotu pietiekami daudz laika nepieciešamo pielāgojumu veikšanai. |
|
(23) |
Nosakot avota plūsmas oksidācijas vai pārrēķina koeficientu, atmosfērā emitētais oglekļa monoksīds (CO) būtu jāuzskata par CO2 molāro ekvivalentu. CO, kas produktā tiek pārvietots citādi vai ko izmanto par ievadresursu, par Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā ietilpstošu emisiju neuzskata. |
|
(24) |
Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.b punktā noteikts, ka kvotas nav jānodod par tādām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, kuras uzskata par uztvertām un izmantotām tādā veidā, ka tās ir pastāvīgi ķīmiski saistītas produktā un normālas lietošanas gaitā, tostarp visu parasto darbību veikšanas gaitā pēc produkta aprites cikla beigām, nenonāk atmosfērā. Ir jāiekļauj vispārīgs noteikums, ka operatoriem ir jānosaka un no savām emisijām jāatņem CO2 daudzums, kuru uzskata par pastāvīgi ķīmiski saistītu produktā, kas iekļauts sarakstā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.b punktu pieņemtā deleģētajā aktā; šis noteikums aizstās noteikumu, kas deva iespēju atskaitīt CO2, kurš uzskatāms par ķīmiski saistītu izgulsnētajā kalcija karbonātā. |
|
(25) |
Ņemot vērā Direktīvas 2003/87/EK 14. panta 5. punktu, ietekmes, kas nav CO2 ietekme, monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma ir atsevišķs, no oglekļa cenas noteikšanas nodalīts pasākums. Eiropas Savienībā pētniecības un inovācijas darbības attiecībā uz aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, un saistītajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem tiek veiktas kopš 1994. gada, un tās būtu jāturpina. Ņemot vērā nenoteiktību, kas saistās ar ietekmi, kas nav CO2 ietekme, ir svarīgi sākt ietekmes, kas nav CO2 ietekme, monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, lai tādējādi nodrošinātu šīs ietekmes zinātnisku validāciju. |
|
(26) |
Gaisakuģu operatoriem aviācijas ietekme, kas nav CO2 ietekme, no darbībām, kuras veikušas reaktīvo dzinēju lidmašīnas, būtu jāmonitorē no 2025. gada 1. janvāra; tas dotu iespēju katram lidojumam aprēķināt CO2 ekvivalentu (CO2(e)). Gaisakuģu operatoriem par aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, būtu jāziņo reizi gadā. Tomēr, lai atvieglotu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju attiecībā uz aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, 2025. un 2026. gadā, lai gan ziņošana drīkst aptvert visus maršrutus, šāds ziņošanas pienākums ir obligāts tikai attiecībā uz maršrutiem, kuros iesaistīti divi Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) lidlauki, un maršrutiem no EEZ lidlauka uz Šveici vai Apvienoto Karalisti. Attiecībā uz 2025. un 2026. gadu ir iespējams ziņot arī par citu lidojumu aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme. |
|
(27) |
Lai minimalizētu administratīvo slogu, gaisakuģu operatoriem par CO2 emisijām un ietekmi, kas nav CO2 ietekme, būtu jāiesniedz viens monitoringa plāns. |
|
(28) |
Lidojuma CO2(e) būtu jāaprēķina, izmantojot globālās sasilšanas potenciāla (GSP) rādītāju trijos laika nogriežņos GSP20, GSP50 un GSP100, lai labāk izprastu klimatisko ietekmi, un jāpiemēro Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066 definētais iedarbīgums un Komisijas ar CO2 nesaistītas aviācijas ietekmes izsekošanas sistēma (NEATS), lai iegūtu precīzāku GSP rādītāju. |
|
(29) |
Lai aprēķinātu CO2(e) aviācijas ietekmei, kas nav CO2 ietekme, gaisakuģu operatoriem būtu jāizmanto CO2(e) aprēķināšanas pieeja. Šī pieeja ietver degvielas patēriņa un dažādu emisiju (NOx, CO, HC) aplēses moduļus un CO2(e) aprēķināšanas modeļus, kuros izmanto ievaddatus un noklusējuma vērtības, kā aprakstīts Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 III.a un III.b pielikumā, ja rodas datu iztrūkumi. |
|
(30) |
Lai izvairītos no pārāk mazu emisiju ziņošanas stimulēšanas, var izmantot konservatīvas noklusējuma vērtības. Ja dati, ko iegūst gaisakuģa operators, nav pieejami, jāturpina strādāt, lai varētu ziņot izmērītās vērtības, balstoties uz labāko pieejamo informāciju. Noklusējuma vērtību izmantošana samazina datu precizitāti. |
|
(31) |
Atzīstot, ka ir svarīgi nodrošināt piemērotus rīkus, kuri palīdzētu ierobežot administratīvos centienus monitorēt, ziņot un verificēt aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, gaisakuģu operatori var izmantot Komisijas nodrošināto informācijas tehnoloģiju rīku NEATS. Gaisakuģu operatori var arī izvēlēties izmantot paši savus vai trešo personu informācijas tehnoloģiju rīkus ar nosacījumu, ka šie rīki atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 noteikumiem, it sevišķi 56.a pantam, un ar nosacījumu, ka Komisija tos apstiprinājusi. |
|
(32) |
Gaisakuģu operatoriem monitorētie dati, arī lidojuma informācija un gaisakuģa informācija, būtu jāvāc un jāuzglabā droši. Šajā nolūkā gaisakuģu operatori var izmantot Komisijas IT rīku un/vai trešo personu resursus, nodrošinot atbilstību konfidencialitātes noteikumiem un piekļūstamību verifikācijas vajadzībām. |
|
(33) |
Gadījumā, ja gaisakuģu operatori nav iesnieguši datus, NEATS CO2(e) būtu jāspēj aprēķināt automātiski, balstoties uz datiem, kas savākti no ārējiem avotiem, un noklusējuma vērtībām, kas aprakstītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 III.a un III.b pielikumā. |
|
(34) |
Ja IT rīki nav pieejami, gaisakuģu operatoriem pagaidu kārtā būtu jāseko līdzi pamatinformācijai par lidojumu un par gaisakuģa parametriem. |
|
(35) |
Ja nav pieejams vienotais atsauces skaitliskās laikapstākļu prognozēšanas (NWP) modelis, gaisakuģu operatoriem pagaidu kārtā tās aviācijas ietekmes, kas nav CO2 ietekme, CO2(e) aprēķināšanai būtu jāizmanto atrašanās vietā balstīta vienkāršota pieeja. |
|
(36) |
Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, mazie emitētāji aviācijas ietekmes, kas nav CO2 ietekme, CO2(e) var izvēlēties aprēķināt, izmantojot atrašanās vietā balstītu vienkāršotu pieeju. |
|
(37) |
Balstoties uz atsauksmēm par ES ETS īstenošanu, ir vēl vairāk jāatvieglo gaisakuģa operatora identificēšana saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3. panta o) punktu un šajā procesā jāparedz papildu solis. |
|
(38) |
Lai salāgotu Direktīvas 2003/87/EK 28.a panta 4. punkta un šīs regulas noteikumus par mazo emitētāju definīciju, šī regula būtu jāatjaunina, lai operatori, kas atbilst minētās direktīvas 28.a panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, varētu izmantot Eirokontroles ieviestos degvielas aplēšanas rīkus. |
|
(39) |
Pienācīga monitoringa nodrošināšanā un tiesību aktu pareizas izpildes panākšanā svarīga loma ir ziņošanas prasībām. Lai minētās ziņošanas prasības racionalizētu, būtu jānosaka gaisakuģu operatoriem piemēroti ziņošanas noteikumi par dažādu tādu alternatīvo aviācijas degvielu izmantošanu kā biodegvielas, RFNBO, RCF un citas degvielas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar ES ETS atbalsta sistēmu, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.c panta 6. punktu. |
|
(40) |
Lai gaisakuģu operatorus iekļautu ES ETS vai ICAO Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmā (CORSIA), piemēro emisiju sliekšņvērtības. Gaisakuģu operatorus var uzskatīt par maziem emitētājiem vai tiem var atļaut izmantot vienkāršotus rīkus. Saskaņā ar ES ETS mērķi un principiem, kas iestrādāti arī ICAO CORSIA shēmā, šo emisiju sliekšņvērtību aprēķinā nebūtu jāņem vērā iespējamā nulles emisijas faktora degvielu izmantošana. Tāpēc šo sliekšņvērtību aprēķināšanai ir lietderīgi noteikt provizorisku emisijas faktoru. |
|
(41) |
Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2023/959 kvotu nodošana jaunajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kas attiecas uz ēkām, autotransportu un vēl citiem sektoriem, sāksies 2028. gadā un attieksies uz 2027. gada emisijām. Tomēr emisiju monitorings un ziņošana jaunajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā sāksies 2025. gada 1. janvārī. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, kas attiecas uz ēkām, autotransportu un vēl citiem sektoriem, būtu pietiekami savlaicīgi jānosaka skaidri monitoringa un ziņošanas noteikumi, kuri dalībvalstīm palīdzētu akurātā monitoringu un ziņošanas ieviešanā. Lai samazinātu administratīvo slogu, nodrošinātu konsekvenci starp monitoringa metodikām un liktu lietā pieredzi, kas gūta saistībā ar līdzšinējo stacionāro iekārtu un aviācijas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, ir lietderīgi noteikt relevantus noteikumus jaunajai sistēmai. |
|
(42) |
Lai nodrošinātu grodu monitoringa precizitātes līmeni un regulētajiem subjektiem un kompetentajām iestādēm līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, tvēruma koeficients būtu jāpiemēro pēc regulētā subjekta un degvielas plūsmu kategorizācijas. Tam būtu jānodrošina precīzāks monitorings un jāpalīdz izvairīties no nevajadzīgām izmaiņām monitoringa plānos, un tas savukārt regulētajiem subjektiem un kompetentajām iestādēm samazinās administratīvo slogu. |
|
(43) |
Lai ierobežotu administratīvo slogu, ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus regulētajiem subjektiem ar zemu emisiju līmeni un piešķirt kompetentajām iestādēm elastību regulēto subjektu kategorizēšanā. |
|
(44) |
Lai atvieglotu jauno pasākumu īstenošanu, ir lietderīgi pirms 2027. gada paredzēt laika ziņā ierobežotu atkāpi attiecībā uz tvēruma koeficienta piemērošanu pēc kategorizācijas. Ir lietderīgi, ka kompetentās iestādes var regulēto subjektu kvalificēt par regulēto subjektu ar mazām emisijām vai atļaut regulētajam subjektam klasificēt pašam sevi un katru degvielas/kurināmā plūsmu, balstoties uz emisijām, pēc tvēruma koeficienta piemērošanas, neskaitot nulles faktoru degvielu izcelsmes CO2, ar nosacījumu, ka regulētais subjekts kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka klasifikācijai piemērotais tvēruma koeficients turpmākajos gados joprojām būs reprezentatīvs. |
|
(45) |
Lai atvieglotu verifikāciju, ir lietderīgi, ka stacionāro iekārtu operatori, gaisakuģu operatori, kuģošanas sabiedrības un regulētie subjekti kopā ar gada emisiju ziņojumu iesniedz informāciju par degvielām, kas izmantotas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām darbībām. Nebūtu jāprasa sniegt atsevišķu ziņojumu par iegādāto un izmantoto degvielu daudzumu. Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(46) |
Lai atvieglotu regulēto subjektu monitoringa plāna sakārtotu un saskaņotu iesniegšanu kompetentajām iestādēm un ņemot vērā noteikumus, kuri jau pieņemti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/2122 (9), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066, visi šīs regulas noteikumi, kuri attiecas uz jauno emisijas kvotu tirdzniecību sistēmu ēku, autotransporta un vēl citos sektoros, būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. jūlija. |
|
(47) |
Direktīvā 2003/87/EK jau noteikts, ka gaisakuģu operatoru vajadzībām izmantoto RFNBO emisijām piemēro nulles faktoru pirms šīs pārskatītās Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 versijas stāšanās spēkā. Tāpēc, lai nodrošinātu konsekvenci, skaidrību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, noteikumi par nulles faktora RFNBO, RCF un sintētisko mazoglekļa degvielu emisiju monitoringu un ziņošanu būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra. |
|
(48) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 groza šādi:
|
1) |
regulas 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem: “1. pants Ar šo regulu nosaka noteikumus šādos jautājumos:
2. pants Šo regulu piemēro to siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām, kas norādītas Direktīvas 2003/87/EK I un III pielikumā uzskaitītajām darbībām, darbības datiem no stacionārām iekārtām, aviācijas darbībām, arī aviācijas ietekmei, kas nav CO2 ietekme, un patēriņam nodotajiem degvielu daudzumiem no minētās direktīvas III pielikumā norādītajām darbībām. To piemēro
Tādas aviācijas ietekmes, kas nav CO2 ietekme, monitorings un ziņošana no 2025. gada aptver visu ar CO2 nesaistīto ietekmi no direktīvas I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām, kurās iesaistīts EEZ lidlauks. Tomēr attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, 2025. un 2026. gadā šāds ziņošanas pienākums attiecas tikai uz maršrutiem, kuros iesaistīti divi EEZ lidlauki, un maršrutiem no EEZ lidlauka uz Šveici vai Apvienoto Karalisti. Attiecībā uz 2025. un 2026. gadu par aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme un kas rodas no citiem lidojumiem, var ziņot brīvprātīgi.”; |
|
2) |
regulas 3. pantu groza šādi:
|
|
3) |
regulas 4. pantu aizstāj ar šādu: “ 4. pants Operatori un gaisakuģu operatori savus pienākumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK aptverto siltumnīcefekta gāzu emisiju un aviācijas ietekmes, kas nav CO2 ietekme, monitoringu un ziņošanu pilda saskaņā ar šīs regulas 5.–9. pantā noteiktajiem principiem.”; |
|
4) |
regulas 5. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Monitorings un ziņošana ir pilnīgi un aptver visas procesa un sadedzināšanas emisijas no visiem emisijas avotiem un avota plūsmām, kas pieder pie Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām darbībām un citām relevantām darbībām saskaņā ar minētās direktīvas 24. pantu, kā arī saistītām darbībām, kas ietilpst iekārtas robežās, un attiecas uz visām siltumnīcefekta gāzēm, kas norādītas pie minētajām darbībām, tomēr tajā pašā laikā nedrīkst pieļaut divkāršu uzskaiti.”; |
|
5) |
regulas 6. pantā pievieno šādu 3. punktu: “3. Gaisakuģu operatori monitoringa datus, arī pieņēmumus, references, darbības datus un aprēķina koeficientus, iegūst, reģistrē, apkopo, analizē un dokumentē pārredzami, lai verificētājam un kompetentajai iestādei būtu iespējams reproducēt to, kā katram lidojumam noteikta aviācijas ietekme, kas nav CO2 ietekme.” |
|
6) |
regulas 8. pantu aizstāj ar šādu: “8. pants Operatori un gaisakuģu operatori dod iespēju gūt pietiekamu pārliecību par paziņojamo emisiju datu un tādas aviācijas ietekmes datu integritāti, kas nav CO2 ietekme. Emisijas un aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, tie nosaka ar piemērotām šajā regulā noteiktām monitoringa metodikām. Paziņotie emisiju dati un tādas aviācijas ietekmes dati, kas nav CO2 ietekme, un ar tiem saistītā informācija nesatur būtiskus nepatiesus apgalvojumus, kas definēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 (*1) 3. panta 6) punktā, un iespēju robežās ir brīvi no sistēmiskām kļūdām attiecībā uz informācijas atlasi un atspoguļošanu, un nodrošina to, ka iekārtas vai gaisakuģa operatora emisijas un aviācijas ietekme, kas nav CO2 ietekme, tiek uzskaitītas ticami un sabalansēti. Izvēloties monitoringa metodiku, lielākas pareizības sniegtos uzlabojumus samēro ar papildu izmaksām. Monitoringā un ziņošanā cenšas panākt lielāko sasniedzamo pareizību, ja vien tas nav tehniski neiespējami vai nerada nesamērīgas izmaksas. (*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 334, 31.12.2018., 94. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/2067/oj).”;" |
|
7) |
regulas 11. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “1. Katrs operators vai gaisakuģa operators veic siltumnīcefekta gāzu emisiju un tādas aviācijas ietekmes monitoringu, kas nav CO2 ietekme, balstoties uz monitoringa plānu, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar 12. pantu un kurā ņemta vērā tās iekārtas vai aviācijas darbības būtība un funkcionēšana, kam šo plānu piemēro.” |
|
8) |
regulas 14. panta 2. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:
|
|
9) |
regulas 15. panta 4. punktu groza šādi:
|
|
10) |
regulas 18. panta 2. punkta otrajā daļā, 19. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 19. panta 5. punktā, 38. panta 1. punktā un 47. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā terminu “biomasa” aizstāj ar terminu “nulles faktora ogleklis”; |
|
11) |
regulas 19. panta 6. punktu svītro; |
|
12) |
regulas 24. pantu groza šādi:
|
|
13) |
regulas 25. pantu groza šādi:
|
|
14) |
regulas 30. pantu groza šādi:
|
|
15) |
regulas 37. panta 2. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu: “Ja izmanto jaukta sastāva degvielas/kurināmo, operators pierāda, ka pirmās daļas a) vai b) apakšpunkta piemērošana nenoved pie pārāk mazas emisiju aplēses.”; |
|
16) |
regulas 2. sadaļas 5. apakšsadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “Rīcība ar biomasu, sintētiskajām mazoglekļa degvielām, RFNBO un RCF ” ; |
|
17) |
regulas 38. pantu groza šādi:
|
|
18) |
regulas 39. pantu groza šādi:
|
|
19) |
iekļauj šādu 39.a pantu: “ 39.a pants RFNBO vai RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijas un nulles faktora RFNBO vai RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijas noteikšana 1. Ja RFNBO, RCF vai sintētiskas mazoglekļa degvielas saturošām degvielām vai materiāliem operators nevar noteikt RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju saskaņā ar 2. punktu, tad operators pieņem, ka RFNBO, RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu sastāvā nav, un piemēro noklusējuma RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju 0 %. 2. Operators, balstoties uz masas bilanci saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu, nosaka šādus aprēķina koeficientus, kas attiecas uz degvielu sastāvu:
Atkāpjoties no pirmās daļas, ja operators nevēlas izmantot nulles faktora piešķiršanu, attiecībā uz RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju var izmantot citas pieejas, piemēram, tā sajaukšanas vai ražošanas procesa materiālu bilanci, ar kuru degvielu vai materiālu iegūst. 3. Oglekļa saturu degvielās, kas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001 kvalificējamas par RFNBO vai RCF un kas atbilst minētās direktīvas 29.a pantā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, uzskata par nulles faktora oglekļa saturu. Atbilstību Direktīvas (ES) 2018/2001 29.a pantā noteiktajiem kritērijiem novērtē saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu un 31. panta 1. punktu. Kritērijus var uzskatīt par izpildītiem arī tad, ja operators iesniedz pierādījumus par tāda RFNBO vai RCF daudzuma iegādi, kas saistīts ar attiecīga daudzuma anulēšanu Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu. Ja vēlāk tiek konstatēts, ka minētajās datubāzēs anulēto daudzumu ilgtspējas pierādījumi ir neatbilstīgi, kompetentā iestāde verificētās emisijas attiecīgi izlabo. Ja RFNBO vai RCF pirmajā daļā minētajiem kritērijiem neatbilst, tās oglekļa saturu uzskata par fosilo oglekli. 4. Sintētiskās mazoglekļa degvielas par nulles faktora sintētiskajām mazoglekļa degvielām uzskata tad, ja attiecībā uz to oglekļa saturu iepriekš nodotas kvotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, ja vien uztvertais ogleklis nav nulles faktora ogleklis, kas definēts šīs regulas 3. panta 38.f) punktā. Atbilstību Direktīvas (ES) 2018/2001 29.a panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem novērtē saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu un 31. panta 1. punktu. Kritērijus var uzskatīt par izpildītiem arī tad, ja operators iesniedz pierādījumus par tāda sintētisko mazoglekļa degvielu daudzuma iegādi, kas saistīts ar attiecīga daudzuma anulēšanu Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu. Ja vēlāk tiek konstatēts, ka minētajās datubāzēs anulēto daudzumu ilgtspējas pierādījumi ir neatbilstīgi, kompetentā iestāde verificētās emisijas attiecīgi izlabo. Jebkuros citos gadījumos oglekļa saturu sintētiskajās mazoglekļa degvielās uzskata par fosilo oglekli. 5. Operators dabasgāzes RFNBO vai RCF frakciju un identisku nulles faktora RFNBO vai RCF frakciju var noteikt tad, ja šādas frakcijas ievadītas dabasgāzes tīklā, un tam izmanto ekvivalenta enerģijas satura RFNBO vai RCF iegādes pavaddokumentus, ar nosacījumu, ka operators kompetentajai iestādei iesniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka
Atbilstību šim punktam var uzskatīt par pierādītu tad, ja operators iesniedz pierādījumus par tāda gāzveida RFNBO vai RCF daudzuma iegādi, kas saistīts ar attiecīga daudzuma anulēšanu Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu. Ja vēlāk tiek konstatēts, ka minētajās datubāzēs anulēto daudzumu ilgtspējas pierādījumi ir neatbilstīgi, kompetentā iestāde verificētās emisijas attiecīgi izlabo.” |
|
20) |
regulas 43. pantu groza šādi:
|
|
21) |
regulas 44. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “1. Operators katram parametram (arī koncentrācijām un plūsmai), kas ir relevants emisiju vai pārvietotā CO2 daudzumu noteikšanai, aprēķina stundu vidējos lielumus, izmantojot mērījumos balstītu metodiku un visus datu punktus, kas pieejami par konkrēto stundu.” |
|
22) |
regulas 46. pantā un I pielikuma 1. sadaļas 7. punkta a), b) un c) apakšpunktā terminu “transporta tīkls” aizstāj ar terminu “CO2 transportēšanas infrastruktūra”; |
|
23) |
regulas 47. panta 2. punkta pēdējo daļu; |
|
24) |
regulas 48. pantu groza šādi:
|
|
25) |
regulas 49. pantu groza šādi:
|
|
26) |
iekļauj šādu 49.a pantu: “ 49.a pants Produktā pastāvīgi ķīmiski saistītās emisijas 1. Operators no iekārtas emisijām atskaita jebkādu CO2 daudzumu, kurš radies Direktīvas 2003/87/EK I pielikuma aptvertajās darbībās no nenulles faktora oglekļa un kurš nav emitēts no iekārtas, bet ir pastāvīgi ķīmiski saistīts produktā, kas iekļauts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.b punktu pieņemtās deleģētās regulas sarakstā. Tāda CO2 gadījumā, kas radies no nulles faktora oglekļa frakciju saturošiem materiāliem vai degvielām, operators no iekārtas emisijām atskaita tikai tā CO2 daudzumu, kas pastāvīgi ķīmiski saistīts produktā, kurš iekļauts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.b punktu pieņemtās deleģētās regulas sarakstā, proporcionāli oglekļa frakcijai, kuras izcelsme nav nulles faktora ogleklis. 2. Lai noteiktu produktā piesaistīto CO2 daudzumu, kas atbilst 1. punktā noteiktajām specifikācijām, operators vai nu izmanto standarta metodiku saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 2. un 4. sadaļu, vai masas bilanci saskaņā ar šīs regulas 25. pantu, šim aprēķinam par relevantajām avota plūsmām izmantojot degvielas/kurināmo un materiālus, kas ievadīti procesā, kurā CO2 tiek ķīmiski saistīts, vienlaikus ņemot vērā visas ar procesu saistītās sadedzināšanas emisijas. Šajā nolūkā darbībai, no kuras rodas CO2, piemēro šīs regulas II pielikumā definēto augstāko pakāpi, kā norādīts tajā pašā pielikumā. Tomēr, ja operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka šīs regulas II pielikumā definētās augstākās pakāpes piemērošana tehniski nav iespējama vai rada pārmērīgas izmaksas, operators var piemērot nākamo zemāko pakāpi.” |
|
27) |
regulas IV nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “EMISIJU UN TĀDAS AVIĀCIJAS IETEKMES MONITORINGS, KAS NAV CO2 IETEKME”; |
|
28) |
regulas 51. pantu groza šādi:
|
|
29) |
regulas 52. panta 1. punkta pirmās divas daļas aizstāj ar šādām: “1. Vēlākais četrus mēnešus pirms tam, kad gaisakuģa operators uzsāk aviācijas darbības, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK I pielikums, tas kompetentajai iestādei iesniedz monitoringa plānu, kurā aprakstīts, kā tiks monitorētas un ziņotas emisijas un aviācijas ietekme, kas nav CO2 ietekme, saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.”; Atkāpjoties no pirmās daļas, gaisakuģa operators, kas pirmo reizi veic aviācijas darbību, kura ietverta Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā un kuru nevarēja paredzēt četrus mēnešus pirms šīs darbības sākuma, iesniedz monitoringa plānu kompetentajai iestādei bez liekas kavēšanās, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc minētās darbības veikšanas. gaisakuģa operators iesniedz kompetentajai iestādei pienācīgu pamatojumu, kāpēc monitoringa plānu nevarēja iesniegt četrus mēnešus pirms attiecīgās darbības.” |
|
30) |
regulas 53. pantu groza šādi:
|
|
31) |
iekļauj šādu 53.a pantu: “53.a pants Noteikumi par to, kā ziņot par alternatīvo aviācijas degvielu izmantošanu 1. Gaisakuģa operators monitorē izmantoto alternatīvo aviācijas degvielu daudzumu un ziņo par šo daudzumu sadalījumā pa atsevišķiem lidojumiem vai lidlauku pāriem. 2. Ja alternatīvās aviācijas degvielas gaisakuģim piegādā fiziski identificējamās partijās, gaisakuģa operators kompetentajai iestādei iesniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka alternatīvā aviācijas degviela uz lidojumu tiek attiecināta tūlīt pēc tam, kad minētajam lidojumam veikta degvielas uzpilde. Ja tiek veikti vairāki lidojumi pēc kārtas bez degvielas uzpildes starp tiem, gaisakuģa operators alternatīvās aviācijas degvielas daudzumu sadala un attiecina uz šiem lidojumiem proporcionāli šo lidojumu radītajām emisijām, kas aprēķinātas, izmantojot provizorisko emisijas faktoru. 3. Ja alternatīvās aviācijas degvielas lidlaukā nevar fiziski attiecināt uz konkrētu lidojumu, gaisakuģa operators degvielu attiecina uz lidojumiem, par kuriem jānodod kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punktu, proporcionāli emisijām, ko rada šie lidojumi, kuri izlido no šā lidlauka, un kas aprēķinātas, izmantojot provizorisko emisijas faktoru. Šajā sakarā gaisakuģa operatoram jāiesniedz kompetentajai iestādei pietiekami pierādījumi par to, ka alternatīvā aviācijas degviela izlidošanas lidlauka degvielas uzpildes sistēmai tika piegādāta pārskata periodā vai 3 mēnešos pirms minētā pārskata perioda sākuma vai 3 mēnešos pēc tā beigām. 4. Šā panta 2. un 3. punkta vajadzībām gaisakuģa operators kompetentajai iestādei iesniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka
Pirmās daļas i)–iii) apakšpunkta vajadzībām visa degviela, kas paliek tvertnēs pēc lidojuma un pirms degvielas uzpildes, tiek uzskatīta par 100 % fosilo degvielu. Lai pierādītu atbilstību iv) apakšpunktā minētajām prasībām, gaisakuģa operators var izmantot datus, kas reģistrēti Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu.” |
|
32) |
regulas 54. un 54.a pantu aizstāj ar šādiem: “ 54. pants Biodegvielu biomasas frakcijas noteikšana 1. Gaisakuģa operators nosaka biodegvielas saturošu jaukta sastāva aviācijas degvielu biomasas frakciju. Gaisakuģa operators var vai nu pieņemt, ka biodegvielas nav, un piemērot noklusējuma vērtību – 100 % fosilās frakcijas –, vai noteikt biodegvielas frakciju saskaņā ar 2. vai 3. punktu. Gaisakuģa operators bezpiejaukuma biodegvielām izmanto noklusējuma vērtību: 100 % biomasas frakcijas. Atkāpjoties no pirmās daļas, gaisakuģa operators, kas izmanto jaukta sastāva aviācijas degvielas, kuras satur biodegvielas, var izvēlēties biodegvielu saturu un fosilo aviācijas degvielu saturu monitorēt kā atsevišķas avota plūsmas, ja degvielas piegādātāju sniegtie pierādījumi ir tādi, kas šādu pieeju pieļauj. 2. Ja biodegvielas ar fosilajām degvielām ir fiziski sajauktas un gaisakuģim piegādātas fiziski identificējamās partijās, gaisakuģa operators var saskaņā ar 32.–35. pantu, balstoties uz relevantu standartu un analītiskajām metodēm, kas norādītas minētajos pantos, un ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde minētā standarta un minēto analītisko metožu izmantošanu ir apstiprinājusi, veikt analīzes, lai noteiktu biomasas frakciju. Ja gaisakuģa operators kompetentajai iestādei iesniedz pierādījumus, ka šādas analīzes radītu nesamērīgas izmaksas vai tehniski nav iespējamas, gaisakuģa operators biodegvielu satura aplēsi var balstīt uz iegādāto sajaukto fosilo degvielu un biodegvielu materiālu bilanci. Ja biomasas frakcija noteikta, izmantojot masas bilanci saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu, pierādījumi par nesamērīgām izmaksām vai tehnisko iespējamību nav jāiesniedz. 3. Ja iegādātās biodegvielu partijas netiek fiziski piegādātas konkrētam gaisakuģim, gaisakuģa operators izmantoto degvielu biomasas frakcijas noteikšanai analīzes neizmanto. Gaisakuģa operators biomasas frakciju var noteikt, izmantojot ekvivalenta enerģijas satura biodegvielas iegādes pavaddokumentus. 54.a pants Īpaši noteikumi par atbilstīgām aviācijas degvielām 1. Direktīvas 2003/87/EK 3.c panta 6. punkta sestās daļas vajadzībām komerciālais gaisakuģa operators izveido, dokumentē, īsteno un uztur rakstisku procedūru visu zemskaņas lidojumiem izmantotās bezpiejaukuma atbilstīgās aviācijas degvielas daudzumu (tonnās) monitoringam un savā gada emisiju ziņojumā par atbilstīgo aviācijas degvielu daudzumiem, kas norādīti kā izmantoti, ziņo kā par atsevišķu ārpusbilances pozīciju. 2. Šā panta 1. punkta vajadzībām gaisakuģa operators nodrošina, ka viss atbilstīgās aviācijas degvielas daudzums, kas norādīts kā izmantots, ir sertificēts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu vai citu sertifikācijas metodi, ko akceptē saskaņā ar Regulu (ES) 2023/2405. Kompetentā iestāde gaisakuģa operatoram var atļaut izmantot datus, kas reģistrēti Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu. Ja vēlāk tiek konstatēts, ka minētajās datubāzēs anulēto daudzumu ilgtspējas pierādījumi ir neatbilstīgi, kompetentā iestāde verificētos bezpiejaukuma atbilstīgo aviācijas degvielu daudzumus attiecīgi izlabo. 3. Attiecībā uz jaukta sastāva aviācijas degvielām gaisakuģa operators var vai nu pieņemt, ka atbilstīgas aviācijas degvielas nav, un piemērot noklusējuma vērtību – 100 % fosilās frakcijas –, vai noteikt bezpiejaukuma atbilstīgas aviācijas degvielas daudzumu saskaņā ar 3.a punktu. 3.a Gaisakuģa operators bezpiejaukuma atbilstīgās aviācijas degvielas daudzumu nosaka, summējot bezpiejaukuma alternatīvās degvielas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.c panta 6. punktu, kā noteikts saskaņā ar šīs regulas 53. panta 1. punktu. Bezpiejaukuma atbilstīgās degvielas attiecina uz katru lidojumu vai lidlauku pāri saskaņā ar 4. vai 5. punktu. 4. Ja atbilstīgās aviācijas degvielas gaisakuģim piegādā fiziski identificējamās partijās, gaisakuģa operators kompetentajai iestādei iesniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka atbilstīgā aviācijas degviela uz lidojumu tiek attiecināta tūlīt pēc tam, kad minētajam lidojumam veikta degvielas uzpilde. Ja tiek veikti vairāki lidojumi pēc kārtas bez degvielas uzpildes starp tiem, gaisakuģa operators atbilstīgās aviācijas degvielas daudzumu sadala un attiecina uz šiem lidojumiem proporcionāli šo lidojumu radītajām emisijām, kas aprēķinātas, izmantojot provizorisko emisijas faktoru. 5. Ja atbilstīgās aviācijas degvielas lidlaukā nevar fiziski attiecināt uz konkrētu lidojumu, gaisakuģa operators degvielu attiecina uz lidojumiem, par kuriem jānodod kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punktu, un lidojumiem, ko aptver minētās direktīvas 3.c panta 8. punkts, proporcionāli emisijām, ko rada šie lidojumi, kuri izlido no šā lidlauka, un kas aprēķinātas, izmantojot provizorisko emisijas faktoru. Šajā sakarā gaisakuģa operatoram jāiesniedz kompetentajai iestādei pietiekami pierādījumi par to, ka atbilstīgā aviācijas degviela izlidošanas lidlauka degvielas uzpildes sistēmai tika piegādāta pārskata periodā vai 3 mēnešus pirms minētā pārskata perioda sākuma vai 3 mēnešus pēc tā beigām. 6. Šā panta 4. un 5. punkta vajadzībām gaisakuģa operators kompetentajai iestādei iesniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka
Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta vajadzībām visa degviela, kas paliek tvertnēs pēc lidojuma un pirms degvielas uzpildes, tiek uzskatīta par 100 % neatbilstīgu degvielu. Lai pierādītu atbilstību d) apakšpunktā minētajām prasībām, gaisakuģa operators var izmantot datus, kas reģistrēti Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu.” |
|
33) |
iekļauj šādu 54.b un 54.c pantu: “54.b pants RFNBO, RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijas noteikšana 1. Gaisakuģa operators jaukta sastāva aviācijas degvielām, kas satur RFNBO, RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu, nosaka RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju. Gaisakuģa operators var vai nu pieņemt, ka RFNBO, RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas nav, un piemērot noklusējuma vērtību – 100 % fosilās frakcijas –, vai noteikt RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju saskaņā ar 2. vai 3. punktu. Gaisakuģa operators bezpiejaukuma RFNBO vai RCF vai bezpiejaukuma sintētiskajai mazoglekļa degvielai izmanto noklusējuma vērtību attiecīgi 100 % RFNBO vai RCF frakcijas vai 100 % sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijas. Atkāpjoties no pirmās daļas, gaisakuģa operators, kas izmanto jaukta sastāva aviācijas degvielas, kuras satur RFNBO, RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu, var izvēlēties RFNBO vai RCF saturu vai sintētiskās mazoglekļa degvielas saturu un citu fosilo aviācijas degvielu saturu monitorēt kā atsevišķas avota plūsmas, ja degvielas piegādātāju sniegtie pierādījumi ir tādi, kas šādu pieeju pieļauj. 2. Ja RFNBO, RCF vai sintētiskā mazoglekļa degviela ir fiziski sajaukta ar fosilajām degvielām un piegādāta gaisakuģim fiziski identificējamās partijās, gaisakuģa operators RFNBO vai RCF satura vai sintētiskās mazoglekļa degvielas satura aplēsi balsta uz masas bilanci saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu tā, lai tiktu atspoguļots iegādāto fosilo degvielu un RFNBO, RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas maisījums. 3. Ja iegādātas RFNBO, RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas partijas netiek fiziski piegādātas konkrētam gaisakuģim, gaisakuģa operators RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju var noteikt, izmantojot ekvivalenta enerģijas satura RFNBO, RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas iegādes pavaddokumentus. 54.c pants Nosacījumi, kas jāievēro, lai gaisakuģu operatori biodegvielām, RFNBO, RCF un sintētiskajām mazoglekļa degvielām varētu piešķirt nulles faktoru 1. Gaisakuģa operators jaukta sastāva aviācijas degvielas biomasas frakciju nulles faktora biomasas frakcijā drīkst ieskaitīt tikai tiktāl, ciktāl biodegvielas saturs atbilst 38. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. 2. Gaisakuģa operators jaukta sastāva aviācijas degvielas RFNBO vai RCF frakciju nulles faktora RFNBO vai RCF frakcijā drīkst ieskaitīt tikai tiktāl, ciktāl RFNBO vai RCF saturs atbilst 39.a panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem. 3. Gaisakuģa operators jaukta sastāva aviācijas degvielas sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijā drīkst ieskaitīt tikai tiktāl, ciktāl sintētiskās mazoglekļa degvielas saturs atbilst 39.a panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. 4. Gaisakuģa operators attiecībā uz lidojumiem, par kuriem jānodod kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punktu, var norādīt, ka nulles faktora biodegvielas, nulles faktora RFNBO vai RCF un nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas ir izmantotas, tikai tiktāl, ciktāl šīs nulles faktora degvielas atbilst maksimālajam izmantotās degvielas daudzumam, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 53.a pantu.” |
|
34) |
regulas 55. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “2. Atkāpjoties no 53. panta, mazie emitētāji un gaisakuģu operatori, kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 3 000 tonnām CO2 no lidojumiem, kas nav minēti Direktīvas 2003/87/EK 28.a panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3.c panta 8. punktā, degvielas patēriņu var aplēst, balstoties uz attālumu (katram lidlauku pārim); aplēšanai izmanto Eirokontroles vai citas relevantas organizācijas ieviestus rīkus, kuri spēj apstrādāt visu relevanto gaisa satiksmes informāciju un neaplēš pārāk mazas emisijas.” |
|
35) |
iekļauj šādu 56.a un 56.b pantu: “56.a pants CO2 ekvivalenta aprēķināšana aviācijas ietekmei, kas nav CO2 ietekme 1. Katrs gaisakuģa operators monitorē aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, no darbībām, kuras veikušas reaktīvo dzinēju lidmašīnas; aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, izsaka kā lidojuma CO2 ekvivalentu (CO2(e)). 2. Gaisakuģa operators lidojuma CO2(e) aprēķina, izmantojot GSP rādītāju, it sevišķi GSP20, GSP50 un GSP100, tādējādi katram monitorētajam lidojumam tiek iegūtas Co2(e)2(e) vērtības trim laika nogriežņiem (20, 50 un 100 gadi). 3. Gaisakuģa operators izmanto šajā regulā un NEATS definēto iedarbīgumu, lai iegūtu precīzāku 2. punktā minēto GSP, ko izmanto, lai aprēķinātu lidojuma CO2(e), ja vien gaisakuģa operators kompetentajai iestādei neiesniedz pierādījumus, ka iedarbīguma izmantošana nav iespējama. 4. Lai aprēķinātu lidojuma CO2(e), katrs gaisakuģa operators piemēro CO2(e) aprēķina pieeju, kas aptver šādus elementus:
C un D metodes pamatā ir ievaddati no šā punkta a) apakšpunktā minētajiem moduļiem, gaisakuģa operatora dati un relevantie laikapstākļu dati no gaisakuģa operatora vai trešo personu avotiem. 5. Katrs gaisakuģa operators izmanto C metodi, lai aprēķinātu lidojuma CO2(e). 6. Atkāpjoties no 5. punkta, 55. panta 1. punktā definētie mazie emitētāji drīkst izmantot D metodi. 7. Lai lidojumiem piemērotu CO2(e) aprēķina modeļus, gaisakuģu operatori izpilda visus tālāk minētos nosacījumus, vai nu izmantojot NEATS saskaņā ar III.a pielikuma 2. sadaļu, pašu un trešo personu IT rīkus, vai arī NEATS un šo rīku kombināciju:
8. Ja gaisakuģa operators plāno izmantot 7. punktā minētos rīkus, kas nav degvielas patēriņa modulis, gaisakuģa operators vispirms Komisijai iesniedz rīku tehniskās specifikācijas. Komisija rīku specifikācijas novērtē un, ja šie rīki atbilst šīs regulas prasībām, rīkus apstiprina. Pēc apstiprināšanas gaisakuģa operators monitoringa plānā sīkāk apraksta rīku tehniskās specifikācijas un darbplūsmu. 56.b pants Datu monitorings 1. Gaisakuģa operators monitorē III.a pielikuma 4. sadaļā minētos datus. 2. Šā panta 1. punktā minētos monitorējamos datus iegūst gaisakuģa operators, arī no gaisakuģa lidojuma datu reģistratoriem, ja tādi pieejami. 3. Atkāpjoties no 2. punkta, gaisakuģa operators var izvēlēties daļas vai visu datu monitoringā paļauties uz šādiem avotiem:
4. Ja trūkst datu un gaisakuģa operators ir pierādījis, ka nespēj minētos datus izgūt, izmantojot NEATS vai citas metodes, gaisakuģa operators izmanto noklusējuma vērtības, kā noteikts III.a pielikuma 5. sadaļā un III.b pielikumā. 5. Gaisakuģu operatori verificētājam nodrošina piekļuvi visiem verifikācijai nepieciešamajiem datiem, arī konfidenciāliem datiem. Pēc gaisakuģa operatora pieprasījuma kompetentā iestāde gaisakuģa operatora sniegto informāciju uzskata par konfidenciālu. 6. Ja NEATS nepieejamības dēļ to nav iespējams izmantot, gaisakuģa operators katram lidojumam monitorē vismaz lidojuma informāciju un gaisakuģa parametrus. Šādā gadījumā lidojuma CO2(e) aprēķinu gaisakuģa operators veic vēlākā posmā, vēlākais, pēc tam, kad Komisija NEATS ir darījusi pieejamu. 7. Ja vienotu atsauces NWP modeli nav iespējams izmantot tāpēc, ka tas nav pieejams NEATS, gaisakuģa operators, atkāpjoties no 56.a panta 5. punkta, izmanto D metodi. Tiklīdz vienotais atsauces NWP modelis ir pieejams, gaisakuģa operators izmanto atbilstošo metodi saskaņā ar 56.a panta 5. un 6. punktu. 8. NEATS vajadzības gadījumā atjaunina.” |
|
36) |
regulas 58. pantu groza šādi:
|
|
37) |
regulas 66. pantu groza šādi:
|
|
38) |
regulas 68. pantam pievieno šādu 5. un 6. punktu: “5. Gaisakuģa operators saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā minēts 1. punktā, kompetentajai iestādei iesniedz atsevišķu ziņojumu, ko pievieno gada emisiju ziņojumam un kas aptver ikgadējo aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme. 6. Šā panta 5. punktā minētais atsevišķais ziņojums ietver vismaz X pielikuma 2.a sadaļā uzskaitīto informāciju.” |
|
39) |
regulas 69. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “1. Katrs operators regulāri pārbauda, vai piemēroto monitoringa metodiku nevar uzlabot.” |
|
40) |
regulas 70. pantu groza šādi:
|
|
41) |
regulas 72. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Siltumnīcefekta gāzu CO2, N2O un PFC kopējās gada emisijas, kā arī aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, ziņo atsevišķi, izsakot noapaļotās CO2 tonnās vai tonnās CO2(e). Iekārtas kopējās gada emisijas aprēķina kā noapaļoto CO2, N2O un PFC vērtību summu.” |
|
42) |
regulas 75.d panta 3. punktu groza šādi:
|
|
43) |
regulas 75.e pantu groza šādi:
|
|
44) |
regulas 4. apakšsadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: “ ” ; |
|
45) |
regulas 75.m pantu groza šādi:
|
|
46) |
regulas 75.n pantu groza šādi:
|
|
47) |
regulas I pielikumu groza šādi:
|
|
48) |
regulas II pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
49) |
regulas II.a pielikumu groza šādi:
|
|
50) |
regulas III pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu: “Monitoringa metodikas emisijām no aviācijas (53. pants)”; |
|
51) |
iekļauj šādu III.a un III.b pielikumu: “III.a PIELIKUMS Monitoringa metodikas aviācijas ietekmei, kas nav CO2 ietekme (56.a pants) 1. DEFINĪCIJAS, KURAS ATTIECAS UZ AVIĀCIJAS IETEKMI, KAS NAV CO2 IETEKME:
2. AR CO2 NESAISTĪTAS AVIĀCIJAS IETEKMES IZSEKOŠANAS SISTĒMA (NEATS) NEATS nodrošina Komisija gaisakuģu operatoriem, akreditētiem verificētājiem un kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu un, ciktāl iespējams, automatizētu tādas aviācijas ietekmes monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kas nav CO2 ietekme, nolūkā līdz minimumam samazināt administratīvo slogu. NEATS ir salāgota ar šīs regulas 75. panta 1. punktā noteiktajiem principiem un katram gaisakuģa operatoram, verificētājam un kompetentajai iestādei nodrošina specializētu un drošu lietotāja saskarni. Monitorings NEATS racionalizē monitoringa procesu, jo tajā tieši iekļautas pieejamās trešo personu savāktās lidojumu trajektorijas un laikapstākļu dati vai arī tā nodrošina piekļuvi šādām trajektorijām un datiem, tādējādi gaisakuģu operatoriem dodot iespēju monitorēt tikai gaisakuģa parametrus, kā arī vajadzības gadījumā degvielas īpašības, kā definēts III.a pielikuma 1. sadaļā, vai arī atkarībā no noklusējuma vērtību izmantošanas procesu padarīt pilnībā automātisku. NEATS ir iekļautas šīs regulas 56.a panta 4. punktā uzskaitītās CO2(e) aprēķināšanas pieejas, un tā nodrošina vienotu atsauces NWP modeli, ja ir vajadzīgi uzlabotie laikapstākļu dati (C metode). Tā rezultātā monitorēto datu ietvaros tiek aprēķināts lidojuma CO2(e). Ziņošana NEATS racionalizē šīs regulas 68. panta 5. punktā minēto ziņošanu. Šis rīks katra pārskata gada beigās automātiski ģenerē XML tabulu, kas minēta šīs regulas X pielikuma 2.a sadaļas 9. punktā, minimalizējot ar ziņošanu saistīto administratīvo slogu. Verifikācija NEATS racionalizē verifikāciju un kontrolpārbaudes, ko veic attiecīgi verificētājs un kompetentā iestāde. Tā dod iespēju verificēt lidojuma CO2(e), vienlaikus nodrošinot konfidenciālo datu aizsargāšanu. Datu glabāšana NEATS dod iespēju glabāt visus datus (no gaisakuģu operatoriem un trešām personām), droši kodējot un aizsargājot konfidenciālus datus no publiskošanas, ja gaisakuģa operators, kurš šādus datus augšupielādējis NEATS, tos ir identificējis kā konfidenciālus. Pārredzamība NEATS izmanto progresīvus modeļus, ar kuru palīdzību aprēķina CO2(e) aviācijas ietekmei, kas nav CO2 ietekme. Gaisakuģu operatori var izstrādāt paši savus rīkus vai izmantot trešo personu rīkus, ar nosacījumu, ka tie atbilst šajā pielikumā noteiktajām prasībām. Informāciju no NEATS publisko publiski pieejamā vietnē, kurā apkopoti nekonfidenciālie dati un katra lidojuma un katra gaisakuģa operatora CO2(e). 3. DEGVIELAS PATĒRIŅA UN EMISIJU APLĒSES MODUĻI AVIĀCIJAS IETEKMEI, KAS NAV CO2 IETEKME Degvielas patēriņa modulis Degvielas patēriņa modulis balstās uz kinētisku pieeju gaisakuģa veiktspējas modelēšanai, kas dod iespēju precīzi prognozēt gaisakuģa trajektorijas un saistīto degvielas patēriņu visā operacionālajā lidojuma režīmu diapazonā un visos lidojuma posmos. Modelis apstrādā teorētiskos pamatprincipus gaisakuģa veiktspējas parametru izskaitļošanai, arī informāciju par pretestību, cēlējspēku, svaru, vilcējspēku, degvielas patēriņu, kā arī gaisakuģa augstuma uzņemšanas, kreisēšanas un nolaišanās fāžu ātrumiem, pieņemot, ka notiek normāla gaisakuģa ekspluatācija. Turklāt gaisakuģim specifiskie koeficienti ir svarīgi ievaddati, ko izmanto, lai izskaitļotu konkrētu gaisakuģu tipu lidojuma trajektorijas plānošanu. Emisiju aplēses modulis Emisiju aplēses modulis dod iespēju izskaitļot gaisakuģu dzinēju NOx, HC un CO emisijas, izmantojot korelācijas vienādojumus bez pašizstrādātiem lidmašīnas un dzinēja veiktspējas modeļiem, kā arī bez pašizstrādāta dzinēja emisiju raksturojuma. Šis modulis piemēro izplūdes emisiju indeksus (EI) no ICAO dzinēja tipa sertifikācijas iepriekš noteiktos references apstākļos uz zemes un aplēš attiecīgos EI lidojuma apstākļos, pieņemot starptautiskās standartatmosfēras apstākļus, SSA temperatūras, spiediena un mitruma apstākļu atšķirībām izmantojot korekcijas koeficientus. 4. CO2(E) APRĒĶINA MODEĻI AVIĀCIJAS IETEKMEI, KAS NAV CO2 IETEKME Vispārīgie kritēriji CO2(e) aprēķina modeļos gaisakuģa operators ņem vērā visu to aģentu klimatisko ietekmi, kas nav CO2 aģenti, katram lidojumam, ieskaitot lidojuma trajektorijas (lidojuma plāna un nolidotā lidojuma trajektorijas), kā arī gaisakuģa un lidojuma degvielas īpašības. Emisijas no katra lidojuma uzskaita kā impulsa emisijas. Piemērojot CO2(e) aprēķina modeļus, no lidojuma trajektorijas atkarīgo gaisakuģa emisiju datus izmanto, lai aprēķinātu šādus elementus:
Lai nodrošinātu īstenošanas iespējamību visām ieinteresētajām personām, jāgādā, lai nebūtu vajadzīgi lieli administratīvie un skaitļošanas centieni. Modeļi jābūt pārredzamiem un piemērotiem operacionālajai izmantošanai. Atkarībā no modeļa ir divu veidu prasību saraksti. C metode Laikapstākļos balstītajā pieejā, lai atsevišķu lidojumu plānošanai aprēķinātu klimatoptimizētas četrdimensiju trajektorijas, ņem vērā detalizētu visu to gaisakuģu emisiju klimatisko ietekmi konkrētā vietā un laikā, kas nav CO2 emisijas, ņemot vērā aktuālo laikapstākļu informāciju. Lai varētu detalizēti uzskaitīt klimatisko ietekmi attiecībā uz pašreizējiem atmosfēras apstākļiem, modeļos eksplicīti ņem vērā dažādus gaisakuģu tipus un piedziņas veidus, kā arī degvielas īpašības. Iekļauj aplēses par atsevišķu lidojumu izplūdes grīstu veidošanos, dzīvesciklu un klimatisko ietekmi, kā arī emitētā H2O un NOx rezidences laiku un ietekmi uz atmosfēras ķīmisko sastāvu. Lai varētu nodrošināt augsta līmeņa izvades informāciju, kas varētu noderēt lidojumu ikdienas plānošanā, modeļiem jābūt skaitļošanas ziņā efektīviem. Katrs gaisakuģa operators katrā lidojumā monitorē šādus datus:
D metode Atrašanās vietā balstītajā vienkāršotajā pieejā gaisakuģa operators izmanto klimatiskās reakcijas modeli vai modeļus, lai par katru lidojumu aplēstu visu ietekmi, kas nav CO2 ietekme, balstoties uz klimatiskajiem apstākļiem. Rīkus izmanto, lai novērtētu tipisko maršrutu variantu klimatiskās priekšrocības, vienlaikus ņemot vērā vispārējās atšķirības gaisakuģu tipu, piedziņas veidu un degvielas īpašību fizikālajos parametros. CO2(e), kas aprēķināts, izmantojot atrašanās vietā balstīto vienkāršoto pieeju, ilgākā laika periodā izlīdzina jebkādas lielas novirzes atsevišķos lidojumos. Šiem modeļiem būtu jānodrošina mazāki pūliņi attiecībā uz vajadzīgo datu ieguvi, skaitļošanu un apstrādi salīdzinājumā ar laikapstākļos balstītās pieejas modeļiem. Atkāpjoties no C metodes, šīs regulas 55. panta 1. punktā definētie mazie emitētāji katrā lidojumā var monitorēt šādus datus:
5. NOKLUSĒJUMA VĒRTĪBU IZMANTOŠANA AVIĀCIJAS IETEKMEI, KAS NAV CO2 IETEKME Ievērojot sīkākas pārbaudes, ko veiks kompetentā iestāde un Komisija, noklusējuma vērtību izmantošana vienmēr rada lielāku lidojuma CO2(e) nekā tad, ja CO2(e) iegūšanai izmanto monitorētos datus.
III.b PIELIKUMS Konservatīvas dzinēja noklusējuma indentifikatori katram gaisakuģa tipam
|
|
52) |
regulas IV pielikumu groza šādi:
|
|
53) |
regulas V pielikumu groza šādi:
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
54) |
regulas VII pielikuma tabulā pēc otrās rindas ar virsrakstu “Dabasgāze” iekļauj šādas rindas:
|
|
55) |
regulas IX pielikumu groza šādi:
|
|
56) |
regulas X pielikumu groza šādi:
|
|
57) |
X.a pielikuma ievadteikumu aizstāj ar šādu: “Operators kopā ar informāciju, kas ietverta gada emisiju ziņojumā saskaņā ar šīs regulas X pielikumu, par katru iegādāto Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definēto degvielu iesniedz šādu informāciju:”; |
|
58) |
X.b pielikuma ievadteikumu aizstāj ar šādu: “Regulētais subjekts kopā ar informāciju, kas ietverta gada emisiju ziņojumā saskaņā ar šīs regulas X pielikumu, par katru iegādāto Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definēto degvielu iesniedz šādu informāciju:” |
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2024. gada 1. janvāra.
Tomēr 1. panta 2. punkta m) apakšpunktu, 42.–46. punktu, 49., 57. un 58. punktu piemēro no 2024. gada 1. jūlija.
Regulas 1. panta 3) punktu, 5)–8) punktu, 9) punkta c) apakšpunktu, 21) punktu, 25)–27) punktu, 28) punkta a) apakšpunktu, 29), 35), 36), 38), 40), 41) punktu, 47) punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktu, 47) punkta b) apakšpunkta i) punkta pirmo un ceturto ievilkumu, 47) punkta b) apakšpunkta iii) punktu, 48) punkta a) apakšpunkta ii) punktu, 51) punktu, 52) punkta d) apakšpunktu, 52) punkta e) apakšpunktu, 52) punkta f) apakšpunktu, 52) punkta g) apakšpunkta ii) punktu, 52) punkta h) apakšpunktu, 52) punkta i) apakšpunktu, 52) punkta j) apakšpunktu, 53) punktu, 55) punkta a) apakšpunkta ii) punktu, 55) punkta a) apakšpunkta iii) punktu, 55) punkta a) apakšpunkta iv) punktu, 55) punkta b) apakšpunkta ii) punktu, 56) punkta a) apakšpunkta vi) punktu un 56) punkta c) apakšpunktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2024. gada 23. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/87/oj.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (OV L 130, 16.5.2023., 134. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/959/oj).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1119/oj).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/958 (2023. gada 10. maijs), ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu (OV L 130, 16.5.2023., 115. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/958/oj).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/2066/oj).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1999/oj).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (OV L, 2023/2413, 31.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/2413/oj).
(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2122 (2023. gada 17. oktobris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 groza attiecībā uz atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK veiktā siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas atjaunināšanu (OV L, 2023/2122, 18.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2122/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2493/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)