<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-07-202507C103202308080-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0808-23-202506425-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="26/08/2025 12:17:15" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="goh05bkzR5TZoXw9zhcioytJASJPE+EHqBXFx/J84QD9pOm5jke0D+Dy5jBpwTt6iRa3LjF7zVtNifUDWp9egetccvG06o4jI3HKu5JJpM15MzvpLtB096L81tIV6+eAKoLbQILDKG2zo6DOIP6S7j9PC6jncPUgWfBpiYjgfdQ=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="704e87b0-1093-4f53-869b-c3fc5128bfca" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0808" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 17-06-25 10:59:30" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-07-04T13:15:12Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="86c33c1884b14243b718759917df01d0" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0808" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 3.7.2025. – Lieta C‑808/23</div>
      <div id="rId21" style="default">Högkullen</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2025. gada 3. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma – Direktīva 2006/112/EK – 72. pants – Atvērta tirgus vērtība – 80. pants – Nodokļa bāzes pārvērtēšana – Mātesuzņēmums, kas saviem meitasuzņēmumiem sniedz pakalpojumus to aktīvas pārvaldības ietvaros – Atvērtās tirgus vērtības noteikšana
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑808/23
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Högsta förvaltningsdomstolen (Augstākā administratīvā tiesa, Zviedrija) iesniegusi ar 2023. gada 21. decembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 27. decembrī, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      Högkullen AB
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Skatteverket,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-9" title="page-1">
      Tiesa (pirmā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Biltšens [F. Biltgen], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks T. fon Danvics [T. von Danwitz], kas pilda pirmās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši A. Kumins [A. Kumin] (referents), I. Ziemele un S. Žervazonī [S. Gervasoni],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Högkullen AB vārdā – M. Hedin un J. van der Gronden,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Skatteverket vārdā – A. Möller, rättslig expert,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – M. Björkland un P. Carlin, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2025. gada 6. marta tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-20" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 72. un 80. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Högkullen AB un Skatteverket (Nodokļu iestāde, Zviedrija; turpmāk tekstā – “nodokļu iestāde”) par to pakalpojumu atvērtās tirgus vērtības noteikšanu, kurus Högkullen saviem meitasuzņēmumiem sniegusi 2016. gadā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">PVN direktīvas 1. panta 2. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-1">
      “Kopējās [pievienotās vērtības nodokļa (PVN)] sistēmas princips ir piemērot precēm un pakalpojumiem vispārēju nodokli par patēriņu, kas būtu tieši proporcionāls preču un pakalpojumu cenai neatkarīgi no to darījumu skaita, kas veikti ražošanas un izplatīšanas procesā pirms stadijas, kurā uzliek nodokli.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-1">
      Par katru darījumu PVN, ko aprēķina no preču vai pakalpojumu cenas pēc attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem piemērojamas likmes, uzliek pēc tam, kad atskaitīts dažādām izmaksu sastāvdaļām tieši piemērotais PVN.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 72. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-2">
      “Šajā direktīvā “atvērta tirgus vērtība” ir pilna summa, ko pircējs vai saņēmējs tajā tirdzniecības stadijā, kurā veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, godīgas konkurences apstākļos par attiecīgo preču vai pakalpojumu saņemšanu maksātu piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam, kas nesniedz priekšrocības, tās dalībvalsts teritorijā, kur par attiecīgo darījumu uzliek nodokli.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-2">
      Ja nav iespējams konstatēt salīdzināmu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, “atvērta tirgus vērtība” ir:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-2">
      1) precēm – summa, kas nav mazāka par attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cenu, vai – ja pirkuma cenas nav – pašizmaksa, ko nosaka piegādes veikšanas laikā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-2">
      2) pakalpojumiem – summa, kas nav mazāka par visām izmaksām, ko nodokļa maksātājam rada pakalpojuma sniegšana.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši minētās direktīvas 73. pantam:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-2">
      “Preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, uz ko neattiecas 74. līdz 77. pants, summa, kurai uzliek nodokli, ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas, tostarp subsīdijas, kas tieši saistītas ar šo darījumu cenām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas direktīvas 80. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-2">
      “Lai novērstu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, turpmāk norādītajos gadījumos dalībvalstis var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka summa, kurai uzliek nodokli, attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu pircējiem vai saņēmējiem, ar ko pastāv ģimenes saites vai citas ciešas personiskas saites, vadības, īpašuma, dalības, finanšu vai juridiskas saites, kā tās definējusi attiecīgā dalībvalsts, ir atvērta tirgus vērtība:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-2">
      a) ja atlīdzība ir mazāka par atvērtā tirgus vērtību un ja pircējam vai saņēmējam nav tiesību pilnībā atskaitīt PVN saskaņā ar 167. līdz 171. pantu un 173. līdz 177. pantu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-2">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Zviedrijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietu ratione temporis reglamentē Mervärdesskattelagen (1994:200) (PVN likums (1994:200)). PVN direktīvas 72., 73. un 80. pants Zviedrijas tiesībās transponēts attiecīgi ar šī likuma 1. nodaļas 9. panta pirmo daļu, kā arī 7. nodaļas 2., 3. un 3.a pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Högkullen ir nekustamā īpašuma pārvaldības grupas mātesuzņēmums un aktīvi piedalās savu meitasuzņēmumu pārvaldībā. Saistībā ar to 2016. gadā Högkullen sniedza uzņēmuma vadības pakalpojumus, finanšu pakalpojumus, nekustamā īpašuma pārvaldības pakalpojumus, ieguldījumu pakalpojumus, informātikas un personāla administrācijas pakalpojumus par aptuveni 2,3 miljoniem Zviedrijas kronu (SEK) (aptuveni 204 200 EUR); šī kopējā summa norādīta rēķinā un tai piemērots PVN.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī atlīdzība tika noteikta, piemērojot tā saukto “palielinātās pašizmaksas metodi”, un to veidoja summa, kas atbilst Högkullen veikto pakalpojumu pirkšanas un izpildes izmaksām, pieskaitot peļņas daļu. Šajā ziņā šī sabiedrība ir piemērojusi sadales principu, saskaņā ar kuru noteikta procentuālā daļa no tās uzņēmuma pārvaldības izmaksām un tādām izmaksām kā izmaksas par telpām, telefonu, informācijas tehnoloģijām, reprezentāciju un komandējumiem tiek uzskatītas par attiecināmām uz meitasuzņēmumiem sniegtajiem pakalpojumiem. Savukārt tā uzskatīja, ka tādām “akcionāra” izmaksām kā gada pārskatu sagatavošanas, revīzijas un akcionāru kopsapulces izmaksas, kā arī līdzekļu piesaistīšanas izmaksām nav nekādas saistības ar sniegtajiem pakalpojumiem. Tādējādi šīs maksas tika izslēgtas no minētās atlīdzības aprēķina, tāpat kā izmaksas, kas saistītas ar plānoto jauno akciju emisiju un kotēšanu biržā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Högkullen kopējās izmaksas 2016. gadā bija aptuveni 28 miljoni SEK (aptuveni 2 484 000 EUR). Aptuveni puse no šīs summas attiecās uz izmaksām, kas apliekamas ar PVN, bet atlikusī summa attiecās uz izmaksām, kas atbrīvotas no PVN, un citām ar PVN neapliekamām izmaksām, piemēram, algu izmaksām. Šī sabiedrība atskaitīja visu priekšnodoklī samaksāto PVN saistībā ar izmaksām, kuras tai bija radušās un par kurām tai tika uzlikts PVN, un tas ietvēra arī PVN par “akcionāra” izmaksām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nodokļu iestāde uzskatīja, ka par pakalpojumiem, kurus Högkullen sniegusi saviem meitasuzņēmumiem, ir izrakstīts rēķins par cenu, kas ir zemāka par atvērtā tirgus vērtību. Tā kā šī iestāde uzskatīja, ka tādi salīdzināmi pakalpojumi, kuri brīvi tiktu piedāvāti tirgū, tirgū nepastāvēja, tā noteica nodokļa bāzi apmērā, kas atbilst visām šīs sabiedrības izmaksām par 2016. gadu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad Kammarrätten i Göteborg (Administratīvā apelācijas tiesa Gēteborgā, Zviedrija) ar 2021. gada 3. marta spriedumu otrajā instancē bija apstiprinājusi nodokļu iestādes lēmumu pārskatīt Högkullen nodokļa bāzi, tā par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Högsta förvaltningsdomstolen (Augstākā administratīvā tiesa, Zviedrija), kas ir iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa atgādina, ka saskaņā ar PVN direktīvas 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodokļa bāze atbilst atvērta tirgus vērtībai, ja starp iesaistītajiem nodokļa maksātājiem pastāv organizatoriskas saiknes, ja atlīdzība ir mazāka par atvērtā tirgus vērtību un ja pakalpojumu saņēmējam nav tiesību pilnībā atskaitīt PVN. Lai gan šajā gadījumā pirmais un trešais no šiem nosacījumiem esot izpildīti, joprojām pastāvot šaubas par to, kas jāsaprot ar “atvērtu tirgus vērtību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi lietas dalībnieki šajā tiesā nav vienisprātis, vai, lai noteiktu to pakalpojumu atvērtā tirgus vērtību, ko mātesuzņēmumi sniedz meitasuzņēmumiem, var piemērot PVN direktīvas 72. panta pirmo daļu. No šīs tiesību normas it īpaši izrietot, ka jēdziens “atvērta tirgus vērtība” attiecoties uz kopējo summu, kas pakalpojumu saņēmējam, ievērojot nesaistītu pušu darījuma principu, būtu jāmaksā neatkarīgam pakalpojumu sniedzējam, lai iegādātos attiecīgos pakalpojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Högkullen uzskata, ka dažādie pakalpojumi, ko mātesuzņēmums sniedz saviem meitasuzņēmumiem, jāvērtē atsevišķi un ka līdzvērtīgus pakalpojumus var brīvi iegādāties tirgū. Turpretim nodokļu iestāde uzskata, ka mātesuzņēmumu veikta aktīva meitasuzņēmumu pārvaldība ir viens vienots pakalpojums, kura ekvivalents atvērtajā tirgū starp neatkarīgām pusēm nepastāv. Tā kā runa esot par grupas, ko veido mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, pašu pakalpojumiem, to atvērtā tirgus vērtība nevarot tikt noteikta saskaņā ar PVN direktīvas 72. panta pirmo daļu, bet tā esot jānosaka, pamatojoties uz 72. panta otrās daļas noteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa uzskata, ka Tiesai jāprecizē, vai var uzskatīt, tāpat kā to dara nodokļu iestāde, ka salīdzināmi pakalpojumi, kas tirgū tiek brīvi piedāvāti saistībā ar attiecīgo pakalpojumu veidu, nepastāv un tātad PVN direktīvas 72. un 80. pantam atbilst tas, ka šādā gadījumā atvērtā tirgus vērtība vienmēr tiek noteikta, pamatojoties uz šīs direktīvas 72. panta otrajā daļā noteikto alternatīvo noteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par 72. panta otro daļu, pastāvot arī viedokļu atšķirības starp šajā tiesā izskatāmās lietas dalībniekiem. Saskaņā ar šo tiesību normu atvērtā tirgus vērtība ir summa, kas nav mazāka par izdevumiem, kuri nodokļa maksātājam radušies, sniedzot pakalpojumus. Högkullen uzskata, ka palielinātās pašizmaksas metode, ko tā izmanto, lai aprēķinātu attiecīgo atlīdzību, izraisa to, ka šī atlīdzība ir vismaz vienāda ar izmaksām, kas tai radušās saistībā ar pakalpojumu sniegšanu. Savukārt nodokļu iestāde uzskata, ka visas mātesuzņēmuma izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar meitasuzņēmumiem sniegto pakalpojumu sniegšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tad, ja mātesuzņēmuma vienīgā darbība ir aktīvi pārvaldīt tā meitasuzņēmumus un ja šī sabiedrība ir atskaitījusi visu saistībā ar šīm izmaksām priekšnodoklī samaksāto PVN, PVN direktīvas 72. un 80. pantam atbilst tas, ka visas minētās sabiedrības izmaksas, tostarp akcionāra izmaksas, ir izmaksas, kas radušās vienai un tai pašai sabiedrībai, sniedzot pakalpojumus saviem meitasuzņēmumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Högsta förvaltningsdomstolen (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-5">
      “1) Vai ar PVN direktīvas 72. un 80. pantu ir saderīgi piemērot valsts tiesību normas par nodokļa bāzes pārvērtēšanu tādējādi, ka tad, ja mātesuzņēmums saviem meitasuzņēmumiem sniedz tādus pakalpojumus, kādi tiek aplūkoti šajā lietā, šie pakalpojumi vienmēr ir [grupas] pakalpojumi, kuru atvērtā tirgus vērtību nevar noteikt, izmantojot tādu salīdzinājumu, kāds paredzēts [šīs direktīvas 72. panta pirmajā daļā]?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-5">
      2) Vai ar PVN direktīvas 72. un 80. pantu ir saderīgi piemērot valsts tiesību normas par nodokļa bāzes pārvērtēšanu tādējādi, ka mātesuzņēmuma kopējie izdevumi, tostarp kapitāla piesaistīšanas un akcionāru izmaksas, ir izmaksas, kas radušās, sabiedrībai sniedzot pakalpojumus saviem meitasuzņēmumiem, ja mātesuzņēmuma vienīgā darbība ir tā meitasuzņēmumu aktīva pārvaldība un ja mātesuzņēmums ir atskaitījis visu priekšnodokli, kas samaksāts par tā iegādēm?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai PVN direktīvas 72. un 80. pants jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka pakalpojumus, kurus mātesuzņēmums sniedz meitasuzņēmumiem to aktīvas pārvaldības ietvaros, nodokļu iestāde visos gadījumos uzskata par vienotu pakalpojumu un tas izslēdz iespēju, ka šo pakalpojumu atvērtā tirgus vērtība varētu tikt noteikta, izmantojot šīs direktīvas 72. panta pirmajā daļā paredzēto salīdzināšanas metodi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāatgādina, ka atbilstoši PVN direktīvas 73. pantā paredzētajam vispārīgajam noteikumam preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, uz ko neattiecas šīs direktīvas 74. līdz 77. pants, nodokļa bāze ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas, tostarp subsīdijas, kas tieši saistītas ar šo darījumu cenām. Tātad runa ir par atlīdzību, par kuru puses ir vienojušās un kuru nodokļa maksātājs faktiski ir saņēmis, nevis par vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar tādiem objektīviem kritērijiem kā tirgus vērtība vai nodokļu iestādes noteiktā atsauces vērtība (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 7. novembris, Tulică un Plavoşin, C‑249/12 un C‑250/12, EU:C:2013:722, 33. punkts, kā arī 2021. gada 25. novembris, Amper Metal, C‑334/20, EU:C:2021:961, 28. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai novērstu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ar PVN direktīvas 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir ieviests izņēmums no tās 73. pantā paredzētā vispārīgā noteikuma (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 25. novembris, Amper Metal, C‑334/20, EU:C:2021:961, 29. punkts), ciktāl tas ļauj uzskatīt, ka nodokļa bāze ir darījuma atvērtā tirgus vērtība, ja, pirmkārt, šis darījums ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana saņēmējiem, ar kuriem pastāv ģimenes saites vai citas ciešas personiskas saites, organizatoriskas, īpašuma, dalības, finansiālas vai juridiskas saites; otrkārt, atlīdzība ir mazāka par atvērtā tirgus vērtību un, treškārt, piegādes vai pakalpojumu saņēmējam nav tiesību pilnībā atskaitīt PVN.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā attiecībā uz pakalpojumiem, kurus Högkullen sniedzis saviem meitasuzņēmumiem, nav strīda par to, ka PVN direktīvas 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas pirmais un trešais nosacījums, kas norādīti šī sprieduma iepriekšējā punktā, ir izpildīti. Savukārt pastāv šaubas par otrā nosacījuma par “atvērtā tirgus vērtību” piemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis jēdziens PVN direktīvas 72. panta pirmajā daļā ir definēts kā “pilna summa, ko pircējs vai saņēmējs tajā tirdzniecības stadijā, kurā veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, godīgas konkurences apstākļos par attiecīgo preču vai pakalpojumu saņemšanu maksātu piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam, kas nesniedz priekšrocības, tās dalībvalsts teritorijā, kur par attiecīgo darījumu uzliek nodokli”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nodokļu iestāde apgalvo, ka tādos apstākļos kā pamatlietā principā nav iespējams noteikt atvērta tirgus vērtību saskaņā ar šī 72. panta pirmo daļu, jo mātesuzņēmuma veikta aktīva meitasuzņēmumu pārvaldība ir vienots un saskaņots pakalpojums, kura ekvivalents nepastāv starp neatkarīgām pusēm brīvajā tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka tad, ja darījums sastāv no elementu un darbību kopuma, jāņem vērā visi apstākļi, kādos notiek attiecīgais darījums, lai noteiktu, vai PVN mērķiem ar šo darījumu tiek sniegti divi vai vairāki atsevišķi pakalpojumi vai vienots pakalpojums (spriedumi, 2024. gada 18. aprīlis, Companhia União de Crédito Popular, C‑89/23, EU:C:2024:333, 34. punkts, un 2024. gada 17. oktobris, Digital Charging Solutions, C‑60/23, EU:C:2024:896, 46. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši, lai gan no PVN direktīvas 1. panta 2. punkta otrās daļas izriet, ka parasti katrs darījums attiecībā uz PVN jāuzskata par atsevišķu un neatkarīgu, tādu darījumu, kas no ekonomiskā viedokļa ir tikai viens pakalpojums, nevar mākslīgi sadalīt, lai neizkropļotu PVN sistēmas darbību. Vienots pakalpojums pastāv tad, ja vairāki elementi vai darbības, ko nodokļa maksātājs sniedz klientam, ir tik cieši saistīti, ka tie objektīvi veido vienu nedalāmu saimniecisku pakalpojumu, kura sadalīšana būtu mākslīga (spriedumi, 2024. gada 18. aprīlis, Companhia União de Crédito Popular, C‑89/23, EU:C:2024:333, 35. punkts, un 2024. gada 17. oktobris, Digital Charging Solutions, C‑60/23, EU:C:2024:896, 47. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt noteiktos apstākļos vairāki pakalpojumi, kuri formāli ir nošķirti un kurus varētu sniegt atsevišķi – un šādi tie varētu tikt atsevišķi aplikti ar nodokli vai atbrīvoti no tā – jāuzskata par vienotu darījumu, ja tie nav neatkarīgi (spriedumi, 2024. gada 18. aprīlis, Companhia União de Crédito Popular, C‑89/23, EU:C:2024:333, 36. punkts, un 2024. gada 17. oktobris, Digital Charging Solutions, C‑60/23, EU:C:2024:896, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā tas it īpaši ir tad, ja viena vai vairākas sastāvdaļas ir uzskatāmas par tādām, kas veido galveno pakalpojumu, bet pārējās sastāvdaļas tieši pretēji uzskatāmas par vienu vai vairākiem papildpakalpojumiem, uz kuriem attiecas tāds pats nodokļu režīms kā uz galveno pakalpojumu. Šajā ziņā vērā ņemamais kritērijs ir tas, ka no vidusmēra patērētāja viedokļa pakalpojumam nav autonoma mērķa. Tādējādi pakalpojums uzskatāms par galvenā pakalpojuma papildpakalpojumu tad, ja tas pats par sevi nav klienta mērķis, bet veids, kā visērtāk saņemt galveno pakalpojumu (spriedumi, 2024. gada 18. aprīlis, Companhia União de Crédito Popular, C‑89/23, EU:C:2024:333, 37. punkts, un 2024. gada 17. oktobris, Digital Charging Solutions, C‑60/23, EU:C:2024:896, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā faktam, ka tiek izrakstīts rēķins par vienotu cenu vai ka līgumā ir paredzētas atsevišķas cenas, nav izšķirošas nozīmes, lai noteiktu, vai jāsecina, ka pastāv vairāki atsevišķi un neatkarīgi darījumi vai vienots darījums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1999. gada 25. februāris, CPP, C‑349/96, EU:C:1999:93, 31. punkts, un 2010. gada 2. decembris, Everything Everywhere, C‑276/09, EU:C:2010:730, 29. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā pakalpojumi, ko Högkullen sniedzis saviem meitasuzņēmumiem, konkrētāk, bija uzņēmuma vadības pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumi, ieguldījumu pakalpojumi, kā arī informātikas un personāla administrācijas pakalpojumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šī sprieduma 26.–30. punktā atgādināto judikatūru, nevar uzskatīt, ka šādi pakalpojumi principā ir tik cieši saistīti, ka tie objektīvi veido vienotu, ekonomiski nedalāmu pakalpojumu un tātad vienotu pakalpojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā ģenerāladvokāte norādījusi secinājumu 43. un 44. punktā, pirmkārt, minētajiem pakalpojumiem, pat ja tie tiek sniegti kopā, šķiet, katram ir raksturīgs un identificējams raksturs. Otrkārt, tas, ka katrs meitasuzņēmums maksā Högkullen kopēju cenu par visiem pakalpojumiem, ko tā sniedz, nevar būt noteicošais pakalpojumu jomā grupas ietvaros, jo pretējā gadījumā grupa pati varētu ietekmēt kvalifikāciju, kāda šiem pakalpojumiem jāpiešķir PVN mērķiem, ņemot vērā nolīgto atlīdzības kārtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka PVN direktīvas 72. un 80. pants jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka pakalpojumus, kurus mātesuzņēmums sniedz meitasuzņēmumiem to aktīvas pārvaldības ietvaros, nodokļu iestāde visos gadījumos uzskata par vienotu pakalpojumu un tas izslēdz iespēju, ka šo pakalpojumu atvērtā tirgus vērtība varētu tikt noteikta, izmantojot šīs direktīvas 72. panta pirmajā daļā paredzēto salīdzināšanas metodi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā lūdz interpretēt PVN direktīvas 72. panta otro daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šis jautājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka PVN direktīvas interpretācija ļautu pieņemt, ka gadījumā, ja mātesuzņēmums aktīvi pārvalda tā meitasuzņēmumus, nepastāv tādi salīdzināmi pakalpojumi, kas brīvi tiktu piedāvāti tirgū. Ja šis pieņēmums būtu pareizs, būtu jānosaka, vai šai direktīvai atbilst tas, ka šajā gadījumā atvērto tirgus vērtību vienmēr nosaka, pamatojoties uz attiecīgo pakalpojumu unikālo raksturu saskaņā ar minētās direktīvas 72. panta otrajā daļā paredzēto alternatīvo noteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no pamatojuma atbildei uz pirmo jautājumu, nevar piekrist apgalvojumam, ka mātesuzņēmuma sniegtie pakalpojumi meitasuzņēmumiem to aktīvas pārvaldības ietvaros vienmēr ir vienots pakalpojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos uz otro jautājumu nav jāatbild.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-81" title="page-8">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-82" title="page-8">
      Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 72. un 80. pants
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-83" title="page-8">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-84" title="page-8">
      tie nepieļauj, ka pakalpojumus, kurus mātesuzņēmums sniedz meitasuzņēmumiem to aktīvas pārvaldības ietvaros, nodokļu iestāde visos gadījumos uzskata par vienotu pakalpojumu un tas izslēdz iespēju, ka šo pakalpojumu atvērtā tirgus vērtība varētu tikt noteikta, izmantojot šīs direktīvas 72. panta pirmajā daļā paredzēto salīdzināšanas metodi.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-85" title="page-8">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – zviedru.</p>
</body>
</html>
