|
21.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 327/17 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/2035
(2018. gada 18. oktobris),
ar ko nosaka detalizētus noteikumus, kā īstenot izkraušanas pienākumu dažās demersālajās zvejniecībās Ziemeļjūrā 2019.–2021. gadā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/973, ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (1), un jo īpaši tās 11. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti. |
|
(2) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. pantā paredzēts pieņemt daudzgadu plānus, kas ietver saglabāšanas pasākumus zvejniecībām, kuras attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto konkrētus krājumus. |
|
(3) |
Minētajos daudzgadu plānos ietver detalizētus noteikumus par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu, un Komisijai var tikt piešķirtas pilnvaras minētos noteikumus sīkāk precizēt, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, ko izstrādājušas dalībvalstis. |
|
(4) |
Ja daudzgadu plāna nav, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota izkraušanas pienākumu īstenot ar izmetumu plāniem, kas izveidoti, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātiem kopīgiem ieteikumiem. |
|
(5) |
Beļģija, Dānija, Francija, Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2017. gada 31. maijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par izmetumu plānu demersālajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā. Pamatojoties uz minēto kopīgo ieteikumu, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/45 (3) tika izveidots izmetumu plāns, kas piemērojams minētajās zvejniecībās 2018. gadā. |
|
(6) |
Eiropas Parlaments un Padome 2018. gada 4. jūlijā pieņēma Regulu (ES) 2018/973, ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem [demersālajiem] krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Saskaņā ar minētās regulas 11. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātiem kopīgiem ieteikumiem, nosaka ar izkraušanas pienākumu saistītus detalizētus noteikumus. |
|
(7) |
Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi Beļģija, Dānija, Francija, Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste 2018. gada 30. maijā iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par detalizētiem noteikumiem, kā īstenot izkraušanas pienākumu demersālajās zvejniecībās, kas darbojas Ziemeļjūrā. Kopīgais ieteikums ticis grozīts 2018. gada 30. augustā. |
|
(8) |
Regulā (ES) 2018/973 noteikts, ka Ziemeļjūra ietver ICES 2.a, 3.a rajonu un 4. apakšapgabalu. |
|
(9) |
No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātniskais pienesums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) (4). Attiecīgie pasākumi ir apspriesti 2018. gada 11. septembrī notikušajā ekspertu grupas sanāksmē, kurā piedalījās 28 dalībvalstu pārstāvji, Komisija, kā arī Eiropas Parlaments novērotāja statusā. |
|
(10) |
Attiecībā uz dažiem krājumiem, piemēram, jūras zeltplekstes krājumu, ZZTEK konstatējusi, ka īpatņu izdzīvotības rādītāji var nebūt tik stabili kā citām sugām. Tomēr Komisija ir izvērtējusi šā atbrīvojuma relatīvo ietekmi uz kopējo krājumu salīdzinājumā ar ietekmi uz atsevišķiem īpatņiem un izsvērusi to attiecībā pret nepieciešamību turpināt zvejas darbības, lai vāktu datus, kas vajadzīgi, lai atbildētu uz ZZTEK piezīmēm. Komisija uzskata, ka gadījumos, kad mirušo izmetumu relatīvais apjoms ir salīdzinoši mazs, pragmatiska un apdomīga pieeja zvejniecības pārvaldībā ir uz laiku atļaut atbrīvojumus, saprotot, ka pretējā gadījumā netiktu savākti dati, kas būtiski nepieciešami pareizai un uz informāciju balstītai izmetumu pārvaldībai, ņemot vērā izkraušanas pienākuma pilnīgu stāšanos spēkā. |
|
(11) |
Deleģētajā regulā (ES) 2018/45, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika paredzēti izdzīvotības atbrīvojumi attiecībā uz parastās jūrasmēles nozvejām, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) mazāki īpatņi un kas ar traļiem gūtas ICES 4.c rajonā. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados tikuši izvērtēti, un ZZTEK secinājusi (5), ka pierādījumi ir pietiekami. Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts turpināt atbrīvojuma piemērošanu. ZZTEK ir norādījusi, ka jauna informācija par zivju mazuļu apgabalu atrašanās vietu nav sniegta (6). Tā kā zivju mazuļu apgabali patlaban nav identificēti, atbrīvojumu var iekļaut šajā regulā, taču, tiklīdz šādi apgabali tiktu identificēti, dalībvalstīm būtu jāiesniedz relevantā informācija. |
|
(12) |
Deleģētajā regulā (ES) 2018/45, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina izdzīvotības rādītājus, iekļauts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētais izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ar zivju ķeramajiem groziem gūtas ICES 2.a, 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados tikuši izvērtēti, un ZZTEK secinājusi (7), ka pierādījumi ir pietiekami. Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts turpināt atbrīvojuma piemērošanu. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(13) |
Deleģētajā regulā (ES) 2018/45 iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ICES 4. apakšapgabalā gūtas ar konkrētiem zvejas rīkiem, ar nosacījumu, ka tiek izmantots selektīvais linumrežģis Netgrid. Minētais atbrīvojums piemērojams tikai ziemas mēnešos un dažās ICES funkcionālajās vienībās. Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts turpināt minētā atbrīvojuma piemērošanu un šo atbrīvojumu piemērot arī ICES 2.a un 3.a rajonā. Dalībvalstis 2018. gadā iesniegušas atjauninātus zinātniskus pierādījumus, kas apliecina izdzīvotības rādītājus attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas nozvejots ar grunts traļiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir lielāks par 80 mm vai vismaz 70 mm un kuri ir aprīkoti ar īpašām selektivitātes ierīcēm. Minētie pierādījumi tikuši iesniegti ZZTEK, kura paudusi bažas (8) par izdzīvotības aplēsēm, kas aptver Ziemeļjūras rietumu piekrasti, un par to, vai šīs aplēses ir reprezentatīvas attiecībā uz visu apgabalu. Taču ZZTEK norādījusi, ka attiecīgā zinātniskā informācija ir balstīta uz stingru pieeju un plašāko flotu kontekstā izmantotā validācijas metode ir pamatota. Šādos apstākļos atbrīvojumu var piemērot līdz 2021. gada 31. decembrim, taču dalībvalstīm, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, būtu jāiesniedz dati par Ziemeļjūras rietumu piekrastes zvejniecībām. |
|
(14) |
Deleģētajā regulā (ES) 2018/45, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina izdzīvotības rādītājus, iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz tādu sugu piezveju, kurām noteikti nozvejas limiti, zvejniecībā, kurā izmanto zivju ķeramos grozus un kūrus. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados tikuši izvērtēti, un ZZTEK secinājusi (9), ka pieejamie dati rāda, ka izmesto zivju mirstība, iespējams, ir zema, taču zvejniecības faktiskās nozvejas apjoms ir nenozīmīgs. Tā kā nozvejas ir nebūtiskas un apstākļi nav mainījušies, atbrīvojumu var iekļaut šajā regulā. |
|
(15) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti zvejniecībā, kurā izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus un kura darbojas ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (10), ka ir sniegta pamatota informācija, kas liecina par ievērojami augstu izdzīvotību. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(16) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti zvejniecībā, kurā izmanto dāņu vadus un kura darbojas ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (11), ka pētījuma dati par izdzīvotības rādītājiem ir ticami, taču izdzīvotības uzlabošanai varētu izmantot papildu faktorus, jo izdzīvotība būtiski samazinās, ja jūras zeltplekstes šķirošanas laiks ir ilgāks par 30 minūtēm. Tāpēc minēto atbrīvojumu var iekļaut šajā regulā. |
|
(17) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltplekstes nozveju un piezveju zvejniecībā, kurā ar traļiem ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ziemas mēnešos kā mērķsugas tiek zvejotas plekstveidīgās zivis vai apaļzivis. Dalībvalstis ir sniegušas zinātnisku ieteikumu, kas apliecina jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (12), ka pamatojošajā pētījumā minētie izdzīvotības rādītāji samazinājušies gadījumos, kad šķirošanas laiks vasaras mēnešos bijis ilgāks nekā 60 minūtes, tāpēc jūras zeltplekstes zemais izdzīvotības rādītājs vasarā pamato atbrīvojuma piemērošanu tikai ziemas mēnešos. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(18) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltplekstes nozvejām, ko veido par MSRI mazāki īpatņi un kas ar rāmja trali gūtas ICES 4. apakšapgabalā un ICES 2.a rajonā. Dalībvalstis sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (13), ka zivju izdzīvotību minētajā zvejniecībā ietekmē vairāki faktori un tā ir ļoti mainīga. ZZTEK turklāt paudusi bažas par to, ka, ņemot vērā salīdzinoši augstos indikatīvos izmetumu rādītājus un salīdzinoši zemos izdzīvotības rādītājus, ievērojams daudzums izmesto jūras zeltplekstu, iespējams, neizdzīvos. Šo datu vākšanas nolūkā zveja būtu jāturpina, un tāpēc Komisija uzskata, ka minētais atbrīvojums būtu jāpiešķir, taču dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Šādos apstākļos atbrīvojumu var piemērot provizoriski līdz 2019. gada 31. decembrim. Dalībvalstīm, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, būtu jāiesniedz a) ceļvedis, kurš izstrādāts, lai palielinātu izdzīvotību, un kurš zinātniski jānovērtē ZZTEK, un b) gada ziņojumi par izdzīvotības programmas gaitu un minētajā programmā izdarītajām izmaiņām/korekcijām. |
|
(19) |
Attiecībā uz rajveidīgajām zivīm, kas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem nozvejotas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, nav pieejami detalizēti zinātniski pierādījumi par izdzīvotības rādītājiem visos flotes segmentos un kombinācijās, kas gūst labumu no atbrīvojuma. Tomēr izdzīvotības rādītāji ar dažiem izņēmumiem kopumā uzskatāmi par stabiliem, taču vajadzīgi papildu dati. Šo datu vākšanas nolūkā zveja būtu jāturpina, un tāpēc Komisija uzskata, ka minētais atbrīvojums būtu jāpiešķir, taču dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Dalībvalstīm, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, katru gadu līdz 31. maijam būtu jāiesniedz a) ceļvedis, kurš izstrādāts, lai palielinātu izdzīvotību un novērstu ZZTEK konstatētās datu nepilnības, un kurš katru gadu jānovērtē ZZTEK, un b) gada ziņojumi par izdzīvotības programmas gaitu un minētajā programmā izdarītajām izmaiņām/korekcijām. |
|
(20) |
Izvērtējot rajveidīgo zivju izdzīvotības rādītājus, ir konstatēts, ka dzegužrajas (Leucoraja naevus) izdzīvotības rādītājs ir ievērojami zemāks nekā citām sugām un zinātniskā izpratne par to ir vājāka. Taču, ja minētā suga tiktu izslēgta no atbrīvojuma, zveja un nepārtraukta, precīza datu vākšana nenotiktu. Tāpēc Komisija uzskata, ka šis atbrīvojums būtu jāpiešķir tikai uz vienu gadu un steidzami jāizstrādā jauni pētījumi un uzlaboti izdzīvotības pasākumi, kuri pēc iespējas drīzāk pirms 2019. gada 31. maija jāiesniedz ZZTEK novērtēšanai. |
|
(21) |
Deleģētajā regulā (ES) 2018/45 iekļauti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:
|
|
(22) |
Dalībvalstis iesniegušas pierādījumus, kas pamato minētos de minimis atbrīvojumus. ZZTEK (14) ir izskatījusi minētos pierādījumus un secinājusi (15), ka dalībvalstu iesniegtie dokumenti satur pamatotus argumentus, kas apliecina, ka lielāku selektivitāti panākt ir grūti vai tās palielināšana rada nesamērīgas nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Apstākļi nav mainījušies, tāpēc ir lietderīgi uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunkta pamata turpināt de minimis atbrīvojumus, ievērojot jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un izmaiņas. |
|
(23) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts de minimis atbrīvojums attiecībā uz:
|
|
(24) |
Dalībvalstis iesniegušas zinātniskus pierādījumus, kas pamato jaunos de minimis atbrīvojumus, kuri saistīti ar grūtībām uzlabot selektivitāti un nesamērīgām nozveju manipulēšanas izmaksām. Minētos pierādījumus ZZTEK izskatīja tās 2018. gada 2.–6. jūlija plenārsēdē. |
|
(25) |
Attiecībā uz atbrīvojumu merlangam un mencai, kas ar grunts traļiem nozvejoti ICES 4.a un 4.b rajonā, ZZTEK secinājusi, ka par dažām dalībvalstīm trūkst relevantu datu. Šo datu vākšanas nolūkā zveja būtu jāturpina, un tāpēc Komisija uzskata, ka minētais atbrīvojums būtu jāpiešķir provizoriski līdz 2019. gada 31. decembrim, taču dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk pirms 2019. gada 31. maija jāsniedz informācija ZZTEK novērtēšanai. |
|
(26) |
Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem pierādījumiem, ZZTEK uzskata, ka ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus attiecībā uz jūras zeltpleksti, kas ar konkrētiem grunts traļiem nozvejota ICES 4. apakšapgabalā. |
|
(27) |
ZZTEK secinājusi, ka iesniegtie dati pamato de minimis atbrīvojuma piešķiršanu zvejniecībās, kurās ar rāmja traļiem ICES 4.b un 4.c rajonā zvejo brūno garneli. |
|
(28) |
Attiecībā uz de minimis atbrīvojumu jūras līdakai, kas ar konkrētiem grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 100–119 mm, nozvejota ICES 4. apakšapgabalā, ZZTEK uzskata, ka ir grūti pilnīgi novērtēt selektivitātes uzlabošanas ietekmi attiecīgajā zvejniecībā. ZZTEK norādījusi, ka par dažām dalībvalstīm trūkst relevantu datu. Taču ZZTEK atzinusi, ka attiecīgajā zvejniecībā izmantotie zvejas rīki jau ir selektīvi un, ja selektivitāte tiks palielināta vēl vairāk, zvejniecība kļūs neekonomiska. Šo datu vākšanas nolūkā zveja būtu jāturpina, un tāpēc Komisija uzskata, ka minētais atbrīvojums būtu jāpiešķir provizoriski līdz 2019. gada 31. decembrim, taču dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz a) dati, kas parāda, ka lielāku selektivitāti attiecīgajā zvejniecībā ir ļoti grūti panākt, un b) papildu informācija par citu dalībvalstu nozvejām un flotēm, kuras arī var aktīvi darboties attiecīgajās zvejniecībās. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk pirms 2019. gada 31. maija jāsniedz informācija ZZTEK novērtēšanai. |
|
(29) |
Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem pierādījumiem un ZZTEK secinājumu, būtu jāpiešķir de minimis atbrīvojums attiecībā uz jūras līdaku, kas ar konkrētiem grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, nozvejota ICES 4. apakšapgabalā. |
|
(30) |
ZZTEK savos secinājumos norādījusi, ka ir sniegta detalizēta informācija par de minimis atbrīvojumu attiecībā uz merlangu, kas ar konkrētiem rāmja traļiem nozvejots ICES 4. apakšapgabalā. Tomēr ZZTEK norādījusi uz ierobežotām iespējām uzlabot merlanga zvejas selektivitāti un uzsvērusi, ka de minimis aprēķināšanā izmantotā pieeja var ierobežot merlanga selektivitāti, jo visas nevēlamās merlanga nozvejas varētu tikt izmestas. Šādos apstākļos atbrīvojums būtu jāpiemēro novēroto izmetumu līmenī (2 %), un dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai katru gadu veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un katru gadu pēc iespējas drīzāk pirms 31. maija jāsniedz informācija ZZTEK novērtēšanai. |
|
(31) |
ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajiem de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz stavridām un makreli, ko nozvejojuši kuģi, kuri izmanto grunts traļus, zvejas vadus un rāmja traļus, un secinājusi, ka ir jāsniedz papildu informācija. Šīs informācijas sniegšanas vajadzībām zvejas darbības un datu vākšana ir jāturpina, tālab individuālo atbrīvojumu ilgums katrai sugai būtu jāierobežo līdz vienam gadam, un dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk pirms 2019. gada 31. maija jāsniedz informācija ZZTEK novērtēšanai. Tāpēc šie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2019. gada 31. decembrim. |
|
(32) |
Lai kopējās pieļaujamās nozvejas noteikšanas vajadzībām nodrošinātu ticamas izmetumu apjoma aplēses, gadījumos, kad de minimis atbrīvojums ir balstīts uz ekstrapolāciju, jo dati ir ierobežoti un informācija par floti nepilnīga, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek sniegti pareizi un verificējami dati par visu floti, uz kuru attiecas šis de minimis noteikums. |
|
(33) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākuma īstenošanas elementi var ietvert minētās regulas 7. panta 2. punktā minētos tehniskos pasākumus. Lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas Skagerakā, ir lietderīgi paturēt spēkā virkni tehnisko pasākumu, par kuriem Savienība un Norvēģija ir vienojušās 2011. gadā (16) un 2012. gadā (17), un atļaut izmantot selektivitātes ierīci SepNep. |
|
(34) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu, 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu un 18. panta 3. punktu un Regulu (ES) 2018/973, jo īpaši tās 11. pantu, un tāpēc tos var iekļaut šajā regulā. |
|
(35) |
Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantam Komisija ir ņēmusi vērā gan ZZTEK veikto novērtējumu, gan nepieciešamību dalībvalstīm nodrošināt izkraušanas pienākuma pilnīgu īstenošanu no 2019. gada 1. janvāra. Vairākos gadījumos atbrīvojumi prasa turpināt zvejas darbību un vākt datus, kas vajadzīgi, lai atbildētu uz ZZTEK piezīmēm. Komisija uzskata, ka šādos gadījumos pragmatiska un apdomīga pieeja zvejniecības pārvaldībā ir uz laiku atļaut atbrīvojumus, saprotot, ka pretējā gadījumā netiktu savākti dati, kas būtiski nepieciešami pareizai un uz informāciju balstītai izmetumu pārvaldībai, ņemot vērā izkraušanas pienākuma pilnīgu stāšanos spēkā. |
|
(36) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/973 16. panta 2. punktu pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz izkraušanas pienākumu Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 5. augusta. Tāpēc ietekme, kāda ir izdzīvotības un de minimis atbrīvojumiem no izkraušanas pienākuma, būtu jāizvērtē šīs regulas piemērošanas trešajā gadā. |
|
(37) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Izkraušanas pienākuma īstenošana
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu demersālajās zvejniecībās, uz kurām attiecas nozvejas limiti un kuras darbojas Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā (ICES 2.a, 3.a rajons un 4. apakšapgabals), piemēro saskaņā ar šo regulu 2019.–2021. gadam.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“Seltra tipa plātne” ir selektivitātes ierīce:
|
|
2) |
“selektīvais linumrežģis Netgrid” ir selektivitātes ierīce, kuru veido no četrām linuma plātnēm izgatavots segments, kas ir ievietots no divām linuma plātnēm izgatavotā tralī un aprīkots ar slīpi savērstu rombveida linuma acu plātni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 200 mm un kura ved uz izejas atvērumu traļa augšpusē; |
|
3) |
“flāmu plātne” ir pēdējais rāmja traļa linuma konusveida segments:
|
|
4) |
“SepNep” ir tralis ar traļa durvīm, kurš:
|
3. pants
Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāru
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā (ICES 2.a, 3.a rajons un 4. apakšapgabals) piemēro šādām Norvēģijas omāra nozvejām:
|
a) |
nozvejas, kas gūtas ar zivju ķeramajiem groziem (FPO (18)); |
|
b) |
nozvejas, kas gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru:
|
2. Kad tiek izmesti 1. punktā minētajos apstākļos nozvejoti Norvēģijas omāri, tos neskartus tūlīt atbrīvo apgabalā, kurā tie nozvejoti.
3. Dalībvalstis, kas ir tiešā veidā ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, katru gadu pēc iespējas drīzāk pirms 31. maija iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) novērtē katru gadu līdz 1. augustam (neieskaitot).
4. pants
Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz parasto jūrasmēli
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu Savienības ūdeņos ICES 4.c rajonā ne vairāk kā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta un ārpus identificētiem zivju mazuļu apgabaliem piemēro parastās jūrasmēles nozvejām, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi un kas gūtas ar traļiem ar traļu durvīm (OTB), kuru āmja linuma acs izmērs ir 80–99 mm.
2. Šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu piemēro tikai kuģiem, kuru garums nepārsniedz 10 metrus un dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un kuri zvejo ūdeņos, kuru dziļums ir 30 m vai mazāk, un kuru tralējuma ilgums nepārsniedz 1 h 30 min.
3. Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas parastās jūrasmēles, tās atbrīvo nekavējoties.
5. pants
Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz visu tādu sugu piezveju, kurām noteikti nozvejas limiti un kuras nozvejotas ar zivju ķeramajiem groziem un kūriem
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā piemēro visu tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti un kuras nozvejotas ar zivju ķeramajiem groziem un kūriem (FPO, FYK).
2. Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas zivis, tās nekavējoties atbrīvo zem jūras ūdens virsmas.
6. pants
Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltplekstes nozveju un piezveju
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā un 4. apakšapgabalā piemēro:
|
a) |
jūras zeltplekstei, kas nozvejota ar tīkliem (GNS, GTR, GTN, GEN); |
|
b) |
jūras zeltplekstei, kas nozvejota ar dāņu vadiem; |
|
c) |
jūras zeltplekstei, kas nozvejota ar grunts traļiem (OTB, PTB), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm, kad ziemas mēnešos (no 1. novembra līdz 30. aprīlim) kā mērķsugas tiek zvejotas plekstveidīgās zivis vai apaļzivis. |
2. Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas jūras zeltplekstes, tās atbrīvo nekavējoties.
7. pants
Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti, kas mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā piemēro jūras zeltplekstes nozvejām, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi un kas gūtas ar rāmja traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm (BT2).
2. Šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu provizoriski piemēro līdz 2019. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tiešā veidā ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk pirms 2019. gada 31. maija iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato minēto atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) novērtē līdz 2019. gada 1. augustam (neieskaitot).
3. Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas jūras zeltplekstes, tās nekavējoties atbrīvo zem jūras ūdens virsmas.
8. pants
Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz rajveidīgajām zivīm
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā (ICES 2.a, 3.a rajons un 4. apakšapgabals) piemēro rajveidīgo zivju nozvejām, kas gūtas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem.
2. Dalībvalstis, kas ir tiešā veidā ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, katru gadu pēc iespējas drīzāk pirms 31. maija iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato 1. punktā paredzēto atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) novērtē katru gadu līdz 1. augustam (neieskaitot).
3. Šā panta 1. punktā noteikto atbrīvojumu dzegužrajai piemēro līdz 2019. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tiešā veidā ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk pirms 2019. gada 31. maija iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato minēto atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) novērtē līdz 2019. gada 1. augustam (neieskaitot).
4. Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas rajveidīgās zivis, tās nekavējoties atbrīvo zem jūras ūdens virsmas.
9. pants
De minimis atbrīvojumi
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, atbilstīgi minētās regulas 15. panta 4. punkta c) apakšpunktam drīkst izmest turpmāk norādītos daudzumus:
|
a) |
parastās jūrasmēles zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā izmanto vairāksienu tīklus un žaunu tīklus (GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF), – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas vai lielākas parastās jūrasmēles daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas; |
|
b) |
parastās jūrasmēles zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā izmanto rāmja trali (TBB), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm un kurš ir aprīkots ar flāmu plātni, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles daudzumu, kas 2019. gadā nepārsniedz 6 % un pārējos gados 5 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas; |
|
c) |
Norvēģijas omāra zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā izmanto grunts traļus (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un kuri ir aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, saidas un heka (kopā) daudzumu, kas nepārsniedz 4 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un ziemeļu garneles, mencas, saidas un heka gada kopējās nozvejas; |
|
d) |
ziemeļu garneles zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā izmanto grunts traļus (OTB), kuru linuma acs izmērs ir 35 mm vai lielāks un kuri ir aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm, un ar neaizsprostotu zivju izeju, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, jūras zeltplekstes, saidas, siļķes, Esmarka mencas, Ziemeļatlantijas argentīnas un putasu (kopā) daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, saidas, jūras zeltplekstes, ziemeļu garneles, heka, Esmarka mencas, Ziemeļatlantijas argentīnas, siļķes un putasu gada kopējās nozvejas; |
|
e) |
jauktu sugu demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4.c rajonā izmanto grunts traļus vai zvejas vadus (OTB, OTT, SDN, SSC), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm (TR2), – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga un mencas (kopā) daudzumu, kas 2019. gadā nepārsniedz 6 %, bet 2020. un 2021. gadā – 5 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kuras mazākas par minimālo references izmēru un uz kurām attiektos izkraušanas pienākumus; maksimālais mencas daudzums, kādu drīkst izmest, nepārsniedz 2 % no minētās gada kopējās nozvejas; |
|
f) |
jauktu sugu demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4.a un 4.b rajonā izmanto grunts traļus vai zvejas vadus (OTB, OTT, SDN, SSC), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm, –
|
|
g) |
zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 90–119 mm un kuri ir aprīkoti ar Seltra tipa plātni, vai grunts traļus (OTB, OTT, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 120 mm un vairāk, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga daudzumu, kas nepārsniedz 2 % no Norvēģijas omāra, mencas, pikšas, merlanga, saidas, parastās jūrasmēles, jūras zeltplekstes un heka gada kopējās nozvejas; |
|
h) |
Norvēģijas omāra zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā izmanto grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm un kuri aprīkoti ar SepNep, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas jūras zeltplekstes daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no saidas, jūras zeltplekstes, pikšas, merlanga, mencas, ziemeļu garneles, parastās jūrasmēles un Norvēģijas omāra gada kopējās nozvejas; |
|
i) |
brūnās garneles zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4.b un 4.c rajonā izmanto rāmja traļus, – visu to sugu daudzumu, kurām noteikti nozvejas limiti; minētais daudzums 2019. un 2020. gadā nepārsniedz 7 % un 2021. gadā 6 % no visu to sugu gada kopējās nozvejas, kurām noteikti nozvejas limiti; |
|
j) |
demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā ar grunts traļiem (OTB, OTT, PTB), kuru linuma acs izmērs ir 100–119 mm, zvejo jūras līdaku, –
|
|
k) |
demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā ar grunts traļiem (OTB, OTT, PTB), kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai vairāk, zvejo jūras līdaku, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas jūras līdakas daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no jūras līdakas gada kopējās nozvejas, kas gūta minētajā zvejniecībā; |
|
l) |
jauktu sugu demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā izmanto rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm, –
|
|
m) |
jauktu sugu demersālajā zvejniecībā, kurā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBB), kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, un kura darbojas ICES 4. apakšapgabalā, –
|
|
n) |
jauktu sugu demersālajā zvejniecībā, kurā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBB), kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, un kura darbojas ICES 4. apakšapgabalā, –
|
10. pants
Īpaši tehniskie pasākumi Skagerakā
1. Skagerakā ir aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot jebkādu trali, dāņu vadu, rāmja trali vai līdzīgu velkamu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir mazāks par 120 mm.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, drīkst izmantot šādus traļus:
|
a) |
traļus, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, ja tie ir aprīkoti ar Seltra tipa plātni vai ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; |
|
b) |
traļus, kuru āmja (kvadrātveida) linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; |
|
c) |
pelaģisko vai rūpniecisko sugu zvejā – traļus, kuru minimālais linuma acs izmērs ir mazāks par 70 mm, ar nosacījumu, ka nozvejā ir vairāk nekā 80 % vienas vai vairāku pelaģisko vai rūpniecisko sugu zivju; |
|
d) |
ziemeļu garneles zvejā – traļus, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 35 mm, ja tralis ir aprīkots ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm. |
3. Ziemeļu garneles zvejā, ko veic saskaņā ar 2. punkta d) apakšpunktu, drīkst izmantot zivju paturēšanas ierīci, bet tikai tad, ja zvejas iespējas ir pietiekamas, lai aptvertu piezveju, un ja paturēšanas ierīce ir:
|
a) |
konstruēta ar augšējo plātni, kuras minimālais kvadrātveida linuma acs izmērs ir 120 mm; |
|
b) |
vismaz 3 metrus gara un |
|
c) |
vismaz tikpat plata kā šķirotājrežģis. |
11. pants
SepNep
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/973 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir atļauts izmantot zvejas rīku SepNep.
12. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 18. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(3) Komisijas 2017. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) 2018/45, ar kuru izveido 2018. gada izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (OV L 7, 12.1.2018., 6. lpp.).
(4) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2147402/STECF+PLEN+18-02.pdf
(5) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/1099561/STECF+PLEN+15-02.pdf
(6) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2147402/STECF+PLEN+18-02.pdf
(7) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/1099561/STECF+PLEN+15-02.pdf
(8) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2147402/STECF+PLEN+18-02.pdf
(9) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/1780485/STECF+PLEN+17-02.pdf
(10) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2147402/STECF+PLEN+18-02.pdf
(11) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2147402/STECF+PLEN+18-02.pdf
(12) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2147402/STECF+PLEN+18-02.pdf
(13) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2147402/STECF+PLEN+18-02.pdf
(14) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/1099561/STECF+PLEN+15-02.pdf
(15) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2147402/STECF+PLEN+18-02.pdf
(16) Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotais zvejniecības apspriežu protokols par zvejniecību regulējumu Skagerakā un Kategatā 2012. gadam.
(17) Eiropas Savienības un Norvēģijas 2012. gada 4. jūlija Saskaņotais zvejniecības apspriežu protokols par izmetumu aizlieguma īstenošanas pasākumiem un kontroles pasākumiem Skageraka apgabalā.
(18) Šajā regulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti XI pielikumā Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulai (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.). Attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, šajā tabulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti FAO zvejas rīku klasifikācijā.