02001L0081 — LV — 31.12.2016 — 005.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/81/EK

(2001. gada 23. oktobris)

par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām

(OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

 M1

PADOMES DIREKTĪVA 2006/105/EK (2006. gada 20. novembrī),

  L 363

368

20.12.2006

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts),

  L 87

109

31.3.2009

►M3

PADOMES DIREKTĪVA 2013/17/ES (2013. gada 13. maijs),

  L 158

193

10.6.2013

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/2284 Dokuments attiecas uz EEZ (2016. gada 14. decembris)

  L 344

1

17.12.2016


Grozīta ar:

 A1

AKTS par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā

  L 236

33

23.9.2003




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/81/EK

(2001. gada 23. oktobris)

par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām



1. pants

Mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir ierobežot paskābināšanu un eitrofikāciju izraisošo piesārņojošo vielu, kā arī ozona prekursoru emisiju, lai Kopienā uzlabotu iedzīvotāju veselības un vides aizsardzību pret apdraudējumiem, ko rada paskābināšana, augsnes eitrofikācijas un piezemes ozona kaitīgā ietekme, un pakāpeniski panākt ilgtermiņa mērķu sasniegšanu attiecībā uz piesārņojošo vielu kritisko līmeņu un slodžu nepārsniegšanu, kā arī uzlabotu visu iedzīvotāju efektīvu aizsardzību pret zināmajiem veselības apdraudējumiem, ko rada gaisa piesārņojums, nosakot valstīm maksimāli pieļaujamo emisiju un par atskaites punktiem pieņemot 2010. gadu un 2020. gadu, kā arī sagatavojot pārskatus, kas noteikti 4. pantā un 10. pantā.

2. pants

Piemērošanas joma

Šī direktīva attiecas uz emisiju dalībvalstu teritorijās un to ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās no visiem 4. pantā minēto piesārņojošo vielu avotiem, kas ir cilvēka darbības rezultāts.

Direktīva neattiecas uz:

a) emisiju no starptautiskās jūras satiksmes;

b) emisiju no lidaparātiem pēc nosēšanās un pacelšanās cikla;

c) attiecībā uz Spāniju, emisiju Kanāriju salās;

d) attiecībā uz Franciju, emisiju tās aizjūras departamentos;

e) attiecībā uz Portugāli, emisiju Madeirā un Azoru salās.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a) “AOT 40” ir ik gadu no maija līdz jūlijam uzkrātā summa no starpības starp tām piezemes ozona koncentrācijām ik pēc stundas, kas lielākas par 80 μg/m3 (= 40 ppb) un kas ir 80 μg/m3 diennakts gaišo stundu laikā;

b) “AOT 60” ir visa gada laikā uzkrāta summa no starpības starp tām piezemes ozona koncentrācijām ik pēc stundas, kas lielākas par 120 μg/m3 (= 60 ppb) un kas ir 120 μg/m3;

c) “kritiskā slodze” ir vienas vai vairāku piesārņojošo vielu kvantitatīvs novērtējums, līdz kādam saskaņā ar zinātnes pašreizējām atziņām tām nav nozīmīgas kaitīgas ietekmes uz noteiktiem jutīgiem vides elementiem;

d) “kritiskais līmenis” ir piesārņojošo vielu koncentrācija atmosfērā, virs kuras saskaņā ar zinātnes pašreizējām atziņām var būt tieša kaitīga ietekme uz tādiem uztvērējiem, kā cilvēki, ekosistēmas vai materiāli;

e) “emisija” ir vielas izdalīšanās no punktveida vai difūzā piesārņojuma avota atmosfērā;

f) “ģeogrāfiskā tīkla kvadrāts” ir 150 km x 150 km liels kvadrāts, kas ir izšķiršanas spēja, ko izmanto, veicot kritisko slodžu kartēšanu Eiropas mērogā, kā arī gaisu piesārņojošo vielu emisijas un uzkrāšanās monitoringu saskaņā ar Kopējo programmu gaisu piesārņojošo vielu liela attāluma pārneses monitoringam un novērtējumam Eiropā (EMEP);

g) “pacelšanās un nolaišanās cikls” ir cikls, ko reprezentē šāds laikposms katrā no darbības režīmiem: nolaišanās 4,0 minūtes; manevrēšana mazās gāzes režīmā 26,0 minūtes, pacelšanās 0,7 minūtes; augstuma uzņemšana 2,2 minūtes;

h) “valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija” ir kilotonnās izteikts piesārņojošās vielas maksimālais daudzums, kuru kalendāra gada laikā attiecīgā dalībvalsts drīkst izvadīt atmosfērā;

i) “slāpekļa oksīdi” un “NOx” ir slāpekļa oksīds un slāpekļa dioksīds, kas izteikti kā slāpekļa dioksīds;

j) “piezemes ozons” ir troposfēras pašā apakšējā daļā esošais ozons;

k) “gaistošie organiskie savienojumi” un “GOS” ir visi organiskie savienojumi, izņemot metānu, kuri veidojas cilvēka darbības rezultātā un no kuriem saules gaismā reakcijās ar slāpekļa oksīdiem var veidoties fotoķīmiskie oksidanti.

4. pants

Valstīm noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija

1.  Vēlākais līdz 2010. gadam dalībvalstis ierobežo piesārņojošo vielu — sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), gaistošo organisko savienojumu (GOS), amonjaka (NH3) gada emisiju līdz lielumam, kas nepārsniedz I pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju, ņemot vērā visas izmaiņas, kas veiktas ar Kopienas pasākumiem, kuri pieņemti, ievērojot 9. pantā minētos ziņojumus.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka nevienu gadu pēc 2010. gada netiek pārsniegta I pielikumā noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija.

5. pants

Vides aizsardzības pagaidu mērķi

Pirmajā pielikumā norādītā valstij maksimāli pieļaujamā emisija tiek noteikta, lai līdz 2010. gadam visā Kopienā kopumā sasniegtu šādus vides aizsardzības pagaidu mērķus:

a)  Paskābināšana

Teritorijas, kurās tiek pārsniegtas kritiskās slodzes, jāsamazina par vismaz 50 % (katrā ģeogrāfiskā tīkla kvadrātā) salīdzinājumā ar 1990. gadu.

b)  Ar ietekmi uz veselību saistītā piezemes ozona iedarbība

Cilvēku veselībai kritiskā piezemes ozona slodze (AOT60 = 0) visos ģeogrāfiskā tīkla kvadrātos jāsamazina par divām trešdaļām salīdzinājumā ar 1990. gadu. Turklāt piezemes ozona slodze nevienā ģeogrāfiskā tīkla kvadrātā nedrīkst pārsniegt absolūto robežu — 2,9 ppm/h.

c)  Ar ietekmi uz augu valsti saistītā piezemes ozona iedarbība

Kultūraugiem un daļēji neskartai augu valstij kritiskā piezemes ozona slodze (AOT40 = 3 ppm/h) visos ģeogrāfiskā tīkla kvadrātos jāsamazina par divām trešdaļām salīdzinājumā ar 1990. gadu. Turklāt piezemes ozona slodze nevienā ģeogrāfiskā tīkla kvadrātā nedrīkst pārsniegt absolūto robežu — 10 ppm/h, kas izteikta kā kritiskās slodzes 3 ppm/h pārsniegums.

6. pants

Valstu programmas

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2002. gada 1. oktobrim izstrādā 4. pantā minēto piesārņojošo vielu emisijas pakāpeniskas samazināšanas programmas, kas vērstas vismaz uz I pielikumā valstij noteiktās maksimāli pieļaujamās emisijas ievērošanu ne vēlāk kā līdz 2010. gadam.

2.  Valstu programmās ietver informāciju par pieņemto vai plānoto politiku un pasākumiem, kvantitatīvu šīs politikas un pasākumu ietekmes novērtējumu uz piesārņojošo vielu emisiju 2010. gadā. Norāda būtiskākās sagaidāmās izmaiņas valstu emisijas ģeogrāfiskajā sadalījumā.

3.  Līdz 2006. gada 1. oktobrim dalībvalstis atjaunina un pārstrādā savas programmas pēc vajadzības.

4.  Programmas, kuras izstrādātas saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, dalībvalstis dara pieejamas sabiedrībai un attiecīgajām organizācijām, piemēram, vides aizsardzības organizācijām. Informācija, ko saskaņā ar šo punktu sniedz sabiedrībai un organizācijām, ir skaidra, saprotama un viegli pieejama.

▼M4 —————

▼B

9. pants

Komisijas ziņojumi

1.  Komisija 2004. un 2008. gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par panākumiem, kas gūti I pielikumā valstīm noteiktās maksimāli pieļaujamās emisijas ievērošanā, un par to, ciktāl 2010. gadā varētu būt sasniegti 5. pantā noteiktie vides aizsardzības pagaidu mērķi, bet 2020. gadā — 1. pantā noteiktie ilgtermiņa mērķi. Ziņojumos ietver ekonomisko novērtējumu, kurā ietilpst rentabilitāte, peļņa, robežizmaksu un ieguvumu novērtējums, kā arī valstīm noteiktās maksimāli pieļaujamās emisijas ievērošanas sociāli ekonomiskā ietekme uz atsevišķām dalībvalstīm un nozarēm. Tajos ietver arī pārskatu par šīs direktīvas 2. pantā noteiktās darbības jomas ierobežojumiem un vērtējumu par to, līdz kādam apjomam būtu vajadzīgi turpmāki emisijas samazinājumi, lai sasniegtu 5. pantā noteiktos vides aizsardzības pagaidu mērķus. Ņem vērā visus ziņojumus, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 8. panta 1. un 2. punktu, kā arī inter alia:

a) visus jaunākos Kopienas tiesību aktus, kas varētu tikt pieņemti, nosakot maksimāli pieļaujamo emisiju un produktu standartus attiecīgajiem emisijas avotiem;

b) labāko pieejamo tehnisko paņēmienu attīstību, ņemot vērā informācijas apmaiņu saskaņā ar Direktīvas 96/61/EK 16. pantu;

c) emisijas samazināšanas mērķus 2008. gadam attiecībā uz sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu emisijas samazināšanu no esošajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, par ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām ( 1 );

d) trešo valstu emisijas samazinājumu un saistības attiecībā uz šo samazinājumu, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, kas veicami kandidātvalstīs, kā arī iespējām samazināt emisiju Kopienai blakus esošajos reģionos;

e) jaunākos Kopienas tiesību aktus un visus starptautiskos noteikumus par emisiju no kuģiem un lidaparātiem;

f) transporta attīstību un turpmāko rīcību transporta emisijas kontrolei;

g) lauksaimniecības attīstību, jaunākās mājlopu skaita prognozes un emisijas samazināšanas metožu uzlabojumus lauksaimniecības nozarē;

h) visas būtiskākās izmaiņas dalībvalsts energoresursu tirgū, kā arī jaunākās prognozes, kas atspoguļo dalībvalstu rīcību, lai ievērotu to starptautiskos pienākumus saistībā ar klimata pārmaiņām;

i) piezemes ozona kritisko slodžu un PVO noteikto mērķvērtību esošās un paredzamās pārsniegšanas novērtējumu;

j) iespējas identificēt pagaidu mērķi samazināt augsnes eitrofikāciju;

k) jaunākos tehniskos un zinātniskos datus par neprecizitāšu novērtējumu:

i) valsts mēroga emisijas pārskatos;

ii) ievadītajos atskaišu datos;

iii) informācijā par piesārņojošo vielu pārrobežu pārnesi un uzkrāšanos;

iv) kritiskajās slodzēs un līmeņos;

v) izmantotajā modelī;

kā arī 5. pantā minēto vides aizsardzības pagaidu mērķu sasniegšanai valstij noteiktās maksimāli pieļaujamās emisijas kopējās neprecizitātes vērtējumu;

l) iespējamo vajadzību izvairīties no pārmērīgām izmaksām kādai atsevišķai dalībvalstij;

m) pēc modeļiem veikto aprēķinu rezultātu salīdzinājumu ar novērojumiem par paskābināšanu, eitrofikāciju un piezemes ozonu nolūkā veikt modeļu uzlabošanu;

n) vajadzības gadījumā — attiecīgu ekonomisku instrumentu iespējamu izmantošanu.

2.  Komisija 2012. gadā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par I pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu ievērošanu, kā arī par panākumiem saistībā ar 5. pantā noteikto vides aizsardzības pagaidu mērķu un 1. pantā noteikto ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Komisija savā ziņojumā ņem vērā dalībvalstu ziņojumus, kurus tās sagatavo saskaņā ar 8. panta 1. un 2. punktu, kā arī 1. punkta a) līdz n) apakšpunktā uzskaitītos jautājumus.

10. pants

Pārskatīšana

1.  Ziņojumos, kas minēti 9. pantā, ņem vērā 9. panta 1. punktā minētos faktorus. Ņemot vērā šos faktorus, progresu maksimāli pieļaujamās emisijas sasniegšanā līdz 2010. gadam, zinātnes un tehnikas attīstību, situāciju attiecībā uz panākumiem šajā direktīvā noteikto vides aizsardzības pagaidu mērķu sasniegšanā, ilgtermiņa mērķusattiecībā uz ozona kritisko slodžu un līmeņu nepārsniegšanā, kā arī PVO noteiktās gaisa kvalitātes mērķvērtības, Komisija šo direktīvu pārskata katru reizi, kad gatavo ziņojumu.

2.  Pārskatā, kas jāpabeidz 2004. gadā, veiks novērtējumu indikatīvajai maksimāli pieļaujamajai emisijai, kas Kopienai kopumā noteikta II pielikumā. Šo indikatīvo maksimāli pieļaujamo daudzumu novērtējums ir faktors, ko ņem vērā, analizējot to turpmāko darbību ekonomisko efektivitāti, kuras varētu veikt, lai samazinātu visu attiecīgo piesārņojošo vielu emisiju nolūkā Kopienā kopumā līdz 2010. gadam sasniegt 5. pantā noteiktos vides aizsardzības pagaidu mērķus.

3.  Visos pārskatos iekļauj sīkākus pētījumus par valstīm noteiktās maksimāli pieļaujamās emisijas ekonomisko efektivitāti, ko aprēķina, izmantojot jaunākos modeļus un precīzākos pieejamos datus, lai novērtējuma neprecizitāte būtu pēc iespējas mazāka, turklāt ņemot vērā Eiropas Savienības paplašināšanās gaitu, kā arī alternatīvo metodoloģiju priekšrocības, ievērojot 9. pantā uzskaitītos faktorus.

4.  Lai novērstu konkurences izkropļojumus un ņemtu vērā līdzsvaru starp rīcības izmaksām un ieguvumiem, neskarot 18. pantu Direktīvā 96/61/EK, Komisija sīkāk izskata vajadzību izstrādāt saskaņotus Kopienas pasākumus tām ekonomikas nozarēm un produktiem, kas galvenokārt veicina paskābināšanu, eitrofikāciju un piezemes ozona veidošanos.

5.  Ziņojumiem, kas minēti 9. pantā, pēc vajadzības pievieno priekšlikumus par

a) valstīm I pielikumā norādītās maksimāli pieļaujamās emisijas izmaiņām, kas vajadzīgas 5. pantā noteikto vides aizsardzības pagaidu mērķu sasniegšanai un/vai par šo pagaidu mērķu grozījumiem;

b) iespējamiem turpmākiem emisijas samazinājumiem, lai, vēlams līdz 2020. gadam, sasniegtu šīs direktīvas ilgtermiņa mērķus;

c) pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem.

11. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

Lai veicinātu 1. pantā noteiktā mērķa sasniegšanu, Komisija un dalībvalstis pēc vajadzības, neskarot Līguma 300. pantu, iesaistās divpusējā un daudzpusējā sadarbībā ar trešām valstīm un attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju (UNECE), Starptautisko jūrniecības organizāciju (IMO), Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (SCAO), ietverot arī informācijas apmaiņu par tehniskās vai zinātniskās izpētes rezultātiem, lai uzlabotu pamatu emisijas samazinājumu veicināšanai.

12. pants

Ziņojumi par emisiju no kuģiem un lidaparātiem

1.  Līdz 2002. gada beigām Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā Kopienā paskābināšanu, eitrofikāciju un piezemes ozona veidošanos veicina emisija, ko rada starptautisko reisu jūras kuģi.

2.  Līdz 2004. gada beigām Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā Kopienā paskābināšanu, eitrofikāciju un piezemes ozona veidošanos veicina emisija, ko rada lidaparāti pēc pacelšanās un nolaišanās cikla.

3.  Visos ziņojumos precizē rīcības programmu, kuru pēc vajadzības starptautiskā vai Kopienas līmenī varētu īstenot, lai samazinātu emisiju kādā nozarē, un kura ir pamats attiecīgā jautājuma turpmākai izskatīšanai Eiropas Parlamentā un Padomē.

13. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 96/62/EK 12. pantu, turpmāk tekstā minēta kā “Komiteja”.

2.  Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais laikposms ir trīs mēneši.

▼M2

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

▼B

14. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas, ja ir pārkāpti valstu noteikumi, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu. Šādām sankcijām sodiem jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

15. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2002. gada 27. novembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos savu tiesību aktu noteikumus, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

17. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

▼M3




I PIELIKUMS



VALSTĪM NOTEIKTĀS MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀS SO2, NOx, GOS UN NH3 EMISIJAS ROBEŽVĒRTĪBAS, KAS JĀSASNIEDZ LĪDZ 2010. GADAM (1)

Valsts

SO2

tūkst. t

NOx

tūkst. t

GOS

tūkst. t

NH3

tūkst. t

Beļģija

99

176

139

74

Bulgārija (2)

836

247

175

108

Čehijas Republika

265

286

220

80

Dānija

55

127

85

69

Vācija

520

1 051

995

550

Igaunija

100

60

49

29

Īrija

42

65

55

116

Grieķija

523

344

261

73

Spānija

746

847

662

353

Francija

375

810

1 050

780

Horvātija (3)

70

87

90

30

Itālija

475

990

1 159

419

Kipra

39

23

14

9

Latvija

101

61

136

44

Lietuva

145

110

92

84

Luksemburga

4

11

9

7

Ungārija

500

198

137

90

Malta

9

8

12

3

Nīderlande

50

260

185

128

Austrija

39

103

159

66

Polija

1 397

879

800

468

Portugāle

160

250

180

90

Rumānija (2)

918

437

523

210

Slovēnija

27

45

40

20

Slovākija

110

130

140

39

Somija

110

170

130

31

Zviedrija

67

148

241

57

Apvienotā Karaliste

585

1 167

1 200

297

ES 28

8 367

9 090

8 938

4 324

(1)   Šī valstīm noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija ir paredzēta tā, lai atbilstīgi sasniegtu 5. pantā noteiktos pagaidu mērķus vides aizsardzības jomā. Sasniedzot šos mērķus, paredzama augsnes eitrofikācijas samazināšanās tādā apjomā, ka Savienības teritorijā augiem izmantojamā slāpekļa uzkrāšanās augsnē virs kritiskajām slodzēm samazināsies par apmēram 30 %, salīdzinot ar stāvokli 1990. gadā.

(2)   Šī ir valstīm uz laiku noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija, un tā neierobežo pārskatīšanu, ko veic atbilstīgi šīs direktīvas 10. pantam un kas pabeidzama 2008. gadā.

(3)   Horvātijai noteiktā valsts maksimāli pieļaujamā emisija ir jāsasniedz līdz dienai, kad tā pievienojas Savienībai.

▼B




II PIELIKUMS

Maksimāli pieļaujamā SO2, NOx un GOS emisija (tūkst. t)

▼M3



 

SO2

tūkst. t

NOx

tūkst. t

GOS

tūkst. t

ES 28 (1)

7 902

8 267

7 675

(1)   Šī ir uz laiku noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija, un tā neierobežo pārskatīšanu, ko veic atbilstīgi šīs direktīvas 10. pantam un kas pabeidzama 2008. gadā.

▼B

Šī maksimāli pieļaujamā emisija noteikta ar mērķi Kopienā kopumā sasniegt 5. pantā noteiktos vides aizsardzības pagaidu mērķus līdz 2010. gadam.

▼M4 —————



( 1 ) OV L 309 27.11.2001., 1. lpp.