–

Maximilian Schrems vārdā – K. Raabe‑Stuppnig, Rechtsanwältin,

–

Meta Platforms Ireland Ltd vārdā – K. Hanschitz, H.‑G. Kamann, S. Khalil, B. Knötzl un A. Natterer, Rechtsanwälte,

–

Austrijas valdības vārdā – A. Posch, J. Schmoll, C. Gabauer, G. Kunnert un E. Riedl, pārstāvji,

–

Francijas valdības vārdā – R. Bénard un A.‑L. Desjonquères, pārstāvji,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri pārstāve, kam palīdz E. De Bonis, avvocato dello Stato,

–

Portugāles valdības vārdā – P. Barros da Costa, A. Pimenta, J. Ramos un C. Vieira Guerra, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Bouchagiar, F. Erlbacher, M. Heller un H. Kranenborg, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “VDAR”) 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, kā arī 9. panta 1. punktu un 2. punkta e) apakšpunktu.

2

Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp sociālā tīkla Facebook lietotāju Maximilian Schrems un Meta Platforms Ireland Ltd, agrāk – Facebook Ireland Ltd, kuras juridiskā adrese ir Īrijā, par to, ka šī sabiedrība esot nelikumīgi apstrādājusi šā lietotāja personas datus.

3

VDAR 1., 4., 39., 42., 43., 50. un 51. apsvērumā teikts:

[..]

[..]

[..]

[..]

4

Šīs regulas 4. pantā noteikts:

“Šajā regulā:

[..]

[..]

[..]

[..].”

5

Minētās regulas 5. panta “Personas datu apstrādes principi” 1. un 2. punktā noteikts:

“1.   Personas dati:

[..]

2.   Pārzinis ir atbildīgs par atbilstību 1. punktam un var to uzskatāmi parādīt (“pārskatatbildība”).”

6

Šīs pašas regulas 6. pants “Apstrādes likumīgums” formulēts šādi:

“1.   Apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:

[..]

4.   Ja apstrāde citā nolūkā nekā tajā, kādā personas dati tika vākti, nav balstīta uz datu subjekta piekrišanu vai uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgs un samērīgs pasākums, lai aizsargātu 23. panta 1. punktā minētos mērķus, pārzinis, lai pārliecinātos, vai apstrāde citā nolūkā ir savietojama ar nolūku, kādā personas dati sākotnēji tika vākti, cita starpā ņem vērā:

7

VDAR 7. pantā “Nosacījumi piekrišanai” noteikts:

“1.   Ja apstrāde pamatojas uz piekrišanu, pārzinim ir jāspēj uzskatāmi parādīt, ka datu subjekts ir piekritis savu personas datu apstrādei.

[..]

3.   Datu subjektam ir tiesības atsaukt savu piekrišanu jebkurā laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma. Datu subjektam jābūt par to informētam, pirms viņš dod savu piekrišanu. Atsaukt piekrišanu ir tikpat viegli kā to dot.

4.   Novērtējot to, vai piekrišana ir dota brīvi, maksimāli ņem vērā to, vai cita starpā līguma izpilde, tostarp pakalpojuma sniegšana, ir atkarīga no piekrišanas tādai personas datu apstrādei, kura nav nepieciešama minētā līguma izpildei.”

8

Šīs regulas 9. pantā “Īpašu kategoriju personas datu apstrāde” noteikts:

“1.   Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ir piemērojams kāds no šādiem pamatojumiem:

[..]

[..].”

9

Minētās regulas 13. pantā “Informācija, kas jāsniedz, ja personas dati ir iegūti no datu subjekta” noteikts:

“1.   Ja datu subjekta personas datus vāc no datu subjekta, pārzinis personas datu iegūšanas laikā datu subjektam sniedz visu šādu informāciju:

[..]

[..]

3.   Ja pārzinis paredz personas datus turpmāk apstrādāt citā nolūkā, kas nav nolūks, kādā personas dati tika vākti, pārzinis pirms minētās turpmākās apstrādes informē datu subjektu par minēto citu nolūku un sniedz tam visu attiecīgo papildu informāciju, kā minēts 2. punktā.

[..]”

10

Šīs pašas regulas 25. panta 2. punktā noteikts:

“Pārzinis īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc noklusējuma tiek apstrādāti tikai tādi personas dati, kas ir nepieciešami katram konkrētajam apstrādes nolūkam. Minētais pienākums attiecas uz vākto personas datu apjomu, to apstrādes pakāpi, glabāšanas laikposmu un to pieejamību. Jo īpaši – ar šādiem pasākumiem nodrošina, ka pēc noklusējuma personas datus bez personas līdzdalības nedara pieejamus nenoteiktam fizisku personu skaitam.”

11

Meta Platforms Ireland, kas pārvalda tiešsaistes sociālā tīkla Facebook pakalpojumu piedāvājumu Eiropas Savienībā, ir šā sociālā tīkla lietotāju datu pārzinis Savienībā. Austrijā šai sabiedrībai nav filiāles. Meta Platforms Ireland nodarbojas ar tādu pakalpojumu popularizēšanu – tostarp adresē www.facebook.com –, kuri privātiem lietotājiem līdz 2023. gada 5. novembrim tika sniegti bez maksas. Kopš 2023. gada 6. novembra šie pakalpojumi bez maksas ir pieejami vairs tikai tiem lietotājiem, kuri ir piekrituši, ka viņu personas dati tiek vākti un izmantoti, lai viņiem nosūtītu personalizētu reklāmu; tai pat laikā lietotājiem ir iespēja iegādāties maksas abonementu, lai piekļūtu minēto pakalpojumu versijai, nesaņemot mērķorientētu reklāmu.

12

Tiešsaistes sociālā tīkla Facebook uzņēmējdarbības modelis ir balstīts uz finansējumu, kas gūts no tiešsaistes reklāmas, kura mērķorientēti tiek nosūtīta individuālajiem sociālā tīkla lietotājiem atbilstoši tostarp viņu patēriņa paradumiem, interesēm un personīgajai situācijai. Tehniski šāda reklāma ir padarīta par iespējamu, automatizēti izveidojot detalizētus gan šā tīkla, gan Meta grupas līmenī piedāvāto tiešsaistes pakalpojumu lietotāju profilus.

13

Lai apstrādātu sociālā tīkla Facebook lietotāju personas datus, Meta Platforms Ireland balstās uz lietotāja līgumu, kuru šie lietotāji noslēdz, nospiežot pogu “reģistrēties”, un kuram atbilstoši tie piekrīt šīs sabiedrības noteiktajiem vispārīgajiem noteikumiem. Pamatlietas faktu norises laikā šiem noteikumiem bija jāpiekrīt, lai izmantotu sociālo tīklu Facebook. Saistībā ar lietotāju personas datu apstrādi vispārīgajos noteikumos ir norādīts uz minētās sabiedrības noteikto datu un sīkdatņu izmantošanas politiku. Saskaņā ar to Meta Platforms Ireland vāc lietotāju un viņu ierīču datus par lietotāju darbībām gan sociālajā tīklā, gan ārpus tā un sasaista šos datus ar attiecīgo lietotāju Facebook kontiem. Dati par darbībām ārpus sociālā tīkla (“off‑Facebook dati”) tiek iegūti, pirmkārt, no trešo personu tādu tīmekļvietņu un lietotņu aplūkošanas, kas ir savienotas ar Facebook, izmantojot programmēšanas saskarnes, un, otrkārt, no citu Meta grupai piederošu tiešsaistes pakalpojumu, tostarp konkrēti Instagram un WhatsApp, lietošanas.

14

Pirms VDAR stāšanās spēkā Facebook lietotāji to datu apstrādei saskaņā ar tolaik piemērojamajiem atbildētājas pakalpojuma lietošanas noteikumiem deva nepārprotamu piekrišanu. Ņemot vērā VDAR stāšanos spēkā 2018. gada 25. maijā, Meta Platforms Ireland2018. gada 19. aprīlī pieņēma jaunus pakalpojuma lietošanas noteikumus un piedāvāja tos apstiprināt saviem lietotājiem. Tā kā M. Schrems konts tika bloķēts, viņš, lai turpinātu lietot Facebook, piekrita jaunajiem pakalpojuma lietošanas noteikumiem. Šī piekrišana bija nepieciešama, lai viņš varētu saglabāt piekļuvi savam kontam un lietot attiecīgos pakalpojumus.

15

Meta Platforms Ireland ieviesa vairākus “rīkus” (tools), lai lietotāji varētu gūt pārskatu un kontroli, kādi viņu dati ir saglabāti. Šajos rīkos ir redzami nevis visi apstrādātie dati, bet gan tikai tie, kas, pēc šā uzņēmuma domām, ir interesanti un būtiski lietotājiem. Tādējādi lietotājs, kurš to pieprasa, var redzēt, piemēram, ka viņš ir atvēris kādu lietotni, izmantojot savu Facebook profilu, apmeklējis kādu tīmekļvietni, veicis kādu konkrētu meklēšanu vai pirkumu vai arī noklikšķinājis uz kādas reklāmas.

16

Meta Platforms Ireland izmanto sīkdatnes, sociālos spraudņus un pikseļus, kā norādīts tās pakalpojuma lietošanas noteikumos un politikas izklāstos. Ar sīkdatņu palīdzību tā spēj noteikt aplūkojumu avotu. Bez sīkdatņu iespējošanas daudzus Meta Platforms Ireland sniegtos pakalpojumus nav iespējams izmantot. Facebook sociālos spraudņus trešo personu tīmekļvietņu pārvaldītāji ievieto savās vietnēs. Visizplatītākā ir Facebook poga “Patīk”. Ikreiz, kad tiek aplūkotas tīmekļvietnes, kurās ir šī poga, Meta Platforms Ireland tiek pārsūtītas izmantotajā ierīcē ievietotās sīkdatnes, apmeklētās vietnes URL un citi dati, piemēram, IP adrese vai pulksteņlaiks. Tālab nav nepieciešams, lai lietotājs būtu uzklikšķinājis uz pogas “Patīk”, jo ar to vien, ka tiek aplūkota tīmekļvietne, kurā ir šāds spraudnis, pietiek, lai šie dati pēc tam tiktu nosūtīti šai sabiedrībai.

17

No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka spraudņi ir atrodami arī politisko partiju tīmekļvietnēs un homoseksuālai mērķauditorijai paredzētās vietnēs, kuras bija apmeklējis M. Schrems. Šo spraudņu dēļ Meta Platforms Ireland varēja izsekot M. Schrems darbībām internetā, un šā apstākļa dēļ tika ievākti vairāki sensitīvi personas dati.

18

Gluži tāpat kā sociālie spraudņi arī pikseļi var tikt ievietoti tīmekļvietņu lapās un ļauj vākt informāciju par lietotājiem, kuri apmeklējuši šīs lapas, tostarp tālab, lai mērītu un optimizētu tajās izvietojamo reklāmu. Piemēram, iekļaujot Facebook pikseli savās tīmekļvietnēs, to pārvaldītāji no Meta Platforms Ireland var saņemt pārskatus par to personu skaitu, kuras ir redzējušas viņu reklāmu Facebook tīklā un pēc tam pieslēgušās viņu tīmekļvietnei, lai to aplūkotu vai veiktu pirkumu.

19

Tādējādi sociālie spraudņi un pikseļi kopā ar sīkdatnēm ir būtisks internetā izvietojamās reklāmas elements, jo lielākā daļa internetā pieejamā satura tiek finansēta no reklāmas. Konkrēti – spraudņi ļauj piedāvāt lietotājiem pielāgotus sludinājumus, savukārt pikseļi reklāmdevējiem kalpo tam, lai izmērītu reklāmas kampaņu rezultātus, kā arī lai iegūtu informāciju par lietotāju mērķgrupām.

20

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka M. Schrems nav atļāvis Meta Platforms Ireland personalizētas reklāmas nolūkos apstrādāt no reklāmdevējiem un citiem partneriem saņemtos viņa personas datus par viņa darbībām ārpus Facebook. Tomēr dažus M. Schrems datus Meta Platforms Ireland esot ieguvusi, izmantojot trešo personu tīmekļvietnēs ievietotās sīkdatnes, sociālos spraudņus un līdzīgas tehnoloģijas, un šī sabiedrība tos esot izmantojusi, lai pilnveidotu Facebook produktus un M. Schrems nosūtītu personalizētu reklāmu.

21

No šā nolēmuma arī izriet, ka M. Schrems savā Facebook profilā nav norādījis sensitīvus datus un ka tikai viņa “draugi” var vizualizēt viņa darbības vai informāciju, kas ietverta viņa “timeline” [laikjoslā], un ka viņa “draugu saraksts” nav publiski pieejams. M. Schrems arī izvēlējās neatļaut Meta Platforms Ireland izmantot mērķorientētas reklāmas nolūkos viņa profila lauciņus, kas attiecas uz viņa “attiecībām”, darbavietu, darbu un izglītību.

22

Tomēr, ņemot vērā Meta Platforms Ireland rīcībā esošos datus, tā var arī identificēt M. Schrems interesi par tādiem sensitīviem tematiem kā veselība, seksuālā orientācija, etniskās grupas un politiskās partijas, un tas ļauj adresēt viņam tādu reklāmu, kas vērsta, piemēram, uz kādas seksuālās orientācijas vai politiskās pārliecības pārstāvjiem.

23

Tādējādi, pirmkārt, M. Schrems saņēma ar kādu Austrijas politiķi saistītu reklāmu, kuras pamatā bija Meta Platforms Ireland veiktā analīze, saskaņā ar kuru viņam esot kas kopīgs ar citiem lietotājiem, kuri šo politiķi bija atzīmējuši ar norādi “Patīk”. Otrkārt, M. Schrems arī regulāri saņēma homoseksuālai auditorijai domātas reklāmas un uzaicinājumus uz attiecīgiem pasākumiem, lai arī viņš nekad iepriekš nebija interesējies par šiem pasākumiem un nezināja, kur tie notiek. Šīs reklāmas un uzaicinājumi esot nevis tieši balstīti uz pamatlietā esošā prasītāja un viņa “draugu” seksuālo orientāciju, bet gan uz viņu interešu centru analīzi, šajā gadījumā uz apstākli, ka viens no M. Schrems draugiem esot atzīmējis kādu preci, nospiežot pogu “Patīk”.

24

M. Schrems izanalizēja, kādus secinājumus var izdarīt no viņa draugu saraksta, un no šīs analīzes izriet, ka viņš ir pildījis civilo dienestu Sarkanajā Krustā Zalcburgā un ka viņš ir homoseksuāla persona. Turklāt Meta Platforms Ireland rīcībā esošajā viņa ārpus Facebook veikto darbību sarakstā tostarp ir ietvertas homoseksuālu personu iepazīšanās lietotnes un vietnes, kā arī kādas Austrijas politiskās partijas tīmekļvietne. Uzkrātajos prasītāja pamatlietā datos esot arī kāda e‑pasta adrese, kas nebija norādīta viņa Facebook profilā, bet kuru viņš bija izmantojis, lai nosūtītu pieprasījumus Meta Platforms Ireland.

25

No iesniedzējtiesas nolēmuma arī izriet, ka M. Schrems publiski pauž, ka ir homoseksuāla persona. Tomēr savā Facebook profilā viņš savu seksuālo orientāciju nekad nav minējis.

26

M. Schrems vērsās Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien (Vīnes Civillietu apgabaltiesa, Austrija) un norādīja, ka ar viņa personas datu apstrādi, ko veikusi Meta Platforms Ireland, esot pārkāptas vairākas VDAR normas. Pēc viņa domām, viņa piekrišana atbildētājas pamatlietā digitālās platformas lietošanas noteikumiem neatbilst šīs regulas 6. panta 1. punkta un 7. panta prasībām. Turklāt Meta Platforms Ireland apstrādājot sensitīvus prasītāja pamatlietā datus minētās regulas 9. panta izpratnē, nesaņēmusi šīs pašas regulas 7. pantā prasīto piekrišanu. Derīgas piekrišanas neesot arī to M. Schrems personas datu apstrādei, kurus Meta Platforms Ireland esot saņēmusi no trešām personām. Šajā kontekstā M. Schrems lūdza tostarp likt atbildētājai izbeigt apstrādāt viņa personas datus personalizētas reklāmas nolūkos, kā arī izmantot datus, kuri izriet no trešo personu tīmekļvietņu aplūkošanas un kurus ieguvušas šīs trešās personas.

27

Savukārt Meta Platforms Ireland uzskatīja, ka M. Schrems datu apstrāde ir veikta saskaņā ar tiešsaistes sociālā tīkla lietošanas noteikumiem, kas esot saderīgi ar VDAR prasībām. Šī datu apstrāde esot likumīga un balstīta nevis uz prasītāja pamatlietā piekrišanu, kas prasīta šīs regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, bet gan uz citiem pamatojumiem, tostarp galvenokārt uz to, ka šī apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu viņa ar atbildētāju pamatlietā noslēgto līgumu minētās regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

28

Pamatlietā Tiesai jau ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, saistībā ar kuru tika pasludināts 2018. gada 25. janvāra spriedums Schrems (C‑498/16, EU:C:2018:37). Pēc minētā sprieduma pasludināšanas Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien (Vīnes Civillietu apgabaltiesa, Austrija) ar 2020. gada 30. jūnija spriedumu noraidīja M. Schrems prasījumus. Arī Oberlandesgericht Wien (Apelācijas tiesa Vīnē, Austrija) noraidīja M. Schrems iesniegto apelācijas sūdzību par minēto spriedumu, pamatojoties it īpaši uz to, ka viņa kā tiešsaistes platformas lietotāja personas datu apstrāde, t.sk. personalizētā reklāma, esot pušu starpā noslēgtā līguma par šīs platformas lietošanu neatņemama sastāvdaļa. Tātad šo datu apstrāde esot nepieciešama šā līguma izpildei VDAR 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

29

Izskatot M. Schrems revīzijas sūdzību, Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) norāda, ka Meta Platforms Ireland uzņēmējdarbības modelis ir gūt ieņēmumus, izmantojot mērķorientētu reklāmu un komerciālo saturu, kas balstās uz Facebook lietotāju izvēlēm un interesēm, apstrādājot šo lietotāju personas datus. Tā kā šī apstrāde ļauj Facebook lietotājiem piedāvāt pakalpojumus bez maksas, tā varētu tikt uzskatīta par nepieciešamu, lai izpildītu ar minētajiem lietotājiem noslēgto līgumu VDAR 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

30

Tomēr minētā tiesa uzskata, ka šai šauri interpretējamajai tiesību normai nevajadzētu atļaut šādu datu apstrādi bez datu subjekta piekrišanas.

31

Minētā tiesa arī norāda, ka Meta Platforms Ireland apstrādā personas datus, kas varētu būt klasificējami kā “sensitīvi” saskaņā ar VDAR 9. panta 1. punktu.

32

Šajā gadījumā Meta Platforms Ireland apstrādā datus par M. Schrems politiskajiem uzskatiem un seksuālo orientāciju. Saskaņā ar Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) konstatējumiem M. Schrems publiski izsakās par savu seksuālo orientāciju. Proti, kādā 2019. gada 12. februārī Vīnē rīkotā paneļdiskusijā, kurā M. Schrems piedalījās pēc Eiropas Komisijas pārstāvniecības Austrijā uzaicinājuma, viņš norādīja uz savu seksuālo orientāciju, lai kritizēto veidu, kā Facebook apstrādā personas datus, tostarp viņa paša datus. Tomēr M. Schrems – kā arī toreiz norādījis – savā Facebook profilā šo privātās dzīves aspektu nekad nav minējis.

33

Tāpēc minētās tiesas ieskatā rodas jautājums, vai attiecīgais lietotājs ir acīmredzami publiskojis savus sensitīvos personas datus un tādējādi atļāvis to apstrādi saskaņā ar VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

34

Šajos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1. Vai VDAR 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta normas jāinterpretē tādējādi, ka tādu tiešsaistes platformu līgumu vispārīgajos lietošanas noteikumos ietverto līguma noteikumu kā pamatlietā aplūkotie (konkrēti tādi līguma noteikumi kā: “Tā vietā, lai par to maksātu [..], izmantojot Facebook produktus, uz kuriem attiecas šie lietošanas noteikumi, piekrītat, ka varam Jums rādīt reklāmas [..]. Jūsu personas datus izmantojam [..], lai rādītu Jūsu interesēm piemērotākas reklāmas”), kas paredz personas datu apstrādi datu apkopošanai un analīzei reklāmas personalizācijas nolūkā, likumīgums ir jāizvērtē saskaņā ar VDAR 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām, skatot to kopsakarā ar 7. pantu, kuras nevar aizstāt ar atsauci uz VDAR 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu?

2. Vai VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts (datu minimizēšana) ir jāinterpretē tādējādi, ka visus personas datus, kas ir tādas platformas kā pamatlietā aplūkotā rīcībā (it īpaši, kurus platformā un ārpus tās snieguši datu subjekts vai trešās personas), nepastāvot laika vai datu veida ierobežojumiem, var apkopot, analizēt un apstrādāt mērķorientētas reklāmas nolūkos?

3. Vai VDAR 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams tādu datu apstrādei, kas (piemēram, reklāmas nolūkos) ļauj mērķorientēti filtrēt tādus īpašu kategoriju personas datus kā politiskos uzskatus vai seksuālo orientāciju, pat ja pārzinis nenošķir šos datus?

4. Vai VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, skatot to kopsakarā ar 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka savas seksuālās orientācijas izpaušana paneļdiskusijas vajadzībām ļauj apstrādāt citus datus attiecībā uz seksuālo orientāciju datu apkopošanas un analīzes nolūkā, lai personalizētu reklāmu?”

35

Ar 2022. gada 7. aprīļa lēmumu Tiesas priekšsēdētājs apturēja šo tiesvedību līdz galīgā nolēmuma pasludināšanai lietā C‑252/21, Meta Platforms u.c.

36

Ar 2023. gada 7. jūlija lēmumu Tiesas priekšsēdētājs iesniedzējtiesai šajā lietā paziņoja par 2023. gada 4. jūlija spriedumu Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi) (C‑252/21, EU:C:2023:537), vaicājot, vai, ņemot vērā minēto spriedumu, tā vēlas pilnībā vai daļēji uzturēt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, un šā lūguma daļējas atsaukšanas gadījumā – izklāstīt iemeslus, kāpēc tā uztur kādu šā lūguma daļu.

37

Ar 2023. gada 19. jūlija rīkojumu, kas Tiesas kancelejā saņemts 2023. gada 9. augustā, iesniedzējtiesa atsauca pirmo un trešo prejudiciālo jautājumu, norādot, ka minētajā spriedumā ir sniegta atbilde uz šiem jautājumiem. Savukārt tā uzturēja otro un ceturto prejudiciālo jautājumu, norādot, ka minētajā spriedumā nav sniegta pilnīga atbilde uz tiem.

38

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tajā noteiktais “datu minimizēšanas” princips nepieļauj, ka visu personas datu kopums, kuru tāds pārzinis kā tiešsaistes sociālā tīkla platformas pārvaldītājs ir ieguvis no datu subjekta vai trešām personām un kurš ticis ievākts gan šajā platformā, gan ārpus tās, tiek apkopots, analizēts un apstrādāts mērķorientētas reklāmas nolūkos – bez ierobežojuma laikā un šķirošanas atkarībā no šo datu iedabas.

39

Atbildētāja pamatlietā apgalvo, ka šis jautājums ir nepieņemams tāpēc, ka, pirmkārt, iesniedzējtiesa nav izskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ atbilde uz minēto jautājumu būtu noderīga pamatlietas atrisināšanai, un, otrkārt, ka šī tiesa ir balstījusies uz nepareizu pieņēmumu par faktiem, kļūdaini uzskatīdama, ka atbildētāja pamatlietā reklāmas nolūkos izmanto visus tās rīcībā esošos personas datus bez ierobežojuma laikā un šķirošanas atkarībā no šo datu iedabas.

40

Pirmām kārtām, par argumentu, ka iesniedzējtiesa nav izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka atbilde uz otro jautājumu būtu noderīga pamatlietas atrisināšanai, jāuzsver, cik nozīmīgi ir, lai valsts tiesa norādītu precīzus iemeslus, kuru dēļ tā interesējas par Savienības tiesību interpretāciju un uzskata, ka ir jāuzdod Tiesai prejudiciāli jautājumi (spriedumi, 2005. gada 6. decembris, ABNA u.c., C‑453/03, C‑11/04, C‑12/04 un C‑194/04, EU:C:2005:741, 46. punkts, un 2024. gada 29. februāris, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Savstarpējā uzticēšanās pārsūtīšanas gadījumā), C‑392/22, EU:C:2024:195, 85. punkts). Taču šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāsta izriet, ka iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai – pieņemot, ka pamatlietā aplūkotā apstrāde reklāmas nolūkos ir pamatota saskaņā ar VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, – atbildētājas pamatlietā šādi apstrādāto datu apjoms atbilst datu minimizēšanas principam vai, gluži pretēji, ar tik vērienīgu apstrādi netiek izpildīti pārziņa pienākumi saskaņā ar VDAR 5. pantu. Līdz ar to iemesli, kuru dēļ atbilde uz šo jautājumu ir noderīga pamatlietas atrisināšanai, pietiekami izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu.

41

Otrām kārtām, par argumentu, ka iesniedzējtiesa ir balstījusies uz nepareizu pieņēmumu par faktiem, jāteic, ka otrais prejudiciālais jautājums patiesībā ir balstīts uz premisu, ka, pirmkārt, kā norādīts šā sprieduma 20. punktā, lai gan M. Schrems nebija atļāvis Meta Platforms Ireland apstrādāt viņa personas datus saistībā ar viņa darbībām ārpus Facebook, šī sabiedrība tomēr, pamatojoties uz M. Schrems piekrišanu vispārīgajiem šā sociālā tīkla lietošanas noteikumiem, ir apstrādājusi vairākus no šiem datiem, kurus tā esot ieguvusi no trešām personām kā partneriem tostarp ar šo trešo personu tīmekļvietnēs ievietoto Facebook sīkdatņu un sociālo spraudņu palīdzību, un, otrkārt, šos personas datus Meta Platforms Ireland apstrādā bez ierobežojuma laikā un šķirošanas atkarībā no minēto datu iedabas.

42

Taču jāatgādina pastāvīgās judikatūras atziņa, ka ar LESD 267. pantu tiek ieviesta procedūra tiešai sadarbībai starp Tiesu un dalībvalstu tiesām. Šajā uz valsts tiesu un Tiesas funkciju nepārprotamu sadali balstītajā procedūrā ikviens lietas faktu vērtējums ir valsts tiesas kompetencē, jo tā, ņemot vērā lietas īpatnības, var noteikt, cik lielā mērā ir vajadzīgs prejudiciāls nolēmums, lai šī tiesa varētu taisīt spriedumu, un cik nozīmīgi lietā ir Tiesai uzdotie jautājumi, savukārt Tiesas ziņā ir spriest tikai par Savienības tiesību akta interpretāciju vai spēkā esamību, pamatojoties uz faktiem, kurus tai ir norādījusi valsts tiesa (spriedums, 2017. gada 25. oktobris, Polbud – Wykonawstwo, C‑106/16, EU:C:2017:804, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

43

Līdz ar to uz jautājumu, kas uzdots, pamatojoties uz šādu pieņēmumu – kura pamatotība tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai –, ir jāatbild.

44

Tāpēc otrais prejudiciālais jautājums ir pieņemams.

45

Pirmām kārtām, jāatgādina, ka VDAR mērķis – kā izriet no tās 1. panta un 1. un 10. apsvēruma – tostarp ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību fizisko personu pamattiesībām un pamatbrīvībām, jo īpaši Hartas 8. panta 1. punktā un LESD 16. panta 1. punktā nostiprinātajām viņu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar personas datu apstrādi (spriedums, 2024. gada 7. marts, IAB Europe, C‑604/22, EU:C:2024:214, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

46

Tālab šīs regulas II nodaļā ir noteikti personas datu apstrādes principi un III nodaļā – datu subjektu tiesības, kas jāievēro ikvienā personas datu apstrādē. It īpaši, neskarot minētās regulas 23. pantā paredzētās atkāpes, jebkurai personas datu apstrādei, pirmkārt, jāatbilst šīs pašas regulas 5. pantā noteiktajiem šādu datu apstrādes principiem un tās 6. pantā uzskaitītajiem likumīguma nosacījumiem un, otrkārt, tajā jāievēro VDAR 12.–22. pantā minētās datu subjekta tiesības (spriedums, 2024. gada 11. jūlijs, Meta Platforms Ireland (Pārstāvības prasība), C‑757/22, EU:C:2024:598, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

47

Kā Tiesa jau precizējusi, VDAR 5. pantā noteiktie personas datu apstrādes principi ir piemērojami kumulatīvi (spriedums, 2022. gada 20. oktobris, Digi, C‑77/21, EU:C:2022:805, 47. punkts).

48

Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar VDAR 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu personas dati jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā un ka atbilstoši šā 5. panta 1. punkta b) apakšpunktam šie dati jāvāc konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tos nedrīkst tālāk apstrādāt ar šiem nolūkiem nesavietojamā veidā.

49

Turklāt “datu minimizēšanas” principu nostiprinošajā šīs regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka personas datiem jābūt “adekvāt[iem], atbilstīg[iem] un [jā]ietver tikai [tas], kas nepieciešams to apstrādes nolūkos” (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 109. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

50

Šis princips – kā Tiesa jau nospriedusi – ir samērīguma principa izpausme (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 22. jūnijs, Latvijas Republikas Saeima (Pārkāpumu uzskaites punkti), C‑439/19, EU:C:2021:504, 98. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2024. gada 30. janvāris, Direktor na Glavna direktsia Natsionalna politsia pri MVR – Sofia, C‑118/22, EU:C:2024:97, 41. punkts).

51

Saskaņā ar VDAR 5. panta 2. punktā noteikto pārskatatbildības principu pārzinim jāspēj pierādīt, ka personas datu vākšanā un apstrādē tiek ievēroti šā panta 1. punktā noteiktie principi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 20. oktobris, Digi, C‑77/21, EU:C:2022:805, 24. punkts). Savukārt atbilstoši šīs regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktam, ja personas datus vāc no datu subjekta, pārzinim jāinformē datu subjekts par to, kādiem nolūkiem šos datus paredzēts apstrādāt, kā arī par šīs apstrādes juridisko pamatu (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 95. punkts).

52

Otrām kārtām, par tādas personas datu apstrādes kā šajā lietā aplūkotā ierobežojumu laikā jāatgādina Tiesas jau nospriestais, ka, ņemot vērā datu minimizēšanas principu, pārzinim ir pienākums ierobežot attiecīgo personas datu vākšanas laikposmu līdz tam, kas ir strikti nepieciešams, ievērojot iecerētās apstrādes mērķi (spriedums, 2022. gada 24. februāris, Valsts ieņēmumu dienests (Personas datu apstrāde nodokļu administrēšanas vajadzībām), C‑175/20, EU:C:2022:124, 79. punkts).

53

Proti, jo ilgāk šādi dati tiek glabāti, jo lielāka ir ietekme uz datu subjekta interesēm un privāto dzīvi un jo augstākas ir prasības attiecībā uz šo datu glabāšanas likumīgumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 7. decembris, SCHUFA Holding (Atbrīvošana no atlikušajām parādsaistībām), C‑26/22 un C‑64/22, EU:C:2023:958, 95. punkts).

54

Jānorāda arī VDAR 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktais, proti, ka personas dati jāglabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā.

55

Tādējādi no šā panta formulējuma ir nepārprotami redzams, ka tajā nostiprinātā “glabāšanas ierobežojuma” princips prasa, lai pārzinis atbilstoši šā sprieduma 51. punktā atgādinātajam pārskatatbildības principam spētu pierādīt, ka personas datus glabā vienīgi tik ilgi, cik nepieciešams, lai īstenotu nolūkus, kādiem tie ir ievākti vai vēlāk apstrādāti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 20. oktobris, Digi, C‑77/21, EU:C:2022:805, 53. punkts).

56

No tā izriet – kā Tiesa jau nospriedusi –, ka pat datu apstrāde, kas sākotnēji bija likumīga, laika gaitā var kļūt pretēja VDAR tiesību normām, ja šie dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādiem tie tika vākti vai vēlāk apstrādāti, un ka minētie dati jāizdzēš, kad šie nolūki ir īstenoti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 20. oktobris, Digi, C‑77/21, EU:C:2022:805, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).

57

Šādos apstākļos, kā secinājumu 22. punktā būtībā norādījis ģenerāladvokāts, valsts tiesai, ņemot vērā visus lietā nozīmīgos apstākļus un piemērojot VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā atgādināto samērīguma principu, jāizvērtē, vai pārziņa veiktās personas datu glabāšanas ilgums ir pamatoti attaisnojams, ņemot vērā mērķi ļaut izplatīt personalizētas reklāmas.

58

Katrā ziņā sociālā tīkla platformas lietotāju personas datu glabāšana uz nenoteiktu laiku mērķorientētas reklāmas nolūkos jāuzskata par nesamērīgu iejaukšanos tiesībās, kas šiem lietotājiem ir garantētas VDAR.

59

Trešām kārtām, par apstākli, ka pamatlietā aplūkotie personas dati tiekot vākti, apkopoti, analizēti un apstrādāti mērķorientētas reklāmas nolūkos, nešķirojot atkarībā no šo datu iedabas, jāatgādina Tiesas jau nospriestais, ka, ņemot vērā VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto datu minimizēšanas principu, pārzinis nedrīkst vispārīgi un nediferencējot ievākt personas datus un tam jāatturas no tādu datu vākšanas, kuri nav strikti nepieciešami apstrādes nolūkos (spriedums, 2022. gada 24. februāris, Valsts ieņēmumu dienests (Personas datu apstrāde nodokļu administrēšanas vajadzībām), C‑175/20, EU:C:2022:124, 74. punkts).

60

Tāpat jānorāda, ka šīs regulas 25. panta 2. punktā pārzinim ir prasīts īstenot atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc noklusējuma tiek apstrādāti tikai tādi personas dati, kas nepieciešami katram konkrētajam apstrādes nolūkam. Šī norma noteic, ka šī prasība attiecas uz vākto personas datu apjomu, to apstrādes pakāpi, kā arī glabāšanas laikposmu.

61

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Meta Platforms Ireland vāc Facebook lietotāju, t.sk. M. Schrems, personas datus par šo lietotāju darbībām gan šajā sociālajā tīklā, gan ārpus tā, tostarp konkrēti datus par šīs tiešsaistes platformas, kā arī trešo personu tīmekļvietņu un lietotņu aplūkošanu, un izseko arī lietotāju tīklklejošanas paradumiem šajās vietnēs, izmantojot attiecīgajās tīmekļvietnēs ievietotus sociālos spraudņus un pikseļus.

62

Taču, kā Tiesa jau nospriedusi, šāda apstrāde ir jo īpaši plaša, jo tā attiecas uz potenciāli neierobežotu datu apjomu un tai ir būtiska ietekme uz lietotāju, kura lielu daļu vai pat gandrīz visas darbības tiešsaistē vēro Meta Platforms Ireland, un tas var tam radīt viņa privātās dzīves nepārtrauktas uzraudzības sajūtu (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 118. punkts).

63

Šādos apstākļos pamatlietā aplūkotā datu apstrāde rada tādu nopietnu iejaukšanos datu subjektu pamattiesībās – konkrēti viņu tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā –, kura, ja vien iesniedzējtiesas veicamajās pārbaudēs neizrādās citādi, nešķiet pamatoti attaisnojama, ņemot vērā mērķi ļaut izplatīt mērķorientētas reklāmas.

64

Lai kā arī būtu, visa sociālā tīkla platformas rīcībā esošo personas datu kopuma nediferencēta izmantošana reklāmas nolūkiem neatkarīgi no šo datu sensitivitātes pakāpes nešķiet esam samērīga iejaukšanās tiesībās, kas šīs platformas lietotājiem ir garantētas VDAR.

65

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz otro jautājumu ir atbildams, ka VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tajā noteiktais “datu minimizēšanas” princips nepieļauj, ka visu personas datu kopums, kuru tāds pārzinis kā tiešsaistes sociālā tīkla platformas pārvaldītājs ir ieguvis no datu subjekta vai trešām personām un kurš ticis ievākts gan šajā platformā, gan ārpus tās, tiek apkopots, analizēts un apstrādāts mērķorientētas reklāmas nolūkos – bez ierobežojuma laikā un šķirošanas atkarībā no šo datu iedabas.

66

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka persona par savu seksuālo orientāciju ir izteikusies kādā sabiedrībai pieejamā paneļdiskusijā, ļauj tiešsaistes sociālā tīkla platformas pārvaldītājam apstrādāt citus datus par šīs personas seksuālo orientāciju, kas eventuāli iegūti ārpus šīs platformas no trešo partneru lietotnēm un tīmekļvietnēm, lai tos apkopotu un analizētu ar nolūku šai personai piedāvāt personalizētu reklāmu.

67

Konkrētāk – iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai dēļ izteikumiem, ko M. Schrems veicis kādā paneļdiskusijā, viņam vairs nav tiesību uz VDAR 9. panta 1. punktā paredzēto aizsardzību un vai līdz ar to Facebook bija tiesīga apstrādāt citus datus par viņa seksuālo orientāciju.

68

Vispirms jānorāda, ka iesniedzējtiesas minētā paneļdiskusija, kurā M. Schrems izteicies par savu seksuālo orientāciju, notika 2019. gada 12. februārī un, kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, šajā datumā Meta Platforms Ireland jau apstrādāja personas datus par M. Schrems seksuālo orientāciju, tādējādi šie izteikumi bija veikti jau pēc šādas datu apstrādes sākšanas.

69

No tā izriet, ka ceturtais iesniedzējtiesas uzdotais jautājums jāsaprot kā tāds, kas attiecas vienīgi uz datu par M. Schrems seksuālo orientāciju apstrādi, ko Meta Platforms Ireland, iespējams, esot veikusi pēc 2019. gada 12. februāra. Tomēr iesniedzējtiesai saskaņā ar šā sprieduma 42. punktā atgādināto judikatūru jāpārbauda, vai šāda apstrāde pēc šā datuma patiešām ir notikusi.

70

Lai atbildētu uz šo jautājumu, pirmām kārtām, jāatgādina VDAR 51. apsvērumā teiktais, ka personas datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un brīvībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo to apstrādes konteksts varētu radīt nopietnu risku šīm pamattiesībām un brīvībām. Šajā apsvērumā ir precizēts, ka šādi personas dati nebūtu jāapstrādā, ja vien apstrāde nav atļauta konkrētos gadījumos, kas paredzēti minētajā regulā.

71

Šajā ziņā VDAR 9. panta 1. punktā ir noteikts princips, ka ir aizliegts apstrādāt tajā minēto īpašo kategoriju personas datus. Tie tostarp ir dati, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko pārliecību, kā arī datus par fiziskas personas veselību, dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju.

72

VDAR 9. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic tiešsaistes sociālā tīkla pārvaldītājs, jāpārbauda, vai šie dati ļauj atklāt informāciju, kas ietilpst kādā no šajā tiesību normā minētajām kategorijām, neatkarīgi no tā, vai šī informācija attiecas uz minētā tīkla lietotāju vai kādu citu fizisku personu. Apstiprinošas atbildes gadījumā šāda personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot VDAR 9. panta 2. punktā paredzētās atkāpes.

73

Kā Tiesa jau nospriedusi, šis VDAR 9. panta 1. punktā paredzētais principiālais aizliegums nav atkarīgs no tā, vai attiecīgajā apstrādē atklātā informācija ir vai nav pareiza un vai pārzinis rīkojas ar nolūku iegūt informāciju, kas ietilpst kādā no šajā tiesību normā minētajām īpašajām kategorijām. Proti, ņemot vērā būtiskos riskus datu subjektu pamatbrīvībām un pamattiesībām, ko rada jebkāda VDAR 9. panta 1. punktā minēto kategoriju personas datu apstrāde, šīs normas mērķis ir aizliegt šādu apstrādi neatkarīgi no norādītā šīs apstrādes mērķa (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 69. un 70. punkts).

74

Tomēr, lai gan 9. panta 1. punkts principā aizliedz apstrādāt tostarp datus par seksuālo orientāciju, minētā panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā ir paredzētas desmit atkāpes, kas ir savstarpēji neatkarīgas un tāpēc vērtējamas katra savrupi. No tā izriet – apstāklis, ka nav izpildīti nosacījumi kādas no 2. punktā paredzētajām atkāpēm piemērošanai, nevar liegt pārzinim atsaukties uz kādu citu šajā tiesību normā minēto atkāpi (spriedums, 2023. gada 21. decembris, Krankenversicherung Nordrhein, C‑667/21, EU:C:2023:1022, 47. punkts).

75

Runājot konkrēti par VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzēto atkāpi, jāatgādina – šī tiesību norma nosaka, ka 9. panta 1. punktā paredzētais principiālais aizliegums veikt jebkādu īpašu kategoriju personas datu apstrādi nav piemērojams gadījumā, ja apstrāde attiecas uz personas datiem, kurus “datu subjekts apzināti ir publiskojis”.

76

Tā kā VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts noteic izņēmumu no īpašu kategoriju personas datu apstrādes aizlieguma principa, šī tiesību norma jāinterpretē šauri (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).

77

No tā izriet – lai piemērotu VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzēto atkāpi, jāpārbauda, vai datu subjekts ar skaidri apstiprinošu darbību ir vēlējies attiecīgos personas datus darīt pieejamus visai sabiedrībai (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi),C‑252/21, EU:C:2023:537, 77. punkts).

78

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Vīnē 2019. gada 12. februārī rīkotā paneļdiskusija, kurā M. Schrems izteicies par savu seksuālo orientāciju, bija pieejama sabiedrībai, jo cilvēkiem bija iespējams iegādāties biļetes šīs diskusijas apmeklēšanai klātienē atkarībā no pieejamo vietu skaita, un ka šī paneļdiskusija tika straumēta. Turklāt tās ieraksts vēlāk esot ticis publicēts kā raidieraksts (podcast), kā arī Komisijas YouTube kanālā.

79

Šādos apstākļos – un ja vien valsts tiesas veicamajās pārbaudēs neizrādīsies citādi – nav izslēdzams, ka šie izteikumi, lai arī tie iekļaujas plašākā diskusijā un ir veikti tikai tālab, lai kritizētu Facebook veikto personas datu apstrādi, ir darbība, ar kuru attiecīgā persona, pilnībā apzinoties visus apstākļus, informāciju par savu seksuālo orientāciju ir acīmredzami publiskojusi VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē.

80

Otrām kārtām, lai arī apstākļa, ka datu subjekts ir acīmredzami publiskojis datus par savu seksuālo orientāciju, sekas ir tādas, ka šie dati var tikt apstrādāti, atkāpjoties no VDAR 9. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma un ievērojot prasības, kas izriet no citām šīs regulas normām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 24. septembris, GC u.c. (Atsauču uz sensitīviem datiem atsaistīšana), C‑136/17, EU:C:2019:773, 64. punkts), šis apstāklis pats par sevi vien – pretēji tam, ko apgalvo Meta Platforms Ireland, – neļauj apstrādāt citus personas datus, kas attiecas uz šā subjekta seksuālo orientāciju.

81

Tādējādi, pirmkārt, uzskatīt, ka uz visiem datiem par kāda datu subjekta seksuālo orientāciju no VDAR 9. panta 1. punkta izrietošā aizsardzība neattiecas tikai tāpēc vien, ka šis subjekts acīmredzami ir publiskojis kādus personas datus par savu seksuālo orientāciju, būtu pretrunā šā panta 2. punkta e) apakšpunkta šaurajai interpretējamībai.

82

Otrkārt, tas, ka persona acīmredzami ir publiskojusi kādus datus par savu seksuālo orientāciju, neļauj uzskatīt, ka šī persona ir devusi piekrišanu VDAR 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē tam, lai tiešsaistes sociālā tīkla platformas pārvaldītājs apstrādātu citus datus par tās seksuālo orientāciju.

83

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz ceturto jautājumu ir atbildams, ka VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka persona par savu seksuālo orientāciju ir izteikusies kādā sabiedrībai pieejamā paneļdiskusijā, neļauj tiešsaistes sociālā tīkla platformas pārvaldītājam apstrādāt citus datus par šīs personas seksuālo orientāciju, kas eventuāli iegūti ārpus šīs platformas no trešo partneru lietotnēm un tīmekļvietnēm, lai tos apkopotu un analizētu ar nolūku šai personai piedāvāt personalizētu reklāmu.

84

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: