(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 15. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ēģiptes un Amerikas Savienoto Valstu (“attiecīgās valstis”) izcelsmes suspensijas polivinilhlorīda (“S-PVC”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2023. gada 2. oktobrī iesniedza Polivinilhlorīda tirdzniecības komiteja (“sūdzības iesniedzēji”). Sūdzība tika iesniegta S-PVC Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2024. gada 14. jūnijā ieinteresētajām personām sniedza ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir pietiekamas, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu pareizību.

(4)

Komisija no ieinteresētajām personām saņēma vairākas piezīmes.

(5)

Foamalite Ltd (“Foamalite”), S-PVC lietotājs, kas atrodas Īrijā, pauda bažas par “Īrijai specifisku problēmu”, proti, tā galvenais konkurents atrodas Ziemeļīrijā un var importēt S-PVC ar zemākiem nodokļiem, un tam nākas saskarties ar lielāku konkurenci, ko rada ārpussavienības, jo īpaši Turcijas, lietotājs. Foamalite aptuveni trešdaļu savas produkcijas eksportē uz vietām ārpus Savienības, lielu daļu – uz Apvienoto Karalisti. Komisija norāda, ka, izmantojot Savienības ievešanas pārstrādei procedūru, S-PVC varētu importēt bez nodokļiem, ja apstrādātā prece tiktu reeksportēta. Tas nodrošinātu, ka maksājumi neietekmē Foamalite konkurētspēju ārpus Savienības. Attiecībā uz konkurenci ar konkurentu, kas atrodas Ziemeļīrijā, Komisija norādīja, ka saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas Protokola par Īriju/Ziemeļīriju (3) 5. pantu Savienībā uz konkurentu Ziemeļīrijā attieksies tādi paši pasākumi kā uz Foamalite.

(6)

Komisija paskaidroja, ka TCI Sanmar un Foamalite piezīmes neattiecas uz pamatā esošo dempinga un kaitējuma aprēķinu pareizību pamatregulas 19.a panta nozīmē. Tāpēc Komisija pagaidu regulā šīs piezīmes neizskatīja. Tomēr šīs piezīmes ir izskatītas turpmāk 35. un 36. apsvērumā.

(7)

ASV ražotājs Formosa Plastics Corporation (“Formosa”) apgalvoja, ka Komisija savos aprēķinos ir pieļāvusi vairākas pārrakstīšanās kļūdas. Šīs piezīmes ir aplūkotas turpmāk 60. apsvērumā.

(8)

2024. gada jūlijā Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1896 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrēta Ēģiptes un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes polivinilhlorīda (“PVC”) importam.

(9)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas Ēģiptes valdība un Amerikas Savienoto Valstu valdība, TCI Sanmar Chemicals S.A.E. (“TCI Sanmar”), Formosa, Oxy Vinyls, LP (“Oxy Vinyls”), Westlake Corporation (“Westlake”) un sūdzības iesniedzēji pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, kurā darīja zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(10)

Ieinteresētajām personām, kas to lūdza, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. 2024. gada 3. oktobrī tika uzklausīts Oxy Vinyls.

(11)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus pagaidu secinājumus.

(12)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ēģiptes un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes S-PVC importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Noteiktajā termiņā piezīmes iesniedza Amerikas Savienoto Valstu valdība, TCI Sanmar, Formosa, Oxy Vinyls, Westlake, Shin-tech, Tricon Dry Chemicals un Eiropas PVC logu profilu asociācija (European PVC Window Profiles Association – EPPA).

(13)

Piezīmes, kas tika iesniegtas par pagaidu regulu un ko attiecīgās ieinteresētās personas bez jauniem būtiskiem elementiem atkārtoja savās piezīmēs par galīgo izpausto informāciju, šajā regulā ir aplūkotas vienu reizi.

(14)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija no Ēģiptes un ASV valdības un Formosa saņēma piezīmes par Savienības ražotāju izlases reprezentativitāti. Ieinteresētās personas šaubījās par to, vai Savienības izlase, kas pārstāvēja aptuveni 25 % no aplēstā S-PVC ražošanas apjoma un 26 % no Savienības pārdošanas apjoma, ir reprezentatīva. ASV valdība šajā saistībā atsaucās uz PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā EC – Fasteners, kurā konstatēts, ka iekšzemes ražošanas nozare, kurā ietilpst 27 % no līdzīgā ražojuma kopējā aplēstā ražošanas apjoma, neatbilst kvantitatīvajai robežvērtībai un nav saskaņā ar PTO Antidempinga nolīguma (“ADA”) 4.1. pantu (5).

(15)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka neviena no ieinteresētajām personām neiesniedza piezīmes par Savienības ražotāju izlasi, kad par to tika paziņots procedūras sākšanas posmā. Otrkārt, ASV valdības minētā lieta attiecas uz “lielākās daļas” definīciju un procedūras sākšanu saskaņā ar attiecīgi ADA 4.1. un 5.4. pantu, nevis uz atlasi. Tātad minētie panti izlases veidošanai nav piemērojami. Tāpēc šī piezīme tika noraidīta.

(16)

ASV valdība arī prasīja Komisijai skaidrojumu par to, kā tā izveidojusi izlasi. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu (6), Komisija, sākot izmeklēšanu, izveidoja provizorisku izlasi un informāciju par to varēja atrast lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām (7). Piezīmē lietas materiālos bija norādīts izlasē iekļauto uzņēmumu nosaukums un to atlasei izmantotie kritēriji, t. i., līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoms ES izmeklēšanas periodā. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja izteikt piezīmes par provizorisko izlasi. Komisija nekādas piezīmes nesaņēma un apstiprināja provizorisko izlasi.

(17)

ASV valdībai un Formosa arī nebija skaidrs, kāpēc izlasē ir iekļauti divi pārstrādātāji. INOVYN Manufacturing Belgium SA un Vynova Wilhelmshaven GmbH tiešām ražo S-PVC saskaņā ar pārstrādes līgumiem. Komisija uzskata, ka S-PVC ražošana saskaņā ar pārstrādes līgumu nenozīmē, ka šie divi izlasē iekļautie subjekti nav ražotāji, bet drīzāk nozīmē pretējo. Turklāt, kā Savienības ražošanas nozare norādīja atbildē uz šīm piezīmēm, pārstrādātāju iekļaušana bija nepieciešama, lai aptvertu dažādos Savienībā pastāvošos uzņēmējdarbības modeļus. Abi subjekti, kas ražo S-PVC saskaņā ar pārstrādes līgumiem, ir vieni no lielākajiem S-PVC ražotājiem Savienībā. Pretēji ASV valdības apgalvotajam, Komisija ņēma vērā visas ražotāju ražošanas izmaksas, šajā nolūkā ieguvusi piekļuvi uzņēmēju grāmatvedības uzskaitei.

(18)

Formosa arī apgalvoja, ka publiski pieejamajos lietas materiālos nebija pietiekamas informācijas par to, kāda tieši bija vienošanās starp pārstrādātājiem un to uzņēmējiem, lai ieinteresētās personas varētu novērtēt izlases reprezentativitāti.

(19)

Tomēr Formosa neiesniedza piezīmes par ierosināto Savienības ražošanas nozares izlasi, kad tā tika darīta pieejama publiski pieejamajos lietas materiālos, un arī nesniedza piezīmes par ieinteresētajām personām pieejamo lietas materiālu pilnīgumu izmeklēšanas gaitā. Katrā ziņā publiski pieejamajos izmeklēšanas lietas materiālos iekļautā informācija bija pietiekama, lai jau agrākā procedūras posmā varētu identificēt pārstrādātājus, tai skaitā informācija par to dažādajām pārdošanas struktūrām, tātad ieinteresētās personas varēja novērtēt izlases reprezentativitāti. Tāpēc šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(20)

ASV valdība un Formosa apgalvoja, ka Komisija, veidojot izlasi, nav ņēmusi vērā Savienības ražošanas nozares ģeogrāfisko sadalījumu. Atbildot uz šo piezīmi, Komisija atkārtoti norādīja, ka Savienības ražotāju izlase ir izveidota pilnīgā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, jo to veido trīs Savienības ražotāji, kas pēc ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma Savienībā ir vislielākie. Turklāt katrs šis Savienības ražotājs atrodas citā dalībvalstī (Beļģijā, Vācijā vai Nīderlandē), nodrošinot labu ģeogrāfisko sadalījumu, ņemot vērā ražojošo dalībvalstu nozīmīgumu. Tāpēc šīs piezīmes tiek noraidītas.

(21)

Tātad piezīmes par Savienības izlases reprezentativitāti tika noraidītas.

(22)

Tā kā citu piezīmju par atlasi nav, tiek apstiprināts pagaidu regulas 8. līdz 15. apsvērums.

(23)

Tā kā piezīmju nav, tiek apstiprināts pagaidu regulas 16. apsvērums.

(24)

ASV valdība kritizēja to, ka sūdzības iesniedzēji dokumentus “pārmērīgi izrediģējuši”, kas, pēc ASV domām, traucēja ASV ieinteresētajām personām sniegt piezīmes par sūdzības galvenajiem elementiem. Tas būtu PTO Antidempinga nolīguma 6.4. un 6.5. panta pārkāpums.

(25)

Komisija analizēja šo jautājumu. Tā konstatēja, ka ASV valdība, norādot, ka “visi sūdzības pielikumi ir pilnīgi konfidenciāli”, lai gan tā nav tiesa, nav pareizi atspoguļojusi situāciju. Daudzu pielikumu atklātā versija ir identiska konfidenciālajai versijai. Daudzu citu pielikumu nekonfidenciālā versija atbilstoši atspoguļo to konfidenciālajā versijā sniegto informāciju, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma sensitīvo informāciju. Dažos īpašos gadījumos attiecīgās informācijas būtības dēļ nekonfidenciālu kopsavilkumu sniegt nebija iespējams. Šādos gadījumos persona(-as), kas sniedza attiecīgo informāciju, to pamatoja un Komisija novērtēja un apstiprināja prasību pēc konfidencialitātes. Tāpēc Komisija secināja, ka sūdzības nekonfidenciālā versija atbilst pamatregulas 19. panta 2. punkta un PTO Antidempinga nolīguma 6.4. un 6.5. panta noteikumiem.

(26)

ASV valdība kritizēja arī to, ka Komisija nav ņēmusi vērā Oxy Vinyls piezīmes par to, ka ES ražošanas nozares iesniegtie materiāli ir pārmērīgi rediģēti. Šajā saistībā jānorāda, ka pēc Oxy Vinyls piezīmju saņemšanas Komisija sazinājās ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju, kurš pēc tam Komisijas noteiktajā termiņā iesniedza savu atbilžu uz anketas jautājumiem pārskatītu nekonfidenciālo versiju.

(27)

Ņemot vērā iepriekš aprakstītos secinājumus, tiek apstiprināts pagaidu regulas 17. līdz 29. apsvērums.

(28)

No ASV valdības un Formosa tika saņemtas piezīmes par ierobežotajiem pagarinājumiem, kas piešķirti ražotājiem eksportētājiem, lai tie varētu atbildēt uz antidempinga anketas jautājumiem, un par elastības trūkumu pārbaudes grafika noteikšanā – abi šie aspekti esot radījuši nevajadzīgas grūtības ASV respondentiem. Lai pamatotu šos apgalvojumus, ASV valdība norādīja uz intervālu starp pagarināto termiņu atbilžu sniegšanai uz anketas jautājumiem un pagaidu pasākumu noteikšanu un starp pārbaudes uz vietas veikšanu un šīs pārbaudes ziņojuma izdošanu.

(29)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus un uzskatīja, ka minētie piemēri nav būtiski, jo tā atbildēšanai uz anketas jautājumiem ražotājiem eksportētājiem bija devusi laiku, kas – Komisijas brīvdienu dēļ – bija ilgāks nekā paziņojumā par procedūras sākšanu norādītās 37 dienas, un pārbaudes grafiku tā bija noteikusi rūpīgi, cik vien praktiski iespējams ņemot vērā ražotāju eksportētāju vēlmes. Tā arī norādīja, ka viss izmeklēšanas process ir laikietilpīgs un ka ražotājiem eksportētājiem pēc atbilžu iesniegšanas uz anketas jautājumiem tika dotas vēl vairākas iespējas sniegt trūkstošos un/vai papildu datus līdz pat pārbaudēm uz vietas un arī pašās pārbaudēs.

(30)

Tā kā citu piezīmju nav, tiek apstiprināts pagaidu regulas 30. un 31. apsvērums.

(31)

Oxy Vinyls norādīja, ka Komisija izmeklēšanas periodu ir izvēlējusies tā, lai izmeklēšanā tiktu gūts ASV eksportētājiem sliktākais iespējamais iznākums no kaitējuma skatpunkta, kā to atspoguļo delta koeficients starp ASV un Savienības līgumcenām. Komisija norādīja, ka izmeklēšanas periods tika izvēlēts saskaņā ar tās pastāvīgo praksi un pamatregulas 6. panta 1. punktu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(32)

Tā kā citu piezīmju nav, tiek apstiprināts pagaidu regulas 32. apsvērums.

(33)

Tā kā piezīmju nav, Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 33.–38. apsvērumā.

(34)

Tā kā citu piezīmju nav, Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 50.–58. apsvērumā.

(35)

TCI Sanmar apgalvoja, ka aprēķinos ir ieviesusies būtiska kļūda, tāpēc ka paziņotās CIF vērtības, ko Komisija izmantojusi, nav cenas līdz Savienības robežai, jo pārdošanas tabulās nebija uzrādītas transporta izmaksas un saistītās izmaksas visiem darījumiem, kas veikti par FAS vai FCA cenām.

(36)

Komisija norāda, ka saskaņā ar tās pastāvīgo praksi un lai savāktu datus, kas vajadzīgi eksporta cenu un dempinga starpību novērtēšanai saskaņā ar piemērojamajiem pamatregulas noteikumiem, ražotājiem eksportētājiem par katru eksporta darījumu ir jāziņo ne tikai faktiskā rēķina cena, bet arī atsevišķa CIF cena par to pašu darījumu. Ja pamatā esošā darījuma piegādes nosacījums nav CIF, ražotājam eksportētājam ir jāaplēš šī CIF vērtība. Faktiski šajā lietā Komisija pamatojās uz TCI Sanmar norādītajām CIF vērtībām. Ja pamatā esošā darījuma piegādes nosacījums bija CIF, Komisija pielīdzināja TCI Sanmar kļūdaini paziņoto CIF vērtību faktiskajai rēķina vērtībai. Šī piezīme un Komisijas skaidrojums mutatis mutandis attiecas arī uz CIF cenu, kas izmantota kaitējuma starpības aprēķinā (sk. pagaidu regulas 129. un 130. apsvērumu).

(37)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas TCI Sanmar atkārtoja savas iepriekšējās piezīmes par šo jautājumu un apgalvoja, ka Komisija ir izmantojusi neatbilstošas CIF vērtības un ka turpmākā aprēķina kļūda radās daļēji tāpēc, ka Komisija bija prasījusi grozīt datus, ko TCI Sanmar bija sākotnēji sniedzis atbildēs uz anketas jautājumiem. TCI Sanmar piebilda, ka saskaņā ar Eurostat datiem CIF vērtība bija 926 EUR par tonnu un tā ir ievērojami lielāka nekā vērtība, ko Komisija izmantoja savos aprēķinos, arī tāpēc, ka Eurostat CIF vērtībās citu izmaksu starpā bija iekļauts tirgotāja uzcenojums, bet Komisijas izmantotajās CIF vērtībās tas nebija iekļauts.

(38)

Komisija paskaidro, ka saskaņā ar praksi, ko tā pastāvīgi piekopj lietu izskatīšanā, dati, ko atsevišķi uzņēmumi snieguši atbildēs uz anketas jautājumiem, arī atbildēs uz vēstulēm par nepilnībām, prevalē pār vispārīgiem un publiskiem statistikas datiem, jo īpaši, ja tos paredzēts izmantot aprēķinos par konkrēto uzņēmumu. Statistikas dati neattiecas uz konkrētu uzņēmumu un nav arī pieejami par katru darījumu atsevišķi. Komisija arī paskaidroja, ka par to, lai ziņotie dati būtu pareizi, galu galā atbild katra ieinteresētā persona, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(39)

Tā kā citu piezīmju nav, Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 59. un 60. apsvērumā.

(40)

Tiek atgādināts, ka pamatregulas 2. panta 10. punktā Komisijai ir prasīts normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināt taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdarīt korekcijas, ņemot vērā to faktoru atšķirības, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai i) tās norādītu EXW līmenī un ii) tās pielāgotu, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem tika apgalvots un pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(41)

Lai aprēķinātu normālo vērtību EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iepakošanas izmaksas.

(42)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un iepakošanas izmaksas. Korekcijas tika veiktas, ņemot vērā arī kredīta izmaksas, ja šīs izmaksas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību (sk. arī šīs regulas 47. apsvērumu un pagaidu regulas 67. apsvērumu).

(43)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas TCI Sanmar atkārtoja iepriekšējos apgalvojumus, norādot, ka normālās vērtības būtu jākoriģē uz leju, ņemot vērā valūtas krīzes ietekmi uz Ēģiptes ekonomiku izmeklēšanas periodā. Šajā nolūkā TCI Sanmar atsaucās uz pagaidu regulas 64. apsvērumu, kurā rezumēts iepriekšējs TCI Sanmar apgalvojums, kur būtībā bija teikts, ka dempinga aprēķināšanai attiecībā uz darījumiem, kas veikti izmeklēšanas periodā, t. i., no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim, jāizmanto Ēģiptes Centrālās bankas (“CBE”) 2024. gada 6. martā noteiktais valūtas kurss. TCI Sanmar piebilda, ka EGP devalvācijas pamatā esošie apstākļi liecina, ka izmeklēšanas periodā EGP patiesā vērtība bija ievērojami mazāka nekā publicētā CBE likme. Informācijā, ko TCI Sanmar bija iesniedzis pēc pagaidu informācijas izpaušanas, tas apgalvoja, ka Komisija pagaidu regulā nav pievērsusies TCI Sanmar argumentam.

(44)

Arī Ēģiptes valdība pēc pagaidu pasākumu publicēšanas iesniedza informāciju, kurā tā atsaucās uz 43. apsvērumā izklāstīto TCI Sanmar apgalvojumu un piebilda, ka iesniegtajiem pierādījumiem (2024. gada 6. marta valūtas kursa korekcija) šajā izmeklēšanā ir nozīme. Ēģiptes valdība iesniegtajā informācijā neskaidri atsaucās uz PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā Argentina – Ceramic Tiles, kurā PTO Apelācijas institūcija bija norādījusi, ka pēc izmeklēšanas perioda sniegti pierādījumi, kas ir tieši saistīti ar darījumiem izmeklēšanas periodā, nebūtu jānoraida kā nebūtiski.

(45)

Komisija atsaucas uz pagaidu regulas 65. un 66. apsvērumu, kur šīs piezīmes ir pilnībā izskatītas un atspēkotas. Komisija uzskatīja, ka Ēģiptes valdības apgalvojums ir kļūdains, jo CBE bija noteikusi piemērojamos valūtas kursus visā izmeklēšanas periodā un tāpēc darījumiem, kuri veikti minētajā izmeklēšanas periodā, būtu jāpiemēro tie valūtas kursi. Skaidrs, ka 2024. gada 6. martā noteiktais valūtas kurss nebūtu jāpiemēro darījumiem, kas veikti izmeklēšanas periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim. Šajā saistībā šķiet, ka TCI Sanmar ierosinātā valūtas kursa izmantošana neatbilst pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunkta prasībām.

(46)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas TCI Sanmar atkal apgalvoja, ka oficiālie valūtas kursi, ko Ēģiptes Centrālā banka (CBE) noteikusi izmeklēšanas periodam, neatspoguļo tirgus realitāti. Komisija norāda, ka atkārtoti paustais apgalvojums nevarēja mainīt Komisijas iepriekšējo novērtējumu, kas izklāstīts pagaidu regulas 65. un 66. apsvērumā un šīs regulas 45. apsvērumā.

(47)

TCI Sanmar bija iesniedzis vēl vienu apgalvojumu, kurš attiecās uz normālo vērtību un eksporta cenu salīdzinājumu un uz kuru Komisija atsaucās pagaidu regulas 67. apsvērumā. Tā kā pamatā esošie fakti bija sensitīvi, Komisija šā apgalvojuma izskatīšanas rezultātus darīja zināmus tikai TCI Sanmar.

(48)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas TCI Sanmar atkārtoja iepriekšējā apsvērumā minēto apgalvojumu attiecībā uz korekciju, kas saistīta ar kredīta izmaksām. Arī šajā gadījumā, tā kā pamatā esošie fakti bija sensitīvi, Komisija par šā apgalvojuma atspēkojumu informēja tikai TCI Sanmar.

(49)

Ēģiptes valdība atkārtoja 47. apsvērumā minēto TCI Sanmar apgalvojumu, tikai norādot, ka Ēģiptes eksportētāja TCI Sanmar eksporta cenas būtu jākoriģē uz augšu, pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem. Šā TCI Sanmar apgalvojuma mērķis bija panākt, ka eksporta cena tiek palielināta, taču pēc Komisijas veiktās apgalvojuma analīzes eksporta cena tika koriģēta uz leju. Ēģiptes valdība uzskatīja, ka Komisijas atteikums koriģēt TCI Sanmar eksporta cenas uz augšu ir pretrunā pamatregulas 2. panta 10. punktam, kurā ir paredzēts normālo vērtību un eksporta cenu taisnīgas salīdzināšanas princips. Šajā saistībā Ēģiptes valdība atsaucās uz PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā EU – Fasteners (China), kurā tika pausts atzinums par nepieciešamību veikt taisnīgu salīdzinājumu saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2.4. pantu.

(50)

Komisija apstiprina, ka tā ir nodrošinājusi taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ sīkāka informācija par to varēja tikt sniegta tikai TCI Sanmar.

(51)

Tā kā citu piezīmju nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 61. līdz 68. apsvērums.

(52)

Tā kā neviens apgalvojums par dempinga starpības aprēķinu netika pieņemts, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 72. apsvērums.

(53)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas (cena, apdrošināšana un vedmaksa) līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(54)

Atbildēs uz anketas jautājumiem Westlake norādīja hlora un kaustiskās sodas ražošanas konsolidētās izmaksas un atskaitīja ienākumus, kas gūti no kaustiskās sodas pārdošanas. Pagaidu posmā Komisija noraidīja šo korekciju. Šādas pieejas iemesli tika sīki izklāstīti uzņēmumam Westlake atsevišķi izpaustajā informācijā, un tie ir šādi:

(55)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Westlake apstrīdēja Komisijas pieeju šajā jautājumā. Tas apgalvoja, ka ir ļoti svarīgi atspoguļot reālo situāciju, proti, to, ka S-PVC un kaustiskās sodas ražošana ir savstarpēji saistīta un no tiem tiek gūta kopīga peļņa. Lai pamatotu šo apgalvojumu, tas atsaucās uz PVC ražošanas aprakstu, ko Komisija sniegusi savā lēmumā par izmeklēšanu apvienošanās lietā INEOS/Solvay/JV (8). Minētajā lēmumā Komisija kaustisko sodu raksturoja kā PVC ražošanas blakusproduktu.

(56)

Komisija vispirms norādīja, ka Westlake nav nācis klajā ar argumentiem, kas atspēkotu 54. apsvēruma ii) līdz iv) punktu, kuri bija iekļauti tam individuāli izpaustajā informācijā. Tas komentēja tikai v) punktu (un līdz ar to netieši arī i) punktu), norādot, ka nepiekrīt kaustiskās sodas uzskatīšanai par līdzproduktu. Westlake apgalvoja, ka kaustiskā soda drīzāk būtu jāuzskata par blakusproduktu, kā Komisija bija konstatējusi minētajā apvienošanās lietā veiktajā izmeklēšanā.

(57)

Attiecībā uz lietu INEOS/Solvay/JV Komisija norādīja, ka lēmumi, ko Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts pieņēmis izmeklēšanās apvienošanās lietās, nav saistoši tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanām, ko veic Tirdzniecības ģenerāldirektorāts saskaņā ar citu noteikumu kopumu. Katrā ziņā lietā INEOS/Solvay/JV publicētais lēmums patiesībā apstiprina, ka kaustiskā soda ir sāls un ūdens elektrolīzes blakusprodukts, nevis S-PVC ražošanas blakusprodukts. Tajā ir arī norādīts, ka kaustiskā soda ir ekonomiski nozīmīgākais blakusprodukts visā vertikālajā PVC ķēdē, nevis tikai S-PVC ražošanā (9).

(58)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Westlake apgalvojums par kaustiskās sodas korekciju tika noraidīts.

(59)

Formosa izteica vairākus apgalvojumus par normālās vērtības aprēķinu. Pirmais apgalvojums attiecās uz iespējamu kļūdu, ko Komisija esot pieļāvusi vispirms tad, kad tā iepriekšējas informācijas izpaušanas posmā pārskatīja Formosa rentabilitātes tabulā uzrādītos finanšu ienākumus un izdevumus, un pēc tam tad, kad tā pagaidu pasākumu noteikšanā neņēma vērā piezīmes, kas saņemtas no Formosa par šo pārskatīšanu. Otrā iespējamā kļūda attiecās uz tajā pašā tabulā norādīto ar transportu saistīto izmaksu novērtējumu. Trešais apgalvojums attiecās uz pārdošanas atlaižu izskatīšanu. Ceturtais apgalvojums attiecās uz pārdošanas, vispārējo un administratīvo izdevumu aprēķinu, kas tika veikts, lai noteiktu salikto normālo vērtību. Pēdējais apgalvojums attiecās uz metodiku, kas tika izmantota uzņēmuma rentablo pārdošanas apjomu aprēķināšanai dempinga aprēķinā.

(60)

Četri no šiem apgalvojumiem tika noraidīti, un viens tika pieņemts. To noraidīšanas un viena apgalvojuma pieņemšanas iemesli tika izpausti tikai pašam uzņēmumam, jo piezīmes nebija rezumētas publiski pieejamā versijā.

(61)

Tā kā citu piezīmju nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 73. līdz 81. apsvērums.

(62)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Formosa atkārtoja divus 59. apsvērumā minētos apgalvojumus par normālās vērtības aprēķinu, proti, apgalvojumu par pieprasījumu pārskatīt rentabilitātes tabulā norādīto finanšu ienākumu un izdevumu sadalījumu un apgalvojumu par to, pēc kādas metodikas Komisijai būtu jāaprēķina pārdošanas, vispārējo un administratīvo izdevumu procentuālā daļa.

(63)

Komisija noraidīja abus apgalvojumus, pamatojoties uz paskaidrojumiem, kas jau sniegti uzņēmumam Formosa2024. gada 29. oktobrī nosūtīto specifiskās informācijas izpaušanas dokumentu (10) III pielikumā. Īsi sakot, attiecībā uz pirmo apgalvojumu tiek norādīts, ka Komisija pamatojās uz pārbaudītiem skaitļiem. Attiecībā uz otro apgalvojumu Komisija apstiprināja, ka PVA izdevumu procentuālā daļa tika aprēķināta saskaņā ar iedibināto dempinga aprēķināšanas metodiku kā procentuālā daļa no EXW pārdošanas apgrozījuma, kas norādīts rentabilitātes tabulā.

(64)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 83. apsvērumā, gadījumos, kad pārdošana notikusi netieši – ar nesaistītu ASV tirgotāju starpniecību –, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu attiecīgais ražojums tika pārdots minētajiem tirgotājiem.

(65)

Westlake apgalvoja, ka laikā, kad ražojums tika pārdots šiem nesaistītajiem tirgotājiem, tas nezināja, vai un kādos apjomos konkrētās pārdotās preces bija paredzētas Savienībai. Tas apgalvoja, ka tāpēc šo pārdevumu cenas nebija specifiskas Savienības tirgum un nevar uzskatīt, ka šie pārdevumi atspoguļo eksportam uz Savienību piemērojamās cenas. Tāpēc tas apgalvoja, ka šos pārdevumus nebūtu vajadzējis ņemt vērā dempinga aprēķinā. Komisija atgādināja, ka izmeklēšanas gaitā tā bija ieguvusi informāciju, kas tai ļāva konstatēt, ka lielam skaitam darījumu, kuri veikti ar šiem nesaistītajiem tirgotājiem, galamērķis ir ES, un eksporta cenas aprēķinā tika iekļauti tikai tie darījumi, attiecībā uz kuriem bija iespējams konstatēt, ka to galamērķis ir ES. Apjomi, kuri pārdoti eksportam netieši un attiecībā uz kuriem nebija iespējams apstiprināt, ka to galamērķis ir ES, netika ņemti vērā dempinga aprēķinā. Komisija konstatēja, ka tam, vai Westlake zināja par šo eksportam pārdoto apjomu galamērķi laikā, kad tie tika pārdoti nesaistītajam iekšzemes tirgotājam, nav nozīmes. Fakti liecināja, ka šie pārdošanas darījumi bija pārdošana uz Savienību, tāpēc tie tika iekļauti dempinga aprēķinā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(66)

Tā kā citu piezīmju nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 82. un 83. apsvērums.

(67)

Tiek atgādināts, ka pamatregulas 2. panta 10. punktā Komisijai ir prasīts normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināt taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdarīt korekcijas, ņemot vērā to faktoru atšķirības, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai i) tās norādītu EXW līmenī un ii) tās pielāgotu, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem tika apgalvots un pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(68)

Lai aprēķinātu normālo vērtību EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā apstrādes un iekraušanas izdevumus, papildizdevumus, vedmaksu un apdrošināšanas izmaksas. Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, iepakošanas izdevumus, atlaides un citus atskaitījumus, ja piemērojams.

(69)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā apstrādes un iekraušanas izdevumus, papildizdevumus, vedmaksu un apdrošināšanas izmaksas. Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, iepakošanas izdevumus un atlaides, ja piemērojams.

(70)

Tā kā piezīmju nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 84. un 85. apsvērums.

(71)

Daļēji pieņemtā Formosa apgalvojuma dēļ tika nedaudz mainīta tā dempinga starpība, proti, no pagaidu regulas 87. apsvērumā norādītajiem 70,3 % tā palielinājās līdz 71,2 %.

(72)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas (cena, apdrošināšana un vedmaksa) līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(73)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Formosa apgalvoja, ka tas, ka vairāki kaitējuma rādītāji bija balstīti uz aplēsēm, rada šaubas par šo rādītāju ticamību.

(74)

Atbildot uz šo piezīmi, Komisija norādīja, ka tā kaitējuma novērtēšanas vajadzībām aplēsa makroekonomiskos rādītājus, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjomu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no izlasē iekļautajiem un izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem un Eurostat, kā būtībā paskaidrots pagaidu regulas 100. apsvērumā. Turklāt Formosa nenorādīja konkrētas problēmas šajās aplēsēs un arī nesniedza alternatīvas aplēses.

(75)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, šīs Formosa piezīmes tika noraidītas.

(76)

Tā kā piezīmju par šo iedaļu nav, tiek apstiprināts pagaidu regulas 92. un 93. apsvērums.

(77)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Westlake un Oxy Vinyls atkārtoja savu apgalvojumu, ka kaustiskās sodas radītie ieņēmumi un peļņa būtu jāņem vērā kaitējuma analīzē un ka S-PVC un kaustiskās sodas ražošana un tirgi ir savstarpēji saistīti. Konkrētāk, Oxy Vinyls apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamu pamatojumu tam, kāpēc tā noraidījusi apgalvojumu, ka kaitējuma novērtējumā būtu jāņem vērā arī kaustiskās sodas saimnieciskā darbība. Turklāt Westlake apgalvoja, ka S-PVC ražotāji, kas ir iesaistīti hlora ražošanā, gūst peļņu no šīm abām darbībām kopā.

(78)

Komisija norāda, ka Westlake un Oxy Vinyls nesniedza nekādus papildu pierādījumus, kas liktu apšaubīt pagaidu regulas 97. apsvērumā izklāstītos konstatējumus un iepriekš 55.–58. apsvērumā izskaidrotos pagaidu konstatējumus. Katrā ziņā Komisija atgādina, ka ne visi Savienības ražotāji ir iesaistīti hlora ražošanā. Turklāt S-PVC un kaustiskā soda ir hlora-sārmu procesa līdzprodukti un kaustiskā soda nav S-PVC ražošanas līdzprodukts vai blakusprodukts, tāpēc tie būtu jāaplūko atsevišķi.

(79)

Oxy Vinyls piezīme, ka Komisija nav sniegusi pietiekamu pamatojumu tam, kāpēc tā atteikusies kaustisko sodu ņemt vērā kaitējuma analīzē, bija ļoti nekonkrēta, un tajā nebija norādīti attiecīgie faktori, kam šā noraidījuma dēļ būtu kāda ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Komisija nepiekrīt iepriekš minētajam Oxy Vinyls apgalvojumam turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Pagaidu regulas 96. un 97. apsvērumā Komisija skaidri izskaidroja izmeklējamā ražojuma ražošanas procesu, ko īsteno izlasē iekļautie dažādie Savienības ražotāji, un to, kāda nozīme tajā ir kaustiskajai sodai. Komisija šeit vēlreiz norāda, ka visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji iegādājās hloru no atsevišķām saistītām vai nesaistītām juridiskām personām. Tātad kaustiskās sodas ražošana bija nodalīta no S-PVC ražošanas procesa un neietekmēja izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksas vai rentabilitāti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Oxy Vinyls arī apgalvoja, ka Komisijai ir pienākums analizēt izmeklējamā ražojuma tirgus segmentāciju. Šajā saistībā Komisija, kā sīkāk paskaidrots pagaidu regulas 98. un 99. apsvērumā, konstatēja, ka S-PVC tirgus nav segmentēts. Šis ražotājs eksportētājs neiesniedza jaunus pierādījumus, kas liktu apšaubīt pagaidu secinājumu par tirgus segmentāciju, tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(80)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 94.–99. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(81)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Oxy Vinyls atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijai PVC nozare un kaustiskās sodas nozare būtu bijis jāuzskata par integrētām nozarēm un tāpēc kaitējuma novērtējumā tās būtu bijis jāizskata kopā. Lai pamatotu šo apgalvojumu, tas atsaucās galvenokārt uz PVC ražošanas aprakstu, ko Komisija sniegusi savā lēmumā par izmeklēšanu apvienošanās lietā INEOS/Solvay/JV.

(82)

Attiecībā uz iepriekš minēto Komisija saglabā nostāju, kas izklāstīta iepriekš 57. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(83)

Tā kā piezīmju par patēriņu Savienībā nav, tiek apstiprināti pagaidu regulas 100.–103. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(84)

Ēģiptes valdība, TCI Sanmar un Westlake apstrīdēja importa no Ēģiptes un ASV ietekmes kumulatīvo novērtējumu, jo to ieskatā importa no Ēģiptes tirgus daļa bija nenozīmīga. Pamatojot savu apgalvojumu, Westlake un TCI Sanmar atsaucās arī uz Tiesas spriedumu lietā Eurofer/Komisija (11), kurā Tiesa precizēja, ka pamatregulas 5. panta 7. punktā un 9. panta 3. punktā prasītais 1 % nav obligāts slieksnis, kura pārsniegšana liegtu Komisijai secināt, ka imports no konkrētas valsts ir nenozīmīgs.

(85)

Komisija atkārtoti norāda, ka ir izpildīti pamatregulas 3. panta 4. punkta nosacījumi. Komisija arī norāda, ka imports no attiecīgajām valstīm pārsniedza arī PTO Antidempinga nolīgumā noteikto nenozīmības slieksni (12). Komisija atgādināja, ka importa no Ēģiptes tirgus daļa izmeklēšanas periodā sasniedza 1,92 %, kas nepārprotami pārsniedz pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis slieksni. Turklāt lietā Eurofer/Komisija Tiesa norādīja, ka tirgus daļu, kas “nedaudz” pārsniedz 1 %, var uzskatīt par nenozīmīgu, un tādējādi deva Komisijai zināmu rīcības brīvību novērtēt, kas katrā lietā būtu uzskatāms par nenozīmīgu. Šajā izmeklēšanā 1,92 % tirgus daļa izmeklēšanas periodā nebija “nedaudz” lielāka par 1 % un tāpēc tika uzskatīts, ka tā nav nenozīmīga.

(86)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināts pagaidu regulas 104. līdz 107. apsvērums.

(87)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas TCI atkārtoja savu apgalvojumu par dekumulatīvu novērtējumu, atsaucoties uz Tiesas spriedumu lietā Eurofer/Komisija. Komisija uzskata, ka tā ir pienācīgi izskatījusi tā apgalvojumu, kā paskaidrots iepriekš 85. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(88)

Westlake apšaubīja metodiku, ko Komisija izvēlējusies ar KN kodu 3904 10 00 apzīmētā E-PVC importa apjoma aplēšanai. Konkrētāk, Westlake apšaubīja to, kā tika izdarīts secinājums, ka 4 % no importa apjoma, uz ko attiecas minētais KN kods, ir ES importētā E-PVC apjoms. Šajā saistībā, kā paskaidrots pagaidu regulas 102. apsvērumā, Komisija ar KN kodu 3904 10 00 apzīmētā importa sadalīšanā pa abiem PVC veidiem pamatojās uz sūdzībā iekļauto tirgus informāciju. Komisija arī atzīmē, ka Westlake nesniedza pierādījumus tam, ka Komisijas aplēses būtu nepareizas, un arī nenorādīja alternatīvu, piemērotāku E-PVC īpatsvara aprēķināšanas metodiku. Turklāt ar to vien, ka tiek paustas šaubas, nenorādot uz konkrētām problēmām, nepietiek, lai apšaubītu Komisijas pieeju, kas balstīta uz tirgus informāciju. Oxy Vinyls apgalvoja, ka imports par dempinga cenām no ASV ievērojami nepalielinājās, jo importam visā izmeklēšanas periodā bija tendence samazināties. Komisija norāda, ka šā argumenta pamatā ir ceturkšņa dati par importu no ASV izmeklēšanas periodā un, tā kā imports izmeklēšanas perioda pēdējā ceturksnī bija vismazākais, tas secināja, ka importam bija tendence samazināties. 1. tabulā ir parādīta importa attīstība pa ceturkšņiem. Visos četros izmeklēšanas perioda ceturkšņos imports no attiecīgajām valstīm bija lielāks nekā imports katrā iepriekšējā gada ceturksnī.

1. tabula

Importa apjomi no attiecīgajām valstīm (tonnās), attīstība pa ceturkšņiem

(89)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija noraida piezīmes un apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 108.–110. apsvērumā.

(90)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Oxy Vinyls apgalvoja, ka Komisija nav izskatījusi tā apgalvojumu par to, ka ASV imports, iespējams, tiek sūtīts caur ES dalībvalstīm uz Apvienoto Karalisti, kā rezultātā šajā procedūrā tika reģistrēti lielāki importa apjomi no ASV.

(91)

Komisija norādīja, ka no Eurostat izgūtie importa dati neietver preces, kas ievestas Savienības ostās un pārsūtītas uz citiem galamērķiem, izmantojot tranzīta procedūru, bet ietver preces, kas laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(92)

Oxy Vinyls arī apgalvoja, ka imports par dempinga cenām no ASV reāli nepieauga, bet tā palielinājums sakrita ar nepārvaramas varas periodiem, un tas liecina, ka ar šo importu vienkārši tika novērsts piedāvājuma deficīts Savienības tirgū.

(93)

Šajā saistībā Komisija konstatēja, ka lielākā daļa nepārvaramas varas notikumu notika attiecīgā perioda sākumā, proti, 2020. un 2021. gadā, un tāpēc ar tiem nevar izskaidrot izmeklēšanas periodā redzamo kaitējumu, kas radās pēc importa par dempinga cenām krasā pieauguma, kurš sākās 2022. gada otrajā pusē.

(94)

Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojumi, ko Oxy Vinyls paudis pēc galīgās informācijas izpaušanas, tika noraidīti.

(95)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas TCI Sanmar apgalvoja, ka ar to, ka izmeklēšanas periodā importa cenas bija zemākas par Savienības cenām, nepietiek, lai pierādītu, ka Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā ir nodarīts kaitējums. Uzņēmums aicināja Komisiju izmantot tādu pašu pieeju kā lēmumā par pentaeritrītu (13) un izbeigt izmeklēšanu.

(96)

TCI Sanmar citētā lieta šajā izmeklēšanā nekādi nav piemērojama, jo faktiskā situācija lēmumā par pentaeritrītu bija pavisam citāda. Minētajā izmeklēšanā importa par dempinga cenām apjoms izmeklēšanas periodā bija palielinājies par 8 %, savukārt šajā izmeklēšanā importa par dempinga cenām pieaugums laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam bija 91 %, jo izmeklēšanas periodā apjomi kļuva divreiz lielāki (no 2020. līdz 2022. gadam importa par dempinga cenām apjoms palielinājās par 131 286 tonnām, savukārt no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam importa par dempinga cenām apjoms palielinājās vēl par 157 119 tonnām). Katrā ziņā katras antidempinga procedūras fakti tiek pārbaudīti pēc būtības un Komisijai nav pienākuma ievērot citās lietās izdarītos secinājumus. (14) Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(97)

Papildus tam Oxy Vinyls apgalvoja, ka Komisijas veiktais novērtējums nav atbilstošs, jo tas ir statisks, un aicināja novērtēt cenu samazinājumu visā attiecīgajā periodā dinamiski. Lai pamatotu teikto, Oxy Vinyls citēja vairākus PTO ziņojumus (15). Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka pastāv ievērojama atšķirība starp ASV un Savienības ražotāju tūlītējām cenām un līgumcenām un ka Komisijai kaitējuma un dempinga cenu salīdzinājums būtu bijis jāveic, izmantojot vienu un to pašu cenu kopumu.

(98)

Visbeidzot, ASV valdība apgalvoja, ka Komisijas veiktā cenu samazinājuma analīze bija balstīta tikai uz CIF cenām, kas izmeklēšanas periodā iegūtas no izlasē iekļautajiem ASV ražotājiem, un ka tāpēc, ka gan cenu samazinājuma analīzē, gan dempinga starpības aprēķinos Komisija izmantojusi vienu un to pašu 12 mēnešu periodu, nav atspoguļotas abu analīžu būtiskās atšķirības.

(99)

Komisija norāda, ka cenu samazinājuma analīzi tā veikusi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 3. punktu. Turklāt Komisija veica cenu salīdzinājumu par visu attiecīgo periodu, pārbaudot cenu tendenci un kombinējot to ar detalizētiem cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķiniem, kas balstīti uz datiem par konkrētiem ražotājiem eksportētājiem un konkrētiem Savienības ražošanas nozares uzņēmumiem un attiecas uz izmeklēšanas periodu. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 115. un 116. apsvērumā, cenu samazinājuma starpība tika aprēķināta ražojuma veida līmenī un anketās, kas bija paredzētas ražotājiem eksportētājiem un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, Komisija lūdza šīs ieinteresētās personas norādīt pārdošanas datus pa ražojuma veidiem tikai par izmeklēšanas periodu. Neviena ieinteresētā persona nesniedza piezīmes par anketu un neapgalvoja, ka Komisijai būtu jālūdz ražotājiem eksportētājiem un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem norādīt pārdošanas datus pa ražojuma veidiem par visu attiecīgo periodu, un neviena ieinteresētā persona nesniedza piezīmes par to, ka produkta kontroles numura (PKN) struktūrā nav jānošķir tūlītējie pārdošanas darījumi un uz līguma pamata veiktie pārdošanas darījumi. Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, piezīmes par cenu samazinājumu tika noraidītas.

(100)

Oxy Vinyls un Westlake arī apgalvoja, ka nav pierādījumu par korelāciju starp Savienības ražošanas nozares cenām un importu un ka Savienības ražotājiem nācās samazināt cenas tirgus dinamikas, nevis importa ietekmes dēļ. Turklāt TCI Sanmar un Oxy Vinyls apgalvoja, ka nav pierādījumu par cenu apspiešanu. ASV valdība arī apgalvoja, ka Komisija ir konstatējusi, ka Ēģiptes un ASV imports apspieda līdzīgā ražojuma cenu tikai izmeklēšanas periodā.

(101)

Komisija konstatēja, ka attiecīgajā periodā pastāvēja skaidra korelācija starp importa no attiecīgajām valstīm apjoma pieaugumu un importa cenu pakāpenisko samazinājumu. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare nevarēja ražojumu pārdot par tādām cenām, kas tai ļautu segt savas ražošanas izmaksas, un tāpēc izmeklēšanas periodā tā sāka ciest zaudējumus. Šī korelācija top skaidra, ja aplūko atšķirību starp 2022. gadu un izmeklēšanas periodu, kad importa apjoms palielinājās par 91 % un tirgus daļa – par 116 %, kā rezultātā Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās par 28 %. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(102)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 111.–117. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(103)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Oxy Vinyls atkārtoja savu iepriekšējo apgalvojumu par cenu samazinājuma dinamisko novērtējumu. Komisija paliek pie saviem konstatējumiem, kas izklāstīti iepriekš 99. apsvērumā.

(104)

Papildus vairākām piezīmēm par konkrētiem kaitējuma rādītājiem, kas aplūkotas katrā iedaļā, Komisija saņēma piezīmes no Formosa par tās veikto kaitējuma analīzi kopumā. Formosa apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pārliecinošus pierādījumus par kaitējumu Savienības ražotājiem, jo vairāki kaitējuma rādītāji neuzrādīja negatīvu tendenci, bet gan saglabājās pozitīvi vai vismaz stabili, piemēram, ražošanas jauda, cenas un rentabilitāte. Turklāt tirgus daļas samazinājumu var uzskatīt tikai par maznozīmīgu, jo Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pat izmeklēšanas periodā saglabājās lielāka par 80 %.

(105)

Komisija dažādos kaitējuma rādītājus aplūkoja nevis atsevišķi, bet gan visus kopā, un, pretēji Formosa apgalvojumam, lielākā daļa šo rādītāju uzrādīja negatīvu tendenci. Turklāt nav juridiskas prasības, ka, lai varētu konstatēt būtisku kaitējumu, visiem kaitējuma rādītājiem jāuzrāda negatīva tendence.

(106)

Tā kā citu konkrētu piezīmju par šo iedaļu nav, tiek apstiprināts pagaidu regulas 118. līdz 122. apsvērums.

(107)

ASV valdība kritizēja Komisiju par to, ka tā ir provizoriski izmantojusi 2022. gada oficiālo statistiku, lai aplēstu S-PVC ražošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā.

(108)

Lai aplēstu S-PVC ražošanas apjomu Savienībā, Komisija izmantoja visjaunākos pieejamos statistikas datus. Turklāt ASV valdība nesniedza nekādus pierādījumus, kas liktu apšaubīt Komisijas izmantoto datu ticamību, vai jaunākus datus ražošanas apjoma aplēšanai.

(109)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Eurostat publiskoja jaunākos datus par attiecīgā ražojuma ražošanu 2023. gadā (16). Balstoties uz šiem atjauninātajiem datiem, tika konstatēts, ka S-PVC ražotāju īpatsvars kopējā ražošanas apjomā izmeklēšanas periodā bija 65 %. Jāsecina, ka analīze, kuru Komisija veica, pamatojoties uz 2022. gada datiem, un kurā tika konstatēts, ka S-PVC ražotāju īpatsvars ir 66 %, joprojām ir uzskatāma par derīgu Savienības ražošanas apjoma noteikšanai izmeklēšanas periodā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 123.–127. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(111)

TCI Sanmar apgalvoja, ka tas, ka Savienības ražošanas nozare zaudēja savu gandrīz monopolstāvokli Savienības tirgū, nebija kaitējumu radošā dempinga rezultāts, bet tikai atspoguļoja normālu konkurences procesu un ražošanas nozares cikliskumu, kam raksturīgas pieprasījuma svārstības un katra ražotāja nodrošinātā piedāvājuma īpatsvara izmaiņas. TCI Sanmar apgalvoja, ka spriedumā Hubei lietā (17) Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tirgus daļas samazināšanās izvērtēšanā jāņem vērā tas, ka ražošanas nozarei bija ievērojama tirgus daļa.

(112)

Komisija atgādina, ka Hubei sprieduma pamatā esošie izmeklēšanas apstākļi nebija tādi paši kā šajā lietā. Konkrētāk, minētajā spriedumā ir teikts, ka “pamatoti norāda prasītāja, ka ārpus izmaiņām [samazinājumam] Kopienas ražošanas nozares tirgus daļā visi iepriekš uzskaitītie ekonomiskie rādītāji ir ar plus zīmi un kopumā tie raksturo ražošanas nozari, kuras situācija ir spēcīga, nevis trausla vai neaizsargāta” (18). Tāpēc Komisija uzskata, ka no minētā sprieduma nevar secināt, ka Vispārējās tiesas novērtējums attiecībā uz tirgus daļu attiektos uz šo izmeklēšanu, kur bija vairāki negatīvi faktori, kas liecināja par kaitējumu, papildus tirgus daļas zudumam un tam, ka, atšķirībā no dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu ražošanas, PVC ir cikliska nozare, kurā turklāt šajā lietā saglabājās stabila ražošanas jauda, kā atgādināts pagaidu regulas 126., 127. un 187. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(113)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināts pagaidu regulas 128. līdz 132. apsvērums.

(114)

Par šo rādītāju piezīmes netika saņemtas. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 133. apsvērums.

(115)

Par šiem rādītājiem piezīmes netika saņemtas. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 134. līdz 138. apsvērums.

(116)

Par dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga piezīmes netika saņemtas. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 139. un 140. apsvērums.

(117)

ASV valdība atsaucās uz Oxy Vinyls sniegtajiem pierādījumiem par to, ka 2023. gada pirmajā pusē etilēna izmaksas ES tirgū palielinājās gandrīz par 50 % un etilēna izmaksas ES tirgū vairāk nekā trīs reizes pārsniedza etilēna izmaksas ASV tirgū, un minēja, ka pagaidu regulā tas netika izskatīts. Tajā pašā laikā Oxy Vinyls atzina, ka etilēna izmaksu ievērojamais pieaugums Savienībā maksimumu sasniedza 2022. gadā.

(118)

Šajā saistībā jānorāda, ka etilēns, S-PVC ražošanas galvenā izejviela, tika pienācīgi ņemts vērā kopā ar citiem ražošanas faktoriem pagaidu regulas 7. tabulā. Tomēr, tā kā kaitējums bija redzamāks izmeklēšanas periodā, kad imports no attiecīgajām valstīm salīdzinājumā ar 2022. gadu gandrīz divkāršojās, etilēna izmaksu maksimums 2022. gadā nebija tas kaitīgais faktors, kura dēļ Savienības ražošanas nozare cieta kaitējumu izmeklēšanas periodā. Tiek arī norādīts, ka tad, ja nebūtu bijis importa par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare būtu varējusi paaugstināt cenas, lai segtu savas izmaksas (sīkāku informāciju sk. 1. tabulā, kur uzrādīta importa no attiecīgajām valstīm attīstība pa ceturkšņiem).

(119)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Oxy Vinyls apgalvoja, ka etilēna izmaksas 2023. gadā turpināja augt, radot ilgstošu spiedienu uz Savienības ražotājiem. Oxy Vinyls tam nesniedza nekādus apliecinošus pierādījumus, taču Komisija, piekļuvusi publiski pieejamai statistikai, konstatēja, ka etilēna vidējā cena visā pasaulē izmeklēšanas periodā bija par 16 % zemāka nekā vidējā cena 2022. gadā (19). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(120)

Oxy Vinyls apgalvoja, ka Savienības ražotāji izmeklēšanas periodā nekļuva par “cenas ņēmējiem”, bet Savienības ražotājiem izmeklēšanas periodā bija jāsamazina cenas tirgus dinamikas dēļ. Oxy Vinyls apgalvoja, ka pēc trīs gadus ilgušas pastāvīgas cenu paaugstināšanas Savienības ražotāji vienkārši sāka riskēt ar to, ka atsvešinās savus klientus, kuri darbojās tirgū, kas kļuva arvien šaurāks. Tika novērots, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas, lai segtu izmaksas, importa par dempinga cenām krasā pieauguma, nevis citu tirgus norišu vai klientu atsvešināšanās dēļ, pretēji tam, ko apgalvoja Oxy Vinyls. Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 141.–143. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(121)

Par darbaspēka izmaksām piezīmes netika saņemtas. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 144. līdz 146. apsvērums.

(122)

Par krājumiem piezīmes netika saņemtas. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 147. un 148. apsvērums.

(123)

ASV valdība, Oxy Vinyls un TCI Sanmar apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares konstatētais kaitējums ir skaidrojams ar izmeklēšanas periodā veiktajiem lielajiem ieguldījumiem. Tie apgalvoja, ka šiem ieguldījumiem bija negatīva ietekme uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām un peļņu.

(124)

Komisija atzina, ka bija jāveic ievērojami ieguldījumi, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem (citiem vārdiem sakot, lai varētu turpināt uzņēmējdarbību). Tomēr konstatēto kaitējumu nevar piedēvēt šiem ieguldījumiem, jo šādi ieguldījumi tiek amortizēti ilgā laikposmā un tie nepalielināja kārtējās amortizācijas izmaksas un tāpēc nav veicinājuši novēroto kaitējumu, kura dēļ Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā cieta zaudējumus.

(125)

Lai ilustrētu šo ieinteresēto personu izvirzīto argumentu kļūmīgumu, nākamajā tabulā ir parādītas ieguldījumu un amortizācijas izmaksu summas attiecīgajā periodā. Tabulā redzams, ka, lai gan ieguldījumi palielinājās, kopējā amortizācija, kas iekļauta izlasē iekļauto ražotāju S-PVC izgatavošanās izmaksās, attiecīgajā periodā samazinājās par 14 procentpunktiem, jo uzņēmumi atlika ieguldījumus. Tas parāda, ka zaudējumus, kas Savienības ražošanas nozarei radušies izmeklēšanas periodā, nevar saistīt ar veikto ieguldījumu apjomu.

2. tabula

Ieguldījumi un amortizācijas izmaksas (EUR)

(126)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināts pagaidu regulas 149. līdz 154. apsvērums.

(127)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Oxy Vinyls apgalvoja, ka atbilstības nodrošināšanas augošās izmaksas, kas saistītas ar daudziem Savienības centieniem vides un sociālajā jomā, ir būtisks faktors, kas veicina Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, un prasīja to pienācīgi atspoguļot Komisijas novērtējumā. Papildus tam tas apgalvoja, ka Savienības ražotāji atbilstības nodrošināšanai piešķīra resursus attiecīgā perioda beigās, kad sākās iespējamais kaitējums. Tas arī apgalvoja, ka šīs izmaksas ir veicinājušas Savienības ražotāju ienākumu no ieguldījumiem samazināšanos attiecīgā perioda beigās.

(128)

Komisija vispirms atsaucas uz 124. un 125. apsvērumu iepriekš tekstā, kuros analizētas atbilstības nodrošināšanas izmaksas amortizācijas veidolā. To ietekme uz ieguldījumiem ir pienācīgi ņemta vērā kaitējuma analīzē. Ienākumi no ieguldījumiem tika novērtēti pagaidu regulas 153. un 159. apsvērumā, kuros bija skaidri redzams, ka šo ienākumu attīstība bija negatīva, ņemot vērā, ka Savienības ražotāji izmeklēšanas periodā cieta zaudējumus.

(129)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Oxy Vinyls apgalvoja, ka tā pēc pagaidu informācijas izpaušanas izteiktais apgalvojums, ka nav pamata Savienības ražotāju nespējā piesaistīt kapitālu vainot ASV importu, galīgajā izpaustajā informācijā netika izskatīts.

(130)

Kā norādīts pagaidu regulas 154. apsvērumā, Komisija izskatīja izlasē iekļauto uzņēmumu konkrēto situāciju un konstatēja dažādus iemeslus, kuru dēļ šiem uzņēmumiem bija grūti gūt labumu no resursu pārdales grupas līmenī. Kā norādīts 154. apsvērumā, citu starpā tika atzīti tādi iemesli kā prioritātes piešķiršana ieguldījumiem citos pasaules reģionos, ražošanas procesa vājo vietu nenovēršana un pastāvīgi budžeta ārkārtas samazinājumi. Tomēr importa par dempinga cenām nozīmi nevarēja atstāt bez ievērības, ņemot vērā tā ietekmi uz šo ražotāju ciestajiem zaudējumiem izmeklēšanas periodā un ar to saistīto neskaidrību par nākotni. Tāpēc Oxy Vinyls apgalvojums tika noraidīts.

(131)

Visi ieinteresēto personu apgalvojumi, kas tika pausti pēc pagaidu regulas publicēšanas, tika noraidīti. Tāpēc Komisija, pamatojoties uz pagaidu regulā izpaustajiem konstatējumiem, secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē, un tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 155. līdz 161. apsvērums.

(132)

TCI Sanmar apstrīdēja to, ka imports par dempinga cenām esot radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, apgalvojot, ka i) importa apjomu “straujais” pieaugums tika mērīts no ārkārtīgi zema sākumpunkta, proti, 1 % tirgus daļas, un Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā saglabāja ārkārtīgi lielu tirgus daļu – 80 %, ii) importa cenas nav radījušas kaitējumu, un ražošanas nozare bija rentabla visā attiecīgajā periodā, izņemot izmeklēšanas periodu, un iii) Savienības ražošanas nozares zaudējumu iemesls izmeklēšanas periodā bija lielais ieguldījumu apjoms. Komisija uzskatīja, ka šie elementi ir aplūkoti citās iedaļās: sk. 85., 96., 99., 124. un 125. apsvērumu iepriekš.

(133)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 163.–170. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(134)

Formosa apstrīdēja to, ka imports no trešām valstīm esot saglabājies relatīvi stabils, un aicināja Komisiju importa tendences izvērtēt rūpīgāk.

(135)

Komisija apstiprināja, ka imports no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgās valstis, izmeklēšanas periodā bija stabils, saglabājoties 2020. gada līmenī (322 205 tonnas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 317 781 tonnu 2020. gadā absolūtos skaitļos), un ka tā tirgus daļa palielinājās tikai nedaudz (no 8 % 2020. gadā līdz 10 % izmeklēšanas periodā). Turklāt Komisija norāda, ka Formosa nav paskaidrojis, kas tieši Komisijai būtu bijis jāanalizē citādi, un nav sniedzis pierādījumus, kas liktu apšaubīt Komisijas secinājumu par importu no trešām valstīm. Tāpēc šis Formosa apgalvojums tika noraidīts.

(136)

TCI Sanmar apgalvoja, ka imports no Meksikas bija ievērojams un ka ir grūti saprast, kā Komisija var uzskatīt, ka imports no attiecīgajām valstīm apspieda cenas, bet imports no Meksikas ne. Importa no Meksikas cena izmeklēšanas periodā bija nedaudz augstāka nekā importam no Ēģiptes, bet tāpat zemāka par Savienības ražošanas nozares cenu. TCI Sanmar aicināja Komisiju vērst par labu to, ka tā nav pienācīgi izvērtējusi, vai imports no Meksikas, kas ir otra lielākā eksportētāja uz Savienību, izmeklēšanas periodā mazināja cēloņsakarību.

(137)

Komisija atsaucas uz pagaidu regulas 11. tabulu, kurā ir skaidri norādīts, ka importa apjoms no Meksikas izmeklēšanas periodā bija par 9 % mazāks nekā 2020. gadā un tā tirgus daļa saglabājās stabila visā attiecīgajā periodā. Ņemot vērā šīs tendences, Komisija apgalvo, ka imports no Meksikas kopā ar importu no valstīm, kas nav attiecīgās valstis, nemazināja cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām.

(138)

TCI Sanmar arī norādīja, ka imports no Dienvidkorejas attiecīgajā periodā palielinājās no 0 % 2020. gadā līdz 2 % izmeklēšanas periodā. TCI Sanmar norādīja, ka apjoma un tirgus daļas pieaugums ir līdzīgs importa no Ēģiptes pieaugumam un ka Komisija nav pietiekami pārbaudījusi importa no Dienvidkorejas pieaugumu.

(139)

Komisija norāda, ka imports no Dienvidkorejas attiecīgajā periodā patiešām palielinājās par 48 368 tonnām, izmeklēšanas periodā iegūstot 1,6 % tirgus daļu. Tā arī norāda, ka importa no Dienvidkorejas cenas izmeklēšanas periodā bija par 14 % zemākas nekā izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenas, taču par 7 % augstākas nekā importa no attiecīgajām valstīm cenas. Tajā pašā laikā importa no Dienvidkorejas cenas visos pārējos attiecīgā perioda posmos pastāvīgi bija augstākas nekā Savienības ražotāju cenas. Lai gan Komisija atzīst, ka imports no Dienvidkorejas, jo īpaši, ņemot vērā tā tirgus daļas pieaugumu attiecīgajā periodā, varēja būt veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izmeklēšanas periodā, tā apstiprina pagaidu regulas 175. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka imports no trešām valstīm (arī no Dienvidkorejas) nav mazinājis cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(140)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 171.–175. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(141)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas TCI Sanmar nepiekrita Komisijas novērtējumam, ka imports no Dienvidkorejas nav mazinājis cēloņsakarību, tāpēc ka, pirmkārt, importa cenas no Dienvidkorejas izmeklēšanas periodā bija zemākas nekā Savienības ražotāju cenas un, otrkārt, Komisija izmantoja datus par citiem periodiem, nevis izmeklēšanas periodu.

(142)

Kā norādīts 139. apsvērumā, Komisija atzina, ka imports no Dienvidkorejas, iespējams, ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tomēr apgalvoja, ka tā apjomu un cenu ietekmi atsevišķi nevar uzskatīt par būtisku un tas nevar būt mazinājis cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(143)

Formosa un Oxy Vinyls arī apgalvoja, ka atsauce uz eksportu uz Šveici par cenu, kas ir zemāka par tirgus vērtību, un apgalvojums, ka “lētais” imports no ASV un Ēģiptes pārpludina trešo valstu, piemēram, Apvienotās Karalistes un Šveices, tirgus, ir nepamatots.

(144)

Tomēr šis konstatējums tika izdarīts, balstoties uz ASV ražotāju un nesaistītu tirgotāju sniegto pārdošanas datu novērtējumu un atsaucoties uz Šveices un Apvienotās Karalistes importa statistiku. Turklāt notiekošā Apvienotās Karalistes izmeklēšana, jo īpaši pēc lēmuma par importa reģistrēšanu no 2024. gada 26. jūlija (20), apstiprināja, ka Komisijas secinājumi nav bez pamata.

(145)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 176.–184. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(146)

Westlake apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares mazais jaudas izmantojums izmeklēšanas periodā un tā negatīvās sekas bija saistītas ar to, ka Savienības ražošanas nozarei bija daudz lielāka jauda, nekā iekšzemes tirgus varēja iztērēt. Westlake apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares uzstādītā jauda saglabājās ievērojami lielāka par Savienības pieprasījumu pat 2021. gadā, kad ES ekonomika ievērojami atlaba un pieprasījums sasniedza maksimumu, proti, Savienības ražotāju jauda minētajā gadā pārsniedza Savienības pieprasījumu par 22,5 %, un bija neizbēgami, ka šāds pastāvīgs jaudas pārpalikums atstāj negatīvu ietekmi uz Savienības ražotājiem, tomēr tas nevarētu liecināt par kaitējumu, ko radījis imports par dempinga cenām.

(147)

Tāpat Oxy Vinyls apgalvoja, ka Komisija gan atzina, ka “jaudas pārpalikums ir salīdzinoši augsts”, taču tā neuzskatīja, ka šai problēmai ir ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, un savu uzskatu diezgan izvairīgi pamatoja ar to, ka šāds jaudas pārpalikums nez kāpēc esot normāls. Oxy Vinyls apgalvoja, ka nedrīkst būt tā, ka jaudas pārpalikums ārvalstīs tiek uzlūkots ar aizdomām un pret to tiek vērsta rīcība, bet jaudas pārpalikums iekšzemē tiek uzskatīts par nekaitīgu.

(148)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka Westlake savās piezīmēs, novērtējot jaudas pārpalikumu, nav ņēmis vērā Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājus. Tāpēc tās tiek noraidītas, jo tajās jaudas pārpalikums ir novērtēts tikai attiecībā pret pieprasījumu Savienībā. Pie tam tā apgalvojumā uzrādītie dati nebija precīzi. Turklāt, atbildot uz Oxy Vinyls piezīmēm, Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozarē pirms 2022. gada beigām, kad imports par dempinga cenām krasi pieauga (21), nekas neliecināja par mazu jaudas izmantojumu un ka Savienības ražošanas nozares salīdzinoši lielais jaudas pārpalikums izmeklēšanas periodā bija tiešs rezultāts importa par dempinga cenām krasajam pieaugumam un īslaicīgajai ekonomikas lejupslīdei, kas aplūkota atsevišķi 5.2.5. iedaļā turpmāk tekstā.

(149)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 185.–190. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(150)

ASV valdība apgalvoja, ka Komisija pagaidu regulas 192. apsvērumā ir atzinusi, ka līdzīgā ražojuma cenu pieaugums 2022. gadā bija piedēvējams tajā gadā piedzīvotajai enerģētikas krīzei. Tā arī norādīja, ka enerģētikas krīze 2022. gadā ietekmēja Savienības ražošanas nozari, kā rezultātā palielinājās līdzīgā ražojuma cenas.

(151)

Ēģiptes valdība apgalvoja, ka “Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā enerģētikas krīzes un ekonomikas lejupslīdes būtisko ietekmi Savienības tirgū”, jo “Komisijas secinājums, ka importa cenas ir radījušas kaitējumu, nav pamatots, tāpēc ka Savienības ražotāju izmaksas enerģētikas krīzes dēļ pieauga, bet tie šīs izmaksas pārnesa uz klientiem, tādējādi necieta būtisku kaitējumu”.

(152)

Formosa lūdza Komisiju pārskatīt novērtējumu un ņemt vērā enerģētikas krīzes kaitīgo ietekmi, nepiedēvējot šo kaitējumu importam par dempinga cenām. Formosa arī apgalvoja, ka Komisija ir pārāk paļāvusies uz 2021. gada un 2022. gada pirmā pusgada datiem un nepamatoti ignorējusi enerģētikas krīzes ietekmi 2022. gada atlikušajos mēnešos un 2023. gada sākumā.

(153)

Attiecībā uz iepriekš minēto Komisija norādīja, ka tās apgalvojums pagaidu regulas 193. apsvērumā attiecas uz to, ka Savienības ražošanas nozare 2022. gadā varēja pārnest augušās izmaksas, arī augušās enerģijas izmaksas, uz lietotājiem. Tomēr, kā minēts pagaidu regulas 142. apsvērumā, 2022. gada beigās situācija nebija tāda pati – tad izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem bija grūti visas izmaksas segt ar pārdošanas cenām.

(154)

Komisija atkārtoti uzsvēra, ka enerģētikas krīze ietekmēja Savienības ražošanas nozares izmaksas, sākot no 2022. gada. Taču Savienības ražošanas nozare spēja šīs augušās izmaksas pārnest uz lietotājiem, līdz 2022. gada beigās un 2023. gadā (t. i., izmeklēšanas periodā) krasi pieauga imports par dempinga cenām. Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka importa no trešām valstīm analīze ir apstiprinājusi, ka tad, ja kaitējumu būtu izraisījusi enerģētikas krīze, nevis imports par dempinga cenām, tā kā Savienības ražošanas nozare spētu šīs enerģijas izmaksas pārnest uz klientiem, varētu gaidīt, ka ievērojami pieaug importa no citām valstīm tirgus daļa. Tomēr tika novērots, ka ievērojami pieaugusi ir tikai importa par dempinga cenām tirgus daļa.

(155)

Westlake apstrīdēja sūdzības iesniedzēju apgalvojumu, ka enerģētikas krīze beidzās 2022. gada beigās. Šajā saistībā Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēji un Komisija ar enerģētikas krīzi saprata periodu, kurā enerģijas cenas pastāvīgi auga, turpretī Westlake un citi ASV ražotāji, piemēram, Formosa, uzskatīja, ka par enerģētikas krīzi dēvē periodu, kurā enerģijas cenas Savienībā bija ievērojami augstākas nekā ASV. Komisija neapstrīdēja to, ka enerģijas cenas ASV bija (un joprojām ir) zemākas nekā Savienībā, bet ir fakts, ka enerģijas cenas Savienībā ir pārstājušas kāpt. Komisija norādīja, ka dalībvalstu kopīgās rīcības dēļ gāzes (Krievijas agresijas kara pret Ukrainu visvairāk skartā enerģijas avota) cena “2022. gada beigās ievērojami samazinājās un 2023. gadā tā saglabājās relatīvi stabila” (22). Tāpēc Komisija atkārtoti uzsvēra, ka datus par izmeklēšanas periodu neietekmēja pastāvīgs enerģijas cenu kāpums Savienībā. Gluži pretēji – cenu stabilizācija apstiprināja, ka enerģijas cenu izmaiņas datus par izmeklēšanas periodu neietekmēja.

(156)

Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 191.–194. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(157)

Oxy Vinyls apgalvoja, ka iespējamo kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir radījusi Savienības tirgus sašaurināšanās. Tas lūdza Komisiju saskaņā ar iepriekšējo praksi izbeigt izmeklēšanu uz šā pamata. Formosa lūdza Komisiju pārskatīt novērtējumu un ņemt vērā kaitīgo ietekmi, kāda bija ekonomikas vispārējai lejupslīdei šajā ražošanas nozarē, nepiedēvējot šo kaitējumu importam, kas it kā esot bijis par dempinga cenām. TCI Sanmar arī apgalvoja, ka Komisijas konstatējumi ir pretrunā tās novērtējumam, un parādīja, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi, vai pieprasījuma samazināšanās ir mazinājusi cēloņsakarību.

(158)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 196. apsvērumā, pieprasījums pēc S-PVC Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %. Komisija 197. apsvērumā sīkāk paskaidroja, ka tā iemesls bija augstā inflācija kopā ar aizņēmumu izmaksām – tās ietekmēja ekonomiku kopumā un ierobežoja pieprasījumu būvniecības nozarē, t. i., galvenajā PVC tirgū. Turklāt pagaidu regulas 200. apsvērumā tika atzīts, ka lejupslīdei bija ierobežota ietekme, bet tā nepārrāva un nemazināja cēloņsakarību. Šajā saistībā var uzsvērt, ka kaitējums tika novērots izmeklēšanas periodā un pieprasījums salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās par 11 %, savukārt imports par dempinga cenām no Ēģiptes un ASV tajā pašā periodā palielinājās par 91 % absolūtā apjomā un par 116 % tirgus daļas izteiksmē un tā cenas bija par 20 % zemākas nekā Savienības ražotāju cenas. Šie skaitļi skaidri parāda, ka pat tad, ja pieprasījuma samazināšanās varētu būt veicinājusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, galvenais Savienības ražotājiem nodarītā kaitējuma cēlonis bija importa par dempinga cenām krasais pieaugums un pieprasījuma samazināšanās šo sakarību nemazināja.

(159)

Westlake apgalvoja, ka tas, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas apjoms, iespējams, ir samazinājies, neliecina par importa par dempinga cenām nodarītu kaitējumu, bet ir tikai loģiskas sekas tam, ka Savienībā 2022. gadā un turpmāk samazinājās pieprasījums.

(160)

Westlake arguments bija pretrunā tam, ka situācijā, kad pieprasījums samazinājās par 18 %, imports no attiecīgajām valstīm pieauga astoņas reizes un tā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 9,2 procentpunktiem, turpretī Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 28 %. Turklāt Savienības ražošanas apjoms samazinājās par 4 procentpunktiem vairāk nekā patēriņš, un tas ir skaidrojams ar tirgus daļas zaudēšanu par labu importa par dempinga cenām tirgus daļai.

(161)

Komisija norādīja, ka šīs tendences apstiprina tās novērtējumu par kaitējumu, ko radījis imports par dempinga cenām ierobežota pieprasījuma apstākļos.

(162)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 195.–200. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(163)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Oxy Vinyls apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare ir atsvešinājusi savus klientus ar savu cenu noteikšanas stratēģiju, saskaņā ar kuru cenas līdz 2022. gadam tika vairākkārt paaugstinātas, un bija spiesta samazināt cenas, jo klienti nevēlējās pieņemt cenu turpmāku pieaugumu. Tas arī apgalvoja, ka šī augsto cenu un pieprasījuma samazinājuma kombinācija galu galā Savienības ražošanas nozarei radīja pārdošanas zaudējumus. Pamatojot šo apgalvojumu, tas atsaucās uz Tiesas nolēmumu par nepieciešamību kaitējuma noteikšanā novērtēt Savienības ražotāju rīcību (23).

(164)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka tā pagaidu regulas 195.–200. apsvērumā ņēma vērā pieprasījuma samazināšanos izmeklēšanas periodā un atzina, ka šī samazināšanās zināmā mērā ietekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr attiecībā uz cenām Komisija, pretēji Oxy Vinyls apgalvojumam, konstatēja, ka izmeklēšanas periodā tās faktiski ievērojami samazinājās (– 28 %) un tas sakrita ar importa par dempinga cenām kraso un ievērojamo pieaugumu (+ 91 %) salīdzinājumā ar 2022. gadu. Attiecībā uz Oxy Vinyls sniegtajiem pierādījumiem par atsvešināšanu jānorāda, ka apgalvojums nebija pamatots un tajā nav ņemts vērā, ka Savienības ražošanas nozare nesastāv no viena ražotāja vien. Visbeidzot, tā kā Savienības ražošanas nozari veido vairāki Savienības ražotāji, Oxy Vinyls apgalvojums vedinātu domāt, ka tie kolektīvi piekopuši konkurenci ierobežojošu praksi.

(165)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, pēc galīgās informācijas izpaušanas paustās Oxy Vinyls piezīmes tika noraidītas.

(166)

Oxy Vinyls norādīja, ka ASV importa pieaugums no 2021.–2022. gada perioda līdz laikposmam no 2022. gada līdz IP sakrita ar laiku, kad Savienības ražotāji atkārtoti sniedza paziņojumus par nepārvaramas varas apstākļiem, un ka ASV imports tātad tikai novērsa S-PVC piedāvājuma trūkumu Savienības lietotājiem. TCI Sanmar apgalvoja, ka paziņojumi par nepārvaramas varas apstākļiem varētu būt negatīvi ietekmējuši uzticību starp klientiem un Savienības ražotājiem, motivējot klientus meklēt uzticamus darījumu partnerus attiecīgajās valstīs.

(167)

Komisija atgādināja, ka izmeklēšanā ieinteresētās personas nav sniegušas nekādus pierādījumus šiem argumentiem. Komisija norādīja, ka nepārvaramas varas notikumi S-PVC ražošanas nozarē, kas ir sadalīta pa daudzām ražotnēm Savienībā un kritiskas izejvielas iegūst no augšposma ražošanas nozarēm, nav nekas neparasts, bet līdz šim nav sniegti pierādījumi, kas nepārvaramas varas notikumus sasaistītu ar importa par dempinga cenām pieaugumu. Lielākā daļa nepārvaramas varas notikumu notika 2020. un 2021. gadā – krietni pirms importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm krasā pieauguma.

(168)

Lai ilustrētu šo apgalvojumu nepilnību, Komisija arī norādīja, ka visi trīs ASV S-PVC ražotāji 2021. gadā paziņoja par nepārvaramas varas notikumiem (24), un tas apstiprina, ka šādi paziņojumi nav unikāla Savienības ražošanas nozares iezīme, un liecina, ka šādi notikumi nevar ietekmēt attiecības starp lietotājiem un ražotājiem. Turklāt, kā skaidri norādīts pagaidu regulas 203. apsvērumā, lielākā daļa nepārvaramas varas notikumu Savienības ražošanas nozarē notika attiecīgā perioda sākumā (par tiem tika paziņots 2020. un 2021. gadā) – krietni pirms importa par dempinga cenām krasā pieauguma izmeklēšanas periodā.

(169)

Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 201.–206. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(170)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Oxy Vinyls iesniedza dažus 2022. un 2023. gada paziņojumus par nepārvaramas varas apstākļiem, apgalvojot, ka, pretēji Komisijas nostājai, tie tika sniegti ne tikai 2020. un 2021. gadā. Komisija atzina, ka nepārvaramas varas notikumi ražošanas nozarē, kurā darbojas vairākas ražotnes, nav nekas neparasts, tomēr fakts ir tāds, ka par lielāko daļu nepārvaramas varas gadījumu tika paziņots 2020. un 2021. gadā, t. i., pirms importa par dempinga cenām krasā pieauguma, kā to izmeklēšanas gaitā norādīja arī importētāji, kas sadarbojās (25).

(171)

Turklāt Komisija izmeklēšanas laikā atrada pierādījumus, ka, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares jaudas pārpalikumu, Savienības ražotājiem, kas saskārās ar nepārvaramas varas apstākļiem, izdevās izmantot saistīto ražotāju ražošanas jaudu (sk. pagaidu regulas 205. apsvērumu). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(172)

Visi ieinteresēto personu apgalvojumi, kas tika pausti pēc pagaidu regulas publicēšanas, tika noraidīti. Tāpēc, pamatojoties uz pagaidu regulā izpaustajiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no Ēģiptes un Amerikas Savienotajām Valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un pārējie faktori ne atsevišķi, ne kopā nav ne mazinājuši, ne pārrāvuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(173)

Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajai daļai un tā kā Komisija nereģistrēja importu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā, tā analizēja importa apjomu attīstību, lai noteiktu, vai 3. apsvērumā minētajā iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums, un tādējādi kaitējuma starpības noteikšanā ņemtu vērā šāda pieauguma radīto papildu kaitējumu.

(174)

Uz Eurostat datu pamata tika noskaidrots, ka importa apjomi no Ēģiptes un Amerikas Savienotajām Valstīm iepriekšējas informācijas izpaušanas četru nedēļu periodā bija par 35 % mazāki nekā vidējie četru nedēļu importa apjomi izmeklēšanas periodā. Uz tā pamata Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā nav noticis ievērojams izmeklējamā importa pieaugums.

(175)

Līdz ar to Komisija šajā saistībā nekoriģēja kaitējuma novēršanas līmeni.

(176)

Ēģiptes un ASV valdība iesniedza piezīmes par pēcimportēšanas korekciju. Komisija veica aprēķinus, ņemot vērā piesardzīgu aplēsi, ka pēcimportēšanas izmaksas atbilst 1,0 % no CIF vērtības; šī aplēse tika izpausta izlasē iekļautajiem eksportētājiem, un piezīmes par šo kaitējuma starpības noteikšanas aspektu netika saņemtas.

(177)

Komisija saņēma piezīmes no ASV valdības un ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, un tajās bija norādīts, ka mērķa peļņa ir pārāk liela. Tie argumentēja, ka 13,1 % mērķa peļņa neatbilst mērķa peļņai, kas ir saprātīgi sasniedzama normālos konkurences apstākļos, jo 2021. gadā gūtie rezultāti bija augstāki par parastajiem un tādi saglabājās lielāko daļu 2022. gada. Westlake izvērsa kritiku, norādot, ka 2022. gadā importa apjoms no Ēģiptes un ASV jau bija sācis palielināties.

(178)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, Komisija vispirms atkārto argumentus, kas izklāstīti pagaidu regulas 217.–219. apsvērumā, proti, ka 2022. gadā gūtā peļņa ir vislabāk piemērota izmantošanai par mērķa peļņu attiecīgā perioda aptvertajos gados. Komisija arī norāda, ka atlabšana pēc Covid-19 pandēmijas līdz 2022. gadam bija beigusies – šī ekonomikas atgūšanās lielākoties notika 2021. gadā. Komisija arī atzīst, ka imports par dempinga cenām tirgū pastāvēja jau 2022. gadā un tas, iespējams, ir ietekmējis Savienības ražošanas nozares gūto peļņu. Tomēr, ja arī tas ietekmēja gūtās peļņas līmeni, šī ietekme bija negatīva un samazināja peļņu, un šīs peļņas izmantošana kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanai ražotājiem eksportētājiem varēja nākt tikai par labu.

(179)

TCI Sanmar apgalvoja, ka 2022. gadā ražošanas nozare spēcīgi atlaba pēc Covid-19 un tāpēc minētajā gadā reģistrēto peļņu nevajadzētu izmantot par mērķa peļņu. Komisija šim apgalvojumam nepiekrita, jo patēriņa apjoms 2022. gadā samazinājās par 18,3 %. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(180)

Westlake un TCI Sanmar ierosināja izmantot peļņu, ko Savienības ražošanas nozare guva 2019. gadā. Komisija apšaubīja, ka izmantot mērķa peļņu, kas balstīta uz ārpus attiecīgā perioda gūtiem rezultātiem, būtu piemērotāk nekā izmantot peļņas normu, kas gūta 2022. gadā, kad Savienības ražošanas nozari skāra enerģētikas krīze un tā sāka izjust importa par dempinga cenām negatīvo ietekmi.

(181)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināts pagaidu regulas 216. līdz 224. apsvērums.

(182)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas TCI Sanmar, atsaucoties uz Platts ziņojumiem par PVC laikposmā no 2014. gada janvāra līdz 2024. gada martam, apgalvoja, ka cena, kas nerada kaitējumu, – 1 405,48 EUR par tonnu – ir krietni pārspīlēta. Tas arī atkārtoja savu apgalvojumu par 2022. gada peļņas kā mērķa peļņas nepiemērotību un atkārtoti ierosināja izmantot 2019. gada peļņu.

(183)

Komisija norādīja, ka cena, kas nerada kaitējumu, tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c un 2.d punktu un to nevar balstīt uz ziņojumiem vai cita veida ārējiem avotiem.

(184)

Attiecībā uz mērķa peļņu papildus iepriekš 180. apsvērumā izklāstītajam domu gājienam jānorāda, ka Komisija konstatēja, ka 2019. gadā Savienības ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem, tāpēc 2019. gads šim nolūkam nebija piemērots.

(185)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Oxy Vinyls apgalvoja, ka kaitējuma starpība, kas noteikta ASV eksportētājiem, ir tik augsta tāpēc, ka Komisija salīdzināja ASV tūlītējās eksporta cenas ar Savienības līgumcenām vai ir noteikusi tādu mērķa cenu, kas ietver “augstāko” peļņas normu līgumcenām.

(186)

Oxy Vinyls arī apgalvoja, ka Komisijas izmantotā mērķa cena ir pārspīlēta, jo tā pārsniedz Savienības pārdošanas cenas 2020. un 2021. gadā un izmeklēšanas periodā. Tas ierosināja izmantot vidējo peļņas normu un ražošanas izmaksas visos četros attiecīgā perioda posmos, kā rezultātā ražošanas izmaksas būtu 1 040 EUR par tonnu un peļņas norma būtu 7,9 %.

(187)

Pirmkārt, Komisija atgādina, ka cena, kas nerada kaitējumu, tika aprēķināta, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām, un ka tā ietvaros netika veikts cenu salīdzinājums. Turklāt mērķa peļņu nevar balstīt uz periodiem, kuros ciesti zaudējumi, kā tas bija arī izmeklēšanas periodā, ko Oxy Vinyls iesaka izmantot.

(188)

Otrkārt, attiecībā uz mērķa peļņu Komisija norādīja, ka pat tad, ja tā izmantotu nevis 13,1 %, bet gan pamatregulas 7. panta 2.c punktā paredzēto viszemāko peļņu – 6 %, dempinga starpības visiem ASV eksportētājiem būtu zemākas nekā attiecīgās kaitējuma starpības. Tas nozīmē, ka ASV eksportētājiem piemērojamo antidempinga maksājumu līmenis nemainītos.

(189)

Tāpēc galīgais kaitējuma novēršanas līmenis ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šāds.

(190)

Piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm netika saņemtas. Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 227.–232. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(191)

Tā kā piezīmju par nesaistīto importētāju interesēm nav, tiek apstiprināti pagaidu regulas 233.–235. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(192)

TCI Sanmar apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā maksājumu noteikšanas kaitīgo ietekmi uz lietotājiem, proti, to, ka Savienības ražotājiem Savienības tirgū piedāvājuma nodrošināšanā esot gandrīz monopolstāvoklis un tie atlabšanas no Covid-19 periodā esot spējuši paaugstināt cenas tā, ka tās ievērojami pārsniedza izmaksas, un maksājumi ierobežošot lietotāju spēju iegādāties ražojumu no attiecīgajām valstīm un tādējādi saglabāt zināmu konkurences spiedienu uz Savienības ražotājiem.

(193)

Komisija atkārtoti uzsver, ka lietotāji galu galā gūtu labumu no konkurenciāla Savienības tirgus, kurā darbojas vairāki S-PVC ražotāji, un šāda situācija būtu iespējama tikai tad, ja tiktu novērsta negodīgā konkurence, ko rada imports par dempinga cenām. Turklāt jāatgādina, ka S-PVC ražošanas nozarē Savienībā ir 12 ražotāju un ražojuma īpašību dēļ tirgum ir raksturīga ārkārtīgi liela konkurence. Turklāt Savienības tirgū ir pieejami arī citi avoti, piemēram, imports no Meksikas, Dienvidkorejas, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes. Katrā ziņā maksājumu mērķis nav pārtraukt importu no attiecīgajām valstīm, bet gan atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū.

(194)

TCI Sanmar atsaucās uz to, ka Savienības tirgū S-PVC piedāvājuma nodrošināšanā pastāv gandrīz monopolstāvoklis. Komisija norāda, ka šis apgalvojums ir pretrunā TCI Sanmar piezīmēm par mērķa peļņas normu, jo S-PVC ir pirmprece, un faktam, ka trīs lielākās ražotnes / juridiskās personas, kas ražo S-PVC Savienībā, saražo tikai vienu ceturtdaļu no Savienības ražošanas apjoma. Turklāt piegādes var iegūt arī no citu trešo valstu avotiem, kā norādīts pagaidu regulas 171. apsvērumā.

(195)

Westlake apgalvoja, ka “tik augstu maksājumu noteikšana noteikti ļoti negatīvi ietekmēs lietotājus un lejupējās ražošanas nozares, kuri izmanto PVC, Eiropas Savienībā”. Westlake atkārtoja piezīmes, kuras iepriekš bija izteicis Rehau Industries SE & Co (Rehau) – viens no lietotājiem, kas iesniedza piezīmes pēc procedūras sākšanas, – un kuras attiecās uz kaitējumu Savienības lejupējām ražošanas nozarēm, kur S-PVC ir galvenais materiāls, jo īpaši kaitējumu, ko tām nodarīs Savienības ražošanas nozares pieprasītās augstās cenas un piegādes traucējumi. Oxy Vinyls izteica līdzīgas piezīmes, uzsverot ASV importa nozīmi S-PVC piedāvājuma nodrošināšanā.

(196)

Šajā saistībā Komisija atzīst, ka lietotāji varēja iegādāties S-PVC no attiecīgajām valstīm par zemākām cenām – lielākoties tāpēc, ka tika īstenots dempings. Tomēr Komisija norāda uz pretrunu starp apgalvojumu, ka šo zemāko cenu nodrošināšana sniedz labumu, un iestāšanos par to, ka ir jāizvairās no piegādes traucējumiem. Komisija atkārtoti uzsver, ka kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām, ir jānovērš tieši tādēļ, lai lejupējo ražošanas nozaru interesēs garantētu S-PVC piedāvājumu. Nav šaubu, ka tad, ja korektīvie pasākumi netiktu īstenoti, Savienības ražošanas nozarei būtu negatīvas nākotnes izredzes un lietotājiem būtu pieejams mazāks ražotāju skaits Savienībā, un būtu mazāk ražotāju, kas nodrošinātu piedāvājumu. Šāds Savienības ražotāju skaita samazinājums patiešām varētu radīt problēmu S-PVC piegādes drošības garantēšanā Savienībā.

(197)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas 15 importētāji/lietotāji, Eiropas PVC logu profilu asociācija (EPPA) un visi ražotāji eksportētāji nāca klajā ar apgalvojumu, ka tiem ES tirgū nāksies maksāt ļoti augstas cenas, jo pasākumiem pakļautais imports tiks izstumts no tirgus un Savienības ražotāji tiks pasargāti no efektīvas ārvalstu konkurences. Tie arī apgalvoja, ka pasākumi ietekmēs arī S-PVC pieejamību ES tirgū, jo Savienības ražotāji dažos pēdējos gados ir kļuvuši neefektīvi, vairākas ražotnes ir slēgtas un tie kopumā nav pietiekami uzmanīgi pret klientu vajadzībām.

(198)

Iepriekš minētie argumenti atkārto agrākus argumentus, kas jau ir aplūkoti un noraidīti pagaidu regulā, galvenokārt norādot, ka S-PVC ražošanas nozarē Savienībā ir 12 ražotāju un ka ražojuma īpašību dēļ tirgum ir raksturīga ārkārtīgi liela konkurence. Konkrēti arguments par ražotņu slēgšanu jau ir aplūkots pagaidu regulas 126., 127. un 187. apsvērumā. Turklāt attiecībā uz ārvalstu konkurenci jānorāda, ka Savienības tirgū ir pieejami arī citi avoti, piemēram, imports no Meksikas, Dienvidkorejas, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes. Katrā ziņā maksājumu mērķis nav pārtraukt importu no attiecīgajām valstīm, bet gan atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū.

(199)

Piezīmes par lietotāju interesēm tika noraidītas. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 236. un 241. apsvērums.

(200)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EPPA apgalvoja, ka ierosinātais pasākumu līmenis ir pārmērīgi augsts. Tā vietā tā ierosināja piemērot tādu maksājumu, kura līmenis nepārsniedz 25 %. Papildus tam tā apgalvoja, ka pasākumu dēļ tai nav garantijas par piegāžu pieejamību, jo Savienības ražotāji saskaras ar nepārvaramas varas apstākļiem un pārējās ražotājvalstis nav ieinteresētas ES tirgū vai arī galvenokārt pievēršas savu iekšzemes tirgu apgādāšanai. Tā arī apgalvoja, ka saskaņā ar tās aplēsēm Savienības iekšzemes cenas pieaugs par 40–50 % un sasniegs nepieredzēti augstu līmeni.

(201)

Pamatojot šos apgalvojumus, tā atsaucās uz nepārvaramas varas gadījumiem 2021. gadā un uz PVC eksporta statistiku par Meksiku un Dienvidkoreju. Attiecībā uz Dienvidkoreju tā arī iesniedza avīžrakstu, kurā teikts, ka “augstāku kravu pārvadājumu izmaksu un ilgāka izpildes laika dēļ Eiropas pircējiem nav tik lietderīgi iegādāties PVC no Āzijas”.

(202)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, Komisija norāda, ka nepārvaramas varas gadījumi ir pienācīgi aplūkoti iepriekš 168.–171. apsvērumā un pagaidu regulas 201.–206. apsvērumā. Attiecībā uz Dienvidkoreju Komisija norādīja, ka minētās valsts PVC eksporta statistikā galamērķi Eiropā bija plaši pārstāvēti, savukārt attiecībā uz Meksiku konstatēja, ka imports no tās Savienības tirgū visā attiecīgajā periodā bija pastāvīgs un stabils (sk. pagaidu regulas 11. tabulu). Visbeidzot, EPPA aplēses par iespējamo lielo cenas pieaugumu Savienībā nebija pamatotas.

(203)

EPPA arī apgalvoja, ka, maksājumu dēļ pieaugot S-PVC cenai, palielināsies būvniecības izmaksas, mājokļi kļūs cenas ziņā nepieejamāki un aizkavēsies mājokļu projekti.

(204)

Kā paskaidrots iepriekš 202. apsvērumā, šie apgalvojumi tā arī netika pamatoti un tāpēc tika noraidīti.

(205)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek apstiprināts 242. apsvērumā izklāstītais secinājums.

(206)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(207)

Westlake ierosināja, ka, ņemot vērā lietotāju intereses, Komisijai būtu jāapsver “mazāk aizliedzošs pasākuma veids (..) un, konkrētāk, ad valorem nodoklis, kam par robežvērtību noteikta minimālā importa cena (“MIC”)”. Sūdzības iesniedzēji apstrīdēja šāda pasākuma iespēju, jo MIC nav piemērots pasākums, tāpēc ka S-PVC izejvielu cenas, kas veido aptuveni 80 % no ražošanas izmaksām, ir svārstīgas, pastāv apiešanas un absorbcijas risks, ko rada netieša pārdošana ar nesaistītu tirgotāju starpniecību, un Savienībā ir liela neizmantotā jauda, kas nodrošina piegādes drošību lietotājiem.

(208)

Komisija piekrita, ka MIC nebūtu piemērota, jo S-PVC cenas ietekmē enerģijas cenu svārstīgums, kas arī izejvielu cenu padara svārstīgu. Komisija arī uzskatīja, ka šāda minimālā cena nesniegtu lietotājiem un ražotājiem pārliecību par S-PVC pieejamību, jo šāda cena neatspoguļotu tirgus dinamiku.

(209)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Westlake kopā ar trim citiem ražotājiem eksportētājiem (Oxy Vinyls, Shin-tech un Tricon) precizēja šo lūgumu. Tie norādīja, ka sākotnējā MIC tiktu noteikta kā vidējā svērtā normālā vērtība, ieskaitot abu izlasē iekļauto ASV ražotāju transporta izmaksas izmeklēšanas periodā, un ka tā būtu piemērojama visam importam no ASV. Importam, kura cena būtu mazāka par MIC, tiktu piemērots individuālais ad valorem nodoklis par starpību starp importa cenu un MIC. Tie ierosināja, ka, lai ņemtu vērā PVC ražošanā izmantoto izejvielu cenu svārstīgumu un atspoguļotu tirgus dinamiku, Komisija varētu regulāri (reizi ceturksnī vai pusgadā) indeksēt MIC, pamatojoties uz Chemical Market Analytics publicētajām etilēna cenām Rietumeiropā.

(210)

Turklāt tie apgalvoja, ka cenu atšķirības starp ASV tūlītējām eksporta cenām un ES tūlītējām cenām 2022. gadā un IP ievērojami palielinājās un pēc izmeklēšanas perioda tās ir atkal kļuvušas līdzīgas, kādas tās vēsturiski ir bijušas. Tie prasīja gadījumā, ja tiktu noteikti pasākumi, pēc diviem gadiem automātiski sākt starpposma pārskatīšanu.

(211)

Komisija analizēja šo lūgumu. Tā konstatēja, ka, uzliekot vienādu MIC ražotājiem, kam ir ļoti atšķirīgas dempinga starpības, netiktu atspoguļoti konstatētie atšķirīgie konkrēto ieinteresēto personu dempinga līmeņi un tādējādi varētu mazināties pasākumu efektivitāte. Turklāt ierosināto pieeju būtu ļoti grūti īstenot, jo tās dēļ būtu jāveic daudz atkārtotu administratīvu un leģislatīvu atjauninājumu. Pamatojoties uz to, šo priekšlikumu noteikti nebija iespējams pieņemt.

(212)

Attiecībā uz pieprasījumu veikt automātisku starpposma pārskatīšanu pēc diviem gadiem Komisija norādīja, ka tā pamatā ir informācija, kura attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda un kuru nebija iespējams pienācīgi un pietiekami pārbaudīt. Katrā ziņā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu jebkurš eksportētājs vai importētājs var pieprasīt starpposma pārskatīšanu, ja ir pagājis viens gads kopš galīgo pasākumu noteikšanas.

(213)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(214)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tādu izmeklējamo ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kurus ražojušas minētās juridiskās personas. Tāda attiecīgā ražojuma importam, ko izgatavojis jebkurš cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar piemērot šīs likmes, un tam būtu jāpiemēro maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ēģiptes vai Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes importam”.

(215)

Ja uzņēmums pēc tam maina savas juridiskās personas nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šis pieprasījums jāadresē Komisijai (26). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē regulu par nosaukuma maiņu.

(216)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku, ko rada maksājuma likmju atšķirība, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ēģiptes vai Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes importam”.

(217)

Šis rēķins ir jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes un tāpat kā visos pārējos gadījumos tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(218)

Ja uzņēmumam, kam noteikta mazāka individuālā maksājuma likme, būtiski palielinās eksporta apjoms – īpaši tad, ja tas notiek pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas –, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes vai likmju atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(219)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(220)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu, būtu galīgi jāiekasē, nepārsniedzot šajā regulā noteikto apjomu.

(221)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (27) 109. pantu, ja pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma ir jāatmaksā kāda summa, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt tai likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(222)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,