<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑191/14</NO.CASE><NO.CASE>C‑192/14</NO.CASE><NO.CASE>C‑295/14</NO.CASE><NO.CASE>C‑389/14</NO.CASE><NO.CASE>C‑391/14</NO.CASE><NO.CASE>C‑392/14</NO.CASE><NO.CASE>C‑393/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014CJ0191</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:311">EU:C:2016:311</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>25</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>25</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20160428">2016. GADA 28. APRĪĻA</DATE> SPRIEDUMS – APVIENOTĀS LIETAS C‑191/14, C‑192/14, C‑295/14, C‑389/14 UN NO C‑391/14 LĪDZ C‑393/14</P><P><HT TYPE="ITALIC">BOREALIS POLYOLEFINE</HT> U.C.</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20160428">2016. gada 28. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valodas – vācu, holandiešu un itāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Eiropas Savienībā</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2003/87/EK</KEYWORD><KEYWORD>10.a panta 5. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Kvotu sadales metode</KEYWORD><KEYWORD>Bezmaksas kvotu sadale</KEYWORD><KEYWORD>Vienotā starpnozaru korekcijas koeficienta aprēķināšanas veids</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums 2011/278/ES</KEYWORD><KEYWORD>15. panta 3. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums 2013/448/ES</KEYWORD><KEYWORD>4. pants</KEYWORD><KEYWORD>II pielikums</KEYWORD><KEYWORD>Spēkā esamība</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Apvienotās lietas C‑191/14, C‑192/14, C‑295/14, C‑389/14 un no C‑391/14 līdz C‑393/14</P><P>par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Landesverwaltungsgericht Niederösterreich</HT> (Lejasaustrijas federālās zemes Administratīvā tiesa, Austrija), <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome, Nīderlande) un <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Lazio</HT> (Lacio reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti attiecīgi <DATE ISO="20140410">2014. gada 10. aprīlī</DATE> (lietas C‑191/14 un C‑192/14), <DATE ISO="20140611">2014. gada 11. jūnijā</DATE> (lieta C‑295/14) un <DATE ISO="20140703">2014. gada 3. jūlijā</DATE> (lietas C‑389/14 un no C‑391/14 līdz C‑393/14) un kas Tiesā reģistrēti <DATE ISO="20140417">2014. gada 17. aprīlī</DATE>, 16. jūnijā un 18. augustā, tiesvedībās</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Borealis Polyolefine GmbH</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bundesminister für Land-, Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft</HT></HT> (C‑191/14),</P></DEFENDANTS><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">OMV Refining &amp; Marketing GmbH</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bundesminister für Land-, Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft</HT></HT> (C‑192/14),</P></DEFENDANTS><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">DOW Benelux BV</HT> u.c.</HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Staatssecretaris van Infrastructuur en Milieu</HT></HT> (C‑295/14),</P></DEFENDANTS><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Esso Italiana Srl ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Eni SpA ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Linde Gas Italia Srl</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><?PAGE NO="2"?><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Comitato nazionale per la gestione della direttiva 2003/87/CE e per il supporto nella gestione delle attività di progetto del protocollo di Kyoto ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministero dell’Economia e delle Finanze ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Presidenza del Consiglio dei Ministri ,</HT></HT></P></DEFENDANTS><PRESENCE><PRESENCE.INIT>piedaloties</PRESENCE.INIT><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Edison SpA</HT></HT> (C‑389/14),</P></PRESENCE><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Api Raffineria di Ancona SpA</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Comitato nazionale per la gestione della direttiva 2003/87/CE e per il supporto nella gestione delle attività di progetto del protocollo di Kyoto ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministero dello Sviluppo economico ,</HT></HT></P></DEFENDANTS><PRESENCE><PRESENCE.INIT>piedaloties</PRESENCE.INIT><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Edison SpA</HT></HT> (C‑391/14),</P></PRESENCE><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lucchini in Amministrazione Straordinaria SpA</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Comitato nazionale per la gestione della direttiva 2003/87/CE e per il supporto nella gestione delle attività di progetto del protocollo di Kyoto ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministero dello Sviluppo economico ,</HT></HT></P></DEFENDANTS><PRESENCE><PRESENCE.INIT>piedaloties</PRESENCE.INIT><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Cofely Italia SpA</HT></HT> (C‑392/14),</P></PRESENCE><P>un</P><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Dalmine SpA</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Comitato nazionale per la gestione della direttiva 2003/87/CE e per il supporto nella gestione delle attività di progetto del protocollo di Kyoto ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare ,</HT></HT></P><?PAGE NO="3"?><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministero dello Sviluppo economico ,</HT></HT></P></DEFENDANTS><PRESENCE><PRESENCE.INIT>piedaloties</PRESENCE.INIT><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Cofely Italia SpA ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Buzzi Unicem SpA</HT></HT> (C‑393/14).</P></PRESENCE></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: pirmās palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>], kas pilda otrās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši Ž. L. da Krušs Vilasa [<HT TYPE="ITALIC">J. L. da Cruz Vilaça</HT>], A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>], C. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>] un J. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Bonichot</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāte J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>],</P><P>sekretārs K. Malaceks [<HT TYPE="ITALIC">K. Malacek</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20150903">2015. gada 3. septembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Borealis Polyolefine GmbH</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Windisch‑Altieri</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwältin</HT>, un <HT TYPE="ITALIC">G. van Thuyne</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">OMV Refining &amp; Marketing GmbH</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Windisch‑Altieri</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwältin</HT>, un <HT TYPE="ITALIC">G. van Thuyne</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">DOW Benelux BV</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. J. Maas‑Cooymans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">B. Ebben</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaten</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Esso Nederland BV</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ExxonMobil Chemical Holland BV</HT> vārdā –<HT TYPE="ITALIC">P. Wytinck</HT>, <HT TYPE="ITALIC">V. M. Y. van't Lam</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. ten Veen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">B. Hoorelbeke</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaten</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Yara Sluiskil BV</HT> u.c. vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Spaans</HT>, <HT TYPE="ITALIC">H. van Geen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. van Thuyne</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaten</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">BP Raffinaderij Rotterdam BV</HT> u.c. vārdā – <HT TYPE="ITALIC">N. H. van den Biggelaar</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I. F. Kieft</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaten</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Esso Italiana Srl</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A. Capria</HT>, <HT TYPE="ITALIC">E. Gardini</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Lirosi</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Eni SpA</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Torchia</HT>, <HT TYPE="ITALIC">V. Vecchione</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Fortuna</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Linde Gas Italia Srl</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Biamonti</HT>, <HT TYPE="ITALIC">P. De Caterini</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Lo Gaglio</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Api Raffineria di Ancona SpA</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F. Carabba Tettamanti</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Zurlo</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Lucchini in Amministrazione Straordinaria SpA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Dalmine SpA</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F. Bucchi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. V. La Rosa</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Buzzi Unicem SpA</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Protto</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Vivani</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Bulterman</HT>, <HT TYPE="ITALIC">C. S. Schillemans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. de Ree</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J. Langer</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Henze</HT> un <HT TYPE="ITALIC">K. Petersen</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><P>Spānijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A. Gavela Llopis</HT> un <HT TYPE="ITALIC">L. Banciella</HT> <HT TYPE="ITALIC">Rodríguez‑Miñón</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E. White</HT>, <HT TYPE="ITALIC">C. Hermes</HT>, <HT TYPE="ITALIC">K. Mifsud‑Bonnici</HT>, <HT TYPE="ITALIC">E. Manhaeve</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">L. Pignataro‑Nolin</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20151112">2015. gada 12. novembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir, pirmkārt, par Komisijas <DATE ISO="20110427">2011. gada 27. aprīļa</DATE> Lēmuma 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="130" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV L 130, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 15. panta 3. punkta spēkā esamību, un, otrkārt, par Komisijas <DATE ISO="20130905">2013. gada 5. septembra</DATE> Lēmuma 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="240" PAGE.FIRST="27" DATE.PUB="2013">OV L 240, 27. lpp.</REF.DOC.OJ>) 4. panta un II pielikuma spēkā esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šie lūgumi tika iesniegti saistībā ar tiesvedībām starp uzņēmumiem, kas ražo siltumnīcas efektu izraisošo gāzi, un valsts iestādēm, kas Itālijā, Nīderlandē un Austrijā atbild par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>kvotas<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) bezmaksas piešķiršanu, jautājumā par to, vai ir spēkā valstu lēmumi par kvotu piešķiršanu laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, kuri ir pieņemti, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20031013">2003. gada 13. oktobra</DATE> Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="275" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="2003">OV L 275, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīļa</DATE> Direktīvu 2009/29/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="140" PAGE.FIRST="63" DATE.PUB="2009">OV L 140, 63. lpp.</REF.DOC.OJ>), (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Direktīva 2003/87<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), 10.a panta 5. punktā paredzēto vienoto starpnozaru korekcijas koeficientu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>korekcijas koeficients<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2003/87</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/87 2. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Šī direktīva attiecas uz emisijām no I pielikumā minētajām darbībām un II pielikumā minētajām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 3. panta e), f), t) un u) punktā ir tādējādi definēti šādi jēdzieni:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>e)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>iekārta<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> nozīmē stacionāru tehniski vienību, kur veic vienu vai vairākas darbības, kas minētas I pielikumā, un citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā objektā veicamajām darbībām un kuras var ietekmēt emisijas un piesārņojumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>operators<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> nozīmē jebkuru personu, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu, vai gadījumos, kad to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, personu, kurai deleģētas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisku funkcionēšanu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><?PAGE NO="5"?><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>t)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>sadedzināšana<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir kurināmā oksidēšana neatkarīgi no tā, kā tiek izmantota šajā procesā ražotā siltumenerģija, elektroenerģija vai mehāniskā enerģija, un citas tieši saistītas darbības, tostarp dūmgāzu attīrīšana;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>u)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>elektroenerģijas ražošanas iekārta<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir iekārta, kurā 2005. gada janvārī vai pēc tam ražota elektroenerģija pārdošanai trešām personām un kurā no I pielikumā uzskaitītajām darbībām tiek veikta vienīgi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>kurināmā sadedzināšana<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/87 9. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Kopienas kvotu kopapjoms<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Ik gadus piešķirto Kopienas kvotu kopapjoms, sākot ar 2013. gadu, lineāri samazinās, par aprēķina atskaites punktu ņemot 2008.–2012. gada perioda vidu. Apjomu samazina, piemērojot lineāru koeficientu 1,74 %, salīdzinot ar to gada vidējo kvotu kopapjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam.</ALINEA><ALINEA>Līdz <DATE ISO="20100630">2010. gada 30. jūnijam</DATE> Komisija publisko visas Kopienas kvotu kopapjomu 2013. gadam, pamatojoties uz to kvotu apjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas vai kuras tām jāpiešķir saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 9.a pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Kopienas kvotu apjoma korekcija<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="009A.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Kas attiecas uz iekārtām, kuras laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam saskaņā ar 24. panta 1. punktu bija iekļautas Kopienas sistēmā, no <DATE ISO="20130101">2013. gada 1. janvāra</DATE> tām piešķiramo kvotu apjomu koriģē tā, lai tas atspoguļotu to vidējo apjomu gadā, kurš šīm iekārtām bija piešķirts periodā, kad notika šo iekārtu iekļaušana Kopienas sistēmā, un kurš turklāt koriģēts ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="009A.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Kas attiecas uz iekārtām, kuras veic I pielikumā minētās darbības un kuras Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada, dalībvalstis nodrošina, ka šādu iekārtu operatori attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniedz pienācīgi pamatotus un neatkarīgi pārbaudītus datus par emisijām, lai šīs iekārtas varētu ņemt vērā, koriģējot Kopienai piešķiramo kvotu apjomu.</ALINEA><ALINEA>Visus šādus datus līdz <DATE ISO="20100430">2010. gada 30. aprīlim</DATE> iesniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 14. panta 1. punktam.</ALINEA><ALINEA>Ja iesniegtie dati ir pienācīgi pamatoti, kompetentā iestāde par to paziņo Komisijai līdz <DATE ISO="20100630">2010. gada 30. jūnijam</DATE> un piešķiramo kvotu apjomu, kas koriģēts ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu, attiecīgi koriģē. Ja iekārtas emitē nevis CO<HT TYPE="SUB">2</HT>, bet citas siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, kompetentā iestāde var paziņot zemāku emisiju apjomu, ņemot vērā šo iekārtu emisiju samazināšanas potenciālu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="009A.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Komisija līdz <DATE ISO="20100930">2010. gada 30. septembrim</DATE> publicē 1. un 2. punktā minētos koriģētos apjomus.</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 10. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>1. Sākot ar 2013. gadu, dalībvalstis izsola visas kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas saskaņā ar 10.a un 10.c pantu. Līdz <DATE ISO="20101231">2010. gada 31. decembrim</DATE> Komisija nosaka un publicē aplēses par izsolāmo kvotu apjomu.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/87 10.a pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Kopienas mēroga pagaidu noteikumi, lai saskaņotu bezmaksas kvotu piešķiršanu<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="010A.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Komisija līdz <DATE ISO="20101231">2010. gada 31. decembrim</DATE> pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus šā panta 4., 5., 7. un 12. punktā minēto kvotu saskaņotai sadalei, tostarp visus noteikumus, kas vajadzīgi, lai saskaņoti piemērotu 19. punktu.</ALINEA><ALINEA>Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.</ALINEA><ALINEA>Pirmajā daļā minētajos noteikumos pēc iespējas paredz Kopienas mēroga <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT> līmeņatzīmes, lai panāktu, ka kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, uzmanību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, augstas efektivitātes koģenerācijai, energoefektīvai dūmgāzu izmantošanai, biomasas izmantošanai un CO<HT TYPE="SUB">2</HT> uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ja šādas iekārtas ir pieejamas; kvotu sadale nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 10.c pants, un izņemot elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes.</ALINEA><ALINEA>Katrai nozarei un apakšnozarei līmeņatzīmes parasti aprēķina attiecībā uz galaproduktu, nevis izejmateriāliem, lai tādējādi attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē visā ražošanas procesā iespējami vairāk samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un palielinātu energoefektīvus ietaupījumus.</ALINEA><ALINEA>Nosakot principus <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT> līmeņatzīmes izstrādei atsevišķās nozarēs un apakšnozarēs, Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp attiecīgajām nozarēm un apakšnozarēm.</ALINEA><ALINEA>Pēc tam, kad Kopiena ir apstiprinājusi starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumi, kas līdzvērtīgi Kopienā noteiktajiem samazinājumiem, Komisija minētos noteikumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā vienošanās nosacījumus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="010A.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Nosakot principus <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT> līmeņatzīmes izstrādei atsevišķās nozarēs un apakšnozarēs, par sākuma punktu pieņem nozares vai apakšnozares 10 % efektīvāko iekārtu darbības vidējo rādītāju Kopienā 2007. un 2008. gadā. Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp attiecīgajām nozarēm un apakšnozarēm.</ALINEA><ALINEA>Regulās, kas pieņemtas saskaņā ar 14. un 15. pantu, paredz saskaņotus monitoringa, ziņošanas un pārbaudes noteikumus ar ražošanu saistītām siltumnīcas efektu izraisošām gāzu emisijām, lai noteiktu <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT> līmeņatzīmes.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="010A.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ievērojot 4. un 8. punktu un neatkarīgi no 10.c panta noteikumiem, bezmaksas kvotas nesadala elektroenerģijas ražošanas iekārtām, CO<HT TYPE="SUB">2</HT> uztveršanas iekārtām, CO<HT TYPE="SUB">2</HT> transportēšanas cauruļvadiem vai CO<HT TYPE="SUB">2</HT> uzglabāšanas vietām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="010A.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Bezmaksas kvotas sadala centralizētai siltumapgādei, kā arī augstas efektivitātes koģenerācijai, (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja ir ekonomiski pamatots pieprasījums pēc siltuma ražošanas vai dzesēšanas. Pēc 2013. gada katru gadu šīm iekārtām par siltuma ražošanu piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="7"?><PARAG IDENTIFIER="010A.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA><P>Maksimālais ikgadējais kvotu apjoms, ko izmanto, aprēķinot sadalāmās kvotas iekārtām, kuras nav iekļautas 3. punktā un kuras nav jaunas iekārtas, nedrīkst būt lielāka par summu, ko veido:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>saskaņā ar 9. pantu noteiktais Kopienas ikgadējais kopapjoms, kas reizināts ar 3. punktā neiekļauto iekārtu emisiju daļu no pārbaudīto emisiju vidējā kopapjoma laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam iekārtām, uz kurām Kopienas sistēma attiecas laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pārbaudīto emisiju vidējais ikgadējais kopapjoms laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam iekārtām, kuras Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada un uz kurām neattiecas 3. punkts, kas koriģēts ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>Vajadzības gadījumā izmanto [korekcijas koeficientu].</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="010A.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>Laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam 5 % no Kopienas kvotu kopapjoma, kas noteikts saskaņā ar 9. un 9.a pantu, rezervē jaunām iekārtām; šis ir maksimālais apjoms, ko var sadalīt jaunām iekārtām saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šā panta 1. punktam. [..]</ALINEA><ALINEA>Kvotu sadali koriģē, piemērojot 9. pantā minēto lineāro koeficientu.</ALINEA><ALINEA>Bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="010A.011"><NO.PARAG>11.</NO.PARAG><ALINEA>Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko sadala saskaņā ar šā panta 4. līdz 7. punktu, 2013. gadā ir 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem. Pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā piešķirtu 30 % bezmaksas kvotu un lai 2027. gadā netiktu piešķirtas bezmaksas kvotas.</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/87 11. panta 2. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Līdz katra gada 28. februārim kompetentās iestādes piešķir kvotu apjomu, kas sadalāms attiecīgajā gadā, aprēķinot to saskaņā ar 10., 10.a un 10.c pantu.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 23. panta 3. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2009/29/EK</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīļa</DATE> Direktīvas 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="140" PAGE.FIRST="63" DATE.PUB="2009">OV L 140, 63. lpp.</REF.DOC.OJ>), preambulas 3., 5., 13., 14., 19. un 21. apsvērums ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>(3)</NO.P><TXT>Eiropadomes 2007. gada marta Briseles sanāksmē ir pausta nelokāma apņemšanās līdz 2020. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas Kopienā samazināt vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, vai pat par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemas īstenot<?PAGE NO="8"?> līdzvērtīgus emisiju samazinājumus, bet ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis apņemas emisijas samazināt proporcionāli to saistībām un iespējām. Līdz 2050. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē jāsamazina vismaz par 50 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(5)</NO.P><TXT>Lai sekmētu šo ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, ir lietderīgi nospraust prognozējamu kursu to emisiju samazināšanai, ko rada Kopienas sistēmā iekļautās iekārtas. Lai izmaksu ziņā lietderīgi īstenotu Kopienas apņemšanos siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par vismaz 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, būtu jāpanāk, ka šādām iekārtām piešķirto [kvotu] apjoms 2020. gadā ir par 21 % zemāks nekā šo iekārtu emisiju līmenis 2005. gadā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(13)</NO.P><TXT>Kopienas kvotu kopapjomam, ko aprēķina 2008.–2012. gada perioda vidū, būtu lineāri jāsamazinās, lai [kvotu] tirdzniecības sistēma nodrošinātu pakāpenisku un prognozējamu emisiju samazinājumu laika gaitā. Ik gadus kvotas būtu jāsamazina par 1,74 % no kvotu apjoma, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par kvotu valsts sadales plāniem laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam; tā panāks, ka ar Kopienas sistēmas starpniecību izmaksu ziņā lietderīgi tiks sekmēta Kopienas mērķa sasniegšana – līdz 2020. gadam samazināt kopējās emisijas par vismaz 20 %.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(14)</NO.P><TXT>[..] Kad būs piešķirtas kvotas laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam, Komisija publicēs Kopienas kvotu kopapjomu. Kopienas emisiju kopapjoms būtu jākoriģē, lai tiktu ņemtas vērā iekārtas, kas Kopienas sistēmā iekļautas vai no tās izslēgtas laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam vai no 2013. gada.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(19)</NO.P><TXT>Tādēļ no 2013. gada elektroenerģijas nozarei izsoles būtu jānosaka pilnā apmērā, ievērojot to, ka nozares dalībnieki var augstākas CO<HT TYPE="SUB">2</HT> izmaksas iekļaut ražojuma cenā; bezmaksas kvotas nevajadzētu piešķirt CO<HT TYPE="SUB">2</HT> uztveršanai un uzglabāšanai, jo pietiekams stimuls jau ir pats fakts, ka par uzglabātajām emisijām kvotas nav jānodod. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(21)</NO.P><TXT>Kas attiecas uz citām Kopienas sistēmas aptvertajām nozarēm, būtu jāparedz pārejas kārtība, proti, 2013. gadā piešķirtās bezmaksas kvotas veidotu 80 % no daudzuma, kas atbilst Kopienas emisiju procentuālajam apjomam laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam, ko šīs iekārtas emitējušas, proporcionāli Kopienas ikgadējam kvotu kopapjomam. Pēc tam piešķirto bezmaksas kvotu apjomu katru gadu vajadzētu samazināt par vienādu daudzumu tā, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas tiktu piešķirtas 30 % apmērā, ar nolūku panākt, ka 2027. gadā kvotas vairs netiek piešķirtas.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lēmums 2011/278</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Lēmuma 2011/278 preambulas 21. un 32. apsvērums ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>(21)</NO.P><TXT>Ja ar izmērāmu siltumu apmainās divas vai vairākas iekārtas, [kvotu] bezmaksas sadalei jāpamatojas uz iekārtas siltumpatēriņu un jāņem vērā oglekļa dioksīda pārvirzes risks. Tādējādi, lai nodrošinātu, ka piešķiramais bezmaksas [kvotu] skaits nav atkarīgs no siltumapgādes struktūras, [kvotas] piešķiramas siltumpatērētājam.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="9"?><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(32)</NO.P><TXT>Ir lietderīgi arī, lai produktu līmeņatzīmēs tiktu ņemta vērā efektīva enerģijas atgūšana no dūmgāzēm un emisijām saistībā ar to izmantošanu. Šajā nolūkā, lai noteiktu līmeņatzīmju vērtības produktiem, kuru ražošanā rodas dūmgāzes, lielā mērā ir ņemts vērā oglekļa saturs šajās dūmgāzēs. Ja dūmgāzes tiek eksportētas no ražošanas procesa ārpus attiecīgā produkta līmeņatzīmes sistēmas robežām un sadedzinātas siltuma ražošanai ārpus I pielikumā definēta līmeņatzīmes procesa robežām, attiecīgās emisijas jāņem vērā, piešķirot papildu [kvotas], pamatojoties uz siltuma vai kurināmā līmeņatzīmi. Ņemot vērā vispārīgo principu, ka [kvotas] elektroenerģijas ražošanai nedrīkst piešķirt bez maksas, lai nepiemēroti nekropļotu konkurenci tirgos, kas ar elektroenerģiju apgādā rūpnieciskās iekārtas, un ņemot vērā oglekļa dioksīda cenu, kas ietverta elektroenerģijā, ir lietderīgi tad, ja dūmgāzes tiek eksportētas ārpus attiecīga produkta līmeņatzīmes sistēmas robežām un sadedzinātas elektroenerģijas ražošanai, nepiešķirt nekādas kvotas papildus tam oglekļa satura īpatsvaram dūmgāzē, kas ņemts vērā attiecīgajā produkta līmeņatzīmē.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Lēmuma 2011/278 10. pants ir izteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>[..]</ALINEA><PARAG IDENTIFIER="010.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Lai veiktu šādu aprēķinu, dalībvalstis vispirms šādā veidā nosaka provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo [kvotu] skaitu atsevišķi katrai apakšiekārtai:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>katrai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo [kvotu] skaits konkrētajam gadam atbilst šī produkta līmeņatzīmes vērtībai, kā norādīts I pielikumā, reizinot to ar attiecīgo ar produktu saistīto vēsturiskās darbības līmeni;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>attiecībā uz</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo [kvotu] skaits konkrētajam gadam atbilst izmērāmā siltuma līmeņatzīmes vērtībai, kas norādīta I pielikumā un reizināta ar siltumu saistīto vēsturiskās darbības līmeni izmērāmā siltuma patēriņam;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtu provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo [kvotu] skaits konkrētajam gadam atbilst kurināmā līmeņatzīmes vērtībai, kas norādīta I pielikumā un reizināta ar kurināmo saistītas vēsturiskās darbības līmeni attiecībā uz patērēto kurināmo;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>procesa emisiju apakšiekārtu provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo [kvotu] skaits konkrētajam gadam atbilst ar procesu saistītajam vēsturiskajam darbības līmenim, reizinātam ar 0,9700.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="010.009"><NO.PARAG>9.</NO.PARAG><ALINEA>Galīgais ikgadējais bez maksas piešķiramo [kvotu] kopapjoms katrai esošai iekārtai, izņemot iekārtām, uz kurām attiecas 10.a panta 3. punkts Direktīvā [2003/87], ir provizoriskais kopējais ikgadējais bez maksas iedalīto [kvotu] apjoms, ko piešķir katrai iekārtai, kā noteikts 7. punktā, reizināts ar [korekcijas koeficientu], kas noteikts atbilstīgi 15. panta 3. punktam.</ALINEA><ALINEA>Iekārtām, uz kurām attiecas 10.a panta 3. punkts Direktīvā [2003/87] un kuras ir tiesīgas saņemt bezmaksas [kvotas], galīgais kopējais ikgadējais bez maksas piešķirto [kvotu] daudzums atbilst iekārtai piešķirtajam provizoriskajam kopējam ikgadējam bezmaksas [kvotu] daudzumam, kā noteikts 7. punktā, ik gadu koriģējot to ar lineāru koeficientu, kas minēts Direktīvas [2003/87] 10.a panta 4. punktā, kā atsauci izmantojot provizorisko kopējo ikgadējo [kvotu] daudzumu, kas bez maksas piešķirts attiecīgai iekārtai par 2013. gadu.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Lēmuma 2011/278 15. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Valstu īstenošanas pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="015.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Saskaņā ar 11. panta 1. punktu Direktīvā [2003/87] dalībvalstis Komisijai līdz <DATE ISO="20110930">2011. gada 30. septembrim</DATE> iesniedz to iekārtu sarakstu, uz kurām to teritorijā attiecas Direktīva [2003/87], tostarp iekārtu, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, izmantojot Komisijas sagatavoto elektronisko veidni.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="015.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Saņemot 1. punktā minēto sarakstu, Komisija novērtē katras iekārtas iekļaušanu sarakstā un saistītos provizoriskos ikgadējos bez maksas piešķiramos [kvotu] apjomus.</ALINEA><ALINEA>Pēc visu dalībvalstu paziņojumu saņemšanas par provizoriskajiem ikgadējiem bez maksas piešķiramo [kvotu] daudzumiem laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, Komisija nosaka vienoto [korekcijas koeficientu], kas minēts Direktīvas [2003/87] 10.a panta 5. punktā. To nosaka, salīdzinot provizorisko kopējo ikgadējo iekārtām, kas nav elektroenerģijas ražotāji, bez maksas piešķiramo [kvotu] kopapjomu summu katrā gadā laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, nepiemērojot VI pielikumā minētos koeficientus, ar ikgadējo kvotu apjomu, ko aprēķina saskaņā ar Direktīvas [2003/87] 10.a panta 5. punktu iekārtām, kas nav elektroenerģijas ražotāji, vai jaunām iekārtām, ņemot vērā visas Savienības kopējā ikgadējā daudzuma attiecīgo daļu, kā noteikts minētās direktīvas 9. pantā, un attiecīgos emisiju daudzumus, kas Savienības sistēmā ir iekļauti tikai, sākot ar 2013. gadu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="015.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ja Komisija nenoraida iekārtas iekļaušanu sarakstā, tostarp atbilstošos šai iekārtai bez maksas sadalāmos provizoriskos kopējo ikgadējo [kvotu] daudzumus, attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šā lēmuma 10. panta 9. punktu nosaka galīgo ikgadējo bez maksas piešķiramo [kvotu] apjomu katram gadam laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam.</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lēmums 2013/448</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Lēmuma 2013/448 preambulas 22., 23. un 25. apsvērums ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>(22)</NO.P><TXT>Direktīvas [2003/87] 10.a panta 5. punktā ir noteikts maksimālais ikgadējais kvotu apjoms, kas ir pamatā aprēķiniem par bezmaksas kvotām, kuras piešķiramas iekārtām, uz ko neattiecas Direktīvas [2003/87] 10.a panta 3. punkts. Šis limits sastāv no diviem elementiem, kas minēti Direktīvas [2003/87] 10.a panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā, un katru no šiem elementiem nosaka Komisija, pamatojoties uz apjomiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas [2003/87] 9. un 9.a pantu, Savienības reģistrā publiski pieejamiem datiem un dalībvalstu sniegto informāciju, jo īpaši par to emisiju īpatsvaru, ko rada elektroenerģijas ražošanas iekārtas un citas iekārtas, kas nav tiesīgas saņemt bezmaksas kvotas, kā minēts Direktīvas [2003/87] 10.a panta 3. punktā, kā arī par verificētajām emisijām 2005.–2007. gadā no iekārtām, kas Eiropas Savienības [kvotu tirdzniecības sistēmā] iekļautas, sākot ar tikai 2013. gadu (ja šāda informācija ir pieejama), ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus par siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciālu.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(23)</NO.P><TXT>Direktīvas [2003/87] 10.a panta 5. punkta noteikto apjomu nedrīkst pārsniegt, un to panāk, izmantojot gada [korekcijas koeficientu], ar kuru vajadzības gadījumā vienveidīgi samazina bezmaksas kvotu apjomu, kas piešķirams visām iekārtām, kuras tiesīgas saņemt bezmaksas kvotas. Dalībvalstīm šis koeficients ir jāņem vērā, kad tās, pamatojoties uz provizorisko kvotu sadalījumu un šo lēmumu, lemj par galīgajiem ikgadējiem kvotu apjomiem, kas piešķirami iekārtām. Lēmuma [2011/278] 15. panta 3. punkts paredz, ka Komisija nosaka [korekcijas koeficientu], salīdzinot to provizorisko kopējo ikgadējo iekārtām bez maksas piešķiramo emisijas kvotu apjomu summu, ko iesniegušas dalībvalstis, ar 10.a panta 5. punktā noteikto maksimālo apjomu.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="11"?><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(25)</NO.P><TXT>Direktīvas [2003/87] 10.a panta 5. punktā noteiktais maksimālais apjoms 2013. gadā ir <FT TYPE="NUMBER">809315756</FT> kvotas. Lai aprēķinātu šo maksimālo apjomu, Komisija vispirms no dalībvalstīm un EEZ un EBTA valstīm ievāca informāciju par to, vai iekārtas uzskatāmas par elektroenerģijas ražošanas iekārtām vai citām iekārtām, uz ko attiecas Direktīvas [2003/87] 10.a panta 3. punkts. Tad Komisija noteica emisiju īpatsvaru 2005.–2007. gadā no iekārtām, uz ko neattiecas minētais noteikums, bet kas 2008.–2012. gadā tika iekļautas Eiropas Savienības [kvotu tirdzniecības sistēmā]. Tad Komisija šo īpatsvaru 34,78289436 % piemēroja apjomam, kas noteikts, pamatojoties uz Direktīvas [2003/87] 9. pantu (<FT TYPE="NUMBER">1976784044</FT> kvotas). Aprēķina rezultātam Komisija pieskaitīja <FT TYPE="NUMBER">121733050</FT> kvotas, pamatojoties uz attiecīgo iekārtu gada vidējām verificētajām emisijām 2005.–2007. gada periodā, ņemot vērā, ka kopš 2013. gada Eiropas Savienības [kvotu tirdzniecības sistēmas] tvērums ir mainījies. Šajā sakarā Komisija maksimālā apjoma korekcijā izmantoja dalībvalstu un EEZ un EBTA valstu sniegto informāciju. Ja dati par verificētajām emisijām gadā 2005.‑2007. gada periodā nebija pieejami, Komisija iespēju robežās attiecīgos skaitļus ekstrapolēja no datiem par verificētajām emisijām vēlākos gados, proti, 1,74 % koeficientu piemēroja pretējā virzienā. Komisija par šajā sakarā izmantoto informāciju un datiem apspriedās ar dalībvalstu iestādēm un saņēma to apstiprinājumu. Ja Direktīvas [2003/87] 10.a panta 5. punktā noteikto maksimālo apjomu salīdzina ar gada provizorisko bezmaksas kvotu summu, nepiemērojot Lēmuma [2011/278] VI pielikumā minētos koeficientus, tad iegūst šā lēmuma II pielikumā norādīto gada [korekcijas koeficientu].<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Lēmuma 2013/448 4. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>[Korekcijas koeficients], kas minēts Direktīvas [2003/87] 10.a panta 5. punktā un aprēķināts saskaņā ar Lēmuma [2011/278] 15. panta 3. punktu, ir norādīts šā lēmuma II pielikumā.<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Lēmuma 2013/448 II pielikumā ir paredzēts:</TXT><TBL NO.SEQ="0001" CLASS="GEN" COLS="2"><CORPUS><ROW><CELL COL="1"><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Gads</CELL><CELL COL="2">Starpnozaru korekcijas koeficients</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">2013</CELL><CELL COL="2">94,272151 %</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">2014</CELL><CELL COL="2">92,634731 %</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">2015</CELL><CELL COL="2">90,978052 %</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">2016</CELL><CELL COL="2">89,304105 %</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">2017</CELL><CELL COL="2">87,612124 %</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">2018</CELL><CELL COL="2">85,903685 %</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">2019</CELL><CELL COL="2">84,173950 %</CELL></ROW><ROW><CELL COL="1">2020</CELL><CELL COL="2">82,438204 %<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></CELL></ROW></CORPUS></TBL></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietās C‑191/14 un C‑192/14</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">18</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Borealis Polyolefine GmbH</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/><HT TYPE="ITALIC">Borealis</HT><QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>) un <HT TYPE="ITALIC">OMV Refining &amp; Marketing GmbH</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/><HT TYPE="ITALIC">OMV</HT><QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>) ir tiesības uz bezmaksas kvotu piešķīrumu laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam. <HT TYPE="ITALIC">Bundesminister für Land-, Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft</HT> (Federālais lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un ūdenssaimniecības ministrs), piemērojot korekcijas koeficientu, ar lēmumiem noteica <HT TYPE="ITALIC">Borealis</HT> un <HT TYPE="ITALIC">OMV</HT> šajā laikposmā piešķiramo kvotu galīgo apjomu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Par šiem lēmumiem <HT TYPE="ITALIC">Borealis</HT> un <HT TYPE="ITALIC">OMV</HT> attiecīgi lietā C‑191/14 un lietā C‑192/14 cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Landesverwaltungsgericht Niederösterreich</HT> (Lejasaustrijas federālās zemes Administratīvā tiesa). Pamatojot savas prasības, tās tostarp apgalvo, ka Komisijas Lēmums 2011/278 un Lēmums 2013/448 esot daļēji spēkā neesoši. Proti, ar Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punktu, kurā ir sīki izklāstīts korekcijas koeficienta aprēķināšanas veids, kā arī ar Lēmuma 2013/448 4. pantu, kurā Komisija ir noteikusi šo koeficientu, tiekot grozīti būtiski Direktīvas 2003/87 elementi, konkrēti, šīs direktīvas 10.a panta 5. punkts. Tādējādi šīs pirmās divas tiesību normas esot prettiesiskas, un tādi esot arī valsts lēmumi, kuros šis koeficients tiek piemērots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Landesverwaltungsgericht Niederösterreich</HT> (Lejasaustrijas federālās zemes Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un Tiesai uzdot šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>1)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 nav spēkā un ir pretrunā Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktam, ciktāl tajā no 10.a panta 5. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā paredzētās aprēķina bāzes tiek izslēgtas emisijas, kas ir saistītas ar iekārtās, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87 I pielikums, radītajām dūmgāzēm, kā arī siltumenerģija, ko izmanto iekārtās, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87 I pielikums un kas rodas koģenerācijas iekārtās, attiecībā uz kurām saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. un 4. punktu un Lēmumu 2011/278 ir ļauts bezmaksas kvotu piešķīrums?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 nav spēkā un ir pretrunā Direktīvas 2003/87 3. panta e) un u) punktam pašiem par sevi un/vai kopsakarā ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktu, ciktāl tajā ir noteikts, ka CO<HT TYPE="SUB">2</HT> emisijas, kas saistītas ar dūmgāzēm, ko rada iekārtas, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87 I pielikums, kā arī siltumenerģiju, ko izmanto iekārtās, uz kuram attiecas Direktīvas 2003/87 I pielikums un kas iegūta koģenerācijas iekārtās, ir emisijas no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>elektroenerģijas ražotājiem<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 nav spēkā un ir pretrunā Direktīvas 2003/87 mērķiem, ciktāl ar to tiek izjaukts samērīgums tādējādi, ka no 10.a panta 5. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā paredzētās aprēķina bāzes tiek izslēgtas emisijas, kas saistītas ar dūmgāzu sadedzināšanu un koģenerācijas iekārtās ražoto siltumenerģiju, lai arī attiecībā uz tām ir ļauts veikt bezmaksas kvotu piešķīrumu saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. un 4. punktu un Lēmumu 2011/278?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2011/278 nav spēkā un ir pretrunā LESD 290. pantam un Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktam, ciktāl ar tā 15. panta 3. punktu Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts ir grozīti tādējādi, ka norāde uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>iekārtām, uz kurām neattiecas 3. punkts<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, tiek aizstāta ar norādi uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>iekārtām, kas nav elektroenerģijas ražotāji<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 nav spēkā un ir pretrunā Direktīvas 2003/87 23. panta 3. punktam, ciktāl šis lēmums nav ticis pieņemts, pamatojoties uz Padomes [<DATE ISO="19990628">1999. gada 28. jūnija</DATE>] Lēmuma 1999/468/EK [ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="184" PAGE.FIRST="23" DATE.PUB="1999">OV L 184, 23. lpp.</REF.DOC.OJ>)] 5.a pantā un [Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20110216">2011. gada 16. februāra</DATE>] Regulas (ES) Nr. 182/2011 [ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="055" PAGE.FIRST="13" DATE.PUB="2011">OV L 55, 13. lpp.</REF.DOC.OJ>)] 12. pantā noteikto regulatīvo kontroles procedūru?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6)</NO.P><TXT>Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>) 17. pants ir jāsaprot tādējādi, ka tajā nav atļauts nepiešķirt bezmaksas kvotas, pamatojoties uz [korekcijas koeficienta] nelikumīgu aprēķināšanu?</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="13"?><ITEM><NP><NO.P>7)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkts pats par sevi un/vai kopsakarā ar Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punktu, ir jāsaprot tādējādi, ka tajā nav atļauts attiecībā uz bezmaksas kvotu piešķiršanu dalībvalstī piemērot valsts tiesību aktu, kurā ir paredzēta tāda prettiesiski aprēķinātā [korekcijas koeficienta] piemērošana, kāds ir noteikts Lēmuma 2013/448 4. pantā un tā II pielikumā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>8)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 nav spēkā un ir pretrunā Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktam, ciktāl tajā ir iekļautas tikai emisijas no iekārtām, kuras Kopienu sistēmā ir no 2008. gada, tādējādi izslēdzot emisijas, kuras ir saistītas ar darbībām, kuras Kopienu sistēmā ir no 2008. gada (grozītajā Direktīvas 2003/87 I pielikumā), ja minētās darbības tika veiktas iekārtās, kuras Kopienu sistēmā ir jau bijušas pirms 2008. gada?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>9)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 nav spēkā un ir pretrunā Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktam, ciktāl tajā ir iekļautas tikai emisijas no iekārtām, kuras Kopienu sistēmā ir no 2013. gada, tādējādi izslēdzot emisijas, kuras ir saistītas ar darbībām, kuras Kopienu sistēmā ir no 2013. gada (grozītajā Direktīvas 2003/87 I pielikumā), ja šīs darbības tika veiktas iekārtās, kuras Kopienu sistēmā ir jau bijušas pirms 2013. gada?<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietā C‑295/14</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">21</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Staatssecretaris van Infrastructuur en Milieu</HT> (infrastruktūras un vides valsts sekretārs) ar <DATE ISO="20120702">2012. gada 2. jūlija</DATE> provizorisko lēmumu piešķīra dažādiem uzņēmumiem bezmaksas kvotas laikposmam no 2012. gada līdz 2020. gadam. Ar <DATE ISO="20131029">2013. gada 29. oktobra</DATE> lēmumu viņš šo lēmumu grozīja, piemērojot Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktā paredzēto korekcijas koeficientu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Par šo pēdējo minēto lēmumu <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome) tika celta prasība atcelt tiesību aktu. Pamatojot savu prasību, prasītājas pamatlietā C‑295/14 tostarp norāda, ka Lēmums 2013/448 esot prettiesisks, ciktāl korekcijas koeficients tajā ir noteikts, neņemot vērā no Direktīvas 2003/87 izrietošās prasības. Turklāt tās apstrīd, ka ir spēkā Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punkts, kurā ir konkretizētas šīs pašas direktīvas 10.a panta 5. punktā paredzētās normas par korekcijas koeficienta noteikšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome) uzskata, ka daži argumenti, ko prasītājas pamatlietā C‑295/14 izvirzījušas, lai apstrīdētu Lēmuma 2013/448 un Lēmuma 2011/278 spēkā esamību, varot būt pamatoti. Tomēr tā atgādina, ka no sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TWD Textilwerke Deggendorf</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑188/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:90">EU:C:1994:90</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izriet, ka privātpersona nevar valsts tiesā atsaukties uz Komisijas lēmuma prettiesiskumu gadījumā, kad tā neapšaubāmi būtu varējusi lūgt šā lēmuma atcelšanu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā. Izskatāmajā lietā nevarot tik izslēgts, ka prasītājas pamatlietā esot skartas individuāli, jo tās pieder pie ierobežota saimnieciskās darbības subjektu loka.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Jautājumā par lietas būtību <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome) šaubās, vai Lēmums 2013/448 ir īstenošanas pasākums Direktīvas 2003/87 10. a panta 1. punkta izpratnē, kurš būtu bijis jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, uz kuru ir izdarīta atsauce šīs direktīvas 23. panta 3. punktā. Tomēr šī tiesa paskaidro, ka nav izslēgts, ka Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punkts, kas ir ticis pieņemts saskaņā ar šo procedūru, var būt Lēmuma 2013/448 juridiskais pamats.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Attiecībā uz Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta interpretāciju <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome) uzskata, ka nevar tikt izslēgts, ka šajā tiesību normā ir prasīts, nosakot korekcijas koeficientu, ņemt vērā emisijas, kas saistītas gan ar elektroenerģijas ražošanu no dūmgāzēm, gan ar koģenerācijas iekārtās ražoto siltumenerģiju. Tādā gadījumā šai tiesību normai būtu pretrunā Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punkts un līdz ar to — Lēmuma 2013/448 4. pants. Proti, no minētā 15. panta 3. punkta izrietot, ka, nosakot korekcijas koeficientu, tiek ņemtas vērā vienīgi emisijas no elektroenerģiju neražojošajām iekārtām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome) uzskata, ka kvotu, kuras no 2013. gada ik gadu var tikt piešķirtas bez maksas, maksimālā apjoma noteikšana varot būt pretrunā Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktam. Tomēr šī tiesa ir nolēmusi šajā ziņā prejudiciālu jautājumu neuzdot. Proti, tā uzskata, ka Nīderlandes Karaliste ir iesniegusi Komisijai visus šā apjoma aprēķināšanai vajadzīgos datus. No šīs tiesību normas, lasot to kopā ar Direktīvas 2003/87 9.a panta 2. punktu, izrietot, ka tā attiecas vienīgi uz to iekārtu emisijām, uz kurām kvotu tirdzniecības sistēma attiecas kopš 2013. gada. Turpretim prasītājas pamatlietā uzskata, ka, lai noteiktu kvotu, kuras var tikt piešķirtas bez maksas, maksimālo apjomu ir ņemamas vērā arī emisijas, kas radītas iekārtās, kuras kvotu tirdzniecības sistēmā bija ietvertas jau pirms šā datuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome) skatījumā arī Lēmums 2013/448 arī varētu būt prettiesisks, jo dati, kas Komisijai iesniegti, piemērojot Direktīvas 2003/87 9.a panta 2. punkta otro daļu, lasot to kopā ar šīs direktīvas 14. panta 1. punktu, nav bijuši vākti atbilstoši Komisijas <DATE ISO="20120621">2012. gada 21. jūnija</DATE> Regulai (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Direktīvu 2003/87 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="181" PAGE.FIRST="30" DATE.PUB="2012">OV L 181, 30. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Jautājumā par to, vai ir norādīts pietiekams Lēmuma 2013/448 pamatojums, <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome) uzskata, ka, pirmkārt, šajā lēmumā nav ietverti visi korekcijas koeficienta aprēķināšanai vērā ņemamie elementi un, otrkārt, prasītājas pamatlietā C‑295/14 nevarēja iepazīties ar visiem atbilstošajiem datiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>1)</NO.P><TXT>Vai LESD 263. panta ceturtā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka iekārtu operatori, kuriem no 2013. gada ir piemērojamas Direktīvas 2003/87 normas, izņemot šīs direktīvas 10.a panta 3. punktā norādītos iekārtu operatorus un jauno iekārtu operatorus, neapšaubāmi varēja vērsties Vispārējā tiesā, lūdzot atcelt Lēmumu 2013/448, ciktāl tajā ir noteikts [korekcijas koeficients]?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448, ciktāl tajā ir noteikts [korekcijas koeficients], ir prettiesisks, jo tas nav ticis pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktā paredzētajai regulatīvajai kontroles procedūrai?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Lēmuma 2011/278 15. pants ir pretrunā Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktam, jo ar to ir liegts ņemt vērā elektroenerģijas ražotāju emisijas, lai noteiktu [korekcijas koeficientu]? Ja atbilde ir apstiprinoša, Ja tā, kādas ir šīs pretrunas sekas attiecībā uz Lēmumu 2013/448?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448, ciktāl tajā ir noteikts [korekcijas koeficients], ir prettiesisks, jo šis lēmums ir balstīts uz datiem, kas iesniegti, īstenojot Direktīvas 2003/87 9.a panta 2. punktu, kaut gan minētajā punktā norādītie noteikumi nav tikuši pieņemti atbilstīgi 14. panta 1. punktam?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448, ciktāl tajā ir noteikts [korekcijas koeficients], ir pretrunā konkrēti LESD 296. pantam vai Hartas 41. pantam, jo korekcijas koeficienta aprēķinu noteicošie emisiju daudzumi un emisijas kvotas lēmumā ir noteikti tikai daļēji?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448, ciktāl tajā ir noteikts [korekcijas koeficients], ir pretrunā konkrēti LESD 296. pantam vai Hartas 41. pantam, jo šis korekcijas koeficients ir ticis noteikts, izmantojot datus, ar kuriem emisiju tirdzniecībā iesaistītie operatori nav varējuši iepazīties?<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="15"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietās C‑389/14 un no C‑391/14 līdz C‑393/14</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Lazio</HT> (Lacio reģionālā administratīvā tiesa) ir tikušas celtas vairākas prasības konkrēti par to, vai ir spēkā Lēmumi Nr. 29/2013, Nr. 10/2014 un Nr. 16/2014, ko <HT TYPE="ITALIC">Comitato nazionale per la gestione della direttiva 2003/87/CE e per il supporto nella gestione delle attività di progetto del protocollo di Kyoto</HT> (Valsts komiteja Direktīvas 2003/87/EK ieviešanai un ar Kioto protokolu saistīto projektu darbību pārvaldības atbalstam), pieņēmusi, piemērojot Lēmumu 2013/448.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā tiesā būtībā tiek apgalvots, ka šie Valsts komitejas Direktīvas 2003/87/EK ieviešanai un ar Kioto protokolu saistīto projektu darbību pārvaldības atbalstam lēmumi esot prettiesiski, ciktāl tajos ir piemērots korekcijas koeficients, kas pats par sevi neesot atbilstīgs šīs direktīvas 10.a panta 5. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Lazio</HT> (Lacio reģionālā administratīvā tiesa) uzskata, ka, pieņemot Lēmumu 2013/448, Komisija ir grozījusi būtiskus Direktīvas 2003/87 elementus. Tā norāda, ka saskaņā ar šīs direktīvas 10.a panta 5. punktu korekcijas koeficientam ir jābūt noteiktam, ņemot vērā emisijas no iekārtām, uz kurām neattiecas minētā 10.a panta 3. punkts. No atsauces uz šo pēdējo minēto tiesību normu izrietot, ka Komisijai, lai noteiktu šo koeficientu, bija jāņem vērā visu šajā tiesību normā neparedzēto darbību radītās emisijas. Tas būtu sakāms par emisijām, kas saistītas gan ar elektroenerģijas ražošanu no dūmgāzēm, gan ar koģenerācijas iekārtās ražoto siltumenerģiju. Komisijas pieeja esot radījusi asimetrisku attiecību starp emisijām, par kurām var tikt saņemts bezmaksas kvotu piešķīrums, un faktiski piešķirtajām kvotām. Šāda asimetrija esot pretrunā Direktīvas 2003/87 mērķiem, kādi tie izriet, piemēram, konkrēti no šīs direktīvas 10.a panta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Lazio</HT> (Lacio reģionālā administratīvā tiesa) uzskata, ka korekcijas koeficienta piemērošana var apdraudēt operatoru tiesisko paļāvību, ka tiem galu galā paliks bezmaksas kvotu daudzums, kas tiem provizoriski piešķirts pirms korekcijas koeficienta piemērošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Jautājumā par Lēmuma 2013/448 pamatojumu <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Lazio</HT> (Lacio reģionālā administratīvā tiesa) uzskata, ka tas ir nepietiekams. Tas, ka nav informācijas par to, konkrēti kurus datus Komisija ir izmantojusi, neļauj ņemt saprast iemeslus, kāpēc jāpiemēro tik augsts korekcijas koeficients kā tajā noteiktais.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Turklāt šajā lēmuma neesot ņemtas vērā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>sadedzināšanas iekārta<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> interpretācijas izmaiņas, kas ieviestas pirmā tirdzniecības posma (2005.–2007. gads) beigās. Komisija patiešām esot precizējusi, ka emisijas, ko rada dažas sadedzināšanas darbības, kas veiktas iekārtās, kuras dažas dalībvalstis nepielīdzina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>sadedzināšanas iekārtām<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, kopš 2008. gada bija jāuzskata par tādam un jāņem vērā. Tomēr šī iestāde korekcijas koeficientu esot noteikusi atbilstoši tikai no 2005. līdz 2007. gadam neatkarīgajā darījumu žurnālā reģistrētajām emisijām, kuru vidū nav šo iekārtu emisiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Lazio</HT> (Lacio reģionālā administratīvā tiesa) skatījumā 2013. gada laikā veiktās Direktīvas 2003/87 piemērošanas jomas paplašināšanas rezultātā esot pieļauta kļūda, kas var skart Lēmuma 2013/448 spēkā esamību. Proti, dati, ko dalībvalstis iesniegušas, piemērojot šīs direktīvas 9.a panta 2. punktu, un kurus Komisija ir izmantojusi, lai noteiktu šīs pašas direktīvas 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā norādīto summu, esot nesaskanīgi. Konkrēti Nīderlandes Karaliste esot Komisijai paziņojusi tikai datus, kas attiecas uz emisijām no iekārtām, uz kurām Direktīva 2003/87 sāka attiekties tikai kopš 2013. gada. Beļģijas Karaliste un Francijas Republika esot nosūtījušas ne tikai šos datus, bet arī datus par Direktīvā 2003/87 agrāk iekļauto iekārtu emisijām no darbībām, kuras šīs direktīvas piemērošanas jomā iekļautas kopš 2013. gada.</TXT><?PAGE NO="16"?><P>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Lazio</HT> (Lacio reģionālā administratīvā tiesa) norāda, ka Lēmums 2013/448, nav ticis pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktā un 23. panta 3. punktā paredzētajai regulatīvajai kontroles procedūrai un šā iemesla dēļ varētu būt spēkā neesošs.</P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Lazio</HT> (Lacio reģionālā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>1)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 ir spēkā neesošs, ciktāl tajā, aprēķinot bez maksas piešķiramās kvotas, nav ņemta vērā ar dūmgāzu – vai tērauda rūpniecības procesu gāzes – sadedzināšanu saistīto emisiju daļa, nedz arī ar koģenerācijas rezultātā saražoto siltumenerģiju saistīto emisiju daļa, tādējādi pārkāpjot LESD 290. pantu un Direktīvas 2003/87 10.a panta 1., 4. un 5. punktu, pārsniedzot šajā direktīvā paredzētās pilnvaras un neievērojot minētās direktīvas mērķus (energoefektīvāku tehnoloģiju izmantošanas veicināšana un ar ekonomisko attīstību un nodarbinātību saistīto prasību ievērošana)?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 ir spēkā neesošs, ņemot vērā LES 6. pantu, ciktāl tas ir pretrunā [Romā <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> parakstītās] Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas papildu protokola 1. pantam, kā arī šīs pašas konvencijas 17. pantam, [jo] ar to ir prettiesiski pārkāpta prasītāju sabiedrību tiesiskā paļāvība par tiesībām paturēt īpašumu, ko veido tām sākotnēji piešķirtais kvotu apjoms un uz kuru tām ir tiesības atbilstoši šīs direktīvas noteikumiem, tādējādi liedzot tām ar šo īpašumu saistīto ekonomisko labumu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir noteikts korekcijas koeficients, uzskatot, ka ar šo lēmumu atbilstoša pamatojuma nenorādīšanas dēļ ir pārkāpts LESD 296. panta 2. punkts un Hartas 41. pants?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir noteikts korekcijas koeficients, uzskatot, ka ar šo lēmumu ir pārkāpts Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkts, LES 5. panta 4. punktā paredzētais samērīguma princips, kā arī nav veikta izmeklēšana un ir pieļauta kļūda vērtējumā, ņemot vērā to, ka bez maksas piešķiramo kvotu maksimālā apjoma aprēķinā (kam ir nozīme, nosakot korekcijas koeficientu) nav ņemta vērā ietekme, ko radīja laikā starp Direktīvas 2003/87 ieviešanas pirmo posmu (2005.–2007. gads) un otro posmu (2008.–2012. gads) notikušās jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>sadedzināšanas iekārta<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> interpretācijas izmaiņas?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir noteikts korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpts Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkts un 9.a panta 2. punkts, kā arī nav veikta izmeklēšana un ir pieļauta kļūda vērtējumā, ņemot vērā to, ka bez maksas piešķiramo kvotu maksimālā apjoma aprēķins (kam ir nozīme, nosakot korekcijas koeficientu) tika veikts, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, kas nav saskanīgi, jo to pamatā bija atšķirīga Direktīvas 2003/87 9.a panta 2. punkta interpretācija?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6)</NO.P><TXT>Vai Lēmums 2013/448 ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir noteikts korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpti Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktā un 23. panta 3. punktā ietvertie procedūras noteikumi?<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Apvienošana sprieduma taisīšanai</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu jautājumu savstarpējo saistību, kas apstiprinājusies mutvārdu procesā, šīs lietas atbilstoši Tiesas reglamenta 54. pantam ir jāapvieno sprieduma taisīšanai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="17"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par lūgumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu procesu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Pēc ģenerāladvokātes secinājumu sniegšanas <DATE ISO="20151112">2015. gada 12. novembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BP Raffinaderij Rotterdam BV</HT> u.c. ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20160307">2016. gada 7. martā</DATE>, lūdza, lai tiktu izdots rīkojums par tiesvedības mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu. Šā lūguma pamatojumam šie uzņēmumi būtībā norāda, ka šajos secinājumos veiktā Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta b) apakšpunkta interpretācija esot kļūdaina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Jānorāda, ka Tiesa jebkurā brīdī, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu saskaņā ar tās Reglamenta 83. pantu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas nav apspriedušas (spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nordzucker</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑148/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:287">EU:C:2015:287</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā tā tas nav. Proti, <HT TYPE="ITALIC">BP Raffinaderij Rotterdam BV</HT> u.c. – gluži tāpat kā pārējās lietā iestājušās personas ‑ tiesvedības rakstveida un mutvārdu daļā ir izklāstījušas savus argumentus par Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta b) apakšpunkta interpretāciju. Tādējādi Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, uzskata, ka tā ir pietiekami informēta, lai pieņemtu nolēmumu, un ka šo lietu nav nepieciešamības izskatīt, pamatojoties uz argumentiem, kas nav tikuši apspriesti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Tiesa uzskata, ka nav pamata izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ar savu pirmo jautājumu Raad van State (Valsts padome) pauž šaubas par to, vai lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu par Lēmuma 2013/448 spēkā esamību ir pieņemami, ņemot vērā Tiesas judikatūru, kas izriet no sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TWD Textilwerke Deggendorf</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑188/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:90">EU:C:1994:90</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Turklāt Nīderlandes valdība uzskata, ka uzņēmumus – siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ražotājus – tieši skar Lēmuma 2013/448 4. pants, kurā ir noteikts korekcijas koeficients. Šis koeficients izraisot bez maksas piešķiramo kvotu samazināšanos un tā piemērošanā dalībvalstīm neesot nekādas rīcības brīvības. Turklāt minētais lēmums šos uzņēmumus skarot arī individuāli sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stichting Woonpunt</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑132/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:100">EU:C:2014:100</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpratnē. Būdami emisijas atļauju turētāji, tie piederot pie ierobežota saimnieciskās darbības subjektu loka. Šādā statusā tie saņēmuši valsts iestāžu provizoriski piešķirtās bezmaksas kvotas. Tā kā korekcijas koeficienta piemērošana izraisa šo kvotu samazināšanos, ar Lēmumu 2003/448 esot grozītas šo uzņēmumu agrāk iegūtās tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Tāpēc Nīderlandes valdība apgalvo, ka, neapstrīdējušas Lēmumu 2013/448 Vispārējā tiesā atbilstoši LESD 263. pantam, šā lēmuma spēkā esamību prasītājas pamatlietā nevar apstrīdēt netieši, izmantojot lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šajā ziņā jānorāda, ka iespēja tiesību subjektam valsts tiesā, kurā tas ir vērsies, apgalvot, ka Savienības tiesību aktā iekļautie noteikumi nav spēkā, ir pakārtota nosacījumam, ka tam nav bijis tiesību saskaņā ar LESD 263. pantu celt tiešu prasību par šiem noteikumiem (skat. spriedumus <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TWD Textilwerke Deggendorf</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑188/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:90">EU:C:1994:90</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Valimar</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑374/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2231">EU:C:2014:2231</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Tomēr no šīs pašas judikatūras izriet, ka, lai varētu tikt izvirzīta iebilde par šo nepieņemamību, nevar būt nekādu šaubu par to, ka šā subjekta iespējami celtā prasība atcelt tiesību aktu būtu pieņemama.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka LESD 263. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>jebkura fiziska vai juridiska persona ar pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šīs tiesību normas pirmās un trešās daļas piemērojamība ir izslēdzama uzreiz. Proti, ir jānorāda, pirmkārt, ka Lēmums 2013/448 ir vispārpiemērojams tiesību akts, kura adresāti ir dalībvalstis, un, otrkārt, ka šīm pēdējām minētajām ir pienākums atbilstoši Lēmuma 2011/278 15. panta 4. punktam un 10. panta 9. punktam noteikt īstenošanas pasākumus LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, lai piemērotu korekcijas koeficientu, kas noteikts Lēmuma 2013/448 4. pantā, skatot to kopsakarībā ar šā lēmuma II pielikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>No tā izriet, ka prasību par Lēmuma 2013/448 atcelšanu, kas būtu pieņemama, prasītājas pamatlietā būtu varējušas celt tikai tad, ja šis akts tās skartu tieši un individuāli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro no šiem LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, proti, to, ka attiecīgais tiesību akts personu ir skāris individuāli, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka personas, kas nav lēmuma adresāti, var uzskatīt par individuāli skartām tikai tad, ja šis lēmums ir tās skāris noteiktu tām raksturīgu īpašu pazīmju dēļ vai tādu faktisko apstākļu dēļ, kas tās atšķir no visām citām personām, un tādējādi tās individualizē tieši tāpat kā lēmuma adresātu (spriedumi <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Plaumann</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>25/62</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1963:17">EU:C:1963:17</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 223. lpp., kā arī <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T &amp; L Sugars</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sidul Açúcares</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑456/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:284">EU:C:2015:284</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Tas vien, ka vairāk vai mazāk precīzi iespējams noteikt to personu skaitu vai pat identitāti, uz kurām attiecas pasākums, nebūt nenozīmē, ka būtu uzskatāms, ka šis pasākums tās skar individuāli, ja šis pasākums ir piemērojams objektīvām tiesiskām vai faktiskām situācijām, kas paredzētas attiecīgajā tiesību aktā (spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stichting Woonpunt</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑132/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:100">EU:C:2014:100</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Tomēr no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ja lēmums skar tādu personu grupu, kas ir identificētas vai identificējamas šā akta pieņemšanas brīdī, un, ņemot vērā šīs grupas locekļus raksturojošus kritērijus, šis akts var šīs personas skart individuāli, jo tās pieder pie ierobežota saimnieciskās darbības subjektu loka, un tas tā it īpaši var būt gadījumā, ja lēmums groza privātpersonas tiesības, kuras iegūtas pirms tā pieņemšanas (spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stichting Woonpunt</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑132/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:100">EU:C:2014:100</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā korekcijas koeficientu nosakošais Lēmums 2013/448 prasītājas pamatlietā skar, nevis ņemot vērā to individuālo situāciju, bet gan tāpēc, ka tās objektīvi ir siltumnīcas efektu izraisošu gāzu ražojošu iekārtu ekspluatētājas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Turklāt korekcijas koeficienta noteikšana ar Lēmumu 2013/448 pati par sevi neizraisa to, ka tiek grozītas tiesības, kuras minētās prasītājas ir ieguvušas pirms šā lēmuma pieņemšanas, jo bezmaksas kvotu galīgās piešķiršanas nosacījums ir korekcijas koeficienta iepriekšēja noteikšana. Proti, ņemot vērā gan Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta un 11. panta 2. punkta noteikumus, gan Lēmuma 2011/278 10. panta 9. punkta pirmās daļas noteikumus, galīgo bez maksas piešķiramo kvotu kopapjomu dalībvalstis nosaka tieši šā korekcijas koeficienta piemērošanas ceļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Šie apsvērumi par Lēmumu 2013/448 <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> attiecas uz Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punktu, kura spēkā esamība arī tiek apstrīdēta. Proti, šajā gan dalībvalstīm, gan Komisijai adresētajā tiesību normā būtībā ir atkārtota Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktā paredzētā korekcijas koeficienta noteikšanas kārtība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Ievērojot šos apsvērumus, nav uzskatāms, ka tieša prasība LESD 263. panta izpratnē, ko prasītājas pamatlietā būtu cēlušas par Lēmumu 2011/278 un Lēmumu 2013/448, būtu bijusi neapšaubāmi pieņemama.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Šādos apstākļos lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāatzīst par pieņemamiem, ciktāl tie attiecas gan uz Lēmuma 2013/448, gan uz Lēmuma 2011/278 spēkā esamību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par Lēmuma 2011/278 spēkā esamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Ar pirmo līdz ceturto jautājumu lietās C‑191/14 un C‑192/14, ar trešo jautājumu lietā C‑295/14 un ar pirmo jautājumu lietās C‑389/14 un no C‑391/14 līdz C‑393/14 iesniedzējtiesas būtībā lūdz Tiesu lemt par Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punkta spēkā esamību, ciktāl šajā tiesību normā, nosakot ikgadējo maksimālo kvotu apjomu Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta izpratnē (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>ikgadējais maksimālais kvotu apjoms<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>), netiek ņemtas vērā elektroenerģijas ražotāju emisijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Tā kā šis apjoms ir būtisks korekcijas koeficentam, no šīs tiesību normas spēkā neesamības rezultātā tiktu ietekmēta arī Lēmuma 2013/448 4. panta un II pielikuma, kuros Komisija ir noteikusi šo koeficientu, spēkā esamība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Prasītājas pamatlietā uzskata, ka no Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta izriet, ka Komisijai, nosakot korekcijas koeficientu, ikgadējā maksimālajā kvotu apjomā būtu bijis jāiekļauj noteiktu elektroenerģijas ražotāju emisijas. Konkrēti tās uzsver, ka ar elektroenerģijas ražošanu no dūmgāzēm un koģenerācijas procesā radītās siltumenerģijas saistīto emisiju izslēgšana esot pretrunā šai tiesību normai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka korekcijas koeficients tiek noteikts, kad to prasa Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktā paredzēto aritmētisko darbību rezultāts. No šīs tiesību normas, skatot to kopsakarā ar Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punktu, izriet, ka Komisijai ir pienākums iekārtām, uz kuram neattiecas šīs direktīvas 10.a panta 3. punkts, bez maksas piešķirto kvotu provizorisko apjomu salīdzināt ar ikgadējo maksimālo kvotu apjomu. Šo pēdējo apjoms atbilst šīs pašas direktīvas 10.a panta 5. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā norādīto emisiju daudzumu summai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Tikai tad, ja apjoms, kādā kvotas provizoriski bez maksas piešķirtas iekārtām, uz kurām neattiecas Direktīvas 2003/87 10.a panta 3. punkts, pārsniedz maksimālo ikgadējo kvotu apjomu, Komisija nosaka korekcijas koeficientu atkarībā no šā salīdzinājuma rezultāta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Elektroenerģijas ražotāju emisiju izslēgšana no maksimālā ikgadējā kvotu apjoma izriet no Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta piemērošanas jomas, kurā ietilpst tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>iekārtas, kuras nav iekļautas [šā panta] 3. punktā<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>. Proti, šis 3. punkts attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem, CO<HT TYPE="SUB">2</HT> uztveršanas iekārtām, CO<HT TYPE="SUB">2</HT> transportēšanas cauruļvadiem, kā arī uz CO<HT TYPE="SUB">2</HT> uzglabāšanas vietām, un tajā ir noteikts, ka saistībā ar tām bezmaksas kvotas principā nepiešķir.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktā rodamā atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>iekārtām, kuras nav iekļautas 3. punktā<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> ir jāsaprot kā norāde uz iekārtām, kuras nav ne elektroenerģijas ražotāji, ne CO<HT TYPE="SUB">2</HT> uztveršanas iekārtas, ne CO<HT TYPE="SUB">2</HT> transportēšanas cauruļvadi, ne arī CO<HT TYPE="SUB">2</HT> uzglabāšanas vietas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Tas, ka Direktīvas 2003/87 10.a panta 3. punktā paredzēto aizliegumu piemēro, ja vien citās tiesību normās nav noteikts citādi, nevar atspēkot šo konstatējumu. Kā secinājumu 73. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, kvotu bezmaksas nepiešķiršana minētajā punktā norādītajām iekārtām tieši izriet no šā pamatprincipa, attiecībā uz kuru saskaņā ar citām, no tā atkāpties ļaujošajām tiesību normām ir izdarīts izņēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Turklāt Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktā norādītie lielumi ir balstīti uz vēsturiskiem datiem. Atsauces periodos – atšķirībā no elektroenerģijas ražotājiem – šīs direktīvas 10.a panta 3. punktā minētās CO<HT TYPE="SUB">2</HT> uztveršanas iekārtas, CO<HT TYPE="SUB">2</HT> transportēšanas cauruļvadi un CO<HT TYPE="SUB">2</HT> uzglabāšanas vietas nepastāvēja, kā to tiesas sēdē arī ir norādījusi Komisija. Tātad, lai saskaņā ar minētās direktīvas<?PAGE NO="20"?> 10.a panta 1. punktu noteiktu pasākumus šīs direktīvas 10. panta 5. punkta īstenošanai, Komisija varēja pamatoti interpretēt šajā pēdējā minētajā tiesību normā ietverto atsauci uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>iekārtām, kuras nav iekļautas 3. punktā,<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> kā atsauci tikai uz iekārtām, kuras nav elektroenerģijas ražotāji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Tātad, maksimālā ikgadējā kvotu apjoma noteikšanā neļaujot ņemt vērā elektroenerģijas ražotāju emisijas, Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punkts atbilst Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta formulējumam, lasot to kopā ar šā pēdējā minētā panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Šī interpretācija atbilst arī gan Direktīvas 2003/87 loģiskajai struktūrai, gan tās mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Proti, Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punktā ir atspoguļots šis tostarp Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta trešajā daļā un 3. ‑5. punktā veiktais divdalījums savstarpēji izslēdzošās kopās. Pamatojoties uz šīm tiesību normām, šīs direktīvas 10.a panta 3. punktā norādītās iekārtas ir jānošķir no citām iekārtām, kuras rada siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>rūpnieciskās iekārtas<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>). Šo pirmo vidū ir arī elektroenerģijas ražotāji minētās direktīvas 3. panta u) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Atbilstoši šai nošķiršanai, pamatojoties uz Lēmuma 2011/278 10. panta 9. punkta pirmo daļu, korekcijas koeficients tiek piemērots vienīgi rūpnieciskajām iekārtām bez maksas piešķiramo kvotu provizoriskajam apjomam. Attiecībā uz Direktīvas 2003/87 10.a panta 3. punktā norādītajām iekārtam, kuras tomēr atbilst nosacījumiem kvotu piešķiršanai bez maksas, Lēmuma 2011/278 10. panta 9. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka galīgais bez maksas piešķirto emisiju kvotu apjomu iegūst, ar vienīgu lineāru koeficientu, kas paredzēts Direktīvas 2003/87 9. pantā, koriģējot provizorisko kopējo ikgadējo apjomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Lai gan elektroenerģijas ražotāji ir skaidri nošķirti no rūpnieciskajām iekārtām, šīs pēdējās minētās var saņemt bezmaksas kvotas attiecībā uz dažām ar elektroenerģijas ražošanu saistītām emisijām. Tomēr šīs emisijas netiek ņemtas vērā maksimālajā ikgadējā kvotu apjomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Proti, kas attiecas uz elektroenerģijas ražošanu no dūmgāzēm, no Lēmuma 2011/278 preambulas 32. apsvēruma izriet, ka Komisija, piemērojot Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta trešo daļu, ir ņēmusi vērā emisijas, kuras ir saistītas ar efektīvu enerģijas atgūšanu no dūmgāzēm. Kā savu secinājumu 68. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, Komisija šajā nolūkā ir noteikusi konkrētas produktu līmeņatzīmju vērtības, īpaši attiecībā uz koksu, jēldzelzi un kausēto rūdu. Tātad tās mērķis ir mudināt uzņēmumus atkārtoti izmantot vai pārdot šo produktu ražošanas procesā radušās dūmgāzes. Proti, no šā paša preambulas 32. apsvēruma izriet, ka, rūpnieciskajā iekārtā tās revalorizācija kādā citā veidā, principā rodas tiesības uz bezmaksas papildu kvotu piešķiršanu. Lai gan šo gāzu sadedzināšana, ko veic elektroenerģijas ražotājs, nedod uz šādu piešķiršanu, to pārdošana šādam ražotājam ļauj dūmgāzu ražotājam ekonomēt kvotas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Tā kā rūpnieciskajām iekārtām provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu apjomu atbilstoši Lēmuma 2011/278 10. panta 2. punktam iegūst, konkrēti reizinot to vēsturiskās darbības līmeni ar šā lēmuma I pielikumā norādīto līmeņatzīmju vērtību attiecībā uz koksu, jēldzelzi un kausēto rūdu, šis apjoms ir palielinājies Komisijas veikto korekciju dēļ. Tomēr, ciktāl dūmgāzu sadedzināšanu ir veikuši elektroenerģijas ražotāji, atbilstošās emisijas nav tikušas ņemtas vērā, nosakot maksimālo ikgadējo kvotu apjomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Jautājumā par siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas ceļā no Direktīvas 2003/87 10.a panta 3. un 5. punkta izriet, ka emisijas, ko rada elektroenerģijas ražotāji, ieskaitot siltumenerģiju ražojošās koģenerācijas iekārtas, netiek ņemtas vērā, lai noteiktu maksimālo ikgadējo kvotu apjomu. Savukārt, Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka kvotu piešķiršanas noteikumi rosina energoefektīvu tehnoloģiju izmantošanu, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un uzlabotu energojaudu, tostarp izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju. Šādā kontekstā<?PAGE NO="21"?> Lēmuma 2011/278 preambulas 21. apsvērumā ir teikts, ka, lai nodrošinātu, ka bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits nav atkarīgs no siltumapgādes struktūras, emisiju kvotas ir jāpiešķir siltumenerģijas patērētājam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Kā secinājumu 87. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, tas, ka attiecībā uz iekārtām, kas pašas ražo siltumenerģiju, un iekārtām, kas to saņem no koģenerācijas iekārtām, tiek īstenota vienlīdzīga attieksme, atvieglina siltumenerģijas izmantošanas pārvaldību saistībā ar kvotu piešķiršanu bez maksas. Principā, lai piešķirtu kvotas šīm iekārtām, nav individuāli jāpārbauda, siltumenerģijas piegādes avoti un no katra avota iegūtās siltumenerģijas daudzums. Turklāt ar šo mehānismu tiek īstenots mērķis, ka tiek veicināta tādu tehnoloģiju izmantošana kā, piemēram, koģenerācija, tāpēc, ka, izmantojot koģenerācijas iekārtu radīto siltumenerģiju, rūpnieciskās iekārtas ietaupa kvotas, kuras tās var pārdot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Šī ar elektroenerģijas ražošanu no dūmgāzēm un ar koģenerācijas iekārtās ražoto siltumenerģiju saistīto emisiju asimetriskā ņemšana vērā izraisa korekcijas koeficienta palielinājumu, kas, kā tas ir konstatēts šā sprieduma 62. un 63. punktā, izriet no salīdzinājuma, kas veikts starp provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu kopapjomu un maksimālo ikgadējo kvotu apjomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Šo asimetriju dēļ korekcijas koeficients patiešām var mazināt Komisijas saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta trešo daļu veikto pasākumu ietekmi. Tomēr pretēji tam, ko dažas prasītājas pamatlietā apgalvo, Komisijai, nosakot maksimālo ikgadējo kvotu apjomu, nebija pienākuma šīs emisijas aplūkot simetriski. Gluži pretēji, no šā sprieduma 62.–68. punkta izriet, ka elektroenerģijas ražotāju radīto emisiju neņemšana vērā, nosakot šo apjomu, izriet no šīs direktīvas 10.a panta 5. punkta, ar kuru Komisijai šajā ziņā netiek piešķirta nekāda rīcības brīvība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Turklāt šāda emisiju asimetriska aplūkošana atbilst Direktīvas 2003/87 pamatmērķim — vides aizsardzība, samazinot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas (šajā ziņā skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Arcelor Atlantique et Lorraine</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑127/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:728">EU:C:2008:728</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Šajā ziņā no šīs pašas direktīvas 1. panta otrās daļas izriet, ka šī direktīva paredz, ka vēl vairāk jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai sekmētu emisiju samazināšanu tādā mērā, kā no zinātnes viedokļa ir vajadzīgs, lai novērstu klimata pārmaiņas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Tālab Direktīvas 2003/87 mērķis, kā tas izriet konkrēti no Direktīvas 2009/29 preambulas 3. un 5. apsvēruma, ir laikā līdz 2020. gadam ekonomiski efektīvos apstākļos samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu kopējās emisijas Savienībā par vismaz 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Lai šo mērķi sasniegtu, Savienības likumdevējs ir paredzējis divus mehānismus. Pirmais Direktīvas 2003/87 9. pantā paredzētais mehānisms – atbilstoši Direktīvas 2009/29 preambulas 13. un 14. apsvērumā teiktajam ‑ ir lineāri samazināt pieejamo kvotu kopapjomu, piemērojot koeficientu 1,74 %, salīdzinot ar to gada vidējo kvotu kopapjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam. Otrais ir kvotu izsoles mehānisms, kas arī ļautu rentabli samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 2009/29 preambulas 19. apsvērumā teiktajam no Direktīvas 2003/87 10. panta 1. punkta un 10.a panta 3. punkta izriet, ka kopš 2013. gada kvotu izsoles elektroenerģijas ražotājiem ir kļuvušas obligātas. Kas attiecas uz iekārtām, kuras pēc šā datuma atbilstoši Direktīvas 2003/87 10.a panta 11. punktam, to lasot kopā ar Direktīvas 2009/29 preambulas 21. apsvērumu, ir bezmaksas kvotu saņēmējas, šo piešķirto kvotu apjoms tiek pakāpeniski samazināts, lai panāktu, ka 2027. gadā kvotas vairs netiek piešķirtas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Kā secinājumu 57. un 58. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, ar korekcijas koeficientu tiek veicināta šo mērķu sasniegšana. Pirmkārt, ar šo koeficientu tiek īstenota Direktīvas 2003/87 9. pantā paredzētā pieejamo kvotu lineāra samazināšana. Otrkārt, tā kā ikgadējā kvotu maksimālajā apjomā netiek ņemtas vērā ar elektroenerģijas ražošanu saistītās emisijas, ar to tiek nodrošināts, ka šīs emisijas netiek ietvertas galīgajā rūpnieciskajām iekārtām bez maksas piešķiramo kvotu apjomā. Šādā veidā korekcijas<?PAGE NO="22"?> koeficienta mērķis ir atsvērt to, ka, nosakot provizorisko bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu, tiek ņemtas vērā emisijas, kas ir saistītas ar elektroenerģijas ražošanu no dūmgāzēm un siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas ceļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Šā sprieduma 62.–83. punktā izklāstītie apsvērumi attiecas arī uz Lēmumu 2013/448, jo korekcijas koeficients ir ticis noteikts atbilstoši Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka pirmā līdz ceturtā jautājuma pārbaudē lietās C‑191/14 un C‑192/14, trešā jautājuma pārbaudē lietā C‑295/14 un pirmā jautājuma pārbaudē lietās C‑389/14 un no C‑391/14 līdz C‑393/14 nav konstatēts neviens apstāklis, kas ietekmētu Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punkta spēkā esamību, ciktāl ar šo tiesību normu ir izslēgta elektroenerģijas ražotāju emisiju ņemšana vērā, lai noteiktu maksimālo ikgadējo kvotu apjomu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par Lēmuma 2013/448 spēkā esamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Ar devīto jautājumu lietās C‑191/14 un C‑192/14, kā arī ar piekto jautājumu lietās C‑389/14 un no C‑391/14 līdz C‑393/14 <HT TYPE="ITALIC">Landesverwaltungsgericht Niederösterreich</HT> (Lejasaustrijas federālās zemes Administratīvā tiesa) un <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Lazio</HT> (Lacio reģionālā administratīvā tiesa) būtībā lūdz Tiesu lemt par Lēmuma 2013/448 4. panta un II pielikuma spēkā esamību, ciktāl tajos noteiktais korekcijas koeficients balstoties uz nesaskanīgiem datiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Proti, prasītājas pamatlietā uzskata, ka Komisija, nosakot maksimālo ikgadējo kvotu apjomu, esot pieļāvusi kļūdas. Šīs kļūdas izrietot no tā, ka dalībvalstis atšķirīgi interpretējot Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, kurā, pēc prasītāju domām, esot paredzēts emisiju, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>kuras Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, kopapjoms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Prasītājas uz tām pašām kļūdām ir atsaukušās arī <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome). Tomēr šī tiesa šajā ziņā jautājumu Tiesai nav iesniegusi. Tā uzskata, ka Komisijai iesniegtie dati par Nīderlandes iekārtu emisijām atbilstot Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta prasībām. Šajā tiesību normā tiekot prasīts, lai maksimālā ikgadējā kvotu apjoma noteikšanas nolūkā tiktu ņemtas vērā tikai to iekārtu emisijas, kuras Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka dažādās valodu redakcijas nav saskanīgas. Kaut gan Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta redakcijā franču valodā ir atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>émissions [..] qui ne sont incluses dans le système communautaire qu’à partir de 2013<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> [emisijas [..], kuras Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada], citās valodu redakcijās, tostarp redakcijās spāņu, dāņu, vācu, angļu, itāļu, holandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovēņu un zviedru valodās ir atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>emisijām no iekārtām, kuras Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai vienveidīgi interpretētu Savienības tiesību normu, kuras teksts dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma jāinterpretē, ņemot vērā tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ietilpst, kontekstu un mērķi (spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nike European Operations Netherlands</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑310/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:690">EU:C:2015:690</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Tas, ka Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā ir atsauce uz tikai uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>emisijām no iekārtām, kuras Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, nevis uz no šā datuma ietverto emisiju kopapjomu, izriet no šīs direktīvas vispārējās struktūras. Proti, minētās direktīvas 9.a panta 2. punkta, kas tajā iekļauts saskaņā ar Direktīvas 2009/29 1. panta 10. punktu, mērķis ir nodrošināt, kā tas izriet no šīs pēdējās minētās direktīvas preambulas 14. apsvēruma, Kopienai piešķirto kvotu apjoma korekciju, lai tiktu ņemtas vērā tādu iekārtu emisijas, kuras kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautas no 2013. gada.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="23"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Kā secinājumu 50. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, Direktīvas 2003/87 piemērošanas joma kopš 2013. gada janvāra ir tikusi paplašināta tā, lai tajā iekļautu tostarp emisijas no alumīnija ražošanas un no atsevišķām ķīmijas rūpniecības nozarēm. Šajā nolūkā Direktīvas 2003/87 I pielikums, kurā ir minētas šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošo darbību kategorijas, ir ticis grozīts ar Direktīvu 2009/29. Tātad visai Savienībai piešķiramo kvotu apjoms ir ticis koriģēts atbilstoši Direktīvas 2003/87 9.a panta 2. punktam, tajā iekļaujot emisijas, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>kas attiecas uz iekārtām, kuras veic [šīs direktīvas] I pielikumā minētās darbības un kuras Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā ir ņemt vērā visai Kopienai piešķirto kvotu apjoma korekcija, lai maksimālajā ikgadējā kvotu apjomā atspoguļotu provizorisko rūpnieciskajām iekārtām bez maksas piešķirto emisijas kvotu apjoma atbilstošu palielinājumu. Tādējādi šīs tiesību normas un minētās direktīvas 9.a panta 2. punkta starpā pastāvošās saiknes dēļ būtu nesaskanīgi izmantot atšķirīgus datus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Komisijai, nosakot maksimālo ikgadējo kvotu apjomu, atbilstoši Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktam ir jāņem vērā vienīgi to iekārtu emisijas, kuras Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada. Tādējādi šai tiesību normai ir pretrunā no Direktīvas 2003/87 I pielikumā minētajām darbībām radušos emisiju ņemšana vērā no 2013. gada, ciktāl šīs emisijas rodas no iekārtām, uz kurām kvotu tirdzniecības sistēma bija attiekusies jau agrāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Tomēr no Tiesai iesniegtajiem rakstveida apsvērumiem, kā arī no mutvārdu procesā sniegtajiem Komisijas paskaidrojumiem izriet, ka šī iestāde, nosakot ikgadējo maksimālo kvotu apjomu, vismaz daļēji ir ņēmusi vērā to iekārtu emisijas, uz kurām kvotu tirdzniecības sistēma bija attiekusies jau pirms 2013. gada. Tātad šis apjoms neatbilst no Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta izrietošajām prasībām, jo tas ir pārāk liels.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Šis konstatējums nav atspēkojams ar Komisijas argumentāciju, ka Direktīva 2003/87 tai neļaujot grozīt datus, kurus dalībvalstis tai ir iesniegušas saskaņā ar šīs pašas direktīvas 9.a panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>Proti, šajā tiesību normā esot ietverts divējāds pienākums. Pirmkārt, dalībvalstis vāc datus par to iekārtu emisijām, kuras kvotu tirdzniecības sistēmā ir tikušas iekļautas tikai no 2013. gada, un, otrkārt, šie dati tiek iesniegti Komisijai, lai tā varētu noteikt Direktīvā 2003/87 prasītos pasākumus. Tādējādi šai iestādei būtu bijis jānodrošina, ka dalībvalstis tai paziņo atbilstošos datus, lai tai būtu iespējams izpildīt pašai savus pienākumus. Vismaz, ciktāl šie dati tai neļāva noteikt maksimālo ikgadējo kvotu apjomu un tātad — korekcijas koeficientu, tai būtu bijis jāpieprasa dalībvalstīm veikt vajadzīgās korekcijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Tā kā – atbilstoši šā sprieduma 95. punktā konstatētajam ‑ Komisija ikgadējo maksimālo kvotu apjomu nav noteikusi atbilstoši Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta prasībām, Lēmuma 2013/448 4. pantā un II pielikumā noteiktais korekcijas koeficients arī ir pretrunā šai tiesību normai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz devīto jautājumu lietās C‑191/14 un C‑192/14, kā arī uz piekto jautājumu lietās C‑389/14 un no C‑391/14 līdz C‑393/14 ir jāatbild, ka Lēmuma 2013/448 4. pants un II pielikums nav spēkā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pārējiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>Ņemot vērā uz devīto jautājumu lietās C‑191/14 un C‑192/14, kā arī uz piekto jautājumu lietās C‑389/14 un no C‑391/14 līdz C‑393/14 sniegto atbildi, uz pārējiem jautājumiem par Lēmuma 2013/448 4. panta un II pielikuma spēkā esamību nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="24"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par šā sprieduma iedarbības ierobežošanu laikā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka Lēmuma 2013/448 4. pants un II pielikums, kuros noteikts korekcijas koeficients, nav spēkā, Komisija ir lūgusi sprieduma iedarbības ierobežošanu laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>Šis lūgums saskan arī ar bažām, ko izteikušas <HT TYPE="ITALIC">Landesverwaltungsgericht Niederösterreich</HT> (Lejasaustrijas federālās zemes Administratīvā tiesa) ar saviem sesto un septīto jautājumu, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Lazio</HT> (Lacio reģionālā administratīvā tiesa) ar savu otro jautājumu, ar kuriem šīs tiesas vēlas uzzināt par sekām, kas ir saistāmas ar Lēmuma 2013/448 4. panta un II pielikuma spēkā neesamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka tad, ja primāri tiesiskās noteiktības apsvērumi to attaisno, Tiesai saskaņā ar LESD 264. panta otro daļu, kas pēc analoģijas ir piemērojama arī prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā, novērtējot Savienības iestāžu pieņemtu tiesību aktu spēkā esamību atbilstoši LESD 267. pantam, ir rīcības brīvība, lai katrā atsevišķā gadījumā norādītu tās attiecīgā tiesību akta sekas, kas ir jāuzskata par galīgām (spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volker und Markus Schecke</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Eifert</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑92/09 un C‑93/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:662">EU:C:2010:662</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā korekcijas koeficienta noteikšana un tā piemērošana, ko veic dalībvalstis, ir posmi, kas nepieciešami ar Direktīvu 2003/87 izveidotās kvotu tirdzniecības sistēmas īstenošanai. Proti, kā tas izriet no šā sprieduma 83. punkta, ar šo koeficientu tiek veicināta šīs direktīvas mērķu sasniegšana, tostarp konkrēti attiecībā uz pieejamo kvotu apjoma samazināšanu. Turklāt, kā tas izriet no šā sprieduma 55. punkta, piemērojot korekcijas koeficientu, dalībvalstis nosaka galīgo bez maksas piešķiramo kvotu kopapjomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT>No tā izriet, pirmkārt, ka, atceļot korekcijas koeficientu, var tikt apdraudēti visi galīgie piešķīrumi, kas pirms šā sprieduma dalībvalstīs ir tikuši veikti, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas tika uzskatīts par spēkā esošu. Tādējādi Lēmuma 2013/448 4. panta un II pielikuma spēkā neesamības atzīšana varētu izraisīt smagas sekas attiecībā uz lielu skaitu labticīgi nodibinātu tiesisko attiecību. Šie primārie tiesiskās noteiktības apsvērumiem attaisno, ka šā nolēmuma tiesiskās sekas tiek ierobežotas laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jākonstatē, ka Lēmuma 2013/448 4. panta un II pielikuma atzīšana par spēkā neesošu liktu šķēršļus kvotu piešķiršanai laikposmā pēc šā sprieduma pasludināšanas dienas, jo nebūtu piemērojama korekcijas koeficienta. Pagaidu juridiskais vakuums, kas no tā izrietētu, varētu apdraudēt ar Direktīvu 2003/87 ieviestās kvotu tirdzniecības sistēmas īstenošanu un tātad tās mērķu izpildi. Proti, jebkāda kvotu tirdzniecības pārtraukšana būtu pretrunā šīs direktīvas pamatmērķim, kas ir vides aizsardzība, samazinot siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (skat. pēc analoģijas spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Terre wallonne</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑41/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:103">EU:C:2012:103</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107</NO.P><TXT>Tomēr jāatgādina, ka tad, ja procedūrā, kas uzsākta atbilstoši LESD 267. pantam, Tiesa konstatē Savienības tiesību akta spēkā neesamību, tās lēmuma juridiskās sekas ir tādas, ka Savienības kompetentajām iestādēm ir pienākums veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu konstatēto prettiesiskumu (šajā ziņā skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Régie Networks</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑333/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:764">EU:C:2008:764</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0124">124.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108</NO.P><TXT>Treškārt, Tiesai, izmantojot iespēju ierobežot prejudiciālā nolēmuma ietvaros veikta atzinuma par Savienības tiesību akta spēkā neesamību spēku pagātnē, patiešām ir jānosaka, vai tās spriedumā noteiktais izņēmums no šāda ierobežojuma laikā var tikt paredzēts par labu pamatlietas dalībniekam, kurš valsts tiesā ir cēlis prasību par Savienības tiesību akta izpildes valsts pasākumiem, vai arī, gluži pretēji, par adekvātu atlīdzinājumu pat attiecībā uz šo lietas dalībnieku ir uzskatāma tāda Savienības tiesību akta spēkā neesamības atzīšana, kuras sekas ir vērstas vienīgi uz nākotni (šajā ziņā skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Roquette Frères</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑228/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:168">EU:C:1994:168</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="25"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109</NO.P><TXT>Tā kā šā sprieduma 99. punktā konstatētās spēkā neesamības rezultātā Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. un 5. punktu būs jāpārskata korekcijas koeficients, nav izslēgts, ka tā izraisīs maksimālā ikgadējā kvotu apjoma samazināšanos, kā arī korekcijas koeficienta korelatīvu palielināšanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110</NO.P><TXT>Līdz ar to nav pamata konstatējuma par Lēmuma 2013/448 4. panta un II pielikuma spēkā neesamību iedarbības ierobežošanu laikā neattiecināt arī uz prasītājām pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111</NO.P><TXT>No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka konstatējuma par Lēmuma 2013/448 4. panta un II pielikuma spēkā neesamību iedarbība laikā ir jāierobežo, pirmkārt, tā, ka šis konstatējums rada tiesiskas sekas ne agrāk kā desmit mēnešos kopš šā sprieduma pasludināšanas dienas, lai ļautu Komisijai noteikt vajadzīgos pasākumus, un, otrkārt, ka pasākumi, kas līdz tam noteikti, pamatojoties uz šīm par spēkā neesošām atzītajām tiesību normām, nebūtu apstrīdami.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112</NO.P><TXT>Attiecībā uz pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesās, un tās lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">pirmā līdz ceturtā jautājuma pārbaudē lietās C‑191/14 un C‑192/14, trešā jautājuma pārbaudē lietā C‑295/14 un pirmā jautājuma pārbaudē lietās C‑389/14 un no C‑391/14 līdz C‑393/14 nav konstatēts neviens apstāklis, kas ietekmētu Komisijas <DATE ISO="20110427">2011. gada 27. aprīļa</DATE> Lēmuma 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, 15. panta 3. punkta spēkā esamību, ciktāl ar šo 15. panta 3. punktu ir izslēgta elektroenerģijas ražotāju emisiju ņemšana vērā, lai noteiktu maksimālo ikgadējo kvotu apjomu;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">4. pants un II pielikums Komisijas <DATE ISO="20130905">2013. gada 5. septembra</DATE> Lēmumā 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu nav spēkā;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">konstatējuma par Lēmuma 2013/448 4. panta un II pielikuma spēkā neesamību iedarbība laikā ir jāierobežo, pirmkārt, tā, ka šis konstatējums rada tiesiskas sekas ne agrāk kā desmit mēnešos kopš šā sprieduma pasludināšanas dienas, lai ļautu Eiropas Komisijai noteikt vajadzīgos pasākumus, un, otrkārt, ka pasākumi, kas līdz tam noteikti, pamatojoties uz šīm par spēkā neesošām atzītajām tiesību normām, nebūtu apstrīdami.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>