EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 10.7.2020
COM(2020) 307 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
2018. gada kopsavilkuma ziņojums par to, kā tiek īstenota FLEGT licencēšanas sistēma, kas paredzēta 2005. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
2018. gada kopsavilkuma ziņojums par to, kā tiek īstenota FLEGT licencēšanas sistēma, kas paredzēta 2005. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā
1.
Ievads
Šajā gada kopsavilkuma ziņojumā aprakstīts FLEGT licencēšanas sistēmas īstenošanas stāvoklis 2018. gadā. Ziņojums sagatavots saskaņā ar 8. panta 3. punktu 2005. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (turpmāk “FLEGT regula”) un pamatojas uz informāciju, kas saskaņā ar FLEGT regulas 8. panta 1. punktu sniegta dalībvalstu gada ziņojumos.
Šis ir trešais ziņojums
; tajā analizēts otrais pilnais gads (2018. gads), kad FLEGT licencēšanas sistēma tiek īstenota visā ES, un izklāstīti secinājumi un nākamie soļi. 2018. gadā vienīgā valsts, kurā darbojās šāda sistēma, joprojām bija Indonēzija.
Komisijas tīmekļvietnē ir pieejama detalizētāka valstu ziņojumu analīze, kuru Komisijai sagatavojis UNEP-WCMC. Tajā atrodama datu analīzes metodika, sīkākas ziņas par dalībvalstu iesniegtajām datu kopām un attiecīgās atrunas, kas saistītas ar valstu datu kopu pilnīguma un kvalitātes atšķirībām.
Tika analizēti visu 28 dalībvalstu gada ziņojumi. Tie iesniegti, izmantojot tiešsaistes ziņošanas veidni, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar FLEGT regulas 8. panta 2. punktu un kurā dažas iedaļas jau bija aizpildītas ar informāciju, kas sniegta iepriekšējos gada ziņojumos.
2.Pašreizējais īstenošanas stāvoklis
FLEGT regula uzliek dalībvalstīm pienākumu izraudzīties kompetento iestādi vai iestādes un noteikt iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus, kas izmantojami, lai panāktu regulas izpildi.
Valstu ziņojumi ir līdzeklis, ar ko novērtē īstenošanas stāvokli un dalībvalstīs sasniegto konsekvences līmeni.
2.1.Kompetento iestāžu izraudzīšanās
Kompetento iestādi vai iestādes
saskaņā ar FLEGT regulas 7. panta 1. punktu ir izraudzījušās visas dalībvalstis, un visas ziņojumu iesniegušās dalībvalstis, izņemot vienu (Portugāli), ir sniegušas informāciju par tiesību aktiem, ar kuriem kompetentās iestādes izraudzītas.
11 dalībvalstīs par FLEGT licencēšanas kompetento iestādi vai tās daļu ir izraudzīta muitas iestāde, savukārt 17 dalībvalstīs muita un kompetentā iestāde darbojas atsevišķi. Ir svarīgi, lai šajās 17 dalībvalstīs būtu izveidota kārtība, kas nodrošina minēto iestāžu spēju rezultatīvi sadarboties FLEGT licenču apstrādē, un kompetentā iestāde varētu deleģēt muitai relevantus uzdevumus un saņemt informāciju, kas vajadzīga, lai verificētu FLEGT licences atbilstību konkrētam sūtījumam. Šāda uzdevumu deleģēšanas iespēja ir izveidota visās minētajās dalībvalstīs, noslēdzot vai nu vienošanos, vai saprašanās memorandu. Datu apmaiņas biežums un kārtība dažādās dalībvalstīs atšķiras.
2.2.Importēto kokmateriālu daudzums un attiecīgais FLEGT licenču skaits
Dalībvalstu saņemto licenču skaits un atmuitoto licenču skaits
Visas dalībvalstis, izņemot Luksemburgu, ziņoja, ka 2018. gadā ir saņēmušas FLEGT licences. Kopumā saņemtas 31 785 licences, un kompetentās iestādes validējušas/apstiprinājušas importam vairāk nekā 99 % (31 605) saņemto licenču. Visvairāk licenču saņemtas Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā un Beļģijā (1.a attēls). Divpadsmit dalībvalstis ziņojušas, ka kopumā noraidījušas 66 FLEGT licences, un par lielāko noraidīto licenču skaitu (20) ziņojusi Francija.
Dalībvalstis ziņojušas, ka 2018. gadā importam atmuitotas 23 238 licences. No 25 dalībvalstīm, kuras paziņojušas muitas datus par FLEGT licencēm, vislielākais atmuitoto licenču skaits bijis Nīderlandē, Vācijā un Francijā (1.b attēls).
Konstatētās atšķirības starp kompetento iestāžu saņemto FLEGT licenču skaitu un atmuitoto licenču skaitu 2018. gadā (1.a un 1.b attēls) izskaidrojamas ar šādiem faktoriem: muitas datu kopu nepilnīgums (sk. 10. zemsvītras piezīmi); tirdzniecības darījumi pašās gada beigās; preces, kuras muita nav laidusi apgrozībā (piemēram, fitosanitāro kontroļu dēļ); importētājs ir nolēmis preces neatmuitot; importēšanas punktā preču FLEGT licence netiek prasīta, jo muita ir pārklasificējusi HS kodu.
1. att.
FLEGT licenču skaits 2018. gadā: a) licences, ko validēšanai saņēmušas kompetentās iestādes un b) atmuitotās licences. * Rumānijas iesniegtos datus par licencēm nevarēja iekļaut, jo tie nebija iesniegti piemērotā formātā. Itālija un Rumānija muitas datus neiesniedza, bet Apvienotās Karalistes muitas dati nebija sasaistīti ar licenču numuriem; Grieķijas muitas dati bija nepilnīgi. ** Aplēstais kopējais licenču skaits, ko norādījusi Spānija, kura neiesniedza ar licenču numuriem sasaistītus muitas datus. *** Šis skaitlis neietver licences, kas atmuitotas, konkrētiem apstiprinātiem importētājiem retrospektīvi iesniedzot muitas deklarācijas; dati par šīm licencēm nav sasaistīti ar licenču numuriem.
Importētie daudzumi
Dalībvalstis ir ziņojušas par 2018. gadā faktiski importētajiem kokmateriālu un koksnes izstrādājumu daudzumiem (t. i., atmuitotajiem daudzumiem), kā arī par atbilstošajiem daudzumiem, kas norādīts kompetento iestāžu saņemtajās un validētajās FLEGT licencēs. Validētās FLEGT licences 2018. gadā izdotas par vairāk nekā 694 milj. kg kokmateriālu un koksnes izstrādājumu, un ziņots, ka ES muitā importēšanai tikuši atmuitoti vairāk nekā 2,993 milj. kg kokmateriālu un koksnes izstrādājumu ar FLEGT licenci, (2. attēls), no kuriem 2,470 milj. kg bija guļamistabas mēbeles (HS 9403.50), par ko ziņojusi Apvienotās Karalistes muita. Tas ir par divām kārtām lielāks daudzums, nekā ar to pašu HS kodu norādīts kompetentās iestādes validētajās FLEGT licencēs. Apvienotajai Karalistei tika uzdots jautājums par šiem skaitļiem, taču skaidrojums netika saņemts. Saskaņā ar muitas datiem galvenie (masas izteiksmē) FLEGT licenci saņēmušie izstrādājumu veidi, kas importēti ES, bija guļamistabas mēbeles (HS 9403.50), kuru kopējā masa bija gandrīz 2,472 milj. kg un kuras veidoja 83 % no importa apjoma); rakstāmpapīrs (HS 4802); cita veida mēbeles (HS 9403.60 un 9401); namdaru un būvgaldnieku darinājumi (HS 4418); saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli (HS 4412); kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu (HS 4409) (2018. gadā importēto FLEGT izstrādājumu HS kodi ir uzskaitīti A pielikumā). Galvenās šo izstrādājumu importētājas dalībvalstis bija Apvienotā Karaliste, Vācija un Nīderlande.
Dažas dalībvalstis ziņojušas arī par tādu izstrādājumu importu, kuriem saskaņā ar HS kodiem FLEGT licence netiek prasīta (tai skaitā par izstrādājumiem, kam vajadzīga V-legal licence), kurš reģistrēts 2099 muitas uzskaites ierakstos un kura kopējais apjoms ir 1,35 milj. kg koksnes izstrādājumu. Tas daļēji izskaidrojams ar to, ka ES muita preces ir pārklasificējusi.
FLEGT licencēs norādīto daudzumu un muitas paziņoto daudzumu nesakritību (2. attēls) iespējamie skaidrojumi varētu būt šādi: trūkst muitas datu un valstu iesniegto datu kopu kvalitāte ir ļoti dažāda; muita ir pārklasificējusi preču HS kodus; licences ir saņemtas, bet vēl nav atmuitotas; paziņotie HS kodi satur dažādu ciparu skaitu; paziņotais daudzums ir norādīts dažādās mērvienībās.
Importētie taksoni
Informācija par tirgotajiem taksoniem sniegta par 84,6 % kokmateriālu, kas norādīti validētajās FLEGT licencēs. Nīderlande par tās importētajiem 107 milj. kg kokmateriālu, kas norādīti validētajās FLEGT licencēs, šādu informāciju nesniedza. Turklāt par vairāk nekā 32 000 kg validētajās FLEGT licencēs norādīto koksnes izstrādājumu, nesniedzot informāciju par taksoniem, ziņoja Čehija, Francija, Itālija un Zviedrija.
Kopumā validētajās FLEGT licencēs 2018. gadā bija norādītas 204 dažādas sugas un 80 augstāki taksoni (piemēram, ģintis), un tās aptvēra 235,5 milj. kg atsevišķu taksonu sūtījumu un 351,7 milj. kg sūtījumu, kas satur dažādus taksonus. No atsevišķi norādītajiem taksoniem visvairāk tirgotie (masas izteiksmē) bija Acacia mangium (akācija), Shorea spp. (meranti) un Tectona grandis (tīkkoks).
FLEGT licenču apstrāde
21 dalībvalstī FLEGT licenču apstrādei tika izmantota FLEGIT/TRACES sistēma, bet 7 dalībvalstis izmantoja nacionālas sistēmas. No 21 dalībvalsts, kas izmanto FLEGIT/TRACES sistēmu, 14 dalībvalstis ziņojušas, ka to izmanto gan kompetentās iestādes, gan muita, 5 dalībvalstis ziņojušas, ka to izmanto tikai kompetentās iestādes, un 2 dalībvalstīs ziņojušas, ka to izmanto tikai muita. Dalībvalstis norādījušas arī formātu, kādā FLEGT licences iesniegtas; 14 dalībvalstis ziņojušas, ka FLEGT licences saņēmušas vairākos formātos. Pavisam 18 dalībvalstis ziņojušas par papīra licenču iesniegšanu, 18 dalībvalstis ziņojušas par licencēm, kas iesniegtas, izmantojot FLEGIT/TRACES, 5 dalībvalstis – par licencēm, kas iesniegtas, izmantojot e-pastu, un 2 dalībvalstis – par licencēm, kas iesniegtas, izmantojot nacionālas elektroniskās sistēmas.
Dienu skaitu, kas dalībvalstīm nepieciešams licenču apstrādei, varēja analizēt attiecībā uz 24 dalībvalstīm; 53 % licenču kompetentās iestādes validējušas saņemšanas dienā vai nākamajā dienā pēc saņemšanas, 66 % gadījumu licences validētas 3 dienu laikā un 97 % gadījumu – 21 dienas laikā.
2. att. To FLEGT licencēto izstrādājumu galveno veidu daudzums, kas validētajās FLEGT licencēs norādīti sadalījumā pa HS kodiem* un atmuitoti ievešanai Eiropas Savienībā (izņemot HS 9403.50**) 2018. gadā; daudzums norādīts masas izteiksmē (kg)***. (Iekļaut Rumānijas sniegtos datus par licencēm nebija iespējams. Itālija un Rumānija muitas datus nesniedza, un Grieķijas iesniegtie muitas dati bija nepilnīgi.) * Pēc iespējas izmantoti sešciparu HS kodi; četrciparu HS kodi attiecas tikai uz tirdzniecību, par kuru dalībvalstis ziņojušas, izmantojot četrciparu kodus. ** Lai atvieglotu datu vizualizēšanu, šajā skaitlī nav iekļauti dalībvalsts muitas datos minētie 2,472 milj. kg izstrādājumu ar HS kodu 9403.50, jo tie ir vairākas kārtas lielāki par pārējiem datiem. Apvienotajai Karalistei tika nosūtīts jautājums par 2,470 milj. kg izstrādājumu ar HS kodu 9403.50, par kuriem bija ziņots kā par atmuitotiem Apvienotās Karalistes muitā, jo validētajās licencēs nebija norādīts salīdzināms apmērs, taču skaidrojums netika saņemts. *** Daudzums masas izteiksmē validētajās FLEGT licencēs un muitas datos bija norādīts, attiecīgi, vairāk nekā 99 % gadījumu un 97 % gadījumu, taču tas var nebūt visai tirdzniecībai reprezentatīvi. Tā kā muita izstrādājumu apjomu retāk norādīja masas, bet biežāk tilpuma (m3) vai vienību skaita izteiksmē, tad FLEGT licencēs norādītais daudzums un muitas norādītais daudzums masas izteiksmē nav pilnībā salīdzināms.
2.3.FLEGT licenču un sūtījumu turpmāka verifikācija
Saskaņā ar FLEGT regulas 5. panta 4. punktu kompetentās iestādes, izmantojot uz risku balstītu pieeju, lemj par to, vai ir vajadzīga turpmāka sūtījumu verifikācija. 21 dalībvalstī bija ieviesti noteikumi, kas vajadzīgi, lai veiktu FLEGT licenču turpmākas verifikācijas pārbaudes, un 22 dalībvalstīs – noteikumi, kas vajadzīgi, lai veiktu FLEGT sūtījumu turpmākas verifikācijas pārbaudes (B pielikuma 1. un 2. tabula). 2018. gadā papildu verifikācijas pārbaudes tika veiktas 19 dalībvalstīs (piemēram, turpmākas verifikācijas nolūkos sazinoties ar Indonēzijas Licencēšanas informācijas nodaļu (LIU)), un tās aptvēra 1782 FLEGT licences. Turklāt Nīderlande ziņoja, ka papildu verifikācijas pārbaudes tā veic katru dienu, taču pārbaužu skaitu nereģistrē, lai nepalielinātu administratīvo slogu.
Dalībvalstis ziņoja, ka tās izmanto vairākus riska kritērijus, lai noteiktu, vai ir vajadzīga FLEGT licences vai sūtījuma papildu verifikācija, arī gadījumos, kad FLEGT licencē sniegtā informācija nesakrīt ar citos dokumentos norādīto informāciju (B pielikuma 1. un 2. tabula). Septiņpadsmit dalībvalstis ziņoja, ka izmanto SILK (Indonēzijas Kokmateriālu likumības informācijas sistēmu), lai verificētu FLEGT licences, ko tās saņēmušas no tirgus dalībniekiem, un četras no tām ziņoja, ka SILK izmanto dažreiz.
2018. gadā 18 dalībvalstis ir veikušas pavisam 265 FLEGT licencētu sūtījumu fiziskas inspekcijas, un 94 % gadījumu sūtījums ir atbildis FLEGT licencē sniegtajai informācijai.
2.4.Noteikumi par sodiem
FLEGT regulas 5. panta 8. punktā noteikts: “Katra dalībvalsts nosaka sodus, ko piemēro gadījumos, ja ir pārkāpta šī regula. Sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.” 17 dalībvalstis ir ieviesušas noteikumus par administratīviem naudassodiem, 17 dalībvalstis – par krimināltiesībās paredzētiem naudassodiem, 20 dalībvalstis – par brīvības atņemšanu, 7 dalībvalstis – par tirdzniecības atļaujas apturēšanu un 9 dalībvalstis – par korektīvu pasākumu paziņošanu vai brīdinājuma vēstulēm. Brīvības atņemšanas gadījumā iespējamais maksimālais sods var būt no 1 mēneša līdz 15 gadiem (15 dalībvalstis norādījušas, ka maksimālais iespējamais sods ir 1–5 gadi).
Saskaņā ar FLEGT regulas 5. panta 7. punktu muita var apturēt koksnes izstrādājumu laišanu apgrozībā vai aizturēt koksnes izstrādājumus, ja ir pamats uzskatīt, ka FLEGT licence varētu būt nederīga. Divdesmit četras dalībvalstis ziņojušas, ka tās var izņemt koksnes izstrādājumus, jo to valsts tiesību aktos ir paredzēta konfiscēto kokmateriālu realizācija (3. att.). Attiecībā uz gadījumiem, kad valsts tiesību aktos ir paredzēta konfiscēto kokmateriālu realizācija, 9 dalībvalstis norādījušas, ka par to ir atbildīga muita, 4 dalībvalstis ziņojušas, ka par to ir atbildīga kompetentā iestāde, 5 dalībvalstis ziņojušas, ka līdztekus kompetentajai iestādei un/vai muitai par to ir atbildīga kāda cita iestāde, un 5 dalībvalstis ziņojušas, ka par to ir atbildīga cita iestāde, kas nav kompetentā iestāde vai muita.
3. att. Dalībvalstis, kurās piemērotie sodi ietver kokmateriālu sūtījumu izņemšanu vai konfiskāciju.
2.5.Piemērotie sodi
Divas dalībvalstis (Bulgārija un Spānija) 6. panta 1. punktu kopumā ir piemērojušas 29 130 kg izstrādājumu. Bulgārija un Nīderlande ir piemērojušas 6. panta 2. punktu: Bulgārija – gadījumā, kad validēšanai tika iesniegta FLEGT licences skenēta kopija (kurai beidzies derīguma termiņš), Nīderlande – sūtījumam, kurā bija iekļautas CITES sugas bez CITES atļaujas.
2.6.Nodevas par FLEGT licenču apstrādi
Saskaņā ar FLEGT regulas 5. panta 6. punktu dalībvalstis drīkst iekasēt nodevas par FLEGT licenču apstrādi. Sešas dalībvalstis ziņojušas, ka ir iekasējušas nodevas, kuru apmērs sniedzas no aptuveni 10 EUR (9,60 GBP) līdz 105,90 EUR (B pielikuma 3. tabula).
2.7.Citi īstenošanas pasākumi un problēmas
Divdesmit sešas dalībvalstis ir sniegušas informāciju par citiem īstenošanas pasākumiem un problēmām. Vienpadsmit no tām ziņojušas par sadarbību ar citām kompetentajām iestādēm, norādot, ka tā ir sniegusi ieguvumus, jo īpaši attiecībā uz precēm, kuras tiek ievestas vienā dalībvalstī, bet kura galamērķis atrodas citā ES dalībvalstī. Deviņas dalībvalstis norādījušas uz sadarbību ar Eiropas Komisiju vai uz tās sniegtu atbalstu un vairākas dalībvalstis ziņojušas par labu saziņu ar Eiropas Komisiju saistībā ar FLEGIT. Izskanējuši arī vairāki ierosinājumi, ka dalībvalstīm būtu jāpiešķir piekļuve visām SILK sistēmā esošajām FLEGT licencēm neatkarīgi no galamērķa valsts Eiropas Savienībā, lai tādējādi atvieglotu licenču verifikāciju.
Īstenošanas problēmu veidi, uz kuriem norādījusi viena vai vairākas dalībvalstis, ir šādi: saziņa ar Indonēzijas licenču informācijas nodaļām (lai arī vairākas dalībvalstis norādījušas, ka atbilžu saņemšanas laiks ir saīsinājies); gadījumi, kad FLEGT licencēs norādītā informācija nesakrīt ar muitas deklarācijās norādīto informāciju, kā arī HS kodu vai valstu kodu nesakritība; FLEGT licences, kas izdotas izstrādājumiem ar HS kodiem, kuri neietilpst FLEGT regulas un Indonēzijas Brīvprātīgo partnerattiecību nolīguma (BPN) darbības jomā.
3. Secinājumi
Trešais ziņojums par FLEGT licencēšanas sistēmas īstenošanu liecina, ka minētā īstenošana ir noritējusi sekmīgi. 2018. gadā – otrajā pilnajā FLEGT licencēšanas sistēmas īstenošanas gadā – saņemtas 31 785 licences, no kurām vairāk nekā 99 % kompetentās iestādes validējušas/apstiprinājušas importam; atmuitoti un Eiropas Savienībā importēti ir vairāk nekā 2,993 milj. kg kokmateriālu un koksnes izstrādājumu. Ir ziņots par pozitīvu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un ar Komisiju. Ja dalībvalstu paziņotie dati par validētajām FLEGT licencēm ir tikuši salīdzināti ar muitošanas datiem, konstatēt nesakritības un rast to potenciālos skaidrojumus ir bijis vieglāk. Tiešsaistes ziņošanas veidnē ir iekļauti papildu norādījumi dalībvalstīm par valsts datu standartizāciju un kontrolpārbaudi.
Joprojām pastāv dažas problēmas, to vidū FLEGT licencēs norādītās informācijas nesakritība ar muitas deklarācijās norādīto informāciju un dalībvalstu ierobežotā piekļuve visiem SILK datiem.
4. Nākamie soļi
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm turpinās darbu pie FLEGT regulas rezultatīvas un konsekventas piemērošanas visā ES teritorijā, arī izstrādās papildu vadlīniju dokumentus, un vajadzības gadījumā turpinās darbu pie dokumenta Muita un FLEGT īstenošanas vadlīnijas pārskatīšanas, kurā ņems vērā jaunāko pieredzi. Saskaņā ar Īstenošanas regulas (EK) Nr. 1024/2008 3. panta 2. punktu Komisija turpinās vajadzības gadījumā dalībvalstīm darīt zināmus Indonēzijas izraudzīto licencēšanas iestāžu nosaukumus un citas relevantas ziņas par tām un nodrošināt autentiskus katras licencēšanas iestādes zīmogu un parakstu paraugus un Indonēzijas izmantotās FLEGT licences veidnes paraugu.
Komisija, ņemot vērā gūto pieredzi, turpinās sadarboties ar dalībvalstīm arī ziņošanas uzlabošanas jomā, tostarp pārceļot ziņošanu tiešsaistē uz DECLARE sistēmu, kā arī FLEGT licenču un muitas deklarāciju datu konsekventas ziņošanas, mērvienību konsekventas izmantošanas un ziņojuma formāta turpmākas uzlabošanas jomā. Turklāt Komisija turpinās mudināt dalībvalstis, kuras patlaban neizmanto FLEGIT/TRACES, to darīt, jo tas cita starpā atvieglos arī ziņošanu. Visbeidzot, Komisija turpinās strādāt pie FLEGIT/TRACES IT sistēmas papildu uzlabošanas, ņemot vērā dalībvalstu pieredzi un ierosinājumus, un datu apmaiņas jomā sadarboties ar dalībvalstīm, kas izstrādājušas savas nacionālās elektroniskās sistēmas.
Līdztekus Komisija turpinās cieši sadarboties ar Indonēzijas iestādēm, lai risinātu iepriekš norādītās problēmas un grūtības, un šis darbs būs daļa no plašākas diskusijas par ES un Indonēzijas FLEGT BPN īstenošanu un tā ietekmes uzraudzību. Lai nākotnē pārietu uz pilnībā elektronisku licencēšanas sistēmu, turpinās kopā ar Indonēziju veiktais izmēģinājuma darbs pie attiecīgo IT sistēmu, t. i., FLEGIT/TRACES un SILK, integrācijas.
Visbeidzot, Komisija veiks FLEGT regulas (kā arī ES Kokmateriālu regulas) atbilstības pārbaudi, kurā saskaņā ar FLEGT regulas 9. pantu izskatīs regulas darbību un rezultativitāti. FLEGT regulas īstenošanas laikā gūtā pieredze, iespējams, varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu to papildpasākumu novērtēšanā, kas pieprasījuma pusē veicami attiecībā uz citām precēm; atbilstības pārbaudes sākotnējie konstatējumi tiks ņemti vērā pieprasījuma pusē veicamo pasākumu novērtēšanā, lai palielinātu piegādes ķēžu pārredzamību un līdz minimumam samazinātu atmežošanas un meža degradācijas risku, kas saistīts ar ES tirgū laistajiem izstrādājumiem.