<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-175/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0175</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:617">EU:C:2017:617</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170726">2017. GADA 26. JŪLIJA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C 175/16</P><P>HÄLVÄ U.C.</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (ceturtā palāta)</P><P><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – somu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Direktīva 2003/88/EEK</KEYWORD><KEYWORD>17. pants</KEYWORD><KEYWORD>Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība</KEYWORD><KEYWORD>Darba laika organizēšana</KEYWORD><KEYWORD>Papildu kompensācijas</KEYWORD><KEYWORD>Bērnu aizsardzības apvienība</KEYWORD><KEYWORD><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Bērnu ciemata vecāki<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> pagaidu prombūtne</KEYWORD><KEYWORD>Darba ņēmējas, kas nodarbinātas kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> aizvietotājas</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑175/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Korkein oikeus</HT> (Augstākā tiesa, Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20160324">2016. gada 24. martā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20160329">2016. gada 29. martā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Hannele Hälvä,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Sari Naukkarinen,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pirjo Paajanen,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Satu Piik</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">SOS‑Lapsikylä ry.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (ceturtā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>], Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], kas pilda ceturtās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>], K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K. Jürimäe</HT>] un K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāts M. Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">M. Wathelet</HT>],</P><P>sekretāre S. Stremholma [<HT TYPE="ITALIC">C. Strömholm</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20170302">2017. gada 2. marta</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">H. Hälvä</HT>, <HT TYPE="ITALIC">S. Naukkarinen</HT>, <HT TYPE="ITALIC">P. Paajanen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Piik</HT> vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">P. Ahonen</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">P. Ahonen</HT>, kam palīdz <HT TYPE="ITALIC">T. Lehtinen</HT>, <HT TYPE="ITALIC">asianajaja</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">SOS‑Lapsikylä ry</HT> vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">J. Syrjänen</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">J. Syrjänen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Nevala</HT>, <HT TYPE="ITALIC">asianajajat</HT>,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Somijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">H. Leppo</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Möller</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T. Henze</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">I. Koskinen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. van Beek</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20170406">2017. gada 6. aprīļa</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20031104">2003. gada 4. novembra</DATE> Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 299, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>) 17. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">Hannele Hälvä</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Sari Naukkarinen</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Pirjo Paajanen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Satu Piik</HT> un viņu darba devēju <HT TYPE="ITALIC">SOS‑Lapsikylä ry</HT> par tās atteikumu izmaksāt viņām kompensācijas par virsstundu darbu un par darbu vakaros, naktīs un nedēļas nogalēs laikā no 2006. līdz 2009. gadam.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Savienības tiesības</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/88 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir jebkurš laikposms, kura laikā darba ņēmējs strādā, atrodas darba devēja rīcībā un veic savu darbu vai pilda pienākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un/vai praksi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>atpūtas laiks<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir jebkurš laikposms, kas nav darba laiks;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 7. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka katram darba ņēmējam ir tiesības uz apmaksātu ikgadēju, vismaz četras nedēļas ilgu, atvaļinājumu saskaņā ar nosacījumiem par tiesībām uz šāda atvaļinājuma piešķiršanu, ko nosaka valsts tiesību akti un/vai prakse.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Tās pašas direktīvas 17. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Pienācīgi ievērojot darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības principus, dalībvalstis var atkāpties no 3. līdz 6. panta, kā arī no 8. un 16. panta, kad attiecīgās darbības īpašo iezīmju dēļ darba laika ilgums netiek mērīts un/vai iepriekš noteikts, vai to var noteikt paši darba ņēmēji, jo īpaši šādos gadījumos:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>vadošiem administratīviem darba ņēmējiem vai citām personām, kam ir autonomas lēmumu pieņemšanas pilnvaras;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ģimenē strādājošiem; vai</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>darba ņēmējiem, kas pilda pienākumus reliģiskās ceremonijās baznīcās un reliģiskās kopienās.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Somijas tiesības</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Työaikalaki</HT> (605/1996) (Darba laika likums (605/1996), turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Darba laika likums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) 2. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Šo likumu, izņemot tā 15. panta 3. punktu, nepiemēro:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>darbam, kuru darba ņēmējs veic mājās vai citos apstākļos, kas neļauj uzskatīt, ka darba devējam ir jākontrolē darba laika organizēšana;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamatlietas fakti un prejudiciālais jautājums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SOS</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Lapsikylä ry</HT> ir apvienība, kuras mērķis ir bērnu tiesību aizsardzība un kura tās aprūpē esošajiem bērniem nodrošina ģimenes videi iespējami pietuvinātus dzīves apstākļus septiņos bērnu ciematos, katru no kuriem veido vairākas bērnu mājas. Bērnu ciematu personālu veido direktors, pastāvīgie bērnu ciemata <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>vecāki<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>, pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> aizvietotāji un citi profesionāļi. Bērnu mājas ir aprūpē esošo bērnu mājvieta, un tajās dzīvo no trīs līdz sešiem bērniem, kā arī viens vai vairāki pastāvīgie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>vecāki<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> (vai to aizvietotāji pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> prombūtnes laikā).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SOS</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Lapsikylä</HT> <HT TYPE="ITALIC">ry</HT> nodarbināja prasītājas pamatlietā kā pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> aizvietotājas līdz 2009. gadam, bet dažas no viņām – līdz 2010. gadam. Prasītājas pamatlietā, būdamas nodarbinātas kā pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> aizvietotājas viņu prombūtnes laikā (prombūtnē, kas pamatota ar brīvdienām vai ikgadējo vai slimības atvaļinājumu), dzīvoja kopā ar bērniem un vienas pašas rūpējās par bērnu māju, kā arī par tās nepilngadīgo iedzīvotāju aprūpi un audzināšanu, tostarp nodrošinot apgādi ar pārtiku un pavadot bērnus ārpus ciemata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Viņas cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Etelä-Savon käräjäoikeus</HT> (Dienvidsavo pirmās instances tiesa, Somija), lūdzot konstatēt, ka viņu darbs <HT TYPE="ITALIC">SOS</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Lapsikylä</HT> <HT TYPE="ITALIC">ry</HT> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>darbs<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> Darba laika likuma 1. panta nozīmē, un piespriest šai apvienībai samaksāt viņām kompensācijas par 2006.–2009. gadu saskaņā ar šo likumu un attiecīgās nozares koplīgumu par virsstundu darbu vai darbu, kas veikts vakaros, naktīs un nedēļas nogalēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20120504">2012. gada 4. maija</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Etelä-Savon käräjäoikeus</HT> (Dienvidsavo pirmās instances tiesa) noraidīja prasītāju pamatlietā prasību, uzskatot, ka Darba laika likums uz viņu darbu neattiecas. Pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">Etelä-Savon käräjäoikeus</HT> (Dienvidsavo pirmās instances tiesa) noraidīja prasītāju pamatlietā prasību, viņas šīs tiesas spriedumu pārsūdzēja <HT TYPE="ITALIC">Itä‑Suomen hovioikeus</HT> (Austrumsomijas Apelācijas tiesa), kas ar <DATE ISO="20130704">2013. gada 4. jūlija</DATE> spriedumu apstiprināja šo spriedumu. Prasītājas pamatlietā iesniedza iesniedzējtiesā kasācijas sūdzību par minēto spriedumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Šī tiesa norāda, ka darba devēja pārstāvji nekontrolē pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> aizvietotāju ikdienas darbu un darba devējs nesniedz viņiem norādījumus vai ieteikumus par darba vai atpūtas laiku darba dienās. Bērnu vajadzību robežu ietvaros pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> aizvietotājs pats var noteikt sava darba organizēšanu un tā saturu. Tomēr ir konstatēts, ka katram bērnam ir noteikts aprūpes un audzināšanas plāns, atbilstoši kuram pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> aizvietotājam ir jārūpējas par bērnu un attiecībā uz kuru viņš sagatavo atskaiti. Turklāt pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> aizvietotājs vienojas ar pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> par mājas, kurā dzīvo viņa aprūpē esošais bērns, funkcionēšanu un ar to saistītajiem praktiskajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar prasītāju pamatlietā darba līgumiem gadā bija jānostrādā 190 divdesmit četru stundu ilgi laikposmi, izņemot vienu prasītāju, kurai bija jānostrādā 170 divdesmit četru stundu ilgi laikposmi, no kuriem jāatskaita no 30 līdz 33 ikgadējā atvaļinājuma dienas. Praktiski aizvietošanas laikposmu ilgums bija atšķirīgs – no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa arī uzsver, ka direktors iepriekš sagatavo sarakstus, kuros attiecībā uz katru dienu ir norādīta māja, kurā jāstrādā pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> aizvietotājam. Pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> aizvietotāji ar pastāvīgajiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>vecākiem<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> saskaņo aizvietošanas sākuma laiku. Turklāt dienas plānojums ir jāorganizē tā, lai katram darba ņēmējam vidēji būtu vismaz divas brīvas nedēļas nogales mēnesī. Aizvietošanas laikposmā darba ņēmējam ir tiesības uz vienu brīvu dienu nedēļā. Ir noteikts, ka pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> aizvietotāja darba samaksa ir fiksēta mēnešalga, tomēr, ja viņam ir jāstrādā vairāk nekā 190 divdesmit četru stundu ilgi laikposmi, viņam ir tiesības uz papildu kompensāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai tiek lūgts noteikt, vai attiecībā uz pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> aizvietotājiem ir piemērojams Darba laika likums, kā rezultātā <HT TYPE="ITALIC">SOS</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Lapsikylä</HT> <HT TYPE="ITALIC">ry</HT> būtu jāpiešķir prasītāju pamatlietā lūgtās kompensācijas. Konkrēti, ir jānosaka, vai saskaņā ar šī likuma 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktu no tā piemērošanas jomas ir izslēgta pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> aizvietotāju darbība. Iesniedzējtiesa uzsver, ka atbilstoši šai tiesību normai darbam, ko darba ņēmējs veic mājās vai citos apstākļos, kas neļauj pieņemt, ka darba devējam ir jākontrolē darba laika organizēšana, nav piemērojamas ar darba laika organizēšanu saistītās tiesību normas, izņemot Darba laika likuma 15. panta 3. punktu, kuram nav nozīmes šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka ar Darba laika likumu ir transponēta Direktīva 2003/88 un ka dažas no tās normām, it īpaši tās 17. panta 1. punkts, ļauj valsts likumdevējam noteiktos apstākļos atkāpties no šajā direktīvā noteiktā darba un atpūtas laikposmu regulējuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa turklāt norāda, ka ar Darba laika likumu ir reglamentēts ne tikai darba laiks, normālā darba laika ilgums, šāda darba laika ilguma pārsniegšana, nakts un maiņu darbs, kā arī atpūtas laiks un darbs svētdienās, bet arī atsevišķas dažādu iemeslu dēļ maksājamās kompensācijas, piemēram, kompensācijas par virsstundu darbu un darbu svētdienā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Lai gan iesniedzējtiesa apzinās, ka Direktīva 2003/88 neattiecas uz darba ņēmēja atalgojumu, izņemot apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu jomā, tā uzskata, ka šīs direktīvas interpretācija ir būtiska, lai atrisinātu tajā izskatāmo strīdu. Tiesības uz piemaksām pie algas, kas noteiktas saskaņā ar Darba laika likumu, esot atkarīgas no šā likuma, kurā ir reglamentēts arī darba un atpūtas laiks, piemērojamības šajā gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Konkrētāk, iesniedzējtiesa uzskata, ka, pirmkārt, tieši Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punktā minētā atkāpe ir būtiska, lai varētu interpretēt Darba laika likuma 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā paredzēto izņēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka no <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101014">2010. gada 14. oktobra</DATE> sprieduma lietā <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Union syndicale Solidaires Isère</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑428/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:612">EU:C:2010:612</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izriet, ka, ja nav pierādīts, ka, pirmkārt, darba ņēmēji var paši lemt par savu darba stundu skaitu un, otrkārt, ka viņiem nav jābūt darba vietā fiksētā darba laikā, Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punktā ietvertā atkāpe nav piemērojama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka fakti lietā, kurā pasludināts minētais spriedums, būtiski atšķiras no tajā izskatāmās lietas faktiem, it īpaši saistībā ar darba raksturu un tā veikšanas apstākļiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Tādējādi tā norāda, ka šajā lietā prasītāju pamatlietā veiktais darbs pēc sava satura ir līdzīgs darbam, kuru veic kāds no ģimenē strādājošiem ģimenes locekļiem un kas ir tieši paredzēts Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šī tiesa turklāt norāda, ka šī tiesību norma ir<?PAGE NO="5"?> jāinterpretē šauri, tomēr tajā norādīto darbību saraksts nav izsmeļošs. Tādēļ tā uzskata, ka šī atkāpe ir piemērojama attiecībā uz bērnu ciemata <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> aizvietotāju darbu, lai gan nav runas par ģimenē strādājošajiem šīs direktīvas 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa arī norāda, ka šajā lietā darba devēja iespējas kontrolēt prasītāju pamatlietā darbu ir ierobežotas, jo šāda kontrole varētu ietekmēt pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> aizvietotāju iespējas rīkoties kā īstiem vecākiem un radīt uzticēšanās saikni ar bērniem. Minētā tiesa piebilst, ka nešķiet, ka šādas kontroles būtu veiktas. Pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> aizvietotāji autonomi lemj par bērnu uzdevumiem, atpūtu un pārvietošanos ārpus mājas, ievērojot bērnu vajadzību noteiktās robežas; ir skaidrs, ka šīs vajadzības ietekmē šo pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> aizvietotāju iespējas pievērsties personīgiem jautājumiem un brīvi organizēt savu dzīvi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Korkein oikeus</HT> (Augstākā tiesa, Somija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Vai Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var būt piemērojams iepriekš raksturotajai darbībai bērnu ciemata mājā, kur darba ņēmējs, kurš <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>bērnu ciemata vecāku<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> brīvdienu laikā aizvieto šos vecākus attiecībā uz viņu aprūpē esošiem bērniem, šajā laikā dzīvo kopā ar bērniem ģimenes videi līdzīgos apstākļos un pastāvīgi rūpējas par bērnu un ģimenes vajadzībām tāpat, kā to parasti dara vecāki?<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālo jautājumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var tikt piemērots attiecībā uz algotu darbu, par kādu ir runa pamatlietā un kas ietver bērnu aprūpi ģimenes vides apstākļos, aizvietojot personu, kura ir galvenā šī uzdevuma veicēja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka, izņemot īpašo Direktīvas 2003/88 7. panta 1. punktā paredzēto gadījumu apmaksāta ikgadēja atvaļinājuma jomā, šajā direktīvā ir regulēti vienīgi atsevišķi darba laika organizācijas aspekti, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzību, tā ka šī direktīva principā nav piemērojama darba ņēmēju atalgojumam (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Federación de Servicios Privados del sindicato Comisiones obreras</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑266/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:578">EU:C:2015:578</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Tomēr šis konstatējums nenozīmē, ka nav jāatbild uz prejudiciālo jautājumu, kas iesniegts Tiesai šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Kā ģenerāladvokāts norādījis savu secinājumu 45. punktā, strīds, kuru izskata iesniedzējtiesa, attiecas uz jautājumu, vai Darba laika likums ir piemērojams <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> aizvietotājiem un vai līdz ar to prasītājām ir tiesības uz pieprasītajām kompensācijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šajos apstākļos iesniedzējtiesa vērsās Tiesā par Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punkta interpretāciju, kurš atbilstoši šīs tiesas paskaidrojumiem ir transponēts valsts tiesībās ar Darba laika likuma 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jānosaka, vai prasītāju pamatlietā veiktais darbs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> aizvietotāju statusā var ietilpst Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punkta piemērošanas jomā, saskaņā ar kuru dalībvalstīm noteiktos apstākļos ir atļauts atkāpties no šīs direktīvas 3.–6. panta un 8. un 16. panta, ja attiecīgās darbības īpašo iezīmju dēļ darba laika ilgums netiek mērīts un/vai iepriekš noteikts vai ja to var noteikt paši darba ņēmēji.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, kā to atzīmē iesniedzējtiesa, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> aizvietotājiem, <HT TYPE="ITALIC">SOS</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Lapsikylä ry</HT> darba ņēmējiem, pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, kuri paši ir iepriekš minētā darba devēja darba ņēmēji, prombūtnes laikā ir jānodrošina bērnu mājas ikdienas pārvaldīšana, kā arī jāaprūpē un jāaudzina tajā uzņemtie bērni nepārtrauktos 24 stundu ilgos laikposmos, kuri var sekot viens otram vairāku dienu garumā, ar tiesībām uz vienu brīvdienu nedēļā un vidēji divām brīvām nedēļas nogalēm mēnesī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas judikatūrai Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punktā paredzētā atkāpe ir jāinterpretē, attiecinot tās tvērumu tikai uz to, kas noteikti ir nepieciešams to interešu nodrošināšanai, kuras šī atkāpe ļauj aizsargāt (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030909">2003. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Jaeger</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑151/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:437">EU:C:2003:437</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101014">2010. gada 14. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Union syndicale Solidaires Isère</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑428/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:612">EU:C:2010:612</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tiesa ir arī nospriedusi, ka šis 17. panta 1. punkts attiecas uz darba ņēmējiem, kuru darba laika ilgums kopumā netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darba ņēmēji atbilstoši veicamās darbības īpašajām iezīmēm (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060907">2006. gada 7. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Apvienotā Karaliste</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑484/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:526">EU:C:2006:526</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101014">2010. gada 14. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Union syndicale Solidaires Isère</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑428/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:612">EU:C:2010:612</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā ziņā, konkrēti izvērtējot lietas apstākļus, iesniedzējtiesai, kā to ģenerāladvokāts norādījis savu secinājumu 68. punktā, ir jāņem vērā, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> aizvietotāja darba laiks galvenokārt ir noteikts darba līgumā, kas viņu saista ar savu darba devēju, jo līgumā ir noteikts 24 stundu ilgu laikposmu skaits, kuri tam ir jānostrādā gadā. Turklāt šai tiesai ir arī jāņem vērā, ka šis darba devējs iepriekš sagatavo sarakstus, kuros norādīti ar regulāriem intervāliem norādīti 24 stundu ilgi laikposmi, kuros <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> aizvietotājs nodrošina bērnu mājas pārvaldīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apstākļus, nevar apgalvot, ka attiecīgās darbības īpašo iezīmju dēļ <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> aizvietotāju darba laiks kopumā netiek mērīts un/vai iepriekš noteikts vai ka to var noteikt paši darba ņēmēji, – tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šo konstatējumu, ņemot vērā Tiesas rīcībā esošos elementus, neatspēko tas, ka laikposmos, kurā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> aizvietotājiem ir jānodrošina bērnu mājas pārvaldīšana, viņiem ir zināma autonomija attiecībā uz sava darba laika noteikšanu, konkrētāk, savu ikdienas uzdevumu organizēšanu, savas pārvietošanās noteikšanu un laikposmiem, kuros viņi neveic aktīvu darbību, un praksē viņu darba devēji viņus šķietami nekontrolē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Pirmkārt, vispirms ir jānorāda, ka grūtības, ar kurām var sastapties darba devējs saistībā ar savu darba ņēmēju ikdienas darbību īstenošanas kontroli, nevar vispārīgi būt pietiekamas, lai uzskatītu, ka šo darba ņēmēju darba laiks kopumā netiek mērīts un/vai iepriekš noteikts vai ka to var noteikt paši darba ņēmēji, jo darba devējs iepriekš nosaka gan darba laika sākumu, gan beigas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Turpinājumā – šajā lietā no lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka darba devējs nekontrolē veidu, kādā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> aizvietotājs īsteno šīs darbības 24 stundu ilgos laikposmos, kuros tam ir jānodrošina bērnu mājas pārvaldīšana. Taču darba devējs iepriekš sagatavo sarakstus, kuros attiecībā uz katru dienu ir norādīta māja, kurā jāstrādā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> aizvietotājam. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>Vecāku<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> aizvietotāji ar pastāvīgajiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>vecākiem<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> saskaņo aizvietošanas sākuma laiku. Turklāt dienas plānojums ir jāveic tā, lai katram darba ņēmējam vidēji būtu vismaz divas brīvas nedēļas nogales mēnesī. Tādējādi lēmumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu nekas nenorāda, ka darba devējs nebūtu spējīgs kontrolēt, vai, pirmkārt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> aizvietotājs patiešām nodrošina bērnu mājas pārvaldīšanu tajā dienas laikā, par kuru tas ir vienojies ar pastāvīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> par aizvietošanas sākšanu, un, otrkārt, vai viņš ir uzņēmies šo aizvietošanu līdz viena vai vairāku 24 stundu ilga laikposma beigām, kuri viņam ir noteikti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Visbeidzot, no lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> aizvietotājam ir jāsagatavo ziņojums par to, kā viņš ir īstenojis attiecībā uz katru bērnu sagatavoto aprūpes un audzināšanas plānu. Tādējādi šķiet, ka šis ziņojums ir darba devējam pieejams kontroles līdzeklis, kuru tas var izmantot, lai pārbaudītu, kā viņa darba ņēmēji veic savas darbības, un līdz ar to, lai izmērītu viņu darba laiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Otrkārt, kā to ir aprakstījusi iesniedzējtiesa, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> aizvietotāju iespēja zināmā mērā izlemt par laikposmiem, kuros viņi neveic aktīvu darbību, 24 stundu ilgos laikposmos, kuros viņi rūpējas par bērnu māju, tomēr neļauj viņiem pilnīgi brīvi noteikt darba stundu skaitu, kurās viņi ir nodarbināti šajos laikposmos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>No vienas puses, kā to norāda iesniedzējtiesa, ir jānorāda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> aizvietotājiem ir jāvienojas ar pastāvīgajiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>vecākiem<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> par bērnu mājas pārvaldīšanas veidu un ka vispārējai aprūpes sistēmai, kas ieviesta ar bērnu ciematiem, šķistu pretrunā ļaut <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> aizvietotājiem būtiski grozīt viņiem uz laiku uzticētās mājas pārvaldīšanas kārtību – it īpaši attiecībā uz darba laiku –, kuru ir noteikuši pastāvīgie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>vecāki<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>. Līdz ar to šīs kārtības ievērošana norāda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> aizvietotāji paši nevar pilnīgi brīvi noteikt savu darba laiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>No otras puses, ir jānorāda, ka Direktīvas 2003/88 2. panta 1. punkta nozīmē par darba laiku ir jāuzskata jebkurš laikposms, kurā darba ņēmējs strādā darba devēja labā un veic savu darbu vai pilda pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Federación de Servicios Privados del sindicato Comisiones obreras</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑266/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:578">EU:C:2015:578</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Tādējādi laikposmi, kuros netiek veikta aktīva darbība, kuri var būt 24 stundu ilgā laikposmā, kuros <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> aizvietotājs ir atbildīgs par bērnu māju, ietilpst šī darba ņēmēja funkciju veikšanā un ir darba laiks, jo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> aizvietotājam ir fiziski jāatrodas darba devēja noteiktā vietā un jābūt pieejamam darba devējam, lai vajadzības gadījumā varētu uzreiz sniegt attiecīgos pakalpojumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051201">2005. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dellas</HT> u.c.,</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑14/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:728">EU:C:2005:728</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070111">2007. gada 11. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vorel</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑437/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:23">EU:C:2007:23</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Tā kā šādi laikposmi, kuros netiek veikta aktīva darbība, ir ietverti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> aizvietotāju darba laikā, viņu iespēja noteikt, kad šie laikposmi sākas un beidzas, tādējādi nav ekvivalenta šo darbinieku iespējai brīvi noteikt sava darba laika sākumu un beigas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Turklāt, pat pieņemot, ka noteikti posmi, kuros netiek veikta aktīva darbība, 24 stundu ilgos laikposmos, kuros <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> aizstājēji ir atbildīgi par bērnu māju, varētu tikt uzskatīti nevis par darba laiku, bet gan atpūtas laiku Direktīvas 2003/88 2. panta 2. punkta nozīmē, jo, kā to ir norādījusi <HT TYPE="ITALIC">SOS</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Lapsikylä ry</HT> tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, un tas nav ticis apstrīdēts, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> aizvietotājiem, lai gan tiem ir jābūt sasniedzamiem jebkurā brīdī, ir atļauts atstāt savu darba vietu, ja viņu aprūpē esošie bērni ir nodarbināti ārpus mājas; šī iespēja pamest darba vietu attiecas vienīgi uz daļu no viņu ikdienas darba laika, un to nosaka nevis paši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> aizvietotāji, bet gan bērnu prombūtnes laiks. Tādējādi šī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> aizvietotāju darba apstākļu īpatnība nevar ļaut izdarīt secinājumu, ka viņu darba laiks kopumā netiek iepriekš mērīts vai noteikts vai ka šo darba laiku kopumā nosaka paši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> aizvietotāji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka, ņemot vērā Tiesas rīcībā esošos elementus, tādos apstākļos kā pamatlietā nekas nenorāda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> aizvietotāju algotais darba varētu ietilpt Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Tādēļ turklāt nešķiet nepieciešams pārbaudīt, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> aizvietotāju darbība no citiem skatpunktiem ir pielīdzināma kādai no trim darbībām, kuras kā piemēri ir norādītas minētajā pantā, konkrētāk, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>ģimenē strādājošajiem<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>, kas norādīti šīs direktīvas 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Katrā ziņā un kā to norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 72.–80. punktā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>vecāku<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> aizvietotāji nevar tikt uzskatīti par ģimenē strādājošiem un līdz ar to tie neietilpst Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajā izņēmumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šāda atkāpe, kas ir jāinterpretē šauri, kā tas uzsvērts šī sprieduma 31. punktā, attiecas vienīgi uz darbu, kas veikts gadījumā, kad darba ņēmēju un darba devēju vienojošās darba attiecības ir ģimeniska rakstura. Šādā kontekstā, kuram raksturīga uzticēšanās un īpašas saistības starp pusēm, var tikt atzīts, ka darba laiks kopumā netiek mērīts vai noteikts vai ka to var noteikt nodarbinātais ģimenes loceklis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Turpretim vienīgi tas, ka attiecīgā darbība ir pielīdzināma audzināšanas funkcijām un emocionālām attiecībām, kuras principā ir uzņēmušies vecāki attiecībā pret saviem bērniem, neļauj uz šo darbību attiecināt Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto izņēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nevar tikt piemērots attiecībā uz algotu darbu, par kādu ir runa pamatlietā un kas ietver bērnu aprūpi ģimenes vides apstākļos, aizvietojot personu, kura pastāvīgi veic šos pienākumus, ja nav konstatēts, ka darba laiks kopumā netiek mērīts un/vai iepriekš noteikts vai ka to var noteikt pats darba ņēmējs, – tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20031104">2003. gada 4. novembra</DATE> Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nevar tikt piemērots attiecībā uz algotu darbu, par kādu ir runa pamatlietā un kas ietver bērnu aprūpi ģimenes vides apstākļos, aizvietojot personu, kura pastāvīgi veic šos pienākumus, ja nav konstatēts, ka darba laiks kopumā netiek mērīts un/vai iepriekš noteikts vai ka to var noteikt pats darba ņēmējs, – tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>