(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 466/2001 (2) nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālo līmeni pārtikas produktos.

(2)

Konkrētas dalībvalstis ir pieņēmušas vai ir paredzējušas noteikt Fusarium toksīnu, tādu kā deoksinivalenols (DON), zearalenons (ZEA) un fumonizīni, līmeni atsevišķos pārtikas produktos. Ievērojot atšķirības starp dalībvalstīs noteikto līmeni un no tā izrietošā konkurenci izkropļojoša apdraudējuma, nepieciešami visas Kopienas pasākumi, lai nodrošinātu tirgu vienotību, vienlaikus saglabājot proporcionalitātes principu.

(3)

Fusarium sēnīšu pasuga, kas ir parasta augsnes sēnīte, rada dažādus trihotecēnu klases mikotoksīnus, piemēram, deoksinivalenolu (DON), nivalenolu (NIV), T-2 toksīnu, HT-2 toksīnu, kā arī dažus citus toksīnus (zearalenonu un fumonizīnus). Parasti Fusarium sēnītes ir atrodamas uz Amerikas, Eiropas un Āzijas mērenā klimata reģionos audzētajiem graudaugiem. Atsevišķi toksīnus radoši Fusarium sēnīšu paveidi spēj dažādā apjomā veidot vienu vai vairākus no šiem toksīniem.

(4)

Pārtikas zinātniskā komiteja (SCF) savos atzinumos ir vērtējusi Fusarium toksīnus: deoksinivalenols (DON) tika vērtēts 1999. gada decembrī, zearalenons – 2000. gada jūnijā, fumonizīni – 2000. gada oktobrī un pārskatīti 2003. gada aprīlī, nivalenols – 2000. gada oktobrī, T-2 un HT-2 toksīni – 2001. gada maijā, bet 2002. gada februārī tika vērtēta trihotecēnu grupa.

(5)

SCF uzskatīja, ka šobrīd pieejamie dati neapstiprina kopējās pieļaujamās dienas devas (PDD) noteikšanu apskatītajiem trihotecēniem, un

Citiem Fusarium toksīniem SCF noteica

(6)

Saskaņā ar Padomes 1993. gada 25. februāra Direktīvu 93/5/EEK par atbalstu Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas jautājumu izpētē (3) tika veikts zinātniskās sadarbības (SCOOP) pētījums 3.2.10 “Datu vākšana par Fusarium toksīnu izplatību pārtikā un to uzņemšanas devas novērtējums ES dalībvalstu iedzīvotājiem” (4), kas tika pabeigts 2003. gada septembrī.

Pētījuma rezultāti liecina, ka pārtikas apritē Kopienā Fusarium mikotoksīni ir plaši izplatīti. Fusarium toksīnu uzņemšanas galvenie avoti ir produkti, kas pagatavoti no labības, galvenokārt kviešiem un kukurūzas. Lai gan Fusarium toksīnu uzņemšanas deva visiem iedzīvotājiem un pieaugušajiem nereti ir zemāka par attiecīgā toksīna PDD, tādām riska grupām kā zīdaiņi un mazi bērni tā ir tuva, vai atsevišķos gadījumos pat pārsniedz PDD.

(7)

Jo īpaši deoksinivalenola gadījumā mazu bērnu un pusaudžu grupā uzņemšanas deva ir tuva PDD. T-2 un HT-2 toksīniem aprēķinātā uzņemšanas deva lielākajā daļā gadījumu pārsniedza p-PDD. Tomēr jāatzīmē, ka T-2 un HT-2 toksīniem to konstatēšanas dati lielākajā daļā gadījumu tika iegūti, izmantojot analīzes metodes ar augstu kvalitatīvās noteikšanas robežu un, tā kā paraugu daudzums virs kvalitatīvās noteikšanas robežas bija zemāks par 20 %, toksīnu uzņemšanas noteikšanu lielā mērā ietekmēja izmantoto analīzes metožu kvalitatīvās noteikšanas robežas. Nivalenolam visi rādījumi par uzņemto devu bija ievērojami zemāki par p-PDD. Saskaņā ar pieejamo informāciju citiem minētajā SCOOP pētījumā skatītajiem trihotecēniem, piemēram, 3-acetildeoksinivalenolam, 15-acetildeoksinivalenolam, X-fusarenonam, T2-triolam, diacetoksiskirpenolam, neosolaniolam, monoacetoksiskirpenolam un verukolam uzņemšanas devas ir zemas.

(8)

Zearalenonam vidējā dienas uzņemšanas deva ir ievērojami zemāka nekā PDD, taču uzmanība jāpievērš gan tām iedzīvotāju grupām, kas pētījumā netika izdalītas atsevišķi un kuras uzturā varētu regulāri patērēt daudz produktu ar ievērojamu zearalenona piesārņojumu, gan arī pārtikai, kas paredzēta bērnu uzturam, jo dažādība mazu bērnu diētā ir ierobežota.

(9)

Fumonizīniem aprēķinātā uzņemšanas deva lielākajā daļā iedzīvotāju grupu ir daudz zemāka par PDD. Fumonizīnu uzņemšanas deva ievērojami pieaug, ja vērtēti tiek vienīgi patērētāji. Neraugoties uz to, arī šai patērētāju grupai uzņemšanas deva ir zemāka par PDD. Tomēr 2003. gada ražas apsekojuma kontroles rezultāti liecina, ka kukurūza un kukurūzas produkti var būt ar augstu fumonizīnu piesārņojuma līmeni. Tāpēc pamatoti ir pasākumi, lai novērstu kukurūzas un kukurūzas produktu ar nepieņemami augstu piesārņojuma līmeni nokļūšanu pārtikas apritē.

(10)

Fusarium sugas sēnītes inficē labību pirms ražas novākšanas. Ir konstatēti vairāki riska faktori sakarā ar Fusarium infekciju un mikotoksīnu veidošanos. Mikotoksīnu saturu lielā mērā ietekmē klimata apstākļi augšanas un jo īpaši ziedēšanas laikā. Tomēr laba lauksaimniecības prakse, samazinot riska faktoru līdz minimumam, zināmā mērā var novērst inficēšanos ar Fusarium sēnītēm.

(11)

Sabiedrības veselības aizsardzībai ir svarīgi noteikt maksimāli pieļaujamos toksīnu līmeņus neapstrādātā labībā, lai novērstu ievērojami piesārņotu labības produktu nonākšanu pārtikas apritē un lai veicinātu un nodrošinātu, ka tiek izmantoti visi pasākumi labības ražošanas cikla lauka, ražas novākšanas un glabāšanas periodā (pielietojot labu lauksaimniecības, ražas novākšanas un uzglabāšanas praksi). Ir pamatoti pielietot maksimāli pieļaujamā līmeņa prasības neapstrādātai labībai tiem graudaugu produktiem, kas tiek piedāvāti tirgū pirmās pakāpes apstrādei, ja šajā posmā ir zināma šo graudaugu produktu paredzētā izmantošana (pārtikai, lopbarībai vai rūpnieciskai izmantošanai). Tīrīšana, šķirošana un žāvēšana netiek uzskatīta par pirmās pakāpes apstrādi, jo grauda kodols netiek fiziski apstrādāts, turpretī labības attīrīšana tiek uzskatīta par pirmās pakāpes apstrādi.

(12)

Maksimāli pieļaujamo piesārņojuma līmeni nosaka, ņemot vērā esošo cilvēka pakļautību riskam attiecībā pret pieņemamo attiecīgā toksīna uzņemšanas devu, ko var sasniegt, ievērojot labas prakses prasības visos ražošanas un izplatīšanas posmos. Tāda pieeja nodrošina, ka pārtikas tirgus dalībnieki izmanto visus iespējamos pasākumus, lai pēc iespējas vairāk novērstu vai samazinātu piesārņojumu ar nolūku aizsargāt sabiedrības veselību.

(13)

Ne visi faktori, kas ir saistīti ar Fusarium toksīnu, jo īpaši zeralenona un B1 un B2 fumonizīnu veidošanos, ir precīzi noskaidroti kukurūzas gadījumā. Tāpēc tiek paredzēts zināms laika sprīdis, lai dotu iespēju labības apritē iesaistītajiem pārtikas tirgus dalībniekiem veikt pētījumus par šo mikotoksīnu veidošanās avotiem un par nepieciešamo pārvaldības pasākumu noteikšanu, lai pēc iespējas vairāk novērstu šo mikotoksīnu klātbūtni labībā. No 2007. gada 1. jūlija ir ierosināts pielietot toksīnu maksimālo līmeni, balstoties uz pašreiz pieejamajiem datiem par to izplatību, ja pirms šā laika netiks noteikti īpaši maksimālie līmeņi, kas balstītos uz jauniem datiem par to izplatību un veidošanos.

(14)

Attīrot un apstrādājot Fusarium toksīnu daudzumu neapstrādātā labībā var dažādā līmenī samazināt apstrādātos pārtikas produktos. Ņemot vērā dažādo samazinājuma līmeni, patēriņam paredzētajiem graudaugu galaproduktiem ir pamatoti noteikt maksimālo toksīnu līmeni, kas nepieciešams patērētāju aizsardzībai un izpildāmu tiesību aktu pieņemšanai. Nosakot maksimālos līmeņus patēriņam paredzētajiem graudaugu galaproduktiem, ir jāievēro pragmatiska pieeja. Turklāt pamatota ir maksimālo toksīnu līmeņu noteikšana galvenajām no labības iegūtajām pārtikas sastāvdaļām, lai nodrošinātu tās efektīvu piemērošanu sabiedrības veselības aizsardzības interesēs.

(15)

Ņemot vērā to, ka rīsos nav konstatēts augsts Fusarium toksīnu piesārņojuma līmenis, rīsiem vai rīsu produktiem netiek noteikti maksimāli pieļaujamie līmeņi.

(16)

Sakarā ar toksīnu kopīgu izplatību nav nepieciešams izskatīt īpašus pasākumus 3-acetildeoksinivalenola, 15-acetildeoksinivalenola un B3 fumonizīna gadījumā, jo iespējamie pasākumi attiecībā uz deoksinivalenolu un B1 + B2 fumonizīniem arī pasargās cilvēkus no nepieņemama riska tikt pakļautiem 3-acetildeoksinivalenola, 15-acetildeoksinivalenola un B3 fumonizīna iedarbībai. Minētais attiecas arī uz nivalenolu, kas bieži vien sastopams kopā ar deoksinivalenolu, un aprēķināts, ka cilvēka pakļaušana nivalenola iedarbībai ir ievērojami zemāka nekā p-PDD.

(17)

Dati par T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni ir ierobežoti. Steidzami nepieciešams izstrādāt un apstiprināt jutīgas analīzes metodes. Tomēr aprēķini par uzņemšanu skaidri norāda, ka T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtne var radīt bažas par sabiedrības veselību. Tāpēc jutīgas metodes izstrāde, plašāka datu savākšana par toksīnu piesārņojuma gadījumiem un plašāki pētījumi par T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes faktoriem graudos un graudaugu produktos, jo īpaši auzās un auzu produktos, ir nepieciešami un ar augstu prioritātes pakāpi.

(18)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 466/2001.

(19)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Regulas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

2)

Regulas 5. pantu papildina ar šādu 5. punktu:

3)

Regulas I pielikumu groza saskaņā ar šās regulas pielikumu.