28.7.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/4


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/1105

(2020. gada 24. jūlijs),

ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/784, ar ko Itālijas Republikai atļauj piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 206. un 226. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1401 (2) Itālijai tika atļauts līdz 2017. gada 31. decembrim prasīt, ka pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu valsts sektora iestādēm, minētajām iestādēm ir jāiemaksā atsevišķā un bloķētā nodokļu iestāžu bankas kontā. Minētais īpašais pasākums bija atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 206. un 226. panta attiecībā uz noteikumiem par PVN nomaksu un rēķinu izsniegšanu.

(2)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/784 (3) Itālijai tika atļauts piemērot īpašo pasākumu līdz 2020. gada 30. jūnijam un minētā īpašā pasākuma darbības joma tika paplašināta, aptverot arī piegādes un pakalpojumu sniegšanu konkrētiem uzņēmumiem, kurus kontrolē valsts sektora iestādes, un biržā kotētiem uzņēmumiem, kuri ir iekļauti Financial Times Stock Exchange Milano Indice di Borsa (“FTSE MIB”) sarakstā.

(3)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2019. gada 4. decembrī, Itālija lūdza atļauju piemērot īpašo pasākumu pagarināt līdz 2023. gada 31. decembrim un samazināt īpašā pasākuma darbības jomu, attiecinot to tikai uz preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu valsts sektora iestādēm. Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2020. gada 27. martā, Itālija mainīja savu lūgumu, prasot, lai pagarinājuma darbības joma būtu identiska atļaujai, kas piešķirta ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/784.

(4)

Komisija 2020. gada 5. maija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Itālijas pieprasījumu. 2020. gada 6. maija vēstulē Komisija paziņoja Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai.

(5)

Īpašais pasākums ir daļa no pasākumu kopuma, ko Itālija ieviesusi, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu. Minētais pasākumu kopums, tostarp pienākums rēķinus izsniegt elektroniski, kā atļauts ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593 (4), ir aizstājis citus kontroles pasākumus un ļauj Itālijas nodokļu iestādēm veikt dažādu uzņēmēju deklarēto darījumu kontrolpārbaudi un uzraudzīt to PVN maksājumus.

(6)

Itālija uzskata, ka īstenoto pasākumu kopuma kontekstā rēķinu obligāta elektroniska izsniegšana samazina laiku, kas nodokļu administrācijai vajadzīgs, lai uzzinātu par iespējamu krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu. Tomēr Itālija arī uzskata, ka, ja netiek piemērots ar īpašo pasākumu ieviestais dalītā maksājuma mehānisms, tad atgūšana no nodokļu krāpniekiem vai nemaksātājiem pēc kontrolpārbaudes veikšanas varētu būt neiespējama gadījumā, ja tie ir maksātnespējīgi. Tādējādi dalītā maksājuma mehānisms kā ex ante pasākums ir izrādījies efektīvāks nekā rēķinu obligāta elektroniska izsniegšana, kas ir ex post pasākums. Galīgie dati par īpašā pasākuma efektivitāti liecina, ka tas ir bijis vēl efektīvāks, nekā gaidīts.

(7)

Viens no pasākuma rezultātiem ir tas, ka piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji, kas ir nodokļa maksātāji, samaksāto priekšnodokli nevar atskaitīt no PVN, ko tie saņem par piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu. Šādi piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji var pastāvīgi atrasties kredīta pozīcijā, un viņiem var nākties prasīt no nodokļu administrācijas sava PVN priekšnodokļa faktisku atmaksu. Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju nodokļa maksātājiem, kas veic darījumus, uz kuriem attiecas dalītā maksājuma mehānisms, ir tiesības prioritārā kārtā saņemt attiecīgā PVN kredīta maksājumu šādu darījumu rezultātā akumulētā kredīta robežās. Šī prakse nozīmē, ka atmaksas pieprasījumi, kas saistīti ar dalītā maksājuma mehānismu, tiek izskatīti prioritārā kārtā gan sākotnējās izmeklēšanas laikā, gan to summu izmaksāšanas laikā, kas pienākas no neprioritārām atmaksām.

(8)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/784 7. apsvērumu tiklīdz sistēma, ko veido kontroles pasākumu kopums, kuru Itālija plānoja piemērot, būs pilnībā ieviesta, vairs nevajadzētu būt vajadzībai atkāpties no Direktīvas 2006/112/EK, lai piemērotu dalīto maksājumu. Tāpēc Itālija pauda pārliecību, ka tā nemēģinās atjaunot atkāpi, kas ļauj piemērot dalītā maksājuma mehānismu. Tomēr, ņemot vērā to, ka vēl ir pāragri pilnībā novērtēt šo pasākumu efektivitāti, jo tie ieviesti nesen, un ņemot vērā grūtības, ar ko Itālija saskaras Covid-19 pandēmijas dēļ, kas rada grūtības nodokļa maksātājiem īstenot nepieciešamās izmaiņas savās rēķinu izsniegšanas sistēmās un nodokļu administrācijām pielāgot savas kontroles un IT sistēmas, pasākuma atcelšanai varētu būt ievērojama negatīva ietekme uz cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un uz PVN iekasēšanu, kā arī uz nodokļa maksātāju administratīvajām izmaksām pašreizējos apstākļos. Tādēļ ir vietā pagarināt atļauju atkāpties no Direktīvas 2006/112/EK.

(9)

Prasītajai atkāpei vajadzētu būt ierobežotai laika ziņā, lai varētu novērtēt, vai īpašais pasākums ir atbilstīgs un efektīvs. Tādēļ atļauja būtu jāpagarina līdz 2023. gada 30. jūnijam, kas dotu pietiekami daudz laika, lai novērtētu efektivitāti pasākumiem, ko Itālija īsteno ar mērķi mazināt nodokļu nemaksāšanu attiecīgajos sektoros.

(10)

Lai garantētu, ka tiek veikti nepieciešamie turpmākie pasākumi saistībā ar prasīto atkāpi, un jo īpaši izvērtētu ietekmi uz PVN atmaksu nodokļa maksātājiem, uz kuriem attiecas minētā atkāpe, būtu jāprasa, lai Itālija līdz 2021. gada septembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par vispārējo situāciju saistībā ar PVN atmaksu nodokļa maksātājiem un jo īpaši par vidējo laiku, kas tam vajadzīgs, un par īpašā pasākuma un jebkādu citu pasākumu efektivitāti, ko Itālija īsteno ar mērķi mazināt nodokļu nemaksāšanu attiecīgajos sektoros. Minētajā ziņojumā būtu jāiekļauj saraksts ar dažādajiem īstenotajiem pasākumiem un to spēkā stāšanās datumiem.

(11)

Īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajiem mērķiem, jo tas ir ierobežots laika ziņā un attiecas tikai uz sektoriem, kas nodokļu nemaksāšanas ziņā izraisa būtiskas problēmas. Turklāt īpašais pasākums nerada risku, ka nodokļu nemaksāšana novirzītos uz citiem sektoriem vai citām dalībvalstīm.

(12)

Covid-19 pandēmijas radīto grūtību dēļ atkāpes atjaunošanas process prasīja vairāk laika, nekā bija domāts, un netika pabeigts līdz 2020. gada 30. jūnijam. Ja šo lēmumu nepiemērotu ar atpakaļejošu spēku, uzņēmumiem, kas piemēro dalītā maksājuma mehānismu, būtu pēkšņi jāmaina savas rēķinu izsniegšanas sistēmas, lai pielāgotos izmaiņām. Nodokļu administrācijai būtu jāievieš līdzīgi pielāgojumi savās sistēmās. Minēto grūtību dēļ nešķiet vietā prasīt, lai uzņēmumi un nodokļu administrācija šajā brīdī veic šīs izmaiņas. Tādēļ ir vietā šo lēmumu piemērot ar atpakaļejošu spēku, lai pasākumam nodrošinātu juridisku nepārtrauktību.

(13)

Atkāpei nebūs negatīvas ietekmes uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(14)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2017/784 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/784 groza šādi:

1)

lēmuma 3. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Itālija līdz 2021. gada 30. septembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par vispārējo situāciju saistībā ar PVN atmaksu 1. un 2. pantā minēto pasākumu skartajiem nodokļa maksātājiem un jo īpaši par atmaksas procedūras vidējo ilgumu un par minēto pasākumu un jebkādu citu pasākumu efektivitāti, ko Itālija īsteno ar mērķi mazināt nodokļu nemaksāšanu attiecīgajos sektoros. Minētajā ziņojumā iekļauj sarakstu ar dažādajiem īstenotajiem pasākumiem un to spēkā stāšanās datumiem.”;

2)

lēmuma 5. pantā datumu “2020. gada 30. jūnijam” aizstāj ar datumu “2023. gada 30. jūnijam”.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2020. gada 1. jūlija.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2020. gada 24. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. ROTH


(1)   OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1401 (2015. gada 14. jūlijs), ar ko Itālijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 206. un 226. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 217, 18.8.2015., 7. lpp.).

(3)  Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2017/784 (2017. gada 25. aprīlis), ar ko Itālijas Republikai atļauj piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 206. un 226. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1401 (OV L 118, 6.5.2017., 17. lpp.).

(4)  Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/593 (2018. gada 16. aprīlis), ar ko Itālijas Republikai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 218. un 232. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 99, 19.4.2018., 14. lpp.).