|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2024/3814 |
14.6.2024 |
Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu
(C/2024/3814)
Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1)17. panta 5. punktu.
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
“Cataluña / Catalunya”
PDO-ES-A1549-AM07
Paziņojuma datums: 2024. gada 25. marts
APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS
1. Baltogu šķirņu maksimālās ražas vērtības (12 000 kilogramu no hektāra) piemērošana sarkanogu šķirnei “trepat”
Apraksts
Šķirnes “Trepat” maksimālā pieļaujamā raža ir palielināta no 10 000 kg/ha līdz 12 000 kg/ha.
Grozīts produkta specifikācijas 5. punkts un vienotā dokumenta 5.2. punkts.
Tas ir standarta grozījums, jo tas neietilpst nevienā no kategorijām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (Vienotas TKO regulas) 105. panta 2. punktā.
Pamatojums
Ar cilmes vietas nosaukumu “Conca de Barberà” un arī cilmes vietas nosaukumu “Cava” apzīmētā produkta specifikācijā tagad ir noteikts, ka sarkanogu šķirnes “Trepat” vīnogu maksimālā raža ir 12 000 kilogramu no hektāra.
“Trepat” ir ļoti augstražīga šķirne, ko galvenokārt izmanto, lai ražotu vieglus sārtvīnus vai sarkanvīnus, kuriem parasti ir zema vai vidēja krāsas intensitāte un mērena spirta koncentrācija. Tāpēc nav jēgas saglabāt pašreizējo ražu — 10 000 kilogramu no hektāra —, kas tika noteikta, lai nodrošinātu tumšākas krāsas, spēcīgāku un strukturētāku sarkanvīnu ieguvi.
2. Šķirnes “Mandó”/“Garró” iekļaušana atļauto vīnogu šķirņu sarakstā
Apraksts
Pievienota šķirne “Mandó” un tās sinonīms “Garró”.
Grozīts produkta specifikācijas 6. punkts un vienotā dokumenta 7. punkts.
Tas ir standarta grozījums, jo tas neietilpst nevienā no kategorijām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (Vienotas TKO regulas) 105. panta 2. punktā.
Pamatojums
Sarkanogu šķirne “Mandó”, kas zināma arī ar tās sinonīmu “Garró”, vairākās vietās Katalonijā bija sastopama jau 19. gadsimtā. Vīnkopji un vīna darītavas tagad atgūst Katalonijas vīnkopības mantojumu. Šī vīnogu šķirne palīdzēs mūsu vīnus labāk atšķirt tirgū, kas kļūst arvien globālāks. Turklāt šīs šķirnes vīnogas nogatavojas vēlīni, un tas ir ļoti svarīgi, lai labāk pielāgotos klimata pārmaiņām, ar kurām jau saskaramies.
3. Atsevišķa sertifikācijas zīme “BARCELONA SUSTAINABLE CATALUNYA”
Apraksts
Tādu vīnu marķējumā, kas pudelēs iepildīti vīna darītavās, kuras, sniedzot pārbaudītu aprēķinu, kas veikts saskaņā ar ISO standartu 14.064-1:2019, pierāda, ka ir samazinājušas savu oglekļa pēdu, var iekļaut logotipu “BARCELONA SUSTAINABLE CATALUNYA”.
Grozīts specifikācijas 8.3. punkts (“Produktu noformējums un marķējums”) un vienotā dokumenta 9. punkts.
Tas ir standarta grozījums, jo tas neietilpst nevienā no kategorijām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (Vienotas TKO regulas) 105. panta 2. punktā.
Pamatojums
Ņemot vērā klimata krīzi, cilmes vietas nosaukuma “CATALUNYA” regulatīvā padome ir pieņēmusi lēmumu ieviest sistēmu tādu vīna darītavu (un vīnu) nošķiršanai, kuras cenšas samazināt savu oglekļa pēdu.
VIENOTAIS DOKUMENTS
1. Nosaukums vai nosaukumi
“Cataluña / Catalunya”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīnkopības produktu kategorijas
|
1. |
Vīns |
|
3. |
Desertvīns |
|
8. |
Pusdzirkstošais vīns |
4. Vīna(-u) apraksts
1. Baltvīns
ĪSS APRAKSTS
Šie vīni ir moderni un inovatīvi. To krāsa ir no bāldzeltenas ar zaļganām niansēm līdz izteikti zeltainiem toņiem. Vīnu aromātiskums ir vidēji līdz stipri izteikts, un tie ir vairāk vai mazāk strukturēti atkarībā no vīnogu ražas. Tiem raksturīgs mērens skābums un labi piemērots spirta saturs, un tie vilina patērētāju tos nobaudīt vēl un vēl. Jaunākajos vīnos dominē ziediem un/vai augļiem piemītošas nianses, bet izturēšana koka mucās piedod nogatavinātajiem vīniem trešējas aromāta nianses, kādas raksturīgas vaniļai un pat grauzdējumiem. Jaunie vīni ir viegli un svaigi, bet vairāk nogatavināti vīni ir daudz krēmīgāki, un tajos jūtamas nianses, kas atgādina to mucu koksni, kurās tie raudzēti.
|
* |
Maksimālais sēra dioksīda saturs: 200 mg/l, ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, un 250 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks. |
|
* |
Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus. |
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 10 |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi) |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33 |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
2. Sārtvīns
ĪSS APRAKSTS
Šie vīni ir moderni un inovatīvi. To krāsa var būt no koši sarkanas ar zaigojošu violetu nokrāsu līdz sīpolmizas krāsai ar vidēji oranžiem toņiem. Vīnu aromātiskums ir vidēji līdz stipri izteikts, un tie ir vairāk vai mazāk strukturēti atkarībā no vīnogu ražas. Tiem raksturīgs mērens skābums un labi piemērots spirta saturs, un tie vilina patērētāju tos nobaudīt vēl un vēl. Šie vīni ir viegli, svaigi un līdzsvaroti.
|
* |
Maksimālais sēra dioksīda saturs: 200 mg/l, ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, un 250 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks. |
|
* |
Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus. |
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 10,5 |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi) |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33 |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
3. Sarkanvīns
ĪSS APRAKSTS
Atkarībā no izturēšanas to krāsa ir no intensīvas ķirškrāsas līdz viegli izteiktam rubīnkrāsas tonim ar okera piekrāsu. Vīnu aromātiskums ir vidēji līdz stipri izteikts — tādā mērā, kādā to struktūra ir atkarīga no vīnogu ražas. Tiem raksturīgs mērens skābums un labi piemērots spirta saturs, un tie vilina patērētāju tos nobaudīt vēl un vēl. Jaunajiem vīniem ir viegla un pilnīga garša, un to raudzēšana un/vai izturēšana koka mucās ir iemesls tam, ka tie kļūst par labi noapaļotiem vīniem ar ilgi paliekošu pēcgaršu, turklāt tie ir maigi, taču strukturēti vīni.
|
* |
Gaistošais skābums var pārsniegt 1 m.ekv./l par katru grādos izteiktu spirta procentu, kas pārsniedz 11 tilp. %, un izturēšanas gadu, sasniedzot līdz pat 20 m.ekv./l. |
|
* |
Maksimālais sēra dioksīda saturs: 150 mg/l, ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, un 200 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks. |
|
* |
Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus. |
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 11,5 |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi) |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33 |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
4. Pusdzirkstošais vīns
ĪSS APRAKSTS
Īpašībām jābūt tādām pašām, kādas aprakstītas iepriekšējās teksta daļās par attiecīgās krāsas vīnu, bet šajos vīnos ir arī burbuļi. Vīni ir līdzsvaroti un svaigi, un, tos baudot, sajūtama viegla kņudināšana, ko rada oglekļa dioksīda izdalīšanās.
|
* |
Maksimālais sēra dioksīda saturs: ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, baltvīniem un sārtvīniem 200 mg/l, sarkanvīniem 150 mg/l; ja cukuru saturs ir augstāks par 5 g/l, baltvīniem un sārtvīniem 250 mg/l, sarkanvīniem 200 mg/l. |
|
* |
Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus. |
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 7 |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi) |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33 |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
5. Desertvīns
ĪSS APRAKSTS
Desertvīnu krāsa ir diapazonā no neskaidriem, košiem toņiem līdz skaidrākiem toņiem, kādi aprakstīti attiecībā uz baltvīniem un sarkanvīniem, un atkarībā no nogatavinātības pakāpes tie var iegūt pat dzintarkrāsas notoņus. Vīniem piemīt liegs siltenums, turklāt koka mucās neizturētie vīni izceļas ar vairāk izteiktām augļaina aromāta niansēm, bet vairāk nogatavinātiem vīniem ir raksturīgs aldehīdu un riekstu aromāts. Tie ir silti, krēmīgi un noturīgi.
|
* |
Gaistošais skābums var pārsniegt 1 m.ekv./l par katru grādos izteiktu spirta procentu, kas pārsniedz 11 tilp. %, un izturēšanas gadu, sasniedzot līdz pat 20 m.ekv./l. |
|
* |
Maksimālais sēra dioksīda saturs: 150 mg/l, ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, un 200 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks. |
|
* |
Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus. |
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 15 |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi) |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33 |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
6. Baltvīni, sārtvīni un sarkanvīni ar pazeminātu spirta saturu (xispejant)
ĪSS APRAKSTS
Sk. baltvīnu, sārtvīnu un sarkanvīnu iepriekšējo aprakstu.
|
* |
Maksimālais sēra dioksīda saturs: ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, baltvīniem un sārtvīniem 200 mg/l, sarkanvīniem 150 mg/l; ja cukuru saturs ir 5 g/l vai augstāks, baltvīniem un sārtvīniem 250 mg/l, sarkanvīniem 200 mg/l. |
|
* |
Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus. |
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 4,5 |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi) |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33 |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
5. Vīndarības metodes
5.1. Īpašās vīndarības metodes
|
1. |
Ierobežojums attiecībā uz vīndarību |
Vīnogu novākšanā jāievēro vislielākā rūpība. Vīnus, uz kuriem attiecas šis ACVN, drīkst gatavot tikai no slimību neskartām vīnogām, kas ir pietiekami gatavas, lai no tām iegūtu vīnus, kuru minimālā dabiskā spirta koncentrācija ir 9,5 tilp. % vai augstāka CII zonā un 10 tilp. % vai augstāka CIII zonā, kā paredzēts ES tiesību aktos.
Lai nodrošinātu, ka no katriem 100 kg novāktu vīnogu tiek iegūts ne vairāk kā 74 litru vīna, misas vai vīna ekstrakcijā un tā atdalīšanā no vīnogu miziņām tiek izmantots piemērots spiediens.
5.2. Maksimālais ražas iznākums
|
1. |
Baltogu šķirnes
12 000 kg vīnogu no hektāra 88,8 hl no hektāra |
|
2. |
Sarkanogu šķirnes
10 000 kg vīnogu no hektāra 74 hl no hektāra |
|
3. |
Šķirnes “Xarello rosado”, “Trepat” un “Garnatxa roja” vai “Garnatxa gris”
12 000 kg vīnogu no hektāra 88,8 hl no hektāra |
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
|
|
Abrera |
|
|
Agramunt: bijušais pievienotais Montclar rajons |
|
|
Aguilar de Segarra |
|
|
Agullana |
|
|
Aiguamśrcia |
|
|
Albagés, l’ |
|
|
Albi, l’ |
|
|
Albiol, l’ |
|
|
Albons |
|
|
Aleixar, l’ |
|
|
Alfarràs |
|
|
Alcarràs: 6. kadastrālā rajona 9022., 9017. un 9005. zemesgabals un 15. kadastrālā rajona 3., 57., 9001., 9003., 9004., 9007. un 9027. zemesgabals |
|
|
Albinyana |
|
|
Alcover |
|
|
Alella |
|
|
Alforja |
|
|
Algerri |
|
|
Alió |
|
|
Almacelles: 5. kadastrālā rajona 25., 180., 193. un 196. zemesgabals |
|
|
Almenar |
|
|
Almoster |
|
|
Alós de Balaguer |
|
|
Alpicat |
|
|
Altafulla |
|
|
Ametlla de Mar, l’ |
|
|
Almetlla de Segarra, l’ |
|
|
Arbeca |
|
|
Arboç, l’ |
|
|
Arenys de Mar |
|
|
Arenys de Munt |
|
|
Argentera, l’ |
|
|
Argentona |
|
|
Arnes |
|
|
Artés |
|
|
Artesa de Segre |
|
|
Ascó |
|
|
Avinyó |
|
|
Avinyonet de Penedès |
|
|
Avinyonet de Puigventós |
|
|
Badalona |
|
|
Balaguer |
|
|
Balsareny |
|
|
Banyeres del Penedès |
|
|
Barberà de la Conca |
|
|
Barcelona: 1. kadastrālā rajona 1. zemesgabals |
|
|
Baronia de Rialb |
|
|
Batea |
|
|
Begues |
|
|
Begur |
|
|
Belianes |
|
|
Bellaguarda |
|
|
Bellcaire d’Empordà |
|
|
Bellmunt del Priorat |
|
|
Bellprat |
|
|
Bellvei |
|
|
Benissanet |
|
|
Bigues i Riells |
|
|
Bisbal d’Empordà, la |
|
|
Bisbal del Penedès, la |
|
|
Bisbal de Falset, la |
|
|
Biure |
|
|
Blancafort |
|
|
Boadella i les Escaules |
|
|
Bonastre |
|
|
Borges Blanques: 9. kadastrālā rajona., 30. un 96. zemesgabals, 21. kadastrālā rajona 114., 165. un 167. zemesgabals un 22. kadastrālā rajona 118., 119. un 120. zemesgabals |
|
|
Borges del Camp, les |
|
|
Bot |
|
|
Botarell |
|
|
Bovera |
|
|
Bràfim |
|
|
Bruc, el |
|
|
Cabacés |
|
|
Cabanes |
|
|
Cabanyes, les |
|
|
Cabassers |
|
|
Cabra del Camp |
|
|
Cabrera d’Igualada |
|
|
Cabrera de Mar |
|
|
Cabrils |
|
|
Cadaqués |
|
|
Calafell |
|
|
Calders |
|
|
Caldes de Montbui: 1. kadastrālā rajona 57. zemesgabals un 2. kadastrālā rajona 12. zemesgabals |
|
|
Calella |
|
|
Callús |
|
|
Calonge |
|
|
Cambrils |
|
|
Canonja, la |
|
|
Canovelles |
|
|
Cantallops |
|
|
Canyelles |
|
|
Capafons |
|
|
Capellades |
|
|
Capçanes |
|
|
Capmany |
|
|
Cardedeu |
|
|
Cardona |
|
|
Carme |
|
|
Caseres |
|
|
Castell-Platja d’Aro |
|
|
Castell de Mur: pievienotie Cellers un Guardia de Tremp rajoni |
|
|
Castellbisbal |
|
|
Castellet i la Gornal |
|
|
Castellfollit del Boix |
|
|
Castellgalí |
|
|
Castellnou de Bages |
|
|
Castelló de Farfanya |
|
|
Castellolí |
|
|
Castellvell del Camp |
|
|
Castellví de la Marca |
|
|
Castellví de Rosanes |
|
|
Catllar, el |
|
|
Cervelló |
|
|
Cervià de les Garrigues |
|
|
Cistella |
|
|
Ciutadilla |
|
|
Colera |
|
|
Collbató |
|
|
Colldejou |
|
|
Conca de Dalt |
|
|
Conesa |
|
|
Constantí |
|
|
Copons |
|
|
Corbera de Llobregat |
|
|
Corçà |
|
|
Corbera d’Ebre |
|
|
Cornudella de Montsant |
|
|
Creixell |
|
|
Cruïlles; Monells i Sant Sadurní de l’Heura |
|
|
Cubells: 7. kadastrālā rajona 90. zemesgabals |
|
|
Cubelles |
|
|
Cunit |
|
|
Darnius |
|
|
Duesaigües |
|
|
Esparraguera |
|
|
Espluga Calba, l’ |
|
|
Espluga de Francolí, l’ |
|
|
Espolla |
|
|
Falset |
|
|
Fatarella, la |
|
|
Febró, la |
|
|
Figuera, la |
|
|
Figueres |
|
|
Figuerola del Camp |
|
|
Flix |
|
|
Floresta, la |
|
|
Fogars de Montclús |
|
|
Fonollosa |
|
|
Font-rubí |
|
|
Foradada |
|
|
Forallac |
|
|
Forés |
|
|
Franqueses del Vallès |
|
|
Fulleda |
|
|
Gaià |
|
|
Gandesa |
|
|
Garcia |
|
|
Garidells, els |
|
|
Garriguella |
|
|
Gavet de la Conca un tai pievienotie Sant Cristofol de la Vall, Sant Martí de Barcedana un Sant Miquel de la Vall rajoni |
|
|
Gelida |
|
|
Gimenells i el Pla de la Font |
|
|
Ginestar |
|
|
Granada, la |
|
|
Granollers |
|
|
Granyanella |
|
|
Granyena de Segarra |
|
|
Gratallops |
|
|
Guiamets, els |
|
|
Guimerà |
|
|
Horta de Sant Joan |
|
|
Hostalets de Pierola, els |
|
|
Igualada |
|
|
Isona i Conca Dellà un tai pievienotie Conques, Figuerola d’Orcau, Orcau-Basturs un Sant Romà d’Abella rajoni |
|
|
Ivars d’Urgell |
|
|
Ivars de Noguera |
|
|
Jonquera, la |
|
|
Jorba |
|
|
Juncosa |
|
|
Juneda: 5. kadastrālā rajona 487. zemesgabals, 12. kadastrālā rajona 14., 15., 16., 33., 34. un 37. zemesgabals un 13. kadastrālā rajona 3., 4. un 5. zemesgabals |
|
|
Llacuna, la |
|
|
Llançà |
|
|
Llardecans |
|
|
Lleida: pievienotie Raimat un Sucs rajoni |
|
|
Llers |
|
|
Lliçà d’Amunt |
|
|
Llimiana |
|
|
Lloar, el |
|
|
Llorenê del Penedès |
|
|
Lloret de Mar |
|
|
Maials |
|
|
Maldà |
|
|
Manresa |
|
|
Marçá |
|
|
Margalef |
|
|
Marsà |
|
|
Martorell |
|
|
Martorelles |
|
|
Masarac |
|
|
Masllorenç |
|
|
Masnou, el |
|
|
Masó, la |
|
|
Maspujols |
|
|
Masquefa |
|
|
Masroig, el |
|
|
Massoteres |
|
|
Mataró |
|
|
Mediona |
|
|
Menàrguens |
|
|
Milà, el |
|
|
Miravet |
|
|
Molar, el |
|
|
Mollet de Peralada |
|
|
Montgat |
|
|
Monistrol de Calders |
|
|
Montblanc |
|
|
Montbrió del Camp |
|
|
Montferri |
|
|
Montmell, el |
|
|
Montoliu de Segarra |
|
|
Montornès de Segarra |
|
|
Montornès del Vallès |
|
|
Mont-ral |
|
|
Mont-ras |
|
|
Mont-roig del Camp |
|
|
Móra d’Ebre |
|
|
Móra la Nova |
|
|
Morell |
|
|
Morera de Montsant, la un tai pievienotais Scala-dei rajons |
|
|
Mura |
|
|
Nalec |
|
|
Navarcles |
|
|
Navàs |
|
|
Nou de Gaią, La |
|
|
Nulles |
|
|
Òdena |
|
|
Olèrdola |
|
|
Olesa de Bonesvalls |
|
|
Olivella |
|
|
Omells de na Gaia, els |
|
|
Omellons, els |
|
|
Orpí |
|
|
Òrrius |
|
|
Os de Balaguer |
|
|
Pacs del Penedès |
|
|
Palafrugell |
|
|
Palamós |
|
|
Palau-sator |
|
|
Palau-saverdera |
|
|
Pallaresos, els |
|
|
Palma d’Ebre, la |
|
|
Pals |
|
|
Pau |
|
|
Pedret i Marzà |
|
|
Penelles |
|
|
Perafort |
|
|
Peralada |
|
|
Perelló, el |
|
|
Piera |
|
|
Pinell de Brai, el |
|
|
Pira |
|
|
Pla de la Font, el |
|
|
Pla de Santa Maria, el |
|
|
Pla del Penedès, el |
|
|
Pla del Penedès |
|
|
Pobla de Cérvoles, la |
|
|
Pobla de Claramunt, la |
|
|
Pobla de Mafumet, la |
|
|
Pobla de Massaluca, la |
|
|
Pobla de Montornès, la |
|
|
Pobla de Segur |
|
|
Poboleda |
|
|
Pont d’Armentera, el |
|
|
Pont de Molins |
|
|
Pont de Vilomara i Rocafort, el |
|
|
Pontons |
|
|
Porrera |
|
|
Port de la Selva, el |
|
|
Portbou |
|
|
Pradell de la Teixeta, el |
|
|
Prades |
|
|
Prat del Compte |
|
|
Preixana |
|
|
Preixens |
|
|
Premià de Dalt |
|
|
Premià de Mar |
|
|
Puigdàlber |
|
|
Puigpelat |
|
|
Querol |
|
|
Rabós |
|
|
Rajadell |
|
|
Rasquera |
|
|
Regencós |
|
|
Renau |
|
|
Reus |
|
|
Riba-roja d’Ebre |
|
|
Riera de Gaià, la |
|
|
Riudecanyes |
|
|
Riudecols |
|
|
Riudoms |
|
|
Riumors |
|
|
Roca del Vallès, la |
|
|
Roda de Barà |
|
|
Rodonyą |
|
|
Rocafort de Queralt |
|
|
Roses |
|
|
Rourell, el |
|
|
Sabadell: “Can Gambús”, 2 hektāru liels īpašums ar kadastrālo atsauces numuru 28003001 DG2020A |
|
|
Salàs de Pallars |
|
|
Sallent |
|
|
Salomó |
|
|
Sant Cebrià de Vallalta |
|
|
Sant Climent Sescebes |
|
|
Sant Cugat de Sesgarrigues |
|
|
Sant Esteve Sesrovires |
|
|
Sant Feliu de Buixalleu |
|
|
Sant Feliu de Codines |
|
|
Sant Feliu de Guíxols |
|
|
Sant Fost de Campsentelles |
|
|
Sant Fruitós de Bages |
|
|
Sant Iscle de Vallalta |
|
|
Sant Jaume dels Domenys |
|
|
Sant Joan de Vilatorrada |
|
|
Sant Jordi Desvalls |
|
|
Sant Llorenç Savall |
|
|
Sant Llorens d’Hortons |
|
|
Sant Martí de Riucorb |
|
|
Sant Martí de Tous |
|
|
Sant Martí Sarroca |
|
|
Sant Martí Vell |
|
|
Sant Mateu de Bages |
|
|
Sant Pere de Ribes |
|
|
Sant Pere de Riudebitlles |
|
|
Sant Pol de Mar |
|
|
Sant Quintí de Mediona |
|
|
Sant Sadurní d’Anoia |
|
|
Sant Salvador de Guardiola |
|
|
Santa Cristina d’Aro |
|
|
Santa Margarida i els Monjos |
|
|
Santa Maria de Miralles |
|
|
Santa Maria d’Oló |
|
|
Santa Oliva |
|
|
Santa Fe del Penedès |
|
|
Santa Maria de Martorelles |
|
|
Santa Margarida de Montbui |
|
|
Santpedor |
|
|
Sarral |
|
|
Secuita, la |
|
|
Selva del Camp, la |
|
|
Selva de Mar, la |
|
|
Senan |
|
|
Sentmenat |
|
|
Sitges |
|
|
Siurana d’Empordà |
|
|
Solivella |
|
|
Sort |
|
|
Subirats |
|
|
Súria |
|
|
Talamanca |
|
|
Talarn |
|
|
Tallada d’Empordà |
|
|
Taragona |
|
|
Tàrrega |
|
|
Tarrés |
|
|
Teià |
|
|
Terrades |
|
|
Tiana |
|
|
Tivissa |
|
|
Tordera |
|
|
Torrebesses: 6. kadastrālā rajona 247. un 283. zemesgabals |
|
|
Torre de Claramunt, la |
|
|
Torre de Fontaubella, la |
|
|
Torre de l’Espanyol, la |
|
|
Torredembarra |
|
|
Torrefarrera |
|
|
Torrelavit |
|
|
Torrelles de Foix |
|
|
Torrent |
|
|
Torroella de Montgrí |
|
|
Torroja del Priorat |
|
|
Tortellà |
|
|
Tremp (bijusī pašvaldības teritorija) un tai pievienotie Gurb, Palau de Noguera, Puigcercós, Suterranya un Vilamitjana rajoni |
|
|
Ullà |
|
|
Ulldemolins |
|
|
Vallbona de les Monges |
|
|
Vallbona d’Anoia |
|
|
Vallclara |
|
|
Vallfogona de Riucorb |
|
|
Vallgorguina |
|
|
Vallirana |
|
|
Vall-llobrega |
|
|
Vallromanes |
|
|
Valls |
|
|
Vandellós i l’Hospitalet de l’Infant |
|
|
Vallmoll |
|
|
Vendrell, el |
|
|
Ventalló |
|
|
Verdú |
|
|
Vespella |
|
|
Vilademuls |
|
|
Vila-rodona |
|
|
Vilafant |
|
|
Vilafranca del Penedès |
|
|
Vilagrassa: 4. kadastrālā rajona 92. zemesgabals |
|
|
Vilajuïga |
|
|
Vilalba dels Arcs |
|
|
Vilallonga del Camp |
|
|
Vilamalla |
|
|
Vilamaniscle |
|
|
Vilanant |
|
|
Vilanova del Camí |
|
|
Vilanova d’Escornalbou |
|
|
Vilanova de Prades |
|
|
Vilanova i la Geltrú |
|
|
Vilanova del Vallès |
|
|
Vila-seca |
|
|
Vilassar de Dalt |
|
|
Vilassar de Mar |
|
|
Vilabella |
|
|
Vilaverd |
|
|
Vilella Alta, la |
|
|
Vilella Baixa, la |
|
|
Vilosell, el |
|
|
Vilobí del Penedès |
|
|
Vilopriu |
|
|
Vimbodí |
|
|
Vinaixa |
|
|
Vinebre |
|
|
Vinyols i els Arcs |
7. Vīna vīnogu šķirnes
|
|
“AGUDELO” — “CHENIN BLANC” |
|
|
“ALARIJE” — “SUBIRAT PARENT” |
|
|
“ALBARIÑO” |
|
|
“CABERNET FRANC” |
|
|
“CABERNET SAUVIGNON” |
|
|
“CHARDONNAY” |
|
|
“GARNACHA BLANCA” — “LLADONER BLANCO” |
|
|
“GARNACHA PELUDA” |
|
|
“GARNACHA ROJA” — “GARNACHA GRIS” |
|
|
“GARNACHA TINTA” — “LLADONER” |
|
|
“GARNACHA TINTORERA” |
|
|
“GARRO” — “MANDO” |
|
|
“GEWÜRZTRAMINER” |
|
|
“MACABEO” — “VIURA” |
|
|
“MALVASIA AROMÁTICA” — “MALVASÍA DE SITGES” |
|
|
“MARSELÁN” |
|
|
“MAZUELA” — “CARIÑENA” |
|
|
“MAZUELA” — “SAMSÓ” |
|
|
“MERLOT” |
|
|
“MERSEGUERA” — “SUMOLL BLANCO” |
|
|
“MONASTRELL” |
|
|
“MOSCATEL DE ALEJANDRÍA” |
|
|
“MOSCATEL DE GRANO MENUDO” |
|
|
“PARELLADA” — “MONTONEC” |
|
|
“PARELLADA” — “MONTONEGA” |
|
|
“PEDRO XIMÉNEZ” |
|
|
“PETIT VERDOT” |
|
|
“PICAPOLL BLANCO” |
|
|
“PICAPOLL NEGRO” |
|
|
“PINOT NOIR” |
|
|
“RIESLING” |
|
|
“SAUVIGNON BLANC” |
|
|
“SUMOLL TINTO” |
|
|
“SYRAH” |
|
|
“TEMPRANILLO” — “ULL DE LLEBRE” |
|
|
“TREPAT” |
|
|
“VINYATER” |
|
|
“VIOGNIER” |
|
|
“XARELLO” — “CARTOIXA” |
|
|
“XARELLO” — “PANSA BLANCA” |
|
|
“XARELLO” — “PANSAL” |
|
|
“XARELLO ROSADO” |
8. Saiknes apraksts
8.1. Vīns
Izteiktā Vidusjūras ietekme rada maigus, blīvus vīnus ar salīdzinoši zemu skābumu, augstu spirta saturu un aromātu, kas, palielinoties vīna vecumam, uzlabojas, it īpaši sarkanvīnu gadījumā. Lielais saules gaismas daudzums, ko bauda šis reģions, sekmē košāku (it īpaši sarkanās) krāsas toņu attīstību, kas šiem vīniem ir tik raksturīgi.
Vietējo augšņu granulometrisko sastāvu veido lielākoties putekļi un smilšmāls, kas piešķir miesīgumu un strukturējumu gan balto, gan sarkano šķirņu vīnogām un ļauj radīt sarkanvīnus ar vēl izteiktāku krāsu.
Plašais vīnogu šķirņu klāsts Katalonijā ir vēl viens pierādījums uz pasauli vērstai atvērtībai, kāda vienmēr bijusi raksturīga kataloņiem. Tas arī atspoguļo ilgo vīndarības vēsturi reģionā. Saskaņā ar Pere Gil rakstītajām liecībām, kas datējamas ar 1600. gadu: “Vīni tiek gatavoti visā Katalonijā, gan piejūras, gan iekšzemes apvidos (..). Katalonijas vīni parasti ir stipri un ļoti labi. Tur ražo visu veidu vīnus (..)”. Savukārt autors Jaume Ciurana (1980) ir sniedzis šādu aprakstu par kataloņu raksturiezīmi, kas piešķir vienotu pamatu visiem Katalonijas vīniem: “pašaizliedzība, vēlme veikt uzlabojumus un sasniegumu gars mīt cilvēkos, kas tos ir gatavojuši.”
8.2. Pusdzirkstošais vīns
Kaļķainās augsnes dod tādus vīnus, kas ir dinamiski, aromātiski un ļoti rafinēti.
Agrāka ražas novākšanas uzsākšana ļauj iegūt zemāku spirta koncentrāciju un lielāku skābenumu. Šis faktors apvienojumā ar dabiskā ceļā radušos oglekļa dioksīdu dara vīnus atsvaidzinošus, kas ir raksturīga to iezīme.
Kataloņu sabiedrībai ir vēsturiska un kultūras saikne ar vīniem, kuros ir dabiskas izcelsmes oglekļa dioksīds, par ko liecina Katalonijas galvenā dzirkstošā vīna ražošanas nozare, kuras darbība aizsākusies jau XIX gadsimta pirmajā pusē.
8.3. Desertvīns
Izteiktā Vidusjūras ietekme un attiecīgajai vīna kategorijai jau aprakstītais augšņu granulometriskais sastāvs līdzīgā kārtā nosaka arī ar ACVN “Cataluña”/“Catalunya” apzīmēto desertvīnu īpašības, piešķirot tiem lielu krāsas un aromāta intensitāti, miesīgumu un vidēji līdz vāji izteiktu skābenumu.
Šāds desertvīns bieži tiek celts daudzu kataloņu galdā kā izmeklēts diģestīvs [gremošanu veicinošs dzēriens], un šāda veida vīns, ko kataloņi desertā pasniedz kopā ar dažādiem riekstiem (mandelēm, lazdu riekstiem, priežu riekstiem) un žāvētiem augļiem (rozīnēm, vīģēm, aprikozēm), ir pazīstams kā “postres de músic” (“mūziķa deserts”).
9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību aktos.
Papildu nosacījuma veids:
papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.
Nosacījuma apraksts:
apzīmējumu “xispejant” pēc izvēles var iekļaut tādu baltvīnu, sārtvīnu un sarkanvīnu marķējumā, kuriem ir pazemināts spirta saturs, ko nodrošina apzināta spirta rūgšanas procesa pārtraukšana.
Produkta marķējumā var iekļaut norādi “CATALUNYA VINYERÓ”, lai izceltu vīnkopju ražotāju statusu. Šīs norādes izmantošanu var pieprasīt vīnkopji ražotāji, kas visus savus vīnus gatavo tikai no tām vīnogām, kuras tie izaudzējuši savos vīndārzos.
Tādu vīnu marķējumā, kas pudelēs iepildīti vīna darītavās, kuras, sniedzot pārbaudītu aprēķinu, kas veikts saskaņā ar ISO standartu 14.064-1:2019, pierāda, ka ir samazinājušas savu oglekļa pēdu, var iekļaut logotipu ar vārdiem “BARCELONA SUSTAINABLE CATALUNYA”.
Saite uz produkta specifikāciju
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/3814/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)