EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 22.6.2022
COM(2022) 305 final
PIELIKUMI
priekšlikumam
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI
par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115
{SEC(2022) 257 final} - {SWD(2022) 169 final} - {SWD(2022) 170 final} - {SWD(2022) 171 final}
I PIELIKUMS
Regulas 4. pantā minētā
METODIKA, KĀ APRĒĶINĀT PROGRESU VIRZĪBĀ UZ DIVU SAVIENĪBAS UN DIVU VALSTS 2030. GADA EMISIJU SAMAZINĀŠANAS MĒRĶRĀDĪTĀJU SASNIEGŠANU
Šī regula ir instruments, ko izmanto, lai sasniegtu stratēģijā “No lauka līdz galdam” ietvertos pesticīdu samazināšanas mērķrādītājus, nosakot, ka katrai dalībvalstij ir jāpalīdz līdz 2030. gadam visā Savienībā par 50 % samazināt gan ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, gan to radīto risku (“Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 1”), kā arī bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu (“Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 2”). Šī regula reglamentē arī katras dalībvalsts ieguldījumu šo Savienības mērķu sasniegšanā. Katras dalībvalsts devumu, kas izteikts valsts mērķrādītāja veidā, Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanā sauc par “valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju Nr. 1”, savukārt dalībvalsts devumu Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāja Nr. 2 sasniegšanā sauc par “valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju Nr. 2”. Turpmāk izklāstīta metodika progresa aprēķināšanai virzībā uz šo mērķu sasniegšanu.
1. IEDAĻA
Valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 1: metodika, kā aplēst progresu virzībā uz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas un to radītā riska samazināšanu
1.Metodikas pamatā ir statistika par tirgū laisto ķīmisko darbīgo vielu daudzumiem augu aizsardzības līdzekļos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, kas iesniegta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1185/2009 I pielikumu.
2.Lai aprēķinātu progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu, izmanto šādus vispārīgus noteikumus:
a)progresu aprēķina, pamatojoties uz ķīmisko darbīgo vielu iedalījumu četrās grupās, kas norādītas šī pielikuma tabulā;
b)1. grupas ķīmiskās darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma D daļā;
c)2. grupas ķīmiskās darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļā;
d)3. grupas ķīmiskās darbīgās vielas ir darbīgās ķīmiskās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā;
e)4. grupas ķīmiskās darbīgās vielas ir vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā;
f)piemēro svērumus, kas norādīti šā pielikuma tabulas iii) rindā.
3.Progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu aprēķina, tirgū laisto darbīgo vielu ikgadējos daudzumus augu aizsardzības līdzekļos katrā šā pielikuma tabulā norādītajā grupā reizinot ar attiecīgo bīstamības svērumu, kas norādīts iii) rindā, un pēc tam summējot šo aprēķinu rezultātus.
Tabula
Darbīgo vielu iedalījums un bīstamības svērumi, lai aprēķinātu progresu virzībā uz valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu
|
Rinda
|
Grupas
|
|
|
1.
|
2.
|
3.
|
4.
|
|
i)
|
Zema riska ķīmiskās darbīgās vielas, kuras ir apstiprinātas vai uzskata par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. panta pamata un kuras ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma D daļā
|
Ķīmiskās darbīgās vielas, kuras ir apstiprinātas vai uzskata par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata, nav iekļautas citās kategorijās un ir norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļā
|
Ķīmiskās darbīgās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā.
|
Ķīmiskās darbīgās vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā
|
|
ii)
|
Bīstamības svērumi, kurus piemēro tādu ķīmisko darbīgo vielu daudzumiem, kas laistas tirgū uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata atļautos augu aizsardzības līdzekļos
|
|
iii)
|
1
|
8
|
16
|
64
|
4.Samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 bāzlīnija ir 100, un tā ir vienāda ar vidējo rezultātu, kas iegūts iepriekš minētajā aprēķinā par laikposmu no 2015. līdz 2017. gadam.
5.Progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu izsaka, atsaucoties uz bāzlīniju.
6.Komisija aprēķina progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 34. panta 2. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts progress virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu.
2. IEDAĻA
Valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 2: metodika, kā aplēst progresu virzībā uz bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazināšanu
1.Metodikas pamatā ir statistika par tirgū laisto darbīgo vielu daudzumiem augu aizsardzības līdzekļos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, kas iesniegta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1185/2009 I pielikumu.
2.Progresu virzībā uz mērķrādītāja Nr. 2 sasniegšanu aprēķina, saskaitot katru gadu tirgū laisto ķīmisko darbīgo vielu ikgadējos daudzumus bīstamākos augu aizsardzības līdzekļos.
3.Samazināšanas mērķrādītāja Nr. 2 bāzlīnija ir 100, un tā ir vienāda ar vidējo rezultātu, kas iegūts iepriekš minētajā aprēķinā par laikposmu no 2015. līdz 2017. gadam.
4.Progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 2 sasniegšanu izsaka, atsaucoties uz bāzlīniju.
5.Komisija aprēķina progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 2 sasniegšanu katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 34. panta 2. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts progress virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 2 sasniegšanu.
3. IEDAĻA
Savienības samazināšanas mērķrādītāji
1.Metodika tendenču aprēķināšanai virzībā uz abu Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu ir tāda pati kā metodika tendenču aprēķināšanai valsts līmenī, kā noteikts 1. un 2. iedaļā.
2.Tendenci valsts līmenī aprēķina, izmantojot valsts statistiku par tādu ķīmisko darbīgo vielu daudzumiem, kas definētas šīs regulas 3. panta 3. punktā un laistas tirgū augu aizsardzības līdzekļos uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata, un šo statistiku Komisijai iesniedz uz Regulas (EK) Nr. 1185/2009 I pielikuma (“Statistika par pesticīdu laišanu tirgū”) pamata.
3.Tendenci Savienības līmenī aprēķina, izmantojot Savienības statistiku par tādu ķīmisko darbīgo vielu daudzumiem, kas definētas šīs regulas 3. panta 3. punktā un laistas tirgū augu aizsardzības līdzekļos uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata, un šo statistiku Komisijai iesniedz uz Regulas (EK) Nr. 1185/2009 I pielikuma (“Statistika par pesticīdu laišanu tirgū”) pamata.
II PIELIKUMS
DATI, KAS LĪDZ KATRA KALENDĀRĀ GADA 31. AUGUSTAM JĀSNIEDZ GADA PROGRESA UN ĪSTENOŠANAS ZIŅOJUMOS
1.daļa. Gada tendences progresa virzībā uz valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu
1.Tendences dalībvalsts progresa virzībā uz abu 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu.
2.Visi pārējie valsts indikatīvie mērķrādītāji, kas norādīti 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 9. panta 4. punktā.
2. daļa. Visi pārējie kvantitatīvie dati, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu un atbilstības līmeni tai
Augu aizsardzības līdzekļu lietošana.
1.To profesionālo lietotāju īpatsvars, kurus kontrolē integrētās augu aizsardzības īstenošanai.
2.To profesionālo lietotāju īpatsvars, kuri neievēro pienākumu uzturēt elektronisku uzskaiti par integrētās augu aizsardzības īstenošanu.
3.To profesionālo lietotāju īpatsvars, kuri nav izpildījuši pienākumu glabāt pesticīdu izmantošanas datus elektroniski.
4.Atļauju skaits attiecībā uz izsmidzināšanu no gaisa, atļaujas derīguma termiņš, kā arī attiecīgo zonu lielums un atrašanās vieta un piešķirtās atļaujas iemesli.
5.Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes un citu zonu, uz kurām attiecas atļaujas attiecībā uz izsmidzināšanu no gaisa, īpatsvars.
6.Atļauju skaits attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu jutīgajās zonās.
7.Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes un citu zonu, uz kurām attiecas atļaujas augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai jutīgajās zonās, īpatsvars.
8.Aplēstie izmantoto nelikumīgo augu aizsardzības līdzekļu daudzumi un konstatētie nelikumīgo augu aizsardzības līdzekļu daudzumi.
9.Tas, vai dalībvalstis ir piemērojušas atkāpes, kas pieļauj
a)atšķirīgas pārbaudes prasības lietošanas iekārtām, ko lieto profesionālie lietotāji un kurām ir ļoti šaurs pielietojums, vai
b)atbrīvojumus no pārbaudes attiecībā uz rokā turamām lietošanas iekārtām vai uz muguras pārnēsājamām lietošanas iekārtām, ko lieto profesionālie lietotāji.
Apmācības un konsultāciju pakalpojumi.
10.To profesionālo lietotāju, konsultantu un izplatītāju īpatsvars, kuri apmācīti III pielikumā uzskaitītajos tematos un kuriem ir apmācību sertifikāts saskaņā ar 25. pantu vai kuriem ir ieraksts centrālajā elektroniskajā reģistrā saskaņā ar 25. panta 5. punktu, iedalot pa profesionāliem lietotājiem, konsultantiem un izplatītājiem.
11.To profesionālo lietotāju īpatsvars, kuri nav ievērojuši pienākumu vismaz reizi gadā izmantot neatkarīgus konsultāciju pakalpojumus.
Lietošanas iekārtas, ko lieto profesionālie lietotāji.
12.Lietošanas iekārtu, ko lieto profesionālie lietotāji, aplēstais īpatsvars, kas reģistrētas lietošanas iekārtu, ko lieto profesionālie lietotāji, elektroniskajā reģistrā.
13.Pārbaudīto un pārbaudāmo reģistrēto lietošanas iekārtu, ko lieto profesionālie lietotāji, īpatsvars.
14.Ar riska mazināšanas ierīcēm aprīkoto lietošanas iekārtu, ko lieto profesionālie lietotāji, īpatsvars pārbaudes laikā.
Dalībvalstu papildu pasākumi integrētās augu aizsardzības īstenošanai.
15.Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars katrā dalībvalstī, uz kuru attiecas kultūratkarīgie noteikumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir padarīti juridiski saistoši.
III PIELIKUMS
25. PANTĀ MINĒTIE APMĀCĪBAS TEMATI
1.Visi attiecīgie tiesību akti par augu aizsardzības līdzekļiem, to lietošanu un to radīto risku, un jo īpaši šī regula. Lai gan ne tikai šie, bet būtiski ir šādi tiesību akti:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009,
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005,
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012,
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2009,
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008,
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625,
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115,
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK,
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/127/EK,
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK,
Padomes Direktīva 89/391/EEK,
Padomes Direktīva 89/656/EEK,
Padomes Direktīva 98/24/EK,
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK,
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/104/EK,
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006,
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK.
2.Nelikumīgu un viltotu augu aizsardzības līdzekļu esamība un riski, šādu līdzekļu identificēšanas metodes un sodi, kas saistīti ar nelikumīgu augu aizsardzības līdzekļu pārdošanu vai lietošanu.
3.Ar augu aizsardzības līdzekļiem saistītie apdraudējumi un riski un to identificēšanas un kontroles veidi, tostarp šādas tēmas:
a)risks cilvēka veselībai;
b)augu aizsardzības līdzekļu izraisītas saindēšanās simptomi un piemēroti pirmās palīdzības pasākumi šādas saindēšanās gadījumā;
c)risks nemērķa augiem, kukaiņiem, florai un faunai, biodaudzveidībai un videi kopumā.
4.Integrētās augu aizsardzības stratēģijas un paņēmieni, integrētās kultūraugu apsaimniekošanas stratēģijas un paņēmieni, bioloģiskās lauksaimniecības principi, kaitīgo organismu bioloģiskās kontroles metodes, kaitīgo organismu kontroles metodes, pienākums piemērot integrēto augu aizsardzību, kā noteikts šīs regulas 12. un 13. pantā, un pienākums reģistrēt ierakstus elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas reģistrā, kā noteikts šīs regulas 14. pantā.
5.Ja vajadzīgi augu aizsardzības līdzekļi, kā konkrētajā situācijā no visiem attiecīgās kaitīgo organismu problēmas risināšanai atļautajiem līdzekļiem izvēlēties augu aizsardzības līdzekļus ar vismazākajām blaknēm cilvēka veselībai, nemērķa organismiem un videi.
6.Pasākumi, lai būtiski mazinātu risku cilvēkiem, nemērķa organismiem un videi, to vidū:
a)droša darba prakse augu aizsardzības līdzekļu glabāšanai, apstrādei un maisīšanai;
b)droša darba prakse tukšā iepakojuma, citu piesārņotu materiālu un augu aizsardzības līdzekļu pārpalikumu (tostarp tvertņu maisījumu) likvidēšanai koncentrētā vai atšķaidītā veidā;
c)ieteikumi, kā kontrolēt operatoru eksponētību (to vidū individuālie aizsardzības līdzekļi);
d)informācija par tādu augu aizsardzības līdzekļu pareizu un drošu likvidēšanu, kuri vairs nav atļauti un attiecībā uz kuriem ir beidzies pagarinājuma periods to lietošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 20. panta 2. punktu vai 46. pantu.
7.Procedūras lietošanas iekārtu sagatavošanai darbam, tostarp iekārtu kalibrēšana, , kas izraisa pēc iespējas mazāku risku lietotājiem, citiem cilvēkiem, nemērķa dzīvnieku un augu sugām, biodaudzveidībai un videi, arī ūdens resursiem.
8.Praktiska apmācība par lietošanas iekārtu ekspluatāciju un profilaksi un par riska mazināšanas pasākumiem, tostarp īpašiem izsmidzināšanas paņēmieniem, jaunu tehnoloģiju, tostarp precīzās lauksaimniecības paņēmienu, izmantošanu, kā arī par izmantojamo smidzinātāju tehnisko pārbaudi un veidiem, kā uzlabot izsmidzināšanas kvalitāti. Šajā sakarā īpašu uzmanību pievērš noneses samazināšanas sprauslām un ražotāju ieteikumiem par optimāliem to izmantošanas nosacījumiem. Īpaši riski, kas saistīti ar rokā turamu lietošanas iekārtu vai uz muguras pārnēsājamu izsmidzinātāju izmantošanu, un attiecīgi riska pārvaldības pasākumi. Praktiskā apmācība aptver arī īpašos riskus, kas saistīti ar tādu sēklu sēšanu, kas apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem.
9.Rīcība ārkārtas situācijā, lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi, tostarp ūdens resursus, nejaušas noplūdes un piesārņojuma un tādu ārkārtēju laikapstākļu gadījumā, kas varētu radīt augu aizsardzības līdzekļu noplūdes risku.
10.Īpaša rūpība jutīgajās zonās, kas definētas šīs regulas 2. panta 15. punktā, un aizsargātajos apgabalos, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 6. un 7. pantu, un informētība par piesārņojumu, ko attiecīgajā reģionā izraidījuši konkrētie augu aizsardzības līdzekļi.
11.Iestādes, kuras nodrošina veselības uzraudzību un piekļuvi veselības aprūpei un kurām iespējams ziņot par akūtas vai hroniskas saindēšanās gadījumiem.
12.Augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas, pirkšanas un lietošanas uzskaite saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.
13.Kā līdz minimumam samazināt vai novērst tādu konkrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificēti kā “kaitīgi ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, “ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām” vai “toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, uz ceļiem vai gar tiem, dzelzceļa līnijām, ļoti caurlaidīgām virsmām vai citu infrastruktūru, kas atrodas tuvu virszemes ūdeņiem vai gruntsūdeņiem, vai uz slēgtām virsmām ar augstu noplūdes risku virszemes ūdeņos vai kanalizācijas sistēmās.
14.Ūdens vides un dzeramā ūdens krājumu aizsardzība no augu aizsardzības līdzekļu ietekmes, tostarp saistībā ar šādiem tematiem:
a)augu aizsardzības līdzekļu izmantošana saskaņā ar ierobežojumiem, kas norādīti marķējumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu, vienlaikus dodot priekšroku augu aizsardzības līdzekļiem, kas nav klasificēti kā “(ļoti) noturīgi”, “(ļoti) bioakumulatīvi”,
“ļoti toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, “toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām” vai “kaitīgi ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām” saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 vai kas satur prioritārās vielas, kuras iekļautas sarakstā, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. pantu, ko īsteno ar Direktīvu 2008/105/EK un Direktīvu 2013/39/ES, vai pesticīdi, kas identificēti kā upju baseiniem specifiski piesārņotāji saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2.6. punktu, jo īpaši tādi pesticīdi, kas ietekmē dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdeni saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. pantu un Direktīvu (ES) 2020/2184;
b)augu aizsardzības līdzekļu lietošanas potenciālie apdraudējumi un riski cilvēku veselībai un videi, kā arī metodes, lai samazinātu emisijas vidē un eksponētību bīstamākiem augu aizsardzības līdzekļiem darbavietā;
c)noneses samazināšanas tehnoloģiju izmantošana visās lauka kultūrās;
d)tādu riska mazināšanas pasākumu izmantošana, ar ko būtiski mazina blakus esošu teritoriju piesārņošanas risku, kuru rada pesticīdu nonese ar vēju, ar pesticīdiem piesārņoti notekūdeņi un pesticīdu noplūdes, tostarp jo īpaši obligātas aizsargjoslas, kas pieguļ virszemes ūdenstecēm, gruntsūdeņiem un ūdens nesējslāņiem;
e)kā ievērot Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktos ierobežojumus attiecībā uz to, kā samazināt vai aizstāt tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificēti kā “kaitīgi ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, “ļoti toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām” vai “toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, uz ceļiem vai gar tiem, dzelzceļa līnijām, ļoti caurlaidīgām virsmām vai citu infrastruktūru, kas atrodas tuvu virszemes ūdeņiem vai gruntsūdeņiem, vai uz slēgtām virsmām ar augstu noplūdes risku virszemes ūdeņos vai kanalizācijas sistēmās.
IV PIELIKUMS
LIETOŠANAS IEKĀRTAS, KO LIETO PROFESIONĀLIE LIETOTĀJI
Lietošanas iekārtu, ko lieto profesionālie lietotāji, pārbaudēs uzmanību pievērš visiem aspektiem, kas ir būtiski, lai nodrošinātu augsta līmeņa cilvēka veselības un vides aizsardzību. Lai nodrošinātu turpmāk minēto mērķu izpildi, lietošanas iekārtu darbības maksimālu efektivitāti un drošību nodrošina ar jebkuras ierīces vai aparāta pareizu darbību.
Lietošanas iekārtas, ko lieto profesionālie lietotāji, darbojas uzticami un tās jāizmanto tikai saskaņā ar to lietošanas instrukciju paredzētajam mērķim, nodrošinot, ka augu aizsardzības līdzekļus var pareizi lietot saskaņā ar labu lauksaimniecības praksi (LLP), kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) 396/2005 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
Iekārta ir tādā stāvoklī, lai to varētu droši, vienkārši un pilnībā uzpildīt un iztukšot, novēršot gan izsmidzināmā šķīduma, gan koncentrēta produkta noplūdi. To var viegli un rūpīgi iztīrīt. To var arī droši ekspluatēt, nekavējoties izslēgt no lietotāja stāvokļa. Tai var vienkārši veikt visas vajadzīgās korekcijas. Šādas korekcijas ir precīzas un atkārtojamas.
Pārbaudes laikā pārbauda atbilstību šādām prasībām.
1.Drošība
Pirms pārbaudes sākuma aprīkojums ir tīrs un drošs. Pārbauda šādus parametrus:
●jūgvārpstas aizsargs un visas aizsargierīces jūgvārpstai un citām rotējošām jaudas pārvades iekārtu daļām,
●noplūde no hidrauliskās sistēmas un hidraulisko cilindru un cauruļu vispārējais stāvoklis,
●visu elektrisko daļu, arī solenoīda slēdžu, drošība un darbība,
●drošības vārstu darbība,
●konstrukcijas daļu, rāmju un izsmidzināšanas cauruļu/ sprauslu turētāju stāvoklis,
●salokāmu daļu bloķēšana un
●jebkurai iekārtai, kas izmanto gaisa strūklu: ventilatora aizsargi un tā stāvoklis, tostarp ventilatora bloka, ventilatora un uzmavu fiziskais stāvoklis.
2.Noplūde
Ne stacionāros, ne darba apstākļos ne no vienas iekārtas daļas nedrīkst būt noplūdes vai pilēšanas. Pēc tam, kad iekārta ir izslēgta, nedrīkst notikt nedz pilēšana, nedz neparedzēta lietošana. Iekārtām, kas paredzētas šķidro līdzekļu lietošanai, nedrīkst būt noplūdes no caurulēm vai šļūtenēm, kad tās darbojas ar sistēmas maksimālo sasniedzamo spiedienu, un šķidrumu nedrīkst lietot tieši uz paša smidzinātāja.
3.Sūknis (iekārtām, ko izmanto šķidro līdzekļu lietošanai)
Lai nodrošinātu stabilu un uzticamu lietošanas devu, sūkņa jaudai ir jābūt piemērotai lietošanas iekārtu vajadzībām un sūknim labi jādarbojas.
4.Kratīšana vai maisīšana (iekārtām, ko izmanto šķidro līdzekļu lietošanai)
Kratīšanas vai maisīšanas ierīcēm ir jānodrošina pareiza recirkulācija, lai šķidrā izsmidzināmā maisījuma koncentrācija visā tvertnē būtu vienāda.
5.Izsmidzināmā šķidruma tvertne/ piltuve
Izsmidzināmā šķidruma tvertnēm un piltuvēm, tostarp tvertnes satura indikatoriem, uzpildes iekārtām, filtriem, iztukšošanas un skalošanas sistēmām un maisīšanas ierīcēm jādarbojas tā, lai pēc iespējas mazinātu nejaušas noplūdes, nevienmērīgas koncentrācijas izplatīšanu, operatoru eksponētību un atliekas.
6.Mērīšanas, vadības un regulēšanas sistēmas
Visām mērīšanas, ieslēgšanas, izslēgšanas, kā arī spiediena vai plūsmas ātruma regulēšanas ierīcēm ir jābūt atbilstīgi kalibrētām un jādarbojas pareizi. Vadības ierīcēm, ko darbina lietošanas laikā, ir jābūt darbināmām no operatora atrašanās vietas, darbības vadībai vajadzīgajiem instrumentiem jābūt uzstādītiem un precīziem, un instrumentu displejiem jābūt salasāmiem no operatora atrašanās vietas. Iekārtām, ko izmanto šķidro līdzekļu lietošanai, spiediena regulēšanas ierīcēm ir jāuztur pastāvīgs darba spiediens un pastāvīga sūkņa rotācija, lai nodrošinātu stabilu izsmidzināmo daudzumu. Augu aizsardzības līdzekļu devas dozēšanas vai injicēšanas papildu aprīkojumam jādarbojas precīzi un pareizi.
7.Caurules un šļūtenes
Caurulēm un šļūtenēm ir jābūt atbilstīgā stāvoklī, lai novērstu līdzekļa plūsmas traucējumus vai arī nejaušas noplūdes atteices gadījumos. Caurules un šļūtenes nedrīkst būt saliektas, pārmērīgi nolietotas vai nostieptā stāvoklī.
8.Filtrēšana (iekārtām, ko izmanto šķidro līdzekļu lietošanai)
Lai izvairītos no darbības neregularitātes un izsmidzināšanas nevienmērības, jābūt uzstādītiem filtriem, tiem jābūt labā stāvoklī, un filtru sietu acu lielumiem jāatbilst smidzinātāja sprauslu izmēriem. Attiecīgā gadījumā – sistēmai, kas informē par filtru aizsprostošanos, ir jādarbojas pareizi.
9.Izsmidzināšanas caurule (iekārtām, ko izmanto augu aizsardzības līdzekļu lietošanai no horizontāli vai vertikāli novietotas caurules, kura atrodas tieši virs kultūraugiem vai apstrādājamā materiāla)
Izsmidzināšanas caurulei ir jābūt labā stāvoklī un stabilai visos virzienos. Fiksācijas un regulēšanas sistēmām, kā arī ierīcēm, kas amortizē liekas kustības vai kompensē virsmu slīpumu, ir jādarbojas pareizi.
10.Sprauslas (šķidru līdzekļu izsmidzināšanas iekārtām)/ izvadi (cietiem līdzekļiem)
Sprauslām un izvadiem jādarbojas pareizi. Katras atsevišķās sprauslas un izvada plūsmas ātrums nedrīkst būtiski atšķirties no datiem, ko ražotājs norādījis plūsmas ātruma tabulā.
11.Izplatīšana
Vajadzības gadījumā gareniskajai, šķērseniskajai un vertikālajai (lietošanai vertikāliem kultūraugiem) līdzekļa izsmidzināšanai mērķa zonā jābūt vienmērīgai.
12.Ventilators (iekārtām, ko izmanto augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai ar gaisa palīdzību)
Ventilatoram ir jābūt labā stāvoklī un jānodrošina stabila un noturīga gaisa plūsma.
13.Tīrīšana
Iztukšoto konteineru skalošanas/tīrīšanas sistēmām, ja tādas ir, piemēram, tām, kas uzstādītas uz lietošanas iekārtu indukcijas piltuvēm, jādarbojas uzticami. Turklāt, tvertnes tīrīšanas ierīcēm, ārējās tīrīšanas ierīcēm, indukcijas piltuvju tīrīšanas ierīcēm un ierīcēm visas lietošanas iekārtas iekšējai tīrīšanai, ja tādas paredzētas, jādarbojas pareizi.
V PIELIKUMS
PAZIŅOJUMA VEIDLAPA
|
Paziņojuma iemesls (atzīmējiet)
|
|
|
|
Jauna iekārta vai lietotas iekārtas pirmreizējā reģistrācija
|
|
|
Izņemšana no lietošanas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īpašumtiesību maiņa
|
|
|
Atgriešana lietošanā
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašreizējais īpašnieks
|
|
Vārds, uzvārds /nosaukums:
|
|
Personas kods/ uzņēmuma reģ. nr.:
(nodokļu maksātāja numurs)
|
|
|
Adreses 1. rinda:
|
|
|
|
Adreses 2. rinda:
|
|
Nodarbošanās:
(lauksaimnieks, ainavu arhitekts, līgumslēdzējs, cits, precizējiet)
|
|
|
Adreses 3. rinda:
|
|
|
|
Adreses 4. rinda:
|
|
|
|
|
Valsts:
|
|
|
|
|
|
|
Iepriekšējais īpašnieks (attiecīgā gadījumā)
|
|
Vārds, uzvārds /nosaukums:
|
|
|
Adreses 1. rinda:
|
|
|
Adreses 2. rinda:
|
|
|
Adreses 3. rinda:
|
|
|
Adreses 4. rinda:
|
|
|
Valsts:
|
|
|
|
|
|
|
Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas tips (atzīmējiet visatbilstošāko)
|
|
Smidzinātājs ar izsmidzināšanas cauruli
|
|
AAL lietošanas iekārta, kas ģenerē pilienus un ar ventilatora palīdzību izplata šos pilienus vertikāli un/vai sāniski
|
|
Miglotājs (aukstā un termiskā miglošana)
|
|
Kodinātājs
|
|
|
Granulu kaisītājs
|
|
|
|
Tvaika ģenerators
|
|
Vertikālais smidzinātājs
|
|
|
Gaisa kuģis (ar spārniem)
|
|
Gaisa kuģis (rotors)
|
|
Bezpilota gaisa kuģis (piemēram, drons)
|
|
Rokā turamas lietošanas iekārtas
|
|
|
Cits
|
|
Norādiet:
|
|
Vai iekārta darbojas ar gaisa palīdzību?
|
|
|
Vai iekārta ir aprīkota ar GPS vadītu sprauslu vai sekciju slēgu?
|
|
|
Augu aizsardzības līdzekļa lietošanas iekārta
|
|
Marka:
|
|
Modelis:
|
|
|
Šasijas Nr.
|
|
Tvertnes /piltuves tilpums:
|
|
|
Ražošanas gads:
|
|
Darba platums:
|
|
|
Cita informācija:
|
|
VI PIELIKUMS
Regulas 35. pantā minētā
METODIKA SASKAŅOTU RISKA INDIKATORU APRĒĶINĀŠANAI SAVIENĪBAS UN VALSTU LĪMENĪ
1. IEDAĻA
Saskaņoti riska indikatori
Metodika saskaņotu riska indikatoru aprēķināšanai gan Savienības, gan valstu līmenī ir uzskaitīta šā pielikuma 2.–4. iedaļā. Lai arī metodika gan Savienības, gan valstu indikatoriem ir viena un tā pati, pirmā balstās uz Savienības mēroga statistiku, bet otrā — uz valstu statistiku. Šos indikatorus aprēķina katru gadu.
2. IEDAĻA
Saskaņotais riska indikators Nr. 1: uz bīstamību balstīts saskaņots riska indikators, kura pamatā ir augu aizsardzības līdzekļos uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata tirgū laisto darbīgo vielu daudzumi
1.Indikatora pamatā ir statistika par tirgū laisto darbīgo vielu daudzumiem augu aizsardzības līdzekļos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, kas iesniegta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1185/2009 I pielikumu. Šie dati ir iedalīti četrās grupās.
2.Saskaņotā riska indikatora Nr. 1 aprēķināšanai izmanto šādus vispārīgus noteikumus:
a)saskaņoto riska indikatoru Nr. 1 aprēķina, pamatojoties uz visu darbīgo vielu iedalījumu četrās grupās, kas norādītas 1. tabulā;
b)1. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma D daļā;
c)2. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļā;
d)3. grupas darbīgās vielas ir darbīgās ķīmiskās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā;
e)4. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā;
f)piemēro 1. tabulas iii) rindas svērumus.
3.Saskaņoto riska indikatoru Nr. 1 aprēķina, to darbīgo vielu ikgadējos daudzumus, kas laistas tirgū augu aizsardzības līdzekļos, katrā 1. tabulas grupā reizinot ar attiecīgo bīstamības svērumu, kas norādīts iii) rindā, un pēc tam summējot šo aprēķinu rezultātus.
1. tabula
Darbīgo vielu un bīstamības svērumu iedalījums saskaņotā riska indikatora Nr. 1 aprēķināšanai
|
Rinda
|
Grupas
|
|
|
1.
|
2.
|
3.
|
4.
|
|
i)
|
Zema riska darbīgās vielas [darbīgās vielas ar zemu kaitīguma pakāpi], kuras ir apstiprinātas vai uzskata par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. panta pamata un kuras ir norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma D daļas sarakstā
|
Darbīgās vielas, kuras ir apstiprinātas vai uzskata par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata, nav iekļautas citās kategorijās un ir norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļas sarakstā
|
Darbīgās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā.
|
Darbīgās vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma sarakstā
|
|
ii)
|
Bīstamības svērumi, kurus piemēro tādu darbīgo vielu daudzumiem, kas laistas tirgū uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata atļautos augu aizsardzības līdzekļos
|
|
iii)
|
1
|
8
|
16
|
64
|
4.Saskaņotā riska indikatora Nr. 1 bāzlīnija ir 100, un tā ir vienāda ar vidējo rezultātu, kas iegūts iepriekš minētajā aprēķinā par laikposmu no 2011. līdz 2013. gadam.
5.Saskaņotā riska indikatora Nr. 1 rezultātu izsaka, ņemot vērā bāzlīniju.
6.Komisija saskaņotā riska indikatora Nr. 1 rezultātus aprēķina un publicē Savienības līmenī katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 35. panta 2. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 1.
7.Dalībvalstis saskaņotā riska indikatora Nr. 1 rezultātus aprēķina un publicē valstu līmenī katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 35. panta 3. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 1.
3. IEDAĻA
Saskaņotais riska indikators Nr. 2: saskaņots riska indikators, kura pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaits
1.Šā indikatora pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto augu aizsardzības līdzekļu atļauju skaits, kas Komisijai paziņots saskaņā ar minētās regulas 53. panta 1. punktu. Šie dati ir iedalīti četrās grupās.
2.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2 aprēķināšanai izmanto šādus vispārīgus noteikumus:
a)saskaņotā riska indikatora Nr. 2 pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaits, un to aprēķina, pamatojoties uz darbīgo vielu iedalījumu četrās grupās, kas norādītas šīs iedaļas 2. tabulā;
b)1. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma D daļā;
c)2. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļā;
d)3. grupas darbīgās vielas ir darbīgās ķīmiskās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā;
e)4. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā;
f)piemēro šīs iedaļas 2. tabulas iii) rindas svērumus.
3.Saskaņoto riska indikatoru Nr. 2 aprēķina, augu aizsardzības līdzekļiem uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaitu 2. tabulas katrā grupā reizinot ar attiecīgo bīstamības svērumu, kas norādīts iii) rindā, un pēc tam summējot šo aprēķinu rezultātus.
2. tabula
Darbīgo vielu un bīstamības svērumu iedalījums saskaņotā riska indikatora Nr. 2 aprēķināšanai
|
Rinda
|
Grupas
|
|
|
1.
|
2.
|
3.
|
4.
|
|
i)
|
Zema riska darbīgās vielas [darbīgās vielas ar zemu kaitīguma pakāpi], kuras ir apstiprinātas vai uzskata par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. panta pamata un kuras ir norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma D daļas sarakstā
|
Darbīgās vielas, kuras ir apstiprinātas vai uzskata par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata, nav iekļautas citās kategorijās un ir norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļā
|
Darbīgās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā.
|
Darbīgās vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma sarakstā
|
|
ii)
|
Bīstamības svērumi, kurus piemēro tādu darbīgo vielu daudzumiem, kas laistas tirgū uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata atļautos augu aizsardzības līdzekļos
|
|
iii)
|
1
|
8
|
16
|
64
|
4.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2 bāzlīnija ir 100, un tā ir vienāda ar vidējo rezultātu, kas iegūts iepriekš minētajā aprēķinā par laikposmu no 2011. līdz 2013. gadam.
5.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2 rezultātu izsaka, ņemot vērā bāzlīniju.
6.Komisija saskaņotā riska indikatora Nr. 2 rezultātus aprēķina un publicē Savienības līmenī katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 35. panta 2. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 2.
7.Dalībvalstis saskaņotā riska indikatora Nr. 2 rezultātus aprēķina un publicē valstu līmenī katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 35. panta 3. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 2.
8.No 2027. gada 1. janvāra saskaņotā riska indikatora Nr. 2 metodiku aizstāj ar šā pielikuma 4. iedaļā minēto saskaņotā riska indikatora Nr. 2a metodiku.
4. IEDAĻA
Saskaņotais riska indikators Nr. 2a: saskaņots riska indikators, kura pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaits un saskaņā ar šīm atļaujām apstrādātās zonas
1.Šā indikatora pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto augu aizsardzības līdzekļu atļauju skaits un saskaņā ar šīm atļaujām apstrādāto zonu platība, kas Komisijai paziņota saskaņā ar minētās regulas 53. panta 1. punktu.
2.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2a aprēķināšanai izmanto šādus vispārīgus noteikumus:
a)saskaņotā riska indikatora Nr. 2a pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaits un saskaņā ar šīm atļaujām apstrādāto zonu platība. Saskaņoto riska indikatoru Nr. 2a aprēķina, pamatojoties uz darbīgo vielu iedalījumu četrās grupās, kas norādītas šīs iedaļas 3. tabulā;
b)apstrādāto zonu platību izsaka hektāros;
c)1. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma D daļā;
d)2. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļā;
e)3. grupas darbīgās vielas ir darbīgās ķīmiskās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā;
f)4. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā;
g)piemēro šīs iedaļas 3. tabulas iii) rindas svērumus.
3.Saskaņoto riska indikatoru Nr. 2a aprēķina, augu aizsardzības līdzekļiem uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaitu 3. tabulas katrā grupā reizinot ar attiecīgo bīstamības svērumu, kas norādīts iii) rindā, un ar zonām, kas apstrādātas saskaņā ar šīm atļaujām, pēc tam summējot šo aprēķinu rezultātus.
3. tabula
Darbīgo vielu un bīstamības svērumu iedalījums saskaņotā riska indikatora Nr. 2a aprēķināšanai
|
Rinda
|
Grupas
|
|
|
1.
|
2.
|
3.
|
4.
|
|
i)
|
Zema riska darbīgās vielas [darbīgās vielas ar zemu kaitīguma pakāpi], kuras ir apstiprinātas vai uzskata par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. panta pamata, un kuras ir norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma D daļas sarakstā
|
Darbīgās vielas, kuras ir apstiprinātas vai uzskata par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata, nav iekļautas citās kategorijās un ir norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļas sarakstā
|
Darbīgās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā.
|
Darbīgās vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma sarakstā
|
|
ii)
|
Bīstamības svērumi, kurus piemēro tādu darbīgo vielu daudzumiem, kas laistas tirgū uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata atļautos augu aizsardzības līdzekļos
|
|
iii)
|
1
|
8
|
16
|
64
|
4.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2a bāzlīnija ir 100, un tā ir vienāda ar vidējo rezultātu, kas iegūts iepriekš minētajā aprēķinā par laikposmu no 2022. līdz 2024. gadam.
5.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2a rezultātu izsaka, ņemot vērā bāzlīniju.
6.Komisija saskaņotā riska indikatora Nr. 2a rezultātus aprēķina un publicē Savienības līmenī saskaņā ar šīs regulas 35. panta 2. punktu. To pirmo reizi veic 2027. gadā, izmantojot datus par 2022.–2025. kalendāro gadu, un pēc tam katram kalendārajam gadam un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 2a.
7.Dalībvalstis saskaņotā riska indikatora Nr. 2a rezultātus aprēķina un publicē valstu līmenī saskaņā ar šīs regulas 35. panta 3. punktu. To pirmo reizi veic 2027. gadā, izmantojot datus par 2022.–2025. kalendāro gadu, un pēc tam katram kalendārajam gadam un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 2a.
VII PIELIKUMS
43. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ ATBILSTĪBAS TABULA
|
Direktīva 2009/128/EK
|
Šī regula
|
|
1. pants
|
1. pants
|
|
2. pants
|
2. pants
|
|
3. pants
|
3. pants
|
|
4. pants
|
8. līdz 9. pants
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. pants
|
17. panta 1. punkts, 23. un 25. pants
|
|
6. pants
|
24. pants
|
|
7. pants
|
27. pants
|
|
8. pants
|
17. panta 3. līdz 5. punkts un 29. līdz 33. pants
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9. pants
|
20. un 21. pants
|
|
10. pants
|
|
|
11. pants
|
19. pants
|
|
12. pants
|
18. pants
|
|
13. pants
|
22. pants
|
|
14. pants
|
12. līdz 16. pants
|
|
|
|
|
|
|
|
15. pants
|
35. un 36. pants
|
|
16. pants
|
11. panta 7. punkts, 15. panta 13. punkts un 42. panta 2. punkts
|
|
17. pants
|
38. pants
|
|
18. pants
|
|
|
19. pants
|
39. pants
|
|
20. pants
|
31. panta 11. punkts
|
|
21. pants
|
41. pants
|
|
22. pants
|
—
|
|
23. pants
|
—
|
|
24. pants
|
44. pants
|
|
25. pants
|
—
|
|
I pielikums
|
III pielikums
|
|
II pielikums
|
IV pielikums
|
|
III pielikums
|
|
|
IV pielikums
|
VI pielikums
|