KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Septītais gada ziņojums (2012. gads) par Kopienas palīdzības īstenošanu saskaņā ar Padomes 2006. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 389/2006, ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību /* COM/2013/0332 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN
EIROPAS PARLAMENTAM Septītais gada ziņojums (2012. gads)
par Kopienas palīdzības īstenošanu saskaņā ar Padomes
2006. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 389/2006, ar
ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu, lai veicinātu Kipras
turku kopienas ekonomisko attīstību 1. Ievads Padomes Regula (EK) Nr. 389/2006[1]
(turpmāk “Atbalsta regula”) ir Kipras turku kopienai sniegtās
palīdzības pamats un paredz ikgadēju ziņošanu Padomei un
Eiropas Parlamentam. Šis ziņojums attiecas uz 2012. gadu. 2. Palīdzības programmu
plānošana Laikposmā no
2006. gada līdz 2012. gada beigām pasākumiem Atbalsta
regulas ietvaros tika plānots piešķirt EUR 311 miljonus.
Lai izstrādātu 2012. gada programmu (EUR 28 miljoni),
tika izmantoti ieinteresēto personu konsultācijās gūtie rezultāti,
jo īpaši semināri nozares līmenī, kā arī
iekšējie novērtējumi un tika ņemts vērā Eiropas
Revīzijas palātas (ECA) Īpašais ziņojums Nr. 6
par finansiālo atbalstu Kipras turku kopienai[2].
Saskaņā ar diviem Komisijas lēmumiem[3] 2012. gadā
tika darīts pieejams piešķīrums. 3. Īstenošanas mehānismi Programmu
īsteno tajos Kipras Republikas reģionos, kurus valdība faktiski
nekontrolē un kur ES acquis communautaire piemērošana ir uz
laiku apturēta saskaņā ar Pievienošanās līguma
10. protokolu. Atbalstu īsteno Eiropas Komisija, galvenokārt
izmantojot centralizētu pārvaldību. Dažus projektus
pārvalda kopīgi ar Apvienoto Nāciju Organizācijas
Attīstības programmu (UNDP). Komisija
īsteno šo programmu iepriekš nebijušos politiskos, juridiskos un
diplomātiskos apstākļos. Lai varētu to īstenot,
vienlaikus ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus, ir
jāveic ad hoc pasākumi. Parastos apstākļos ES
finansēto atbalsta programmu tiesisko regulējumu paredzētu
nolīgumos ar saņēmējvalsts valdību. Kipras turku
kopienai paredzētā atbalsta gadījumā šādus
nolīgumus nevar noslēgt, un Komisijai ir jāpamatojas uz tiem
noteikumiem un nosacījumiem, ko tās izpratnē piemēro
vietējā līmenī. Tas ietver zināmu risku. Šā riska
pārvaldība un mazināšana ietilpst Komisijas atbildības
jomā, un pieņemtie pasākumi ietver intensīvu
uzraudzību un atbalstu saņēmējiem, pārskatītus
maksājumu nosacījumus un plašu bankas garantiju izmantojumu. Lai šo programmu
veiksmīgi īstenotu un nodrošinātu tās darbību
ilgtermiņā, Kipras turku kopienai jānosaka prioritātes un
jāpiešķir resursi. Tai jāpārliecinās, ka ES
finansētie aktīvi joprojām atrodas valsts īpašumā.
Tiek uzklausīts Kipras turku kopienai piederošo ieinteresēto personu
viedoklis par turpmākā finansējuma vajadzībām,
turklāt Kipras turku kopienas eksperti piedalās piedāvājumu
novērtēšanā un tiem ir izšķirīga nozīme projektu
vadības komitejās. Lai programma būtu pilnībā efektīva
un tiktu sasniegts pamatmērķis par atkalapvienošanos, joprojām
ir nepieciešama sadarbība starp Kipras turku un grieķu kopienām.
Programmas darba
grupa izmanto ES programmas atbalsta biroja (EUPSO) telpas Nikosijas
ziemeļu daļā. Arī Komisijas pārstāvniecība
Kiprā nodrošina sanāksmju un semināru norises vietu un savu
pienākumu ietvaros informē Kipras sabiedrību par šo programmu. Iepriekš
minēto īpašo apstākļu dēļ nav iespējams
efektīvi izstrādāt nozaru attīstības programmas.
Tāpēc atbalsta programma ietver būtiskus dotāciju
piešķīrumus, jo īpaši nevalstiskajiem dalībniekiem. Šo
shēmu pārvaldībai ir nepieciešami programmas darba grupas
resursi, turklāt ar personālu saistītā
situācija ir īpaši problemātiska, jo notiek bieža darbinieku
maiņa īstermiņa darba līgumu dēļ. Tā kā
pašlaik finansējums tiek saņemts no ES budžeta rezervēm,
joprojām ir grūti izstrādāt vidēja termiņa un
ilgtermiņa plānus. Tas nozīmē, ka budžeta apjoms nav
prognozējams un ikgadējie piešķīrumi nav garantēti.
Iepriekš minētajā ziņojumā ECA norādīja,
ka šī nenoteiktība padara programmu grūtāk
pārvaldāmu, nelabvēlīgi ietekmējot tās
efektivitāti un ilgtspēju. 4. Īstenošana pārskata
periodā 4.1. Vispārējs
pārskats ECA secināja, ka, lai gan politiskā situācija bija
sarežģīta un laika grafiks — intensīvs, Komisijai
izdevās izstrādāt programmu, kurā bija atspoguļoti
regulas mērķi, pienācīgi prioritārā
secībā sarindot visas regulas mērķos minētās
nozares un ieviest piemērotus īstenošanas mehānismus un riska
mazināšanas pasākumus. ECA arī norādīja uz
vairākām nepilnībām programmas pārvaldībā un
uzskatīja, ka projektu ilgtspēja bieži tiek apšaubīta
tāpēc, ka administratīvās spējas ir ierobežotas,
kavējas attiecīgo tiesību aktu pieņemšana un valda
neskaidrība par Kipras turku kopienas turpmāko finansējumu.
Komisija pieņēma ECA ieteikumus ar dažiem iebildumiem. Padome
pieņēma secinājumus par ECA ziņojumu[4] jūlijā.
Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pieņēma ziņojumu[5]
decembrī. Daļa no
programmas, ko izveidoja, pateicoties lielajam 2006. gadā
piešķirtajam finansējumam, ietvēra svarīgus piegāžu
līgumus un vērienīgus būvdarbu līgumus tādās
jomās kā ūdensapgāde/notekūdeņi, cieto atkritumu
apsaimniekošana, dabas aizsardzība, enerģētika un
telekomunikācijas, kā arī ievērojamas tehniskās
palīdzības programmas un aptuveni 1000 dotāciju
līgumus saskaņā ar dažādām shēmām, kas
paredzētas NVO, MVU, lauksaimniekiem, lauku kopienām, skolām un
skolēniem. Līdz 2012. gada beigām daudzi no tiem tika
pabeigti. Tāpēc 2012. gadā programmu rezultāti bija
īpaši skaidri un Kipras turku kopienas ieguvumi materializējās.
Galvenā uzmanība ir pievērsta abām kopienām
paredzētiem pasākumiem un uzticības veidošanai, jo īpaši
pastāvīgu un pieaugošu atbalstu sniedzot Pazudušo personu komitejai
un abu kopienu Kultūras mantojuma tehniskajai komitejai kopīgi ar
Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu (UNDP).
Tika izstrādāti projekti, lai sagatavotos acquis pilnīgai
piemērošanai un īstenošanai pēc Kipras
problēmjautājuma atsisināšanas, un Kipras turku kopiena
saņēma informāciju par Eiropas Savienības politisko un
tiesisko kārtību. 2012. gada laikā tika sāktas
četras jaunas dotāciju shēmas, lai sniegtu atbalstu lauku
saimniecībām, MVU, skolām, skolēniem un skolotājiem. Daudzi līgumi
(190), galvenokārt dotāciju līgumi, 2012. gadā tika
slēgti, bet 402 līgumi joprojām turpināja darbību
gada beigās. Šis skaitlis palielināsies, kad 2011. un
2012. gada programmas sasniegs pilnu jaudu. Iepriekšējā
gadā, izbeidzot darbības, kuras turpinājās kopš
2006. gada, tika veikti vērienīgi izvērtēšanas
pasākumi. Joprojām nav
atrisināta problēma par bankas garantiju statusu, kura radās
2011. gadā. Kā ziņots iepriekšējā gadā,
vietējais līgumslēdzējs iesniedza prasību
vietējā “tiesā” tā vietā, lai ievērotu
līgumā paredzētās strīdu izšķiršanas
procedūras, un tā rezultātā izsniedza izpildrakstu, ar kuru
tika aizliegts pieprasīt bankas garantijas vietējās bankās.
Lai aizsargātu ES finansiālās intereses, Komisija
neparakstīs līdzīgus līgumus ar Kipras turku kopienas
atbalsta saņēmējiem un līgumslēdzējiem,
kamēr šis jautājums netiks pienācīgi atrisināts.
Vietējie līgumslēdzēji uz astoņiem mēnešiem
pasludināja to UNDP līgumu boikotu, kas skar ES
finansētos kultūras mantojuma projektus par jautājumiem, kuri
saistīti ar strīdu jurisdikcijas vietu. Ieguldījumu ilgtspēja ir vēl viens jautājums, kas
pastāvīgi rada bažas. Lai gan ES sniedz ievērojamu atbalstu,
saņēmēji ne vienmēr ir pietiekami labi sagatavojušies
projektu pārņemšanai. Kipras turku kopiena ir centusies atrast
resursus jaunas infrastruktūras ekspluatācijai un tehniskajai
apkopei, lai gan beidzot ir noslēgti līgumi par nesen nodotu
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārvaldīšanu. 4.2. Progress atbilstoši
mērķiem Atbalsta programmas
vispārīgais mērķis ir sekmēt Kipras atkalapvienošanos,
veicinot Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību un īpašu
uzmanību veltot salas ekonomiskajai integrācijai, sakaru uzlabošanai
starp abām kopienām un ar ES, kā arī acquis īstenošanas
sagatavošanai. Lai panāktu uzlabojumus atsevišķās jomās, jo
īpaši ūdensapgādes, notekūdeņu apsaimniekošanas un
vides jomā, ir veikts ievērojams ieguldījums. 4.2.1. 1. mērķis:
infrastruktūras attīstība un pārstrukturēšana Janvārī
saņēmējs pārņēma jauno Morphou/Güzelyurt notekūdeņu
attīrīšanas iekārtu. Iekārtas pārvaldība ir
nodota uzņēmumam, kuru izvēlējās vietējais
saņēmējs. Pēc tam, kad vietējais
saņēmējs būs pabeidzis visu mājsaimniecību pievienošanu
kanalizācijas tīklam, šajā reģionā pirmo reizi
sistēma nodrošinās notekūdeņu savākšanas un
attīrīšanas pakalpojumus aptuveni 10 700 cilvēkiem. Famagustas
reģionā notika jaunas notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas nodošana ekspluatācijā, un tagad tur veic
attīrīšanas procesu un ražo tīrus notekūdeņus. Darbs
pie kanalizācijas un dzeramā ūdens tīkliem (kopumā
95 km garumā) joprojām nedaudz kavējās, jo pa
bojātiem cauruļvadu savienojumiem attīrīšanas
iekārtās ir iekļuvis sālsūdens, radot korozijas
problēmas. Iekārta paredzēta 30 000 cilvēku. Turklāt
2012. gadā turpinājās Nikosijas jaunās divu kopienu
teritorijā esošās notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas būvniecība Mia Milia/Haspolat
apdzīvotajās vietās, ko līdzfinansēja ES un Nikosijas
Notekūdeņu un kanalizācijas pārvalde un ko īstenoja ar
UNDP starpniecību. Novembrī tika sākta
notekūdeņu attīrīšana, pakāpeniski palielinot
ievadīto notekūdeņu apjomu. Būves pabeigšana un
pārņemšana tiek plānota 2013. gada pirmajā pusē.
Iekārta paredzēta 270 000 cilvēku. Ūdensapgādes/notekūdeņu
jaudu veidošanas programma beidzās decembrī ar noslēguma
semināru. Projekta rezultātā inter alia tika sagatavoti
ar ES acquis saskaņoti tiesību akti, palielināta
informētība, plānota aktīvu pārvaldība un
organizētas mācības analīzes metožu jomā. Attiecībā
uz dabas aizsardzību nav iespējams panākt progresu
nepabeigtajos informācijas un pārvaldības centros četros
īpašajos vides aizsardzības apgabalos (SEPA). Pēc
līguma izbeigšanas 2011. gadā līgumslēdzējs no
Kipras turku kopienas iesniedza prasību vietējā “tiesā”,
lai Komisija nepieprasītu garantijas no vietējās bankas. Kipras
turku kopienas ierosinātie projekti, piemēram, ceļa
paplašināšanas projekts Karpas pussalā vai akmeņlauztuvju
paplašināšana Kirenijas kalnos, rada bažas, ka Kipras turku kopiena
īsteno savus pārvaldības plānus ar ES atbalstu izveidotajos
īpašajos vides aizsardzības apgabalos. Attiecībā
uz cietajiem atkritumiem martā tika nodots jaunais Koutsoventis/Güngör
atkritumu poligons, Famagusta pārkraušanas stacija, kā
arī attiecīgā atkritumu apstrādes iekārta. Atkritumu
poligona pārvaldību nodeva uzņēmumam, kuru
izvēlējās saņēmējs. Oktobrī pēc
rekultivācijas un slēgšanas tika nodota Kato
Dhikomo/Aşağı Dikmen izgāztuve. Decembrī pabeidza
cieto atkritumu apsaimniekošanas jaudu veidošanas projektu. Enerģētikas nozarē galvenais pasākums bija saules enerģijas
spēkstacijas (ar 1,27 MW jaudu) integrācija, un kopš
2011. gada novembra šī spēkstacija ar attālinātas
uzraudzības kontroles sistēmu darbojas ar pilnu jaudu. Tomēr
saņēmējs joprojām nav nodrošinājis specializētu
personālu, lai efektīvi un ilgtspējīgi varētu izmantot
piegādātās iekārtas, piemēram, klientu apkalpošanas
zvanu centru. Ir
uzstādītas visas “nākamās paaudzes tīkla” telekomunikāciju
iekārtas. Tomēr testēšanas posmā tika konstatēts, ka
jāturpina operatora darbspējas pilnveide un
piegādātājam un saņēmējam joprojām
jāatrisina vairāki svarīgi jautājumi. 2011. gada
decembrī tika pieņemti tiesību akti, kuros sīki
izstrādāja elektroniskās sakaru nozares liberalizācijas
kārtību, bet joprojām trūkst nosacījumu, lai
atdalītu pakalpojumu sniegšanu no tīkla ekspluatācijas. Tagad satiksmes
drošības projekta ietvaros ir pabeigti gandrīz visi līgumi.
Atlikusī projekta sastāvdaļa, kuras mērķis bija
likvidēt ceļu satiksmes “melnos punktus”, tika pabeigta
2012. gada trešajā ceturksnī. Lai veiktu turpmākus
pasākumus šajā nozarē, saņēmējam būs
jāpieņem skaidrs politisks lēmums. 4.2.2. 2. mērķis:
sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšana Atbalsts tika sniegts lauksaimniekiem,
veterinārārstiem un lauku attīstības
ieinteresētajām personām tādās jomās kā
lopkopība, slimību izskaušana, augu veselība, kultūru
dažādošana, bioloģiskā lauksaimniecība un atbalsts
dotāciju īstenošanai. Lopkopības projekts un tehniskās
palīdzības grupa, kas īstenoja Lauku attīstības
politiku, pabeidza savu darbību. Tika veikts izmēģinājuma
projekts saistībā ar apstrādātu notekūdeņu
atkārtotu izmantošanu lauksaimniecībā, un tika ierosināta
liellopu, aitu un kazu slimību izmēģinājuma
epidemioloģiska uzraudzība, lai sagatavotos plašākai intervencei
dzīvnieku slimību izskaušanas jomā. Tika piešķirta jauna dotācija lauku
attīstībai EUR 3,3 miljonu apmērā, kura
paredzēta “Konkurētspējas, dažādošanas un ilgtspējas
palielināšanai”. Tika pabeigti 10 dotāciju projekti no
2009. gada shēmas “Vietējo pašvaldību
attīstība — ciemu iniciatīva”, bet vairāki citi
aizkavējās, ko īpaši ietekmēja infrastruktūras darbi
saskaņā ar dotācijas līgumiem. Projekta “Pilsētu un vietējās infrastruktūras
modernizācija” ietvaros, ko īstenoja kopīgi ar UNDP, 2012. gada
sākumā tika pabeigti vecā tirgus atjaunošanas darbi
nožogotās Nikosijas pilsētas ziemeļu daļā, un
jūnijā komisārs Füle atklāja šo tirgu. Lai
atdzīvinātu šo vēsturisko vietu, ar UNDP
palīdzību piešķirtās nelielās dotācijas tika
izmantotas kultūras un kopienas pasākumiem. Otrais uzaicinājums
pieteikties dotāciju saņemšanai tika izsludināts decembrī,
to mērķis ir veikt ES finansētu Famagustas un Nikosijas tirgu,
kā arī pašu ciematu atjaunošanu. Izglītības nozarē septembrī tika izsludināts uzaicinājums pieteikties
dotāciju saņemšanai EUR 700 000 apmērā, kas
paredzētas “Skolu iniciatīvām inovācijas un
pārmaiņu jomā”. 2012. gadā turpinājās
7 no 72 dotācijām, kuras piešķīra pēc
iepriekšējiem uzaicinājumiem, un gada beigās 5 no tām
bija tuvu nobeigumam. TP programma, kas piešķirta, lai
attīstītu arodizglītību un darba tirgu (VETLAM),
beidzās 2012. gadā, un tika veikts pētījums, lai
novērtētu turpmākās vajadzības šajās jomās. MVU konkurētspējas atbalstam jūnijā tika sākta EUR 5 miljonu
dotāciju shēma, kas paredzēta MVU modernizācijas atbalstam
un palīdzības nodrošināšanai jaunizveidotiem
uzņēmumiem. Vairāk nekā 300 Kipras turku kopienas
uzņēmumi piedalījās mācību semināros par ES
dotāciju procedūrām. Palīdzību saņēma
arī uzņēmēji, IKT, uzņēmumu juristi un
vadītāji. Ir izveidota projektu vadības nodaļa (PMU),
lai atbalstītu gan MVU dotāciju, gan lauku attīstības
dotāciju saņēmējus (skatīt iepriekš). Nikosijas un
Famagustas centrālo tirgu iniciatīvu ietvaros ir sākusies
vietējo ražojumu un pakalpojumu atbalstīšana, izmantojot
mūsdienīgas tirgvedības pieejas. Tika pilnveidotas e-komercijas
un e-pakalpojumu stratēģijas, un decembrī notika seminārs par
iespējamo turpmāko ES atbalstu Privātā sektora attīstības
stratēģijai. Ekonomisko attīstību uzrauga, izmantojot
Pasaules Bankas ieguldījumu fondu. Jūnijā tika sniegts
ekonomiskā progresa ziņojums. 4.2.3. 3. mērķis:
izlīguma veicināšana, uzticības veidošanas pasākumi un
atbalsts pilsoniskai sabiedrībai Joprojām tiek sniegts kopā ar UNDP
pārvaldītais atbalsts Pazudušo personu komitejai, un tika
parakstīts jauns ieguldījumu līgums. UNDP
2012. gadā parakstīja līgumu ar Starptautisko Komisiju
bezvēsts pazudušo personu meklēšanai (ICMP) par DNS
analīžu veikšanu ICMP telpās Bosnijā un Hercegovinā.
Pazudušo personu komiteja 2012. gadā veica izrakumus
92 vietās, antropoloģiskā laboratorija sagatavoja
284 mirstīgās atliekas un nosūtīja tās uz DNS
analīzēm, tika identificētas 22 mirstīgās
atliekas un 22 mirstīgās atliekas tika nosūtītas
ģimenēm apglabāšanai. Būtu svarīgi palielināt
citu ziedotāju ieguldījumu. Programmas atpazīstamību palielina,
izplatot skolās brošūras un veicot ANO organizētu vizīti
Kiprā, lai apmeklētu konfliktu laikā Kosovā un Serbijā
pazudušo personu ģimenes locekļus[6]. Decembrī notika Pazudušo personu
komitejas dzīvās mūzikas pasākums, kuru apmeklēja
pazudušo personu ģimenes. No 27 atlikušajiem projektiem
3 dotāciju shēmu ietvaros, kas paredzētas iniciatīvai
“Kipras pilsoniskā sabiedrība darbībā”, 23 tika
pabeigti 2012. gadā. Decembrī tika sākts pilsoniskās
sabiedrības atbalsta ietekmes novērtējums. Kultūras
mantojuma aizsardzība turpinājās ar
EUR 2 miljonu vērtu ieguldījumu līgumu, ko
aprīlī parakstīja ar UNDP par ārkārtas
nostiprināšanas pasākumiem vietās, kuras
izvēlējās abu kopienu tehniskā komiteja, tostarp Otello
tornī Famagustā. Projekta izpilde aizkavējās par
astoņiem mēnešiem boikota dēļ, ko Kipras turku kopienas
līgumslēdzēju savienība pieteica sakarā ar strīda
izšķiršanas nosacījumiem. Šo problēmu beidzot atrisināja
2013. gada sākumā. Martā tika pabeigts buferzonas atmīnēšanas
projekts un, lai atzīmētu Starptautisko atmīnēšanas
dienu (4. aprīlī), kopā ar UNDP noorganizēja
noslēguma pasākumu. 4.2.4. 4. mērķis:
Kipras turku kopienas tuvināšana Eiropas Savienībai Pēc pieciem stipendiju shēmas gadiem
2012. gadā tika veikts novērtējums. 2012.-2013. gada
programma bija izmēģinājuma shēma, kurā
iekļāva vairākus novērtējumā izteiktus
priekšlikumus un no kuras tika piešķirtas 28 stipendijas. Tiks aplūkoti
arī citi ieteikumi, tostarp par shēmas paplašināšanu
attiecībā uz speciālistiem, kas nestrādā
akadēmisko darbu, un dotāciju pārvaldības nodošanu
ārpakalpojumu sniedzējiem. “Informācijas punkts” joprojām
bija nozīmīgs Kipras turku kopienas informācijas kanāls,
sagatavojot pasākumus, videoierakstus un sniedzot informāciju par
uzaicinājumiem pieteikties dotāciju saņemšanai. Tika
uzturēta bieži apmeklēta abu kopienu tīmekļa vietne un
publicēti seši ziņu biļeteni turku valodā. 4.2.5. 5. mērķis:
Kipras turku kopienas sagatavošana acquis ieviešanai un īstenošanai Komisijas Tehniskās palīdzības un
informācijas apmaiņas instruments (TAIEX) palīdz Kipras
turku kopienai sagatavoties ES acquis īstenošanai pēc Kipras
problēmjautājuma atrisināšanas. TAIEX atbalsta ar acquis
saderīgu tiesību aktu projektu sagatavošanu. ES eksperti
2012. gadā īstenoja 415 pasākumus, tostarp
mācību kursus, darba grupas un mācību braucienus.
Tomēr 2012. gadā progress saistībā ar tiesību
aktu projektiem, lai pielāgotos acquis, bija ļoti lēns,
lai gan tika pieņemti tiesību akti tādās jomās kā
vide, dzīvnieku veselība un drošības jostas. Sagatavošanas darbs
tika veikts arī tādās jomās kā brīva preču
aprite, intelektuālā īpašuma tiesības un
profesionālās kvalifikācijas atzīšana. Turpinājās atbalsta sniegšana
tirdzniecībai pāri Zaļajai līnijai
(Regula (EK) 866/2004). ES dalībvalstu eksperti veica
regulāras kartupeļu un citrusaugu fitosanitārās
inspekcijas. Vietējā medus analīzes liecināja, ka Komisijas
Lēmuma 2007/330 (dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošana)
nosacījumi ir izpildīti, tādējādi dodot iespēju
sākt tā tirdzniecību saskaņā ar Zaļās
līnijas regulu. 4.3. Finansiālā izpilde
(līgumi un maksājumi) 4.3.1. Līgumu slēgšana Saistības 2012. gadā veidoja
(EUR 14,6 miljoni) 85 % no prognozētās summas.
Mērķis netika sasniegts, jo tika novēloti izsludināts
uzaicinājums pieteikties dotāciju saņemšanai. 4.3.2. Maksājumi Maksājumu summa 2012. gadā bija
EUR 25,2 miljoni, 69 % no prognozētās summas.
Deficīts veidojās gandrīz tikai tāpēc, ka radās
maksājumu deficīts par būvdarbu un piegādes līgumiem
no 2006. gada programmas. 40 % maksājums bija jāmaksā
pēc EUR 10 miljonus vērtas telekomunikāciju
sistēmas galīgās pieņemšanas, taču tās
pārbaude aizkavējās, un maksājums tika atlikts uz
vēlāku termiņu pēc 2012. gada beigām. 4.4. Uzraudzība Tā kā Komisija rīkojas kā
līgumslēdzēja iestāde, Komisijas personāls veic augsta
līmeņa uzraudzību, īstenojot apmeklējumus uz vietas,
vietējās sanāksmes un saņemot ziņojumus no
vadības komitejas un projektu vadības nodaļas. Turklāt
Īstenošanas pārskata mehānisms (IRM) kopā ar visu
projektu saņēmējiem nodrošina sīki izstrādātu
pārskatu. TAIEX darbības uzrauga vairāk nekā
20 projektu vadības grupas, turklāt divreiz gadā tiek
rīkotas sanāksmes saistībā ar uzraudzības
mehānismu. TAIEX loģistiku uzrauga, izmantojot TAIEX
tiešsaistes pārvaldības sistēmu. Tas, ka dotāciju saņēmēju
spējas ir zemas, apgrūtina īstenošanu, piemēram,
saistībā ar ES iepirkuma procedūrām, kurās izmanto
dotāciju līdzekļus. Lai to risinātu, PMU, ko
2008. gadā izveidoja Lauku attīstības projektu atbalstam,
2012. gadā paplašināja, ietverot arī MVU dotāciju
nozari. 4.5. Revīzija un kontroles Laikposmā no 2010. gada līdz
2012. gadam finansiālā uzraudzība tika nodrošināta
kopumā 96 dotāciju saņēmējiem un notika
16 revīzijas. Ar katru gadījumu saistītās
problēmas risināja atsevišķi. Konstatējumi
attiecībā uz dotāciju līgumiem ietvēra
novērojumus tādās jomas kā grāmatvedība,
iepirkums, izcelsmes noteikums, budžeta pārvaldība un PVN. Šie
jautājumi tiks risināti turpmākajos uzaicinājumos
pieteikties dotācijas saņemšanai, veicot paplašinātas
mācības un dotāciju saņēmēju uzraudzību.
Paplašināšanās ģenerāldirektorāta iekšējās
revīzijas vienība veica kopīgās pārvaldības
revīziju, lai novērtētu ģenerāldirektorāta
iekšējās kontroles sistēmas. Ziņojums ir gaidāms
2013. gadā. Pēc ECA ieteikumu saņemšanas
Komisija ieviesa uzlabojumus programmas īstenošanā. Tā iesniedza
priekšlikumus arī saistībā ar Daudzgadu finanšu shēmu (MFF),
lai uzlabotu ilgtspēju, palielinot finansējuma paredzamību. 4.6. Novērtēšana 2012. gadā tika veikti četri
nozares līmeņa novērtējumi / vajadzību
izvērtējumi šādās jomās: 1) stipendijas, apstiprinot
saņēmēju atzinību un iesakot paplašināt shēmu; 2)
ūdensapgāde/notekūdeņi, skaidri izvirzot prioritātes;
3) arodizglītība/mūžizglītība, iesakot veikt
turpmākos pasākumus, lai atbalstītu profesionālo
orientāciju un nodarbinātības dienestus; 4) cietie atkritumi,
konstatējot atkritumu otrreizējas pārstrādes vai
kompostēšanas pasākumu neesību, vajadzību slēgt vecas
izgāztuves un nodrošināt labāku medicīnisko atkritumu
apsaimniekošanu. Tika sākts arī vispārējs tās
programmas novērtējums, kuru pabeigs 2013. gadā.
Decembrī tika pasūtīti novērtējumi
izglītības un pilsoniskās sabiedrības jomā. 4.7. Informācijas sniegšana,
atklātība un atpazīstamība 2012. gadā tika veikti
86 atpazīstamības pasākumi, kas ir ievērojami
vairāk nekā 2011. gadā, tostarp daudzi ar projektiem
saistīti pasākumi un informācijas vai tīklošanas pasākumi,
ko organizēja Informācijas punkts. Eiropas dienai veltītais
pasākums notika vēsturiskajā, ES atjaunotajā Bedestan,
un tika sarīkots arī Pazudušo personu komitejas dzīvās
mūzikas pasākums. Notika arī mākslas izstādes,
fotoizstādes, projektu un nodošanas pasākumi, kā arī
informācijas semināri par dotācijām. Tika sagatavota
brošūra par galvenajiem ar atbalsta programmas palīdzību
gūtajiem panākumiem[7].
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Kiprā izplatīja
paziņojumus presei par atbalsta programmu Kipras turku kopienai. 4.8. Apspriedes ar Kipras
Republikas valdību Tika rīkotas regulāras sanāksmes ar
Kipras Republikas valdības pārstāvjiem, īpaši tad, kad salu
apmeklēja Komisijas augstākā līmeņa ierēdņi.
Komisija turpina paļauties uz sadarbību, lai pārbaudītu
īpašuma tiesības, un regulāri tiekas ar pārstāvjiem no
pastāvīgās pārstāvniecības Briselē. 5. Secinājumi Programma, kuru Kiprā efektīvi sāka
īstenot 2009. gadā, ir devusi Kipras turku kopienai dažus
acīmredzamus ieguvumus 2012. gadā, jo īpaši ņemot
vērā lielo ieguldījumu notekūdeņu un cieto atkritumu
apsaimniekošanas jomā. Tomēr jāveic papildu pasākumi, lai
panāktu progresu ar vidi saistītās nozarēs, jo īpaši
attiecībā uz dabas aizsardzību un potenciālajām “Natura 2000”
teritorijām. Ir svarīgi apliecināt, ka ES var sniegt efektīvu atbalstu
un nest pozitīvu vēsti. Tagad tas ir Kipras turku kopienas
uzdevums — nodrošināt sākto projektu ilgtspēju un
paātrināt atbalsta īstenošanu. Ir grūti panākt progresu, lai sasniegtu
regulas galveno mērķi par Kipras atkalapvienošanās
veicināšanu, stimulējot Kipras turku kopienas ekonomisko
attīstību, ņemot vērā darbības vidi Kipras
ziemeļu daļā. Lai aizsargātu ES finansiālās
intereses, Komisija neparakstīs līgumus, kuros prasītas bankas
garantijas, līdz brīdim, kad radīsies juridiskā
noteiktība. Process, lai sagatavotos acquis turpmākajai
pieņemšanai un īstenošanai, palēninājās
2012. gadā. Kipras turku kopienai ir nepieciešams ievērojams
atbalsts, lai pēc problēmjautājuma atrisināšanas un
atkalapvienošanās izpildītu acquis prasības daudzās
jomās. Resursu trūkums, neefektīvas struktūras un neskaidri
pienākumi joprojām ir nopietni jautājumi, kuri steidzami
jārisina, lai nodrošinātu ES finansēto projektu ilgtspēju.
Kipras turku kopiena ir vēlreiz pārliecinājusi Komisiju, ka ES
finansētie resursi netiks privatizēti. Dažas programmas daļas ir kļuvušas par
tās galvenajām sastāvdaļām ar konkrētu
vērtību tādās jomās kā uzticības veidošana
vai Kipras turku kopienas tuvināšana Eiropas Savienībai. Tās ietver
atbalstu CMP un Kultūras mantojuma komitejai un stipendiju
programmu. Daudzu 2006. gada programmas projektu
pabeigšana ir kā atskaites punkts, un 2012. gadā tika veikti
būtiski novērtēšanas pasākumi. Vidēja termiņa un ilgtermiņa
plānošana ir problemātiska, trūkstot prognozēm par
ikgadējiem piešķīrumiem. Nozarēm, kurām ir nozīme
atbilstības acquis nodrošināšanā, jāsaņem
daudzgadu atbalsts, lai palīdzētu pilnīgi īstenot šo
intervenci. ECA 2012. gada ziņojumā sasaistīja
nepietiekamu daudzgadu plānošanu ar problēmām programmas
ilgtspējas jomā. [1] OV L 65, 7.3.2006., 5. lpp. [2] http://eca.europa.eu/portal/page/portal/pressroom/Presspacks/Previouspresspacks/2012/PresspackSR62012 [3] Komisijas Lēmumi C(2012)4628 un C(2012)8361. [4] 12526/12 [5] PE497.895v03-00 [6] Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības
padomes rezolūcijai Nr. 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam
par Kosovas neatkarības deklarāciju. [7] http://ec.europa.eu/cyprus/documents/2012/eu_assistance_to_tcc_brochure.pdf