EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.7.2025
COM(2025) 406 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par to, lai Savienības vārdā noslēgtu grozījumu protokolu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī
GROZĪJUMU PROTOKOLS
Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī
EIROPAS SAVIENĪBA
un
ANDORAS FIRSTISTE, turpmāk “Andora”,
turpmāk abas – atsevišķi “Līgumslēdzēja puse” un kopā “Līgumslēdzējas puses”,
TĀ KĀ Līgumslēdzējām pusēm ir ilgstošas un ciešas attiecības saistībā ar savstarpēju palīdzību nodokļu jautājumos, kas sākotnēji ietvēra tādu pasākumu piemērošanu, kuri ir līdzvērtīgi tiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK 1 , un kas vēlāk tika pārveidotas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī 2 (“nolīgums”), kas grozīts ar grozījumu protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli 3 , un šo attiecību pamats ir savstarpēja automātiska informācijas apmaiņa, īstenojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) standartu finanšu konta informācijas automātiskai apmaiņai nodokļu jomā (“globālais standarts”),
TĀ KĀ pēc ESAO veiktās globālā standarta pirmās visaptverošās pārskatīšanas ESAO Fiskālo lietu komiteja 2022. gada augustā apstiprināja globālā standarta grozījumus un ESAO Padome tos pieņēma 2023. gada 8. jūnijā ar pārskatīto Ieteikumu par starptautiskajiem standartiem automātiskai informācijas apmaiņai nodokļu jomā (“globālā standarta atjauninājums”),
TĀ KĀ visaptverošajā pārskatīšanā ESAO konstatēja finanšu instrumentu arvien lielāku sarežģītību un jaunu digitālo aktīvu veidu rašanos un izmantošanu un atzina nepieciešamību pielāgot globālo standartu, lai nodrošinātu visaptverošu un efektīvu nodokļu saistību izpildi,
TĀ KĀ ar globālā standarta atjauninājumu tika paplašināts ziņošanas tvērums, iekļaujot tajā jaunus digitālos finanšu produktus, piemēram, norādītus elektroniskās naudas produktus un centrālās bankas digitālās valūtas, kas piedāvā uzticamas alternatīvas tradicionālajiem finanšu kontiem, par kuriem jau tiek ziņots saskaņā ar globālo standartu,
TĀ KĀ jaunā ESAO Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma (KAZS), kas tika ieviesta līdztekus globālā standarta atjauninājumam, ir pasaules līmenī izmantots papildu mehānisms, kas īpaši izstrādāts, lai reaģētu uz kriptoaktīvu tirgus straujo attīstību un izaugsmi,
TĀ KĀ tika uzskatīts, ka ir obligāti jānodrošina efektīva mijiedarbība starp šīm divām sistēmām, it īpaši, lai ierobežotu dubultas ziņošanas gadījumus, paredzot: i) izslēgt no KAZS darbības jomas norādītus elektroniskās naudas produktus un centrālās bankas digitālās valūtas, ņemot vērā, ka tie ir iekļauti atjauninātā globālā standarta ziņošanas tvērumā; ii) atzīt kriptoaktīvus, uz kuriem attiecas atjauninātais globālais standarts, par finanšu aktīviem, par ko jāziņo kā par turētāja kontiem, līdzdalības daļām kapitālā vai parādkapitālā ieguldījumu vienībās (izņemot gadījumus, kad tiek sniegti pakalpojumi, ar kuriem klientu uzdevumā vai klientu vārdā tiek veikti maiņas darījumi, uz kuriem attiecas KAZS) vai kā par tādiem netiešiem ieguldījumiem kriptoaktīvos, kas īstenoti, izmantojot citus tradicionālos finanšu produktus, vai tradicionāliem finanšu produktiem, kas emitēti kriptoformā; un iii) iekļaut fakultatīvu noteikumu, kurš finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ļauj izslēgtu bruto ieņēmumu ziņošanu par aktīviem, kas saskaņā ar abām sistēmām ir klasificēti kā kriptoaktīvi, ja šādu informāciju sniedz saskaņā ar KAZS, vienlaikus saskaņā ar globālo standartu turpinot sniegt visu pārējo informāciju, piemēram, par konta bilanci,
TĀ KĀ Eiropas Savienībā KAZS tiek īstenota ar Padomes Direktīvu (ES) 2023/2226 4 , ar ko grozīta Padomes Direktīva 2011/16/ES 5 , attiecīgos noteikumus piemērojot no 2026. gada 1. janvāra,
TĀ KĀ ESAO Pasaules forums par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā (“Pasaules forums”) Andoras Firstisti šajā posmā nav identificējis kā būtisku jurisdikciju KAZS īstenošanai, bet, tāpat kā iepriekš, ir gatavs veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai KAZS īstenotu un piemērotu paātrināti, ja Pasaules forums to par šādu jurisdikciju uzskatītu,
TĀ KĀ, lai ierobežotu dubultas ziņošanas gadījumus, ja Andora īsteno KAZS attiecībā uz dalībvalstīm, Līgumslēdzējām pusēm nolīguma, KAZS un Direktīvas (ES) 2023/2226 norobežošana būtu jāveic tādā veidā, lai ņemtu vērā atjauninātā globālā standarta un KAZS nošķīrumu,
TĀ KĀ, lai uzlabotu informācijas, ar kuru apmainās, uzticamību un izmantošanu, ar globālā standarta atjauninājumu ir ieviestas detalizētākas ziņošanas prasības un pastiprinātas pienācīgās pārbaudes procedūras,
TĀ KĀ ar globālā standarta atjauninājumu ir pievienota jauna “izslēgtā konta” kategorija attiecībā uz kapitālieguldījumu kontiem un de minimis robežlielums ziņošanai par noguldījumu kontiem, kuros tiek turēti norādīti elektroniskās naudas produkti,
TĀ KĀ Līgumslēdzējas puses piemēros savus attiecīgos datu aizsardzības tiesību aktus un praksi (konkrēti, Andora – Kvalificēto Likumu Nr. 29/2021 par personas datu aizsardzību (Datu aizsardzības likumu) 6 , Eiropas Savienība – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 7 ) tādu personas datu apstrādei, ar kuriem apmainās saskaņā ar nolīgumu, un apņemas bez liekas kavēšanās informēt viena otru par jebkādām būtiskām izmaiņām minētajos tiesību aktos un praksē,
TĀ KĀ Komisijas Lēmumā 2010/625/ES 8 ir noteikts, ka attiecībā uz visām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK 9 , tiek uzskatīts, ka Andora nodrošina no Eiropas Savienības nosūtīto personas datu pienācīgu aizsardzības līmeni,
TĀ KĀ Komisijas 2024. gada 15. janvāra ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par to lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību darbības pirmo pārskatīšanu, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu 10 , ir apstiprināts, ka Andora turpina nodrošināt pienācīgu aizsardzības līmeni personas datiem, kas nosūtīti no Eiropas Savienības,
TĀ KĀ dalībvalstīs un Andorā ir: i) ieviesti atbilstīgi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to, ka informācija, kas saņemta saskaņā ar nolīgumu, paliek konfidenciāla un ka to izmanto vienīgi nodokļu novērtēšanas, iekasēšanas vai piedziņas, ar nodokļiem saistītas tiesībaizsardzības vai saukšanas pie atbildības nolūkos, vai nolūkā pieņemt lēmumus par sūdzībām saistībā ar nodokļiem, vai uzraudzības nolūkos un vienīgi tās personas vai iestādes, kuras ir saistītas ar minēto, kā arī citos atļautos nolūkos; ii) izveidota efektīvai informācijas apmaiņai vajadzīgā infrastruktūra (arī izveidoti procesi, kas nodrošina savlaicīgu, precīzu, drošu un konfidenciālu informācijas apmaiņu, kā arī efektīvu un uzticamu paziņošanu un spēju ātri risināt jautājumus un bažas par apmaiņu vai apmaiņas pieprasījumiem un īstenot šā nolīguma 4. pantu),
TĀ KĀ finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, nosūtītājām kompetentajām iestādēm un saņēmējām kompetentajām iestādēm kā datu pārziņiem būtu jāglabā informācija, kas apstrādāta saskaņā ar nolīgumu, ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams, lai sasniegtu tā mērķus, un tā kā, ņemot vērā atšķirības dalībvalstu un Andoras tiesību aktos, maksimālais glabāšanas periods katrai Līgumslēdzējai pusei būtu jānosaka, atsaucoties uz noilguma termiņiem, ko paredz katras valsts tiesību akti par datu apstrādi,
TĀ KĀ informācijas apstrāde saskaņā ar nolīgumu ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi – dot iespēju dalībvalstu un Andoras nodokļu administrācijām pareizi un nekļūdīgi identificēt attiecīgos nodokļu maksātājus, piemērot un izpildīt savus nodokļu jomas tiesību aktus pārrobežu situācijās, izvērtēt iespējamību, ka ir notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un novērst turpmākas nevajadzīgas pārbaudes – un tā ir samērīga ar šo mērķi,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Nolīgumu groza šādi:
1) punkta ievadtekstu starp virsrakstu un 1. pantu aizstāj ar šādu:
“EIROPAS SAVIENĪBA
un
ANDORAS FIRSTISTE, turpmāk “Andora”,
turpmāk abas – atsevišķi “Līgumslēdzēja puse” un kopā “Līgumslēdzējas puses”,
IR VIENOJUŠĀS NOSLĒGT ŠĀDU NOLĪGUMU.”;
2) nolīguma 1. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:
“m) “Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma” ir starptautiskā sistēma automātiskai informācijas apmaiņai par kriptoaktīviem (un tā ietver piezīmes), ko ESAO izstrādājusi kopā ar G20 valstīm un apstiprinājusi 2022. gada 26. augustā.”;
3) nolīguma 2. pantu groza šādi:
a) panta 2. punktu groza šādi:
i) punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
“a) šāda informācija:
i) katras personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā konta turētāja, vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese, NMIN un dzimšanas datums un vieta (fiziskas personas gadījumā), kā arī norāde par to, vai konta turētājs ir iesniedzis derīgu pašapliecinājumu;
ii) jebkuras tādas vienības gadījumā, kas ir konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar I un II pielikumu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas kontrolējošās personas, kas ir persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – vienības nosaukums, adrese, NMIN un katras personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, uzvārds, adrese, NMIN un dzimšanas datums un vieta, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir vienības kontrolējošā persona, un norāde par to, vai attiecībā uz katru personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir iesniegts derīgs pašapliecinājums; un
iii) norāde, vai konts ir kopīgs konts, norādot arī kopīgā konta turētāju skaitu;
b) konta numurs (vai funkcionāls ekvivalents, ja konta numura nav), konta veids un tas, vai konts ir iepriekšpastāvējis konts vai jauns konts;”;
ii) punkta f) apakšpunkta beigās vārdu “un” svītro;
iii) pēc punkta f) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:
“fa) gadījumā, ja ieguldījumu vienībā, kas ir juridisks veidojums, tiek turēta līdzdalības daļa kapitālā, – veicamais(-ie) pienākums(-i), kas personu, par kuru jāsniedz ziņojums, padara par līdzdalības daļas kapitālā turētāju; un”;
b) pantam pievieno šādu punktu:
“3. Neatkarīgi no 2. punkta e) apakšpunkta ii) punkta un ja vien finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar I pielikuma I iedaļas F punktu attiecībā uz kādu skaidri noteiktu kontu grupu nav izvēlējusies citādi, informācija par bruto ieņēmumiem no finanšu aktīva pārdošanas vai izpirkšanas nav jāapmaina, ciktāl Andoras kompetentā iestāde ar dalībvalsts kompetento iestādi vai dalībvalsts kompetentā iestāde ar Andoras kompetento iestādi saskaņā ar Kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu apmainās ar informāciju par šādiem bruto ieņēmumiem no šādu finanšu aktīvu pārdošanas vai izpirkšanas.”;
4) nolīguma 3. pantu groza šādi:
a) panta 3. punktam pievieno šādas daļas:
“Neatkarīgi no pirmās daļas attiecībā uz kontiem, ko uzskata par kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, tikai saskaņā ar šā nolīguma grozījumiem, kas izdarīti ar [parakstīšanas datums] grozījumu protokolu, un attiecībā uz visiem kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, papildu informācijas apmaiņā, kas jāveic saskaņā ar izmaiņām, kuras veiktas saskaņā ar minētā grozījumu protokola 2. panta 2. punktu, ir jāiekļauj informācija par pirmo gadu, sākot no minētā grozījumu protokola stāšanās spēkā, un par visiem turpmākajiem gadiem.
Neatkarīgi no pirmās un otrās daļas attiecībā uz katru kontu, par kuru jāsniedz ziņojums un kuru finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uztur 31. decembrī pirms [parakstīšanas datums] grozījumu protokola stāšanās spēkā, un attiecībā uz pārskata periodiem, kas beidzas līdz otrajam kalendārajam gadam pēc šāda datuma, ir jāapmainās ar informāciju par veicamo(-ajiem) pienākumu(-iem), kura(-u) dēļ katra persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir vienības kontrolējošā persona vai vienības līdzdalības daļu kapitālā turētāja, ja finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, par to ziņo saskaņā ar I pielikuma I iedaļas A punkta 1. apakšpunkta b) punktu un A punkta 6.a apakšpunktu.”;
b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Kompetentās iestādes automātiski apmainīsies ar 2. pantā aprakstīto informāciju Kopējā ziņošanas standarta sistēmā paplašināmās iezīmēšanas valodā, izmantojot ESAO apstiprināto vienoto pārraides sistēmu vai jebkuru citu piemērotu datu pārraides sistēmu, par ko nākotnē varētu vienoties.”;
c) panta 5. punktu svītro;
5) nolīguma I pielikumu groza šādi:
a) pielikuma I iedaļas A punktu groza šādi:
i) punkta ievadtekstu un 1. un 2. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
“Ievērojot C–F punktu, katrai finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāsniedz savas jurisdikcijas (dalībvalsts vai Andoras) kompetentajai iestādei attiecībā uz šādas finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, katru kontu, par kuru jāsniedz ziņojums:
1. šāda informācija:
a) katras personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā konta turētāja, vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese, rezidences jurisdikcija(-as) (dalībvalsts vai Andora), NMIN un dzimšanas datums un vieta (fiziskas personas gadījumā), kā arī norāde par to, vai konta turētājs ir iesniedzis derīgu pašapliecinājumu;
b) jebkuras tādas vienības gadījumā, kas ir konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar V, VI un VII iedaļu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas kontrolējošās personas, kas ir persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – vienības nosaukums, adrese, rezidences jurisdikcija(-as) (dalībvalsts, Andora vai cita jurisdikcija) un NMIN, kā arī katras personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, uzvārds, adrese, rezidences jurisdikcija(-as) (dalībvalsts vai Andora), NMIN un dzimšanas datums un vieta, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir vienības kontrolējošā persona, un norāde par to, vai attiecībā uz katru personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir iesniegts derīgs pašapliecinājums; un
c) norāde, vai konts ir kopīgs konts, norādot arī kopīgā konta turētāju skaitu;
2. konta numurs (vai funkcionāls ekvivalents, ja konta numura nav), konta veids un tas, vai konts ir iepriekšpastāvējis konts vai jauns konts;”;
ii) punkta 6. apakšpunkta beigās vārdu “un” svītro;
iii) pēc punkta 6. apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:
“6.a) gadījumā, ja ieguldījumu vienībā, kas ir juridisks veidojums, tiek turēta līdzdalības daļa kapitālā, – veicamais(-ie) pienākums(-i), kas personu, par kuru jāsniedz ziņojums, padara par līdzdalības daļas kapitālā turētāju; un”;
b) pielikuma I iedaļas C punktu aizstāj ar šādu:
“C. Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta attiecībā uz katru kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ja šāds konts ir iepriekšpastāvējis konts, nav jāziņo NMIN vai dzimšanas datums gadījumos, kad šāds(-i) NMIN vai dzimšanas datums nav finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā un šādai finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai jebkuru Eiropas Savienības juridisko instrumentu (attiecīgā gadījumā) nav citādi noteikts pienākums tos vākt. Taču finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums veltīt visas nepieciešamās pūles, lai iegūtu NMIN vai dzimšanas datumu attiecībā uz iepriekšpastāvējušiem kontiem līdz otra kalendārā gada, kas seko gadam, kurā iepriekšpastāvējuši konti tika identificēti kā konti, par kuriem jāsniedz ziņojums, beigām, un ikreiz, kad tai ir jāatjaunina informācija par iepriekšpastāvējušu kontu, ievērojot savas valsts procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un principa “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.”;
c) pielikuma I iedaļā pievieno šādu punktu:
“F. Neatkarīgi no A punkta 5. apakšpunkta b) punkta un ja vien finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz kādu skaidri noteiktu kontu grupu nav izvēlējusies citādi, bruto ieņēmumi no finanšu aktīvu pārdošanas vai izpirkšanas nav jāziņo, ciktāl finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, par šādiem bruto ieņēmumiem no šādu finanšu aktīvu pārdošanas vai izpirkšanas ziņo saskaņā ar Kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu.”;
d) pielikuma VI iedaļas A punkta 2. apakšpunkta b) punktu aizstāj ar šādu:
“b) Konta turētāja kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu konta turētāja kontrolējošās personas, finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var izmantot informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un principa “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, ja šādas procedūras atbilst FATF 2012. gada ieteikumiem. Ja finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav juridiski noteikts pienākums piemērot FATF 2012. gada ieteikumiem atbilstošas procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un principa “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, tai kontrolējošo personu noteikšanai ir jāpiemēro pēc būtības līdzīgas procedūras.”;
e) pielikuma VII iedaļā pēc A punkta iekļauj šādu punktu:
“Aa. Pašapliecinājuma pagaidu neesamība. Izņēmuma gadījumos, kad finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar laikus saņemt pašapliecinājumu par jaunu kontu, lai izpildītu pienācīgas pārbaudes un ziņošanas pienākumus attiecībā uz pārskata periodu, kurā konts ticis atvērts, finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro pienācīgas pārbaudes procedūras attiecībā uz iepriekšpastāvējušiem kontiem, līdz šāds pašapliecinājums tiek saņemts un apstiprināts.”;
f) pielikuma VIII iedaļas A punkta 5.–7. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
“5. “Noguldījumu iestāde” ir jebkura vienība, kas:
a) pieņem noguldījumus parastā banku darbības vai līdzīgas darījumdarbības gaitā; vai
b) tur norādītus elektroniskās naudas produktus vai centrālās bankas digitālās valūtas klientu uzdevumā;
6. “Ieguldījumu vienība” ir jebkura vienība:
a) kuras darījumdarbība galvenokārt ir saistīta ar vienu vai vairākām šādām darbībām vai operācijām klienta uzdevumā vai vārdā:
i) tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem u. c.); ārvalstu valūtu maiņa; valūtas kursa, procentu likmju un indeksa instrumenti; pārvedami vērtspapīri; vai tirdzniecība ar preču nākotnes līgumiem;
ii) individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība; vai
iii) citāda finanšu aktīvu, naudas vai attiecīgu kriptoaktīvu ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā; vai
b) kuras bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu vai kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja vienību pārvalda cita vienība, kas ir noguldījumu iestāde, turētājiestāde, norādīta apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu vienība, kas aprakstīta A punkta 6. apakšpunkta a) punktā.
Uzskata, ka vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas A punkta 6. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu vai kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību A punkta 6. apakšpunkta b) punkta nozīmē, ja vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, veido vismaz 50 % no vienības bruto ienākumiem īsākajā no šādiem laikposmiem: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tā gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana; vai ii) vienības pastāvēšanas laikposmā. A punkta 6. apakšpunkta a) punkta iii) apakšpunkta vajadzībām termins “citāda finanšu aktīvu, naudas vai attiecīgu kriptoaktīvu ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā” neietver tādu pakalpojumu sniegšanu klientu uzdevumā vai klientu vārdā, ar kuriem veic maiņas darījumus. Termins “ieguldījumu vienība” neietver vienību, kas ir aktīva nefinanšu vienība, jo minētā vienība atbilst jebkuram no D punkta 9. apakšpunkta d)–g) punkta kritērijiem.
Šo apakšpunktu interpretē saskaņā ar līdzīgu formulējumu “finanšu iestādes” definīcijā Finanšu darījumu darba grupas ieteikumos;
7. Termins “finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piemēram, kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā; vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), apdrošināšanas līgumus vai anuitātes līgumus, vai jebkādu līdzdalību (citstarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, kriptoaktīvos, par kuriem jāsniedz ziņojumi, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, apdrošināšanas līgumos vai anuitātes līgumos. Termins “finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamā īpašumā.”;
g) pielikuma VIII iedaļā pēc A punkta 8. apakšpunkta pievieno šādus apakšpunktus:
“9. Termins “norādīts elektroniskās naudas produkts” apzīmē jebkuru produktu, kas ir:
a) digitāls vienotas bezseguma valūtas attēlojums;
b) izsniegts, saņemot līdzekļus maksājumu darījumu veikšanai;
c) pārstāvēts ar tādu prasījumu pret emitentu, kurš ir denominēts tajā pašā bezseguma valūtā;
d) saņemts kā maksājums, un to ir saņēmusi fiziska vai juridiska persona, kas nav emitents; un
e) dzēšams pēc produkta turētāja pieprasījuma jebkurā laikā saskaņā ar emitentam izvirzītajām regulatīvām prasībām un par tādu pašu bezseguma valūtas nominālvērtību.
Termins “norādīts elektroniskās naudas produkts” neietver produktu, kas izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot naudas līdzekļu pārvešanu no klienta citai personai saskaņā ar klienta norādījumiem. Produkts nav izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot līdzekļu pārvešanu, ja pārvedumu veicošās vienības parastajā darbībā ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc norādījumu saņemšanas par pārveduma veikšanu, vai, ja norādījumi netiek saņemti, ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc līdzekļu saņemšanas.
10. Termins “centrālās bankas digitālā valūta” apzīmē jebkuru digitālu bezseguma valūtu, ko emitējusi centrālā banka vai cita monetārā iestāde.
11. Termins “bezseguma valūta” apzīmē jurisdikcijas oficiālo valūtu, ko emitē jurisdikcija vai jurisdikcijas norīkota centrālā banka vai monetārā iestāde un kas pieejama kā fiziskas banknotes vai monētas vai kā nauda dažādās digitālās formās, tajā skaitā banku rezerves un centrālās bankas digitālās valūtas. Šis termins ietver arī komercbanku naudu un elektroniskās naudas produktus (arī norādītus elektroniskās naudas produktus).
12. Termins “kriptoaktīvs” apzīmē digitālu vērtības atveidojumu, kura pamatā ir kriptogrāfiski nodrošināta sadalītā virsgrāmata vai līdzīga tehnoloģija darījumu validēšanai un nodrošināšanai.
13. Termins “kriptoaktīvs, par kuru jāsniedz ziņojums” apzīmē jebkuru kriptoaktīvu, kas nav centrālās bankas digitālā valūta, norādīts elektroniskās naudas produkts vai jebkurš kriptoaktīvs, attiecībā uz kuru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir pienācīgi noteicis, ka to nevar izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem.
14. Termins “maiņas darījums” apzīmē jebkuru:
a) maiņu ar attiecīgiem kriptoaktīviem un bezseguma valūtām; un
b) maiņu ar vienu vai vairākiem attiecīgo kriptoaktīvu veidiem.”;
h) pielikuma VIII iedaļas B punkta 1. apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:
“a) valdības vienība, starptautiska organizācija vai centrālā banka, izņemot:
i) attiecībā uz maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no tādas komerciālas finanšu darbības, kas atbilst darbībām, kuras veic norādīta apdrošināšanas sabiedrība, turētājiestāde vai noguldījumu iestāde; vai
ii) attiecībā uz centrālās bankas digitālo valūtu uzturēšanas darbību kontu turētājiem, kas nav finanšu iestādes, valdības vienības, starptautiskas organizācijas vai centrālās bankas;”;
i) pielikuma VIII iedaļas C punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“2. “Noguldījumu konts” ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, krājkonts, termiņa konts vai krājaizdevuma konts, vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments un kuru uztur noguldījumu iestāde. Noguldījumu konts ietver arī:
a) summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai citu līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus;
b) kontu vai nosacīto kontu, kurā ieskaitīti visi norādīti elektroniskās naudas produkti, kas tiek turēti klienta labā; un
c) kontu, kurā klienta labā tiek turēta viena vai vairākas centrālās bankas digitālās valūtas.”;
j) pielikuma VIII iedaļas C punkta 9. apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:
“a) finanšu konts, ko finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uztur 31. decembrī pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā, vai, ja kontu uzskata par finanšu kontu, pamatojoties tikai uz šā nolīguma grozījumiem, kas izdarīti ar [parakstīšanas datums] grozījumu protokolu, 31. decembrī pirms minētā grozījumu protokola stāšanās spēkā.”;
k) pielikuma VIII iedaļas C punkta 10. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“10. “Jauns konts” ir finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, uzturēts finanšu konts, kas atvērts 2016. gada 12. februāra grozījumu protokola spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, vai, ja kontu uzskata par finanšu kontu, pamatojoties tikai uz šā nolīguma grozījumiem, kas izdarīti ar [parakstīšanas datums] grozījumu protokolu, minētā grozījumu protokola spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, ja vien kontu neuzskata par iepriekšpastāvējušu kontu saskaņā ar C punkta 9. apakšpunktā iekļauto paplašināto iepriekšpastāvējuša konta definīciju.”;
l) pielikuma VIII iedaļā pēc C punkta 17. apakšpunkta e) punkta iv) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:
“v) uzņēmuma dibināšana vai kapitāla palielināšana, ja konts atbilst šādām prasībām:
— konts tiek izmantots tikai tāda kapitāla noguldīšanai, ko paredzēts izmantot uzņēmuma dibināšanai vai kapitāla palielināšanai, kā noteikts likumā;
— visas kontā turētās summas tiek bloķētas līdz brīdim, kad finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saņem neatkarīgu apstiprinājumu par nodibināšanu vai kapitāla palielināšanu;
— konts pēc dibināšanas vai kapitāla palielināšanas tiek slēgts vai pārveidots par kontu uz uzņēmuma vārda;
— visi atmaksājumi, kas izriet no neveiksmīga nodibinājuma vai kapitāla palielinājuma, atskaitot pakalpojumu sniedzēja un tamlīdzīgas maksas, tiek veikti tikai tām personām, kuras iemaksājušas summas; un
— konts nav izveidots pirms vairāk nekā 12 mēnešiem.”;
m) pielikuma VIII iedaļā pēc C punkta 17. apakšpunkta e) punkta iekļauj šādu punktu:
“ea) noguldījumu konts, kurā ir visi norādītie elektroniskās naudas produkti, kas tiek turēti klienta labā, ja slīdošā vidējā 90 dienu kopējā konta bilance vai vērtība dienas beigās jebkurā 90 secīgu dienu periodā nepārsniedz 10 000 USD vai līdzvērtīgu summu, kas izteikta katras dalībvalsts vai Andoras valūtā, nevienā kalendārā gada vai cita atbilstoša pārskata perioda dienā.”;
n) pielikuma VIII iedaļas D punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“2. “Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, persona, kas nav: i) vienība, kuras akcijas regulāri tirgo vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos; ii) jebkura vienība, kas ir i) punktā aprakstītās vienības saistītā vienība; iii) valdības vienība; iv) starptautiska organizācija; v) centrālā banka; vai vi) finanšu iestāde.”;
o) pielikuma VIII iedaļas D punkta 5. apakšpunkta c) punktu aizstāj ar šādu:
“c) jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko attiecīgā dalībvalsts vai Andora, atkarībā no konteksta, ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā cita jurisdikcija sniegs I iedaļā norādīto informāciju; un ii) kas ir norādīta minētās dalībvalsts vai Andoras publicētajā sarakstā;”
p) pielikuma VIII iedaļā pēc E punkta 6. apakšpunkta pievieno šādu apakšpunktu:
“7. “Valdības verifikācijas pakalpojums” ir elektronisks process, ko jurisdikcija, par kuru jāsniedz ziņojums, dara pieejamu finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, lai pārliecinātos par konta turētāja vai kontrolējošās personas identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām.”;
q) pēc pielikuma IX iedaļas pievieno šādu iedaļu:
“X iedaļa
PĀREJAS PASĀKUMI
Neatkarīgi no I iedaļas A punkta 1. apakšpunkta b) punkta un A punkta 6.a) apakšpunkta attiecībā uz katru kontu, par kuru jāsniedz ziņojums un kuru finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uztur 31. decembrī pirms [parakstīšanas datums] grozījumu protokola spēkā stāšanās dienas, un par pārskata periodiem, kas beidzas otrajā kalendārajā gadā pēc šāda datuma, informācija par veicamo(-ajiem) pienākumu(-iem), kura(-u) dēļ katra persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir vienības kontrolējošā persona vai līdzdalības daļu kapitālā turētāja, ir jāziņo tikai tad, ja šāda informācija ir pieejama finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski pārmeklējamos datos.”;
6) nolīguma III pielikuma ac) punktu svītro;
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šis grozījumu protokols jāratificē vai jāapstiprina Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to procedūrām. Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo par šo procedūru pabeigšanu. Šis grozījumu protokols stājas spēkā pirmajā janvārī pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, šā grozījumu protokola 1. panta 2. punktu, 3. punkta b) apakšpunktu un 5. punkta c) apakšpunktu piemēro no dienas, kad Andoras Firstiste sāk piemērot KAZS ar visām dalībvalstīm.
3. pants
Valodas
Šis grozījumu protokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, katalāņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.
TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo grozījumu protokolu.
[Vieta], divtūkstoš divdesmit piektā gada [datums].
Eiropas Savienības vārdā –
Andoras Firstistes vārdā –
LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU DEKLARĀCIJAS
LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR GROZĪJUMU PROTOKOLA STĀŠANOS SPĒKĀ
Līgumslēdzējas puses paziņo, ka tās sagaida, ka Andoras konstitucionālās prasības un Eiropas Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz starptautisku nolīgumu slēgšanu tiks laikus izpildītas, lai grozījumu protokols varētu stāties spēkā 2026. gada pirmajā janvārī. Tās veiks visus iespējamos pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi.
LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMU UN TĀ PIELIKUMIEM
Līgumslēdzējas puses attiecībā uz nolīguma un tā pielikumu, kas grozīti ar [parakstīšanas datums] grozījumu protokolu, īstenošanu vienojas, ka ESAO Kompetentās iestādes nolīguma parauga un Kopējā ziņošanas standarta piezīmēm, kā arī ESAO Kompetentās iestādes nolīguma parauga 2023. gada papildinājuma un Kopējā ziņošanas standarta 2023. gada atjauninājuma piezīmēm ir jābūt ilustrācijas vai interpretācijas avotam, lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu.
LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 5. PANTU
Līgumslēdzējas puses vienojas, ka nolīguma 5. pants ir saskaņots ar jaunāko ESAO standartu par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā, kas noteikts ESAO Nodokļu paraugkonvencijas 26. pantā. Tādēļ Līgumslēdzējas puses attiecībā uz 5. panta īstenošanu vienojas, ka interpretācijas avotam ir jābūt piezīmei par 26. pantu ESAO Paraugkonvencijā par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam.
Padomes Direktīva 2003/48/EK (2003. gada 3. jūnijs) par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (ES OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.).
ES OV L 359, 4.12.2004., 33. lpp.
ES OV L 268, 1.10.2016., 40. lpp.
Padomes Direktīva (ES) 2023/2226 (2023. gada 17. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (ES OV L, 24.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/2226/oj)
Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (ES OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).
2021. gada 28. oktobra Kvalificēts Likums Nr. 29/2021 par personas datu aizsardzību (BOPA Nr. 119, 2021. gads (2021. gada 17. novembris)), kas grozīts ar 2024. gada 15. jūlija Kvalificēto Likumu Nr. 12/2024, ar ko groza Kvalificēto Likumu Nr. 29/2021 par personas datu aizsardzību (BOPA Nr. 87, 2024. gads (2024. gada 7. augusts)).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (ES OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Komisijas Lēmums 2010/625/ES (2010. gada 19. oktobris) par personas datu pienācīgu aizsardzību Andorā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (ES OV L 277, 21.10.2010., 27. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (ES OV L 281, 28.11.1995., 31. lpp.).
52024 D C0007 – COM/2024/7 final.