TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2025. gada 15. maijā (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Savienības reģistrs – Regula (ES) Nr. 389/2013 – Kvotu atjaunošanas reģistrācija šajā reģistrā – Darījumu neatsaucamība – 40. pants – Pabeigto procesu atcelšana – 70. pants – Kvotu atjaunošana saskaņā ar Savienības tiesību normu, ko Tiesa vēlāk atzinusi par spēkā neesošu – Iekārtas operatora iespējas atgūt attiecīgās kvotas par konkrēto laikposmu neesība – Spēkā esība

Lietā C‑414/23

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Helsingin hallinto‑oikeus (Helsinku Administratīvā tiesa, Somija) iesniegusi ar 2023. gada 30. jūnija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 6. jūlijā, tiesvedībā

Metsä Fibre Oy,

piedaloties

Energiavirasto,

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe], Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda otrās palātas tiesneša funkcijas, tiesneši M. Gavalecs [M. Gavalec], Z. Čehi [Z. Csehi] (referents) un F. Šalīns [F. Schalin],

ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],

sekretāre: S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2024. gada 17. oktobra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

–        Metsä Fibre Oy vārdā – A.‑S. Roubier un M. af Schultén, asianajajat, kā arī J. Kauppinen, oikeustieteen maisteri,

–        Energiavirasto vārdā – N. Kankaanrinta un J. Pakkala, pārstāvji,

–        Somijas valdības vārdā – A. Laine un H. Leppo, pārstāves,

–        Eiropas Komisijas vārdā – B. De Meester, I. Söderlund un G. Wils, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2024. gada 12. decembra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV 2013, L 122, 1. lpp.), 40. un 70. panta spēkā esību un interpretāciju, kā arī par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 17. panta interpretāciju.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar prasību, ko Metsä Fibre Oy iesniedzis pret Energiavirasto (Enerģētikas aģentūra, Somija) lēmumu par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām, kas šim uzņēmumam bija jānodod atbilstoši tādām Savienības tiesību normām par šo kvotu tirdzniecības sistēmu Eiropas Savienībā, kuras Tiesa vēlāk atzinusi par spēkā neesošām.

 Atbilstošās tiesību normas

 Direktīva 2003/87/EK

3        Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 2003, L 275, 32. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/29/EK (OV 2009, L 140, 63. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2003/87”), 1. pantu tika izveidota sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā.

4        Šīs direktīvas 19. pantā “Reģistri” paredzēts:

“1.      Kvotas, kas piešķirtas no 2012. gada 1. janvāra, uzkrāj Kopienas reģistrā, lai tās saskaņā ar regulu par standartizētu un drošu reģistru sistēmu varētu īstenot darbības, kas saistītas ar dalībvalstī atvērtajiem kontiem un kvotu sadali, nodošanu un anulēšanu, kā noteikts 3. punktā minētajā [Eiropas] Komisijas regulā.

[..]

3.      Lai īstenotu šo direktīvu, Komisija pieņem regulu par standartizētu un drošu reģistru sistēmu standartizētas elektroniskas datubāzes formā, kurā ietverti vispārīgi dati, kas ļauj apzināt kvotu piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu un anulēšanu, nodrošināt sabiedrības piekļuvi un attiecīgu konfidencialitāti un garantēt to, ka nenotiek kvotu pārdalīšana pretrunā saistībām, kas izriet no [ANO Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām] Kioto protokola[, kurš Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināts ar Padomes 2002. gada 25. aprīļa Lēmumu 2002/358/EK (OV 2002, L 130, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Kioto protokols”)]. [..]”

 Regula Nr. 389/2013

5        Regula Nr. 389/2013 tika pieņemta, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87 19. pantu. Lai gan no 2021. gada 1. janvāra tā tika atcelta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1122 (2019. gada 12. marts), ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV 2019, L 177, 3. lpp.), atbilstoši deleģētās regulas 88. panta otrajai daļai regulu līdz 2026. gada 1. janvārim turpina piemērot visām darbībām, kas nepieciešamas saistībā ar 2013.–2020. gada tirdzniecības periodu, Kioto protokola otro saistību periodu un Regulas Nr. 389/2013 3. panta 30. punktā definēto atbilstības periodu.

6        Regulas Nr. 389/2013 8. apsvērums formulēts šādi:

“Tā kā kvotas un Kioto vienības ir dematerializētas un savstarpēji atvietojamas, īpašumtiesības uz [šīm kvotām un] Kioto vienību būtu jānosaka pēc to esamības Savienības reģistra kontā, kurā tās tiek turētas. Turklāt, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar reģistrā ievadīto darījumu atsaukšanu, un līdz ar to traucējumus sistēmā un tirgū, kuri var rasties atsaukšanas rezultātā, būtu jānodrošina, ka kvotas un Kioto vienības ir pilnībā savstarpēji atvietojamas. Konkrētāk, jāpanāk, lai darījumus nevarētu atcelt, atsaukt vai anulēt citādi, kā definēts noteiktajā kārtībā un pēc reģistra noteikumos paredzētā brīža. Nekas šajā regulā nedrīkstētu liegt konta turētājam vai trešai personai attiecībā uz darījumu, kas ievadīts sistēmā, īstenot visas likumīgās tiesības vai prasījumus uz piedziņu vai kompensāciju, kas rodas no pamata darījuma, piemēram, krāpšanas vai tehniskas kļūmes gadījumā, ciktāl tas neatceļ, neatsauc vai neanulē sistēmā ievadīto darījumu. Turklāt būtu jāaizsargā kvotas vai Kioto vienības labticīga iegāde.”

7        Šīs regulas 40. panta “Kvotu iezīmes un darījumu galīgums [neatsaucamība]” 3. un 4. punktā paredzēts:

“3.      Kvotu un Kioto vienību savstarpējā atvietojamība nozīmē, ka piedziņas vai kompensācijas saistības, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var rasties attiecībā uz kvotu vai Kioto vienību, var izpildīt, izmantojot tikai tāda paša veida kvotas vai Kioto vienības.

Ievērojot [..] šīs regulas 70. pantu un 103. pantā paredzēto saskaņošanas procesu, darījums kļūst galīgs un neatsaucams, kad tas ir pabeigts saskaņā ar 104. pantu. Neskarot valsts tiesību aktos paredzētus noteikumus vai aizsardzības līdzekļus, kas var būt par iemeslu prasībai vai rīkojumiem Savienības reģistrā veikt jaunu darījumu, nekādi tiesību akti, normatīvie akti, noteikumi vai prakse par līgumu vai darījumu atcelšanu nav par iemeslu tam, lai reģistrā atceltu darījumu, kas saskaņā ar šo regulu kļuvis galīgs un neatsaucams.

Konta turētājam vai trešai personai attiecībā uz Savienības reģistrā galīgi noslēgtu darījumu neliedz īstenot visas likumīgās tiesības vai prasījumus uz piedziņu, kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību, kas rodas no pamata darījuma, piemēram, krāpšanas vai tehniskas kļūmes gadījumā, ciktāl tas neatceļ, neatsauc vai neanulē Savienības reģistrā ievadīto darījumu.

4.      Labticīgs kvotas vai Kioto vienības pircējs un turētājs iegūst tiesības uz kvotu vai Kioto vienību bez kādiem pārskaitītāja tiesību apgrūtinājumiem.”

8        Minētās regulas 70. panta “Pabeigto procesu atcelšana, ja tie iniciēti kļūdas dēļ” 1. un 2. punktā noteikts:

“1.      Ja konta turētājs vai valsts administrators, kas darbojas konta turētāja vārdā, netīši vai kļūdas dēļ iniciējis kādu no 2. punktā minētajiem darījumiem, konta turētājs rakstiskā pieprasījumā var ierosināt sava konta administratoram atcelt pabeigto darījumu. Šo pieprasījumu pienācīgi paraksta konta turētāja pilnvarotais pārstāvis vai pārstāvji, kuri ir pilnvaroti iniciēt tāda veida darījumu, kādu plānots atcelt, un pieprasījumu nosūta piecu darbadienu laikā pēc procesa pabeigšanas. Pieprasījumā jābūt paziņojumam, kurā norādīts, ka darījums ir iniciēts kļūdas dēļ vai netīši.

2.      Konta turētājs var ierosināt atcelt šādus darījumus:

a)      kvotu nodošanu;

b)      kvotu dzēšanu;

c)      starptautisko kredītu apmaiņu.”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

9        Uzņēmums Metsä Fibre Ēnekoski [Äänekoski] (Somija) pilsētā ekspluatē bioloģisko produktu rūpnīcu. 2013.–2017. gadā šis uzņēmums nodeva siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotas, kas tam bija piešķirtas par šo iekārtu.

10      Ar 2017. gada 19. janvāra spriedumu Schaefer Kalk (C‑460/15, turpmāk tekstā – “spriedums Schaefer Kalk”, EU:C:2017:29) Tiesa par spēkā neesošām atzina dažas Komisijas Regulas (ES) Nr. 601/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV 2012, L 181, 30. lpp.) tiesību normas, kuras bija spēkā no 2013. līdz 2018. gadam un atbilstoši kurām oglekļa dioksīds (CO2), kas pārvietots uz citu iekārtu, lai iegūtu izgulsnēto kalcija karbonātu, sistemātiski tika ieskaitīts kaļķu apdedzināšanas iekārtas emisijās neatkarīgi no tā, vai oglekļa dioksīds tiek emitēts atmosfērā.

11      Ar 2022. gada 26. aprīļa lēmumu Enerģētikas aģentūra no jauna novērtēja kopējo Ēnekoski iekārtas CO2 emisiju daudzumu 2013.–2017. gadā. Ievērojot spriedumu Schaefer Kalk, tā uzskatīja, ka attiecībā uz minētajiem gadiem Metsä Fibre Savienības reģistrā ir nodevis apmēram par 115 000 siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu vairāk, nekā vajadzīgs, un ļāva tam šo pārpalikumu pārnest uz 2021. gadu. Taču šī iestāde uzskatīja, ka šīs iekārtas kontā nav iespējams no jauna iekļaut daudzumu, kas atbilst par daudz nodotajām kvotām, jo ir beigušies termiņi, kuri Regulā Nr. 389/2013 noteikti, lai varētu atcelt kļūdainu darījumu Savienības reģistrā. Turklāt šajā lēmumā ir norādīts, ka šajā regulā nav paredzēta iespēja atbilstības konta pozitīvo atbilstības statusa rādītāju nodot citas Metsä Fibre iekārtas kontam.

12      Metsä Fibre ieskatā, veicot šādu korekciju, Enerģētikas aģentūra tomēr no sprieduma Schaefer Kalk nav izdarījusi visus vajadzīgos secinājumus, ciktāl tā Metsä Fibre neļāva pilnībā izmantot šīs pārpalikušās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotas. Tā kā šīs kvotas nav reģistrētas Savienības reģistrā, tās faktiski neeksistēja, tāpēc Metsä Fibre tās nevarēja pārdot.

13      Metsä Fibre norāda, ka pēc lieliem ieguldījumiem Ēnekoski iekārtā tā gandrīz vairs neemitē oglekļa dioksīdu. Tādējādi turpmākas kvotu nodošanas ietvaros Metsä Fibre praktiski nevar izmantot tā rīcībā esošos 115 000 pārpalikušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu. Šajā ziņā pati Enerģētikas aģentūra atzīst, ka, ņemot vērā pašreizējo šīs iekārtas emisiju līmeni gadā, kas ir mazāks nekā 20 tonnas oglekļa dioksīda, vajadzētu aptuveni sešus līdz septiņus tūkstošus gadu, lai izmantotu 115 000 kvotu.

14      Šajā kontekstā Metsä Fibre lūdza Helsingin hallinto‑oikeus (Helsinku Administratīvā tiesa, Somija), kas ir iesniedzējtiesa, atcelt minēto lēmumu. Uzņēmums apgalvo, ka iepriekš minētais lēmums ir pretrunā Savienības primārajām tiesībām, konkrēti – tāpēc, ka situācija, kurā iekārtas operatoram neizdodas faktiski izmantot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu korekciju, ir pretrunā tiesībām uz īpašumu un vienlīdzības principam, kā arī pretēja ekonomikas loģikai. Metsä Fibre faktiski uzskata, ka tam ir liegta tiesiskā aizsardzība, jo tiesību norma, kas izriet no sprieduma Schaefer Kalk, tam netiek piemērota.

15      Šādos apstākļos Helsingin hallinto‑oikeus (Helsinku Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai Regulas Nr. 389/2013 70. un 40. panta noteikumi par darījumu atcelšanas termiņiem un darījumu galīgumu un neatsaucamo raksturu ir spēkā neesoši, ņemot vērā [Hartas] 17. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu un citas šajā hartā aizsargātās tiesības, ciktāl iepriekš minētie noteikumi liedz emisiju kvotas atdot atpakaļ Metsä Fibre Oy situācijā, kad Savienības reģistram tika nodots par daudz kvotu, pamatojoties uz tādu noteikumu piemērošanu, kuri spriedumā Schaefer Kalk tika atzīti par spēkā neesošiem, un kad uzņēmums nevar izmantot atbilstības konta pozitīvo atbilstības statusa rādītāju Ēnekoski iekārtas pašreizējā niecīgā emisiju līmeņa dēļ?

2)      Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Regulas Nr. 389/2013 70. un 40. panta noteikumi vispār ir piemērojami situācijā, kad Savienības reģistram tika nodots par daudz kvotu, pamatojoties uz tādu noteikumu piemērošanu, kuri spriedumā Schaefer Kalk tika atzīti par spēkā neesošiem, nevis uz darījumu, ko netīši vai kļūdas dēļ iniciējis konta turētājs vai valsts administrators, kas darbojas konta turētāja vārdā?

3)      Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, bet uz otro – apstiprinoša, vai ir kāds cits Savienības tiesībās paredzēts veids, kas attiecībā uz kvotu izmantošanu ļautu nostādīt Metsä Fibre Oy situācijā, kādā tas būtu bijis, ja noteikumi, kuri spriedumā Schaefer Kalk tika atzīti par spēkā neesošiem, nebūtu pastāvējuši un uzņēmums šā iemesla dēļ nebūtu nodevis par daudz kvotu?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

16      Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 389/2013 40. un 70. panta noteikumi par darījumu galīgumu un neatsaucamību un to atcelšanas termiņiem ir spēkā, ņemot vērā Hartu.

17      Iesniedzējtiesa tādējādi balstās uz pieņēmumu, ka šīs tiesību normas liedz atcelt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu nodošanu situācijā, kad, pirmkārt, Metsä Fibre īstenota pārāk liela skaita kvotu nodošana Savienības reģistrā izrietējusi no to Regulas Nr. 601/2012 noteikumu piemērošanas, kas spriedumā Schaefer Kalk atzīti par spēkā neesošiem, un, otrkārt, šis iekārtas operators nevar izmantot tā rīcībā esošos 115 000 siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tā niecīgā emisiju līmeņa dēļ, kādu pašreiz rada Ēnekoski iekārta.

18      Tā kā Regulas Nr. 389/2013 40. un 70. pants liedz izdarīt vajadzīgos secinājumus no sprieduma Schaefer Kalk attiecībā uz Metsä Fibre, iesniedzējtiesai ir šaubas par to spēkā esību, ņemot vērā it īpaši Hartas 17. pantā garantētās tiesības uz īpašumu.

19      Atbilstoši Regulas Nr. 389/2013 40. panta 3. punkta otrajai daļai darījums, kas veikts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros, kļūst galīgs un neatsaucams, kad tas ir pabeigts saskaņā ar regulā paredzētajiem noteikumiem. Šajā tiesību normā turklāt ir precizēts, ka principā nekādi tiesību akti, normatīvie akti, noteikumi vai prakse par līgumu vai darījumu atcelšanu nav par iemeslu tam, lai reģistrā atceltu darījumu, kas saskaņā ar minēto regulu kļuvis galīgs un neatsaucams.

20      Kā izriet no Regulas Nr. 389/2013 40. panta 3. punkta otrās daļas, šis režīms ir piemērojams, ievērojot šīs regulas 70. panta noteikumus un neskarot valsts tiesību aktos paredzētus noteikumus vai aizsardzības līdzekļus, kas var būt par iemeslu prasībai vai rīkojumiem Savienības reģistrā veikt jaunu darījumu.

21      Šajā ziņā no Regulas Nr. 389/2013 70. panta 1. punkta izriet, ka darījumu var atcelt, ja tas iniciēts netīši vai kļūdas dēļ un ar nosacījumu, ka konta turētājs lūdz to atcelt piecu darbadienu laikā pēc darījuma pabeigšanas.

22      Tādējādi ar Regulu Nr. 389/2013 tika ieviests stingrs darījumu atcelšanas režīms, kura mērķis ir cik vien iespējams garantēt darījumu neatsaucamību.

23      Šis režīms neļauj atsaukties uz tādu Savienības tiesību normu spēkā neesības atzīšanu, kas reglamentē tādas iekārtas emisiju aprēķināšanu, uz kuru attiecas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, lai pieprasītu atcelt pabeigtu darījumu Regulas Nr. 389/2013 70. panta izpratnē.

24      Turklāt Regulas Nr. 389/2013 70. panta 1. punktā paredzētās situācijas ir saistītas ar attiecīgo operatoru pieļautajām kļūdām un tādējādi ar gadījumiem, kas būtiski atšķiras no pamatlietā aplūkotās situācijas, kurā ir norādīts uz Savienības tiesību normas prettiesiskumu, kas konstatēts ex post. Tāpēc šo tiesību normu šajā gadījumā nevar piemērot pēc analoģijas. Tā tas vēl jo vairāk ir tāpēc, ka šādai piemērošanai būtu jāabstrahējas no stingriem termiņiem, kas ir noteikti minētajā tiesību normā.

25      Lai gan Regulas Nr. 389/2013 40. panta 3. punkta otrās daļas un 70. panta 1. punkta noteikumi liedz ņemt vērā spriedumu Schaefer Kalk, lai varētu atcelt par daudz nodoto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu nodošanu, šis apstāklis tomēr nevar izraisīt to spēkā neesību saistībā ar operatora, kas ir tādā situācijā kā Metsä Fibre, tiesībām uz īpašumu, kuras garantētas Hartas 17. pantā, jo šīs regulas 40. panta 3. punkta trešā daļa ļauj garantēt, ka šo tiesību normu piemērošana šādam operatoram katrā ziņā neuzliek nesamērīgu slogu.

26      Regulas Nr. 389/2013 40. panta 3. punkta trešajā daļā, kas aplūkota kopā ar 8. apsvērumu, ir norādīts, ka konta turētājam vai trešai personai attiecībā uz Savienības reģistrā galīgi noslēgtu darījumu neliedz īstenot visas likumīgās tiesības vai prasījumus uz piedziņu, kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību, kas rodas no pamata darījuma, piemēram, krāpšanas vai tehniskas kļūmes gadījumā, ciktāl tas neatceļ, neatsauc vai neanulē Savienības reģistrā ievadīto darījumu.

27      Tādējādi ir redzams, ka 40. panta 3. punkta trešajā daļā skaidri ir paredzēts gadījums, kad darījums Savienības reģistrā ir kļuvis galīgs. Šādā gadījumā konta turētājam jāīsteno tiesības uz piedziņu, kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību – ar nosacījumu, ka šī darbība neizraisa šajā reģistrā ievadītā darījuma atcelšanu, atsaukšanu vai anulēšanu, jo šo trīs darbību alternatīvais raksturs liecina par to līdzvērtīgumu.

28      Šai iespējai lūgt piedziņu, kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību, attiecībā uz kuru Regulas Nr. 389/2013 40. panta 3. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka tā pastāv, “piemēram, krāpšanas vai tehniskas kļūmes gadījumā”, a fortiori jābūt pieejamai konta turētājam, kas ir pareizi piemērojis Savienības tiesisko regulējumu, kuru Tiesa vēlāk atzinusi par spēkā neesošu. Tā tas vēl jo vairāk ir tāpēc, ka šajā tiesību normā paredzēto notikumu virkne, kā uz to norāda vārds “piemēram”, nav izsmeļoša.

29      Tādējādi minētā tiesību norma ļauj attiecīgajam konta turētājam atsaukties uz tiesībām uz to zaudējumu atlīdzību, ko izraisījis darījums, kurš ex post izrādījies pārmērīgs, ņemot vērā Tiesas spriedumu, bet kuru vairs nevar atcelt, ciktāl tas ir neatsaucams un galīgs. Tā kā attiecīgais darījums Savienības reģistrā netika atcelts, šī reģistra darbība nav apšaubīta.

30      Šajā ziņā attiecīgajam konta turētājam jābūt iespējai valsts kompetentajā iestādē atsaukties uz tiesībām uz piedziņu, kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību, jo dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt Regulas Nr. 389/2013 40. panta 3. punkta trešās daļas ievērošanu, it īpaši šajā nolūkā ieviešot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

31      Šādos apstākļos atbilstoši šī sprieduma 26.–30. punktā ietvertajiem apsvērumiem tāds iekārtas operators kā Metsä Fibre var atsaukties uz Regulas Nr. 389/2013 40. panta 3. punkta trešajā daļā paredzētajām tiesībām vai prasījumiem, tostarp tiesībām saņemt zaudējumu atlīdzību, lai saistībā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu izmantošanu tas būtu tādā pašā situācijā kā tā, kādā tas būtu bijis, ja noteikumi, kas ar spriedumu Schaefer Kalk atzīti par spēkā neesošiem, nebūtu pastāvējuši un ja šis operators nebūtu nodevis pārāk daudz kvotu.

32      Lai gan uz lūgumu par šādu zaudējumu atlīdzību attiecas noteikumi un nosacījumi, kas parasti piemērojami šāda rakstura lūgumiem, vēl jāprecizē – ņemot vērā, ka Enerģētikas aģentūra citu iekārtu, ko skāra spriedums Schaefer Kalk, kontos ieskaitīja tādu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu skaitu, kurš līdzvērtīgs par daudz nodoto emisijas kvotu skaitam, lai tās izmantotu nākamajos kvotu tirdzniecības periodos, zaudējumu atlīdzināšanai, kas pamatota ar Regulas Nr. 389/2013 40. panta 3. punkta trešo daļu, tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā principā jāizraisa situācija, kad attiecīgās iekārtas operators tiek nostādīts stāvoklī, kas no ekonomiskā viedokļa faktiski līdzvērtīgs tam, kādā ir iekārtu operatori, kuru kontos ir ieskaitītas kvotas.

33      Iekārtas operators, kas mainījis ražošanas procesu, lai samazinātu CO2 emisijas un tādējādi lielākā mērā izpildītu Savienības mērķus vides aizsardzības jomā, nedrīkst nonākt nelabvēlīgā stāvoklī tādēļ, ka niecīgais emisiju daudzums, ko šobrīd rada šī iekārta, tam samazina interesi saņemt kontā emisijas kvotas izmantošanai nākamajos kvotu tirdzniecības periodos.

34      No visiem iepriekš izklāstītajiem iemesliem izriet, ka Regulas Nr. 389/2013 40. un 70. pants nerada šķērsli tam, lai efektīvi tiktu novērstas sekas, ko izraisījusi tādu Savienības tiesību normu piemērošana, kuras vēlāk ar Tiesas spriedumu atzītas par spēkā neesošām.

35      Šādos apstākļos jākonstatē, ka pirmā jautājuma izskatīšanā nav atklājies neviens elements, kas varētu ietekmēt to Regulas Nr. 389/2013 40. un 70. panta noteikumu spēkā esību, kuri attiecas uz darījumu galīgumu un neatsaucamību un to atcelšanas termiņiem.

 Par otro un trešo jautājumu

36      Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu, uz otro un trešo jautājumu nav jāatbild.

 Par tiesāšanās izdevumiem

37      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Pirmā prejudiciālā jautājuma izskatīšanā nav atklājies neviens elements, kas varētu ietekmēt to Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011, 40. un 70. panta noteikumu spēkā esību, kuri attiecas uz darījumu galīgumu un neatsaucamību un to atcelšanas termiņiem.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – somu.