<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-235/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0235</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:380">EU:C:2020:380</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>17</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>17</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">P. Pikamäe</HT> secinājumi – Lieta C‑235/19</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">United Biscuits</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Pensions Trustees</HT>) un <HT TYPE="ITALIC">United Biscuits Pension Investments</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Priit Pikamäe</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200514">2020. gada 14. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P>Lieta C‑235/19</P><P><HT TYPE="ITALIC">United Biscuits (Pensions Trustees) Limited</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">United Biscuits Pension Investments Limited</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Court of Appeal (England &amp; Wales) (Civil Division)</HT> (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu departaments), Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2006/112/EK</KEYWORD><KEYWORD>135. panta 1. punkta a) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Apdrošināšanas darījumu atbrīvojums no nodokļa</KEYWORD><KEYWORD>Pensiju fona pārvaldības pakalpojumi, ko pilnvarotajam sniedz ieguldījumu pārvaldītāji</KEYWORD><KEYWORD>Arodpensiju shēma</KEYWORD><KEYWORD>Agrākā valsts nodokļu prakse, saskaņā ar kuru tiek nošķirti subjekti, kam finanšu uzraudzības iestādes ir izsniegušas licenci apdrošināšanas darbību veikšanai, un subjekti, kam nav šādas licences</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šī lieta, ko izskata <HT TYPE="ITALIC">Court of Appeal (England &amp; Wales) (Civil Division)</HT> (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu departaments), Apvienotā Karaliste) un kas ir ierosināta starp sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">United Biscuits (UK) Ltd</HT> arodpensiju shēmas pilnvarotajiem un <HT TYPE="ITALIC">Commissioners for Her Majesty’s Revenue &amp; Customs</HT> (Apvienotās Karalistes Ieņēmumu un muitas dienests), attiecas uz ieguldījumu pārvaldības pakalpojumu kvalifikāciju šīs sabiedrības arodpensiju shēmas administrēšanas nolūkā, lai piemērotu PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Prasītājas pamatlietā, <HT TYPE="ITALIC">United Biscuits (Pension Trustees) Ltd</HT> un <HT TYPE="ITALIC">UB Pension Investments Ltd</HT>, ir attiecīgi, pirmkārt, arodpensiju shēmas, kas ieviesta attiecībā uz sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">United Biscuits (UK)</HT> darbiniekiem, pilnvarotā un, otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">UB Pension Investment Fund</HT>, kas ir bijušais šīs sabiedrības kolektīvo ieguldījumu fonds, kurā laikposmā no 1989. gada līdz 2006. gadam tika ieguldīti pensiju shēmas aktīvi, pilnvarotā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Šajā lietā tiek uzdots jautājums, vai ieguldījumu pārvaldības pakalpojumi, kas sniegti šai arodpensiju sistēmai, var tikt kvalificēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>apdrošināšanas darījums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> Sestās direktīvas 77/388/EEK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes Sestā direktīva (<DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maijs</DATE>) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV1977, L 145, 1. lpp.).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Sestā direktīva<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) 13. panta B daļas a) punkta un Direktīvas 2006/112/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Padomes Direktīva (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē un tādējādi ir atbrīvoti no PVN.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PVN tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2006/112 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu PVN uzliek <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>pakalpojumu sniegšanai, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Šī tiesību norma atbilst Sestās direktīvas 2. panta 1. punktam, kas bija piemērojams līdz <DATE ISO="20061231">2006. gada 31. decembrim</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas 2006/112 131. pantā, kas ir ietverts šīs direktīvas IX sadaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Atbrīvojumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> 1. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Vispārīgi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>, kurā identiski ir pārņemts Sestās direktīvas 15. panta pirmais teikums, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Šīs sadaļas 2. līdz 9. nodaļā paredzētos atbrīvojumus, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Direktīvas 2006/112 IX sadaļas 3. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Atbrīvojumi citām darbībām<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ietvertā 135. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1. Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>“a)</NO.P><TXT>apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumus, tostarp ar tiem saistītus pakalpojumus, ko veic apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas aģenti;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Šī norma atbilst līdz <DATE ISO="20061231">2006. gada 31. decembrim</DATE> piemērojamās Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) punktam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Regulējums, kas attiecas uz apdrošināšanu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pirmā nedzīvības apdrošināšanas direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Padomes Pirmās direktīvas 73/239/EEK (<DATE ISO="19730724">1973. gada 24. jūlijs</DATE>) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="228" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="1973">OV 1973, L 228, 3. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, kura grozīta ar Padomes Direktīvu 84/641/EEK (<DATE ISO="19841210">1984. gada 10. decembris</DATE>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="339" PAGE.FIRST="21" DATE.PUB="1984">OV 1984, L 339, 21. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Pirmā nedzīvības apdrošināšanas direktīva<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>), pielikumā bija noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>A. Risku klasifikācija atbilstīgi apdrošināšanas veidiem</P><P>[..]</P><P>18. Palīdzība</P><?PAGE NO="3"?><P>Palīdzība personām, kas nonākušas grūtībās ceļojumu laikā, esot prom no mājām vai arī esot prom no pastāvīgās dzīvesvietas.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pirmā dzīvības apdrošināšanas direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Padomes Pirmās direktīvas 79/267/EEK (<DATE ISO="19790305">1979. gada 5. marts</DATE>) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešajā dzīvības apdrošināšanā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="063" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1979">OV 1979, L 63, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> [šeit un turpmāk neoficiāls tulkojums], kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/12/EK (<DATE ISO="20020305">2002. gada 5. marts</DATE>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="077" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 77, 11. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Pirmā dzīvības apdrošināšanas direktīva<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>), 1. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Šī direktīva attiecas uz pašnodarbinātības uzsākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas jomā, ko veic sabiedrības, kuras reģistrētas vai vēlas darboties dalībvalstīs kādā no turpmāk minētajām nozarēm:</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šādu veidu apdrošināšana, kas veicama uz līguma pamata:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>dzīvības apdrošināšana [..];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>mūža rentes apdrošināšana;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>papildu apdrošināšana, ko veic dzīvības apdrošināšanas sabiedrības [..];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>apdrošināšana, kāda ir Īrijā un Apvienotajā Karalistē un pazīstama kā <HT TYPE="ITALIC">permanent health insurance not subject to cancellation</HT> [neanulējama ilgtermiņa veselības apdrošināšana].</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šādi darījumi uz līguma pamata, ciktāl uz tiem attiecas to administratīvo iestāžu uzraudzība, kuras atbild par privātpersonu apdrošināšanas uzraudzību un ir licencētas attiecīgajā valstī:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>kolektīvo pensiju fondu vadība [pārvaldība], t.i., darījumi, ko attiecīgās sabiedrības veic, pārvaldot ieguldījumus, it īpaši līdzekļus no to struktūru rezervēm, kuras nodrošina maksājumus nāves vai pārdzīvošanas gadījumā vai darbības beigšanas vai darbības laika saīsināšanas gadījumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>šā punkta c) apakšpunktā norādītie darījumi, ja to apdrošināšana saistīta ar kapitāla saglabāšanu vai obligāto procentu maksājumiem;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></P></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Atbilstoši Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 7. panta 2. punktam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Licenci izsniedz kādam no apdrošināšanas veidiem; apdrošināšanas veidu klasifikācija ir ietverta pielikumā. Licence attiecas uz visu apdrošināšanas veidu, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevēlas to attiecināt tikai uz dažiem riskiem, uz kuriem attiecas šis apdrošināšanas veids.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 8. panta 1. punktā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Apdrošināšanas uzņēmumiem, kas vēlas iegūt licenci, piederības dalībvalsts nosaka šādas prasības:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tām jāierobežo darījumi līdz tiem, ko paredz šī direktīva, un ar tiem tieši saistītām darbībām, neveicot nekādu citādu komercdarbību.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas pielikumā bija ietverts saraksts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Apdrošināšanas veidu klasifikācija<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, kura VII punktā bija minēta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>direktīvas 1. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēto kolektīvo pensiju fondu pārvaldība<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Pirmā dzīvības apdrošināšanas direktīva tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/83/EK (<DATE ISO="20021105">2002. gada 5. novembris</DATE>) par dzīvības apdrošināšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="345" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 345, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Direktīva 2002/83<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>). Direktīvas 2002/83 2. pantā bija pārņemti Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 1. pantā paredzētie noteikumi. Direktīvas 2002/83 5. panta 2. punktā bija pārņemti Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 7. panta 2. punkta noteikumi. Direktīvas 2002/83 I pielikuma nosaukums bija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Apdrošināšanas veidu klasifikācija<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, un tā VII punktā bija minētas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>2. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētās kolektīvo pensiju fondu pārvaldības darbības<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Direktīva 2002/83 savukārt tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (<DATE ISO="20091125">2009. gada 25. novembris</DATE>) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="335" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 335, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Otrā maksātspējas direktīva<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>). Pēdējās minētās 2. panta 3. punktā būtībā identiski ir pārņemts Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 1. panta saturs. Otrās maksātspējas direktīvas 15. panta 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Saskaņā ar 14. pantu licenci izsniedz kādam no tiešās apdrošināšanas veidiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā vai II pielikumā. Tā attiecas uz visu apdrošināšanas veidu, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevēlas to attiecināt tikai uz dažiem riskiem, uz ko attiecas šis apdrošināšanas veids.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Otrās maksātspējas direktīvas II pielikuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Dzīvības apdrošināšanas veid[u klasifikācija]<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> VII punktā ir norādīta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>kolektīvo pensiju fondu vadība [pārvaldība], kas minēta 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) punktā<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Apvienotās Karalistes tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesisko regulējumu par apdrošināšanas sabiedrību licencēm pensiju fondu pārvaldības pakalpojumu sniegšana, ieskaitot ar noteiktām arodpensiju shēmām saistītus pakalpojumus, ietilpst kādā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>apdrošināšanas<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> veidā, ja to nolīgst un sniedz apdrošināšanas darbību veicošs apdrošinātājs. Tātad uz licencētu Apvienotās Karalistes apdrošinātāju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>attiecās uzraudzība, ko nodrošina administratīvās iestādes, kuras atbild par privātpersonu apdrošināšanas uzraudzību<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> atbilstoši Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 1. panta 2. punktam. Uzņēmumam, kas nav apdrošinātājs, nebija jāpieprasa licence, lai sniegtu pensiju fondu pārvaldības pakalpojumus, tostarp tos, kas saistīti ar noteiktām arodpensiju shēmām. Lai sniegtu šos pakalpojumus, uzņēmumam, kas nav apdrošinātājs, licence ir nepieciešama saskaņā ar citiem tiesību aktiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Attiecībā uz PVN par pensiju fondu pārvaldības pakalpojumiem no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka attiecīgajā laikposmā Apvienotās Karalistes nodokļu administrācija atšķirīgi piemēroja PVN atkarībā no tā, vai pakalpojumus sniedza apdrošinātāji vai uzņēmumi, kas nav apdrošinātāji. Pirms <DATE ISO="20050101">2005. gada 1. janvāra</DATE> šī atšķirīgā attieksme esot izrietējusi no tiesību normām, kurās apdrošināšanas darījumu atbrīvojums no nodokļa bija paredzēts tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri bija saņēmuši licenci kā apdrošinātāji. Pēc grozījumiem tiesību aktos, kas stājās spēkā šajā datumā, nodokļu administrācija, pēc iesniedzējtiesas teiktā, turpināja ierobežot šī atbrīvojuma piemērošanu tikai attiecībā uz apdrošinātāju sniegtajiem pensiju fondu pārvaldības pakalpojumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Prasītājas uzskata, ka šī prakse ir turpinājusies līdz <DATE ISO="20190401">2019. gada 1. aprīlim</DATE>.</P></NOTE>, lai gan šis ierobežojums vairs neatbilda likumam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">United Biscuits Pension Fund</HT> ir noteiktu pabalstu pensiju fonds, kurā ir apdrošināti sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">United Biscuits (UK)</HT> darbinieki. To pārvalda pilnvarotā <HT TYPE="ITALIC">United Biscuits (Pension Trustees)</HT>. Iepriekš laikā no 1989. līdz 2006. gadam pensiju shēmas aktīvi tika ieguldīti <HT TYPE="ITALIC">UB Pension Investment Fund</HT>, kuru pārvaldīja pilnvarotā <HT TYPE="ITALIC">UB Pension Investments</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><DATE ISO="20140318">2014. gada 18. martā</DATE> prasītājas pamatlietā attiecīgi kā pensiju fonda un kopīgo ieguldījumu fonda pilnvarotās lūdza nodokļu administrāciju atmaksāt summas, ko pilnvarotās bija samaksājušas kā PVN ieguldījumu pārvaldītājiem saistībā ar maksām par pensiju fondu pārvaldības pakalpojumu. Pieteikums attiecās uz laikposmu no <DATE ISO="19780101">1978. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20130930">2013. gada 30. septembrim</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka prasītājām pamatlietā sniegtie pensiju fondu pārvaldības pakalpojumi bija ieguldījumu pārvaldība viņu vārdā. Ieguldījumu pārvaldītāji neesot līgumiski vienojušies ar prasītājām pamatlietā par zaudējumu atlīdzību apdrošināšanas riska iestāšanās gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Šie ieguldījumu fondu pārvaldītāji bija gan uzņēmumi, kas bija saņēmuši licenci kā apdrošinātāji saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Insurance Companies Act</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>apdrošinātāji<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>), gan uzņēmumi, kuriem nebija šādas licences, bet kuri bija saņēmuši finanšu uzraudzības iestādes atļauju sniegt pensiju fondu pārvaldības pakalpojumus (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>uzņēmumi, kas nav apdrošinātāji<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Laikposmā no <DATE ISO="19780101">1978. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20130930">2013. gada 30. septembrim</DATE> attiecībā uz pensiju fondu pārvaldības pakalpojumiem, kas tiek sniegti noteiktām arodpensiju shēmām, nodokļu administrācija nošķīra, no vienas puses, pakalpojumus, kurus snieguši apdrošinātāji, kas bija atbrīvoti no nodokļa, un, no otras puses, pakalpojumus, kurus sniedza uzņēmumi, kas nav apdrošinātāji un kas nebija atbrīvoti no nodokļa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Iesniedzējtiesa precizē, ka pirms <DATE ISO="20050101">2005. gada 1. janvāra</DATE> atšķirīgā attieksme pret šiem pakalpojumiem atkarībā no tā, vai tos sniedza apdrošinātājs vai uzņēmumi, kas nav apdrošinātāji, izrietēja no valsts tiesību aktiem. Ar šajā datumā izdarītajiem grozījumiem tiesību aktos tika atcelts apdrošināšanas darījumu atbrīvojuma no nodokļa ierobežojums atkarībā no pakalpojumu sniedzēja statusa, jo šī atšķirīgā attieksme vairs neatbilda likumam. Tomēr pēc šiem grozījumiem valsts nodokļu iestādes faktiski turpināja veikt šādu nošķiršanu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">High Court of Justice</HT> (<HT TYPE="ITALIC">England &amp; Wales), Chancery division</HT> (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Kanclera kompetences lietu departaments, Apvienotā Karaliste) noraidīja prasītāju pamatlietā apelācijas sūdzību un tostarp nosprieda, ka pensiju fondu pārvaldības pakalpojumi, kurus sniedza uzņēmumi, kas nav apdrošinātāji, minētajā laikposmā nebija atbrīvoti no nodokļa.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Izskatot prasītāju pamatlietā apelācijas sūdzību par šo spriedumu, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai saskaņā ar Savienības tiesībām pensiju fondu pārvaldības pakalpojumi, kurus sniedz uzņēmumi, kas nav apdrošinātāji, ir atbrīvoti no nodokļa. Tā precizē, ka pirmās instances tiesa vēl neesot lēmusi par to, vai pensiju fondu pārvaldības pakalpojumu sniegšana, kurus snieguši apdrošinātāji un uzņēmumi, kas nav apdrošinātāji, ir bijusi identiska vai pietiekami līdzīga iespējamai nodokļu neitralitātes principa piemērošanai, pieņemot, ka šis princips ir piemērojams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Court of Appeal (England &amp; Wales) (Civil Division)</HT> (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu departaments)) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Vai tādu pensiju fondu pārvaldības pakalpojumu sniegšana, kurus prasītājām ir snieguši a) apdrošinātāji un/vai b) uzņēmumi, kas nav apdrošinātāji, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>apdrošināšanas darījumi<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta (iepriekš – Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) punkts) izpratnē?<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Prasītājas pamatlietā, Apvienotās Karalistes valdība, kā arī Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT><DATE ISO="20190226">2019. gada 26. februāra</DATE> tiesas sēdē tie visi sniedza mutvārdu apsvērumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Strīds ir par to, vai pensiju fondu pārvaldības pakalpojumi, kurus sniedz pilnvarotie, kas nav saņēmuši licenci kā apdrošinātāji saskaņā ar valsts tiesību aktiem, var tikt kvalificēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>apdrošināšanas darījumi<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) punkta un Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, uz kuriem šajā ziņā attiecas atbrīvojums no PVN. Pirms veicu analīzi pēc būtības, ir jānorāda dažas ievada piezīmes par strīda priekšmetu un attiecīgo tiesību normu pamatprincipiem (A sadaļa). Turpinājumā ir jāatgādina un jāizvērtē judikatūras kritēriji attiecībā uz attiecīgā atbrīvojuma no nodokļa piemērošanas jomu (B sadaļa), lai analizētu saistību starp tiesību normām, kas attiecas uz PVN un direktīvām par apdrošināšanu (C sadaļa). Visbeidzot, ir jānoraida vienlīdzības un neitralitātes principu piemērojamība šajā lietā (D sadaļa).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada piezīmes</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Pirms atgādinu dažus jautājumus par Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem atbrīvojumiem no nodokļa (2), ir jāsniedz dažas ievada piezīmes par prejudiciālā jautājuma apjomu (1).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par prejudiciālā jautājuma apjomu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jākonstatē, kā tas izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, ka pamatlieta attiecas uz prasītājām pamatlietā laikposmā no <DATE ISO="19780101">1978. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20130930">2013. gada 30. septembrim</DATE> sniegto pensiju fondu pārvaldības pakalpojumu aplikšanu ar nodokli.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tātad iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir jāizskata, ņemot vērā gan Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) punktu, gan Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktu, jo abās tiesību normās ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>dalībvalstis atbrīvo no nodokļa<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumus, tostarp ar tiem saistītus pakalpojumus, ko veic apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas aģenti<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>. Ir taisnība, ka Sestās direktīvas 13. panta B daļas ievadteikumā visās tā versijās ir ietverts papildu precizējums, saskaņā ar kuru dalībvalstis piemēro šādu atbrīvojumu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>ciktāl tas nav pretrunā citiem Kopienas noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>atbilstīgi noteikumiem, ko tās pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>. Taču, manuprāt, šis precizējums nemaina šajā tiesību normā paredzētā atbrīvojuma piemērojamību salīdzinājumā ar to, kas paredzēts Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un tātad tas nemaina turpinājumā izklāstīto analīzi. Līdz ar to turpmākie apsvērumi ir piemērojami abām tiesību normām. Tomēr, lai atvieglotu šo secinājumu izpratni, ir jāatsaucas uz jaunāko no šīm tiesību normām, proti, Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāatgādina, ka Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka dalībvalstis piemēro atbrīvojumu no PVN <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījum[iem], tostarp ar tiem saistīt[iem] pakalpojum[iem], ko veic apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas aģenti<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tā kā, pirmkārt, prejudiciālā jautājuma formulējums īpaši attiecas uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>apdrošināšanas darījumi<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> un, otrkārt, prasītājas pamatlietā gan iesniedzējtiesā, gan Tiesā apgalvo, ka pensiju fondu pārvaldības pakalpojumu sniegšana ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>apdrošināšanas darījumi<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, šis jautājums ir jāizvērtē, ņemot vērā šo Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo daļu. Tādējādi šie secinājumi neattiecas uz šīs tiesību normas otro daļu, kurā ir paredzēts, ka no nodokļa atbrīvo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>ar [apdrošināšanas darījumiem] saistītus pakalpojumus, ko veic apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas aģenti<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Tiesa <DATE ISO="20031120">2003. gada 20. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Taksatorringen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑8/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:621">EU:C:2003:621</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 44. punktā ir nospriedusi, ka Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) punktā ietvertā frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>ar darījumiem, ko veic apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas aģenti<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> attiecas tikai uz pakalpojumiem, ko sniedz profesionāļi, kuri vienlaikus ir saistīti gan ar apdrošinātāju, gan apdrošināto personu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tā kā prejudiciālā jautājuma apjoms ir noteikts, ir jāizdara daži atgādinājumi attiecībā uz Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā daļā paredzētajiem atbrīvojumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta interpretācijas principiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Pirmkārt, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punktā paredzētie atbrīvojumi ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni, kuru mērķis ir izvairīties no atšķirīgas PVN režīma piemērošanas dažādās dalībvalstīs un kuri ir jāaplūko kopējās PVN sistēmas vispārīgajā kontekstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151209">2015. gada 9. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fiscale Eenheid X</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑595/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:801">EU:C:2015:801</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāatgādina, ka termini, kas izmantoti, lai apzīmētu Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punktā minētos atbrīvojumus, ir interpretējami šauri, ņemot vērā, ka tās ir atkāpes no vispārējā principa, saskaņā ar kuru PVN tiek iekasēts par katru pakalpojumu, ko par atlīdzību veicis nodokļu maksātājs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101028">2010. gada 28. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Axa UK</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑175/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:646">EU:C:2010:646</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130117">2013. gada 17. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Woningstichting Maasdriel</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑543/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:20">EU:C:2013:20</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140612">2014. gada 12. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Granton Advertising</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑461/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:1745">EU:C:2014:1745</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160317">2016. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aspiro</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:172">EU:C:2016:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171116">2017. gada 16. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kozuba Premium Selection</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑308/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:869">EU:C:2017:869</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DPAS</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑5/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:592">EU:C:2018:592</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181219">2018. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mailat</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑17/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:1038">EU:C:2018:1038</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Līdz ar to, ja uz pakalpojumu sniegšanu neattiecas šajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa, par šo pakalpojumu sniegšanu ir jāmaksā PVN atbilstoši minētās direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190410">2019. gada 10. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">PSM <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>K</HT><QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑214/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:301">EU:C:2019:301</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tomēr iepriekš minēto jēdzienu interpretācijai ir jāatbilst Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punktā minēto atbrīvojumu mērķiem, un tajā jābūt ievērotām kopējai PVN sistēmai raksturīgā nodokļu neitralitātes principa prasībām. No šī pēdējā minētā principa izriet, ka tirgus dalībniekiem ir jādod iespēja izvēlēties organizācijas modeli, kas no saimnieciskā viedokļa tiem atbilst vislabāk, neradot risku, ka viņu darījumi tiks izslēgti no minētajā tiesību normā paredzētā atbrīvojuma no nodokļa piemērošanas jomas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060504">2006. gada 4. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Abbey National</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑169/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:289">EU:C:2006:289</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130307">2013. gada 7. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">GfBk</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑275/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:141">EU:C:2013:141</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par judikatūrā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>apdrošināšanas darījumi<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> piemērošanas jomu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Runājot par Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta materiālo piemērošanas jomu, neraugoties uz tiesību akta priekšlikumu definēt jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>apdrošināšanas darījumi<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>2007. gadā Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112, kurā bija skaidrota attieksme pret apdrošināšanas pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem (COM(2007) 747, galīgā redakcija). Tā tostarp piedāvāja iekļaut jaunu 135.a pantu ar definīcijām. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumi<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> tika definēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>saistības, kas uzliek par pienākumu personai, saņēmušai maksājumu, riska iestāšanās gadījumā nodrošināt citai personai zaudējumu atlīdzību vai pabalstu, kā noteikts minētajās saistībās<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>. Padome nepieņēma priekšlikumu, un 2016. gadā tas tika atsaukts.</P></NOTE>, šajā tiesību normā līdz šim nav ietverta šāda definīcija. Tādējādi minētā tiesību norma ir jāinterpretē, ņemot vērā tās kontekstu, minētās direktīvas sistēmu un tajā izvirzīto mērķi, it īpaši ievērojot tajā paredzētā atbrīvojuma no nodokļa <HT TYPE="ITALIC">ratio legis</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ATP PensionService</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑464/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:139">EU:C:2014:139</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Kādi tad ir apdrošināšanas darījuma materiālie elementi? Atbilstoši šobrīd par pastāvīgu kļuvušajai Tiesas judikatūrai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CPP</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010308">2001. gada 8. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Skandia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑240/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:140">EU:C:2001:140</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20031120">2003. gada 20. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Taksatorringen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑8/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:621">EU:C:2003:621</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061207">2006. gada 7. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑13/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:765">EU:C:2006:765</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0010">10.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091022">2009. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Swiss Re Germany Holding</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑242/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:647">EU:C:2009:647</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130117">2013. gada 17. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BGŻ Leasing</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑224/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:15">EU:C:2013:15</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mapfre asistencia</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Mapfre warranty</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑584/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:488">EU:C:2015:488</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160317">2016. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aspiro</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:172">EU:C:2016:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, apdrošināšanas darījuma pamatā ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>apdrošinātāja pienākums – iepriekš iekasējot prēmiju –, ja ir iestājies apdrošināšanas gadījums, sniegt apdrošinātai personai pakalpojumus, par kuriem ir panākta vienošanās, parakstot līgumu<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CPP</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20031120">2003. gada 20. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Taksatorringen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑8/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:621">EU:C:2003:621</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160317">2016. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aspiro</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:172">EU:C:2016:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tādējādi darbību var kvalificēt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>apdrošināšanas darījumu<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, ja par atlīdzību tiek <HT TYPE="ITALIC">pārņemti riski</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Ģenerāladvokātes J. Kokotes [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>] secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aspiro</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:850">EU:C:2015:850</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Pati <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>apdrošināšanas darījuma<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> būtība ir balstīta uz to, ka, samaksājot noteiktu, bet ierobežotu prēmiju, apdrošinātais tiek atbrīvots no finansiālu zaudējumu riska, kas ir nenoteikti, bet potenciāli nozīmīgi finansiāli izdevumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mapfre asistencia</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Mapfre warranty</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑584/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:488">EU:C:2015:488</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). It īpaši savā <DATE ISO="20091022">2009. gada 22. oktobra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Swiss Re Germany Holding</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑242/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:647">EU:C:2009:647</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa uzskatīja, ka dzīvības pārapdrošināšanas līgumu portfeļa nodošana pret atlīdzību nav apdrošināšanas darījums Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē un tātad uz to neattiecas šajā tiesību normā paredzētais atbrīvojums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Turklāt jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>apdrošināšanas darījumi<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> ir jāsaprot šaurā nozīmē. Šajā ziņā, kā jau ir norādījusi ģenerāladvokāte J. Kokote, Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>attiecas nevis uz, piemēram, vispārīgiem darījumiem, <HT TYPE="ITALIC">kas skar apdrošināšanu</HT> [..], vai <HT TYPE="ITALIC">apdrošināšanas vadīšanu</HT> [..], bet saskaņā ar šīs normas formulējumu – tikai uz apdrošināšanas darījumiem to tiešajā nozīmē<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Ģenerāladvokātes J. Kokotes secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aspiro</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:850">EU:C:2015:850</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160317">2016. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aspiro</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:172">EU:C:2016:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Līdz ar to Tiesa ir nospriedusi, ka apdrošināšanas darījumi ir jānošķir no finanšu darījumiem, ciktāl pastāv<?PAGE NO="9"?> atšķirības formulējumā starp Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurā ir paredzēti tikai apdrošināšanas darījumi tiešā nozīmē, un šīs direktīvas 135. panta 1. punkta d) un f) apakšpunktu, kuros ir paredzēti darījumi, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>kas skar<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>kas attiecas uz<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> noteiktiem banku darījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20031120">2003. gada 20. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Taksatorringen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑8/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:621">EU:C:2003:621</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Turklāt apdrošināšanas darījumi pēc sava rakstura nozīmē, ka pastāv līgumiskas attiecības starp apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju – apdrošinātāju – un personu, kuras riski tiek apdrošināti, proti, apdrošināto personu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010308">2001. gada 8. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Skandia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑240/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:140">EU:C:2001:140</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160317">2016. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aspiro</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:172">EU:C:2016:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem sakot, saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa neattiecas uz visiem darījumiem, bet tikai uz darījumiem, kas atbilst šiem īpašajiem apdrošināšanas kritērijiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru visos apdrošināšanas darījumos ietilpst šādi elementi: riski, prēmijas un garantijas pakalpojumi riska iestāšanās gadījumā. Citiem vārdiem sakot, Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums neattiecas uz visiem darījumiem, bet tikai uz darījumiem, kas atbilst šiem kritērijiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Runājot par piemērojamību personām, Tiesa ir nospriedusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>apdrošināšanas darījumu<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> jēdziens ir pietiekami plašs, lai ietvertu tāda nodokļu maksātāja veiktu apdrošināšanu, kas pats nav apdrošinātājs, bet kas grupas apdrošināšanas ietvaros nodrošina saviem klientiem šādu aizsardzību, izmantojot tāda apdrošinātāja pakalpojumus, kurš uzņemas apdrošināto risku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CPP</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20031120">2003. gada 20. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Taksatorringen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑8/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:621">EU:C:2003:621</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130117">2013. gada 17. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BGŻ Leasing</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑224/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:15">EU:C:2013:15</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mapfre asistencia</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Mapfre warranty</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑584/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:488">EU:C:2015:488</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi ar šī uzņēmuma formālo statusu nav pietiekami, lai noteiktu, vai tā darbība ietilpst attiecīgajā atbrīvojuma no nodokļa piemērošanas jomā vai ne<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P><DATE ISO="20160317">2016. gada 17. marta</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aspiro</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:172">EU:C:2016:172</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesai bija jāizvērtē, vai darbību, ko veido atlīdzības prasību administrēšana apdrošināšanas sabiedrības vārdā un labā, var uzskatīt par tādu, kuru veic <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>apdrošināšanas mākleri un aģenti<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> Direktīvas 2006/112 135.°panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</P></NOTE>. Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanai noteicošais ir šo līgumisko attiecību esamība starp apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju un personu, kuras riski ir apdrošināti, kā arī pats attiecīgo darbību saturs, ņemot vērā šo secinājumu 40.–42. punktā minētos nosacījumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160317">2016. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aspiro</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:172">EU:C:2016:172</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 35. un nākamie punkti).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par judikatūras kritēriju piemērošanu šajā lietā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Šajā lietā – ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa to pārbauda, – man šķiet, ka prasītāju pamatlietā iegādātie pakalpojumi neatbilst šo secinājumu 40.–42. punktā minētajiem kritērijiem. Proti, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>pilnvarotājiem sniegtie pensiju fondu pārvaldības pakalpojumi ir ieguldījumu pārvaldība to vārdā<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> un ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>ieguldījumu pārvaldītāji līgumiski nav vienojušies ar pilnvarotajiem par zaudējumu atlīdzību riska iestāšanās gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>. Iztaujātas par šo jautājumu tiesas sēdē, prasītājas apstiprināja, ka runa ir par pensiju fondu pārvaldību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka strīdīgie pensiju fondu pārvaldības pakalpojumi nenozīmē, ka ieguldījumu pārvaldītāji uzņemas risku pret atlīdzību. Gluži pretēji, kā uzsver Komisija, šķiet, ka šie pakalpojumi ir prasītāju rīcībā esošo finanšu aktīvu pārvaldība. Aktīvu pārvaldība pati par sevi neizraisa riska uzņemšanos, bet ir atsevišķs pakalpojums, kas nepieciešams prasītāju pārvaldītā pensiju fonda labai darbībai. Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka prasītājām pamatlietā nav nekādu līgumtiesisku apdrošināšanas attiecību ar pensiju fonda saņēmējiem. Lai gan pastāv juridiskas attiecības<?PAGE NO="10"?> starp pilnvarotajiem un ieguldījumu pārvaldītājiem, kas noteikti var būt svarīgas darījumu veikšanai arodpensiju shēmu labā, pilnvaroto veiktās darbības pašas par sevi nav uzskatāmas par apdrošināšanas darījumiem, kas ir atbrīvoti no nodokļa Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Līdz ar to, kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, ieguldījumu pārvaldītāji līgumiski nevienojās ar pilnvarotajiem par zaudējumu atlīdzību riska iestāšanās gadījumā, kā rezultātā strīdīgie pensiju fondu pārvaldības pakalpojumi nenozīmē, ka ieguldījumu pārvaldītāji uzņemas risku pret atlīdzību. No tā izriet, ka šāda darbība neietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>apdrošināšanas darījumos<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, pamatojoties uz tai iesniegtajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Turklāt iesniedzējtiesa norāda, ka pamatlietā aplūkotā pensiju arodpensiju sistēma ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>līdzīga tai, par kuru bija runa lietā, kurā tika taisīts spriedums <HT TYPE="ITALIC">Wheels Common Investment Fund Trustees</HT> u.c.<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130307">2013. gada 7. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑424/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:144">EU:C:2013:144</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā spriedumā Tiesa nosprieda, ka pensiju fondu pārvaldības pakalpojumu sniegšana nav atbrīvojama no PVN kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>kopīgu ieguldījumu fondu pārvaldība<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunkta un Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē. Minētajā lietā netika izvirzīts neviens jautājums par šajā lietā aplūkotā atbrīvojuma piemērošanu saistībā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>apdrošināšanas darījumu<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>. No tā izriet, ka, lai gan šis spriedums ļauj saprast attiecīgo arodpensiju shēmu, šajā lietā uz to nevar atsaukties.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Nobeigumā – attiecīgie ieguldījumu pārvaldītāju sniegtie pakalpojumi neietilpst līdz šim Tiesas izstrādātajā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>apdrošināšanas darījumu<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> definīcijā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta saistību ar Apdrošināšanas direktīvām</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Prasītājas pamatlietā neapstrīd, ka fondu pārvaldības darbības neatbilst šo secinājumu 39.–44. punktā atgādinātajiem judikatūrā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>apdrošināšanas darījums<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>. Tomēr tās uzskata, ka, tā kā šis jēdziens dažādos Savienības tiesību instrumentos ir jāinterpretē vienveidīgi, Direktīvas 2006/112 ietvaros tas ir jāinterpretē tāpat, kā tas ir interpretēts Pirmajā dzīvības apdrošināšanas direktīvā, kurai sekoja Direktīva 2002/83 un Otrā maksātspējas direktīva (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>Apdrošināšanas direktīvas<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>). Jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>apdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> Savienības tiesībās esot <HT TYPE="ITALIC">sui generis</HT> nozīme, kas atšķiras no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>riska seguma<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> jēdzieniem valsts tiesībās, un tādējādi tas esot autonoms jēdziens. Tādējādi šis jēdziens esot jāinterpretē, ņemot vērā šīs Apdrošināšanas direktīvas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Prasītājas pamatlietā it īpaši norāda, ka pensiju fondu ieguldījumu un aktīvu pārvaldības darījumi ir skaidri reglamentēti Apdrošināšanas direktīvās un ka tie ir aprakstīti kā apdrošināšanas veids. Līdz ar to tās uzskata, ka pamatlietā aplūkotās darbības ir jāanalizē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>apdrošināšanas darījumi<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē un tādēļ ir jāatbrīvo no nodokļa. Savu argumentāciju tās pamato ar sprieduma <HT TYPE="ITALIC">CPP</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> 18. punktu, kurā Tiesa uzskatīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>nekāds iemesls neļauj jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>apdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> interpretēt atšķirīgi atkarībā no tā, vai tas ir lietots [Pirmās nedzīvības apdrošināšanas direktīvas] vai Sestās direktīvas tekstā<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tādējādi šīs lietas vajadzībām ir jāpārbauda, vai jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>apdrošināšanas darījums<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> definīciju Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē var paplašināt, kā to ierosina prasītājas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par savstarpējas atsauces neesamību starp Direktīvu 2006/112 un Apdrošināšanas direktīvām</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Vispirms es konstatēju, ka nevienā tiesību normā Apdrošināšanas direktīvās vai Direktīvā 2006/112 nav skaidri norādīts, ka jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>apdrošināšanas darījums<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> ir jāpiešķir kopīga nozīme šo abu normatīvo aktu izpratnē. Šo abu atvasināto tiesību normu atsevišķu kopīgu jēdzienu pārklāšanās iespēja ir rodama judikatūrā. It īpaši savā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">CPP</HT>, kurā bija sniegtas norādes, Tiesa nosprieda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>nekāds iemesls neļauj jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>apdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> interpretēt atšķirīgi atkarībā no tā, vai tas ir lietots [Pirmās nedzīvības apdrošināšanas direktīvas] vai Sestās direktīvas tekstā<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, tādējādi attiecīgo pakalpojumu <HT TYPE="ITALIC">varēja</HT> veidot apdrošināšanas darbības, kas minētas Pirmās nedzīvības apdrošināšanas direktīvas pielikumā. Turklāt spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Skandia</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010308">2001. gada 8. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑240/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:140">EU:C:2001:140</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa ir paplašinājusi šī formulējuma piemērojamību, atsaucoties ne tikai uz Pirmo nedzīvības apdrošināšanas direktīvu, bet arī uz Apdrošināšanas direktīvām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010308">2001. gada 8. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑240/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:140">EU:C:2001:140</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Līdz ar to šajā lietā, nepastāvot diskusijai par to, vai pensiju fondu ieguldījumu un aktīvu pārvaldības darījumi ietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>apdrošināšanas darījuma<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> jēdzienā Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kā tas ir interpretēts pastāvīgajā judikatūrā, Tiesai ir jāizskata jautājums par to, vai šim jēdzienam ir tāda pati nozīme kā jēdzienam, kas ir ietverts Apdrošināšanas direktīvās, tādējādi, ka ieguldījumu pārvaldības pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uzņēmumu pensiju shēmas administrēšanas nolūkā, būtu jāpiešķir tāda pati nozīme kā jēdzienam, kas ietverts direktīvās par apdrošināšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šajā ziņā, tā kā nav skaidra precizējuma par šo jautājumu, ir jānorāda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>tas atbilst Tiesas praksei, interpretējot atsevišķus [Direktīvas 2006/112] jēdzienus, ņemt vērā attiecīgos [Savienības] tiesību noteikumus ārpus nodokļu tiesībām, ciktāl tiem ir saskanīgi <HT TYPE="ITALIC">mērķi</HT><QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Ģenerāladvokātes J. Kokotes secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TNT Post UK</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑357/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:7">EU:C:2009:7</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Mans izcēlums. Tobrīd atsauce uz bija Sesto direktīvu.</P></NOTE>. Tādējādi ir jāizvērtē, pirmkārt, iemesli, kuru dēļ ieguldījumu pārvaldības darījumi ietilpst Apdrošināšanas direktīvu piemērošanas jomā, un, otrkārt, apdrošināšanas darījumu atbrīvojuma no PVN mērķis un funkcija Direktīvas 2006/112 izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par iemesliem, kādēļ ieguldījumu pārvaldības darījumi ietilpst Apdrošināšanas direktīvu piemērošanas jomā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Prasītājas uzsver, ka Pirmā dzīvības apdrošināšanas direktīvas – ar kuru ir ieviesta ilgtermiņa apdrošināšanas sistēma – piemērošanas joma saskaņā ar tās 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu ietver <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>kolektīvo pensiju fondu pārvaldību<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>. Līdzīgi šajā piemērošanas jomā kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>apdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> ietilpstot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>dzīvības<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> apdrošināšanas veids<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> (šīs direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts un pielikuma I punkts), <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>mūža rentes apdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> (minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts un pielikuma I punkts) un tontīnu darījumi (šīs pašas direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Neviena no šīm darbībām neietilpstot šo secinājumu 40.–44. punktā minētās judikatūras <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>klasiskajā<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> definīcijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms vēlos precizēt, ka jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>pensiju kolektīvo fondu pārvaldība<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> nevar atstāt katras dalībvalsts vērtējumam, jo ne Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ne tās pielikumā, ne arī kādā no attiecīgajiem Direktīvas 2002/83 vai Otrās maksātspējas direktīvas noteikumiem nav atsauces uz dalībvalstu tiesībām attiecībā uz šo jēdzienu. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas prasībām,<?PAGE NO="12"?> gan no vienlīdzības principa izriet, ka tādas Savienības tiesību normas teksts, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās jēgu un tvērumu, parasti visā Eiropas Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā ne vien šīs tiesību normas formulējumu, bet arī tās kontekstu un tiesiskā regulējuma, kurā tā ietilpst, mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑162/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2146">EU:C:2014:2146</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Pirmkārt, runājot par Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvā izmantotajiem jēdzieniem, no šīs direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta formulējuma izriet, ka ir jānošķir, no vienas puses, šī panta 1. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Runa ir par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>dzīvības<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> apdrošināšanas veidu, mūža rentes apdrošināšanu, papildu apdrošināšanu, ko veic dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi un apdrošināšanu, kādu piedāvā Īrijā un Apvienotajā Karalistē, sauktu par <HT TYPE="ITALIC">permanent health insurance</HT>. Jānorāda, ka visi šie veidi pašā direktīvā ir kvalificēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>apdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/>.</P></NOTE> minētās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>apdrošināšanas<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> darbības un, no otras puses, minētā panta 2. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Direktīvā ir minētas tontīnas, kapitāla izpirkšanas darījumi, kas pamatoti ar statistikas aprēķiniem, [kolektīvo] pensiju fondu pārvaldība un apdrošināšanas sabiedrību veiktās darbības, kas minētas <HT TYPE="ITALIC">code français des assurances</HT> [Francijas apdrošināšanas kodeksa] IV grāmatas 4. sadaļas 1. nodaļā.</P></NOTE> paredzētie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>darījumi<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/>. Pat ja pirmās minētās ir apdrošināšanas darbības šī jēdziena parastajā nozīmē, otrās minētās darbības ir ar šīm apdrošināšanas darbībām cieši saistītas darbības. Tātad runa ir par papilddarījumiem, uz kuriem attiecas Pirmā dzīvības apdrošināšanas direktīva un to aizstājošie tiesību akti, tomēr tie nav uzskatāmi par apdrošināšanas darbībām šī vārda tiešā nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Turklāt jānorāda, ka šī dihotomija starp <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>apdrošināšanu<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>darījumiem<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/> izriet no Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, visās tā redakcijās, kurā ir paredzēts, ka uzņēmumiem, kam ir jāsaņem licence, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>jāierobežo darījumi līdz tiem, ko paredz šī direktīva, un ar tiem tieši saistītām darbībām<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/>. Nošķiršana starp <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>apdrošināšanu<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>darījumiem<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/> ir arī saglabāta gan Direktīvā 2002/83, gan Otrajā maksātspējas direktīvā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Skat. Otrās maksātspējas direktīvas 2. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu.</P></NOTE>, kurās ir atsauce uz iepriekšējā punktā minēto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>kolektīvo pensiju fondu pārvaldība<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/> kā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>darījumu<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. Direktīvas 2002/83 2. panta 2. punktu un Otrās maksātspējas direktīvas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) punktu.</P></NOTE>. Minētā dihotomija ir arī iemesls, kādēļ apsvērumi spriedumā <HT TYPE="ITALIC">González Alonso</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120301">2012. gada 1. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑166/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:119">EU:C:2012:119</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, uz kuru atsaucas prasītājas pamata lietā, neattiecas uz šo lietu. Proti, šis spriedums attiecās uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem, uz kuriem var attiekties Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kā arī tās pielikuma III punkts kā uz dzīvības apdrošināšanas veidu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. it īpaši minētā sprieduma 29. un 30. punktu.</P></NOTE>, savukārt šajā lietā prasītājas pamatojas uz šī panta 2. punktā minēto darījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Turklāt attiecībā uz prasītāju argumentu, kas balstīts uz Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 7. panta 2. punkta formulējumu, lasot to kopsakarā ar tās pielikumu, no to valodu versiju salīdzinošas pārbaudes, kurās šī direktīva tika pieņemta, izriet<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Runa ir par šādām valodām: dāņu, vācu, angļu, franču, itāļu un holandiešu.</P></NOTE>, ka tikai dāņu un angļu valodas versijās ieguldījumu pārvaldības darbības ir aprakstītas kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0092" REF.END="QE0092"/>apdrošināšanas veids<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 7. panta 2. punktā ir atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0093" REF.END="QE0093"/>forsikringsklasse<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/> dāņu valodā un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0094" REF.END="QE0094"/>class of insurance<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/> angļu valodā. Šīs direktīvas pielikuma nosaukums ir attiecīgi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0095" REF.END="QE0095"/>Inddeling efter klasse<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0096" REF.END="QE0096"/>Classes of Insurance<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/>.</P></NOTE>. Savukārt vācu, franču, itāļu un holandiešu valodā šajā 7. panta 2. punktā un minētās direktīvas pielikuma virsrakstā ir atsauce tikai uz darbības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0097" REF.END="QE0097"/>veidiem<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 7. panta 2. punktā un tās pielikumā ir atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0098" REF.END="QE0098"/>Einteilung nach Zweigen<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/> vācu valodā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0099" REF.END="QE0099"/>Classification par branche<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/> franču valodā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0100" REF.END="QE0100"/>Lassificazione per ramo<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/> itāļu valodā un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0101" REF.END="QE0101"/>Indeling per branche<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/> holandiešu valodā.</P></NOTE>, tādējādi ļaujot saprast, ka šī pielikuma VII punktā minētā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0102" REF.END="QE0102"/>[kolektīvo] pensiju fondu vadība [pārvaldība]<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/> ir darbības veids, nevis apdrošināšanas veids<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0103" REF.END="QE0103"/>Apdrošināšanas veidu<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/> saraksts ir saglabāts direktīvās, kas ir pieņemtas pēc Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas (skat. Direktīvas 2002/83 I pielikuma VII punktu un Otrās maksātspējas direktīvas II pielikuma VII punktu).</P></NOTE>. Jāatzīst – tā kā minētā 7. panta 2. punkta pirmās daļas otrajā teikumā ir minēta prasītāju iespēja lūgt izsniegt licenci, vienīgi lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0104" REF.END="QE0104"/>to attiecināt[u] tikai uz dažiem riskiem, uz ko attiecas šis apdrošināšanas veids<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/>, tajā, šķiet, ir atsauce uz vienu apdrošināšanas veidu. Tomēr no tā nav iespējams secināt, ka tajā pašā 7. panta 2. punktā<?PAGE NO="13"?> visas attiecīgās darbības ir kvalificētas kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0105" REF.END="QE0105"/>apdrošināšanas darbības<QUOT.END REF.START="QS0105" CODE="201D" ID="QE0105"/>. Gluži pretēji, kā to uzsvērusi Komisija, atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0106" REF.END="QE0106"/>riskiem<QUOT.END REF.START="QS0106" CODE="201D" ID="QE0106"/> tieši norāda, ka tieši risku nodrošināšana tostarp ir apdrošināšanas darbība. No tā, manuprāt, izriet, ka argumentam, kas balstīts uz Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 7. panta 2. punkta formulējumu, lasot to kopsakarā ar tās pielikumu, nav nozīmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Katrā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gadījumā, ja Savienības tiesību akta teksts dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē saistībā ar tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ietilpst<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061123">2006. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ZVK</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑300/05</NO.CASE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:735">EU:C:2006:735</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131024">2013. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Haasová</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑22/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:692">EU:C:2013:692</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131024">2013. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Drozdovs</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑277/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:685">EU:C:2013:685</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Tādējādi, otrkārt, attiecībā uz Savienības tiesiskā regulējuma apdrošināšanas jomā vispārējo sistēmu, kā arī mērķi, man šķiet, ka jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0107" REF.END="QE0107"/>[kolektīvo] pensiju fondu pārvaldība<QUOT.END REF.START="QS0107" CODE="201D" ID="QE0107"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0108" REF.END="QE0108"/>darījums<QUOT.END REF.START="QS0108" CODE="201D" ID="QE0108"/> ir jāsaprot, ņemot vērā, pirmkārt, Pirmās dzīvības apdrošināšanas direktīvas apsvērumā ietverto mērķi koordinēt dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu un, otrkārt, mērķus ieviest darbības veidu klasifikāciju, lai noteiktu darbības, kādām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0109" REF.END="QE0109"/>obligāti vajadzīga licence<QUOT.END REF.START="QS0109" CODE="201D" ID="QE0109"/>, un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0110" REF.END="QE0110"/>[definēt šīs] licences piešķiršanas un atsaukšanas nosacījum[us]<QUOT.END REF.START="QS0110" CODE="201D" ID="QE0110"/>, kas ir minēti šīs direktīvas otrajā un piektajā apsvērumā. Visi šie mērķi, manuprāt, ir jālasa kopsakarā ar minētās direktīvas 1. panta 2. punktu, kurā ir paredzēts, ka šajā tiesību normā minētie darījumi ietilpst šīs pašas direktīvas piemērošanas jomā tikai tad, ja uz uzskaitītajām darbībām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0111" REF.END="QE0111"/>attiecas administratīvo iestāžu uzraudzība, kuras atbild par privātpersonu apdrošināšanas uzraudzību<QUOT.END REF.START="QS0111" CODE="201D" ID="QE0111"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Attiecībā uz tiesību aktiem, ar ko aizstāj Pirmo dzīvības apdrošināšanas direktīvu, tas ir: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0112" REF.END="QE0112"/>attiecas administratīvo iestāžu uzraudzība, kuras atbild par privātpersonu apdrošināšanas uzraudzību<QUOT.END REF.START="QS0112" CODE="201D" ID="QE0112"/> (Direktīvas 2002/83 2. panta 2. punkts) un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0113" REF.END="QE0113"/>attiecas to iestāžu uzraudzība, kuras atbild par privātās apdrošināšanas uzraudzību<QUOT.END REF.START="QS0113" CODE="201D" ID="QE0113"/> (Otrās maksātspējas direktīvas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkts).</P></NOTE>. Šāda formulējuma apzinātu izmantošanu nevar uzskatīt par tādu, kam nav nozīmes. Proti, šī frāze nozīmē, ka Pirmā dzīvības apdrošināšanas direktīva attiecas tikai uz šo iestāžu atļautiem darījumiem. No tā izriet, ka, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, Pirmā dzīvības apdrošināšanas direktīva, kas ir koordinēšanas direktīva, ietver gan dzīvības apdrošināšanas darbības, kas ir galvenās dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, gan papilddarījumus, kas nav apdrošināšanas darbības šaurā nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tādējādi, izdarot starpsecinājumu – tas, ka tāds darījums kā kolektīvo pensiju fondu pārvaldība ir ietverts Pirmajā dzīvības apdrošināšanas direktīvā un to aizstājošajos tiesību aktos, nenozīmē, ka tā ir uzskatāma par dzīvības apdrošināšanas darbību Savienības tiesiskā regulējuma apdrošināšanas jomā izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apdrošināšanas darījumu atbrīvojuma no PVN mērķis Direktīvas 2006/112 izpratnē</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Kā jau ir uzsvēruši ģenerāladvokāti L. M. Pojarešs Maduru [<HT TYPE="ITALIC">L. M. Poiares Maduro</HT>]<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Ģenerāladvokāta L. M. Pojareša Maduru secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Arthur Andersen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑472/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:8">EU:C:2005:8</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>]<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Ģenerāladvokāta P. Mengoci secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Swiss Re Germany Holding</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑242/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:300">EU:C:2009:300</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Direktīvas 2006/112 135. pantā paredzēto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0114" REF.END="QE0114"/>apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumu<QUOT.END REF.START="QS0114" CODE="201D" ID="QE0114"/> atbrīvojums no nodokļa nav skaidri vai acīmredzami pamatots nedz šīs direktīvas kontekstā, nedz, pat pirms tās, Sestās direktīvas kontekstā. Viņi uzskata, ka likumdevēja izvēle atbrīvot no nodokļa šādus darījumus, pirmkārt, ir saistīta ar sociāli politiskiem apsvērumiem un, otrkārt, ar administratīviem apsvērumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Ģenerāladvokāta L. M. Pojareša Maduru secinājumi, kas sniegti <DATE ISO="20050612">2005. gada 12. jūnijā</DATE> lietā, kurā pasludināts <DATE ISO="20050303">2005. gada 3. marta</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Arthur Andersen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑472/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:135">EU:C:2005:135</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un ģenerāladvokāta P. Mengoci secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Swiss Re Germany Holding</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑242/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:300">EU:C:2009:300</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz šiem sociāli politiskajiem iemesliem pietiek konstatēt, ka Direktīvas 2006/112 401. pantā (un agrāk – Sestās direktīvas 33. pantā) dalībvalstīm vispārīgi ir atļauts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0115" REF.END="QE0115"/>[..] saglabāt vai ieviest nodokļus apdrošināšanas līgumiem<QUOT.END REF.START="QS0115" CODE="201D" ID="QE0115"/>. Ņemot vērā šo dubultas aplikšanas ar nodokli gadījumu, proti, viena un tā paša darījuma aplikšanu ar PVN un apdrošināšanas līgumu nodokļiem, Tiesa spriedumā <HT TYPE="ITALIC">CPP</HT> uzskatīja, ka tad, ja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0116" REF.END="QE0116"/>galapatērētājam [būtu] jāmaksā ne tikai šis<?PAGE NO="14"?> pēdējais minētais nodoklis, bet kolektīvo apdrošināšanas gadījumā arī PVN<QUOT.END REF.START="QS0116" CODE="201D" ID="QE0116"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0117" REF.END="QE0117"/>šāds rezultāts būtu pretrunā<QUOT.END REF.START="QS0117" CODE="201D" ID="QE0117"/> šīs direktīvas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0118" REF.END="QE0118"/>[135. panta 1. punkta a) apakšpunktā] paredzētā atbrīvojuma mērķim<QUOT.END REF.START="QS0118" CODE="201D" ID="QE0118"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris,</DATE> <NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Kā Komisija paskaidroja tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, pamatojoties uz Sestās direktīvas sagatavošanas dokumentiem, lai gan ir taisnība, ka Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 401. panta rašanās vēsture nav tieši saistītas, pirmā tiesību norma tomēr ir otrās tiesību normas sekas. Tāpēc apdrošināšanas darījumu un ar tiem saistītu pakalpojumu, ko sniedz apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas aģenti, atbrīvojumam no nodokļa attiecīgos gadījumos jānovērš dubulta aplikšana ar nodokli uz galapatērētāja rēķina<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Ģenerāladvokātes J. Kokotes secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aspiro</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:850">EU:C:2015:850</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz apsvērumiem, kas saistīti ar administratīvajām grūtībām, kā to savos rakstveida apsvērumos šajā lietā ir norādījusi Komisija un ģenerāladvokāts N. Fennelijs [<HT TYPE="ITALIC">N. Fennelly</HT>] lietā <HT TYPE="ITALIC">CPP</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Ģenerāladvokāta N. Fennelija secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CPP</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:281">EU:C:1998:281</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ir grūti iepriekš noteikt ar nodokli apliekamo summu par katru apdrošināšanas prēmijas maksājumu, lai gan tas ir nepieciešams, lai piemērotu pašreizējo PVN sistēmu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Proti, kā Komisija to paskaidroja savu apsvērumu 30. punktā, apdrošinātā samaksāto prēmiju veido divi elementi: pirmkārt, atlīdzība par apdrošinātāja sniegtajiem pakalpojumiem un, otrkārt, iemaksa kapitāla rezervē, kas pēc tam tiek ieguldīta un izmantota, lai nodrošinātu riskus, kad tie iestājas, tomēr šī iemaksa netiek izmaksāta kā atlīdzība par pakalpojumu un tātad tā nevar tikt aplikta ar PVN. Komisija atzīst, ka izmaksāto prēmiju kopējo summu var analizēt un sadalīt atbilstoši abiem minētajiem elementiem, bet parasti to var darīt tikai <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT>. Tādējādi ar nodokli apliekamo summu nevar iepriekš noteikt katram apdrošināšanas prēmijas maksājumam, kas esot nepieciešams, lai piemērotu pašreizējo PVN sistēmu.</P></NOTE>. Kā Komisija paskaidroja tiesas sēdē, tieši tas ir attiecīgā atbrīvojuma pastāvēšanas iemesls.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Es piekrītu ģenerāladvokātu L. M. Pojareša Maduru un P. Mengoci iepriekš minētajām nostājām attiecībā uz attiecīgā atbrīvojuma mērķiem. Savukārt pamatlietā šķiet, ka attiecīgo pilnvaroto darbības, kā tas jau tika konstatēts šo secinājumu 46.–48. punktā, nešķiet nedz veiktas saistībā ar apdrošināšanas līgumu, nedz arī no tām rodas apdrošināšanas prēmijai atbilstoša summa. Tādējādi šķiet, ka no tā izrietošo PVN slogu sedz prasītājas pamatlietā, proti, slogu, kas turklāt var tikt aprēķināts, ņemot vērā pārvaldības pakalpojumu raksturu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Katrā ziņā – vispārīgāk runājot – šis Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma no nodokļa dubultais mērķis atšķiras no mērķiem, kas ir izvirzīti šo secinājumu 62.–66. punktā minētajās Apdrošināšanas direktīvās, kuru mērķis savukārt ir koordinēt dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas darbībām un ieviest klasifikāciju katram darbības veidam, lai noteiktu, kurām no tām ir obligāta licence, kā arī šīs licences noteikumus. Šajā ziņā, lai gan Apdrošināšanas direktīvas attiecas uz apdrošināšanas darbībām kā tādām un uz papilddarbībām, piemēram, ieguldījumu darbību, Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkts attiecas tikai uz apdrošināšanas darbībām šī jēdziena šaurā izpratnē – tādējādi, ka šāda darbība nozīmē vienīgi risku uzņemšanos līgumiskā kontekstā. Turklāt Apdrošināšanas direktīvas attiecas uz ieguldījumu pārvaldības darbībām tikai tiktāl, cik tās veic apstiprināts apdrošinātājs, kas, šķiet, tā nav pamatlietā. Attiecībā uz PVN režīmu nodokļa maksātāja statuss, proti, tas, vai runa ir par apdrošinātāju vai uzņēmumu, kas nav apdrošinātājs, kurš veicis attiecīgo darījumu, šķiet, neietekmē atbrīvojuma no nodokļa piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Turklāt praktiski argumenti liecina par labu tādai interpretācijai, kurā ieguldījumu pārvaldības darījumi Apdrošināšanas direktīvu izpratnē tiek nošķirti no apdrošināšanas darījumiem Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Proti, pirmie minētie ietilpst Apdrošināšanas direktīvu piemērošanas jomā tikai tiktāl, cik dalībvalsts izvēlas tos reglamentēt tāpat kā apdrošināšanas darījumus. Tas nozīmē, ka tad, ja prasītāju argumentu loģika tiktu izanalizēta līdz galam, pretēji Direktīvas 2006/112 vienveidīgas piemērošanas principam jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0119" REF.END="QE0119"/>apdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0119" CODE="201D" ID="QE0119"/> nozīme PVN piemērošanas nolūkā dažādās dalībvalstīs varētu atšķirties.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Līdz ar to, ņemot vērā Apdrošināšanas direktīvu un Direktīvas 2006/112 atšķirīgos mērķus, tajās lietoto jēdzienu tvērums ir atšķirīgs. Nekas neattaisno atbrīvojuma piemērošanu arī attiecībā uz papildpakalpojumiem, kas ir reglamentēti saistībā ar apdrošināšanas pakalpojumiem un kopā ar tiem. Es uzskatu, ka šāds secinājums nav pretrunā Tiesas judikatūrai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par judikatūras, kas izriet no spriedumiem CPP un Skandia, atbilstību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Taisnība, ka spriedumos <HT TYPE="ITALIC">CPP</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Skandia</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010308">2001. gada 8. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑240/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:140">EU:C:2001:140</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa ir precizējusi, ka nav nekāda iemesla jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0120" REF.END="QE0120"/>apdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0120" CODE="201D" ID="QE0120"/> interpretēt atšķirīgi atkarībā no tā, vai tas ir ietverts Apdrošināšanas direktīvu vai Sestās direktīvas tekstā. Lai gan, pārlaižot skatienu šai rindkopai, varētu domāt, ka jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0121" REF.END="QE0121"/>apdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0121" CODE="201D" ID="QE0121"/> būtu jāpiešķir tāda pati nozīme gan Apdrošināšanas direktīvās, gan PVN direktīvā, detalizētāka pārbaude neļauj izdarīt šādu pieņēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, attiecībā uz minētā sprieduma <HT TYPE="ITALIC">CPP</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> 18. punktā ietverto apsvērumu, tas ir jāaplūko šī apsvēruma kontekstā. Šajā lietā Tiesai tika lūgts precizēt, vai uz dažādiem pakalpojumiem, kas ietilpst <HT TYPE="ITALIC">Card Protection Plan Ltd</HT> (<HT TYPE="ITALIC">CPP</HT>) piegādāta kredītkaršu aizsardzības plāna nodrošināšanā, attiecas Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) punktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa un tātad tiem šajā ziņā var pilnībā vai daļēji piešķirt atbrīvojumu no nodokļa. Šis 18. punkts īpaši attiecās uz to, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0122" REF.END="QE0122"/>apdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0122" CODE="201D" ID="QE0122"/>, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, var drīzāk paredzēt pabalstus natūrā, nevis zaudējumu atlīdzību naudā. Ņemot vērā šo kontekstu, Tiesa, atsaucoties uz Pirmo nedzīvības apdrošināšanas direktīvu, ir precizējusi, ka nav nepieciešams, lai pakalpojums, ko apdrošinātājs ir apņēmies sniegt, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, būtu naudas summas samaksa, jo šo pakalpojumu var veidot arī tādas palīdzības darbības naudā vai natūrā kā pirmās minētās direktīvas pielikumā minētās. Šādi rīkojoties, manuprāt, Tiesa nav centusies niansēt šī sprieduma 17. punktā izklāstīto definīciju, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0123" REF.END="QE0123"/>apdrošināšanas darījumam vispārīgi ir raksturīgs tas, ka apdrošinātājs, iepriekš iekasējot prēmiju, apdrošinātajai personai, ja ir iestājies apdrošināšanas gadījums, uzņemas sniegt pakalpojumu, par kuru ir panākta vienošanās līguma noslēgšanas brīdī<QUOT.END REF.START="QS0123" CODE="201D" ID="QE0123"/>. Līdz ar to, ja sprieduma CPP<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> 18. punkts tiek lasīts kopumā un kopā ar iepriekš minēto, šķiet, ka tā mērķis nav atspēkot šo definīciju, un tas neļauj arī saprast, ka visos gadījumos Direktīvas 2006/112 un Apdrošināšanas direktīvu kopīgajiem noteikumiem ir vienāda piemērošanas joma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Sprieduma <HT TYPE="ITALIC">CPP</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> 18. punktā Tiesa ir atzinusi, ka noteiktos gadījumos tā var izmantot tekstuālo interpretāciju, kā rezultātā jēdzieniem, kas tiek izmantoti dažādās direktīvās, varētu būt vienāda nozīme. Tomēr, pirmkārt, šī interpretācijas metode ir piemērojama tikai tad, ja attiecīgo direktīvu mērķi ir kopīgi, kas acīmredzami tā nav šajā gadījumā, kā tas izriet no šo secinājumu 66.–70. punkta. Otrkārt, no šī sprieduma 18. punkta nekādi neizriet, ka Tiesa uzskatītu, ka uz visām darbībām vai darījumiem, kas minēti Pirmajā dzīvības apdrošināšanas direktīvā un to aizstājušajos tiesību aktos, attiektos Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums. Gluži pretēji, sprieduma <HT TYPE="ITALIC">CPP</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> 18. punktā ir īpaša atsauce uz Pirmo nedzīvības apdrošināšanas direktīvu. Tomēr ir jākonstatē, ka šī direktīva neattiecās uz papilddarījumiem, tādiem kā ieguldījumu pārvaldības darbības, līdz ar to nerodas jautājums par tādu darbību iekļaušanu, kas nav apdrošināšana (parastajā nozīmē). Līdz ar to nav iespējams paplašināt šī 18. punkta piemērošanas jomu, attiecinot to uz citās direktīvās ietvertajiem jēdzieniem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Skandia</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010308">2001. gada 8. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑240/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:140">EU:C:2001:140</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa tika aicināta lemt, vai apdrošināšanas sabiedrības apņemšanās par atlīdzību, kas aprēķināta, pamatojoties uz tirgus cenām, veikt citas apdrošināšanas sabiedrības – tai pilnībā piederošas meitas sabiedrības, kura turpina slēgt apdrošināšanas līgumus savā vārdā, – darbību, ir apdrošināšanas darījums Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) punkta izpratnē. Šī sprieduma 31. punktā Tiesa it īpaši precizēja, ka ne katra apdrošināšanas sabiedrības veikta darbība noteikti ir apdrošināšanas darbība. No tā, manuprāt, izriet, ka, pat pieņemot, ka uz darbību attiecas kāda no Apdrošināšanas direktīvām, uz to automātiski neattiecas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0124" REF.END="QE0124"/>apdrošināšanas darbības<QUOT.END REF.START="QS0124" CODE="201D" ID="QE0124"/> jēdziens šo direktīvu izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Treškārt, neviens Tiesas spriedums neliek apšaubīt pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0125" REF.END="QE0125"/>apdrošināšanas darījuma<QUOT.END REF.START="QS0125" CODE="201D" ID="QE0125"/> definīciju, kas izriet no sprieduma <HT TYPE="ITALIC">CPP</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑349/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:93">EU:C:1999:93</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un kas ir atgādināta šo secinājumu 39. punktā, atsaucoties vai nu uz Apdrošināšanas direktīvām, vai citiem tiesību aktiem. Gluži pretēji, sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Skandia</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010308">2001. gada 8. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑240/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:140">EU:C:2001:140</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> 40. un 41. punktā Tiesa ir piemērojusi šajā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">CPP</HT> noteiktos kritērijus par apdrošināšanas darījuma definīciju, uzsverot, ka apdrošināšanas darījums pēc sava rakstura nozīmē, ka pastāv līgumiskas attiecības starp apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju un personu, kuras riski tiek apdrošināti, proti, apdrošināto personu. Tādējādi, ja apdrošinātājs ir pildījis visas cita apdrošinātāja funkcijas, bet neuzņemas zaudējumu atlīdzības risku, kas izriet no apdrošināšanas darbībām, attiecīgie darījumi nav apdrošināšanas darījumi atbrīvojuma no PVN nolūkā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par vienlīdzības principu un neitralitātes principu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Visbeidzot ir jāprecizē, ka attiecīgo jēdzienu atsevišķa interpretācija nav pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam vai nodokļu neitralitātes principam, kuriem Tiesas judikatūrā ir īpaša nozīme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nodokļu neitralitātes princips nepieļauj no PVN viedokļa atšķirīgi aplūkot līdzīgus pakalpojumus, starp kuriem pastāv konkurence<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zimmermann</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑174/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:716">EU:C:2012:716</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka nodokļu neitralitātes princips ir īpaša vienlīdzības principa izpausme Savienības atvasināto tiesību līmenī un īpašajā nodokļu jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091029">2009. gada 29. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NCC Construction Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑174/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:669">EU:C:2009:669</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Tieši šajā pēdējā nozīmē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0126" REF.END="QE0126"/>neitralitātes<QUOT.END REF.START="QS0126" CODE="201D" ID="QE0126"/> jēdzienam ir nozīme šajā gadījumā, jo prasītājas pamatlietā apgalvo, ka gan apdrošinātāju, gan uzņēmumu, kas nav apdrošinātāji, sniegtie pensiju fondu pārvaldības pakalpojumi ir jāaplūko identiski, jo pakalpojumi ir identiski.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Šī argumentācija ir balstīta uz kļūdainu pieņēmumu, ka uz visiem apdrošinātāja sniegtajiem pakalpojumiem automātiski attiecas Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums. Proti, uz darījumiem, kas nav apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumi, lai gan tos veic apdrošināšanas sabiedrības, šis atbrīvojums neattiecas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Šķiet, ka pamatlieta lielā mērā ir saistīta ar to, ka Apvienotā Karaliste vairāk nekā 40 gadus ir atbrīvojusi no nodokļa fondu pārvaldības pakalpojumus, ja tos piedāvāja apdrošinātāji. Saskaņā ar Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem nodokļu administrācija savu praksi esot mainījusi <DATE ISO="20190401">2019. gada 1. aprīlī</DATE>. Turpmāk šādi apdrošinātāju sniegti pakalpojumi vairs nevar tikt atbrīvoti no nodokļa. Tas, ka Apvienotā Karaliste minētajiem pakalpojumiem ir piešķīrusi atbrīvojumu atkarībā no nodokļa maksātāja statusa, lai gan tie neatbilst šo secinājumu 39.–45. punktā atgādinātajiem judikatūrā<?PAGE NO="17"?> noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretāciju, nevar būt arguments, lai mainītu minēto Savienības tiesību kritēriju interpretāciju. No tā izriet, ka apgalvotā nevienlīdzīgā attieksme nevar likt iekļaut neapdrošināšanas darbības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0127" REF.END="QE0127"/>apdrošināšanas darījuma<QUOT.END REF.START="QS0127" CODE="201D" ID="QE0127"/> jēdzienā, kas saskaņā ar šo tiesību normu ir atbrīvots no nodokļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Turklāt, ņemot vērā šo secinājumu 77. punktā minēto judikatūru, nodokļu neitralitātes princips nepieļauj no PVN viedokļa atšķirīgi aplūkot līdzīgu pakalpojumu sniegšanu, starp kuriem pastāv konkurence. Saskaņā ar Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktu attieksmei pret līdzīgiem pakalpojumiem, kas ietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0128" REF.END="QE0128"/>apdrošināšanas darījums<QUOT.END REF.START="QS0128" CODE="201D" ID="QE0128"/> šīs tiesību normas izpratnē, kā tas ir definēts šo secinājumu 39.–45. punktā, ir jābūt vienādai. Pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, minētais nodokļu neitralitātes princips tiktu pārkāpts, ja pakalpojumi, kas neatbilst minētā jēdziena kritērijiem, varētu saņemt šajā tiesību normā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Katrā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nodokļu neitralitātes princips nav primāro tiesību norma, kas var noteikt Direktīvas 2006/112 135. pantā paredzētā atbrīvojuma no nodokļa spēkā esamību. Tas arī neļauj paplašināt šāda atbrīvojuma piemērošanas jomu, ja attiecīga norāde nav skaidri formulēta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120719">2012. gada 19. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Bank</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑44/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:484">EU:C:2012:484</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi nedz vienlīdzības princips, nedz neitralitātes princips neļauj paplašināt Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma piemērošanas jomu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Court of Appeal (England &amp; Wales) (Civil Division)</HT> (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu departaments), Apvienotā Karaliste) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK (<DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maijs</DATE>) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta B daļas a) punkts un Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka tādiem ieguldījumu pārvaldības pakalpojumiem kā pamatlietā aplūkotie, kurus sniedz trešā persona, nav piemērojams šajās tiesību normās paredzētais atbrīvojums no nodokļa.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>