30.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/38


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1241/2005

(2005. gada 29. jūlijs),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tarifu kvotas piemērošanai attiecībā uz konkrētiem dzīviem Rumānijas izcelsmes liellopiem atbilstīgi Padomes Lēmumam 2003/18/EK

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 32. panta 1. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Padomes 2002. gada 19. decembra Lēmumā 2003/18/EK par tāda protokola slēgšanu, ar ko precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunu rezultātus saistībā ar jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām (2), ir paredzētas koncesijas attiecībā uz tarifu kvotu atvēršanu konkrētu dzīvu Rumānijas izcelsmes liellopu importam.

(2)

Padomes un Komisijas 2005. gada 25. aprīļa Lēmumā 2005/431/EK par papildprotokola noslēgšanu Eiropas nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (3), ir paredzētas papildu koncesijas konkrētu dzīvu Rumānijas izcelsmes liellopu importam.

(3)

Jāpieņem sīki izstrādāti vairākgadu noteikumi dzīviem liellopiem paredzētu tarifu kvotu atvēršanai un pārvaldībai no 2005. gada 1. augusta.

(4)

Lai nepieļautu spekulāciju, kvotas daudzumus jāļauj izmantot tiem uzņēmējiem, kuri spēj apliecināt, ka tie ievērojamā apjomā patiesi tirgojas ar trešām valstīm. Ņemot vērā iepriekš minēto un lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību, jāprasa, lai konkrētie uzņēmēji gadā pirms gada kvotai atbilstīgā laikposma būtu importējuši noteiktu minimālo skaitu dzīvnieku, un tam vienlaikus jānodrošina taisnīga koncesiju pieejamība. Ievērojot to, ka pašreizējās koncesijas piemēro vienīgi dzīvnieku importam no Rumānijas, kā arī no šīs valsts veiktā importa apjomu, sūtījumu, kurā ir 50 dzīvnieki, var uzskatīt par parastu kravu. Pieredze liecina, ka jāpērk vismaz viens sūtījums, lai darījumu varētu uzskatīt par īstu un pamatotu.

(5)

Ja šādi kritēriji jāpārbauda, tad pieteikums jāiesniedz dalībvalstī, kurā importētājs ir iekļauts PVN maksātāju reģistrā.

(6)

Turklāt, lai novērstu spekulāciju, kvotas izmantošana jāliedz tiem importētājiem, kuri 1. janvārī pirms gada kvotai atbilstīgā laikposma vairs nenodarbojās ar dzīvu liellopu tirdzniecību. Bez tam ievešanas tiesību nodrošinājums jāiemaksā dalībvalstī, kurā uzņēmējs ir iekļauts valsts PVN reģistrā. Importa licences nedrīkst nodot citiem, un tās jāizdod tikai attiecībā uz daudzumiem, par kuriem attiecīgajiem uzņēmējiem ir piešķirtas ievešanas tiesības.

(7)

Lai panāktu vienlīdzīgāku piekļuvi kvotai, vienlaikus nodrošinot komerciāli atbilstīgu skaitu dzīvnieku vienā pieteikumā, katrā no šiem pieteikumiem jānosaka maksimālais un minimālais dzīvnieku skaits.

(8)

Jānosaka, ka ievešanas tiesības piešķir pēc nogaidīšanas perioda, vajadzības gadījumā piemērojot fiksētu procentuālo samazinājumu.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 29. panta 1. punktu pārvaldība jāveic, izmantojot importa licences. Tādēļ jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jāiesniedz par pieteikumiem un atļaujām, vajadzības gadījumā papildinot dažus noteikumus vai atkāpjoties no dažiem noteikumiem Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulā (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (4) un Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (5).

(10)

Lai uzņēmējiem būtu obligāti jāiesniedz importa licences pieteikums par visām piešķirtajām ievešanas tiesībām, jānosaka, ka attiecībā uz ievešanas tiesību nodrošinājumu šāds pieteikums ir pamatprasība atbilstīgi Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (6).

(11)

Pienācīgas kvotu pārvaldības labad turklāt jānosaka, ka licences īpašnieks ir faktiskais importētājs. Tādēļ šādam importētājam aktīvi jāiesaistās attiecīgo dzīvnieku iepirkšanā, transportēšanā un importēšanā. Tādējādi šādu darbību pierādīšanai arī jābūt pamatprasībai attiecībā uz licences nodrošinājumu.

(12)

Lai nodrošinātu stingru atbilstīgi kvotai importēto dzīvnieku statistikas kontroli, nepiemēro pielaidi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktā.

(13)

Komisijas 1998. gada 2. jūnija Regula (EK) Nr. 1143/1998, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz tarifu kvotām, ko piemēro kalnu šķirņu govīm un telēm, kuru izcelsme ir trešās valstīs, izņemot kaujamus lopus, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1012/98 (7), nu kļuvusi lieka, jo ir pieņemts Lēmums 2005/431/EK un Padomes un Komisijas 2005. gada 18. aprīļa Lēmums 2005/430/EK par papildprotokola noslēgšanu Eiropas nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (8). Minētā regula tādēļ ir jāatceļ.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ik gadu laikposmā no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam Kopienā, nemaksājot nodokli, var importēt 46 000 dzīvus Rumānijas izcelsmes liellopus ar KN kodu 0102 90 05 , 0102 90 21 , 0102 90 29 , 0102 90 41 , 0102 90 49 , 0102 90 51 , 0102 90 59 , 0102 90 61 vai 0102 90 71 .

Tomēr 2005./2006. kvotas gadā šā panta pirmajā daļā minētais kvotas laikposms ilgst no 2005. gada 1. augusta līdz 2006. gada 30. jūnijam.

Šā panta pirmajā daļā minētās kvotas kārtas numurs ir 09.4769.

2. pants

1.   Ievešanas tiesību pieteikumus saistībā ar 1. pantā paredzēto kvotu drīkst iesniegt vienīgi fiziskas vai juridiskas personas. Pieteikuma iesniegšanas laikā iesniedzējam jāpierāda attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ka gadā pirms gada kvotai atbilstīgā laikposma konkrētais iesniedzējs ir importējis vismaz 50 dzīvniekus ar KN kodu 0102 90 .

Pieteikuma iesniedzējam jābūt reģistrētam attiecīgās valsts PVN maksātāju reģistrā.

2.   Apliecinājumu par importu iesniedz kā muitas dokumentu par laišanu brīvā apgrozībā, kuru pienācīgi vīzē muitas iestādes un kurā attiecīgais pieteikuma iesniedzējs ir norādīts kā saņēmējs.

Dalībvalstis var pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētā dokumenta kopiju, ko pienācīgi apstiprinājusi kompetentā iestāde. Ja pieņem šādas kopijas, to norāda dalībvalsts paziņojumā, kas minēts 3. panta 5. punktā un ko sagatavo par katru attiecīgo pieteikuma iesniedzēju.

3.   Uzņēmēji, kuri 1. janvārī pirms gada kvotai atbilstīgā laikposma ir pārtraukuši tirdzniecību ar trešām valstīm liellopu un teļa gaļas nozarē, nevar pretendēt uz kvotas piešķīrumu.

4.   Uzņēmums, kas izveidots, apvienojoties uzņēmumiem, kuriem katram ir bāzes ievedums, kas atbilst 1. punktā minētajam minimālajam daudzumam, par pieteikuma pamatu var izmantot minētos bāzes ievedumus.

3. pants

1.   Ievešanas tiesību pieteikumus var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts kā PVN maksātājs.

2.   Ievešanas tiesību pieteikumam jāattiecas vismaz uz 50 dzīvniekiem, un tas nedrīkst attiekties uz vairāk nekā 5 % no pieejamā daudzuma.

Ja pieteikumā pārsniegts pirmajā daļā minētais daudzums, pārsniegumu uzskata par pieteikumā neiekļautu.

3.   Ievešanas tiesību pieteikumus iesniedz gadā pirms gada kvotai atbilstīgā laikposma līdz 15. jūnijam plkst. 13.00 pēc Briseles laika.

Tomēr kvotas laikposmam no 2005. gada 1. augusta līdz 2006. gada 30. jūnijam ievešanas tiesību pieteikumus iesniedz līdz plkst. 13.00 pēc Briseles laika desmitajā darbdienā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Katrs pieteikuma iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu pieteikumu saistībā ar 1. pantā minēto kvotu. Ja viens un tas pats pieteikuma iesniedzējs iesniedz vairāk nekā vienu pieteikumu, noraida visus šā iesniedzēja pieteikumus.

5.   Pārbaudījušas iesniegtos dokumentus, dalībvalstis vēlākais līdz desmitajai darbdienai pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa nosūta Komisijai sarakstu, kurā norāda pieteikumu iesniedzējus, to adreses, kā arī pieteiktos daudzumus.

Visus paziņojumus, ieskaitot nulles paziņojumus, nosūta pa faksu vai pa e-pastu, izmantojot veidlapas paraugu šīs regulas I pielikumā vai izmantojot citu veidlapu, ko dalībvalstis ir darījušas zināmu Komisijai.

4. pants

1.   Pēc 3. panta 5. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisija iespējami īsā laikā pieņem lēmumu par to, kādā mērā pieteikumus var apmierināt.

2.   Ja daudzumi, uz kuriem attiecas 3. pantā minētie pieteikumi, pārsniedz pieejamos daudzumus, Komisija nosaka vienotu samazinājuma koeficientu, kas piemērojams pieteikumā norādītajiem daudzumiem.

Ja, piemērojot pirmajā daļā paredzēto samazinājuma koeficientu, iegūst skaitli, kas ir mazāks par 50 dzīvniekiem uz vienu pieteikumu, attiecīgā dalībvalsts pieejamo daudzumu piešķir, izlozējot ievešanas tiesības, kur viens piešķīrums attiecas uz 50 dzīvniekiem. Ja atlikušo dzīvnieku skaits ir mazāks par 50, šis daudzums atbilst vienam ievešanas tiesību piešķīrumam.

5. pants

1.   Ievešanas tiesību nodrošinājums ir EUR 3 par dzīvnieku. To iemaksā kompetentajai iestādei, vienlaikus iesniedzot ievešanas tiesību pieteikumu.

2.   Importa licences pieteikumu iesniedz par piešķirto daudzumu. Minētais pienākums ir pamatprasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta nozīmē.

3.   Ja 4. panta 2. punktā minētā samazinājuma koeficienta piemērošanas rezultātā ievešanas tiesības piešķir mazākā apmērā, nekā minēts pieteikumā, tūlīt atmaksā proporcionālu iemaksātā nodrošinājuma daļu.

6. pants

1.   Importējot piešķirtos daudzumus, uzrāda vienu vai vairākas importa licences.

2.   Licences pieteikumu var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir pieprasījis ar šo kvotu saistītās ievešanas tiesības un saņēmis tās.

Importa licences izdošana nozīmē atbilstīgu iegūto ievešanas tiesību samazinājumu.

3.   Importa licences izdod, pamatojoties uz pieteikumu, ko savā vārdā iesniedzis uzņēmējs, kuram ir piešķirtas ievešanas tiesības.

4.   Licences pieteikumā un licencē norāda šādas ziņas:

a)

8. ailē – izcelsmes valsts;

b)

16. ailē – vienu vai vairākus no šādiem KN kodiem:

 

0102 90 05 , 0102 90 21 , 0102 90 29 , 0102 90 41 , 0102 90 49 , 0102 90 51 , 0102 90 59 , 0102 90 61 vai 0102 90 71 ;

c)

20. ailē – attiecīgās kvotas kārtas numurs un vismaz viens no II pielikumā minētajiem ierakstiem.

Licence uzliek pienākumu importēt no 8. ailē norādītās valsts.

7. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punkta, importa licenci, kas izdota saskaņā ar šo regulu, nevar nodod citiem, un tiesības uz tarifa kvotas izmantošanu šī licence dod tikai tad, ja tajā norādītais licences īpašnieka vārds un uzvārds vai nosaukums, kā arī adrese ir tā pati, kas licencei pievienotajā muitas deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā minēta attiecībā uz kravas saņēmēju.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1445/95 3. panta, importa licences ir derīgas 150 dienas no to faktiskās izdošanas dienas šīs regulas 6. panta 3. punkta nozīmē. Importa licences nav derīgas pēc 30. jūnija gada kvotai atbilstīgajā laikposmā.

3.   Importa licenci piešķir tad, ja ir iemaksāts nodrošinājums, kura apmērs ir EUR 20 par dzīvnieku un kuru veido:

a)

šīs regulas 5. panta 1. punktā minētais nodrošinājums, kura apmērs ir EUR 3, un

b)

summa, kuras apmērs ir EUR 17 un kuru pieteikuma iesniedzējs iemaksā pieteikuma iesniegšanas laikā.

4.   Izdotās licences ir derīgas visā Kopienā.

5.   Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktu nepiemēro. Tādēļ licences 19. ailē ieraksta skaitli “0” (nulle).

6.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III sadaļas 4. iedaļas noteikumiem par nodrošinājuma atbrīvošanu, šā panta 3. punktā minēto nodrošinājumu atmaksā tikai tad, ja ir iesniegts pierādījums tam, ka licences īpašnieks komerciāli un arī loģistikas ziņā ir bijis atbildīgs par attiecīgo dzīvnieku iepirkšanu, transportēšanu un muitošanu laišanai brīvā apgrozībā. Minēto pierādījumu veido vismaz:

a)

faktūrrēķina oriģināls vai apliecināta kopija, ko licences īpašniekam izrakstījis pārdevējs vai tā pārstāvis, abi reģistrēti trešā valstī, kas ir eksportētājvalsts, kā arī pierādījums par maksājumu, ko veicis licences īpašnieks, vai neatsaucams dokumentārais kredīts, ko licences īpašnieks atvēris par labu pārdevējam,

b)

pavadzīme vai, attiecīgā gadījumā, autopārvadājuma vai gaisa pārvadājuma dokuments, kas par attiecīgajiem dzīvniekiem izrakstīts uz licences īpašnieka vārda,

c)

dokuments, ar kuru apliecina, ka preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā un kurā kā preču saņēmējs norādīts minētā dokumenta īpašnieks, precizējot vārdu, uzvārdu vai uzņēmuma nosaukumu, kā arī adresi.

8. pants

Uz importētiem dzīvniekiem attiecina 1. pantā minēto atbrīvojumu no nodokļa, ja tiek uzrādīta preču pārvadājumu apliecība EUR.1, ko eksportētājvalsts izdevusi atbilstīgi ar Rumāniju noslēgtā Eiropas nolīguma 4. protokolam, vai rēķindeklarācija, ko eksportētājs noformējis saskaņā ar minēto protokolu.

9. pants

Regulu (EK) Nr. 1445/95 un (EK) Nr. 1291/2000 piemēro atbilstīgi šai regulai.

10. pants

Regulu (EK) Nr. 1143/1998 atceļ.

11. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 29. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)   OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2)   OV L 8, 14.1.2003., 18. lpp.

(3)   OV L 155, 17.6.2005., 26. lpp.

(4)   OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).

(5)   OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1741/2004 (OV L 311, 8.10.2004., 17. lpp.).

(6)   OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 673/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 17. lpp.).

(7)   OV L 159, 3.6.1998., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004.

(8)   OV L 155, 17.6.2005., 1. lpp.


I PIELIKUMS

EK fakss: (32 2) 292 17 34

E-pasts: AGRI-Bovins-Import@cec.eu.int

Image 1

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

Regulas 6. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētie ieraksti

—

spāņu valodā

:

Reglamento (CE) no 1241/2005

—

čehu valodā

:

Nařízení (ES) č. 1241/2005

—

dāņu valodā

:

Forordning (EF) nr. 1241/2005

—

vācu valodā

:

Verordnung (EG) Nr. 1241/2005

—

igauņu valodā

:

Määrus (EÜ) nr 1241/2005

—

grieķu valodā

:

Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 1241/2005

—

angļu valodā

:

Regulation (EC) No 1241/2005

—

franču valodā

:

Règlement (CE) no 1241/2005

—

itāliešu valodā

:

Regolamento (CE) n. 1241/2005

—

latviešu valodā

:

Regula (EK) Nr. 1241/2005

—

lietuviešu valodā

:

Reglamentas (EB) Nr. 1241/2005

—

ungāru valodā

:

1241/2005/EK rendelet

—

holandiešu valodā

:

Verordening (EG) nr. 1241/2005

—

poļu valodā

:

Rozporządzenie (WE) nr 1241/2005

—

portugāļu valodā

:

Regulamento (CE) n.o 1241/2005

—

slovāku valodā

:

Nariadenie (ES) č. 1241/2005

—

slovēņu valodā

:

Uredba (ES) št. 1241/2005

—

somu valodā

:

Asetus (EY) N:o 1241/2005

—

zviedru valodā

:

Förordning (EG) nr 1241/2005