European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2024/3814

14.6.2024

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(C/2024/3814)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1)17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Cataluña / Catalunya”

PDO-ES-A1549-AM07

Paziņojuma datums: 2024. gada 25. marts

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Baltogu šķirņu maksimālās ražas vērtības (12 000 kilogramu no hektāra) piemērošana sarkanogu šķirnei “trepat”

Apraksts

Šķirnes “Trepat” maksimālā pieļaujamā raža ir palielināta no 10 000 kg/ha līdz 12 000 kg/ha.

Grozīts produkta specifikācijas 5. punkts un vienotā dokumenta 5.2. punkts.

Tas ir standarta grozījums, jo tas neietilpst nevienā no kategorijām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (Vienotas TKO regulas) 105. panta 2. punktā.

Pamatojums

Ar cilmes vietas nosaukumu “Conca de Barberà” un arī cilmes vietas nosaukumu “Cava” apzīmētā produkta specifikācijā tagad ir noteikts, ka sarkanogu šķirnes “Trepat” vīnogu maksimālā raža ir 12 000 kilogramu no hektāra.

“Trepat” ir ļoti augstražīga šķirne, ko galvenokārt izmanto, lai ražotu vieglus sārtvīnus vai sarkanvīnus, kuriem parasti ir zema vai vidēja krāsas intensitāte un mērena spirta koncentrācija. Tāpēc nav jēgas saglabāt pašreizējo ražu — 10 000 kilogramu no hektāra —, kas tika noteikta, lai nodrošinātu tumšākas krāsas, spēcīgāku un strukturētāku sarkanvīnu ieguvi.

2.   Šķirnes “Mandó”/“Garró” iekļaušana atļauto vīnogu šķirņu sarakstā

Apraksts

Pievienota šķirne “Mandó” un tās sinonīms “Garró”.

Grozīts produkta specifikācijas 6. punkts un vienotā dokumenta 7. punkts.

Tas ir standarta grozījums, jo tas neietilpst nevienā no kategorijām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (Vienotas TKO regulas) 105. panta 2. punktā.

Pamatojums

Sarkanogu šķirne “Mandó”, kas zināma arī ar tās sinonīmu “Garró”, vairākās vietās Katalonijā bija sastopama jau 19. gadsimtā. Vīnkopji un vīna darītavas tagad atgūst Katalonijas vīnkopības mantojumu. Šī vīnogu šķirne palīdzēs mūsu vīnus labāk atšķirt tirgū, kas kļūst arvien globālāks. Turklāt šīs šķirnes vīnogas nogatavojas vēlīni, un tas ir ļoti svarīgi, lai labāk pielāgotos klimata pārmaiņām, ar kurām jau saskaramies.

3.   Atsevišķa sertifikācijas zīme “BARCELONA SUSTAINABLE CATALUNYA”

Apraksts

Tādu vīnu marķējumā, kas pudelēs iepildīti vīna darītavās, kuras, sniedzot pārbaudītu aprēķinu, kas veikts saskaņā ar ISO standartu 14.064-1:2019, pierāda, ka ir samazinājušas savu oglekļa pēdu, var iekļaut logotipu “BARCELONA SUSTAINABLE CATALUNYA”.

Grozīts specifikācijas 8.3. punkts (“Produktu noformējums un marķējums”) un vienotā dokumenta 9. punkts.

Tas ir standarta grozījums, jo tas neietilpst nevienā no kategorijām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (Vienotas TKO regulas) 105. panta 2. punktā.

Pamatojums

Ņemot vērā klimata krīzi, cilmes vietas nosaukuma “CATALUNYA” regulatīvā padome ir pieņēmusi lēmumu ieviest sistēmu tādu vīna darītavu (un vīnu) nošķiršanai, kuras cenšas samazināt savu oglekļa pēdu.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Cataluña / Catalunya”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

3.

Desertvīns

8.

Pusdzirkstošais vīns

4.   Vīna(-u) apraksts

1.   Baltvīns

ĪSS APRAKSTS

Šie vīni ir moderni un inovatīvi. To krāsa ir no bāldzeltenas ar zaļganām niansēm līdz izteikti zeltainiem toņiem. Vīnu aromātiskums ir vidēji līdz stipri izteikts, un tie ir vairāk vai mazāk strukturēti atkarībā no vīnogu ražas. Tiem raksturīgs mērens skābums un labi piemērots spirta saturs, un tie vilina patērētāju tos nobaudīt vēl un vēl. Jaunākajos vīnos dominē ziediem un/vai augļiem piemītošas nianses, bet izturēšana koka mucās piedod nogatavinātajiem vīniem trešējas aromāta nianses, kādas raksturīgas vaniļai un pat grauzdējumiem. Jaunie vīni ir viegli un svaigi, bet vairāk nogatavināti vīni ir daudz krēmīgāki, un tajos jūtamas nianses, kas atgādina to mucu koksni, kurās tie raudzēti.

*

Maksimālais sēra dioksīda saturs: 200 mg/l, ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, un 250 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks.

*

Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): —

—

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 10

—

Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

2.   Sārtvīns

ĪSS APRAKSTS

Šie vīni ir moderni un inovatīvi. To krāsa var būt no koši sarkanas ar zaigojošu violetu nokrāsu līdz sīpolmizas krāsai ar vidēji oranžiem toņiem. Vīnu aromātiskums ir vidēji līdz stipri izteikts, un tie ir vairāk vai mazāk strukturēti atkarībā no vīnogu ražas. Tiem raksturīgs mērens skābums un labi piemērots spirta saturs, un tie vilina patērētāju tos nobaudīt vēl un vēl. Šie vīni ir viegli, svaigi un līdzsvaroti.

*

Maksimālais sēra dioksīda saturs: 200 mg/l, ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, un 250 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks.

*

Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): —

—

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 10,5

—

Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

3.   Sarkanvīns

ĪSS APRAKSTS

Atkarībā no izturēšanas to krāsa ir no intensīvas ķirškrāsas līdz viegli izteiktam rubīnkrāsas tonim ar okera piekrāsu. Vīnu aromātiskums ir vidēji līdz stipri izteikts — tādā mērā, kādā to struktūra ir atkarīga no vīnogu ražas. Tiem raksturīgs mērens skābums un labi piemērots spirta saturs, un tie vilina patērētāju tos nobaudīt vēl un vēl. Jaunajiem vīniem ir viegla un pilnīga garša, un to raudzēšana un/vai izturēšana koka mucās ir iemesls tam, ka tie kļūst par labi noapaļotiem vīniem ar ilgi paliekošu pēcgaršu, turklāt tie ir maigi, taču strukturēti vīni.

*

Gaistošais skābums var pārsniegt 1 m.ekv./l par katru grādos izteiktu spirta procentu, kas pārsniedz 11 tilp. %, un izturēšanas gadu, sasniedzot līdz pat 20 m.ekv./l.

*

Maksimālais sēra dioksīda saturs: 150 mg/l, ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, un 200 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks.

*

Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): —

—

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 11,5

—

Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

4.   Pusdzirkstošais vīns

ĪSS APRAKSTS

Īpašībām jābūt tādām pašām, kādas aprakstītas iepriekšējās teksta daļās par attiecīgās krāsas vīnu, bet šajos vīnos ir arī burbuļi. Vīni ir līdzsvaroti un svaigi, un, tos baudot, sajūtama viegla kņudināšana, ko rada oglekļa dioksīda izdalīšanās.

*

Maksimālais sēra dioksīda saturs: ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, baltvīniem un sārtvīniem 200 mg/l, sarkanvīniem 150 mg/l; ja cukuru saturs ir augstāks par 5 g/l, baltvīniem un sārtvīniem 250 mg/l, sarkanvīniem 200 mg/l.

*

Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): —

—

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 7

—

Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

5.   Desertvīns

ĪSS APRAKSTS

Desertvīnu krāsa ir diapazonā no neskaidriem, košiem toņiem līdz skaidrākiem toņiem, kādi aprakstīti attiecībā uz baltvīniem un sarkanvīniem, un atkarībā no nogatavinātības pakāpes tie var iegūt pat dzintarkrāsas notoņus. Vīniem piemīt liegs siltenums, turklāt koka mucās neizturētie vīni izceļas ar vairāk izteiktām augļaina aromāta niansēm, bet vairāk nogatavinātiem vīniem ir raksturīgs aldehīdu un riekstu aromāts. Tie ir silti, krēmīgi un noturīgi.

*

Gaistošais skābums var pārsniegt 1 m.ekv./l par katru grādos izteiktu spirta procentu, kas pārsniedz 11 tilp. %, un izturēšanas gadu, sasniedzot līdz pat 20 m.ekv./l.

*

Maksimālais sēra dioksīda saturs: 150 mg/l, ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, un 200 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks.

*

Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): —

—

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 15

—

Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

6.   Baltvīni, sārtvīni un sarkanvīni ar pazeminātu spirta saturu (xispejant)

ĪSS APRAKSTS

Sk. baltvīnu, sārtvīnu un sarkanvīnu iepriekšējo aprakstu.

*

Maksimālais sēra dioksīda saturs: ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l, baltvīniem un sārtvīniem 200 mg/l, sarkanvīniem 150 mg/l; ja cukuru saturs ir 5 g/l vai augstāks, baltvīniem un sārtvīniem 250 mg/l, sarkanvīniem 200 mg/l.

*

Ja robežvērtības nav norādītas, piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): —

—

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): 4,5

—

Minimālais kopējais skābums: 3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 13,33

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.

Ierobežojums attiecībā uz vīndarību

Vīnogu novākšanā jāievēro vislielākā rūpība. Vīnus, uz kuriem attiecas šis ACVN, drīkst gatavot tikai no slimību neskartām vīnogām, kas ir pietiekami gatavas, lai no tām iegūtu vīnus, kuru minimālā dabiskā spirta koncentrācija ir 9,5 tilp. % vai augstāka CII zonā un 10 tilp. % vai augstāka CIII zonā, kā paredzēts ES tiesību aktos.

Lai nodrošinātu, ka no katriem 100 kg novāktu vīnogu tiek iegūts ne vairāk kā 74 litru vīna, misas vai vīna ekstrakcijā un tā atdalīšanā no vīnogu miziņām tiek izmantots piemērots spiediens.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.

Baltogu šķirnes

12 000 kg vīnogu no hektāra

88,8 hl no hektāra

2.

Sarkanogu šķirnes

10 000 kg vīnogu no hektāra

74 hl no hektāra

3.

Šķirnes “Xarello rosado”, “Trepat” un “Garnatxa roja” vai “Garnatxa gris”

12 000 kg vīnogu no hektāra

88,8 hl no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

 

Abrera

 

Agramunt: bijušais pievienotais Montclar rajons

 

Aguilar de Segarra

 

Agullana

 

Aiguamśrcia

 

Albagés, l’

 

Albi, l’

 

Albiol, l’

 

Albons

 

Aleixar, l’

 

Alfarràs

 

Alcarràs: 6. kadastrālā rajona 9022., 9017. un 9005. zemesgabals un 15. kadastrālā rajona 3., 57., 9001., 9003., 9004., 9007. un 9027. zemesgabals

 

Albinyana

 

Alcover

 

Alella

 

Alforja

 

Algerri

 

Alió

 

Almacelles: 5. kadastrālā rajona 25., 180., 193. un 196. zemesgabals

 

Almenar

 

Almoster

 

Alós de Balaguer

 

Alpicat

 

Altafulla

 

Ametlla de Mar, l’

 

Almetlla de Segarra, l’

 

Arbeca

 

Arboç, l’

 

Arenys de Mar

 

Arenys de Munt

 

Argentera, l’

 

Argentona

 

Arnes

 

Artés

 

Artesa de Segre

 

Ascó

 

Avinyó

 

Avinyonet de Penedès

 

Avinyonet de Puigventós

 

Badalona

 

Balaguer

 

Balsareny

 

Banyeres del Penedès

 

Barberà de la Conca

 

Barcelona: 1. kadastrālā rajona 1. zemesgabals

 

Baronia de Rialb

 

Batea

 

Begues

 

Begur

 

Belianes

 

Bellaguarda

 

Bellcaire d’Empordà

 

Bellmunt del Priorat

 

Bellprat

 

Bellvei

 

Benissanet

 

Bigues i Riells

 

Bisbal d’Empordà, la

 

Bisbal del Penedès, la

 

Bisbal de Falset, la

 

Biure

 

Blancafort

 

Boadella i les Escaules

 

Bonastre

 

Borges Blanques: 9. kadastrālā rajona., 30. un 96. zemesgabals, 21. kadastrālā rajona 114., 165. un 167. zemesgabals un 22. kadastrālā rajona 118., 119. un 120. zemesgabals

 

Borges del Camp, les

 

Bot

 

Botarell

 

Bovera

 

Bràfim

 

Bruc, el

 

Cabacés

 

Cabanes

 

Cabanyes, les

 

Cabassers

 

Cabra del Camp

 

Cabrera d’Igualada

 

Cabrera de Mar

 

Cabrils

 

Cadaqués

 

Calafell

 

Calders

 

Caldes de Montbui: 1. kadastrālā rajona 57. zemesgabals un 2. kadastrālā rajona 12. zemesgabals

 

Calella

 

Callús

 

Calonge

 

Cambrils

 

Canonja, la

 

Canovelles

 

Cantallops

 

Canyelles

 

Capafons

 

Capellades

 

Capçanes

 

Capmany

 

Cardedeu

 

Cardona

 

Carme

 

Caseres

 

Castell-Platja d’Aro

 

Castell de Mur: pievienotie Cellers un Guardia de Tremp rajoni

 

Castellbisbal

 

Castellet i la Gornal

 

Castellfollit del Boix

 

Castellgalí

 

Castellnou de Bages

 

Castelló de Farfanya

 

Castellolí

 

Castellvell del Camp

 

Castellví de la Marca

 

Castellví de Rosanes

 

Catllar, el

 

Cervelló

 

Cervià de les Garrigues

 

Cistella

 

Ciutadilla

 

Colera

 

Collbató

 

Colldejou

 

Conca de Dalt

 

Conesa

 

Constantí

 

Copons

 

Corbera de Llobregat

 

Corçà

 

Corbera d’Ebre

 

Cornudella de Montsant

 

Creixell

 

Cruïlles; Monells i Sant Sadurní de l’Heura

 

Cubells: 7. kadastrālā rajona 90. zemesgabals

 

Cubelles

 

Cunit

 

Darnius

 

Duesaigües

 

Esparraguera

 

Espluga Calba, l’

 

Espluga de Francolí, l’

 

Espolla

 

Falset

 

Fatarella, la

 

Febró, la

 

Figuera, la

 

Figueres

 

Figuerola del Camp

 

Flix

 

Floresta, la

 

Fogars de Montclús

 

Fonollosa

 

Font-rubí

 

Foradada

 

Forallac

 

Forés

 

Franqueses del Vallès

 

Fulleda

 

Gaià

 

Gandesa

 

Garcia

 

Garidells, els

 

Garriguella

 

Gavet de la Conca un tai pievienotie Sant Cristofol de la Vall, Sant Martí de Barcedana un Sant Miquel de la Vall rajoni

 

Gelida

 

Gimenells i el Pla de la Font

 

Ginestar

 

Granada, la

 

Granollers

 

Granyanella

 

Granyena de Segarra

 

Gratallops

 

Guiamets, els

 

Guimerà

 

Horta de Sant Joan

 

Hostalets de Pierola, els

 

Igualada

 

Isona i Conca Dellà un tai pievienotie Conques, Figuerola d’Orcau, Orcau-Basturs un Sant Romà d’Abella rajoni

 

Ivars d’Urgell

 

Ivars de Noguera

 

Jonquera, la

 

Jorba

 

Juncosa

 

Juneda: 5. kadastrālā rajona 487. zemesgabals, 12. kadastrālā rajona 14., 15., 16., 33., 34. un 37. zemesgabals un 13. kadastrālā rajona 3., 4. un 5. zemesgabals

 

Llacuna, la

 

Llançà

 

Llardecans

 

Lleida: pievienotie Raimat un Sucs rajoni

 

Llers

 

Lliçà d’Amunt

 

Llimiana

 

Lloar, el

 

Llorenê del Penedès

 

Lloret de Mar

 

Maials

 

Maldà

 

Manresa

 

Marçá

 

Margalef

 

Marsà

 

Martorell

 

Martorelles

 

Masarac

 

Masllorenç

 

Masnou, el

 

Masó, la

 

Maspujols

 

Masquefa

 

Masroig, el

 

Massoteres

 

Mataró

 

Mediona

 

Menàrguens

 

Milà, el

 

Miravet

 

Molar, el

 

Mollet de Peralada

 

Montgat

 

Monistrol de Calders

 

Montblanc

 

Montbrió del Camp

 

Montferri

 

Montmell, el

 

Montoliu de Segarra

 

Montornès de Segarra

 

Montornès del Vallès

 

Mont-ral

 

Mont-ras

 

Mont-roig del Camp

 

Móra d’Ebre

 

Móra la Nova

 

Morell

 

Morera de Montsant, la un tai pievienotais Scala-dei rajons

 

Mura

 

Nalec

 

Navarcles

 

Navàs

 

Nou de Gaią, La

 

Nulles

 

Òdena

 

Olèrdola

 

Olesa de Bonesvalls

 

Olivella

 

Omells de na Gaia, els

 

Omellons, els

 

Orpí

 

Òrrius

 

Os de Balaguer

 

Pacs del Penedès

 

Palafrugell

 

Palamós

 

Palau-sator

 

Palau-saverdera

 

Pallaresos, els

 

Palma d’Ebre, la

 

Pals

 

Pau

 

Pedret i Marzà

 

Penelles

 

Perafort

 

Peralada

 

Perelló, el

 

Piera

 

Pinell de Brai, el

 

Pira

 

Pla de la Font, el

 

Pla de Santa Maria, el

 

Pla del Penedès, el

 

Pla del Penedès

 

Pobla de Cérvoles, la

 

Pobla de Claramunt, la

 

Pobla de Mafumet, la

 

Pobla de Massaluca, la

 

Pobla de Montornès, la

 

Pobla de Segur

 

Poboleda

 

Pont d’Armentera, el

 

Pont de Molins

 

Pont de Vilomara i Rocafort, el

 

Pontons

 

Porrera

 

Port de la Selva, el

 

Portbou

 

Pradell de la Teixeta, el

 

Prades

 

Prat del Compte

 

Preixana

 

Preixens

 

Premià de Dalt

 

Premià de Mar

 

Puigdàlber

 

Puigpelat

 

Querol

 

Rabós

 

Rajadell

 

Rasquera

 

Regencós

 

Renau

 

Reus

 

Riba-roja d’Ebre

 

Riera de Gaià, la

 

Riudecanyes

 

Riudecols

 

Riudoms

 

Riumors

 

Roca del Vallès, la

 

Roda de Barà

 

Rodonyą

 

Rocafort de Queralt

 

Roses

 

Rourell, el

 

Sabadell: “Can Gambús”, 2 hektāru liels īpašums ar kadastrālo atsauces numuru 28003001 DG2020A

 

Salàs de Pallars

 

Sallent

 

Salomó

 

Sant Cebrià de Vallalta

 

Sant Climent Sescebes

 

Sant Cugat de Sesgarrigues

 

Sant Esteve Sesrovires

 

Sant Feliu de Buixalleu

 

Sant Feliu de Codines

 

Sant Feliu de Guíxols

 

Sant Fost de Campsentelles

 

Sant Fruitós de Bages

 

Sant Iscle de Vallalta

 

Sant Jaume dels Domenys

 

Sant Joan de Vilatorrada

 

Sant Jordi Desvalls

 

Sant Llorenç Savall

 

Sant Llorens d’Hortons

 

Sant Martí de Riucorb

 

Sant Martí de Tous

 

Sant Martí Sarroca

 

Sant Martí Vell

 

Sant Mateu de Bages

 

Sant Pere de Ribes

 

Sant Pere de Riudebitlles

 

Sant Pol de Mar

 

Sant Quintí de Mediona

 

Sant Sadurní d’Anoia

 

Sant Salvador de Guardiola

 

Santa Cristina d’Aro

 

Santa Margarida i els Monjos

 

Santa Maria de Miralles

 

Santa Maria d’Oló

 

Santa Oliva

 

Santa Fe del Penedès

 

Santa Maria de Martorelles

 

Santa Margarida de Montbui

 

Santpedor

 

Sarral

 

Secuita, la

 

Selva del Camp, la

 

Selva de Mar, la

 

Senan

 

Sentmenat

 

Sitges

 

Siurana d’Empordà

 

Solivella

 

Sort

 

Subirats

 

Súria

 

Talamanca

 

Talarn

 

Tallada d’Empordà

 

Taragona

 

Tàrrega

 

Tarrés

 

Teià

 

Terrades

 

Tiana

 

Tivissa

 

Tordera

 

Torrebesses: 6. kadastrālā rajona 247. un 283. zemesgabals

 

Torre de Claramunt, la

 

Torre de Fontaubella, la

 

Torre de l’Espanyol, la

 

Torredembarra

 

Torrefarrera

 

Torrelavit

 

Torrelles de Foix

 

Torrent

 

Torroella de Montgrí

 

Torroja del Priorat

 

Tortellà

 

Tremp (bijusī pašvaldības teritorija) un tai pievienotie Gurb, Palau de Noguera, Puigcercós, Suterranya un Vilamitjana rajoni

 

Ullà

 

Ulldemolins

 

Vallbona de les Monges

 

Vallbona d’Anoia

 

Vallclara

 

Vallfogona de Riucorb

 

Vallgorguina

 

Vallirana

 

Vall-llobrega

 

Vallromanes

 

Valls

 

Vandellós i l’Hospitalet de l’Infant

 

Vallmoll

 

Vendrell, el

 

Ventalló

 

Verdú

 

Vespella

 

Vilademuls

 

Vila-rodona

 

Vilafant

 

Vilafranca del Penedès

 

Vilagrassa: 4. kadastrālā rajona 92. zemesgabals

 

Vilajuïga

 

Vilalba dels Arcs

 

Vilallonga del Camp

 

Vilamalla

 

Vilamaniscle

 

Vilanant

 

Vilanova del Camí

 

Vilanova d’Escornalbou

 

Vilanova de Prades

 

Vilanova i la Geltrú

 

Vilanova del Vallès

 

Vila-seca

 

Vilassar de Dalt

 

Vilassar de Mar

 

Vilabella

 

Vilaverd

 

Vilella Alta, la

 

Vilella Baixa, la

 

Vilosell, el

 

Vilobí del Penedès

 

Vilopriu

 

Vimbodí

 

Vinaixa

 

Vinebre

 

Vinyols i els Arcs

7.   Vīna vīnogu šķirnes

 

“AGUDELO” — “CHENIN BLANC”

 

“ALARIJE” — “SUBIRAT PARENT”

 

“ALBARIÑO”

 

“CABERNET FRANC”

 

“CABERNET SAUVIGNON”

 

“CHARDONNAY”

 

“GARNACHA BLANCA” — “LLADONER BLANCO”

 

“GARNACHA PELUDA”

 

“GARNACHA ROJA” — “GARNACHA GRIS”

 

“GARNACHA TINTA” — “LLADONER”

 

“GARNACHA TINTORERA”

 

“GARRO” — “MANDO”

 

“GEWÜRZTRAMINER”

 

“MACABEO” — “VIURA”

 

“MALVASIA AROMÁTICA” — “MALVASÍA DE SITGES”

 

“MARSELÁN”

 

“MAZUELA” — “CARIÑENA”

 

“MAZUELA” — “SAMSÓ”

 

“MERLOT”

 

“MERSEGUERA” — “SUMOLL BLANCO”

 

“MONASTRELL”

 

“MOSCATEL DE ALEJANDRÍA”

 

“MOSCATEL DE GRANO MENUDO”

 

“PARELLADA” — “MONTONEC”

 

“PARELLADA” — “MONTONEGA”

 

“PEDRO XIMÉNEZ”

 

“PETIT VERDOT”

 

“PICAPOLL BLANCO”

 

“PICAPOLL NEGRO”

 

“PINOT NOIR”

 

“RIESLING”

 

“SAUVIGNON BLANC”

 

“SUMOLL TINTO”

 

“SYRAH”

 

“TEMPRANILLO” — “ULL DE LLEBRE”

 

“TREPAT”

 

“VINYATER”

 

“VIOGNIER”

 

“XARELLO” — “CARTOIXA”

 

“XARELLO” — “PANSA BLANCA”

 

“XARELLO” — “PANSAL”

 

“XARELLO ROSADO”

8.   Saiknes apraksts

8.1.   Vīns

Izteiktā Vidusjūras ietekme rada maigus, blīvus vīnus ar salīdzinoši zemu skābumu, augstu spirta saturu un aromātu, kas, palielinoties vīna vecumam, uzlabojas, it īpaši sarkanvīnu gadījumā. Lielais saules gaismas daudzums, ko bauda šis reģions, sekmē košāku (it īpaši sarkanās) krāsas toņu attīstību, kas šiem vīniem ir tik raksturīgi.

Vietējo augšņu granulometrisko sastāvu veido lielākoties putekļi un smilšmāls, kas piešķir miesīgumu un strukturējumu gan balto, gan sarkano šķirņu vīnogām un ļauj radīt sarkanvīnus ar vēl izteiktāku krāsu.

Plašais vīnogu šķirņu klāsts Katalonijā ir vēl viens pierādījums uz pasauli vērstai atvērtībai, kāda vienmēr bijusi raksturīga kataloņiem. Tas arī atspoguļo ilgo vīndarības vēsturi reģionā. Saskaņā ar Pere Gil rakstītajām liecībām, kas datējamas ar 1600. gadu: “Vīni tiek gatavoti visā Katalonijā, gan piejūras, gan iekšzemes apvidos (..). Katalonijas vīni parasti ir stipri un ļoti labi. Tur ražo visu veidu vīnus (..)”. Savukārt autors Jaume Ciurana (1980) ir sniedzis šādu aprakstu par kataloņu raksturiezīmi, kas piešķir vienotu pamatu visiem Katalonijas vīniem: “pašaizliedzība, vēlme veikt uzlabojumus un sasniegumu gars mīt cilvēkos, kas tos ir gatavojuši.”

8.2.   Pusdzirkstošais vīns

Kaļķainās augsnes dod tādus vīnus, kas ir dinamiski, aromātiski un ļoti rafinēti.

Agrāka ražas novākšanas uzsākšana ļauj iegūt zemāku spirta koncentrāciju un lielāku skābenumu. Šis faktors apvienojumā ar dabiskā ceļā radušos oglekļa dioksīdu dara vīnus atsvaidzinošus, kas ir raksturīga to iezīme.

Kataloņu sabiedrībai ir vēsturiska un kultūras saikne ar vīniem, kuros ir dabiskas izcelsmes oglekļa dioksīds, par ko liecina Katalonijas galvenā dzirkstošā vīna ražošanas nozare, kuras darbība aizsākusies jau XIX gadsimta pirmajā pusē.

8.3.   Desertvīns

Izteiktā Vidusjūras ietekme un attiecīgajai vīna kategorijai jau aprakstītais augšņu granulometriskais sastāvs līdzīgā kārtā nosaka arī ar ACVN “Cataluña”/“Catalunya” apzīmēto desertvīnu īpašības, piešķirot tiem lielu krāsas un aromāta intensitāti, miesīgumu un vidēji līdz vāji izteiktu skābenumu.

Šāds desertvīns bieži tiek celts daudzu kataloņu galdā kā izmeklēts diģestīvs [gremošanu veicinošs dzēriens], un šāda veida vīns, ko kataloņi desertā pasniedz kopā ar dažādiem riekstiem (mandelēm, lazdu riekstiem, priežu riekstiem) un žāvētiem augļiem (rozīnēm, vīģēm, aprikozēm), ir pazīstams kā “postres de músic” (“mūziķa deserts”).

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

apzīmējumu “xispejant” pēc izvēles var iekļaut tādu baltvīnu, sārtvīnu un sarkanvīnu marķējumā, kuriem ir pazemināts spirta saturs, ko nodrošina apzināta spirta rūgšanas procesa pārtraukšana.

Produkta marķējumā var iekļaut norādi “CATALUNYA VINYERÓ”, lai izceltu vīnkopju ražotāju statusu. Šīs norādes izmantošanu var pieprasīt vīnkopji ražotāji, kas visus savus vīnus gatavo tikai no tām vīnogām, kuras tie izaudzējuši savos vīndārzos.

Tādu vīnu marķējumā, kas pudelēs iepildīti vīna darītavās, kuras, sniedzot pārbaudītu aprēķinu, kas veikts saskaņā ar ISO standartu 14.064-1:2019, pierāda, ka ir samazinājušas savu oglekļa pēdu, var iekļaut logotipu ar vārdiem “BARCELONA SUSTAINABLE CATALUNYA”.

Saite uz produkta specifikāciju

https://incavi.gencat.cat/.content/005-normativa/plecs-condicions-do-catalanes/Arxius-plecs/PC-DO-Catalunya-modif6-AM07-2023.pdf


(1)   OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/3814/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)