(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 7. oktobrī, pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1777 (2) (“pagaidu regula”), noteica pagaidu antidempinga maksājumu attiecībā uz Eiropas Savienībā (“Savienība”) importētiem neleģētā un leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu, elektrotehnisko silīcijtēraudu, instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu) karsti velmētiem, neplaķētiem, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, ruļļos netītiem plakaniem izstrādājumiem ar biezumu vairāk par 10 mm un ar platumu 600 mm vai vairāk vai ar biezumu 4,75 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 10 mm un ar platumu 2 050 mm vai vairāk (“biezloksnes”), kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Pēc tam, kad Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer”) 2016. gada 4. janvārī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no biezlokšņu ražošanas kopapjoma Savienībā, Komisija 2016. gada 13. februārī sāka izmeklēšanu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(3)

Kā norādīts pagaidu regulas 28. un 29. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”), un kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1357 (3) (“reģistrācijas regula”), sākot no 2016. gada 11. augusta, uz ĶTR izcelsmes biezlokšņu importu attiecināja reģistrāciju. Importa reģistrācija beidzās līdz ar pagaidu pasākumu noteikšanu 2016. gada 8. oktobrī.

(5)

Pēc reģistrācijas sākšanas ieinteresētajām personām bija dotas 20 dienas piezīmju iesniegšanai. Piezīmes netika saņemtas.

(6)

Pēc būtisko faktu un apsvērumu izpaušanas, pamatojoties uz kuriem bija noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), Eurofer, ĶTR tērauda ražotāju asociācija (“CISA”), ĶTR ražotājs eksportētājs, biezlokšņu importētājs Savienībā, kas minēts pagaidu regulas 34. apsvērumā (“viens importētājs”), un ad-hoc lietotāju asociācija pakārtotajās ražošanas nozarēs (vējturbīnu torņi), iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros pauda viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(7)

Personām, kuras to lūdza, deva iespēju tikt uzklausītām. Notikušajās uzklausīšanās piedalījās viens ĶTR ražotājs eksportētājs, CISA un viens importētājs.

(8)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un attiecīgi sniedza turpmāk iekļautās atbildes.

(9)

Komisija turpināja apkopot un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Lai pārbaudītu nesaistīto importētāju atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem, tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu personu telpās:

(10)

Komisija informēja visas personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes biezlokšņu importam Savienībā un galīgi iekasēt ar pagaidu maksājumu nodrošinātās summas (“galīgā informācijas izpaušana”).

(11)

Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo izpausto informāciju. Eurofer, CISA un viens importētājs pēc galīgās informācijas izpaušanas un uzklausīšanas laikā iesniedza rakstiskas piezīmes. Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(12)

CISA apgalvoja, ka Savienības ražotāju izlase, kas veido 28,5 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdevumu apjoma, ir pārāk maza un neaptver pietiekamu pārdošanas apjomu.

(13)

Kā minēts pagaidu regulas 12. apsvērumā, Savienības ražotāju izlase tika izveidota, pamatojoties uz vislielāko pārdošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt.

(14)

Jau šī iemesla dēļ arguments ir jānoraida. Kā norādīts turpmāk 197. apsvērumā, vairāk nekā 90 % (pēc apjoma) un aptuveni 70 % (pēc produkta kontroles numura (PKN), ko izmanto, lai izmeklēšanas nolūkos nošķirtu ražojumu veidus) gadījumu ir gandrīz pilnīga atbilstība starp produktu veidiem, ko eksportē izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji no ĶTR, un produktu veidiem, ko Savienības tirgū pārdod izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(15)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA atgriezās pie šā jautājuma savās piezīmēs un uzklausīšanā, norādot, ka ir grūti noticēt, ka pastāv gandrīz pilnīga PKN atbilstība, ja lielāko daļu PKN nepārdod visi trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Komisija atzīmē, ka PKN atbilstība tika vēlreiz pārbaudīta un 14. apsvērumā minētie procentuālie apjomi tika atzīti par pareiziem.

(16)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka “atbilstība” nozīmē to, ka vienam ražojumu veidam ar noteiktu PKN, ko eksportē izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji, atbilst vismaz viens darījums attiecībā uz ražojumu veidu ar to pašu PKN, ko ražo izlasē iekļautie Savienības ražotāji. 90 % atbilstība pēc apjoma nozīmē, ka uz 90 % izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju importa darījumu izmeklēšanas periodā attiecas PKN, kuram atbilst vismaz viens izlasē iekļauto Savienības ražotāju darījums. 70 % atbilstība pēc PKN nozīmē, ka 70 % ražojumu veidu, ko importē ar noteiktu PKN, atbilst vismaz viens izlasē iekļauto Savienības ražotāju darījums.

(17)

Tādējādi Komisija secina, ka Savienības ražotāju izlase ir reprezentatīva, pat ja pats fakts, ka tās pamatā ir vislielākais apjoms, ko var pienācīgi pārbaudīt, nebija pietiekams.

(18)

Tā kā turpmākas piezīmes par izlases veidošanas metodi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 11.–24. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi.

(19)

Pagaidu regulas 25. apsvērumā bija minēts, ka septiņi ražotāji eksportētāji ĶTR norādīja, ka vēlas pieprasīt atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(20)

Lai gan neviens no šiem ražotājiem eksportētājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un tāpēc tika uzskatīts, ka pieprasījumi netika saņemti, viens no šiem septiņiem ražotājiem eksportētājiem iesniedza tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un pēc pagaidu regulas publicēšanas lūdza Komisijai izvērtēt tā TER pieprasījumu.

(21)

Tā kā ražotājs eksportētājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, uzņēmuma pieprasījums veikt atsevišķu pārbaudi tika noraidīts, jo šis ražotājs eksportētājs nebija apliecinājis, ka tas atbilst atsevišķas pārbaudes piešķiršanas nosacījumiem. Šajā saistībā to informēja, ka tikai TER pieprasījuma veidlapas iesniegšana vien nav pietiekama, lai pamatotu atsevišķas pārbaudes pieprasījumu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta d) apakšpunktu Komisija neizvērtēja šo TER pieprasījumu, jo šis ražotājs eksportētājs nebija iekļauts izlasē un tas nebija sekmīgi pieprasījis atsevišķu pārbaudi.

(22)

Tā kā turpmākas piezīmes par atsevišķu pārbaudi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 25. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi.

(23)

Attiecīgā ražojuma pagaidu definīcija noteikta pagaidu regulas 30. un 31. apsvērumā.

(24)

Pagaidu regulas 34. un 41. apsvērumā ir izklāstīti apgalvojumi, ko sniedzis viens importētājs, un Komisijas izvērtējums par tiem attiecībā uz ražojumu klāstu.

(25)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens importētājs un CISA iesniedza papildu apgalvojumus, līdzīgā veidā norādot, ka daži ražojuma veidi, proti:

ko apgalvojumu iesniedzēji dēvē par “īpašajām biezloksnēm”, būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta.

(26)

Komisija norāda, ka gan “īpašās biezloksnes”, gan citas biezloksnes var izgatavot pēc noteikta izmēra, tāpēc tas nav atbilstošs kritērijs, lai tās nošķirtu.

(27)

Tika izvirzīti vairāki argumenti, kas pamato prasību par izslēgšanu, un tie ir atsevišķi analizēti turpmāk.

(28)

Vispirms Komisija atgādina, ka saskaņā ar judikatūru ne pamatregulā, ne arī PTO Antidempinga nolīgumā nav precizēts jēdziena “attiecīgais ražojums” tvērums. Līdz ar to Tiesa uzskata, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība, definējot attiecīgo ražojumu. Jo īpaši, nepastāv nekādas prasības attiecībā uz konkrēto ražojumu viendabību vai līdzību. Gluži pretēji, Savienības tiesas uzskatīja, ka nozīmīgi ir tas, vai visiem attiecīgajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās īpašības. Turklāt Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka galīgais izmantojums un savstarpējā aizstājamība var būt attiecīgi kritēriji.

(29)

Vispirms Komisija izklāstīs šo kritēriju analīzi šajā lietā un tad paskaidros, kā tā nolēma izmantot savu plašo rīcības brīvību uz šī pamata.

(30)

Viens importētājs apgalvoja, ka “īpašās biezloksnes” var viegli atšķirt no “izejmateriāla biezloksnēm”, pamatojoties uz ķīmiskajām īpašībām, piemēram, oglekļa saturu, fizikālajām īpašībām, piemēram, materiāla tecēšanas robežu vai Brinela cietības skaitli, tehniskajām īpašībām, piemēram, kategorijas apzīmējumu, vai biezumu.

(31)

CISA apgalvoja, ka pats svarīgākais kritērijs (pēc eksporta apjoma), lai atšķirtu “īpašās biezloksnes”, ir loksnes biezums, kas attiecas vairāk nekā uz pusi no visiem izslēdzamajiem ražojumiem. CISA pamatoja šo argumentu par izslēgšanu no ražojumu klāsta ar PKN struktūru, ko izmantoja dažādu ražojumu veidu grupēšanai izmeklēšanas nolūkos.

(32)

PKN struktūru izmanto, lai nodrošinātu ražojumu ar salīdzināmām izmaksām un cenām salīdzināšanu; tajā nav nekādu norāžu par ražojuma izmantošanu vai savstarpējo aizstājamību. Attiecībā uz biezumu tajā nekas nav minēts par ražojuma fizikālajām, ķīmiskajām vai tehniskajām īpašībām. Jo īpaši, neviena no ieinteresētajām personām nevarēja pierādīt, ka biezloksnei ar biezumu 155 mm nav tāds pats galīgais izmantojums un tā nav aizstājama ar biezloksni, kuras biezums ir 145 mm, ja visi pārējie parametri ir vienādi.

(33)

Turklāt, lai gan patiešām varētu būt šīs konkrēto īpašību specifiskās atšķirības, kā minēts iepriekš 30. apsvērumā, tas neliecina, ka “īpašajām biezloksnēm” un `“izejmateriāla biezloksnēm” nav vienas un tās pašas pamatīpašības.

(34)

Eurofer pieprasīja nemainīt ražojuma definīciju un atbalstīja Komisijas argumentus, kas norādīti pagaidu regulas 36. un 41. apsvērumā.

(35)

Turklāt tas apgalvoja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ietver daudzu dažādu kategoriju un izmēru tērauda ražojumus, kā arī leģētas un neleģētas tērauda biezloksnes. Visbeidzot, tie norādīja, ka uz ražojumiem, kas ir iekļauti attiecīgā ražojuma jomā, neattiecas nekādas “īpašas prasības attiecībā uz ražojumu viendabību vai līdzību”.

(36)

Komisija norāda, ka antidempinga izmeklēšanās bieži vien ražojumu klāsts aptver simtiem vai pat tūkstošiem ražojumu veidu, kas nav identiski vai homogēni, bet tik un tā tiem ir dažas kopīgas pamatīpašības, kā tas ir šajā izmeklēšanā.

(37)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA, Eurofer un viens importētājs atgriezās pie šā jautājuma savās piezīmēs un uzklausīšanā:

(38)

Attiecībā uz iepriekš minētajām piezīmēm Komisija atzīmē, ka – tāpat kā vairumā izmeklēšanu – attiecīgā ražojuma definīcija attiecas uz dažādiem ražojumu veidiem, kam ir vienādas vai līdzīgas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Apstāklis, ka šīs īpašības var atšķirties atkarībā no ražojuma veida, nudien var novest pie tā, ka jāapskata daudzi dažādi veidi.

(39)

Komisija norāda arī, ka, lai gan dažāda veida biezloksnēm ir atšķirīgs biezums, tērauda kategorijas u. c., CISA un viens importētājs nevarēja apliecināt un iesniegt pierādījumus vai būtiskus argumentus, ka 150 mm biezums būtu piemērots nošķīrums starp “īpašajām biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” fizikālo, ķīmisko un tehnisko pamatīpašību vai galalietojuma un savstarpējās aizstājamības dēļ (skatīt turpmāk 2.1.2. iedaļu).

(40)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka “īpašajām biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības.

(41)

CISA un viens importētājs arī apgalvoja, ka importētajām “īpašajām biezloksnēm” ir pilnīgi atšķirīgs galīgais izmantojums un ka tās nav savstarpēji aizvietojamas ar “izejmateriāla biezloksnēm”. CISA apgalvoja, ka “īpašo biezlokšņu” imports galvenokārt ir paredzēts Savienības metālapstrādes rūpniecībai, kas ir atkarīga no šāda importa.

(42)

Tajā pašā laikā viens importētājs norādīja, ka “īpašās biezloksnes” tiek izmantotas daudzās dažādās nozarēs, tostarp kalnrūpniecības un zemesdarbu mašīnu (yellow goods), celtņu un pacelšanas iekārtu, tiltu konstrukciju, vējturbīnu torņu, enerģētikas nozarē u. c.

(43)

Neviens lietotājs Savienībā vai 41. un 42. apsvērumā minēto rūpniecības nozaru lietotājs nepamatoja šo 40. apsvērumā izklāstīto argumentu. Gluži otrādi, jo īpaši attiecībā uz vējturbīnu torņiem šā importētāja un citu ieinteresēto personu sniegtie pierādījumi norāda, ka vējturbīnu ražotāji pērk biezloksnes, kas neatbilst definīcijai “īpašās biezloksnes”, kā to ierosinājis viens importētājs vai CISA, bet atbilst definīcijai “izejmateriāla biezloksnes”.

(44)

Komisija norāda, ka “īpašajām biezloksnēm” patiešām ir plašs un daudzveidīgs galīgais izmatojums. Tomēr ieinteresētās personas nav sniegušas detalizētus pierādījumus ((piemēram, rēķinus lietotājiem šajās nozarēs, kas liecinātu, ka šīs nozares faktiski izmanto šos ražojumus), kas Komisijai būtu ļāvuši veikt novērtējumu par to, vai “īpašajam biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” ir atšķirīgi galalietotāji vai arī patiesībā visi galalietotāji vai lielākā viņu daļa var aizstāt vienu ražojumu ar otru. Tādējādi netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka “īpašās biezloksnes” nav savstarpēji aizstājamas ar citām biezloksnēm.

(45)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA, viens importētājs un Eurofer atgriezās pie šā jautājuma savās piezīmēs un uzklausīšanā. CISA neizvirzīja nekādus jaunus argumentus. Viens importētājs apgalvoja, ka biezlokšņu izmantošana ir atkarīga no aprēķinātās strukturālās vērtības un mehāniskās ietekmes (saistībā ar fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām), kā arī no komerciālajiem aspektiem (saistībā ar ražošanas procesu cenām un izmaksām).

(46)

Lai pamatotu savu argumentu, tie atsaucās uz:

(47)

Komisija norāda, ka gan CISA, gan viens importētājs neiesniedza nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu, ka objektīva atšķirība starp “īpašajām biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” ir tas, vai plāksnes biezums pārsniedz 150 mm vai ir zem šā rādītāja.

(48)

Turklāt nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka nepastāv pārklāšanās un konkurence starp blakus esošajiem biezlokšņu segmentiem, piemēram, starp biezloksnēm ar biezumu 155 mm un biezloksnēm ar biezumu 145 mm. Gluži pretēji, no vairākiem rēķiniem, ko iesniedza viens importētājs, izriet, ka “izejmateriāla biezloksnes” un “īpašās biezloksnes” tika pārdotas ar to pašu rēķinu tam pašam klientam.

(49)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens importētājs norādīja, ka Komisija varētu izveidot jaunu atsevišķu Taric kodu, lai nošķirtu “izejmateriāla biezloksnes” un “īpašās biezloksnes”, atsaucoties uz fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī uz biezumu. Šī ieinteresētā persona arī ierosināja noteikt oficiālu prasību par inspekcijas ziņojumu, ko veiktu neatkarīgs izpētes uzņēmums, lai apliecinātu iepriekš minēto atšķirību muitošanas brīdī.

(50)

Tā kā 150 mm biezuma parametrs kā robežšķirtne starp “īpašajām biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” nav pienācīgi pamatots, arguments par muitas kodu definīciju un oficiālu pārbaudi, kā to ierosinājis minētais importētājs, nav jāizskata. Tomēr Komisija piekrīt, ka, raugoties no tehniskā viedokļa, principā ir iespējams noteiktus produktus izslēgt no ražojumu klāsta. Tomēr izšķirošais jautājums ir, vai šāda izslēgšana, pamatojoties uz juridiskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem apsvērumiem, ir pamatota (attiecībā uz šo skatīt nākamo iedaļu).

(51)

Viens importētājs piezīmēs par informācijas galīgo izpaušanu iesniedza vairākus anonimizētus rēķinus, aprakstot tos kā “īpašo biezlokšņu” pārdevumus lietotājiem kalnrūpniecības un zemesdarbu mašīnu (yellow goods), celtņu un pacelšanas iekārtu, tiltu konstrukciju, vējturbīnu torņu, enerģētikas nozarē u. c. Šis importētājs arī piedāvāja vienoties ar Komisiju par šo datu pārbaudes kārtību.

(52)

Komisija uzskata, ka šajā lietā šāda pārbaude nav nepieciešama. Ņemot vērā ļoti novēloto piedāvājumu, to būtu ļoti grūti, pat neiespējami īstenot praksē.

(53)

Tomēr, kā norādīts iepriekš 47. apsvērumā, vairāki rēķini, ko iesniedza šis importētājs, liecināja, ka “izejmateriāla biezloksnes” un “īpašās biezloksnes” tika pārdotas ar to pašu rēķinu tam pašam klientam. Tas skaidri parāda, ka vieni un tie paši klienti var izmantot un izmanto abu veidu biezloksnes.

(54)

Viens importētājs savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu atsaucās arī uz Stahl-Informations-Zentrum publikāciju, ilustrējot biezlokšņu izmantošanas dažādos veidus. Komisija pieņem zināšanai šo ziņojumu un ir informēta par dažādiem biezlokšņu izmantošanas veidiem. Tomēr, kā minēts iepriekš 44. apsvērumā, netika iesniegti nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka “īpašās biezloksnes” nav savstarpēji aizstājamas ar citām biezloksnēm.

(55)

Visbeidzot, viens importētājs savās piezīmēs par informācijas galīgo izpaušanu atsaucās uz antidempinga pasākumiem attiecībā uz biezloksnēm Austrālijā un ASV, kur noteikti ražojumu veidi tika izslēgti, pamatojoties uz kategorijām un biezumu.

(56)

Tomēr Komisija norāda, ka šī izslēgšana tika veikta procedūras uzsākšanas posmā un nav sniegts nekāds pamatojums, kāpēc tika nolemts šo izslēgšanu veikt. Jebkurā gadījumā lēmumi, kurus pieņēmušas citas PTO dalībvalstis, neskar situāciju Savienībā.

(57)

Eurofer savās piezīmēs par informācijas galīgo izpaušanu apgalvoja, ka kategorijas, ko viens importētājs un CISA norādīja kā “īpašās biezloksnes”, balstās tikai uz viņu pašu pieņemto klasifikāciju. Lai to ilustrētu, Eurofer minēja divus piemērus, kas apstiprina Komisijas konstatējumus iepriekš 47. apsvērumā:

(58)

Pamatojoties uz to, Komisija noraida argumentu, ka “īpašajām biezloksnēm” ir atšķirīgs galīgais izmantojums un ka tās nav savstarpēji aizvietojamas ar citiem ražojumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana.

(59)

Komisija atzīmē, ka fakts, ka uz biezloksnēm attiecināmajā ražojumu klāstā var nošķirt dažādu veidu, kategoriju, īpašību utt. biezloksnes un ka, iespējams, pastāv atšķirības ražošanas metodēs un izmaksās, neizslēdz to, ka tās var uzskatīt par vienu ražojumu, ja vien tām ir vienādas fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās īpašības. Šajā saistībā Komisija atsaucas uz judikatūru, kas citēta iepriekš 28. apsvērumā.

(60)

Komisija arī atzīst, ka tā varētu, ja tā šādu rīcību uzskatītu par atbilstošu, izslēgt noteiktus ražojumus no izmeklēšanas jomas, kā to ir darījušas izmeklēšanas iestādes citās PTO dalībvalstīs.

(61)

Tomēr Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā konstatēto faktu izvērtējumu, šāda izslēgšana nav pamatota.

(62)

CISA iesniedza aprēķinus, kas liecina, ka izslēgtās “īpašās biezloksnes” veidotu 9,2 % no kopējā importa apjoma no ĶTR. Uz šā pamata tie apgalvoja, ka “īpašo biezlokšņu” izslēgšanai no ražojumu klāsta “būs ļoti ierobežota ietekme uz kopējiem izmeklēšanas konstatējumiem” un ka tas “neapdraudētu antidempinga pasākumu vispārējo ietekmi uz biezlokšņu importu par dempinga cenām”, jo uz “izejmateriāla biezloksnēm” joprojām attiektos attiecīgie pasākumi.

(63)

Analīze par izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju no ĶTR eksporta pārdevumiem, pamatojoties uz PKN, liecina, ka “īpašās biezloksnes” samazina Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas un tādējādi palielina Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(64)

Tā kā nevar konstatēt, ka “īpašajām biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” ir atšķirīgs galīgais izmantojums un ka tās nav savstarpēji aizstājamas, šos pašlaik nelielos pārdošanas apjomus nevar izmantot kā norādi, ka to izslēgšana neapdraudētu pasākumu efektivitāti. Ja “īpašās biezloksnes” izslēgtu no ražojumu klāsta, lietotāji, kuri patlaban pērk “izejmateriāla biezloksnes”, varētu pāriet uz “īpašajām biezloksnēm”, tādējādi apejot nodokļus un apdraudot pasākumu efektivitāti.

(65)

Turklāt atšķirībā no situācijas citās PTO dalībvalstīs Savienības ražotāji ražo visu veidu biezloksnes ievērojamos daudzumos, un uz visiem šiem ražojumiem attiecas kaitējumu radošā dempinga prakse.

(66)

Uz šā pamata Komisija noraida argumentu, ka “īpašo biezlokšņu” izslēgšana neapdraudētu antidempinga pasākumu efektivitāti.

(67)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka neviens no CISA un viena importētāja izvirzītajiem argumentiem neliecina, ka “īpašās biezloksnes” būtu jāizslēdz no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta.

(68)

Tā kā papildu piezīmes par ražojumu klāstu nav saņemtas, Komisija apstiprina attiecīgā ražojuma definīciju, kas minēta pagaidu regulas 30. un 31. apsvērumā.

(69)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 43. apsvērumā, neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja TER un netika pieņemti nekādi pieprasījumi par atsevišķu pārbaudi, tostarp TER pieprasījumi.

(70)

Pagaidu regulā Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu kā analogo valsti izvēlējās Austrāliju.

(71)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas CISA norādīja, ka izmeklēšanas sākumā iesniegtajos apsvērumos tā bija sniegusi piezīmes par Amerikas Savienoto Valstu iespējamo izmantošanu par analogo valsti, paužot nopietnas bažas par šo izvēli, jo tas nozīmētu, ka Komisija izmanto tādu uzņēmumu datus, kas ir saistīti ar Savienības ražošanas nozari. CISA norādīja, ka Komisijai vajadzētu izmantot datus no citām valstīm un ASV izmantot tikai kā pēdējo iespēju, ja citas valstis nesadarbojas.

(72)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Eurofer, viens ĶTR ražotājs eksportētājs un CISA iesniedza piezīmes par Austrālijas izvēli un lūdza, lai Komisija tās vietā izmanto Amerikas Savienotās Valstis.

(73)

Eurofer un ĶTR ražotājs eksportētājs ierosināja Komisijai izmantot Amerikas Savienoto Valstu datus, jo ASV ir vairāk konkurējošu iekšzemes ražotāju un tādējādi būtu iespējams iegūt datus par vairākiem ražojumu veidiem, nekā tas bija pieejams no vienīgā Austrālijas ražotāja.

(74)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanā sadarbojās tikai viens ASV ražotājs, citu ražotāju dati nebūtu pieejami, ja ASV tiktu izvēlēta kā analogā valsts.

(75)

CISA pieprasīja Komisijai aprēķināt dempinga starpības, izmantojot vienīgā ASV ražotāja, kurš sadarbojās, datus, un, ja rezultāts būtu “pilnīgi atšķirīgs” no rezultāta, kas iegūts pagaidu posmā, izmantojot Austrāliju, noteikt, ka Austrālija nav “derīga analogā valsts”, un tās vietā izmantot ASV.

(76)

Šis pieprasījums tika noraidīts. Kā norādīts pagaidu regulas 44. līdz 52. apsvērumā, Austrālija ir izvēlēta par analogo valsti, un CISA jaunie argumenti nepierādīja, ka Austrālija nav atbilstīga.

(77)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA iesniedza papildu piezīmes par Austrālijas kā analogās valsts piemērotību.

(78)

Pirmkārt, tā norādīja, ka dempinga starpības, kas aprēķinātas ražotājiem eksportētājiem no ĶTR, bija augstākas nekā kaitējuma starpības, un tāpēc Austrālijas normālā vērtība bija augstāka nekā kaitējumu neradošā Savienības ražošanas nozares cena, ja to skatās kā vidējo rādītāju. Uz šā pamata CISA secināja, ka Austrāliju “nekādā gadījumā nevar uzskatīt par derīgu analogo valsti”.

(79)

Šis arguments tika noraidīts. Normālās vērtības līmenis, ko nosaka, pamatojoties uz cenām vai izmaksām attiecīgajā tirgus ekonomikas valstī, tiek pārbaudīts pēc analogās valsts izvēles. Normālā vērtība ir līdzīgā ražojuma iekšzemes cena iekšzemes tirgū kādā tirgus ekonomikas valstī, un tā nav iemesls Austrālijas kā analogās valsts izslēgšanai.

(80)

Otrkārt, CISA atsaucās uz neseno lietu pret ĶTR (HFP stiegrojuma stieņi) (12), apgalvojot, ka Komisija bija izslēgusi noteiktus ražojumu veidus no normālās vērtības analogajā valstī pēc tam, kad “ieinteresētās personas apstrīdēja ļoti augstās iekšzemes cenas un ražošanas izmaksas”.

(81)

CISA citētais piemērs neattiecas uz pašreizējo izmeklēšanu. Lietā “HFP stiegrojuma stieņi” Komisija noteica konkrētus ražojumu veidus, kas ražoti atbilstoši analogās valsts standartiem un kas nekonkurē ar ražojumu veidiem, ko eksportē no ĶTR. Šie konkrētie ražojumu veidi netika ņemti vērā, salīdzinot normālo vērtību un ĶTR ražotāju eksportētāju noteikto eksporta cenu.

(82)

Tā kā CISA nav iesniegusi apgalvojumu, ka Austrālijas ražotājs ražo tādus ražojumu veidus, kas nekonkurē ar ražojumu veidiem, ko eksportē no ĶTR uz Savienību, šim piemēram nav nozīmes.

(83)

Tā kā papildu piezīmes par analogo valsti nav saņemtas, tiek apstiprināts Komisijas provizoriskais secinājums izmantot Austrāliju kā analogo valsti, kā tas noteikts pagaidu regulas 52. apsvērumā.

(84)

Eurofer iesniedza piezīmes par Komisijas pagaidu metodoloģiju, kas izklāstīta pagaidu regulas 68. apsvērumā, attiecībā uz ražojumu veidiem, ko nepārdod analogais ražotājs. Tā pieprasīja Komisijai “iekļaut korekciju, lai ņemtu vērā lielākas izmaksas” attiecībā uz ražojumiem, kas netiek pārdoti analogās valsts iekšzemes tirgū.

(85)

Komisija noraida šo pieprasījumu, jo vienīgie pieejamie dati par biezlokšņu izmaksām vai cenu Austrālijā ir pārbaudītie analogās valsts ražotāja dati. Ja ražotājs neražo konkrētu ražojuma veidu, ko eksportē ĶTR ražotājs eksportētājs, nav pieejami nekādi dati, lai veiktu šādu korekciju.

(86)

Citas piezīmes par normālo vērtību nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 53.–68. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(87)

Tā kā piezīmes par eksporta cenu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 69. un 70. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(88)

Tā kā piezīmes par salīdzinājumu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 71.–73. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(89)

Tā kā piezīmes par dempinga starpībām nav saņemtas, tiek apstiprinātas pagaidu regulas 2. tabulā norādītās pagaidu dempinga starpības.

(90)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīciju nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 82.–85. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(91)

Tā kā piezīmes par Savienības patēriņu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 86.–89. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(92)

Tā kā piezīmes par importa no ĶTR apjomu un tirgus daļu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 90.–94. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(93)

Eurofer paziņoja, ka “Komisijai būtu jāraugās, lai cenu samazinājuma starpība netiktu novērtēta pārāk zemu, veicot pārlieku lielas korekcijas attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām.”

(94)

Tomēr Komisija norāda, ka summas attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām tika apstiprinātas pārbaudēs uz vietas un tādēļ tās nevar uzskatīt par pārlieku lielām.

(95)

Turklāt Eurofer apgalvoja, ka “Savienības ražošanas nozares cenas nebūtu jāsamazina arī attiecībā uz saistīto pušu komisijas maksām, kas samaksātas uzņēmumu grupas ietvaros.”

(96)

Komisija norāda, ka komisijas maksu ieturēšana ir pamatota, ja uzņēmums, kas iesaistās darījumā, veic pārstāvja funkcijas, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir ar to saistīts. Turklāt ne Eurofer, ne kāds atsevišķs Savienības ražotājs neiesniedza nekādus pierādījumus, ka tas tā nav. Tāpēc Komisija saglabā nostāju, ka ieturējums ir pamatots.

(97)

Eurofer arī apgalvoja, ka “Ķīnas ražotāji eksportētāji bieži vien parastajam konstrukciju tēraudam pievieno noteiktu daudzumu bora vai hroma, lai varētu saņemt Ķīnas nodokļu atlaides, bet pēc tam šo tēraudu pārdod Savienības tirgū kā parasto neleģēto konstrukciju tēraudu (piemēram, S235, S275 un S355 kategorijas)”. Eurofer pieprasīja, lai Komisija nodrošina, ka “tās veiktajā analīzē šie ražojumi tiek pienācīgi saskaņoti ar Savienības ražošanas nozares pārdotajiem S235, S275 un S355 kategorijas ražojumiem”.

(98)

Cenu samazinājuma analīzē tiek salīdzinātas ĶTR importa cenas un Savienības cenas, pamatojoties uz produkta kontroles numuru (PKN), kas ir kopīgs visām izmeklēšanas daļām. Tērauda kategorija ir daļa no PKN, un tā tika pārbaudīta pārbaudes apmeklējumu laikā izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju telpās. Tāpēc cenu samazinājuma analīzē tika saskaņotas tās pašas tērauda kategorijas.

(99)

Tā kā turpmākas piezīmes par ĶTR importa cenām un cenu samazinājumu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 95.–99. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(100)

Pagaidu regulas 104. apsvērumā Komisija norāda, ka viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 2015. gada decembrī pārtrauca biezlokšņu ražošanu.

(101)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs paziņoja, ka Komisijai šis izlasē iekļautais Savienības ražotājs būtu jāizslēdz no kaitējuma analīzes, jo “kropļojuma iespēja saglabājas, tāpēc vai nu būtu jāveic pārskatīta analīze, kurā netiek ņemta vērā darbību pārtraukušā uzņēmuma informācija, vai arī būtu jāievāc dati no cita ES ražotāja”.

(102)

Minētais ražošanas pārtraukums neietekmē kaitējuma rādītājus, jo tas notika izmeklēšanas perioda pēdējās dienās, un tādējādi abas datu kopas, t. i., makroekonomiskie dati, kas attiecas uz visiem Savienības ražotājiem, un mikroekonomiskie dati, kas attiecas uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, tika atzītas par reprezentatīvām attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(103)

Tā kā piezīmes par vispārīgajām piezīmēm attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 100.–104. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(104)

Tā kā piezīmes par ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un tās izmantojumu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 105.–110. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(105)

CISA paziņoja, ka tā nepiekrīt kaitējuma rādītāja noteikšanas metodoloģijai, kurā tiek salīdzināti pārdošanas apjomi no “sākuma punkta” (2012. g.) līdz “beigu punktam” (2015. g., t. i., IP), un no tās izrietošajam secinājumam, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ir samazinājies par 7 %. CISA uzskata, ka kaitējuma noteikšanai piemērotāki ir jaunāki dati. Turklāt CISA apgalvo, ka Komisijai vajadzēja “vairāk ņemt vērā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma jaunāko tendenci, kas pēdējo trīs gadu laikā, proti, no 2013. gada līdz 2015. gadam, neuzrāda nekādu samazinājumu”.

(106)

Komisija noraida minēto argumentu šādu iemeslu dēļ.

(107)

Pirmkārt, Komisija atgādina par 3. apsvērumu, kurā noteikts, ka kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām.

(108)

Komisija pārbaudīja visus kaitējuma rādītājus, norādot to tendenci visā attiecīgajā periodā, kā arī attiecīgā gadījumā – ikgadējo datu analīzi.

(109)

Otrkārt, pagaidu regulas 112. apsvērumā ir noteikts, ka “pēc tam, kad no 2012. līdz 2013. gadam pārdošanas apjoms samazinājās par 7 % un 2014. gadā tas samazinājās vēl vairāk – par 2 procentpunktiem, izmeklēšanas periodā tas nedaudz palielinājās – par 2 procentpunktiem”. Tāpēc ir skaidrs, ka Komisija veica nevis vienkāršu salīdzinājumu no “sākuma punkta” (2012. g.) līdz “beigu punktam” (2015. g., t. i., IP), kā tas apgalvots, bet gan visaptverošu salīdzinājumu par visiem gadiem attiecīgajā periodā.

(110)

Treškārt, stabilais pārdošanas apjoms laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam jāskata saistībā ar strauji pieaugošo patēriņu (11 procentpunkti), kā norādīts pagaidu regulas 3. tabulā. Tādējādi stabilais pārdošanas apjoms nenovērsa ievērojamu tirgus daļas zaudējumu 9,3 procentpunktu apmērā tajā pašā laika posmā, kā norādīts pagaidu regulas 7. tabulā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka stabilais pārdošanas apjoms laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam liecina par kaitējumu, jo pārdošanas apjoms ir jāanalizē saistībā ar patēriņa pieaugumu un tirgus daļas samazinājumu.

(111)

Tā kā turpmākas piezīmes par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu un tirgus daļu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 111.–114. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(112)

Tā kā piezīmes par nodarbinātību un ražīgumu Savienības ražošanas nozarē nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 115.–117. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(113)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares darbaspēka izmaksām nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 118. un 119. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(114)

Tā kā piezīmes par izaugsmi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 120. un 121. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(115)

Tā kā piezīmes par dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 122. un 124. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(116)

Tā kā piezīmes par izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām un faktoriem, kas tās ietekmē, nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 125.–127. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(117)

Tā kā piezīmes par izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 128.–130. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(118)

CISA apgalvoja, ka attiecīgajā periodā, neraugoties uz ĶTR importa apjomu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības ražošanas izmaksas vienmēr ir bijušas augstākas nekā to pārdošanas cenas.

(119)

Pagaidu regulas 10. tabulā ir atspoguļotas izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības pārdošanas cenu un vienības ražošanas izmaksu tendences attiecīgajā periodā. Kā norādīts pagaidu regulas 126. apsvērumā, “pārdošanas cenas ir samazinājušās straujāk un vidēji bijušas zemākas par vienības ražošanas izmaksām”.

(120)

CISA apgalvoja arī, ka tai nav saprotams, kāpēc 2012. gadā, kad vienības ražošanas izmaksas bija augstākas nekā vienības vidējā pārdošanas cena, izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija rentabli.

(121)

Vidējās ražošanas izmaksas, kas norādītas pagaidu regulas 10. tabulā, patiešām ir augstākas nekā vidējā pārdošanas cena 2012. gadā. Parastos apstākļos tas liecinātu par zaudējumiem šajā gadā. Tomēr pagaidu regulas 12. tabulā norādītā peļņa 2012. gadā ir skaidrojama ar viena no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ienākumiem saistībā ar biezlokšņu ražošanu, tomēr tie nav atspoguļoti uzņēmuma izmaksu uzskaites sistēmā un tāpēc nav iekļauti pagaidu regulas 10. tabulā.

(122)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA vēlējās noskaidrot, kāpēc viena no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ienākumi saistībā ar biezlokšņu ražošanu nav atspoguļoti uzņēmuma iekšējā izmaksu uzskaites sistēmā (ražojumu izmaksu sistēmā).

(123)

Kā to norādīja minētais izlasē iekļautais Savienības ražotājs un kā to pārbaudīja Komisija, šī situācija skaidrojama ar to, ka šī peļņas summa pilnībā atbilst gada beigās veiktajai korekcijai saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”) attiecībā uz uzņēmuma ierasto darījumdarbību. Tāpēc šī summa nav iekļauta attiecīgā gada laikā saražoto ražojumu izmaksu uzskaites dokumentos, bet ir ietverta vairākos peļņas un zaudējumu aprēķina posteņos (kā noteikts 1. SGS). Ja šī peļņa netiktu ņemta vērā, Savienības ražošanas nozare ciestu zaudējumus arī 2012. gadā (zaudējumi mazāk nekā 1 % apmērā).

(124)

Turklāt pagaidu regulas 10. tabulā norādītās vidējās ražošanas izmaksas attiecas uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējo pārdošanas apjomu, savukārt vidējā pārdošanas cena attiecas tikai uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdevumiem pirmajam nesaistītajam pircējam Savienībā. Šie divi vidējie rādītāji nav tieši salīdzināmi šādu iemeslu dēļ:

(125)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA vēlējās noskaidrot, vai pagaidu regulas 7. tabulā norādītais pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecas uz pārdevumiem nesaistītiem pircējiem vai arī gan saistītajiem, gan nesaistītajiem pircējiem. Komisija atgādina, ka pagaidu regulas 102. apsvērumā ir noteikts, ka makroekonomiskos rādītājus, piemēram, ražošanas vai pārdošanas apjomu, izvērtē visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Tādejādi 7. tabulas dati attiecas uz pārdošanu pirmajam nesaistītajam pircējam, kā to ziņoja Eurofer. Iekļaujot pārdevumus saistītajām personām, rastos dubultas uzskaites risks.

(126)

Turklāt piezīmēs par informācijas galīgo izpaušanu CISA apgalvoja, ka atšķirība starp Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu pirmajam nesaistītajam pircējam Savienībā ir skaidrojama ar ievērojamu pārdošanas apjomu saistītajiem pircējiem. Uz šā pamata CISA apgalvoja arī, ka Komisija nav ievākusi un sniegusi informāciju par pārdošanas apjomu saistītajiem pircējiem un tādējādi atklājusi tikai daļu no kopainas Savienības tirgū.

(127)

Iepriekš minētie apgalvojumi ir balstīti uz nepareizu pieņēmumu. Komisija atgādina, ka starpība starp ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu nesaistītiem pircējiem Savienībā izriet ne tikai no pārdošanas saistītajiem pircējiem, bet arī no pārdošanas pircējiem ārpus Savienības. Turklāt attiecībā uz izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem var būt atšķirība, ko izraisa pārdošana pirmajiem nesaistītajiem pircējiem, par kuriem Eurofer neziņoja, kā to pārbaudīja Komisija, ņemot vērā ziņošanas metodi, kas aprakstīta iepriekš 125. apsvērumā, lai izvairītos no dubultas uzskaites riska. Pagaidu regulas 7. tabula attiecas tikai uz pārdevumu apjomu un tirgus daļu Savienības tirgū.

(128)

CISA atsaucās arī uz divām lietām, kurās Komisija veica atsevišķu analīzi par saistītajiem un nesaistītajiem pircējiem, proti, izmeklēšanu attiecībā uz paaugstinātas izturības stiegrojuma stieņiem, kuru izcelsme ir ĶTR (13), un izmeklēšanu attiecībā uz auksti velmētiem plakaniem tērauda ražojumiem, kuru izcelsme ir ĶTR un Krievijā (14).

(129)

Komisija atgādina, ka šajās lietās analīze attiecās uz pašpatēriņu (auksti velmētu plakanu tērauda ražojumu gadījumā) vai pārdošanu saistītajiem lietotājiem (paaugstinātas izturības stiegrojuma stieņu gadījumā), nevis uz pārdošanu saistītajiem pircējiem, piemēram, saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem. Kā minēts pagaidu regulas 89. apsvērumā, Savienības ražotāju pašpatēriņš ir nenozīmīgs.

(130)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka attiecībā uz cenām un rentabilitāti Savienības tirgū tās ir būtiskas tikai tad, kad tās ir cenas pārdošanas darījumos starp nesaistītām personām.

(131)

Tā kā turpmākas piezīmes par izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 131.–138. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(132)

Tā kā turpmākas piezīmes nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 139.–147. apsvērumā izklāstītie secinājumi par kaitējumu.

(133)

Eurofer apgalvoja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir “vissvarīgākais faktors, kas ietekmēja Savienības ražošanas nozari attiecīgajā periodā”. Turklāt tas norādīja, ka “ĶTR importa apjoms laikposmā no 2013. gada līdz 2014. gadam divkāršojās un tad laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam atkal divkāršojās” un ka 2015. gadā importa apjoms no ĶTR “pārsniedza importa apjomu no visām pārējām trešām valstīm kopā”.

(134)

Eurofer novēroja līdzīgas tendences arī attiecībā uz ĶTR importa par dempinga cenām tirgus daļām, norādot, ka tās “palielinājās no 4,1 % 2013. gadā līdz 14,4 % 2015. gadā, savukārt tajā pašā laikā tirgus daļa importam no visām pārējām trešām valstīm samazinājās no 13,2 % 2013. gadā līdz 12,2 % 2015. gadā”.

(135)

Visbeidzot, Eurofer secināja, ka “gandrīz viss Ķīnas importa par dempinga cenām tirgus daļas palielinājums notika uz Savienības ražošanas nozares tirgus daļas rēķina”. Tas piebilda, ka “attiecīgajā periodā Ķīnas importa dempinga cenas samazinājās gandrīz par 30 % un šā importa cenas bija vidēji par 29 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.”

(136)

Tas apstiprina pagaidu regulas 151. apsvērumā izklāstītos secinājumus, ka pēc 2013. gada gandrīz pastāvīgi pieaugošajam importa apjomam no ĶTR par samazinātām cenām pilnīgi noteikti bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem.

(137)

Tā kā nekādas turpmākas piezīmes par to, kāda bijusi importa par dempinga cenām ietekme, nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 150.–157. apsvērumā izklāstītie secinājumi par importa par dempinga cenām izraisīto ietekmi.

(138)

Tā kā piezīmes par sīvās konkurences, ko izraisīja pieprasījuma problēmas Savienības tirgū, ietekmi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 158.–163. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(139)

Tā kā piezīmes par Savienības ražotāju zemā jaudas izmantojuma ietekmi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 164.–166. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(140)

CISA apgalvoja, ka “Komisija atsevišķi analizēja importu no Krievijas un Ukrainas un tādējādi nekonstatēja nekādas pazīmes, ka imports no šīm divām valstīm būtu izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei”.

(141)

Turklāt CISA apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja veikt “kumulatīvu novērtējumu par importu no Ukrainas un Krievijas” un pat “kumulatīvu novērtējumu par importu no visām trim valstīm (Ķīnas, Krievijas un Ukrainas)”, norādot, ka “izmeklēšanas periodā importa apjoms no Ukrainas vai Krievijas nav maznozīmīgs salīdzinājumā ar Savienības tirgu” un ka “vidējās cenas importam no abām šīm valstīm bija pat zemākas nekā Ķīnas importa cenas”.

(142)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, CISA iesniedza secinājumu, ka gadījumā, “ja tiek konstatēts, ka Ķīnas importa cenas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, Ukrainas un Krievijas importa cenas ir pat vēl zemākas par ES ražošanas nozares cenām. Ja Komisija būtu izmantojusi to pašu metodoloģiju, ko tā piemēroja Ķīnai, t. i., salīdzinājumu starp “sākuma punktu” un “beigu punktu”, Komisija būtu konstatējusi, ka pārdošanas apjoms un tirgus daļa importam no šīm divām valstīm ir palielinājušies attiecīgi par 41 % un 2,2 procentpunktiem”.

(143)

Komisija atsaucas uz pamatregulas 3. panta 4. punktu, kurā noteikts, ka kumulatīvi var novērtēt tikai importu, uz ko attiecas antidempinga izmeklēšana. Uz importu no Ukrainas un Krievijas antidempinga izmeklēšana neattiecas, tāpēc to nevar kumulēt ar importu no ĶTR.

(144)

Arī vidējās cenas importam no Ukrainas, Krievijas un ĶTR ne vienmēr ir tieši salīdzināmas, jo vidējo cenu ietekmē ražojumu klāsts. Atbilstošākas ir cenu tendences attiecīgajā periodā. Pagaidu regulas 13. tabulā ir skaidri norādīts, ka vidējās cenas importam no Ukrainas un Krievijas samazinājās daudz lēnāk nekā ĶTR importa cenas attiecīgajā periodā.

(145)

Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga, bet importa no ĶTR tirgus daļa palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš palielinājās par 5 % un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 10 procentpunktiem, kas nozīmē, ka ĶTR importa tirgus daļa pieauga tikai uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(146)

Visbeidzot, importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz par vienu miljonu tonnu, savukārt importa apjoms no Ukrainas palielinājās aptuveni par 160 000 tonnu un no Krievijas aptuveni par 75 000 tonnu.

(147)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā daudz mazāku importa apjomu no Ukrainas un Krievijas salīdzinājumā ar importa apjomu no ĶTR, nekas neliecina par to, ka imports no šīm divām valstīm varētu izjaukt cēloņsakarību starp iespējamo importu par dempinga cenām no ĶTR un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(148)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par importa no trešām valstīm ietekmi, tiek apstiprināti pagaidu regulas 167.–178. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(149)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas rādītāju ietekmi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 179.–183. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(150)

Tā kā piezīmes par ietekmi, ko rada konkurence starp vertikāli integrētiem Savienības ražotājiem un pārstrādātājiem Savienībā, nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 184.–189. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(151)

CISA apgalvoja arī, ka laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam izlasē iekļautie Savienības ražotāji lielā mērā bija nerentabli un ka vislielākos zaudējumus tie cieta 2013. gadā, kas ir tieši tas gads, kad biezlokšņu imports no ĶTR sasniedza zemāko līmeni.

(152)

Šis arguments ir izskatīts pagaidu regulas 134. apsvērumā, kur ir paskaidrots, ka, “lai arī lielos 12,2 % zaudējumus 2013. gadā ietekmēja īpaši vājš pieprasījums šajā gadā, ievērojamo cenu un apjoma spiedienu uz Savienības ražošanas nozari 2014. gadā un izmeklēšanas periodā izraisīja pieaugošais importa apjoms no ĶTR, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei gūt labumu no Savienības patēriņa dinamiska pieauguma par 11 procentpunktiem”. Kā norādīts pagaidu regulas 93. apsvērumā, šo pieaugumu gandrīz pilnībā absorbēja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(153)

Tāpēc Komisija secina, ka 2013. gadā piedzīvotos lielos zaudējumus neizraisīja zemais importa apjoms no ĶTR, bet gan īpaši zemais pieprasījums Savienības tirgū. Savukārt zaudējumus, kas Savienības ražošanas nozarē radās 2014. un 2015. gadā, izraisīja pastāvīgi pieaugošais imports par dempinga cenām no ĶTR.

(154)

Turklāt Komisija atzīmē, ka Savienības ražošanas nozare 2011. un 2012. gadā bija rentabla. Kā norādīts pagaidu regulas 221. apsvērumā, 2011. gadā, kad imports no ĶTR bija vēl nebija ievērojamos apjomos, Savienības ražošanas nozares peļņas norma bija 7,9 %. 2012. gadā peļņas norma bija ievērojami zemāka, proti, tikai 1,6 %, kas skaidrojams ar ievērojamo importu par dempinga cenām no ĶTR. Jāpiezīmē, ka neviena no ieinteresētajām personām neizteica piezīmes par Savienības ražošanas nozares rentabilitāti 2011. un 2012. gadā.

(155)

CISA apgalvo, ka pastāv vēl “citi svarīgi faktori” (kas nav imports no ĶTR par dempinga cenām), “kas rada iespējamu kaitējumu Savienības ražošanas nozarē”, un ka “tas var izjaukt cēloņsakarību starp iespējamo importu par dempinga cenām” no ĶTR un kaitējumu. CISA lūdza Komisiju pārskatīt savu cēloņsakarības analīzi un ņemt vērā visus citus faktorus.

(156)

Šajā saistībā jānorāda, ka seši citi iepriekš minētie faktori tika aplūkoti vai nu pagaidu regulā, vai šajā regulā. Līdz ar to ir skaidrs, ka Komisija ir rūpīgi izanalizējusi visus faktorus, uz kuriem norādījušas ieinteresētās personas. CISA pat nenorādīja, kuri “citi būtiski faktori” papildus sešiem faktoriem, par kuriem jau ir veikta detalizēta analīze, būtu jāizskata. CISA tikai norādīja, ka tie ir “acīmredzami”, nesniedzot nekādu papildu informāciju. Tāpēc Komisija noraida minēto apgalvojumu.

(157)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tā kā citas piezīmes nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 190.–194. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(158)

CISA apgalvoja, ka attiecīgajā periodā Savienības ražotājiem piederēja vairāk nekā 70 % no Savienības tirgus. Turklāt asociācija apgalvoja, ka šiem ražotājiem ir dominējoša pozīcija Savienības tirgū, savukārt vienīgais nopietnais konkurences avots ir imports no ĶTR.

(159)

Komisija atzīmē, ka CISA argumentācijā nav ņemts vērā tas, ka Savienības ražotāji konkurē savā starpā un ar importu no ĶTR un no citām trešām valstīm, kuru tirgus daļa ir 12,2 %, kā norādīts pagaidu regulas 13. tabulā. Turklāt nekas neliecina par to, ka nepastāv konkurence starp Savienības ražotājiem.

(160)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas arī viens importētājs apgalvoja, ka antidempinga pasākumu noteikšana mākslīgi samazinās konkurenci Savienības tirgū un radīs oligopolu tirgu “biezlokšņu” segmentā, jo jau tagad šajā segmentā dominē tikai viens dalībnieks.

(161)

Tomēr Komisija norāda, ka šī ieinteresētā persona neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tieši pretēji, Eurofer iesniegtajās piezīmēs par informācijas galīgo izpaušanu ir uzskaitīti vairāki Savienības ražotāji, kuri piedāvā dažādus “biezlokšņu” veidus.

(162)

Komisija atzīst, ka maksājumu noteikšana var samazināt konkurentu skaitu atsevišķos “biezlokšņu” segmentos Savienības tirgū. Tomēr antidempinga izmeklēšanas ietvaros netiek definēti produktu un ģeogrāfiskie tirgi, nedz arī izvērtēta tirgus vara un tās iespējamā attīstība. Tāpēc šajā izmeklēšanā nevarēja un nevajadzēja izdarīt secinājumus par to, vai pastāv risks radīt vai pastiprināt dominējošo stāvokli vienā no tirgiem konkurences tiesību izpratnē.

(163)

Analīzē par Savienības interesēm Komisijai ir jāņem vērā citas Savienības politikas jomas, piemēram, konkurences politika. Tomēr attiecībā uz šiem apsvērumiem turpmāka izmeklēšana ir nepieciešama tikai gadījumos, kad ir konkrēti pierādījumi par dominējošu stāvokli un iespējamu tā ļaunprātīgu izmantošanu. Ieinteresētās personas vēl nav iesniegušas šādu informāciju.

(164)

Jebkurā gadījumā Komisija atgādina, ka antidempinga maksājumi tiek noteikti, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga ietekmi, kas tika konstatēts visos biezlokšņu segmentos, un ka dominējošais stāvoklis tirgū nenozīmē, ka tas tiek ļaunprātīgi izmantots. Ja ieinteresētās personas turpmāk novēro iespējamus konkurences noteikumu pārkāpumus, tās var izmantot savas tiesības iesniegt sūdzību kompetentajai konkurences iestādei.

(165)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens importētājs paziņoja, ka antidempinga pasākumu noteikšanai nevajadzētu palielināt cenas Savienības tirgū.

(166)

Komisija atgādina, ka antidempinga pasākumu mērķis ir novērst dempinga radīto tirdzniecības kropļojumu. Šo pasākumu ietekme uz cenām ir atkarīga no dažādu tirgus dalībnieku cenu noteikšanas lēmumiem, tāpēc to nav iespējams paredzēt. Cenas var palielināties gadījumos, kad tirgus spēki uzskata, ka tirgū bez kropļojumiem būtu jāpiemēro šādas augstākas cenas.

(167)

Turklāt CISA apgalvoja, ka Savienības lietotājiem ir nepieciešami konkurētspējīgi un stabili piegādes avoti un ka antidempinga pasākumu piemērošana “varētu radīt ievērojamus zaudējumus un/vai darbvietu aizplūšanu no Eiropas Savienības pakārtotajās ražošanas nozarēs”.

(168)

Tomēr izmeklēšanas periodā Savienībā bija 30 ražotāji un tika veikts imports no vairākām valstīm, tostarp no Krievijas un Ukrainas, nodrošinot biezlokšņu stabilu piegādi lietotājiem Savienībā. Turklāt neviens pakārtoto ražošanas nozaru lietotājs neiesniedza pierādījumus par nespēju iegādāties biezloksnes antidempinga pasākumu ieviešanas dēļ. Attiecībā uz risku, ka tiks zaudēts ievērojams skaits darbvietu un/vai darbvietas pārvietotas prom no Savienības, tikai vienas pakārtotās ražošanas nozares pārstāvis, proti, vējturbīnu torņu ražotājs, izteica līdzīgu apgalvojumu. Šis apgalvojums ir izskatīts turpmāk.

(169)

Ad hoc lietotāju asociācija pakārtotajās ražošanas nozarēs (vējturbīnu torņi) apgalvoja, ka pasākumu piemērošana biezlokšņu nozarei nākotnē radīs risku, ka vējturbīnu torņu ražošana varētu tikt pārvietota uz ĶTR, un izraisīs pilnīgi vai daļēji pabeigto ražoto vējturbīnu torņu piegādes drošības problēmas. Šādu argumentu attiecībā uz vējturbīnu torņiem un citām vēja enerģijas sistēmu daļām izvirzīja arī viens importētājs savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu.

(170)

Komisija noraida šos apgalvojumus, jo šīs ieinteresētās personas nevarēja pamatot savus apgalvojumus ar pierādījumiem vai analīzi, piemēram, nodrošinot, ka šie vējturbīnu ražotāji piesakās termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, un atbild uz anketas jautājumiem, norādot biezlokšņu veidus, ko šīs nozares pārstāvji izmanto vējturbīnu torņu būvniecībā, un sniedzot analīzi par to, vai šie biezlokšņu veidi ir savstarpēji aizstājami ar citās nozarēs izmantojamo biezlokšņu veidiem.

(171)

Komisija norāda, ka sniegtā informācija liecina, ka vējturbīnu torņu ražotāji nevarēja gūt labumu no “īpašo biezlokšņu” izslēgšanas no ražojumu klāsta, kā aprakstīts 42. apsvērumā. Tāpēc šīs bažas varētu novērst tikai, Savienības interesēs izslēdzot vējturbīnu torņu ražošanā izmantojamās biezloksnes. Tomēr šajā posmā vējturbīnu torņu ražotāji nav iesnieguši nekādu konkrētu un sīki izstrādātu analīzi, nedz arī paskaidrojumu par maksājumu noteikšanu attiecībā uz to ražošanas izmaksām un to spēju novirzīt šīs izmaksas uz to pircējiem, kas varētu attaisnot šādu izslēgšanu.

(172)

Turklāt Komisija norāda, ka vējturbīnu torņu ražotāji var pieprasīt, ja tas ir pietiekami pamatoti, starpposma pārskatīšanu par Savienības interesēm attiecībā uz pasākumiem biezlokšņu nozarē. Turklāt izmeklēšanā netika atklātas nekādas norādes uz to, ka Savienības ražošanas nozare apdraudētu lietotāju darbības. Normālas tirgus konjunktūras darbības apstākļos šāda rīcība nav sagaidāma.

(173)

Viens importētājs norādīja, ka “īpašo biezlokšņu” izslēgšana no ražojumu klāsta ir Savienības interesēs, jo “vairākas galvenās nozares”, piemēram, “mašīnbūves un enerģētikas nozare”, Savienībā esot atkarīgas no “īpašo biezlokšņu” importa no ĶTR. Tomēr neviens no lietotājiem šajās nozarēs neiesniedza informāciju, kas apstiprinātu šo apgalvojumu.

(174)

Šis importētājs apgalvoja arī, ka “īpašās biezloksnes”, kuru biezums pārsniedz 150 mm, ražo tikai trīs Savienības ražotāji. Iespējams, ka paaugstinātas izturības lokšņu, dzesētu un atlaidinātu lokšņu un pret berzēšanu noturīgu biezlokšņu ražošanu kontrolē tikai četri Savienības ražotāji. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tas apgalvo, ka Savienībā pakārtotā ražošanas nozare “jau tagad cieš no piedāvājuma trūkuma un ievērojami pieaugušajām pārdošanas cenām” un ka to var līdzsvarot tikai ar “īpašo biezlokšņu” importu no ĶTR.

(175)

Turklāt CISA apgalvoja, ka arī “īpašo biezlokšņu” lietotāji metālapstrādes rūpniecībā varētu ciest no piegādes trūkuma, ņemot vērā “īpašo biezlokšņu” Eiropas ražotāju ierobežoto skaitu. Tomēr neviens no lietotājiem šajā pakārtotajā ražošanas nozarē neizvirzīja jautājumu par piedāvājuma trūkumu.

(176)

Komisija noraida 173.–175. apsvērumā minētos apgalvojumus, jo šīs ieinteresētās personas nevarēja pamatot savus apgalvojumus ne ar kādiem pierādījumiem vai analīzi. Gluži pretēji, izmeklēšanā tika konstatēts ievērojams biezlokšņu cenu kritums Savienībā attiecīgajā periodā. Turklāt izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozarei ir ievērojama neizmantotā jauda, jo jaudas izmantojums nepārtraukti ir samazinājies. Saskaņā ar CISA sniegto informāciju ĶTR eksportēto “īpašo biezlokšņu” apjoms ir neliels.

(177)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens importētājs atgriezās pie šā jautājuma savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu. Tomēr jauni būtiski argumenti netika izvirzīti.

(178)

Ja nav nekādu faktisku pierādījumu par iespējamo piegādes trūkumu saistībā ar antidempinga pasākumu noteikšanu, Komisija nevar secināt, ka šādu pasākumu noteikšana izraisīs “īpašo biezlokšņu” piedāvājuma trūkumu.

(179)

Kopumā neviens no ieinteresēto personu izvirzītajiem argumentiem neapliecina, ka pastāvētu būtiski iemesli, lai nenoteiktu pasākumus attiecībā uz attiecīgo ražojumu importu no KTR.

(180)

Jebkādu negatīvu ietekmi uz nesaistītiem lietotājiem mazina alternatīvu piegādes avotu pieejamība. Antidempinga pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības tirgu, jo īpaši uz Savienības ražošanas nozari, atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām interešu grupām.

(181)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 195.–215. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(182)

Kā minēts 4. apsvērumā, pēc Eurofer pieprasījuma Komisija uz biezlokšņu importu no ĶTR attiecināja reģistrāciju. Imports, kas veikts laikposmā no 2016. gada 11. augusta līdz pagaidu pasākumu noteikšanai, proti, līdz 2016. gada 7. oktobrim, tika reģistrēts.

(183)

Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktu maksājumus var piemērot atpakaļejoši, ja “papildus tam importa līmenim, kas radījis zaudējumus izmeklēšanas laikā, importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, ticams, ka tas nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu”.

(184)

CISA apgalvoja, ka jebkādi iespējami pasākumi ar atpakaļejošu datumu nelabvēlīgi ietekmētu importētājus, jo tiem “rastos nevajadzīgas papildu izmaksas”, maksājot antidempinga maksājumus. Saskaņā ar CISA importētāji “neplāno veidot attiecīgā ĶTR ražojuma krājumus” un reģistrētais imports bija atlikusī daļa no vecajiem līgumiem, kas bija noslēgti pirms procedūras sākšanas. CISA apgalvoja, ka “neparedzēts maksājums radīs zaudējumus” importētājiem un lietotājiem Savienībā.

(185)

Visbeidzot, CISA apgalvoja, ka “importa reģistrēšana un draudi piemērot pasākumus ar atpakaļejošu datumu nav nekas cits kā vēl viena tirdzniecības aizsardzības šķēršļa noteikšana, lai ES importētāji pārtrauktu importu no Ķīnas, pat pirms tiek pierādīts, ka šāds imports rada zaudējumus ES rūpniecībai”.

(186)

Eurostat importa statistikas dati, kas norādīti 1. tabulā, liecina, ka biezlokšņu imports no ĶTR pēc izmeklēšanas perioda ievērojami samazinājās.

1. tabula

Importa vidējā mēneša apjoma izmaiņas

(187)

Komisija secina, ka, ņemot vērā faktu, ka nebija novērots importa ievērojams palielinājums, nav izpildīts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteiktais juridiskais nosacījums par maksājumu noteikšanu ar atpakaļejošu datumu. Tāpēc reģistrētajam importam nav jāpiemēro maksājumi ar atpakaļejošu spēku.

(188)

Kā norādīts pagaidu regulas 222. apsvērumā, Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju no ĶTR vidējo svērto importa cenu izmeklēšanas periodā, atbilstīgi koriģētu, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas un muitas nodokļus, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu.

(189)

CISA iesniedza vairākas piezīmes par metodoloģiju, kas izmantota, lai aprēķinātu kaitējumu neradošo cenu līdzīgam ražojumam, ko izmeklēšanas periodā Savienības ražotāji pārdeva Savienības tirgū.

(190)

Pirmkārt, CISA lūdza paskaidrot, kāpēc Komisija izmantoja metodoloģiju, ar kuru Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām tika pieskaitīti zaudējumi, kas radušies izmeklēšanas periodā, un pēc tam tika pieskaitīta mērķa peļņas norma 7,9 % apmērā, nevis metodoloģija, ar kuru mērķa peļņa tiek pieskaitīta ražošanas izmaksām.

(191)

Izvēle starp šīm abām metodoloģijām, ko Komisija izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni, tiek izdarīta, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu. Ja nav salīdzināmu pārdošanas apjomu Savienības ražošanas nozarē, kaitējumu neradošo cenu bieži vien nosaka, pieskaitot mērķa peļņu kopējām izmaksām. Tomēr šajā lietā bija pieejami dati par salīdzināmu pārdošanas apjomu.

(192)

Tas ir tāpēc, ka līdzīgie ražojumi, ko tirgoja Savienības ražošanas nozare, sastāvēja no simtiem ražojumu veidu un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem bija plašs saistīto uzņēmumu tīkls, tostarp tērauda pakalpojumu centri, kas rada izmaksas un kas nav reģistrēts izlasē iekļauto Savienības ražotāju grāmatvedības dokumentos tā, lai viegli varētu piešķirt dažādos PKN kodus. Šo iemeslu dēļ nebija iespējams savākt informāciju par izmaksām attiecībā uz katru PKN – ne tikai no ražošanas uzņēmumiem, bet arī no visiem saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem (jo īpaši tērauda pakalpojumu centriem) Savienībā, lai noskaidrotu kopējās izmaksas katram PKN.

(193)

Tāpēc Komisija noteica katra PKN kopējās izmaksas, vidējai svērtajai pārdošanas cenai pieskaitot vidējos svērtos zaudējumus, kas radušies izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Pēc tam šādi noteiktajām kopējām izmaksām tika pieskaitīta mērķa peļņas norma 7,9 %, par kuru pēc pagaidu pasākumiem netika saņemtas nekādas piezīmes.

(194)

Visbeidzot, CISA apgalvoja arī, ka tika izmantota “nepareizā” metodoloģija un ka abas metodoloģijas “rada pilnīgi atšķirīgus rezultātus”. Tā minēja piemēru, izmantojot hipotētiskas ražošanas izmaksas un hipotētisku pārdošanas cenu, kas, iespējams, liecina, ka nav pareizi aprēķināt mērķa cenu, balstoties uz pārdošanas cenu.

(195)

Komisija norāda, ka, tā kā lielākā daļa piemērā izmantotās informācijas ir hipotētiska un nav saistīta ar faktiskajiem datiem, šāda piemēra rezultāti nevar pierādīt, ka šajā konkrētajā gadījumā izmantotā metodoloģija ir nepareiza. Tāpēc Komisija nevar šo argumentu uzskatīt par pierādījumu. Ja būtu pieejama tikpat detalizēta informācija, abas metodoloģijas radītu līdzīgus rezultātus.

(196)

Visbeidzot, CISA norādīja, ka, “ja lielāko daļu PKN, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji, pārdod mazāk nekā trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji, būtu jāapšauba no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem saņemto pārdošanas datu reprezentativitāte un tāpēc jāsecina, ka cenu samazinājuma starpības aprēķināšana uz šā pamata ir diezgan apstrīdama. Turklāt kaitējumu gandrīz nav iespējams pierādīt, ja Savienības ražošanas nozare pat neražo/nepārdod tādus ražojumu veidus, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji”.

(197)

Komisija norāda, ka, lai arī izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, fakts, ka “lielāko daļu PKN, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji, pārdod mazāk nekā trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji”, nenozīmē, ka Savienības ražošanas nozare vai pat izlasē iekļautie Savienības ražotāji tos nepārdod vispār. Tas nozīmē tikai to, ka ne visi trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārdod visus PKN, ko eksportē izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji.

(198)

Turklāt Komisija norāda, ka ne visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji no ĶTR uz Savienību eksportēja vienus un tos pašus PKN. Lielāko daļu PKN, ko izlasē iekļautie ražotāji eksportē uz Savienību (kas veido vairāk nekā 90 % eksporta apjoma), ražo viens vai vairāki izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(199)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA atgriezās pie šā jautājuma savās piezīmēs un uzklausīšanā.

(200)

CISA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare, iespējams, nav iesniegusi pareizus skaitliskos datus un ir baudījusi labvēlības režīmu, pārkāpjot citu personu tiesības uz objektīvu un nediskriminējošu izmeklēšanu. Šādu labvēlības režīmu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari it kā apliecinot arī Komisijas iecietība pret ražotājiem, kad tie nesniedza konkrētu svarīgu informāciju (CISA atsaucās uz informācijas apjomu par ražošanas izmaksām).

(201)

Apgalvojums par labvēlības režīmu tiek noraidīts. Aplūkojamais jautājums attiecas uz 191.–193. apsvēruma formulējumu. Šajos apsvērumos Komisija norādīja iemeslu izvēlei starp šīm abām metodoloģijām, ko Komisija izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

(202)

Tā kā citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 217.–223. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(203)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens ĶTR ražotājs eksportētājs Komisijai iesniedza cenu saistību piedāvājumu. Šajā piedāvājumā bija paredzētas minimālās importa cenas (“MIC”) attiecībā uz biezlokšņu veidiem, ko Savienībā pārdod ĶTR ražotājs eksportētājs, kā arī piedāvāta šo MIC indeksācijas metode, pamatojoties uz galveno izejvielu cenām.

(204)

Ņemot vērā cenu šķērskompensācijas augsto risku, Komisija noraidīja cenu saistību piedāvājumu, jo MIC atšķirība starp dažādiem grūti nošķiramiem veidiem bija pārāk liela un indeksācijas metode bija pārāk sarežģīta. Turklāt šā ražotāja eksportētāja eksporta pārdošanas kanālu struktūra un paralēli citu ražojumu eksporta pārdevumi neļāva veikt pienācīgu uzraudzību, un tādējādi bija pārāk liels risks šķērskompensācijai, izmantojot citus ražojumus, ko pārdod ražotāja eksportētāja saistītie uzņēmumi.

(205)

Ražotājs eksportētājs tika informēts par viņa saistību piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, un tam tika dota iespēja izteikt savas piezīmes.

(206)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punktam attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi kaitējuma novēršanas līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(207)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, likmes, kādas tiks noteiktas antidempinga maksājumam, ir tādas, kā noteikts 2. tabulā.

2. tabula

Dempinga starpība, kaitējuma novēršanas līmenis un maksājuma likme

(208)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kas attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēta izmeklēšanā. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi to ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, kuru ražo minētie uzņēmumi un tāpēc arī konkrēti minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar piemērot tāda uzņēmuma importētajam attiecīgajam ražojumam, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā ar norādītu nosaukumu un adresi, tostarp uzņēmumiem, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(209)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības izveidošanas) būtu nekavējoties jānosūta Komisijai (15), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam saistībā, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālā maksājuma likmes.

(210)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājuma pareizu piemērošanu, “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(211)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(212)

Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,