1

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Iceland Foods Ltd lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Paplašinātās apelācijas padomes 2022. gada 15. decembra lēmumu lietā R 1238/2019‑G (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

Tiesvedības priekšvēsture

2

2016. gada 14. novembrī Íslandsstofa (Promote Iceland), Islande un SA – Business Iceland iesniedza EUIPO pieteikumu par Eiropas Savienības preču zīmes, kas reģistrēta pēc prasītājas 2002. gada 19. aprīlī iesniegtā reģistrācijas pieteikuma attiecībā uz vārdisku apzīmējumu “ICELAND”, atzīšanu par spēkā neesošu.

3

Preces un pakalpojumi, ko aptver apstrīdētā preču zīme, kuru ir lūgts atzīt par spēkā neesošu, ietilpst 7., 11., 16., 29.–32. un 35. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–

7. klase: “Elektriskās tīrīšanas ierīces mājsaimniecībai, tostarp elektriskie logu tīrītāji, elektriskie apavu tīrītāji un putekļu sūcēji; veļas mazgāšanas mašīnas; sadzīves tehnika; visu iepriekš minēto preču detaļas un sastāvdaļas; visas iepriekš minētās preces, kas ietilpst 7. klasē”;

–

11. klase: “Apkures, ēdiena gatavošanas, saldēšanas, žāvēšanas vai ventilācijas iekārtas; saldētavas, ledusskapji, kombinētās saldētavas un ledusskapji, mikroviļņu krāsnis; visu iepriekš minēto preču detaļas un sastāvdaļas; visas iepriekš minētās preces, kas ietilpst 11. klasē”;

–

16. klase: “Papīrs, kartons, izstrādājumi no papīra, izstrādājumi no kartona, iepakojuma un iesaiņošanas materiāli; iepakojuma maisiņi no papīra vai plastmasas; tualetes papīrs, papīra salvetes, iepirkumu maisiņi, plastmasas maisiņi, maisiņi no papīra vai plastmasas; somu aizdares; etiķetes; pildspalvas, zīmuļi; pārneses; cenu zīmes un biļetes un informācijas nesēji aplokšņu veidā; iespieddarbi, periodiskie izdevumi un kancelejas preces; visas iepriekšminētās preces, kas ietilpst 16. klasē”;

–

29. klase: “Gaļa, mājputnu un medījumu gaļa, gaļas ekstrakti; konservēti, žāvēti un vārīti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi; olas, piens un piena produkti; pārtikas eļļas un tauki; gaļas un dārzeņu konservi; visas iepriekšminētās preces, kas ietilpst 29. klasē”;

–

30. klase: “Kafija, tēja, kakao, cukurs, rīsi, tapioka, sāgo, kafijas aizstājēji; milti un izstrādājumi no graudaugiem, maize, saldējums; mīklas un konditorejas izstrādājumi, saldējums; medus, melase; raugs, cepamais pulveris, sāls, sinepes; etiķis, mērces, salātu mērces; garšvielas; saldējums; visas iepriekšminētās preces, kas ietilpst 30. klasē”;

–

31. klase: “Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības produkti un sēklas, kas nav iekļauti citās klasēs; svaigi augļi un dārzeņi; sēklas; dabīgie augi un ziedi; dzīvnieku barība, iesals; visas iepriekšminētās preces, kas ietilpst, kas 31. klasē”;

–

32. klase: “Alus, minerālūdeņi, gāzētie ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas; sīrupi un citi izstrādājumi dzērienu pagatavošanai; visas iepriekšminētās preces, kas ietilpst 32. klasē”;

–

35. klase: “Preču klāsta apkopošana trešo personu vārdā, lai klienti varētu viegli apskatīt un iegādāties šīs preces lielveikalā; preču klāsta apkopošana trešo personu vārdā, lai klienti varētu viegli apskatīt un iegādāties šīs preces tuvākajā veikalā; preču klāsta apkopošana trešo personu vārdā, lai klienti varētu viegli apskatīt un iegādāties šīs preces pārtikas, dzērienu un mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības veikalos; precu klāsta apkopošana trešo personu vārdā, lai klienti varētu viegli pārskatīt un iegādāties šīs preces no pārtikas, dzērienu, mājsaimniecības preču un ierīču mazumtirgotājiem; preču klāsta apkopošana trešo personu vārdā, lai klienti varētu viegli pārskatīt un iegādāties šīs preces no pārtikas, dzērienu un mājsaimniecības preču mazumtirgotājiem; preču klāsta apkopošana trešo personu vārdā, lai klienti varētu viegli pārbaudīt un iegādāties šīs preces no pārtikas, dzērienu, mājsaimniecības preču un elektroierīču mazumtirgotājiem; preču klāsta apkopošana trešo personu vārdā, lai klienti varētu viegli apskatīt un iegādāties šīs preces tīmekļa vietnē internetā, kas specializējas pārtikas, dzērienu, mājsaimniecības produktu un sadzīves tehnikas tirdzniecībā; preču klāsta apkopošana trešo personu vārdā, lai klienti varētu viegli apskatīt un iegādāties šīs preces tīmekļa vietnē internetā, kas specializējas pārtikas, dzērienu, mājsaimniecības preču un sadzīves tehnikas tirdzniecībā; preču klāsta apkopošana trešo personu vārdā, lai klienti varētu viegli apskatīt un iegādāties šīs preces tīmekļa vietnē internetā, kas specializējas pārtikas, dzērienu, mājsaimniecības produktu un sadzīves tehnikas tirdzniecībā (tostarp tīmekļa vietnē internetā, kas pieejama, izmantojot datoru, datortīklus, mobilos tālruņus ar interneta pieslēgumu, televizorus, peidžerus un elektroniskos organizētājus); preču klāsta apkopošana trešām personām, kas ļauj klientiem viegli apskatīt un iegādāties šīs preces pārtikas preču, dzērienu, mājsaimniecības preču un elektroierīču katalogā pa pastu vai ar telekomunikāciju starpniecību”.

4

Pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu pamatojumam norādītie spēkā neesības pamati būtībā bija tie, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktu (kļuvuši attiecīgi par Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktu, kas savukārt kļuvuši par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktu).

5

2019. gada 5. aprīlī Anulēšanas nodaļa apmierināja pieteikumu par spēkā neesības atzīšanu attiecībā uz visām šā sprieduma 3. punktā minētajām precēm un pakalpojumiem.

6

2019. gada 5. jūnijā prasītāja iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

7

Procesā Paplašinātajā apelācijas padomē Íslandsstofa (Promote Iceland), Islande un SA – Business Iceland izvirzīja vēl vienu spēkā neesības pamatu papildus tiem, kuri izvirzīti procesā Anulēšanas nodaļā, kas būtībā ir balstīts uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta (kļuvis par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, kas savukārt kļuvis par Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu) piemērošanu.

8

Ar apstrīdēto lēmumu Paplašinātā apelācijas padome noraidīja šo apelācijas sūdzību. Būtībā tā, pirmām kārtām, uzskatīja, ka pieteikums par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesības atzīšanu, kas pamatots ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir nepieņemams tā novēlotas iesniegšanas apelācijas stadijā dēļ.

9

Otrām kārtām, Paplašinātā apelācijas padome, pirmkārt, uzskatīja, ka konkrētā sabiedrības daļa, proti, plaša angļu valodā runājošā Eiropas Savienības sabiedrība, apstrīdēto preču zīmi uztver kā norādi uz to, ka ar to aptverto preču un pakalpojumu izcelsmes valsts ir Islande. Līdz ar to tā uzskata, ka strīdus preču zīme ir tikusi reģistrēta, pārkāpjot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

10

Otrkārt, Paplašinātā apelācijas padome būtībā atgādināja, ka pietiek ar to, ka ir piemērojams viens no absolūtajiem atteikuma pamatiem, lai attiecīgo apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi. Katrā ziņā, ja apstrīdētā preču zīme būtu jāizvērtē, ņemot vērā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumus, tā būtu jāuzskata par tādu, kurai nav atšķirtspējas.

Lietas dalībnieku prasījumi

11

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

atcelt apstrīdēto lēmumu;

–

nodot lietu atpakaļ Anulēšanas nodaļai turpmākai izskatīšanai;

–

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un piespriest Íslandsstofa (Promote Iceland), Islandei un SA – Business Iceland atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesos Anulēšanas nodaļā un Paplašinātajā apelācijas padomē.

12

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

noraidīt prasību;

–

uzaicinājuma ierasties uz tiesas sēdi gadījumā piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

13

Íslandsstofa (Promote Iceland), Islande un SA – Business Iceland prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

noraidīt prasību;

–

piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

14

International Trademark Association (INTA) prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

atcelt apstrīdēto lēmumu;

–

nolemt, ka tā savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

Juridiskais pamatojums

15

Prasītāja būtībā izvirza divus pamatus, kas attiecas, pirmkārt, uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu un, otrkārt, uz minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu

16

Paplašinātā apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka konkrētai sabiedrības daļai apstrīdētā preču zīme apraksta preču un pakalpojumu, kurus tā aptver, ģeogrāfisko izcelsmi vai to īpašības, it īpaši, ņemot vērā ļoti plašo atpazīstamību, kas piemīt ģeogrāfiskajam nosaukumam “Islande” un šīs valsts iezīmēm ekoloģijas, atjaunīgās enerģijas, ekonomiskās labklājības, kvalificēta darbaspēka, rūpniecības un faktiskā eksporta jomā. Šie elementi ļaujot secināt, ka konkrētās sabiedrības daļas uztverē Islande ir valsts, kas var ražot daudzus dažādu preču veidus un sniegt plašu pakalpojumu klāstu. Tādējādi Paplašinātās apelācijas padomes ieskatā konkrētā sabiedrības daļa veidojot saikni starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem un apstrīdēto preču zīmi kā tādu, kas norāda uz to ģeogrāfisko izcelsmi vai noteiktām to īpašībām, kuras ir konkrēti saistītas ar šo ģeogrāfisko izcelsmi.

17

Prasītāja un INTA apgalvo, ka Paplašinātā apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Tās apstrīd Paplašinātās apelācijas padomes vērtējumus un līdz ar to secinājumu par apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz visām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.

18

Konkrētāk, prasītāja uzskata, ka, lai gan nepastāv Savienības mēroga tiesību akti, kas aizliegtu valstu nosaukumus reģistrēt kā preču zīmes, Paplašinātā apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā tomēr faktiski ir noteikusi šādu aizliegumu. Šajā ziņā tā esot pamatojusies uz kritērijiem, kas nav izšķiroši, piemēram, uz to, ka konkrētajai sabiedrības daļai ir pazīstams ģeogrāfiskais nosaukums “Iceland”, vai uz neprecīzām un neapstiprinātām šīs vietas iezīmēm, kurām katrā ziņā nav nozīmes. Turklāt tā neesot ņēmusi vērā dažas prasītājas iesniegtās aptaujas.

19

EUIPO, Íslandsstofa (Promote Iceland), Islande un SA – Business Iceland apstrīd prasītājas un INTA argumentus.

20

Šajā ziņā no judikatūras izriet, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu Eiropas Savienības preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, pamatojoties uz EUIPO iesniegtu pieteikumu, ja šī preču zīme ir reģistrēta pretrunā šīs regulas 7. panta noteikumiem.

21

Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kuras sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības. Saskaņā ar tās pašas regulas 7. panta 2. punktu (kļuvis par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktu, kas savukārt kļuvis par Regulas 2017/1001 7. panta 2. punktu) Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkts ir piemērojams pat tad, ja atteikuma pamats pastāv tikai kādā Savienības daļā.

22

Tiek uzskatīts, ka šie apzīmējumi vai norādes nespēj pildīt preču zīmes pamatfunkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi (spriedumi, 2003. gada 23. oktobris, ITSB/Wrigley, C‑191/01 P, EU:C:2003:579, 30. punkts, un 2002. gada 27. februāris, Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), T‑34/00, EU:T:2002:41, 37. punkts).

23

Lai uz apzīmējumu attiektos Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktais aizliegums, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai attiecīgā sabiedrības daļa varētu nekavējoties un bez papildu pārdomām uztvert attiecīgo preču vai pakalpojumu aprakstu vai vienu no to īpašībām (skat. spriedumus, 2005. gada 12. janvāris, Deutsche Post EURO EXPRESS/ITSB (“EUROPREMIUM”), T‑334/03, EU:T:2005:4, 25. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2005. gada 22. jūnijs, Metso Paper Automation/ITSB (“PAPERLAB”), T‑19/04, EU:T:2005:247, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

Turklāt, lai gan nav nozīmes, vai šāda īpašība ir pamatīpašība vai papildīpašība komerciālā ziņā, īpašībai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē tomēr ir jābūt objektīvai un cieši saistītai ar preces vai pakalpojuma raksturu, kā arī raksturīgai un pastāvīgai attiecībā uz šo preci vai pakalpojumu (skat. spriedumu, 2019. gada 7. maijs, Fissler/EUIPO (“vita”), T‑423/18, EU:T:2019:291, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

Konkrētāk, attiecībā uz apzīmējumiem vai norādēm, kuras var izmantot, lai apzīmētu to preču kategoriju ģeogrāfisko izcelsmi vai galamērķi vai to pakalpojumu kategoriju sniegšanas vietu, par kuriem iesniegts Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums, it īpaši ģeogrāfiskajiem nosaukumiem, pastāv vispārēja interese aizsargāt to pieejamību, ņemot vērā to spēju ne tikai norādīt iespējamo attiecīgo preču vai pakalpojumu kategoriju kvalitāti un citas īpašības, bet arī dažādi ietekmēt patērētāju izvēli, piemēram, piesaistot preces vai pakalpojumus vietai, kas izraisa pozitīvu attieksmi (spriedums, 2018. gada 6. septembris, Bundesverband Souvenir – Geschenke – Ehrenpreise/EUIPO, C‑488/16 P, EU:C:2018:673, 37. punkts; skat. arī pēc analoģijas spriedumu, 1999. gada 4. maijs, Windsurfing Chiemsee, C‑108/97 un C‑109/97, EU:C:1999:230, 26. punkts).

26

Šajā ziņā jāatgādina – pirmkārt, kā preču zīmes nereģistrē ģeogrāfiskus nosaukumus, ja tie apzīmē noteiktas ģeogrāfiskas vietas, kam jau ir zināma reputācija vai kas ir pazīstamas saistībā ar attiecīgo preču vai pakalpojumu kategoriju un ko tādēļ ieinteresētās personas saista ar šo kategoriju, un, otrkārt, nereģistrē ģeogrāfiskos nosaukumus, ko var izmantot uzņēmumi un kas arī ir jāatstāj pieejami šiem uzņēmumiem kā attiecīgās preču vai pakalpojumu kategorijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1999. gada 4. maijs, Windsurfing Chiemsee, C‑108/97 un C‑109/97, EU:C:1999:230 29., 30. un 37. punkts).

27

Šajā ziņā Tiesa ir uzsvērusi, ka apzīmējuma reģistrāciju var atteikt, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tikai tad, ja ģeogrāfiskais nosaukums, kuru tiek lūgts reģistrēt kā preču zīmi, apzīmē vietu, kas reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī ieinteresēto personu skatījumā ir saistīta ar attiecīgo preču kategoriju, vai arī ir saprātīgi paredzams, ka šāda saikne varētu rasties nākotnē (spriedums, 2018. gada 6. septembris, Bundesverband Souvenir – Geschenke – Ehrenpreise/EUIPO, C‑488/16 P, EU:C:2018:673, 38. punkts; skat. arī pēc analoģijas spriedumu, 1999. gada 4. maijs, Windsurfing Chiemsee, C‑108/97 un C‑109/97, EU:C:1999:230, 31. punkts).

28

Pat ja konkrētā sabiedrības daļa atpazīst ģeogrāfisko vietu, no tā automātiski neizriet, ka tirdzniecībā zīmi var izmantot kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Lai pārbaudītu, vai ir ievēroti apstrīdētā reģistrācijas atteikuma pamatojuma nosacījumi, jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi, kā, piemēram, attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturs, attiecīgās ģeogrāfiskās vietas mazāk vai vairāk ievērojamā reputācija, jo īpaši attiecīgajā ekonomikas nozarē, un tas, cik lielā mērā attiecīgā auditorija to atpazīst, attiecīgā darbības veida paražas un tas, cik lielā mērā attiecīgo preču vai pakalpojumu ģeogrāfiskā izcelsme ieinteresētās auditorijas izpratnē ietekmē attiecīgo preču vai apkalpojumu kvalitātes vai citu īpašību vērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 25. oktobris, Peek & Cloppenburg/ITSB (“Cloppenburg”), T‑379/03, EU:T:2005:373, 49. punkts).

29

Turklāt, tā kā spēkā neesības atzīšanas procesā, kas balstīts uz absolūtu atteikuma pamatu, Eiropas Savienības preču zīme tiek prezumēta kā spēkā esoša, personai, kas iesniegusi pieteikumu par spēkā neesības atzīšanu, jāiesniedz EUIPO konkrēti pierādījumi, kas ļautu apšaubīt tās spēkā esību (spriedums, 2013. gada 13. septembris, Fürstlich Castell’sches Domänenamt/ITSB – Castel Frères (“CASTEL”), T‑320/10, EU:T:2013:424, 28. punkts.

30

Šajā lietā, pirmām kārtām, jānorāda, ka prasītāja neapstrīd konkrētās sabiedrības daļas definīciju, kuru apstrīdētā lēmuma 89.–93. punktā ir izmantojusi Paplašinātā apelācijas padome un saskaņā ar kuru apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā, proti, 2002. gada 19. aprīlī, to veidoja plaša angļu valodā runājoša Savienības sabiedrība, kas atrodas Somijas, Īrijas, Nīderlandes, Skandināvijas valstu, tostarp Dānijas, un Apvienotās Karalistes teritorijā.

31

Otrām kārtām, apstrīdētajā lēmumā Paplašinātā apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka būtiskai konkrētās sabiedrības daļai vārds “Iceland” zināms kā valsts, kas ietilpst tostarp Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), nosaukums.

32

Šajā ziņā, pirmkārt, jānorāda, ka apstrīdētā preču zīme no ģeogrāfiskā viedokļa apzīmē tādas Eiropā esošas valsts nosaukumu, ko veido salīdzinoši mazapdzīvota teritorija, kā arī lielāka platība nekā dažām Savienības un EEZ dalībvalstīm.

33

Otrkārt, jākonstatē, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Paplašinātā apelācijas padome zināšanas par Islandi nav izmantojusi kā noteicošo kritēriju apstrīdētās preču zīmes aprakstošā rakstura vērtējumā. Apstrīdētā lēmuma 121. punktā tā ir skaidri norādījusi, ka, lai novērtētu šīs pašas preču zīmes aprakstošo raksturu, jāņem vērā arī citi atbilstoši faktori, tādi kā ar šo ģeogrāfisko nosaukumu apzīmētās vietas īpašību apzināšanās un saikne starp preču un pakalpojumu kategorijām un apstrīdēto preču zīmi.

34

Trešām kārtām, apstrīdētajā lēmumā Paplašinātā apelācijas padome ir izmantojusi dažādas Islandes īpašības, kas, pēc tās domām, ļauj secināt, ka Islande ir valsts, kas var ražot daudzus dažādu preču veidus un sniegt plašu pakalpojumu klāstu.

35

Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāatgādina, ka prasītāja apstrīd vispārzināmo faktu, ka Islande ir viena no videi visdraudzīgākajām valstīm pasaulē, Paplašinātās apelācijas padomes vērtējumu par Islandes it kā svarīgajām tirdzniecības attiecībām ar Savienības dalībvalstīm un Islandes tūrisma nozares raksturojumu kā “uzplaukuma” periodu. Paplašinātā apelācijas padome esot kļūdaini uzskatījusi, ka visbiežāk izmantotais Islandes preču eksporta mērķis ir Dānija, nevis Nīderlande, un tā esot pieļāvusi kļūdu faktos, uzskatot, ka Islande piegādā samērā plašu preču un pakalpojumu klāstu.

36

Tomēr jākonstatē, ka prasītāja neizvirza nevienu konkrētu argumentu vai pierādījumu, lai apšaubītu Paplašinātās apelācijas padomes vērtējumu patiesumu. Tādējādi jāuzskata, ka šo īpašību attiecībā uz Islandi vērtējums nevar tikt atspēkots ar prasītājas vispārējo un nedetalizēto argumentāciju. Turklāt to pierādījumu analīze, uz kuriem balstījusies Paplašinātā apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā, ļauj apstiprināt, ka tie juridiski pietiekami pierāda, pirmkārt, ka Islande ir videi draudzīga valsts (skat. apstrīdētā lēmuma 108., 109., 125., 126. un 146. punktu, kas tostarp attiecas uz daudzām ģeotermālās un hidroenerģijas elektrostacijām, kuras pārvalda valsts pārvaldītājs Islandē, un ilglaicīgo enerģijas ražošanas ekoloģisko raksturu Islandē, kā arī uz konsekventu Collins Dictionary un Encyclopedia Britannica informāciju), otrkārt, ka Islande ir iecienīts tūristu galamērķis (skat. apstrīdētā lēmuma 108. un 109. punktu un minētā lēmuma 126. punktu, tostarp atsaucoties uz 2015. gadā Dānijā, Francijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē veikto Íslandsstofa (Promote Iceland) aptauju, treškārt, ka Islande piedāvā plašu preču un pakalpojumu klāstu, vienlaikus uzturot nozīmīgas tirdzniecības attiecības ar EEZ valstīm (skat. apstrīdētā lēmuma 143. un 144. punktu, kuros ir atsauces uz Islandes 2015. gada statistikas reģistru, kā arī Islandes Statistikas biroja Ārējās tirdzniecības nodaļas priekšsēdētājas 2016. gada 27. janvāra paziņojumu par eksportu no Islandes uz Savienību laikposmā no 1999. līdz 2014. gadam).

37

Otrām kārtām, saistībā ar prasītājas un INTA iebildumiem attiecībā uz Islandes īpašību, kas ņemtas vērā apstrīdētajā lēmumā, lai novērtētu saikni starp šo valsti un ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm un pakalpojumiem, atbilstību, no šā sprieduma 26. un 27. punktā atgādinātās judikatūras izriet, ka preču zīmēm ir aprakstošs raksturs, ja tās apzīmē noteiktas ģeogrāfiskas vietas, kuras jau ir pazīstamas vai ir pazīstamas saistībā ar attiecīgo preču un pakalpojumu kategoriju, kā arī tās, attiecībā uz kurām ir saprātīgi paredzēt, ka nākotnē tās izmantos uzņēmumi kā attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

38

No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja kļūdaini apgalvo, ka šajā lietā bija jāizvērtē Islandes “reputācija” no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa vai tāda, kāda tā varētu būt nākotnē saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kas aptverti ar apstrīdēto preču zīmi. Proti, kā izriet no šā sprieduma 28. punktā atgādinātās judikatūras, jāņem vērā to apstākļu kopums, kādi tie bija 2002. gada 19. aprīlī, kā arī perspektīva, kas neaprobežojas tikai ar jautājumu par reputāciju. Turklāt Islandes dažādās īpašības, ko ņēmusi vērā Paplašinātā apelācijas padome, ir svarīgas, lai noteiktu, cik lielā mērā attiecīgo preču vai pakalpojumu ģeogrāfiskajai izcelsmei no ieinteresēto personu viedokļa var būt nozīme, novērtējot attiecīgo preču vai pakalpojumu kvalitāti vai citas īpašības.

39

Šo pašu iemeslu dēļ prasītāja nevar pamatoti pārmest Paplašinātajai apelācijas padomei, ka tā ir ņēmusi vērā ekonomisko labklājību, tostarp iekšzemes kopprodukta (IKP), kvalificēta darbaspēka vai dažādu nozaru klātbūtnes novērtējumu, jo šie kritēriji varētu ļaut noteikt, vai Islande varētu kļūt zināma vai pazīstama kā attiecīgo preču un pakalpojumu ģeogrāfiskās izcelsmes vieta. No apstrīdētā lēmuma, it īpaši tā 146., 147., 164., 167. un 185. punkta beigu daļas, visaptverošas interpretācijas izriet, ka Paplašinātā apelācijas padome ir atzinusi Islandes ekonomikas atbilstošo raksturu (gan attiecībā uz kvantitatīviem aspektiem, tādiem kā IKP, gan uz kvalitātes aspektiem), lai apstiprinātu savu secinājumu par šīs valsts spēju ražot un piegādāt plašu preču un pakalpojumu klāstu un apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu konkrētās sabiedrības daļas uztverē. Šajā ziņā ir arī jāatgādina, ka no judikatūras izriet, ka IKP ir nozīme, nosakot ģeogrāfiskās vietas, kas apzīmēta ar apzīmējumu, kura reģistrācija tiek pieteikta, īpašības un līdz ar to izvērtējot saikni starp precēm un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis apzīmējums, un norādīto ģeogrāfisko nosaukumu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2022. gada 23. februāris, Govern d'Andorra/EUIPO (“Andorra”), T‑806/19, nav publicēts, EU:T:2022:87, 65. punkts).

40

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāveic konkrēta pārbaude par to, vai apstrīdētā preču zīme reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī ieinteresēto personu uztverē apzīmēja vietu, kurai ir saikne ar attiecīgo preču un pakalpojumu kategorijām, vai arī bija saprātīgi paredzēt, ka nākotnē šāda saikne varētu tikt konstatēta.

Par 29.–32. klasē ietilpstošajām un ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm

41

Pirmkārt, Paplašinātā apelācijas padome uzskatīja, ka pārtikas produktu, dzērienu un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir ne tikai ierasta tirdzniecības prakse, bet arī, ņemot vērā noteiktas preces, pienākums, lai nodrošinātu augstu patērētāju veselības aizsardzības līmeni un garantētu viņu tiesības uz informāciju. Tādējādi patērētāji, saskaroties ar valsts nosaukumu, kas parādās uz šīm precēm, visticamāk, spētu uztvert to kā izcelsmes vietu un aprakstošā nozīmē, pat ja attiecīgā valsts nebūtu pazīstama vai nebūtu pazīstama ar konkrētu preci.

42

Otrkārt, Paplašinātā apelācijas padome uzskatīja, ka, lai gan Islande galvenokārt var tikt asociēta ar zivīm, jūras veltēm, gaļas un piena produktiem, tā ražo arī citus pārtikas produktus, piemēram, augļus, dārzeņus un garšaugus. Turklāt var pamatoti sagaidīt, ka siltumnīcās, ko apkurina ar ģeotermālo enerģiju, būs diezgan daudzveidīga pārtikas ražošanas jauda. Ņemot vērā, ka mājputni tiek audzēti un olas un graudaugi, alus, ūdens, augļu sulas un citi bezalkoholiskie dzērieni parasti tiek ražoti, iepakoti un pārdoti Eiropā, patērētāji varētu uzskatīt, ka šo produktu izcelsme, visticamāk, ir Islandē. Tas attiecas arī uz pārtikas taukiem un eļļām un jo īpaši rapšu, ko varētu audzēt aukstākā klimatā, eļļu.

43

Treškārt, Paplašinātā apelācijas padome nolēma, ka, lai gan Islandē netiek audzētas dažas 30. klasē ietilpstošās preces, tādas kā kakao, kafija, tēja, rīsi, sāgo un tapioka, tomēr tās tur var tikt apstrādātas un pielāgotas vietējai gaumei.

44

Prasītāja būtībā apgalvo, ka Paplašinātā apelācijas padome, izvērtējot saikni starp 29.–32. klasē ietilpstošajām precēm un attiecīgo ģeogrāfisko nosaukumu, esot kļūdaini koncentrējusies uz faktu, ka Islande zināmā mērā ražoja pārtikas produktus, lai gan tie veidojot tikai nelielu daļu no šīs valsts eksportētajām precēm. Turklāt attiecībā uz noteiktām “eksotiskām” precēm Paplašinātās apelācijas padomes vērtējumi esot tīri teorētiski. Bez tam prasītāja apgalvo, ka juridiskais pienākums norādīt preces izcelsmes valsti nekādi neietekmē šīs valsts nosaukuma kā preču zīmes izmantošanu.

45

Šajā ziņā, pirmām kārtām, jānorāda, ka 29.–32. klasē ietilpstošās preces ietver augu un dzīvnieku izcelsmes pārtiku un cilvēku patēriņam paredzētus šķidrumus, kas visi ietilpst pārtikas nozarē.

46

Saskaņā ar judikatūru lauksaimniecības pārtikas produktu apzīmēšana ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas norāda vai var norādīt to ģeogrāfisko izcelsmi, atbilst vispārpieņemtajai praksei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 15. oktobris, Nordmilch/ITSB (“OLDENBURGER”), T‑295/01, EU:T:2003:267, 42.–45. punkts). Šādu preču ģeogrāfisko izcelsmi var uzskatīt par tādu, kas no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa šā sprieduma 28. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē var būt īpaši nozīmīga, lai novērtētu to kvalitāti vai citas īpašības.

47

Šos apsvērumus papildina tie, kas saistīti ar attiecīgo preču, kuru izcelsme ir Islandē, īpašajām iezīmēm, ņemot vērā ar šo valsti saistītos dabas faktorus, kā arī minēto preču ražošanas vai apstrādes metodi. Šos apsvērumus ilustrē pierādījumi, kas iesniegti administratīvā procesa laikā EUIPO, it īpaši Icelandic Lamb Marketing Board (Islandes Jēru tirdzniecības birojs) brošūra par jēru audzēšanu Islandē (apstrīdētā lēmuma 154. punkts) Buyers Guide – From nature to the table – Flavoured by the wild pastures of Iceland (Pircēju ceļvedis – No dabas uz galda – Ar Islandes savvaļas ganību aromātu), kas, lai gan datēts ar 2010. gadu, ir interesants attiecībā uz situāciju apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā, ciktāl tas attiecas uz “tradicionālu” jēru audzēšanas un to gaļas pārstrādes procesu. No šī dokumenta it īpaši izriet, ka, lai sasniegtu augstu gaļas kvalitāti, jēri tiek audzēti savvaļā, un tas notiek atbilstoši augstiem kvalitātes standartiem. Turklāt šajā pašā dokumentā ir atsauce uz to, kas veido kultūras mantojumu šajā ražošanas jomā.

48

Otrām kārtām, jākonstatē – kā izriet no lietas materiāliem, ko administratīvajā procesā EUIPO iesniedza Íslandsstofa (Promote Iceland), Islande un SA – Business Iceland, Islande ražo un eksportē dažāda veida lauksaimniecības pārtikas produktus, tostarp zivis un zivju produktus, liellopu, aitas un cūkgaļas gaļu, piena produktus, augļus un dārzeņus, piemēram, dažādu veidu salātus, kāpostus, tomātus, brokoļus, burkānus un papriku, dažādas ogas, jūras aļģes un garšaugus, konditorejas izstrādājumus, tostarp šokolādi, un dzērienus, piemēram, alu un bezalkoholiskos dzērienus. It īpaši no minētajiem lietas materiāliem izriet, ka Islande ražoja un eksportēja šīs preces laikposmā no 1999. līdz 2014. gadam, proti, laikposmā gan pirms, gan pēc apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (skat. apstrīdētā lēmuma 154. punktu, it īpaši Islandes Statistikas biroja Ārējās tirdzniecības nodaļas priekšsēdētājas 2016. gada 27. janvāra paziņojumu par laikposmu no 1999. līdz 2014. gadam, kā arī Islandes 2015. gada statistikas dokumentu, kurā ietverti konkrēti pa ražošanas jomām sadalīti dati par eksportu no Islandes uz Savienību un uz EEZ).

49

Turklāt apstrīdētā lēmuma 155. punktā Paplašinātā apelācijas padome attiecībā uz dažiem citiem attiecīgajiem produktiem, piemēram, mājputniem un olām pamatoti ir norādījusi (skat. šā sprieduma 42. punktu), ka tos var audzēt un ražot visā Eiropā un līdz ar to arī Islandē. Tāpat pārtikas taukus un eļļas, jo īpaši rapšu eļļu, varētu ražot vai audzēt pat aukstākā klimatā, piemēram, Islandē. Tādējādi kopumā šīs ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās 29.–32. klasē ietilpstošās preces var tikt ražotas, iepakotas un tirgotas Islandē un eksportētas uz EEZ valstīm. Šie paši apsvērumi, kā to apstrīdētā lēmuma 155. punktā norādījusi Paplašinātā apelācijas padome, ir piemērojami alum un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

50

No tā izriet, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā Islande ražoja plašu ar apstrīdēto preču zīmi aptverto 29.–32. klasē ietilpstošo preču klāstu; tā arī eksportēja šīs preces un varēja ražot citas preces. Ņemot vērā Islandes pašreizējo vai potenciālo šo preču ražošanas un eksporta spēju, jāuzskata, ka tad, ja kāda no 29.–32. klasē ietilpstošajām precēm tiek tirgota ar apstrīdēto preču zīmi, var tikt uzskatīts, ka tās izcelsme ir šajā valstī. Šajā ziņā pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Paplašinātajai apelācijas padomei nevar pārmest, ka tā nav ņēmusi vērā apstākli, kas attiecas uz it kā “minimālo” Islandes eksportēto pārtikas produktu daļu. Pieņemot, ka pašreizējais pārtikas produktu eksports no Islandes kopumā nav relatīvi nozīmīga tās eksporta daļa, šāds apgalvojums neļauj apšaubīt aprakstošo saikni starp preču zīmi un precēm, kas ietilpst 29.–32. klasē, ciktāl tajā nav ņemts vērā perspektīvs skatījums par saikni, kas saprātīgi var tikt veidota starp apstrīdēto preču zīmi un aptvertajām precēm.

51

Turklāt, ciktāl prasītāja izvirza argumentus, lai apstrīdētu saiknes starp apstrīdēto preču zīmi un roņu gaļu esību, jānorāda, ka tā neapstrīd faktu, ka Islandē tiek ražota cita veida gaļa, piemēram, liellopu un teļa gaļa, aitas gaļa un cūkgaļa, un saskaņā ar administratīvajā procesā iesniegtajiem pierādījumiem Islande to eksportē. Tādējādi tās argumentācija nevar likt apšaubīt apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz plašāku 29. klasē ietilpstošās “gaļas” kategoriju.

52

Attiecībā uz kakao, kafiju un tēju, kas ietilpst 30. klasē, protams, ir taisnība, kā to apgalvo prasītāja, ka šīs preces to rakstura dēļ netiek audzētas Islandē un ka ir maz ticams, ka tās tur tiks audzētas nākotnē. Tomēr Paplašinātā apelācijas padome pamatoti norādīja, ka tās var tikt tur pārstrādātas un pielāgotas vietējai garšai, par ko liecina pierādījumi par šokolādes ražošanu, uz kuriem tā ir atsaukusies apstrīdētā lēmuma 154. punktā un kuri attiecas uz vietējiem konditorejas uzņēmumiem. Paplašinātās apelācijas padomes minētie piemēri par tējas šķirnēm no Īrijas, Anglijas vai Skotijas, kur šī prece tomēr netiek audzēta, bet tiek piedāvātas mazumtirdzniecībā Savienībā, arī ir atbilstoši ilustratīvi piemēri.

53

Ja prasītājas apgalvojumi būtu jāsaprot tādējādi, ka tie attiecas uz to, ka nav pierādījumu, kas apstiprinātu tādu preču kā kakao, kafija vai tēja pārstrādes vai pielāgošanas vietējām vēlmēm esību Islandē, tomēr jākonstatē, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa minētā iespēja joprojām bija saprātīga. Patiešām, šāda veida preces var būt saistītas ar īpašu mārketingu, kas izceļ preci, kuras garšas īpašības atbilst vietējai gaumei, vai citas īpašas iezīmes, kas saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi.

54

Jānorāda, ka šīs preces, kā arī dažas citas 29.–32. klasē ietilpstošās preces – tādas kā garšvielas, raugs vai sāls – pēc pielāgošanas var iegūt īpašas Islandei raksturīgas īpašības, ņemot vērā, piemēram, apstrādes metodes, kas ļauj izcelt īpašas garšas, un konkrētā sabiedrības daļa tās var uztvert kā tādas.

55

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāsecina, ka Paplašinātā apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz 29.–32. klasē ietilpstošajām precēm.

Par 7. un 11. klasē ietilpstošajām un ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm

56

Lai secinātu apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz 7. un 11. klasē ietilpstošajām precēm, Paplašinātā apelācijas padome vispirms ir ņēmusi vērā faktorus, kas saistīti ar tādas zivsaimniecības un “stabilas” zivsaimniecības un pārtikas pārstrādes “nozares” esību, kurā Islandē tiek izmantotas saldētavas un citas elektriskās ierīces, Islandes ekonomikas stabilitāti un labvēlīgo situāciju, un šīs valsts iesaistīšanos zaļās enerģijas attīstībā un tās ilgtspējību tās reputācijas šajā jomā dēļ. Pēc tam tā analizēja patērētāju iepirkšanās paradumus šajā nozarē. Visbeidzot Paplašinātā apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka apstrīdētā preču zīme var aprakstīt ar apstrīdēto preču zīmi aptverto 7. un 11. klasē ietilpstošo preču būtiskās ilgtspējīgās un ekoloģiskās īpašības.

57

Prasītāja Paplašinātājai apelācijas padomei pārmet, ka tā esot uzskatījusi, ka 7. un 11. klasē ietilpstošās preces var tikt ražotas Islandē, lai gan šīs valsts ekonomiskās un ģeogrāfiskās īpašības nepierādot šādu ražošanas jaudu.

58

Vispirms jāatgādina, ka 7. un 11. klasē ietilpstošās preces tostarp ietver dažādas mājsaimniecības ierīces, kā arī to detaļas un sastāvdaļas. Prasītāja neapstrīd Paplašinātās apelācijas padomes apgalvojumu, saskaņā ar kuru šīs preces var viegli gūt labumu no ilgtspējīga tēla, kas it īpaši ir saistīts ar to ražošanu videi nekaitīgā veidā un zemo enerģijas patēriņu.

59

Turklāt, pirmkārt, jāpiebilst, kā to apstrīdētā lēmuma 164. punktā norādījusi Apelācijas padome, ka, ņemot vērā “stabilas rūpniecības”, kvalificēta darbaspēka, labvēlīgas un stabilas ekonomikas, kā arī Islandes valdības veikto inovāciju un radošuma veicināšanas esību, attiecīgā sabiedrība 2002. gadā Islandi, visticamāk, uztvēra kā valsti, kas spēj ražot visas attiecīgās preces, kuras ietilpst šajās klasēs, vai būt spējīga to darīt paredzamā nākotnē.

60

Otrkārt, kā izriet no lietā esošajiem pierādījumiem, ko administratīvajā procesā iesniedza Íslandsstofa (Promote Iceland), Islande un SA – Business Iceland (skat. 2017. gada 2. novembra apsvērumus, 3. pielikums), daži Islandē reģistrēti uzņēmumi ražo ar preču zīmi aptvertas 7. un 11. klasē ietilpstošas preces, piemēram, ledusskapjus un saldētavas. Lai gan šie pierādījumi attiecas uz 2017. gadu, tie ir ilustratīvi, tostarp attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, proti, 2002. gada 19. aprīli, it īpaši, ciktāl tie ilustrē Islandes uzņēmumu tehniskās spējas attiecīgajā nozarē.

61

Šādos apstākļos var saprātīgi uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa apstrīdēto preču zīmi varēja uztvert kā norādi, ka 7. un 11. klasē ietilpstošās preces ir no Islandes un, ņemot vērā šīs valsts tēlu, ir videi draudzīgas (skat. šā sprieduma 36. punktu) un tām piemīt īpašības, kas saistītas ar to ilgtspēju vai ekoloģisko aspektu.

62

Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas kritika par to, ka izskatāmajā lietā neesot nozīmes Paplašinātās apelācijas padomes atsaucēm apstrīdētā lēmuma 80., 147. un 163. punktā uz mākslīgām ķermeņa daļām (protēzēm), jo apstrīdētā preču zīme attiecībā uz šādām precēm nebija reģistrēta. Šajā ziņā pietiek ar konstatējumu, ka Paplašinātā apelācijas padome uz to tikai atsaucās, lai tāpat kā Íslandsstofa (Promote Iceland), Islande un SA – Business Iceland ilustrētu Islandes uzņēmumu spēju ražot sarežģītas preces, kas atbilst jaunākajām tehnoloģiskajām tendencēm. Šādam elementam bija nozīme, lai novērtētu Islandes iespēju tikt uztvertai kā 7. un 11. klasē ietilpstošo preču ģeogrāfiskās izcelsmes vietai.

63

No iepriekš minētā izriet, ka Paplašinātā apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz 7. un 11. klasē ietilpstošajām precēm.

Par 16. klasē ietilpstošām ar apstrīdēto preču zīmi aptvertām precēm

64

Apstrīdētajā lēmumā Paplašinātā apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka papīra un kartona izstrādājumi, kā arī kancelejas preces, kas ietilpst 16. klasē, tiek izmantoti ikdienā un ka konkrētā sabiedrības daļa apstrīdēto preču uztver zīmi kā norādi, ka šo preču izcelsmes valsts ir Islande un ka tās ir videi draudzīgas. Turklāt attiecībā uz iespieddarbiem vai periodikas publikācijām Paplašinātā apelācijas padome apstiprināja, ka konkrētā sabiedrības daļa varēja pieņemt, ka tās attiecas uz Islandi.

65

Prasītāja būtībā pārmet Paplašinātajai apelācijas padomei, ka tā ir balstījusies uz vienkāršiem pieņēmumiem, saskaņā ar kuriem Islande nākotnē varētu ražot 16. klasē ietilpstošas preces.

66

Šajā ziņā, pirmkārt, jāuzskata, tāpat kā to darījusi Paplašinātā apelācijas padome, ka “papīrs, kartons, izstrādājumi no papīra, izstrādājumi no kartona, iepakojuma un iesaiņošanas materiāli; iepakojuma maisiņi no papīra vai plastmasas; tualetes papīrs, papīra salvetes, iepirkumu maisiņi, plastmasas maisiņi, maisiņi no papīra vai plastmasas; somu aizdares; etiķetes; pildspalvas, zīmuļi; pārneses; cenu zīmes un biļetes un informācijas nesēji aplokšņu veidā” var būt izgatavoti no bioloģiski noārdāmiem materiāliem vai izmantojot ražošanas procesus, kas var samazināt to ietekmi uz vidi.

67

Preču un to iepakojuma samazinātā ietekme uz vidi var būt šo preču vai iepakojumu kvalitātes iezīme vismaz daļai sabiedrības, kas pievērš uzmanību ekoloģiskajiem aspektiem, it īpaši apzinīgiem patērētājiem, kuri rūpējas par vieglāku atkritumu reģenerāciju un otrreizējo pārstrādi.

68

Tādējādi Paplašinātā apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka konkrētā sabiedrības daļa apstrīdēto preču zīmi, ar ko apzīmē Islandi, uztvers kā valsti, kas pazīstama kā videi draudzīga (skat. šā sprieduma 36. punktu), kā norādi uz 16. klasē ietilpstošo preču ģeogrāfisko izcelsmi vai tām raksturīgo ekoloģisko iezīmi, kas saistīta ar šo ģeogrāfisko izcelsmi.

69

Otrkārt, attiecībā uz “iespieddarbiem, periodikas publikācijām un kancelejas precēm” prasītāja neapstrīd, ka šīs preces varēja tikt attiecinātas uz Islandi neatkarīgi no to ražošanas vietas. Šādos apstākļos jāuzskata, ka apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz 16. klasē ietilpstošajām precēm.

Par 35. klasē ietilpstošajiem ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajiem pakalpojumiem

70

Ar apstrīdēto preču zīmi aptvertie 35. klasē ietilpstošie pakalpojumi būtībā attiecas uz mazumtirdzniecību veikalos un tiešsaistē.

71

Paplašinātā apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka apstrīdēto preču zīmi var izmantot kā norādi uz vietu, no kuras parasti tiek sniegti 35. klasē ietilpstošie mazumtirdzniecības pakalpojumi. Turklāt konkrētā sabiedrības daļa šo preču zīmi varētu uztvert kā norādi uz preču, kas tiek tirgotas saistībā ar minētajiem pakalpojumiem, īpašu kvalitāti.

72

Prasītāja būtībā apgalvo, ka ir mazticams, ka 35. klasē ietilpstošo pakalpojumu izcelsmes valsts ir Islande, ņemot vērā tās zemo iedzīvotāju blīvumu un lielākoties neapdzīvoto teritoriju, kas neļaujot uzturēt pārtikas veikalu ķēdi. Turklāt prasītāja uzsver faktu, ka Islande “neeksportē” nevienu mazumtirdzniecības pakalpojumu.

73

Jāuzsver, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertie mazumtirdzniecības pakalpojumi attiecas uz pārtikas precēm, dzērieniem un mājsaimniecības precēm, kuras visas tiek ražotas Islandē. Turklāt tas var attiekties uz tādām precēm kā zivis, jūras veltes vai citi jūras produkti, par kuriem prasītāja neapstrīd, ka Islande ir zināma kā to izcelsmes valsts.

74

Attiecībā uz prasītājas argumentiem, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertie pakalpojumi netiek eksportēti un ka Islande nav atpazīstama saistībā ar šiem pakalpojumiem, kā arī argumentiem, kas balstīti uz to, ka Islandes iedzīvotāju skaits liedz šai valstij uzturēt pārtikas veikalu ķēdi – tos nevar atbalstīt to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti 37. un 38. punktā, turklāt atšķirībai atkarībā no attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala iedzīvotāju skaita nav nozīmes. Proti, ir pamatoti uzskatīt, ka tad, ja attiecīgie pakalpojumi ir aptverti ar apstrīdēto preču zīmi, tie tiks uztverti kā sniegti veikalos, kuri atrodas šajā valstī.

75

Ņemot vērā iepriekš minēto, jānorāda, ka Paplašinātā apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem.

Par dažiem prasītājas un INTA vispārīgiem apgalvojumiem

76

Neviens no pārējiem prasītājas un INTA argumentiem nevar atspēkot Paplašinātās apelācijas padomes secinājumu par apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kurus tā aptver.

77

Pirmām kārtām, prasītāja un INTA norāda, ka Paplašinātā apelācijas padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu, būtībā uzskatot, ka valstu nosaukumu reģistrācija noteikti ir pretrunā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā paredzētajam absolūtajam atteikuma pamatam neatkarīgi no attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

78

Tomēr jākonstatē, ka šāds apgalvojums izriet no kļūdainas apstrīdētā lēmuma izpratnes. Proti, kā izriet no šī paša lēmuma, it īpaši tā 94.–209. punkta, visaptverošas interpretācijas, Paplašinātā apelācijas padome ir veikusi detalizētu apstrīdētās preču zīmes aprakstošā rakstura analīzi, ņemot vērā visas attiecīgās preces un pakalpojumus.

79

Otrām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 40/94 12. panta b) punkts (kļuvis par Regulas Nr. 207/2009 12. panta b) punktu, kas savukārt kļuvis par Regulas 2017/1001 14. panta b) punktu) ļauj nodrošināt nosaukuma “Iceland” izmantošanu attiecībā uz Islandes komercsabiedrībām, jākonstatē, ka tiesību norma “[Eiropas Savienības] preču zīmes darbības ierobežojums” ir formulēta šādi:

80

Šā sprieduma 79. punktā atgādinātās tiesību normas mērķis it īpaši ir risināt problēmas, kuras rodas, ja ir reģistrēta preču zīme, kas pilnībā vai daļēji veido kādu ģeogrāfisku nosaukumu un trešām personām tā nepiešķir tiesības izmantot šādu nosaukumu kā preču zīmi, bet tikai nodrošina, ka tās to var izmantot aprakstošā veidā, t.i., kā norādi uz ģeogrāfisko izcelsmi, ar nosacījumu, ka tā izmantošana atbilst godīgai rūpnieciskai vai komerciālai praksei (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 1999. gada 4. maijs, Windsurfing Chiemsee, C‑108/97 un C‑109/97, EU:C:1999:230, 26.–28. punkts).

81

Pretēji tam, ko, šķiet, apgalvo prasītāja, apstāklis, ka Regulas Nr. 40/94 12. panta b) punkts nodrošina, ka visi saimnieciskās darbības subjekti var brīvi izmantot norādes, kas attiecas uz preču vai pakalpojumu īpašībām, neļauj nodrošināt minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā esošo vispārējo interešu aizsardzību. Gluži pretēji – minētais apstāklis norāda uz interesi, lai Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, paredzētais absolūtais spēkā neesības pamats faktiski tiktu piemērots visiem apzīmējumiem, kas var apzīmēt to preču vai pakalpojumu īpašības, attiecībā uz kuriem lūgts tos reģistrēt kā preču zīmi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 61. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādēļ prasītājas arguments ir jānoraida kā nepamatots.

82

Trešām kārtām, šķiet, ka prasītāja pārmet Paplašinātajai apelācijas padomei, ka tā kā nepieņemamu ir noraidījusi 2019. gada 2. augustā veikto aptauju, kurā ņemtas vērā 2019. gada jūnijā notikušās telefonsarunas.

83

Tomēr, lasot kopsakarā it īpaši apstrīdētā lēmuma 137., 138., 158. un 205. punktu, jākonstatē, ka Paplašinātā apelācijas padome analizēja nevis 2019. gada 2. augusta aptaujas pieņemamību, bet gan tās pierādījuma spēku.

84

Turklāt, pat pieņemot, ka prasītāja vēlas apstrīdēt vērtējumu par šīs aptaujas pierādījuma spēku, pietiek ar norādi, ka tā neizdara nekādus konkrētus secinājumus, kāda ietekme minētajai aptaujai būtu bijusi attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes aprakstošā rakstura vērtējumu. Katrā ziņā, kā to apstrīdētā lēmuma 158. punktā pamatoti ir uzskatījusi Paplašinātā apelācijas padome, tas vien, ka respondentiem tiek jautāts, par kādām precēm viņi iedomājas, sastopoties ar apstrīdēto preču zīmi, nav nekļūdīgs un piemērots kritērijs, lai novērtētu šīs preču zīmes aprakstošo raksturu, kas vienmēr ir jāvērtē, ņemot vērā ar šo preču zīmi aptvertās preces un pakalpojumus (skat. šā sprieduma 23. punktā minēto judikatūru).

85

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pirmais pamats ir jānoraida.

Par otro prasības pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu

86

Ar otro prasības pamatu prasītāja, kuru atbalsta INTA, būtībā norāda, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

87

EUIPO, Íslandsstofa (Promote Iceland), Islande un SA – Business Iceland apstrīd prasītājas un INTA argumentus.

88

Tā kā no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta izriet, ka, lai apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi, pietiek ar to, ka ir piemērojams viens no tajā uzskaitītajiem absolūtajiem atteikuma pamatiem, un ņemot vērā, ka ir noraidīts prasītājas pirmais pamats, kas attiecas uz Paplašinātās apelācijas padomes secinājumu, saskaņā ar kuru šīs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir piemērojams, lai apstrīdēto preču zīmi atzītu par spēkā neesošu attiecībā uz visām ar to aptvertajām precēm un pakalpojumiem, nav jāpārbauda prasītājas izvirzītā otrā pamata, kas attiecas uz minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, pamatotība.

89

Ņemot vērā iepriekš minēto, otrais pamats un līdz ar to visa prasība kopumā ir jānoraida.

Par tiesāšanās izdevumiem

90

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

91

Tā kā tiesas sēde ir notikusi un tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO, Islandes, Íslandsstofa (Promote Iceland) un SA – Business Iceland prasījumiem.

92

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 3. punktam INTA savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

1)

Prasību noraidīt.

2)

Iceland Foods Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO), Íslandsstofa (Promote Iceland), Islandes un SA – Business Iceland tiesāšanās izdevumus.

3)

International Trademark Association (INTA) savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.