15.11.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/32


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1723

(2018. gada 26. oktobris)

par pārrobežu projektu Rail Baltica Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridorā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6969)

(Autentisks ir tikai teksts igauņu, latviešu, lietuviešu, poļu, somu un zviedru valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (1), un jo īpaši tās 47. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridora 3. darba plānā (2) atzīts: gaidāms, ka pārrobežu projektam Rail Baltica būs izšķirīga nozīme koridora darbības nodrošināšanā, izveidojot efektīvu savienojumu, kas nodrošinās savstarpēju izmantojamību satiksmē starp Poliju un Baltijas valstīm un tālāk uz Somiju, kā arī multimodālus savienojumus starp jūras, dzelzceļa un autotransportu.

(2)

Rail Baltica īsteno kā ātru parastā dzelzceļa līniju, kurā notiks jaukti pasažieru un kravas pārvadājumi. Paredzams, ka pēc projekta Rail Baltica pabeigšanas kravas un pasažieru satiksmes plūsmas būtiski palielināsies.

(3)

Projekts Rail Baltica ir ļoti komplicēts pārrobežu projekts, kurā iesaistītas piecas dalībvalstis, un šā projekta pietiekama koordinācija ir nozīmīgs izaicinājums. Lai atbalstītu koordinētu un laicīgu projekta īstenošanu, ir jāpieņem noteikumi, kuros aprakstītas vajadzīgās darbības un to īstenošanas grafiks. Tas palīdzētu sasniegt Ziemeļjūras–Baltijas jūras koridora darba plānā izvirzītos pārrobežu mērķus. Saskaņā ar minēto darba plānu pārrobežu projektam Rail Baltica jāsāk darboties pēc iespējas agrāk un katrā ziņā ne vēlāk kā 2030. gadā.

(4)

Neskarot Regulas (ES) Nr. 1315/2013 1. panta 4. punktu, tiek lēsts, ka atlikušais budžets, kas vajadzīgs pārrobežu projekta Rail Baltica pilnīgai īstenošanai, ir vismaz 5,6 miljardi EUR. Līdz šim īstenoto vai ieplānoto projektu vērtība ir gandrīz 1,9 miljardi EUR, un tiem piešķirts Savienības finansējums (līdz 85 % no attiecināmajām izmaksām). Lai varētu plānot un pilnībā optimizēt attiecīgā Savienības, valsts un reģionālā finansējuma, kā arī citu attiecīgo atbalsta veidu pieejamību, ir svarīgi apzināt projekta Rail Baltica pabeigšanai vajadzīgās darbības.

(5)

Projekta pārrobežu apmērs liek veidot īpašas pārvaldības struktūras. Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridora Eiropas līmeņa koordinatoram un Komisijas pārstāvim būtu jāpiedalās minētajās struktūrās kā novērotājiem.

(6)

Igaunija, Latvija un Lietuva ir parakstījušas un ratificējušas starpvaldību nolīgumu, ar ko pilnībā piekrīt uzņemties projekta Rail Baltica īstenošanu. Ir izveidoti uzņēmums RB Rail AS un ieviesēji katrā valstī, kuriem uzdots īstenot projektu. Rail Baltica darba grupa īsteno vadību un koordināciju starp Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Somijas ministrijām.

(7)

Īstenošanas progresa uzraudzībai dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai regulāri ziņojumi par šo jautājumu, kuri attiecas uz katras konkrētās dalībvalsts teritorijā esošajiem posmiem, un jāziņo par aizkavēšanos, ja tāda notikusi.

(8)

Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Somija ir apstiprinājušas šajā lēmumā paredzētos pasākumus.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 52. pantā minētās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā aprakstītas pārrobežu projekta Rail Baltica (Tallina–Pērnava–Rīga–Panevēža–Kauņa–Varšava, ar savienojumu ar Viļņu) darbības un īstenošanas grafiks, kā arī paredzēti attiecīgie pārvaldības noteikumi.

2. pants

Darbības un īstenošanas grafiks

Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija nodrošina, ka laikus ir īstenotas šādas darbības:

a)

līdz 2018. gada 31. decembrim:

1)

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir pabeigts konsolidētais tehniskais skices projekts;

2)

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (izņemot posmus Kauņa–Viļņa un Kauņa–Lietuvas un Polijas valsts robeža) ir pabeigti stratēģiskie vides novērtējumi;

3)

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir pabeigts pētījums par infrastruktūras pārvaldību un iesniegts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valsts iestādēm;

b)

līdz 2019. gada 30. jūnijam: Igaunija, Latvija un Lietuva pieņem lēmumu par uzbūvētās infrastruktūras pārvaldību;

c)

līdz 2020. gada 31. decembrim:

1)

Lietuvā ir pabeigti stratēģiskie vides novērtējumi posmam Kauņa–Lietuvas un Polijas valsts robeža;

2)

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (izņemot posmu Kauņa–Viļņa) ir pabeigta telpiskā (teritoriālā) plānošana un apstiprināts detalizētais trases novietojums;

3)

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir sākta būvniecība;

4)

Igaunijā, Latvijā (centrālais posms ap Rīgu) un Lietuvā (izņemot posmus Kauņa–Viļņa un Kauņa–Lietuvas un Polijas valsts robeža) ir pabeigts dzelzceļa tehniskais projekts;

5)

Polijā ir pabeigta detalizēta izpēte un vides procedūras, ar ko nosaka posma Elka–Lietuvas un Polijas valsts robeža tehniskos parametrus un īstenošanas termiņu;

d)

līdz 2021. gada 31. decembrim:

1)

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (izņemot posmus Kauņa–Viļņa un Kauņa–Lietuvas un Polijas valsts robeža) ir pabeigta zemes iegāde;

2)

Lietuvā ir pabeigta posma Kauņa–Viļņa telpiskā (teritoriālā) plānošana un stratēģiskie vides novērtējumi un apstiprināts detalizētais trases novietojums šajā posmā;

3)

Latvijā ir pabeigts ziemeļu un dienvidu posma tehniskais projekts;

e)

līdz 2023. gada 31. decembrim:

1)

Lietuvā ir pabeigta zemes iegāde posmiem Kauņa–Viļņa un Kauņa–Lietuvas un Polijas valsts robeža;

2)

Lietuvā ir pabeigts dzelzceļa tehniskais projekts posmiem Kauņa–Viļņa un Kauņa–Lietuvas un Polijas valsts robeža;

f)

līdz 2025. gada 31. decembrim:

1)

Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā ir izbūvēta dzelzceļa infrastruktūra, proti, jauktai satiksmei paredzēta divceļu dzelzceļa līnija, piemērota vismaz 740 m gariem kravas vilcieniem, elektrificēta, ar UIC noteiktā platuma sliežu ceļiem;

2)

lai panāktu pilnīgu savstarpēju izmantojamību, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/6 (3) ir izvērsta Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS);

3)

ir nodrošināta pārkraušanas jauda esošos un jaunos dzelzceļa termināļos, kas savienoti ar ātru, elektrificētu parastā dzelzceļa divceļu līniju ar Eiropas normālplatuma (1 435 mm) sliežu ceļu.

3. pants

Pārvaldība

1.   Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvji starpvaldību (ministriju) Rail Baltica darba grupā, kurā piedalās Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridora Eiropas līmeņa koordinators un Komisijas pārstāvji, vismaz divreiz gadā apspriež 2. pantā minēto darbību īstenošanas progresu.

2.   Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridora Eiropas līmeņa koordinatoru, Komisijas pārstāvjus un Polijas un Somijas ieceltos pārstāvjus uzaicina piedalīties RB Rail AS padomes sanāksmēs novērotāju statusā.

4. pants

Ziņošana

Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija vismaz reizi gadā ziņo Komisijai un Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridora Eiropas līmeņa koordinatoram par 2. pantā minēto darbību īstenošanas progresu un aizkavēšanos, ja tāda notikusi, precizējot aizkavēšanās cēloņus un norādot veiktos korektīvos pasākumus. Šādā nolūkā minētās dalībvalstis attiecīgā gadījumā var izmantot saturu, kas ietverts gada ziņojumos par stāvokli, kuri iesniedzami saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta dotācijas nolīgumiem.

5. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija pēc apspriešanās ar Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju un ar Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridora Eiropas līmeņa koordinatora palīdzību pārskata 2. pantā minētās darbības un grafiku.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Igaunijas Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Polijas Republikai un Somijas Republikai.

Briselē, 2018. gada 26. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Violeta BULC


(1)   OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.

(2)  Sk. darba plānu https://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/north-sea-baltic_en.

(3)  Komisijas 2017. gada 5. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2017/6 attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu (OV L 3, 6.1.2017., 6. lpp.).