Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
LV
L sērija
|
|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/219 |
4.2.2025 |
PADOMES REGULA (ES) 2025/219
(2025. gada 30. janvāris),
ar ko 2025. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kas piemērojamas Vidusjūrā un Melnajā jūrā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (1) 16. panta 4. punkts paredz, ka zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punkts paredz, ka zvejas iespējas dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu relatīvu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti. |
|
(2) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantu zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām. |
|
(3) |
Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) savā 47. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/47/2024/1, kas nosaka ilgtermiņa pārvaldības pasākumus attiecībā uz zuti (Anguilla anguilla), kā paredzēts Ieteikumā GFCM/46/2023/16 par zušu ilgtermiņa pārvaldības plānu (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals (ĢAA) Eiropas Parlamenta un Padomes). Ieteikums GFCM/47/2024/1 attiecībā uz 2025. gadu saglabā sešu mēnešu zvejas aizlieguma periodu komerciālajai zvejai un atpūtas zvejas aizliegumu. Turklāt minētais ieteikums ierobežo stikla zušu komerciālās zvejas darbības līdz diviem mēnešiem un pieļauj šādu zveju tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem. Saskaņā ar minēto ieteikumu minētajiem pasākumiem ir jāattiecas uz visiem Vidusjūras jūras ūdeņiem un saldūdeņiem, kā arī iesāļūdeņiem, ieskaitot estuārus, krasta lagūnas un pārejas ūdeņus. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(4) |
GFCM savā 47. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/47/2024/2, kurā noteikti ilgtermiņa pasākumi sarkano koraļļu (Corallium rubrum) ilgtspējīgai izmantošanai, kā paredzēts Ieteikumā GFCM/43/2019/4 par pārvaldības plānu sarkano koraļļu ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ĢAA). Ieteikums GFCM/47/2024/2 attiecībā uz 2025. gadu saglabā zvejas piepūles iesaldēšanu, kas izteikta kā maksimālais zvejas atļauju skaits, un sarkano koraļļu ieguves limitus. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(5) |
GFCM savā 46. gadskārtējā sanāksmē 2023. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/46/2023/14 par daudzgadu pārvaldības plānu lielās korifēnas (Coryphaena hippurus) ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ĢAA). Minētais ieteikums saskaņā ar piesardzīgu pieeju uz 2024.–2026. gada pārejas periodu ieviesa flotes kapacitātes maksimumu, iesaldēja zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) kapacitāti uz vienu kuģi un noteica nozvejas limitu. Attiecībā uz atpūtas zvejniecībām minētais ieteikums tāpat arī nosaka, ka jāievēro dienas nozvejas limits. Minētie pasākumi Savienības tiesību aktos uz 2024. gadu tika ieviesti ar Padomes Regulu (ES) 2024/259 (2), un minētajiem pasākumiem būtu jāpaliek ieviestiem Savienības tiesību aktos arī attiecībā uz 2025. gadu. Minētie pasākumi neskar pārvaldības pasākumus, ko GFCM zinātniskā padomdevēja komiteja ierosinās attiecībā uz 2027.–2031. gada ilgtermiņa pārvaldības plānu. |
|
(6) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (3) izveidoja daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto demersālos krājumus Vidusjūras rietumdaļā (GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ĢAA). Minētais plāns nosaka tā aptverto krājumu ilgtermiņa saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķrādītājus un pasākumus. Minētais plāns ietver pasākumus, kas veicami, lai sasniegtu un uzturētu mērķkrājumu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), tādā veidā panākot, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai zvejojamo sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs apjoma, kas spēj nodrošināt MSY. |
|
(7) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 4. panta 1. punktu minētās regulas 1. panta 2. punktā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas jānosaka tā, lai MSY atbilstošu zvejas izraisīto zivju mirstību pakāpeniski pieaugošā veidā sasniegtu līdz 2020. gadam, kur tas iespējams, un vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim. |
|
(8) |
Regulas (ES) 2019/1022 1. panta 2. punktā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar zvejas izraisītas zivju mirstības vērtību diapazonu, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (FMSY diapazoni), vai mazākā apjomā un saskaņā ar minētajā regulā paredzētajiem aizsardzības pasākumiem. FMSY diapazoni ir noteikti attiecīgajā ZZTEK ieteikumā. Ja adekvāta zinātniskā informācija nav pieejama, saskaņā ar minētās regulas 4. panta 6. punktu tās pašas regulas 1. panta 2. punktā minēto krājumu un 1. panta 3. punktā minēto krājumu zvejas iespējas būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā. |
|
(9) |
Turklāt zvejas iespējas jāizsaka ar traleru un āķu jedu kuģu maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 7. pantā noteikto zvejas piepūles režīmu, kā arī ar maksimālajiem Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozvejas limitiem, kas piemērojami dziļūdens apgabalos un noteikti saskaņā ar zinātnisko ieteikumu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu. |
|
(10) |
ZZTEK ir ieteikusi – lai 2025. gadā attiecībā uz visiem Vidusjūras rietumdaļas zivju krājumiem sasniegtu MSY mērķrādītājus, arī turpmāk ir ievērojami jāsamazina ar traleriem veiktas zvejas izraisīta zivju mirstība. Turklāt ZZTEK norādīja uz atšķirībām visneaizsargātāko krājumu statusā katrā krājumu grupā un uzskatīja, ka zvejas izraisītā zivju mirstība ir jāsamazina atšķirīgi starp zvejas piepūles pārvaldības vienībām (EMU), proti, EMU 1 (GFCM 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA) un EMU 2 (GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA). ZZTEK ir ieteikusi, ka attiecībā uz visneaizsargātāko krājumu (Eiropas heks (Merluccius merluccius) EMU 1 un Eiropas heks – EMU 2) zvejas izraisītās mirstības samazinājumam EMU 1 būtu jābūt 66 % un EMU 2 – 38 %, lai 2025. gadā sasniegtu Fmsy. Pamatojoties uz šādu ieteikumu, 2025. gadā maksimālā pieļaujamā traleru zvejas piepūle katrai zvejas piepūles grupai tādēļ būtu jāsamazina par 66 % EMU 1 un par 38 % EMU 2, ņemot vērā katras dalībvalsts ieguldījumu zvejas izraisītā mirstībā, un jāatvelk no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas 2024. gadam noteikta ar Regulu (ES) 2024/259. |
|
(11) |
2024. gadā ZZTEK norādīja, ka Eiropas āķu jedu kuģi ietekmē heka nārstotājus, jo īpaši GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA. ZZTEK arī norādīja, ka Eiropas heka nārsta bara biomasa GFCM 1., 5., 6. un 7. ĢAA un GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA joprojām ir mazāka par saglabāšanas limita references rādītāju (BLIM ) Regulas (ES) 2019/1022 2. panta 10. punkta nozīmē un ka, lai 2025. gadā sasniegtu FMSY, zvejas izraisīta mirstība būtu jāsamazina vismaz par 66 % GFCM 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA un par 38 % GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA. Tādēļ, pamatojoties uz Regulas (ES) 2019/1022 7. panta 5. punktu, GFCM 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA ir lietderīgi 2025. gadā maksimāli pieļaujamo āķu jedu kuģu zvejas piepūli saglabāt tādos apjomos, kādi 2024. gadam noteikti ar Regulu (ES) 2024/259. Tādēļ, pamatojoties uz Regulas (ES) 2019/1022 7. panta 5. punktu, GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA ir lietderīgi 2025. gadā maksimāli pieļaujamo āķu jedu kuģu zvejas piepūli samazināt par 13 % salīdzinājumā ar maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli, kas 2024. gadam noteikta ar Regulu (ES) 2024/259. |
|
(12) |
ZZTEK 2024. gadā norādīja, ka Āfrikas dziļūdens garnelēm GFCM 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA zvejas izraisītā mirstība joprojām ir tālu no ilgtspējīga apjoma un ka tāpēc ir nepieciešami turpmāki pārvaldības pasākumi papildus zvejas piepūles samazināšanai. Konkrētāk, ZZTEK ieteica – lai 2025. gadā sasniegtu FMSY , nozvejas būtu jāsamazina vidēji par 50 %, un konkrēti par 25 % GFCM 1. un 2. ĢAA, par 64 % GFCM 5. ĢAA un par 62 % GFCM 6. un 7. ĢAA. Tāpēc, turpinot 2022., 2023. un 2024. gadā pieņemtos pasākumus un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, ir lietderīgi zvejas piepūles režīmu papildināt ar maksimālajiem nozvejas limitiem. Maksimālie nozvejas limiti Āfrikas dziļūdens garnelei GFCM 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA būtu jāsamazina par 10 % salīdzinājumā ar zvejas iespējām, kuras 2024. gadam noteiktas ar Regulu (ES) 2024/259. |
|
(13) |
ZZTEK 2024. gadā norādīja, ka papildus zvejas piepūles samazināšanai ir vajadzīgi turpmāki Āfrikas dziļūdens garneles pārvaldības pasākumi GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA, un ieteica samazināt kopējo nozveju par 18 %. Tāpēc ir lietderīgi zvejas piepūles režīmu papildināt ar maksimālajiem nozvejas limitiem, turpinot 2022., 2023. un 2024. gadā pieņemtos pasākumus un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu. Maksimālie nozvejas limiti Āfrikas dziļūdens garnelei GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA būtu jāsamazina par 6 % salīdzinājumā ar zvejas iespējām, kuras 2024. gadam noteiktas ar Regulu (ES) 2024/259. |
|
(14) |
ZZTEK 2024. gadā norādīja, ka papildus zvejas piepūles samazināšanai ir vajadzīgi turpmāki sarkanās milzu garneles pārvaldības pasākumi GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA, un ieteica samazināt kopējo nozveju par 29 %. Tāpēc ir lietderīgi zvejas piepūles režīmu papildināt ar maksimālajiem nozvejas limitiem, turpinot 2022., 2023. un 2024. gadā pieņemtos pasākumus un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu. Maksimālie nozvejas limiti sarkanajai milzu garnelei GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA būtu jāsamazina par 6 % salīdzinājumā ar zvejas iespējām, kuras 2024. gadam noteiktas ar Regulu (ES) 2024/259. |
|
(15) |
Lai veicinātu selektīvu zvejas rīku lietošanu un efektīvas zivju mazuļu un nārstotāju aizsardzības nolūkā izveidotu zvejas aizlieguma apgabalus, Padomes Regula (ES) 2022/110 (4) izveidoja kompensācijas mehānismu, kas saistīts ar traleru zvejas piepūles režīmu. Tā kā ZZTEK 2025. gadā turpina ieteikt vēl vairāk uzlabot zvejas rīku selektivitāti un zvejas aizlieguma apgabalu efektivitāti nolūkā aizsargāt zivju mazuļus un nārstotājus un tā kā minētajiem pasākumiem ir pierādīta ietekme uz zvejas piepūli, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iedalīt papildu zvejas dienas kuģim, ja kuģis ievēro vismaz vienu no šādiem pasākumiem, kas noteikti valsts līmenī. Attiecīgā dalībvalsts neiedala papildu zvejas dienas, kuru rezultātā tiktu pārsniegts zvejas piepūles līmenis, kas attiecīgajai zvejas piepūles grupai noteikts ar Regulu (ES) 2024/259. |
|
(16) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 6. pantu, ja zinātniskais ieteikums liecina, ka minētās regulas 1. panta 2. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par biomasas piesardzīgas pieejas references rādītāju (BPA ) vai ir mazāka par biomasas limita references rādītāju (BLIM ), ir jāveic korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu krājumu drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. |
|
(17) |
GFCM savā 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/44/2021/20 par daudzgadu pārvaldības plānu mazo pelaģisko sugu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ĢAA), kas no 2022. līdz 2029. gadam ieviesa maksimālo nozveju apjomu un ar to saistītu flotes kapacitātes maksimumu riņķvada kuģiem un pelaģiskajiem traleriem, kuru mērķsugas ir mazās pelaģiskās sugas. Minētie pasākumi, kas attiecas uz 2025. gadu, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(18) |
GFCM savā 47. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/47/2024/4 par ilgtermiņa zvejas režīmu un nozvejas limitu noteikšanu 2025. gadā mazo pelaģisko sugu krājumiem Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ĢAA), kas izriet no Ieteikuma GFCM/44/2021/20. Ieteikums GFCM/44/2021/20 noteica 2025. gadam atsevišķu anšova un sardīnes nozvejas līmeni, kas izriet no jauno ieguves kontroles noteikumu īstenošanas. Sadalījums starp dalībvalstīm ir balstīts uz katras dalībvalsts vēsturisko nozveju. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(19) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/5 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām demersālajām zvejniecībām Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ĢAA), un ar šo ieteikumu attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem ieviests zvejas piepūles režīms un flotes kapacitātes maksimums. Minētie pasākumi, kas attiecas uz 2025. gadu, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(20) |
GFCM savā 47. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/47/2024/5 par zvejas piepūles režīma īstenošanu galvenajiem demersālajiem krājumiem Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ĢAA) 2025. gadā, kas izriet no Ieteikuma GFCM/43/2019/5. Ieteikums GFCM/47/2024/5 paredz zvejas piepūles režīmu durvju traļa kuģiem kopumā samazināt par 5,2 % un saglabāt 2024. gada zvejas piepūles apjomu rāmja traļa kuģiem. Lai minētos pasākumus ieviestu Savienības tiesību aktos, no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas durvju traļa kuģiem 2024. gadam noteikta ar Regulu (ES) 2024/259, būtu jāatvelk 5,2 % un maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle rāmja traļa kuģiem būtu jāsaglabā 2024. gada apjomā. |
|
(21) |
Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un tās maznozīmīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu un demersālo sugu krājumiem, un saskaņā ar Ieteikuma GFCM/44/2021/20 33. punktu un Ieteikuma GFCM/43/2019/5 13. punktu ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un tālab Slovēnijas flotei nodrošināt piekļuvi vismaz minimālam mazo pelaģisko sugu krājumu apjomam un vismaz minimālai demersālo krājumu zvejas piepūlei. |
|
(22) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/45/2022/4 par daudzgadu pārvaldības plānu demersālo krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Sicīlijas šaurumā (GFCM 12.–16. ĢAA), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/12 un GFCM/42/2018/5. Ieteikums GFCM/45/2022/4 ieviesa Eiropas heka zvejas piepūles režīmu un sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris) nozvejas limitus, kā arī iesaldēja zvejas kapacitāti. Attiecībā uz 2025. gadu Ieteikums GFCM/45/2022/4 paredz sārtās dziļūdens garneles zvejas kapacitāti iesaldēt 2024. gada līmenī un nozvejas limitus samazināt par 3 %. Lai minētos pasākumus ieviestu Savienības tiesību aktos, no maksimālajiem nozvejas limitiem, kas sārtajai dziļūdens garnelei 2024. gadam noteikti ar Regulu (ES) 2024/259, būtu jāatvelk 3 %. |
|
(23) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/45/2022/5 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Sicīlijas šaurumā (GFCM 12.–16. ĢAA), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/7 un GFCM/43/2019/6. Ieteikums GFCM/45/2022/5 ieviesa nozvejas limitu un iesaldēja zvejas kapacitāti. Attiecībā uz 2025. gadu minētais ieteikums paredz samazināt sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles nozvejas limitus par 3 %. Lai minētos pasākumus ieviestu Savienības tiesību aktos, no maksimālajiem nozvejas limitiem, kas sarkanajai milzu garnelei un Āfrikas dziļūdens garnelei 2024. gadam noteikti ar Regulu (ES) 2024/259, būtu jāatvelk 3 %. |
|
(24) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/45/2022/6 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Jonijas jūrā (GFCM 19.–21. ĢAA), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/8 un GFCM/42/2018/4. Ieteikums GFCM/45/2022/6 ieviesa nozvejas limitu un iesaldēja zvejas kapacitāti. Attiecībā uz 2025. gadu minētais ieteikums paredz sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles nozvejas limitus samazināt par 3 %. Lai minētos pasākumus ieviestu Savienības tiesību aktos, no maksimālajiem nozvejas limitiem, kas sarkanajai milzu garnelei un Āfrikas dziļūdens garnelei 2024. gadam noteikti ar Regulu (ES) 2024/259, būtu jāatvelk 3 %. |
|
(25) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēma Ieteikumu GFCM/45/2022/7 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Levantes jūrā (GFCM 24.–27. ĢAA), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/6 un GFCM /42/2018/3. Ieteikums GFCM/45/2022/7 ieviesa nozvejas limitu un iesaldēja zvejas kapacitāti. Attiecībā uz 2025. gadu minētais ieteikums paredz sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles nozvejas limitus samazināt par 3 %. Lai minētos pasākumus ieviestu Savienības tiesību aktos, no maksimālajiem nozvejas limitiem, kas sarkanajai milzu garnelei un Āfrikas dziļūdens garnelei noteikti ar Regulu (ES) 2024/259, būtu jāatvelk 3 %. |
|
(26) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/45/2022/3 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanspuru pageles (Pagellus bogaraveo) ilgtspējīgai izmantošanai Alvoranas jūrā (GFCM 1.–3. ĢAA), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/4, GFCM/43/2019/2 un GFCM/41/2017/2. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(27) |
GFCM savā 47. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/47/2024/3 par papildu korektīvo pasākumu pieņemšanu attiecībā uz sarkanspuru pageli Alvoranas jūrā (GFCM 1.–3. ĢAA), ar ko groza Ieteikumu GFCM/45/2022/3. Ieteikums GFCM/47/2024/3 ieviesa 2025. gada nozvejas limitu samazinājumu 30 % apmērā. Lai minētos pasākumus ieviestu Savienības tiesību aktos, 30 % būtu jāatvelk no maksimālā nozvejas apjoma, kas 2024. gadam noteikts ar Regulu (ES) 2024/259. |
|
(28) |
Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, ko sniegusi GFCM darba grupa Melnās jūras jautājumos, un lai nodrošinātu brētliņas (Sprattus sprattus) krājumu ilgtspēju Melnajā jūrā, zvejas izraisīta brētliņas mirstība būtu jāsaglabā pašreizējā līmenī (GFCM GSA 29). Tādēļ ir lietderīgi šim krājumam arī turpmāk noteikt autonomu kvotu. |
|
(29) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/3, ar ko groza Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes (Scophthalmus maximus) zvejniecībām Melnajā jūrā (GFCM 29. ĢAA). Ieteikums GFCM/43/2019/3 ieviesa atjauninātu reģionālu akmeņplekstes kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un kvotu iedalīšanas shēmu, kā arī turpmākus saglabāšanas pasākumus, konkrēti, divus mēnešus ilgu zvejas aizlieguma periodu un zvejas dienu skaita ierobežojumu līdz 180 dienām gadā. Saskaņā ar Ieteikumu GFCM/43/2019/3 minētie turpmākie saglabāšanas pasākumi ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, jo – ja minēto pasākumu nebūtu – akmeņplekstes KPN apjoms būtu jāsamazina, lai nodrošinātu tās atjaunošanos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(30) |
GFCM savā 47. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/47/2024/8 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (GFCM 29. ĢAA), ar ko groza ieteikumus GFCM/43/2019/3 un GFCM/41/2017/4. Ieteikums GFCM/47/2024/8 noteica akmeņplekstes KPN laikposmam no 2025. līdz 2028. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(31) |
GFCM savā 47. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā, ņemot vērā ārkārtas situāciju, ko radījis reģionālais konteksts Melnajā jūrā, apstiprināja 2023. gadā neizmantotās Savienības kvotas akmeņplekstei pārnešanu. Minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Pēc minētās nepilnīgās izmantošanas atlikušās zvejas iespējas būtu jāsadala, pamatojoties uz katrai dalībvalstij atbilstošo nepilnīgās izmantošanas daļu un nemainot Regulā (ES) 2024/259 noteikto gadskārtējās KPN sadales mehānismu. |
|
(32) |
Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (5) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jāprecizē kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
|
(33) |
Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (6) paredz ikgadējas KPN un kvotu pārvaldības papildu nosacījumus, arī saskaņā ar tās 3. un 4. pantu, un elastības noteikumus par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, ir jānolemj, kuriem krājumiem minētās regulas 3. un 4. pantu nepiemēros, un lēmuma pieņemšanā jo īpaši jāpamatojas uz krājumu bioloģisko stāvokli. Turklāt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punkts paredz ikgadējas elastības mehānismu, kas piemērojams visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tādēļ, lai neradītu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu skaidri jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantā paredzētā ikgadējā elastība un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzētā ikgadējā elastība nebūtu jāpiemēro kumulatīvi. Visbeidzot, atkarībā no krājumu bioloģiskā stāvokļa Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzētās ikgadējās elastības piemērošanas iespēja attiecīgā gadījumā būtu jāizslēdz. |
|
(34) |
Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un izmanto šādus zivju krājumus:
|
a) |
zutis (Anguilla anguilla), sarkanais korallis (Corallium rubrum) un lielā korifēna (Coryphaena hippurus) Vidusjūrā; |
|
b) |
Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris), sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea), heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Vidusjūras rietumdaļā; |
|
c) |
anšovs (Engraulis encrasicolus) un sardīne (Sardina pilchardus) Adrijas jūrā; |
|
d) |
heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā; |
|
e) |
heks (Merluccius merluccius) un sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) Sicīlijas šaurumā; |
|
f) |
sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā, Jonijas jūrā un Levantes jūrā; |
|
g) |
sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā; |
|
h) |
brētliņa (Sprattus sprattus) un akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā. |
2. Šo regulu piemēro arī citām Savienības zvejas darbībām, tostarp atpūtas zvejai, ja šādas zvejas darbības ir skaidri minētas attiecīgajos noteikumos.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punktā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā; |
|
b) |
“atpūtas zvejniecības” ir nekomerciālas zvejas darbības , kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā; |
|
c) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:
|
|
d) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij; |
|
e) |
“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN; |
|
f) |
“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks novērtējums; |
|
g) |
“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmāko nozveju iespējām; |
|
h) |
“zivju pievilināšanas ierīce” (ZPI) ir jebkura uz jūras virsmas peldoša noenkurota iekārta, ar ko paredzēts pievilināt zivis. |
3. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zvejas zonu definīcijas:
|
a) |
“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” (GFCM ĢAA) ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2124 (7) I pielikumā noteiktie apgabali; |
|
b) |
“Vidusjūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
c) |
“Vidusjūras rietumdaļa” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
d) |
“Adrijas jūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
e) |
“Sicīlijas šaurums” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
f) |
“Jonijas jūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
g) |
“Levantes jūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
h) |
“Alvoranas jūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
i) |
“Melnā jūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi. |
II SADAĻA
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS
I NODAĻA
Vidusjūra
4. pants
Zutis
1. Šo pantu piemēro GFCM 1.–27. ģeogrāfiskajam apakšapgabalam, iesāļūdeņiem un saldūdeņiem. Ar iesāļūdeņiem saprot estuārus, krasta lagūnas un pārejas ūdeņus.
2. Vismaz sešus mēnešus 2025. gadā ir aizliegts veikt zuša (Anguilla anguilla), kura kopējais garums pārsniedz 12 cm, komerciālās zvejas darbības, kurās zuti iegūst specializētajā zvejā vai nejaušā piezvejā. Minētajā nolūkā katra attiecīgā dalībvalsts nosaka vienu vai vairākus zvejas aizlieguma periodus, ievērojot sekojošo:
|
a) |
attiecīgā gadījumā zvejas aizlieguma periods vai periodi vienā dalībvalstī dažādos zvejas apgabalos var atšķirties, lai ņemtu vērā zuša migrācijas ģeogrāfisko un temporālo modeli dažādos zuša dzīves posmos; |
|
b) |
aizlieguma periods vai periodi ilgst vismaz sešus secīgus mēnešus vai kopumā vismaz sešus mēnešus atbilstoši 3. punkta nosacījumiem; un |
|
c) |
zvejas aizlieguma periods vai periodi ir saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1100/2007 (8) noteiktajiem zuša saglabāšanas mērķiem, spēkā esošajiem nacionālajiem pārvaldības plāniem un migrācijas temporālajiem modeļiem konkrētajā zuša dzīves posmā attiecīgajā dalībvalstī. |
3. Zvejas aizlieguma periods ir no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. martam, un katra attiecīgā dalībvalsts papildus nosaka vēl trīs mēnešus ilgu zvejas aizlieguma periodu laikposmā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 30. novembrim.
4. Tādu zušu komerciālās zvejas darbības, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 cm, katru gadu ir atļautas divus mēnešus, un minētās zvejas darbības uzrauga apstiprināta zinātniska iestāde, kas pārrauga datu apkopošanu un analīzi.
5. Maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais pasīvo zvejas rīku skaits, ar kuriem atļauts komerciālos nolūkos zvejot zušus, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 cm, nepārsniedz I pielikumā noteiktos līmeņus.
6. Ir aizliegtas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst jebkurā dzīves posmā esošu zuti.
7. Katra attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par:
|
a) |
zvejas aizlieguma periodu vai periodiem, ko tā noteikusi saskaņā ar 2. un 3. punktu, – līdz 2025. gada 1. martam; |
|
b) |
valsts pasākumiem, kuri attiecas uz zvejas aizlieguma periodu vai periodiem, ko tā noteikusi saskaņā ar 2. un 3. punktu, – divu nedēļu laikā no minēto pasākumu pieņemšanas; un |
|
c) |
laikposmu, kurā saskaņā ar 4. punktu atļauts zvejot zušus, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 cm, – līdz 2025. gada 1. martam. |
5. pants
Sarkanais korallis
1. Šis pants ir piemērojams visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek iegūts sarkanais korallis (Corallium rubrum) Vidusjūrā.
2. Specializētajās zvejniecībās maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa daudzums, ko ieguvuši Savienības zvejas kuģi un kas iegūts Savienības zvejas darbībās, nepārsniedz II pielikumā noteiktos apjomus.
6. pants
Lielā korifēna
1. Šis pants ir piemērojams visām komerciālās pelaģiskās zvejas darbībām, kurās Savienības zvejas kuģi, izmantojot ZPI, kā mērķsugu zvejo lielo korifēnu (Coryphaena hippurus) Vidusjūrā. Tas ir piemērojams arī lielās korifēnas atpūtas zvejniecībām Vidusjūrā.
2. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT) un piemērojama Savienības zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot lielo korifēnu, ir noteikta III pielikumā.
3. Maksimālais ZPI skaits uz vienu kuģi, kam atļauts zvejot lielo korifēnu, ir noteikts III pielikumā.
4. Maksimālais lielās korifēnas nozveju apjoms nepārsniedz III pielikumā noteiktos apjomus.
5. Atpūtas zvejniecībās maksimālais nozveju apjoms nepārsniedz 10 kg vai piecas jebkāda lieluma zivis vienai personai dienā.
II NODAĻA
Vidusjūras rietumdaļa
7. pants
Demersālie krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejoti Regulas (ES) 2019/1022 1. panta 2. punktā minētie demersālie krājumi Vidusjūras rietumdaļā.
2. Traleru un āķu jedu kuģu maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle ir noteikta šīs regulas IV pielikuma 1. punktā. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 9. pantu un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–34. pantu.
3. Maksimālie dziļūdens garneļu nozvejas limiti Alvoranas jūrā, ap Baleāru salām, pie Ziemeļspānijas un Lionas līcī ir noteikti IV pielikumā.
4. Maksimālie dziļūdens garneļu nozvejas limiti ap Korsikas salu, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un ap Sardīnijas salu ir noteikti IV pielikumā.
5. Šīs regulas IV pielikumā noteiktais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
|
a) |
apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu; |
|
b) |
atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; |
|
c) |
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu; |
|
d) |
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu; |
|
e) |
atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu. |
8. pants
Kompensācijas mehānisms
1. Saistībā ar attiecīgo flotes segmentu un attiecīgo zvejottiesīgo kuģu sarakstu dalībvalsts sava karoga kuģiem 2025. gadā var iedalīt papildu zvejas dienas, kas noteiktas šajā punktā un aprēķinātas saskaņā ar 5. un 6. punktu, ar noteikumu, ka kuģis, kas saņem papildu zvejas dienas, atbilst vienam vai vairākiem šādiem valsts līmenī noteiktiem nosacījumiem:
|
a) |
ja kuģis izņem dvīņu traļus ar traļu durvīm (OTT), iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 24 %; ja kuģis minēto pasākumu īsteno pirms 2025. gada 1. maija, iedalīto zvejas dienu skaitu var palielināt par 35 %; ja kuģu kopskaits veido vairāk nekā 40 % no attiecīgās dalībvalsts flotes, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 40 %; |
|
b) |
ja kuģis izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acs izmērs ir 45 mm, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 9,3 %; ja kuģis minēto pasākumu īsteno pirms 2025. gada 1. maija, iedalīto zvejas dienu skaitu var palielināt par 18,6 %; ja kuģu kopskaits veido vairāk nekā 40 % no attiecīgās dalībvalsts flotes, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 25 %; ja šo pasākumu piemēro visiem attiecīgās dalībvalsts kuģiem, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 30 %; |
|
c) |
ja kuģis izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acs izmērs ir 50 mm, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 15,4 %; ja kuģis minēto pasākumu īsteno pirms 2025. gada 1. maija, iedalīto zvejas dienu skaitu var palielināt par 30,8 %; ja kuģu kopskaits veido vairāk nekā 40 % no attiecīgās dalībvalsts flotes, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 40 %; ja šo pasākumu piemēro visiem attiecīgās dalībvalsts kuģiem, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 50 %; |
|
d) |
ja uz kuģi attiecas zvejas aizlieguma periods, kas vismaz sešas secīgas nedēļas laikā no maija līdz septembrim aizliedz traleriem veikt zvejas darbības dziļumā no 100 m līdz 500 m, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 10 %; |
|
e) |
ja uz kuģi attiecas zvejas aizlieguma periods, kas vismaz četras secīgas nedēļas laikā no maija līdz oktobrim aizliedz traleriem veikt zvejas darbību GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 15 %; |
|
f) |
ja uz kuģi attiecas zvejas aizlieguma periods, kas vismaz četras secīgas nedēļas laikā no maija līdz oktobrim aizliedz traleriem veikt zvejas darbību GFCM 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 15 %; |
|
g) |
ja uz kuģi attiecas valsts noteikts zvejas aizlieguma apgabals, kas aptver vismaz 5 % no tās zvejas vietām dziļumā no 100 m līdz 500 m, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 4 %; |
|
h) |
ja uz kuģi attiecas pagaidu zvejas aizlieguma apgabals, kas ļauj vismaz par 20 % samazināt Eiropas heka nārstotāju nozveju, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 13 %; |
|
i) |
ja uz kuģi attiecas pagaidu zvejas aizlieguma apgabals, kas ļauj vismaz par 25 % samazināt visu demersālo sugu mazuļu nozveju vai vismaz par 20 % visu demersālo sugu nārstotāju nozveju, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 3 %; |
|
j) |
ja uz kuģi attiecas pastāvīgs aizliegums zvejas darbībai ar traļiem dziļumā, kas nesasniedz 800 m, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 3 %; |
|
k) |
ja kuģis izmanto trali ar bezsaskares, pelaģiskajām durvīm, mazsaskares traļa durvīm vai citām durvīm, kas samazina durvju un zvejas rīka saskari ar jūras gultni, lai saglabātu demersālo sugu svarīgākās zivju dzīvotnes, iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 3 %; |
|
l) |
ja kuģis izmanto reglamentētu ļoti selektīvu zvejas rīku, kura tehniskās specifikācijas ir tādas, ka saskaņā ar ZZTEK pētījumu tā izmantošanas rezultātā visu demersālo sugu mazuļu nozvejas samazinās vismaz par 25 % vai visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas – vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2020. gadu (šāds rīks var būt, piemēram, šķirotājrežģis, kura spraišļu atstatums ir 20 mm), tad iedalīto zvejas dienu skaitu dalībvalsts var palielināt par 3 %. |
2. Attiecīgā dalībvalsts, paziņojot par zvejas dienu papildu iedalīšanu, iesniedz Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, kas atbilst katram no izraudzītajiem kompensācijas nosacījumiem, kā arī ar to saistīto papildu zvejas dienu skaitu.
3. Vēlākais līdz 15. oktobrim attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai paziņojumu par zvejas dienu papildu iedalīšanu un pēc iespējas drīz nosūta Komisijai attiecīgo informāciju saistībā ar nosacījumu izpildi.
4. Papildus iedalītās zvejas dienas aprēķina, pamatojoties uz atļauto maksimālo piepūli, ievērojot Regulu (ES) 2024/259, proporcionāli attiecīgajam to zvejottiesīgo kuģu skaitam, uz kuriem attiecas 1. punktā uzskaitītie nosacījumi.
5. Attiecīgā dalībvalsts neiedala papildu zvejas dienas, kuru rezultātā tiktu pārsniegts zvejas piepūles līmenis, kas attiecīgajai zvejas piepūles grupai noteikts ar Regulu (ES) 2024/259.
6. Attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi atsevišķi paziņo Komisijai arī īstenoto zvejas piepūli, kas jāieskaita 1. punktā minētajā papildus iedalītajā piepūlē šim iedalījumam zvejas piepūlei izmantojot īpašus ziņošanas kodus.
9. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz Eiropas heku GFCM 1., 2., 5., 6., 7. ĢAA, Āfrikas dziļūdens garneli GFCM 5., 6. un 7. ĢAA, sarkano milzu garneli GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA un Norvēģijas omāru GFCM 6. ĢAA
1. Šo pantu piemēro Savienības kuģu zvejas darbībām, kurās zvejo Eiropas heku (Merluccius merluccius) GFCM 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA, Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) GFCM 6. ĢAA, Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) GFCM 5., 6. un 7. ĢAA un sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA.
2. Maksimālais Eiropas heka nozvejas limits Savienības zvejas kuģiem, kuri Savienības ūdeņos Vidusjūras rietumu daļā izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus (GNS, GTR, GND), ir noteikts IV pielikumā.
3. Dalībvalstis pieņem minimālo saglabāšanas references izmēru, kas Āfrikas dziļūdens garnelei un sarkanajai milzu garnelei ir vismaz 25 mm GVG.
4. Dalībvalstis pieņem minimālo saglabāšanas references izmēru, kas Norvēģijas omāram ir vismaz 25 mm GVG.
5. Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (9) 25. pantu.
10. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz Eiropas heku GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA
1. Šo pantu piemēro Savienības kuģu zvejas darbībām, kurās zvejo Eiropas heku (Merluccius merluccius) GFCM 8., 9., 10. un 11. ĢAA.
2. Maksimālais Eiropas heka nozvejas limits Savienības zvejas kuģiem, kuri Savienības ūdeņos Vidusjūras rietumu daļā izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus (GNS, GTR, GND), ir noteikts IV pielikumā.
3. Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.
11. pants
Datu reģistrēšana un nosūtīšana
1. Zvejas piepūles datus dalībvalstis reģistrē un Komisijai nosūta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (10) 146.c, 146.d un 146.e pantu.
2. Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz ar zvejas piepūli saistītus datus, tās izmanto šīs regulas IV pielikumā noteiktos zvejas piepūles grupu kodus.
III NODAĻA
Adrijas jūra
12. pants
Mazo pelaģisko sugu krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās zvejo sardīni (Sardina pilchardus) un anšovu (Engraulis encrasicolus) Adrijas jūrā.
2. Maksimālais sardīnes un anšova nozveju apjoms nepārsniedz V pielikumā noteiktos apjomus.
3. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama Savienības zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot mazo pelaģisko sugu krājumos, ir noteikta V pielikumā.
4. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.
13. pants
Demersālie krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās zvejo heku (Merluccius merluccius), Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus), parasto jūrasmēli (Solea solea), sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) un svītraino jūrasbarbi (Mullus barbatus) Adrijas jūrā.
2. Minēto demersālo krājumu maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle un maksimālā flotes kapacitāte, kas izmantojama šā panta darbības jomā, ir noteikta V pielikumā.
3. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
14. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz ar izkrāvumiem un zvejas piepūli saistītus datus, tās izmanto šīs regulas V pielikumā noteiktos krājumu kodus un zvejas piepūles grupu kodus.
IV NODAĻA
Sicīlijas šaurums
15. pants
Heks un sārtā dziļūdens garnele
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās zvejo heku (Merluccius merluccius) un sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) Sicīlijas šaurumā.
2. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, kas ietilpst šā panta darbības jomā, ir noteikta VI pielikumā.
3. Maksimāl pieļaujamā heka zvejas piepūle, kas izteikta ar zvejas dienu skaitu un piemērojama grunts durvju traļa kuģiem (OTB), kuri kā mērķsugu zvejo heku, ir noteikt VI pielikumā.
4. Maksimālais sārtās dziļūdens garneles nozveju apjoms nepārsniedz VI pielikumā noteiktos apjomus.
5. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
16. pants
Dziļūdens garneles
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās zvejo sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā.
2. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, kas ietilpst šā panta darbības jomā, ir noteikta V pielikumā.
3. Maksimālais nozveju apjoms nepārsniedz VI pielikumā noteiktos apjomus.
17. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz ar apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomiem saistītus datus, tās izmanto šīs regulas VI pielikumā noteiktos krājumu kodus.
V NODAĻA
Jonijas jūra un Levantes jūra
18. pants
Dziļūdens garneles
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās zvejo sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) Jonijas jūrā un Levantes jūrā.
2. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, kas ietilpst šā panta darbības jomā, ir noteikta VII pielikumā.
3. Maksimālais nozveju apjoms nepārsniedz VII pielikumā noteiktos apjomus.
VI NODAĻA
Alvoranas jūra
19. pants
Sarkanspuru pagele
1. Šo pantu piemēro visām komerciālās un atpūtas zvejas darbībām, kurās Savienības zvejas kuģi ar āķu jedām un rokas āķu rindām zvejo sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā.
2. Maksimālais nozveju apjoms nepārsniedz VIII pielikumā noteiktos apjomus.
3. Maksimālais skaits āķu jedu un rokas āķu rindu, ar kurām atļauts zvejot sarkanspuru pageli, ir noteikts VIII pielikumā.
4. Lai aizsargātu galveno krājumu nārsta laikā, uz vismaz 60 secīgu dienu periodiem nosaka pagaidu aizliegumu. Šāds aizliegums ilgst vismaz divus mēnešus un notiek laikposmā no 2025. gada janvāra līdz martam, un aptver galvenos sarkanspuru pageles izplatības apgabalus Alvoranas jūrā.
5. Atpūtas zvejas darbībās maksimālais nozvejas apjoms ir viena zivs vienai personai dienā. Sarkanspuru pageles atpūtas zvejniecībās Alvoranas jūrā piemērojamais minimālais saglabāšanas references izmērs ir 40 cm. Komerciālo zvejniecību aizlieguma periodā, kas noteikts valsts līmenī, minētās sugas atpūtas zveja ir aizliegta.
VII NODAĻA
Melnā jūra
20. pants
Brētliņa
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās zvejo brētliņu (Sprattus sprattus) Melnajā jūrā.
2. Savienības autonomā brētliņas kvota ir noteikta IX pielikumā.
3. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.
21. pants
Akmeņplekste
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās zvejo akmeņpleksti (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā.
2. Akmeņplekstes KPN, kas piemērojama Savienības ūdeņos Melnajā jūrā, šādas KPN iedalījums dalībvalstīm un – attiecīgā gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti IX pielikumā.
3. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.
22. pants
Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība
Savienības zvejas kuģi, kuriem akmeņpleksti zvejot atļauts saskaņā ar 21. pantu, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma nezvejo vairāk par 180 dienām gadā.
23. pants
Akmeņplekstes zvejas aizlieguma periods
Laikā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem Savienības ūdeņos Melnajā jūrā ir aizliegts veikt akmeņplekstes zvejas darbības, to vidū pārkraušanu citā kuģī, paturēšanu uz kuģa, izkraušanu un pirmo pārdošanu.
24. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu Melnajā jūrā
Šīs regulas IX pielikumā noteiktais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
|
a) |
apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu; |
|
b) |
atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; |
|
c) |
atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu. |
25. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par Savienības ūdeņos Melnajā jūrā apzvejoto brētliņas un akmeņplekstes krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas IX pielikumā noteiktos krājumu kodus.
III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
26. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2025. gada 30. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A. SZŁAPKA
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013, 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1380/oj).
(2) Padomes Regula (ES) 2024/259 (2024. gada 10. janvāris), ar ko 2024. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kas piemērojamas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L, 2024/259, 11.1.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/259/oj).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.), ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1022/oj).
(4) Padomes Regula (ES) 2022/110 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L 21, 31.1.2022., 165. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/110/oj).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1224/oj).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/847/oj).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2124 (2023. gada 4. oktobris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (OV L, 2023/2124, 12.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2124/oj).
(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/1100/oj).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019, p. 105. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1241/oj).
(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2011/404/oj).
I PIELIKUMS
SAVIENĪBAS STIKLA ZUŠU KOMERCIĀLO ZVEJAS DARBĪBU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ GFCM ZUŠA DAUDZGADU PĀRVALDĪBAS PLĀNA KONTEKSTĀ
Šajā pielikumā tabulās ir ietverts tādu komerciālo zvejas darbību maksimālais pieļaujamais zvejas atļauju skaits un maksimālais atļauto zvejas rīku skaits, kas ir paredzētas tāda zuša (Anguilla anguilla) zvejai, kura kopējais garums ir mazāks par 12 cm.
1. tabula
Maksimālais zvejas atļauju skaits
|
Dalībvalsts |
Zutis ELE |
|
Spānija |
153 |
2. tabula
Maksimālais zvejas rīku skaits
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Zvejas rīka kods |
Vienības |
|
Spānija |
Zivju ķeramie grozi un krātiņveida lamatas |
EPO |
249 |
II PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ GFCM SARKANĀ KORAĻĻA DAUDZGADU PĀRVALDĪBAS PLĀNA KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais pieļaujamais sarkanā koraļļa zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa ieguves apjoms Vidusjūrā.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma nolūkos turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Corallium rubrum |
COL |
Sarkanais korallis |
1. tabula
Maksimālais zvejas atļauju skaits (*1)
|
Dalībvalsts |
Sarkanais korallis COL |
|
Grieķija |
12 |
|
Spānija |
0 (*2) |
|
Francija |
32 |
|
Horvātija |
0 (*2) |
|
Itālija |
40 |
|
(*1) Atspoguļo, cik kuģiem un/vai nirējiem vai viena nirēja un viena kuģa pāriem atļauts iegūt sarkano koralli. (*2) Saskaņā ar pašreizējo pagaidu aizliegumu attiecībā uz sarkanā koraļļa zveju, kas noteikts Spānijas ūdeņos un Horvātijas ūdeņos, kamēr nav veiktas iespējamas turpmākas izmaiņas. |
|
2. tabula
Maksimālais ieguves apjoms, izteikts dzīvsvara kilogramos
|
Suga: |
Sarkanais korallis Corallium rubrum |
Zona: |
Savienības ūdeņi Vidusjūrā (1.–27. ĢAA) COL/GF1-27 |
|
|
Grieķija |
1 844 |
|
|
|
|
Spānija |
0 |
|||
|
Francija |
1 400 |
|
||
|
Horvātija |
0 |
|||
|
Itālija |
1 378 |
|
||
|
Savienība |
4 622 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(**) Saskaņā ar pašreizējo pagaidu aizliegumu attiecībā uz sarkanā koraļļa zveju, kas noteikts Spānijas ūdeņos un Horvātijas ūdeņos, kamēr nav veiktas iespējamas turpmākas izmaiņas. |
||||
III PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ LIELĀS KORIFĒNAS PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulās noteikts to Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kW un GT, kuriem atļauts, izmantojot ZPI, zvejot lielo korifēnu Vidusjūrā, un maksimālais nozveju apjoms.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma nolūkos turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Coryphaena hippurus |
DOL |
Lielā korifēna |
1. tabula
Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama kuģiem, kuri, izmantojot ZPI, kā mērķsugu zvejo lielo korifēnu Vidusjūrā (1.–27. ĢAA)
|
Dalībvalsts |
Kuģu skaits |
kW |
GT |
|
Itālija |
261 |
21 061 |
1 986 |
|
Malta |
130 |
16 662 |
1 296,28 |
|
Spānija |
45 |
2 105,73 |
153,34 |
2. tabula
Maksimālais ZPI skaits uz vienu kuģi, kam atļauts kā mērķsugu zvejot lielo korifēnu Vidusjūrā (1.–27. ĢAA)
|
Dalībvalsts |
ZPI skaits uz vienu kuģi |
|
Itālija |
100 |
|
Malta |
200 |
|
Spānija |
50 |
3. tabula
Maksimālais nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un iegūstams Vidusjūrā (1.–27. ĢAA)
|
Suga: |
Lielā korifēna Coryphaena hippurus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi GFCM 1.–27. ĢAA (DOL/MED) |
|
|
Itālija |
1 174 |
|
Maksimālais nozveju apjoms |
|
|
Malta |
517 |
|
||
|
Spānija |
127 |
|
||
|
Savienība |
1 818 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
IV PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRAS RIETUMDAĻAS DEMERSĀLO KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulās noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) pa krājumu grupām, kas definētas Regulas (ES) 2019/1022 2. panta 13. punktā, maksimālie nozvejas limiti un kuģu lielākais garums attiecībā uz visu tipu traļiem (1) un demersālo āķu jedu kuģiem, kuri zvejo Vidusjūras rietumdaļas demersālajos krājumos.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (ES) 2019/1022 7. pants un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma nolūkos turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Aristaeomorpha foliacea |
ARS |
Sarkanā milzu garnele |
|
Aristeus antennatus |
ARA |
Āfrikas dziļūdens garnele |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Mullus barbatus |
MUT |
Svītrainā jūrasbarbe |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
1. Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās)
|
a) |
Zvejas dienu skaits traleriem Alvoranas jūrā, ap Baleāru salām, pie Ziemeļspānijas un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)
|
|
b) |
Zvejas dienu skaits, kas piemērojams traleriem ap Korsikas salu, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un ap Sardīnijas salu (8., 9., 10. un 11. ĢAA)
|
|
c) |
Zvejas dienu skaits, kas piemērojams demersālo āķu jedu kuģiem Alvoranas jūrā, ap Baleāru salām, pie Ziemeļspānijas un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)
|
|
d) |
Zvejas dienu skaits, kas piemērojams demersālo āķu jedu kuģiem ap Korsikas salu, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un ap Sardīnijas salu (8., 9., 10. un 11. ĢAA)
|
2. Maksimālie dziļūdens garneļu nozvejas limiti
|
a) |
Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) zvejas iespējas, izteiktas ar nozveju maksimālo apjomu dzīvsvara tonnās un piemērojamas Alvoranas jūrā, ap Baleāru salām, pie Ziemeļspānijas un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)
|
||||||||||||||||||||||
|
b) |
Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) zvejas iespējas, izteiktas ar nozveju maksimālo apjomu dzīvsvara tonnās un piemērojamas ap Korsikas salu, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un ap Sardīnijas salu (8., 9., 10. un 11. ĢAA)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
3. Heka maksimālie nozvejas limiti
|
a) |
Ar stacionāru zvejas rīku (GNS, GND un GTR) nozvejota heka (Merluccius merluccius) zvejas iespējas, izteiktas ar nozveju maksimālo apjomu dzīvsvara tonnās un piemērojamas Alvoranas jūrā, ap Baleāru salām, pie Ziemeļspānijas un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)
|
||||||||||||||||||||||
|
b) |
Ar stacionāru zvejas rīku (GNS, GND un GTR) nozvejota heka (Merluccius merluccius) zvejas iespējas, izteiktas ar nozveju maksimālo apjomu dzīvsvara tonnās un piemērojamas ap Korsikas salu, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un ap Sardīnijas salu (8., 9., 10. un 11. ĢAA)
|
||||||||||||||||||||||
(1) TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP un TSP.
V PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ADRIJAS JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, to vidū maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot mazās pelaģiskās sugas.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma nolūkos turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Anšovs |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Mullus barbatus |
MUT |
Svītrainā jūrasbarbe |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
|
Sardina pilchardus |
PIL |
Sardīne |
|
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
1. Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ĢAA
|
a) |
Maksimālais nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās
|
||||||||||||||||||||||||
|
b) |
Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama traleriem un riņķvada kuģiem, kuri aktīvi zvejo mazās pelaģiskās sugas
|
|||||||||||||||||||||||||
2. Demersālie krājumi 17. un 18. ĢAA
|
a) |
Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) atkarībā no traļa tipa un flotes segmenta, kas zvejo demersālajos krājumos 17. un 18. ĢAA (Adrijas jūra)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
b) |
Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama grunts traleriem un rāmja traļa kuģiem, kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos
|
|||||||||||||||||||||||||
VI PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SICĪLIJAS ŠAURUMĀ
Šā pielikuma tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, to vidū maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot demersālās sugas un dziļūdens garneles.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma nolūkos turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
|
Aristaeomorpha foliacea |
ARS |
Sarkanā milzu garnele |
|
Aristeus antennatus |
ARA |
Āfrikas dziļūdens garnele |
1. Demersālie krājumi
|
a) |
Maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)
|
|
b) |
Maksimālais zvejas piepūles līmenis, izteikts ar zvejas dienu skaitu un piemērojams kuģiem, kuri ar grunts trali ar traļa durvīm (OTB) kā mērķsugu zvejo heku (Merluccius merluccius) Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)
|
|
c) |
Maksimālais sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)
|
||||||||||||||||||||||
2. Dziļūdens garneles
|
a) |
Maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts zvejot dziļūdens garneļu krājumos Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)
|
|
b) |
Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)
|
|||||||||||||||||||||||||
|
c) |
Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)
|
|||||||||||||||||||||||||
VII PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS JONIJAS JŪRĀ UN LEVANTES JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteikts maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot demersālajos krājumos Jonijas jūrā un Levantes jūrā.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma nolūkos turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Aristaeomorpha foliacea |
ARS |
Sarkanā milzu garnele |
|
Aristeus antennatus |
ARA |
Āfrikas dziļūdens garnele |
1. Jonijas jūra
|
a) |
Maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts zvejot dziļūdens garneļu krājumos Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA)
|
|
b) |
Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Jonijas jūrā (19., 20., un 21. ĢAA)
|
||||||||||||||||||||||
|
c) |
Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA)
|
||||||||||||||||||||||
2. Levantes jūra
|
a) |
Maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts zvejot dziļūdens garneļu krājumos Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)
|
|
b) |
Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)
|
|||||||||||||||||||
|
c) |
Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)
|
|||||||||||||||||||
VIII PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ALVORANAS JŪRĀ
a) Maksimālais ar āķu jedām un rokas āķu rindām gūto nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās
|
Suga: |
Sarkanspuru pagele Pagellus boraraveo |
Zona: |
Savienības ūdeņi Alvoranas jūrā (1., 2., un 3. ĢAA) (SBR/GF1-3) |
|
|
Spānija |
20,83 |
|
Maksimālais nozveju apjoms |
|
|
Savienība |
20,83 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
b) Maksimālais skaits āķu jedu un rokas āķu rindu, ko atļauts izmantot Alvoranas jūrā (1., 2. un 3. ĢAA)
|
Dalībvalsts |
Sarkanspuru pagele 1., 2. un 3. ĢAA |
|
Spānija |
82 |
IX PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS MELNAJĀ JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) sadalījumā pa krājumiem un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma nolūkos turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
Scophthalmus maximus |
TUR |
Akmeņplekste |
|
Suga: |
Brētliņa Sprattus sprattus |
Zona: |
Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (SPR/F3742C) |
|
|
Bulgārija |
8 032,50 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. punktu un 3. panta 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Rumānija |
3 442,50 |
|
||
|
Savienība |
11 475 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Akmeņplekste Scophthalmus maximus |
Zona: |
Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (TUR/F3742C) |
|
|
Bulgārija |
90,26 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. punktu un 3. panta 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Rumānija |
93,09 |
|
||
|
Savienība |
183,35 |
|||
|
KPN |
890 |
|
||
|
(*1) No 2025. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļautas nekādas zvejas darbības, to vidū pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, izkraušana un pirmā pārdošana. |
||||
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/219/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)