<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑528/13</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62013CJ0528</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:288">EU:C:2015:288</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P>2015. GADA 29. APRĪĻA SPRIEDUMS — LIETA C‑528/13</P><P><HT TYPE="ITALIC">LÉGER</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (ceturtā palāta)</P><P><DATE ISO="20150429">2015. gada 29. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Sabiedrības veselība</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2004/33/EK</KEYWORD><KEYWORD>Tehniskās prasības asinīm un asins komponentiem</KEYWORD><KEYWORD>Asins ziedošana</KEYWORD><KEYWORD>Kritēriji donoru piemērotībai</KEYWORD><KEYWORD>Kritēriji pastāvīgam vai pagaidu aizliegumam</KEYWORD><KEYWORD>Personas, kuru dzimumuzvedības dēļ pastāv liels risks, ka tās varētu iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm</KEYWORD><KEYWORD>Vīrietis, kuram ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību harta</KEYWORD><KEYWORD>21. panta 1. punkts un 52. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Seksuālā orientācija</KEYWORD><KEYWORD>Diskriminācija</KEYWORD><KEYWORD>Pamatojums</KEYWORD><KEYWORD>Samērīgums</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑528/13</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Tribunal administratif de Strasbourg</HT> (Francija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20131001">2013. gada 1. oktobrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20131008">2013. gada 8. oktobrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Geoffrey Léger</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministre des Affaires sociales, de la Santé et des Droits des femmes ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Établissement français du sang .</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (ceturtā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L. Bay Larsen</HT>], tiesneši K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K. Jürimäe</HT>], J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>] (referents) un A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>],</P><P>sekretārs A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Colas</HT> un <HT TYPE="ITALIC">F. Gloaguen</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Gheorghiu</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Owsiany-Hornung</HT>, pārstāves,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas <DATE ISO="20040322">2004. gada 22. marta</DATE> Direktīvas 2004/33/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="091" PAGE.FIRST="25" DATE.PUB="2004">OV L 91, 25. lpp.</REF.DOC.OJ>) III pielikuma 2.1. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">G. Léger</HT> un sociālo lietu, veselības aizsardzības un sieviešu tiesību ministru [<HT TYPE="ITALIC">ministre des Affaires sociales, de la Santé et des Droits des femmes</HT>], kā arī <HT TYPE="ITALIC">Établissement français du sang</HT> [Francijas iestāde asins ziedojumu vākšanai] par atteikumu pieņemt <HT TYPE="ITALIC">G. Léger</HT> asins ziedojumu, pamatojoties uz to, ka viņam ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Direktīva 2002/98/EK</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20030127">2003. gada 27. janvāra</DATE> Direktīva 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="033" PAGE.FIRST="30" DATE.PUB="2003">OV L 33, 30. lpp.</REF.DOC.OJ>), ir balstīta uz EKL 152. panta 4. punkta a) apakšpunktu.</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 2002/98 preambulas 1., 2., 24. un 29. apsvērumam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>(1)</NO.P><TXT>Daudzumiem, kādos cilvēka asinis lieto terapijā[, ņemot vērā apmēru, kādā cilvēka asinis tiek lietotas terapijā], nepieciešams nodrošināt nesadalītu asiņu un asins komponentu kvalitāti un drošību, jo īpaši lai nepieļautu slimību pārnēsāšanu.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Terapeitiskos nolūkos lietoto asiņu un asins komponentu pieejamība lielā mērā ir atkarīga no Kopienas pilsoņiem, kuriem ir vēlēšanās tās ziedot. Lai pasargātu sabiedrības veselību un nepieļautu infekcijas slimību pārnēsāšanu, tās savācot, apstrādājot, izplatot un lietojot[,] jāievēro visi piesardzības pasākumi atbilstoši zinātnes attīstībai asins pārliešanas transmisīvo slimības izraisītāju noteikšanā, inaktivēšanā un likvidēšanā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(24)</NO.P><TXT>Asinis un asins komponenti, ko lieto terapeitiskiem mērķiem vai medicīnas ierīcēs, jāiegūst no indivīdiem, kuru veselības stāvoklis ir tāds, ka asins ziedojuma dēļ nerodas kaitīga ietekme un ka infekcijas slimību pārnēsāšanas risks ir iespējami minimāls; visi asins ziedojumi jātestē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredz visu vajadzīgo pasākumu veikšanu, lai aizsargātu tādu indivīdu veselību, kuri ir asins un asins komponentu recipienti [saņēmēji].</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(29)</NO.P><TXT>Testi jāveic saskaņā ar jaunākajām zinātnes un tehnikas procedūrām, kas atbilst pašreizējai paraugpraksei, kas ir noteikta un pastāvīgi pārskatīta un atjaunināta atbilstošā ekspertu konsultāciju procesā. Šajā pārskatīšanas procesā pienācīgi jāņem vērā arī zinātnes attīstība tādu patogēnu noteikšanā, inaktivācijā un izskaušanā, ko var pārnest [ar] asins pārliešanu.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="3"?><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 1. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Šī direktīva nosaka cilvēka asins un asins komponentu kvalitātes un drošības standartus, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 2. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Šī direktīva attiecas uz cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanu un testēšanu neatkarīgi no to lietošanas nolūka un uz to apstrādi, glabāšanu un izplatīšanu, ja tie paredzēti asins pārliešanai.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/98 18. pants <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Donoru atbilstība<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir šāds:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="018.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Asinsdonoru centri nodrošina novērtēšanas procedūras visiem asins un asins komponentu donoriem, kā arī 29. panta d) punktā noteikto atbilstību asins ziedojumu kritērijiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="018.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Donora novērtēšanas un testēšanas procedūru rezultātus dokumentē un donoram ziņo par visām būtiskām anormālām konstatācijām.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 19. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Donoru pārbaude<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Pirms asins vai asins komponentu ziedošanas veic donora pārbaudi, tostarp viņu iztaujājot. Kvalificēts medicīnas darbinieks jo īpaši ir atbildīgs par donoriem sniedzamo un no viņiem iegūstamo informāciju, kas ir nepieciešama, lai izvērtētu viņu atbilstību ziedot asinis, un pamatojoties uz to novērtē donoru atbilstību.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 20. panta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Brīvprātīgi un bezmaksas asins ziedojumi<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Dalībvalstis ievieš nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu brīvprātīgu un bezmaksas asins ziedošanu ar nolūku pēc iespējas veicināt asins un asins komponentu iegūšanu no šādiem ziedojumiem.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/98 21. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Ziedojumu testēšana [pārbaude]<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Asinsdonoru centri nodrošina visu ziedoto asiņu un asins komponentu testēšanu [pārbaudi] atbilstoši IV pielikumā uzskaitītajām prasībām.</ALINEA><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina Kopienā importēto asiņu un asins komponentu testēšanu [pārbaudi] atbilstoši IV pielikumā uzskaitītajām prasībām.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 29. panta otrās daļas d) punkts ir šāds:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Saskaņā ar 28. panta 2. punktā noteikto procedūru lemj par šādām tehniskajām prasībām un to pielāgošanu tehniskas un zinātnes attīstībai:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>prasības par asins un plazmas donoru piemērotību un ziedoto asiņu pārbaudi, iekļaujot:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pastāvīgas atlikšanas [pastāvīga aizlieguma] kritērijus un ar to saistīto iespējamo atbrīvošanu,</P></ITEM><ITEM><P>pagaidu atlikšanas [aizlieguma] kritērijus.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="4"?><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs pašas direktīvas IV pielikumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Nesadalītu asiņu un plazmas ziedojumu testēšanas [pārbaudes] pamatprasības<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Ar nesadalītām asinīm un aferēzes ziedojumiem, kā arī autologiem iepriekšējiem ziedojumiem[..] jāveic šādas testēšanas [pārbaudes]:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>donoru testēšana [pārbaude] uz šādām infekcijām:</P><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>B hepatīts (HBs‑Ag),</P></ITEM><ITEM><P>C hepatīts (Anti‑HCV),</P></ITEM><ITEM><P>HIV 1/2 (Anti‑HIV 1/2).</P></ITEM></LIST></P></ITEM></LIST><P>Konkrētiem komponentiem vai donoriem, vai noteiktās epidemioloģiskās situācijās var būt nepieciešamas papildu testēšanas [pārbaudes].<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Direktīva 2004/33</P></TI></TITLE><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/33 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>Nepieciešamā informācija par donoriem<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>Dalībvalstis nodrošina, lai, vienojoties par vēlmi uzsākt asiņu vai asins komponentu nodošanu, donori asinsdienestam sniegtu II pielikuma B daļā norādīto informāciju.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 4. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Donoru atbilstība<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>Asinsdienestam jānodrošina, lai nesadalītu asiņu un asins komponentu donori atbilstu III pielikumā noteiktajiem atbilstības kritērijiem.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Minētās direktīvas I pielikuma 2. un 4. punktā ir šādas definīcijas:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>2.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>Homologās asinis/asins komponenti<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> ir asinis un asins komponenti, kas iegūti no indivīda un paredzēti asins pārliešanai kādam citam indivīdam, lietošanai medicīnas ierīcēs vai par izejvielām zāļu ražošanai.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>Nesadalītas asinis<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> ir vienā reizē nodotās asinis.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas II pielikuma B daļas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>Informācija, ko, ikreiz nododot asinis, donori sniedz asinsdienestam<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> 2. punktā ir noteikts, ka donoriem ir jāsniedz šāda informācija:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>Slimību vēsture, ko sniedz anketā un iegūst kvalificēta veselības aprūpes speciālista vadītās individuālās pārrunās un kur norādīti svarīgi faktori, kuri var palīdzēt, nosakot un pārbaudot personas, kuru nodotās asinis/asins komponenti varētu radīt veselības apdraudējumu citiem, piemēram, slimības pārnēsāšanas iespējamību vai pašu veselības apdraudējumu.<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/33 III pielikuma ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>Nesadalītu asiņu un asins komponentu donoru atbilstības kritēriji<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> 2. punktā ir noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem nesadalītu asiņu un asins komponentu donoriem aizliedz nodot asinis un asins komponentus.</TXT></NP><?PAGE NO="5"?><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Šī pielikuma 2.1. punkta nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>Kritēriji pastāvīgam aizliegumam nodot homologās asinis/asins komponentus<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>. Šie kritēriji būtībā attiecas uz šādām četrām personu kategorijām: personām, kuras ir konkrētu slimību, tostarp <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>VIH ½<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> nēsātājas vai kurām ir konkrēti patoloģiski sindromi; personām, kuras ir lietojušas narkotikas intravenozi vai intramuskulāri; personām ar ksenotransplantiem, kā arī <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>person[ām], kuru dzimumuzvedības dēļ pastāv liels risks, ka tās varētu iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Minētā pielikuma 2.2. punktā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>Kritēriji pagaidu aizliegumam nodot homologās asinis/asins komponentus<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> ir iekļauts 2.2.2. punkts saistībā ar risku asins pārliešanas ceļā iegūt transmisīvās infekcijas.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Šajā 2.2.2. punktā tabulas ierakstā, kas ir veltīts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>personām, kuru dzīvesveids rada risku iegūt [nopietnas] infekcijas slimības, ko var pārnēsāt ar asinīm<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, ir šāda piezīme: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>aizliegumu donoram nodot asinis/asins [komponentus] pēc riskantā dzīvesveida izbeigšanas nosaka uz laiku, kas atkarīgs no konkrētās slimības un no attiecīgo testu pieejamības.<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Francijas tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>21</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Santé et des Sports</HT> [veselības un sporta ministrs] <DATE ISO="20090112">2009. gada 12. janvārī</DATE> pieņēma rīkojumu, ar kuru nosaka asins donoru atlases kritērijus (<DATE ISO="20090118">2009. gada 18. janvāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">JORF</HT>, 1067. lpp.; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/><DATE ISO="20090112">2009. gada 12. janvāra</DATE> rīkojums<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>), kura preambulā ir minēta Direktīva 2004/33.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Šī rīkojuma 1. panta V sadaļas 1. punktā saistībā ar donora klīnisko raksturojumu ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>Pārrunās pirms asins ziedošanas personai, kura ir pilnvarota veikt donoru atlasi, ir jāizvērtē ziedojuma iespējamība, ņemot vērā kontrindikācijas un to ilgumu, agrākumu un attīstību, izmantojot pirms asins ziedošanas aizpildāmās anketas papildu jautājumus.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA><ALINEA>Potenciālajam donoram tiek atteikts veikt asins ziedošanu, ja viņam ir kontrindikācija, kas minēta kādā no šī rīkojuma II pielikumā iekļautajām tabulām. [..]</ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Minētā rīkojuma II pielikumā ir ietvertas tabulas par kontrindikācijām, tostarp B tabula attiecas uz saņēmēja riskiem. Šīs tabulas daļā, kas attiecas uz risku saistībā ar vīrusu infekcijas pārnešanu, ir paredzēts, ka, ciktāl tas attiecas uz risku pakļaut potenciālo donoru seksuāli transmisīvu infekciju izraisītāja pārnešanai, pastāv pastāvīga asins donora kontrindikācija situācijā, kas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>vīrieti, kuram ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamattiesvedība un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>24</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">G. Léger</HT> ieradās <HT TYPE="ITALIC">Établissement français du sang</HT> asinsnodošanas centrā, kas atrodas Mecā (Francija), lai veiktu asins ziedojumu.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20090429">2009. gada 29. aprīļa</DATE> lēmumu par asins nodošanu atbildīgais ārsts atteicās pieņemt šo asins ziedojumu, pamatojoties uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">G. Léger</HT> ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti.</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Šis ārsts pamatojās uz <DATE ISO="20090112">2009. gada 12. janvāra</DATE> rīkojumu, kura II pielikuma B tabulā attiecībā uz risku pakļaut potenciālo donoru seksuāli transmisīvu infekciju izraisītāja pārnešanai pastāv pastāvīga asins donora kontrindikācija vīrietim, kuram ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti.</TXT></NP><?PAGE NO="6"?><NP><NO.P>27</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">G. Léger</HT> šo lēmumu apstrīdēja <HT TYPE="ITALIC">Tribunal administratif de Strasbourg</HT> [Strasbūras Administratīvā tiesa], īpaši apgalvojot, ka <DATE ISO="20090112">2009. gada 12. janvāra</DATE> rīkojuma II pielikumā nav ievēroti Direktīvas 2004/33 noteikumi.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka jautājums, vai pastāvīga asins donora kontrindikācija vīrietim, kuram ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti, atbilst minētās direktīvas III pielikumam, rada nopietnas grūtības un ir izšķirošs pamatlietas risinājumam.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Tribunal administratif de Strasbourg</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>Vai Direktīvas 2004/33 III pielikuma kontekstā apstāklis, ka vīrietim ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti, pats par sevi ir tāda dzimumuzvedība, kas rada risku iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm, un pamato pastāvīgu aizliegumu ziedot asinis personām, kurām ir bijusi šāda dzimumuzvedība, vai arī tas – atkarībā no katras attiecīgās lietas apstākļiem – varētu būt tikai tāda dzimumuzvedība, kas rada risku iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm, un pamato pagaidu aizliegumu ziedot asinis personām uz noteiktu laiku, izbeidzot ar risku saistīto uzvedību?<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Uzdodot jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2004/33 III pielikuma 2.1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais pastāvīgais aizliegums ziedot asinis, kas ir saistīts ar dzimumuzvedību, kura rada risku iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm, neļauj dalībvalstij paredzēt pastāvīgu kontrindikāciju vīrietim, kuram ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, kā to dara Francijas valdība un Eiropas Komisija, ka pastāv atšķirības starp minētās direktīvas III pielikuma 2.1. punkta un 2.2.2. punkta dažādām valodu redakcijām saistībā ar šajās tiesību normās noteikto riska pakāpi.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Šo tiesību normu franču valodas redakcijā gan minētā 2.1. punktā paredzētais pastāvīgais aizliegums ziedot asinis, gan minētajā 2.2.2. punktā paredzētais pagaidu aizliegums ir piemērojami indivīdiem, kuru dzimumuzvedība viņus pakļauj <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>riskam<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm. Šajā valodas redakcijā riska pakāpe, kas attaisno pastāvīgu aizliegumu nodot asinis, tādējādi ir tieši tāda pati, kāda ir piemērojama pagaidu aizliegumam.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Turpretī atsevišķās šo tiesību normu valodu redakcijās pagaidu aizliegums paredz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>riska<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> iespējamību, savukārt pastāvīgam aizliegumam ir nepieciešams <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>liels risks<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>. Tā tas īpaši ir Direktīvas 2004/33 III pielikuma 2.1. punkta redakcijās dāņu valodā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>stor risiko<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>), igauņu valodā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>kõrgendatud ohtu<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>), angļu valodā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>high risk<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>), itāļu valodā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>alto rischio<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>), holandiešu valodā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>groot risico<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>), poļu valodā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>wysokie ryzyko<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>) vai portugāļu valodā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>grande risco<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Arī citās valodu redakcijās minētā pielikuma 2.1. un 2.2.2. punkts attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>lielu risku<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, kā tas ir spāņu valodas (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>alto riesgo<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>) un vācu valodas (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>hohes Risiko<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>) redakcijās.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru vienā no Savienības tiesību normas valodu redakcijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai vai arī tam nevar piešķirt prioritāru nozīmi salīdzinājumā ar pārējo valodu redakcijām. Savienības tiesību normas ir interpretējamas un piemērojamas vienveidīgi, ņemot vērā visu Eiropas Savienības oficiālo valodu redakcijas. Gadījumā, ja Savienības tiesību akta teksts dažādu valodu redakcijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atkarībā no tā tiesiskā regulējuma vispārējās struktūras un mērķa, kurā šī<?PAGE NO="7"?> tiesību norma ietilpst (spriedumi <HT TYPE="ITALIC">Cricket St Thomas</HT>, C‑372/88, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:140">EU:C:1990:140</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 18. un 19. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Kurcums Metal</HT>, C‑558/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:721">EU:C:2012:721</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 48. punkts, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Ivansson</HT> u.c., C‑307/13, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2058">EU:C:2014:2058</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 40. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Attiecībā uz Direktīvas 2004/33 III pielikuma 2.1. un 2.2.2. punkta vispārējo sistēmu ir jānorāda, ka minētajā pielikumā ir nošķirts pastāvīgs aizliegums ziedot asinis no pagaidu aizlieguma, tādējādi, loģiski, arī tiem piemērojamajiem kritērijiem ir jāatšķiras. Tādējādi pastāvīgam aizliegumam, kurš ir stingrāks, ir nepieciešams lielāks risks nekā pagaidu aizlieguma gadījumā.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Turklāt, kā tas ir norādīts Direktīvas 2002/98 preambulas 24. apsvērumā, asinis un asins komponenti, ko lieto terapeitiskiem mērķiem vai medicīnas ierīcēs, jāiegūst no indivīdiem, kuru veselības stāvoklis ir tāds, ka asins ziedojuma dēļ nerodas kaitīga ietekme un ka infekcijas slimību pārnēsāšanas risks ir iespējami minimāls. No tā izriet, ka attiecībā uz Direktīvas 2004/33 mērķi pastāvīgs aizliegums ir jāpiemēro, ja šādas pārnēsāšanas risks ir lielāks.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Tādējādi šīs pēdējās minētās direktīvas vispārējā sistēma un mērķis liek piemērot interpretāciju, saskaņā ar kuru minētās direktīvas III pielikuma 2.1. punktā paredzētais pastāvīgais aizliegums ziedot asinis attiecas uz indivīdiem, kuru dzimumuzvedība tos pakļauj <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>lielam riskam<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm, savukārt pagaidu aizliegums ziedot asinis attiecas uz ne tik lielu risku.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Attiecībā uz šo pastāvīgo aizliegumu ir jānorāda, ka Direktīvas 2004/33 III pielikuma 2.1. punktā iekļautie vārdi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>personas, kuru dzimumuzvedības dēļ pastāv liels risks<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, ka tās varētu iegūt infekcijas slimības, precīzi nenosaka personas vai personu kategorijas, uz kurām attiektos minētais aizliegums, un tas rada dalībvalstīm rīcības brīvību, piemērojot šo tiesību normu.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Tādējādi ir jāpārbauda, cik lielā mērā Francijas tiesībās paredzētā pastāvīgā kontrindikācija situācijā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>vīrietis, kuram ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> atbilst Direktīvas 2004/33 III pielikuma 2.1. punktā norādītajai prasībai par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>liela riska<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> esamību, vienlaicīgi ievērojot Savienības tiesību sistēmā atzītās pamattiesības.</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru no vispārīgo principu, kas atzīti Savienības tiesību sistēmā, aizsardzības izrietošās prasības ir saistošas arī dalībvalstīm, kad tās ievieš Savienības tiesisko regulējumu, tādēļ to pienākums, ciktāl tas ir iespējams, ir piemērot šo tiesisko regulējumu, ievērojot minētās prasības (šajā ziņā skat. spriedumu Parlaments/Padome, C‑540/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:429">EU:C:2006:429</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 105. punkts un tajā minētā judikatūra). Šādā kontekstā dalībvalstīm īpaši ir jārūpējas, lai tās nepamatotos uz tādu sekundāro tiesību normu interpretāciju, kas būtu konfliktā ar šīm pamattiesībām (skat. spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Ordre des barreaux francophones et germanophone</HT> u.c., C‑305/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:383">EU:C:2007:383</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 28. punkts, kā arī <HT TYPE="ITALIC">O</HT> u.c., C‑356/11 un C‑357/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:776">EU:C:2012:776</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 78. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Pirmkārt, ciktāl tas attiecas uz izvērtējumu, vai pastāv liels risks iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm, ir jāņem vērā epidemioloģiskā situācija Francijā, kas, kā to norāda Francijas valdība un Komisija, kuras atsaucas uz <HT TYPE="ITALIC">Institut de veille sanitaire français</HT> [Francijas Sanitārās uzraudzības institūta] sniegtajiem datiem, esot īpaša. No šiem datiem izrietot, ka gandrīz visi inficēšanās ar HIV gadījumi laikposmā no 2003. līdz 2008. gadam ir radušies dzimumattiecību dēļ un vīrieši, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, pārstāv visvairāk skarto iedzīvotāju daļu, kam atbilst 48 % no jauniem inficēšanās gadījumiem. Šajā pašā laikposmā, lai gan vispārējā HIV ietekme ir mazinājusies, īpaši heteroseksuālu dzimumattiecību gadījumos, tā tomēr neesot mazinājusies attiecībā uz vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem. Turklāt viņi šajā pašā laikposmā pārstāvot to sabiedrības daļu, kuru HIV infekcija ir skārusi visvairāk, ar rādītāju 1 % gadā, kas esot 200 reizes lielāks nekā Francijas heteroseksuālās sabiedrības daļas rādītājs.</TXT></NP><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Komisija atsaucas arī uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra, kurš ir izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040421">2004. gada 21. aprīļa</DATE> Regulu (EK) Nr. 851/2004 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="142" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV L 142, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), izstrādāto ziņojumu. Saskaņā ar šo 2013. gada oktobrī publicēto ziņojumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>Men who have sex with men (MSM),<?PAGE NO="8"?> Monitoring implementation of the Dublin Declaration on Partnership to Fight HIV/AIDS in Europe and Central Asia: 2012 progress<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> no visām pētītajām valstīm tieši Francijā HIV dominance vīriešu grupā, kuriem ir bijušas dzimumattiecības ar vīriešiem, esot vislielākā.</TXT></NP><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā šī brīža medicīnas, zinātnes un epidemioloģiskās zināšanas, šī sprieduma 42. punktā iekļautie dati ir ticami un, ja tas tā ir, vai tiem joprojām ir nozīme.</TXT></NP><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Otrkārt, gadījumā, ja minētā tiesa, īpaši ņemot vērā minētos datus, secinātu, ka valsts iestādes pamatoti varēja konstatēt, ka Francijā pastāv liels risks iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm, Direktīvas 2004/33 III pielikuma 2.1. punkta izpratnē situācijā, kad vīrietim ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti, būs jānosaka, vai un kādos apstākļos tāda pastāvīga kontrindikācija asins ziedošanai, kāda tiek aplūkota pamatlietā, varētu atbilst Savienības tiesību sistēmā atzītajām pamattiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>) piemērošanas joma attiecībā uz dalībvalstu rīcību ir definēta tās 51. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru Hartas noteikumi dalībvalstīm ir saistoši <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesības<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>Šajā gadījumā <DATE ISO="20090112">2009. gada 12. janvāra</DATE> rīkojumā, kura preambulā ir tieša atsauce uz Direktīvu 2004/33, tiek īstenotas Savienības tiesības.</TXT></NP><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Tādējādi minētajā rīkojumā ir jāievēro Hartas noteikumi, tostarp tās 21. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru ir īpaši aizliegta diskriminācija dzimumorientācijas dēļ. Ar šo 21. panta 1. punktu īpaši ir izcelts vienlīdzīgas attieksmes princips, kas ir vispārējs Savienības tiesību princips, kurš ir paredzēts Hartas 20. pantā (šajā ziņā skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Römer</HT>, C‑147/08, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:286">EU:C:2011:286</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 59. punkts, un <HT TYPE="ITALIC">Glatzel</HT>, C‑356/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:350">EU:C:2014:350</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 43. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>49</NO.P><TXT>Šajā ziņā, faktu, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>vīrietim ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>, izmantojot kā kritēriju pastāvīgai asins ziedošanas kontrindikācijai, <DATE ISO="20090112">2009. gada 12. janvāra</DATE> rīkojuma II pielikuma B tabulā, pamatojoties uz vīriešu dzimuma donoru homoseksuālo orientāciju, ir noteikts aizliegums ziedot asinis un pret tiem tiek piemērota nelabvēlīgāka attieksme nekā pret vīriešu dzimuma heteroseksuālām personām tikai tādēļ, ka viņiem ir bijušas dzimumattiecības, kas atbilst šādai orientācijai.</TXT></NP><NP><NO.P>50</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <DATE ISO="20090112">2009. gada 12. janvāra</DATE> rīkojums homoseksuālām personām var radīt diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ Hartas 21. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>51</NO.P><TXT>Tādējādi ir jāpārbauda, vai <DATE ISO="20090112">2009. gada 12. janvāra</DATE> rīkojumā paredzētā pastāvīgā asins ziedošanas kontrindikācija vīriešiem, kuriem ir bijušas dzimumattiecības ar vīriešiem, tomēr atbilst Hartas 52. panta 1. punktā ietvertajiem nosacījumiem, lai tā varētu tikt attaisnota.</TXT></NP><NP><NO.P>52</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo tiesību normu visiem Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Turklāt saskaņā ar šo pašu tiesību normu, ievērojot samērīguma principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.</TXT></NP><NP><NO.P>53</NO.P><TXT>Šajā gadījumā nav šaubu par to, ka pastāvīga asins ziedošanas kontrindikācija vīriešiem, kuriem ir bijušas dzimumattiecības ar vīriešiem, kas ir uzskatāma par Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumu, ir jāatzīst par tādu, kas ir paredzēta tiesību aktā Hartas 52. panta 1. punkta izpratnē, jo tā izriet no <DATE ISO="20090112">2009. gada 12. janvāra</DATE> rīkojuma.</TXT></NP><NP><NO.P>54</NO.P><TXT>Turklāt ar šo ierobežojumu tiek ievērota nediskriminācijas principa būtība. Proti, ar minēto ierobežojumu netiek apstrīdēts pats princips, ciktāl tas ierobežotā apmērā attiecas tikai uz jautājumu par aizliegumu ziedot asinis, lai aizsargātu saņēmēju veselību.</TXT></NP><?PAGE NO="9"?><NP><NO.P>55</NO.P><TXT>Tomēr ir arī jāpārbauda, vai šis pats ierobežojums atbilst vispārējas nozīmes mērķim Hartas 52. panta 1. punkta izpratnē un, ja tas tā ir, vai ar to tiek ievērots samērīguma princips šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>56</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Direktīva 2004/33 attiecas uz Direktīvas 2002/98 piemērošanu. Šīs pēdējās minētās direktīvas mērķis saskaņā ar tās juridisko pamatu, proti, EKL 152. panta 4. punkta a) apakšpunktu, ir aizsargāt sabiedrības veselību.</TXT></NP><NP><NO.P>57</NO.P><TXT>Šajā gadījumā pastāvīga aizlieguma ziedot asinis mērķis ir līdz minimumam samazināt risku nodot saņēmējiem infekcijas slimību. Tādējādi šis aizliegums veicina vispārējo mērķi nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, kas EKL 152. pantā, īpaši šī panta 4. punkta a) apakšpunktā un 5. punktā, kā arī Hartas 35. panta otrajā teikumā veido atzītu Savienības mērķi, paredzot, ka nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.</TXT></NP><NP><NO.P>58</NO.P><TXT>Attiecībā uz samērīguma principu no Tiesas judikatūras izriet, ka valsts tiesību normās paredzētie pasākumi nedrīkst pārsniegt šajās tiesību normās leģitīmi paredzēto mērķu sasniegšanai atbilstošo un vajadzīgo, ar nosacījumu, ka gadījumā, ja ir iespējams izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas ne tik ierobežojošais un radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas salīdzinājumā ar sasniedzamajiem mērķiem (skat. spriedumus <HT TYPE="ITALIC">ERG</HT> u.c., C‑379/08 un C‑380/08, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:127">EU:C:2010:127</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 86. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Urbán</HT>, C‑210/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:64">EU:C:2012:64</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 24. punkts, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Texdata Software</HT>, C‑418/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:588">EU:C:2013:588</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 52. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>59</NO.P><TXT>Tādā lietā kā pamatlieta šis princips ir ievērots tikai tad, ja augsts saņēmēju veselības aizsardzības līmenis nevar tikt nodrošināts ar efektīvām HIV noteikšanas tehnoloģijām, kas nav tik stingrs kā pastāvīgs aizliegums ziedot asinis visai grupai, kuru veido vīrieši, kuriem ir bijušas dzimumattiecības ar vīriešiem.</TXT></NP><NP><NO.P>60</NO.P><TXT>Pirmkārt, nevar tikt izslēgts, ka pat tad, ja pastāv tāda dzimumuzvedība, kas rada lielu risku iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm, Direktīvas 2004/33 III pielikuma 2.1. punkta izpratnē, kas attiecas uz šādu slimību nodošanas risku starp partneriem pēc dzimumattiecībām, pastāv efektīvas tehnoloģijas, kas ļauj nodrošināt augstu saņēmēju veselības aizsardzības līmeni.</TXT></NP><NP><NO.P>61</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā tas īpaši izriet no Direktīvas 2002/98 21. panta, lai nodrošinātu asins un asins komponentu kvalitāti un drošību, katrs asins ziedojums ir jākontrolē atbilstoši šīs direktīvas IV pielikumā paredzētajām prasībām, ņemot vērā, ka šīs prasības varētu būt jāpielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai (spriedums <HT TYPE="ITALIC">Humanplasma</HT>, C‑421/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:760">EU:C:2010:760</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 42. punkts). Saskaņā ar šo IV pielikumu donoriem īpaši jāveic HIV 1/2 noteikšanas testi.</TXT></NP><NP><NO.P>62</NO.P><TXT>Francijas valdība un Komisija tomēr norāda, ka pašreizējā zinātnes attīstības stadijā pastāv <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>apslēpts periods<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> – periods, kas seko vīrusa infekcijai un kura laikā asins ziedojuma pārbaudei izmantotie bioloģiskie marķieri joprojām ir negatīvi, neraugoties uz donora infekciju. Tādējādi nesen iegūtas infekcijas rada neatklāšanas risku pārbaudes testu laikā un līdz ar to rada risku nodot HIV saņēmējam.</TXT></NP><NP><NO.P>63</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šādā situācijā un ievērojot samērīguma principu, pastāv efektīvas HIV noteikšanas tehnoloģijas, lai izvairītos no šāda vīrusa nodošanas, un šādiem testiem saskaņā ar Direktīvas 2002/98 preambulas 29. apsvērumu ir jābūt veiktiem, ievērojot jaunākās zinātnes un tehnikas procedūras.</TXT></NP><NP><NO.P>64</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai ir īpaši jāpārbauda, vai zinātnes vai medicīniskās tehnoloģijas attīstība, ņemot vērā izmaksas, ko rada sistemātiska karantīnas piemērošana asins ziedojumiem, kurus veic vīrieši, kuriem ir bijušas dzimumattiecības ar vīriešiem, vai sistemātiska HIV pārbaude visiem asins ziedojumiem ļauj nodrošināt augstu saņēmēju veselības aizsardzības līmeni tā, lai no tā izrietošais slogs nebūtu nesamērīgs salīdzinājumā ar sasniedzamajiem veselības aizsardzības mērķiem.</TXT></NP><?PAGE NO="10"?><NP><NO.P>65</NO.P><TXT>Otrkārt, ja tiktu uzskatīts, ka pašreizējā zinātnes attīstības stadijā nav tādu tehnoloģiju, kas atbilstu šī sprieduma 63. un 64. punktā noteiktajiem apstākļiem, pastāvīgas kontrindikācijas asins ziedojumiem visai grupai, kuru veido vīrieši, kuriem ir bijušas dzimumattiecības ar vīriešiem, ir samērīgas tikai tad, ja nepastāv mazāk stingras metodes augsta saņēmēju veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanai.</TXT></NP><NP><NO.P>66</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesai īpaši ir jāpārbauda, vai Direktīvas 2004/33 II pielikuma B daļas 2. punktā paredzētā anketa un individuālās pārrunas ar veselības aprūpes speciālistu ļauj precīzāk noteikt uzvedību, kas apdraud saņēmēju veselību, lai noteiktu par pastāvīgām kontrindikācijām mazāk stingras kontrindikācijas visai grupai, kuru veido vīrieši, kuriem ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti.</TXT></NP><NP><NO.P>67</NO.P><TXT>Šādā ziņā, kā norāda ģenerāladvokāts savu secinājumu 61. punktā, iesniedzējtiesai īpaši ir jāpārbauda, vai jautājumi saistībā ar laiku kopš pēdējām dzimumattiecībām attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>apslēptā perioda<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> ilgumu, attiecīgās personas attiecību stabilitāti vai dzimumattiecību aizsargātību ļautu novērtēt riska pakāpi, ko katrs donors individuāli rada savas dzimumuzvedības dēļ.</TXT></NP><NP><NO.P>68</NO.P><TXT>Šādos apstākļos jāsecina, ka gadījumā, ja efektīvas smagu slimību, kas var tikt nodotas ar asinīm, noteikšanas tehnoloģijas vai – šādu tehnoloģiju neesamības gadījumā – nav tik stingras metodes kā pastāvīgs aizliegums ziedot asinis visai grupai, kuru veido vīrieši, kuriem ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti, ļautu nodrošināt augstu saņēmēju veselības aizsardzības līmeni, šādas pastāvīgas kontrindikācijas neatbilstu samērīguma principam Hartas 52. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>69</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/33 III pielikuma 2.1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais pastāvīgais aizliegums ziedot asinis, kas ir saistīts ar dzimumuzvedību, attiecas uz gadījumu, kad dalībvalsts, ņemot vērā tajā valdošo situāciju, paredz pastāvīgu kontrindikāciju asins ziedošanai vīriešiem, kuriem ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti, ja, pamatojoties uz šā brīža medicīnas, zinātnes un epidemioloģiskajām zināšanām, tiek pierādīts, ka šāda dzimumuzvedība rada lielu risku, ka šīs personas varētu iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm, un ka, ievērojot samērīguma principu, nepastāv efektīvas šādu infekcijas slimību noteikšanas tehnoloģijas un šādu tehnoloģiju trūkuma dēļ nav mazāk stingru metožu kā tikai šādas kontrindikācijas, lai nodrošinātu augstu saņēmēju veselības aizsardzības līmeni. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai attiecīgajā dalībvalstī šie nosacījumi ir izpildīti.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>70</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Komisijas <DATE ISO="20040322">2004. gada 22. marta</DATE> Direktīvas 2004/33/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem III pielikuma 2.1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais pastāvīgais aizliegums ziedot asinis, kas ir saistīts ar dzimumuzvedību, attiecas uz gadījumu, kad dalībvalsts, ņemot vērā tajā valdošo situāciju, paredz pastāvīgu kontrindikāciju asins ziedošanai vīriešiem, kuriem ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti, ja, pamatojoties uz šā brīža medicīnas, zinātnes un epidemioloģiskajām zināšanām, tiek pierādīts, ka šāda dzimumuzvedība rada lielu risku, ka šīs personas varētu iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm, un ka, ievērojot samērīguma principu, nepastāv efektīvas šādu infekcijas slimību noteikšanas tehnoloģijas un šādu tehnoloģiju trūkuma dēļ nav mazāk stingru metožu kā tikai šādas kontrindikācijas, lai nodrošinātu augstu saņēmēju veselības aizsardzības līmeni. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai attiecīgajā dalībvalstī šie nosacījumi ir izpildīti.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><?PAGE NO="11"?><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>