L_202402253LV.000101.fmx.xml

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2024/2253

(2024. gada 11. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Prokuratūras 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Prokuratūras 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0117/2024),

tā kā Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir neatkarīga Savienības prokuratūra, kas ir atbildīga par tādu noziegumu izmeklēšanu un apsūdzību izvirzīšanu, kuri vērsti pret Savienības finanšu interesēm, un tādu noziedzīgu nodarījumu izdarītāju un līdzdalībnieku saukšanu pie atbildības, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvā (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (1), un norādīti Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulā (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (2);

tā kā EPPO kompetencē ietilpst vairāki krāpšanas veidi, tostarp ar PVN saistīta krāpšana ar zaudējumiem, kas pārsniedz 10 miljonus EUR, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, korupcija un citi veidi, attiecībā uz kuriem EPPO pilda prokurora funkcijas iesaistīto dalībvalstu kompetentajās tiesās līdz brīdim, kad lieta ir galīgi izbeigta;

C.	tā kā EPPO ir viena no Eiropas Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūras sastāvdaļām un tādējādi tās darbības ir saskaņotas ar citām minētās arhitektūras sastāvdaļām un papildina tās, lai sasniegtu galīgo rezultātu, kas ir lielāks par tās daļu summu;

tā kā EPPO iesaistās situācijā, kurā tikai valstu iestādes varētu izmeklēt attiecīgos noziegumus un saukt pie atbildības par tiem, bet to pilnvaras beidzas pie šo iestāžu valsts robežām, bet citām organizācijām, piemēram, Eurojust, OLAF un Eiropolam, nav vajadzīgo pilnvaru, lai veiktu attiecīgo kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

E.	tā kā uz EPPO procedūras aktiem attiecas pārbaude valstu tiesās un Eiropas Savienības Tiesai (“Tiesa”), izmantojot prejudiciālus nolēmumus vai šo aktu pārskatīšanu tiesā, ir papildu pilnvaras nodrošināt ES tiesību aktu konsekventu piemērošanu;

tā kā EPPO sastāv no centrālā līmeņa, kura galvenā mītne ir Luksemburgā un kuru veido Eiropas galvenā prokurore, 22 Eiropas prokurori (viens no katras iesaistītās ES valsts) un administratīvais direktors, un no decentralizētā (valsts) līmeņa, ko veido Eiropas deleģētie prokurori (EDP) 22 iesaistītajās ES dalībvalstīs;

G.	tā kā centrālajā līmenī Eiropas galvenā prokurore un 22 Eiropas prokurori veido EPPO Kolēģiju un uzrauga izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ko valsts līmenī veic EDP, kuri darbojas pilnīgi neatkarīgi no savām valsts iestādēm;

tā kā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 93. pantu EPPO administratīvais direktors, kas darbojas kā EPPO kredītrīkotājs, izpilda tās budžetu saskaņā ar savu atbildību un budžetā atļautajās robežās un katru gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas ir būtiska attiecībā uz jebkādu izvērtēšanas procedūru konstatējumiem;

I.	tā kā saskaņā ar EPPO finanšu noteikumu 50. panta 2. punktu Komisijas grāmatvedis darbojas arī kā EPPO grāmatvedis un ir atbildīgs par to gada pārskatu sagatavošanu, kuri tiek konsolidēti ar Savienības pārskatiem;

J.	tā kā saskaņā ar pašreizējo regulējumu galīgos gada pārskatus pārbauda Revīzijas palāta un Padomei ir jāsniedz ieteikums un Eiropas Parlamentam ir jāpieņem lēmums par to, vai sniegt Eiropas Prokuratūras administratīvajam direktoram apstiprinājumu par attiecīgā finanšu gada budžeta izpildi;

K.	tā kā Eiropas Prokuratūra savas operatīvās darbības uzsāka 2021. gada 1. jūnijā un darbojas autonomi sava budžeta izpildē tikai kopš 2021. gada 24. jūnija un tā kā šis īsais termiņš ļauj veikt vien ierobežotu salīdzinošo analīzi un tendenču noteikšanu;

L.	tā kā noteikumi, kas reglamentē EPPO resursu un saistīto izdevumu pārvaldību, ir jāpielāgo apsūdzības izvirzīšanas un izmeklēšanas darbību īpatnībām, un attiecīgie Finanšu regulas noteikumi tiek apspriesti minētās regulas pārstrādātajā redakcijā un plašākā kontekstā starp EPPO un Komisiju,

atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas pozitīvo atzinumu par EPPO2022. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatu ticamību un pakārtoto ieņēmumu un maksājumu likumību un pareizību;

atgādina par Parlamenta stingro atbalstu EPPO izveidei; atzīst EPPO kā neatkarīgas Savienības struktūras būtisko lomu un uzsver tās īpašo atbildību pret citām iestādēm un sabiedrību tieslietu jomā; pauž dziļu cieņu un atzinību EPPO veiktajam darbam, izmeklējot noziegumus pret Savienības budžetu un Savienības finanšu interesēm, piemēram, krāpšanu, korupciju un smagu pārrobežu krāpšanu PVN jomā, saucot pie atbildības un panākot taisnīgumu; atzīst EPPO svarīgo lomu Savienības finanšu interešu un jo īpaši Savienības budžeta aizsardzībā; atgādina, ka EPPO kā prokuratūras unikālā loma Savienības tiesībaizsardzības sistēmā rada EPPO pienākumu izmeklēt visus tās kompetencē esošos jautājumus, kad tie nonāk tās redzeslokā;

Budžeta un finanšu pārvaldība

norāda, ka kopējais EPPO piešķirtais galīgais budžets 2022. gadam bija 51,2 miljoni EUR, kas samazināts no sākotnējā piešķīruma 57,1 miljona EUR apmērā un saprātīgi palielināts no 35,4 miljoniem EUR, kuri piešķirti 2021. gadā; atzīmē, ka atgrieztā summa 5,9 miljonu EUR apmērā (kas ir 10 % no 2022. gada sākotnējā budžeta) ir uzlabojums salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad Savienības budžetā tika atgriezti 9,5 miljoni EUR (kas ir 21 % no 2021. gada sākotnējā budžeta); norāda, ka šāda summa tika pakāpeniski atgriezta 2022. gadā, jo daļēji tā tika pārvērtēta attiecībā uz faktiskajām vajadzībām (valodu dienestam tā bija par 65 % augstāka), daļēji to nebija iespējams izmantot iesaistīto dalībvalstu ārkārtīgi dārgo izmeklēšanu atlīdzināšanai, piemēram, Regulas (ES) 2017/1939 91. panta 6. punkts (Finanšu regula to nepieļāva līdz izņēmuma piešķiršanai 2023. gadā), un, visbeidzot, aizkavētās jaunu darbinieku atlases un pieņemšanas uzsākšanas dēļ (ko vajadzēja plānot 2021. gadā, bet tas kļuva iespējams tikai vēlāk, kad tika pieņemts 2022. gada budžets);

norāda, ka EPPO budžeta izpildi ir iespējams salīdzināt tikai laikposmā pēc tā finansiālās autonomijas, kas sākās 2021. gada jūnijā; atzinīgi vērtē apmierinošo budžeta izpildes līmeni 98,1 % apmērā no saistību apropriācijām (salīdzinājumā ar 97,4 % 2021. gadā) un 76,6 % apmērā no maksājumu apropriācijām (salīdzinājumā ar 78,2 % 2021. gadā); atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā uzlabojās maksājumu izpildes līmenis, galīgajā budžetā pabeidzot 76,6 % no samaksātajām apropriācijām, salīdzinot ar 71 % 2021. gadā; norāda, ka vidējais maksājuma laiks 2022. gadā ir palielinājies līdz 23,8 dienām salīdzinājumā ar 21 dienu 2021. gadā, un saprot, ka šī tendence ir saistīta ar gada laikā apstrādāto maksājumu pieprasījumu ievērojamo pieaugumu (2 316 maksājumu pieprasījumi salīdzinājumā ar 657 pieprasījumiem 2021. gadā ir pieaugums par 252 %); vēlreiz mudina EPPO turpināt ieviest elektronisko rēķinu sagatavošanas moduli (e-rēķini), kas sākās tikai 2023. gadā, lai samazinātu administratīvo slogu, laiku līdz maksājumam un kopējās apstrādes izmaksas;

konstatē, ka pēc finansiālās autonomijas ieviešanas 2021. gada jūnijā EPPO ir noteikusi darbības izdevumu prioritāti saistībā ar izmeklēšanu, apsūdzības izvirzīšanu un drošības pasākumiem, ierobežojot ar darbību nesaistītos izdevumus tā, lai tajos iekļautu tikai būtiskas atbilstības prasības un pamatlīmeņa atbalsta pakalpojumus;

atzīmē augšupejošo tendenci vairākās darbības izdevumu pozīcijās; norāda, ka Eiropas deleģēto prokuroru atalgojums sasniedza 8,7 miljonus EUR un ka šīs izmaksas veido galvenos darbības izdevumus, jo 2022. gadā palielinājās Eiropas deleģēto prokuroru skaits; norāda, ka komandējumu un operatīvo sanāksmju izmaksas veidoja 5,2 % no darbības izdevumiem (1,1 miljons EUR) salīdzinājumā ar 2,9 % 2021. gadā, un tikai komandējumiem vien pieaugums 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu (pēc EPPO finansiālās autonomijas iegūšanas) bija 170 %, ko noteica personāla un ārējo darbību pieaugums pirmajā pilnajā darbības gadā; norāda arī, ka 2,8 miljoni EUR tika piešķirti tulkošanas pakalpojumiem, kas veidoja 14 % no darbības izdevumiem salīdzinājumā ar 7,6 % 2021. gadā; atzīst nepieciešamību pēc papildu resursiem tulkošanai, ņemot vērā paredzamo izmeklēšanas lietu skaita pieaugumu nākamajos gados; aicina EPPO informēt Parlamentu par tās plāniem vēl vairāk paplašināt automatizēto tulkošanas pakalpojumu izmantošanu, izmantojot iekšēji izstrādāto “tulkošanas portālu” un palielinot iesaistīto dalībvalstu apmaksāto valstu zvērinātu tulkotāju izmantošanu;

konstatē, ka ar EPPO darbībām saistīto izdevumu prognoze ir ļoti sarežģīta, jo to nosaka vairāki faktori: krāpšanas atklāšanas līmenis, lietu tipoloģija un raksturs, EPPO efektivitāte vadošajā izmeklēšanā un apsūdzību izvirzīšanā (ņemot vērā to obligāto raksturu un valstu tiesu sistēmu procedūras un ierobežojumus), fiksētas korelācijas trūkums starp izmeklēšanu skaitu un to izmaksām, kā arī visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, aizsargājamo Savienības finanšu interešu apmērs, kā arī tas, ka Polija un Zviedrija plāno pievienoties EPPO; norāda arī, ka ir grūti aplēst ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) saistīto lietu noslodzes izdevumu prognozi, ņemot vērā bezprecedenta īstenošanas veidu un milzīgo resursu apjomu;

atkārtoti aicina ņemt vērā ANM izmantošanas ietekmi prognozē, kas EPPO ir Komisijai jānosūta budžeta procedūras ietvaros; piekrīt viedoklim, ka EPPO darba slodze, kas sākotnēji netika novērtēta pienācīgā apmērā, ir stipri pieaugusi un turpinās palielināties nākamajos gados, jo īpaši runājot par ANM lietu skaitu (2022. gadā tika sāktas tikai 15 lietas, bet 2023. gadā, sasniedzot īstenošanas maksimumu, tiks sākts vairāk lietu), un ka lielāks lietu skaits izmēģinājuma posmā prasīs atšķirīgu koncentrēšanos nekā izmeklēšanas posmā;

atzīst, ka EPPO nepārprotami veicina Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz koordināciju un sadarbību ar dalībvalstīm, izmeklējot un saucot pie atbildības par noziegumiem, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm, un ka EPPO šajā sakarā ir sasniegusi mērķus, kuri izklāstīti 2017. gada 12. oktobra Regulā (ES) 2017/1939; sagaida, ka dalībvalstis izpildīs juridiskos pienākumus un ziņos par visām attiecīgajām lietām EPPO; ar bažām norāda, ka vairākos gadījumos dalībvalstis noziedzīgus nodarījumus, kas skar Savienības finanšu intereses un kas ir EPPO kompetencē, ir pasludinājušas kā savas valsts lietas; norāda, ka starp valstu iestādēm un Eiropas deleģētajiem prokuroriem vairākās lietās un vairākās valstīs ir tikuši ierosināti jautājumi par kompetenci; apzinās, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 25. panta 6. punktu par nesaskaņām attiecībā uz EPPO kompetenci ir jālemj tai pašai valsts tiesu iestādei, kura ir atbildīga par kompetentās struktūras noteikšanu kriminālvajāšanai valsts līmenī; pauž nožēlu par to, ka daudzās iesaistītajās dalībvalstīs spēkā esošās procedūras un valsts iestādes, kurām uzticēti lēmumi šādās lietās par kompetences konfliktiem, nav noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939; uzsver, ka gadījumos, kad rodas kompetences konflikti starp EPPO un valsts prokuratūru, valsts iestāde, kuras kompetencē ir lemt par kompetences piešķiršanu, varētu nonākt pie secinājuma, nepieprasot Tiesas prejudiciālu nolēmumu, bet gan pieņemot lēmumu, kas ir saistošs EPPO, un norāda, ka tas ir pretrunā Regulas (ES) 2017/1939 garam, jo tajā noteikts, ka Tiesas kompetencē saskaņā ar LESD 267. pantu ir sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt noteikumu par kompetences konfliktiem starp EPPO un valsts iestādēm; uzskata, ka pašreizējā situācijā trūkst juridiskās skaidrības; mudina visas dalībvalstis ciešāk sadarboties ar EPPO; uzsver, ka EPPO kompetence ir skaidri izklāstīta 22. panta 1. un 2. punktā un 23. pantā un ka visām dalībvalstīm būtu jāievēro Regula (ES) 2017/1939; norāda, ka gadījumos, kad dalībvalstīm ir šaubas par EPPO kompetenci konkrētā lietā, pastāv iespēja iesniegt prejudiciālu jautājumu Tiesai prejudiciāla nolēmuma sniegšanai saskaņā ar LESD 267. pantu un Regulas (ES) 2017/1939 42. panta 2. punkta c) apakšpunktu; mudina Regulas (ES) 2017/1939 pārkāpuma gadījumā iesniegt lietu Tiesā; ar bažām atzīmē, ka jautājums par kompetenci var apturēt izmeklēšanu; pauž bažas par iespējamu pierādījumu pazaudēšanu, ja lietas tiek apturētas; aicina Komisiju apkopot informāciju par kompetences konfliktu gadījumiem novērtējuma ziņojumam, kas tiks iesniegts 2026. gadā;

10.

konstatē, ka 2022. gadā no 15 aktīvajām ANM lietām, kas uzskaitītas EPPO gada pārskatā, 9 lietas notikušas Itālijā, 2 Portugālē, 3 Rumānijā un 1 lieta Horvātijā; stingri mudina EPPO meklēt krāpšanas modeļus valstīs, kurās ir vairāk par vienu ANM lietu, un informēt gan OLAF, gan Atveseļošanas un noturības darba grupu par šiem modeļiem, lai jau pašā sākumā samazinātu krāpšanas gadījumu skaitu;

11.

norāda, ka EPPO pašlaik veic aptuveni 170 aktīvas izmeklēšanas vairāk nekā 7 valstīs saistībā ar ANM lietām un ka zaudējumi šajās aktīvajās izmeklēšanās pašlaik tiek lēsti 530 miljonu EUR apmērā; atzīmē, ka EPPO lēš, ka jaunu aktīvu izmeklēšanu skaits, kas saistītas ar atveseļošanas un noturības līdzekļiem, palielināsies, jo arvien vairāk valstu kļūs par ANM līdzekļu saņēmējām; mudina EPPO attiecīgi plānot savu budžetu un spējas;

12.

attiecībā uz EPPO piešķirto resursu apjomu uzsver, ka piešķirtajiem budžeta resursiem un cilvēkresursiem vajadzētu būt pietiekamiem, lai tā varētu efektīvi un sekmīgi īstenot savas pilnvaras un atbilstīgi veikt attiecīgās administratīvās procedūras; aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar EPPO pārskatīt EPPO budžeta sistēmu, lai rastu piemērotus veidus tās darba atbalstam, apzinoties, ka arvien pieaugošā sarežģītu lietu skaita kontekstā būs nepieciešami papildu resursi, un tiem nevajadzētu būt atkarīgiem no Regulas (ES) 2017/1939 pārskatīšanas un/vai tās pilnvarām; šajā sakarā arī norāda, ka ir sagaidāms arvien lielāks juridisko apstrīdējumu skaits, kuros paustas šaubas par EPPO tiesiskā regulējuma interpretāciju un tā integrāciju dalībvalstu tiesu sistēmās vai Tiesā;

13.

attiecībā uz EPPO piešķirto resursu izmantošanu saprot, ka EPPO pastāvīgi atjaunina un pārskata savus iekšējos finanšu noteikumus, kas reglamentē tās darbības finanšu aspektus; šajā nolūkā atzinīgi vērtē notiekošo dialogu ar Komisiju un apzinās, ka saskaņā ar Komisijas ierosinājumiem ar neseno EPPO Kolēģijas lēmumu tika grozīti tās finanšu noteikumi, pievienojot iespēju slēgt nolīgumus ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un slēgt līgumus, neizmantojot publiskā iepirkuma procedūru, ja iepirkums nav iespējams;

14.

saprot, ka 2022. gadā tika uzsākts izmēģinājuma pamatnolīgums par to prasību atlīdzināšanu, kas iesniegtas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 91. panta 6. punktu, lai segtu ārkārtīgi dārgus izmeklēšanas pasākumus, ko valsts līmenī veic EPPO vārdā;

15.

norāda uz nepieciešamību ļaut pienācīgi īstenot Regulas (ES) 2017/1939 91. panta 6. punktu un uzsver, ka ir jāņem vērā kriminālvajāšanas un izmeklēšanas izdevumu īpatnības (tostarp EPPO darbības izdevumu izņēmuma gadījumi, ko reglamentē 91. panta 6. punkts); pauž nožēlu par to, ka trialoga sarunās par pārskatīšanu izvirzītais priekšlikums tika noraidīts; uzskata, ka Komisijai dialogā ar EPPO būtu jāizpēta alternatīvas iespējas, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu noteikuma īstenošanu;

16.

uzsver, ka pēc EPPO operatīvās darbības uzsākšanas 2017. gada tiesību akta finanšu pārskats vairs nebija piemērots mērķim krietni par zemu novērtētās darba slodzes dēļ un ka nav ierosināta tā atjaunināšana; šajā sakarā uzskata, ka EPPO budžeta vidusposma pārskatīšanas trūkums neļauj EPPO skaidri izprast resursus, kas pieejami jau esošo lietu turpmākajām darbībām, un paredzēt budžeta izpildes sagatavošanas darbības pirms budžeta pieņemšanas procesa beigām;

17.

atkārtoti pauž viedokli, ka tas, ka EPPO nedz budžeta, nedz personāla ziņā nav vidēja termiņa resursu sistēmas laikā, kad darbība ir ātri jāpaplašina un jāizveido administratīvie pamati, ierobežo iespējas, kas būtu jādara pieejamas, lai panāktu maksimālu elastību tik inovatīva projekta kā EPPO organizatoriskās infrastruktūras izveidē;

18.

apzinās, ka EPPO ir centusies panākt sadarbību un koordināciju ar dalībvalstīm attiecībā uz to, kā par krāpšanu, kas skar ANM, būtu jāziņo EPPO un kā tā būtu jārisina izmeklēšanas līmenī un apsūdzības izvirzīšanas posmā, un kā EPPO varētu šajā saistībā efektīvi iejaukties; uzskata, ka EPPO iesaistīšanās tādu krāpšanas gadījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas skar ANM līdzekļus, ir būtiska, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses; atgādina, ka EPPO ir neatkarīga Savienības struktūra, un atkārtoti aicina Komisiju sniegt EPPO atbilstīgus norādījumus par to, kā atbalstīt un veicināt korektīvu pasākumu pieņemšanu pēc EPPO neatkarīgas izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas par krāpšanu, kas ietekmē ANM, kā arī par to, kā informēt budžeta lēmējinstitūciju par pieejamajām iespējām;

Iekšējā pārvaldība, sniegums un iekšējā kontrole

19.

konstatē EPPO iesniegto noziegumu ziņojumu skaita pieaugumu (3 318 ziņojumi 2022. gadā salīdzinājumā ar 2 832 ziņojumiem 2021. gadā) un izrietošo atvērto izmeklēšanu skaita pieaugumu (865 izmeklēšanas 2022. gadā ar aprēķinātajiem zaudējumiem 9,9 miljardu EUR apmērā salīdzinājumā ar 576 izmeklēšanām 2021. gadā ar aprēķinātajiem zaudējumiem 5,4 miljardu EUR apmērā); norāda, ka slēgto lietu skaits (251 lieta 2022. gadā salīdzinājumā ar 57 lietām 2021. gadā) un apsūdzību skaits (87 apsūdzības 2022. gadā salīdzinājumā ar 5 apsūdzībām 2021. gadā) kopā ar EPPO iegūtajiem iesaldēšanas rīkojumiem 2022. gadā vien sasniedza 359,1 miljonu EUR (salīdzinot ar pieprasītajiem 516 miljoniem EUR); norāda, ka 2022. gadā Tiesā tika pabeigtas 20 lietas, un uzskata, ka ir svarīgi, lai EPPO sistemātiski ziņotu par šo lietu turpmāko kontroli attiecībā uz pieņemtajiem finansiālajiem pasākumiem (konfiskāciju un/vai atgūšanu), lai nodrošinātu skaidrāku izpratni par EPPO darbību ietekmi; aicina Komisiju izpētīt vispiemērotākos veidus, kā palīdzēt EPPO veikt uzraudzības un turpmākās darbības, lai EPPO resursi netiktu novirzīti no tās izmeklēšanas un apsūdzību izvirzīšanas uzdevumiem; mudina EPPO, ja tas ir iespējams un lietderīgi, labāk sadarboties ar citiem krāpšanas apkarošanas arhitektūras komponentiem, piemēram, Eurojust un Eiropolu, vai ar OLAF starpniecību izmantot dalībvalstīs izveidotos krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestus (AFCOS);

20.

aicina EPPO ieviest sistēmu, lai uzraudzītu efektivitātes ieguvumus un laika un izmaksu ietaupījumus, un atzinīgi vērtē kvalitātes pārvaldības sistēmas pieņemšanu, lai optimizētu galvenos procesus un panāktu organizācijas snieguma, pakalpojumu kvalitātes un rentabilitātes pieaugumu; saprot, ka dažas procedūras ir pārveidotas, lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu un štatu samazināšanu;

21.

saprot, ka EPPO visās savās darbībās izmanto uz risku balstītu pieeju, koncentrējoties uz augsta riska jomu noteikšanu; atzinīgi vērtē EPPO administratīvās iekšējās kontroles vides politikas pieņemšanu un aicina EPPO vadību uzraudzīt 17 iekšējās kontroles principu efektīvu īstenošanu, lai pārbaudītu, vai tie pastāvīgi tiek pielāgoti EPPO organizācijas brieduma pieauguma virzībai; šajā sakarā atzinīgi vērtē nesen veikto novērtējumu, kā rezultātā tika izstrādāts īstenošanas ceļvedis, kurā galvenā uzmanība pievērsta konstatētajiem trūkumiem; norāda, ka galvenās atlikušās augsta riska jomas ir noteiktas kā tādas, kas izriet no resursu trūkuma (ja EPPO ir spiesta izvēlēties starp darbībām, kas ir vienlīdz būtiskas tās pilnvaru izpildei, vai ja nav pamatotas pārliecības par atbilstību visiem administratīvajiem standartiem);

22.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti galvenie darbības rādītāji (GDR) gan operatīvajām, gan administratīvajām darbībām, kas saistīti ar gada un daudzgadu darba programmu; konstatē, ka galvenie pamatdarbības GDR neietver nekādas konkrētas atsauces uz summām, kas atgūtas no Savienības budžeta, kura nodrošinājums galu galā ir krāpšanas apkarošanas arhitektūras, kuras svarīga sastāvdaļa ir EPPO, raison d'être; prasa EPPO pieņemt rādītājus, kas saistīti ar šī būtiskā uzdevuma izpildi;

23.

atzinīgi vērtē to, ka EPPO Kolēģija 2022. gadā pieņēma Iekšējās revīzijas struktūrvienības Iekšējās revīzijas hartu un uz risku balstītu revīzijas plānu, nosakot iekšējās revīzijas prioritātes 2022.–2024. gadam; mudina Iekšējās revīzijas dienestu (IAS) un Iekšējās revīzijas struktūru (IAC) koordinēt savas darbības, lai konsultētu un palīdzētu EPPO tās galveno pamatprocesu izveidē un tās mērķu sasniegšanā;

24.

aicina izveidot labāku rezultātu uzraudzības sistēmu un sekot EPPO darba finansiālajai ietekmei; atzīmē nepieciešamību pēc vairāk apkopotiem datiem par lietām, lai labāk identificētu krāpšanas modeļus; mudina turpināt koordināciju ar Eiropolu šajā jomā;

25.

atzīmē, ka EPPO mērķis ir panākt pilnīgu atbilstību Savienības publiskās pārvaldes pārvaldības standartiem, un atgādina, ka visaptveroša darbības nepārtrauktības plāna pieņemšana ir viena no šādām pamatprasībām;

Cilvēkresursi, līdztiesība un darbinieku labbūtība

26.

novēro darbinieku skaita pieauguma tendenci, skaitam palielinoties no 58 darbiniekiem 2020. gadā līdz 122 darbiniekiem 2021. gadā un līdz 217 darbiniekiem 2022. gada beigās; apzinās, ka attiecībā uz 2022. gadu EPPO pieprasīja 171 pagaidu darbinieku, 48 līgumdarbiniekus un 29 norīkotus valsts ekspertus (NVE), kas kopā pārstāv 248 amata vietas (salīdzinājumā ar situāciju 2021. gadā, kurā bija 95 pagaidu darbinieki, 35 līgumdarbinieki un 0 NVE, proti, kopā 130 amata vietas); atzīmē, ka budžeta lēmējinstitūcija piešķīra 100 % no pieprasītajām amata vietām;

27.

norāda, ka 2022. gadā EPPO centieni ar ātrām procedūrām pieņemt darbā pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku noveda pie 85 štata darbinieku pieņemšanas centrālajā birojā un 22 Eiropas deleģēto prokuroru (EDP) pieņemšanas darbā valstu birojos; norāda, ka, ņemot vērā to, ka 2022. gada beigās bija aizpildītas 217 no 248 budžetā paredzētajām amata vietām, pagaidu darbinieku, līgumdarbinieku un NVE aizpildīto amata vietu īpatsvars samazinājās līdz 87,5 % (salīdzinājumā ar 94 % 2021. gadā), savukārt EDP aizņemto amata vietu īpatsvars pieauga līdz 82,1 % (115 no 140 budžetā paredzētajām EDP amata vietām) salīdzinājumā ar 68 % 2021. gadā (tikai 95 no 140 budžetā paredzētajām EDP amata vietām), palielinot vispārējo aizņemto amata vietu īpatsvaru līdz 85,56 % (salīdzinājumā ar 81 % 2021. gadā);

28.

uzsver, ka 2023. gadā, kad Budžeta kontroles komiteja apmeklēja EPPO Luksemburgā darba brauciena ietvaros, EPPO norādīja, ka ir ārkārtīgi nepieciešams vairāk juridisko ekspertu, lai veiktu daudzās izmeklēšanas; atzīmē, ka 2022. gadā bija vairāk nekā 1 117 aktīvu izmeklēšanu (EPPO 2022. gada statistikas dati); atzīst, ka Komisija jau ir aktīvi darbojusies šajā jomā, bet prasa, lai tiktu izmantotas papildu spējas, jo īpaši ņemot vērā neizskatītos pieprasījumus un ar ANM saistītās papildu lietas, kā arī krāpšanu PVN jomā, kam ir plaša ietekme; norāda, ka Komisijai var būt nepietiekami novērtētas vajadzības un spējas; atzīst, ka Budžeta ģenerāldirektorāts un Komisija līdz šim ir izpildījuši EPPO prasības;

29.

saprot, ka ir paredzams, ka administratīvā un centrālā atbalsta funkcijas pieaugs atbilstoši lielākam operatīvo personu skaitam, un ka papildu pieņemšana darbā būs kritiski svarīga arī digitālo un drošības pakalpojumu jomā; atzinīgi vērtē to, ka papildu darbības vajadzības ir iekļautas EPPO vienotajā programmdokumentā 2024.–2026. gadam un budžeta pieprasījumā 2024. gadam;

30.

apzinās, ka Luksemburgas darba tirgū pastāv liela konkurence un ka Savienības administrācijas piedāvātie nosacījumi nav ne pievilcīgi attiecībā pret vietējo tirgu (pakļauti atšķirīgām algu indeksācijām visa gada garumā), nedz arī pienācīgi ņem vērā augsto dzīves dārdzību (jo īpaši mājokļu jomā); saprot, ka šī sarežģītā situācija ir vēl smagāka praktikantiem un līgumdarbiniekiem un ka šī iemesla dēļ līgumdarbinieku amati pakāpeniski tiek likvidēti par labu pagaidu darbinieku amatiem, jo viņiem ir izdevīgāks līgums; atzīmē, ka 2022. gadā ir kļuvis vēl grūtāk piesaistīt un noturēt personālu inflācijas līmeņa un dzīves dārdzības pieauguma dēļ un ka kompensāciju rādītājiem nav tik pozitīva ietekme kā ārpus Savienības administrācijas, kur valstu algu indeksācijas ir saglabājušas iedzīvotāju pirktspējas aizsardzību;

31.

norāda, ka EPPO tiek uzskatīta par mazāk pievilcīgu nekā četras citas Savienības iestādes, kas darbojas no Luksemburgas, jo tā nevar piedāvāt iespēju kļūt par Savienības ierēdni; uzsver, ka EPPO ir jāpiedāvā pievilcīgas algas līgumdarbiniekiem un pagaidu darbiniekiem, kuras spētu konkurēt ar to, kas tiek piedāvāts privātajā sektorā, ietverot juridiskos pakalpojumus un IT pakalpojumus, lai piesaistītu labākos un spilgtākos talantus ar starptautisku pieredzi; uzsver, ka, iespējams, pašreizējās algas un budžets būtu jākoriģē, lai to atspoguļotu;

32.

konstatē, ka 2022. gada beigās kopumā tiek pienācīgi ievērots ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars 217 darbinieku vidū (122 vīrieši un 95 sievietes); atzinīgi vērtē to, ka nolīgstošais personāls pastāvīgi uzrauga EPPO valstspiederību sadalījumu, lai censtos nodrošināt līdzsvaru, jo īpaši ņemot vērā pieteikuma iesniedzēju nevienmērīgo sadalījumu; tomēr atzīmē, ka dzimumu sadalījums starp augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem (četri pret vienu) joprojām nav optimāls, un atkārtoti norāda, ka šis aspekts būtu jāuzlabo vispārējās daudzveidības stratēģijas ietvaros, tostarp pienācīgi mudinot pieteikties cilvēkus ar invaliditāti; atkārtoti prasa EPPO nekavējoties pieņemt hartu par daudzveidību un iekļaušanu, ņemot vērā darbinieku skaita pieaugumu pēdējā gada laikā;

33.

atzīmē, ka līdz 2022. gada beigām 275 no 332 darbiniekiem (82,83 % salīdzinājumā ar 186 darbiniekiem, t. i., 86 % 2021. gadā) bija izvietoti izmeklēšanas darbībās (pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki, NVE un EDP), savukārt 57 darbinieki bija iesaistīti administratīvā atbalsta un kontroles funkcijās (17,17 %), un 9 izmeklēšanas amatu vietas palika brīvas;

34.

norāda, ka Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana ir EPPO un dalībvalstu kopīga atbildība; uzsver, ka iecelšanas procedūrai vienmēr ir jāatbilst Regulas (ES) 2017/1939 17. pantam un valstu procesuālās autonomijas principam;

35.

ir gandarīts par to, ka vairākās dalībvalstīs ir palielinājies darbā pieņemto EDP skaits; apzinās, ka varētu veicināt kvalificētu kandidātu līdzdalību un ka iecelšanas process varētu būt selektīvāks, pieņemot skaidru karjeras perspektīvu un labvēlīgāku administratīvo disciplīnu sociālā nodrošinājuma un veselības apdrošināšanas jomā; uzskata, ka īpaša statusa izveide EDP, kā to ierosina to tiesiskās funkcijas, padarītu šos amatus pievilcīgākus; aicina EPPO un Komisiju izpētīt visus iespējamos risinājumus, lai uzlabotu dialogu šā rezultāta sasniegšanai, ņemot vērā ieguvumus, ko tas radītu kompetences un darbības efektivitātes ziņā; atkārtoti pauž viedokli, ka šī situācija vēl vairāk pamato aicinājumu pārskatīt Regulu (ES) 2017/1939 un EPPO statusu;

36.

konstatē, ka EPPO joprojām nodarbina ārpakalpojumu sniedzējus, kas strādā uz vietas (2022. gadā tie bija 39 darbinieki); apzinās, ka 2022. gada laikā EPPO bija jāizmanto pagaidu darbinieki finanšu darījumu veikšanai, pārkāpjot savus finanšu noteikumus; saprot, ka šo lēmumu, kas tika atklāts pārredzamā veidā, noteica vajadzība izvietot pieejamos štata darbiniekus izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas uzdevumu veikšanai; tomēr atzīmē, ka pēc personāla kapacitātes palielināšanas EPPO vairs neizmanto pagaidu darbiniekus, lai apstrādātu finanšu darījumus;

37.

konstatē, ka 2022. gadā pieauga mācību kursu izmaksas, un saprot, ka tas noveda pie intensīvākas platformas EU Learn izmantošanas, kuras izmaksas gandrīz divkāršojās;

38.

uzsver, ka divas noteikumu kopas pašlaik paredz elastīgu darba režīmu un tāldarba režīmu; 2021. gada oktobrī pieņemtais EPPO Kolēģijas lēmums par darba laiku ir piemērojams tikai prokuroriem un administratīvajam direktoram, bet 2022. gada decembrī pieņemtais EPPO Kolēģijas lēmums ir piemērojams pārējiem darbiniekiem; uzsver, ka abi lēmumi ir spēkā un tiek piemēroti vienlaikus attiecīgajiem adresātiem;

39.

saprot, ka pirmais lēmums ir vairāk ierobežojošs un ar to darba laiks un ar to saistītās vadības līmeņu iespējas tiek pielāgotas EPPO vajadzībām, lai garantētu lēmumu pieņemšanas procesu konsekvenci un nepārtrauktību, savukārt otrā lēmuma mērķis ir optimizēt privātās un darba dzīves līdzsvaru; norāda, ka līdzīga atšķirība ir tāldarba režīmā, kur vadība ir tiesīga veikt tāldarbu ne ilgāk kā 60 dienas kalendārajā gadā, bet pārējie darbinieki var izvēlēties tāldarbu no 20 līdz 60 % apmērā no nedēļas darba laika; atzīmē, ka abas darbinieku grupas var strādāt tāldarbā no ārvalstīm līdz 10 darba dienas; mudina EPPO apspriesties ar saviem darbiniekiem, uzsākot aptauju, lai pārbaudītu apmierinātības līmeni, un apspriesties ar Personāla komiteju par jebkādiem turpmākiem lēmumiem, kas jāpieņem šajā jautājumā;

40.

norāda, ka nav ziņots par izdegšanas vai aizskarošas izturēšanās gadījumiem un ka ilgstošu slimības atvaļinājumu skaits ir ļoti mazs; atzinīgi vērtē strukturētas procedūras pieņemšanu, lai Eiropas galvenais prokurors un Eiropas prokurori varētu ziņot par aizskarošas izturēšanās gadījumiem un tos izpaust visiem darbiniekiem;

41.

atzinīgi vērtē to, ka personāla labbūtība būs galvenā dimensija Cilvēkresursu regulējuma plašākā ieviešanā un ka EPPO atvēlēs arvien lielākus resursus personāla labbūtībai; stingri mudina EPPO saskaņot tās pašreizējo un turpmāko politiku attiecībā uz iekļaušanu, aizskarošu izturēšanos un vienlīdzību, kā arī periodiski veikt darbinieku aptaujas, ja iespējams, veicinot salīdzinošo pārskatīšanu ar citiem krāpšanas apkarošanas arhitektūras komponentiem (Eurojust, OLAF utt.) un kopumā veicinot daudzveidību, lai padarītu darbavietu pievilcīgāku kandidātiem ar īpašām vajadzībām;

42.

konstatē, ka 2022. gadā netika pieņemts darbā neviens praktikants, bet sagatavošanās darbs, lai izveidotu apstākļus turpmākajiem cilvēkresursu vadības komponentiem, ietvēra stažēšanos; atbalsta stažēšanās izmēģinājuma programmas priekšlikumu un īstenošanu 2023. gada sākumā, kuras rezultāti pašlaik tiek izskatīti, lai no 2024. gada īstenotu stažēšanās programmu; uzsver, ka dzīves dārdzības radītās problēmas Luksemburgā ir būtisks šķērslis potenciālajiem praktikantiem; apgalvo, ka stažēšanās būtu jāatlīdzina, lai panāktu atbilstību Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija rezolūcijai par kvalitatīvu stažēšanos Savienībā 2020/2005(INL), kurā tiek atbalstīta atalgojuma izmaksāšana visiem stažieriem Eiropā;

Ētikas regulējums un pārredzamība

43.

norāda, ka EPPO Rīcības kodeksā ir izklāstīti sagaidāmie darbinieku uzvedības standarti visos līmeņos un ka 2022. gadā tika pastiprināti ētisko lēmumu pieņemšanas procesi, ieviešot īpašas pamatnostādnes ētisko problēmjautājumu risināšanai un ētisku lēmumu pieņemšanai par ārējām darbībām, kā arī par dāvanu un viesmīlības pieņemšanu;

44.

konstatē, ka EPPO darbiniekiem tiek organizētas regulāras apmācības (2 reizes mēnesī) par EPPO ētikas regulējumu, Labas administratīvās prakses kodeksu un Krāpšanas apkarošanas stratēģiju un ka 2022. gadā tika uzsākta īpaša EPPO iekštīkla sadaļa par ētikas regulējumu; šajā sakarā atzīmē, ka pašreizējā darbinieku dalība izpratnes veicināšanas kursos šķiet neliela (2022. gadā mācību kursos kopā piedalījās 69 darbinieki); prasa EPPO izpētīt dzīvotspējīgas iespējas, lai palielinātu līdzdalību; pauž nožēlu, ka vēl nav sākta aptauja, lai novērtētu darbinieku informētību par ētiku, un mudina EPPO pastiprināt dialogu ar darbiniekiem, veicot aptaujas un veicinot darbinieku piedalīšanos periodiskās vispārējās sanāksmēs;

45.

norāda, ka 2022. gadā netika atklāts neviens faktisks interešu konflikta gadījums; atzinīgi vērtē interešu konfliktu politiku, kas pašlaik tiek izstrādāta; norāda, ka attiecībā uz EPPO Kolēģijas locekļiem, EDP un operatīvās struktūrvienības darbiniekiem ir izstrādāti īpaši noteikumi par interešu konfliktiem; konstatē, ka EPPO darbinieku, kas ir atbildīgi par budžeta izpildi, profesionālo standartu kodekss un deleģēto kredītrīkotāju uzdevumu un pienākumu harta paredz noteikumus, kas piemērojami iespējamu interešu konfliktu situācijās; tomēr norāda, ka, lai gan EPPO ievēro Civildienesta noteikumu 16. panta vispārīgo noteikumu, tā nav pieņēmusi mērķtiecīgu politiku attiecībā uz virpuļdurvju efektu; mudina EPPO pieņemt šādu politiku;

46.

norāda, ka 2022. gadā EPPO iekšējās kontroles speciālists veica EPPO Krāpšanas apkarošanas stratēģijas 2021.–2022. gadam rīcības plāna pārskatīšanu, pēc kuras 2023. gada 1. martā tika pieņemta atjaunināta versija (Krāpšanas apkarošanas stratēģija 2023.–2025. gadam), pievēršoties pirmajā īstenošanas gadā konstatētajiem trūkumiem un jaunajiem riskiem;

47.

uzsver, ka īpaša trauksmes celšanas un pretpasākumu procedūra vēl nav oficiāli noformēta, bet tā tiek izstrādāta 2023. gadā, un ka pašlaik EPPO finanšu noteikumos ir sniegti norādījumi par pasākumiem, kas jāievēro darbiniekam vai citam nodarbinātajam, tostarp valstu ekspertiem, kuri norīkoti uz EPPO; uzsver, ka trauksmes celšanas un represiju novēršanas pasākumu politika ir jāformalizē pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu drošu un aizsargātu darbavietu; mudina rūpīgi plānot un strukturēt šādu mehānismu, lai nošķirtu patiesus trauksmes cēlējus no tiem, kas ceļ nepatiesas apsūdzības; apgalvo, ka būtu jāievieš aizsardzība tiem, kas nepatiesi apsūdzēti vai apmeloti; mudina šajā sakarā izstrādāt standartus, kas būtu līdzīgi citu Savienības iestāžu standartiem;

Digitalizācija, kiberdrošība un datu aizsardzība

48.

saprot, ka Komisija ar Informātikas ģenerāldirektorāta (tagad pārdēvēts par Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorātu) starpniecību pēc 2024. gada vidus nevarēs nodrošināt EPPO digitālo darbavietu pakalpojumus, jo ir mainījušās Komisijas IT sistēmas un IT politika, kas ļauj digitālo darbavietu pakalpojumus sniegt tikai Komisijas dienestiem; norāda, ka EPPO sākotnējā pieeja ir bijusi piešķirt prioritāti resursiem tādu būtisku digitālo pakalpojumu izveidei un darbībai, kas saistīti ar tās operatīvajām darbībām, piemēram, lietu pārvaldības sistēmai, vienlaikus atzīstot, ka EPPO digitālajiem pakalpojumiem, kuri vismaz daļēji atšķiras no Komisijas pakalpojumiem, vidējā termiņā būtu bijusi nepieciešama pielāgota pieeja; norāda, ka Komisijas plānotā pakalpojumu pārtraukšana varētu radīt papildu problēmas EPPO organizācijai tās izveides konsolidācijas izšķirošajā posmā; aicina Komisiju veicināt EPPO pāreju uz apmierinošu digitālās autonomijas līmeni tās pamatpakalpojumos;

49.

stingri mudina Komisijas IT dienestu nepārtraukt darbību līdz brīdim, kad EPPO būs uzticama IT sistēma, lai izvairītos no datu zuduma, jo īpaši attiecībā uz lietu materiāliem; uzsver, ka šajā jomā ir nepieciešama skaidra saziņa un darbības koordinācija visaugstākajā līmenī starp Komisiju un EPPO; uzsver, ka vienmērīga un nepārtraukta pāreja starp sistēmām ir būtiska darbplūsmas nepārtrauktībai, datu uzticamībai un funkcionējošām darbības struktūrām;

50.

norāda, ka EPPO saskaras ar šķēršļiem, kas saistīti ar tādu nedigitalizētu dokumentu apstrādi, kurus valstu iestādes un privātpersonas savākušas izmeklēšanas kontekstā; aicina dalībvalstis digitalizēt savus dokumentus un procedūras, lai EPPO būtu rentablāka;

51.

saprot, ka pašreizējais izaicinājums digitalizācijā ir uzlabot automatizētu meklēšanu un uzdevumus nolūkā palielināt EPPO lietu pārvaldības sistēmas veiktspēju un lietojamību, kas ir būtiski, lai sniegtu EPPO vispusīgu pārskatu par noziedznieku tīkliem un apzinātu saiknes starp lietām; norāda, ka ārpakalpojumu apjoma samazināšana un drošības stiprināšana ir būtiska, lai efektīvi reaģētu uz pieaugošiem fiziskiem draudiem un kiberdraudiem EPPO centrālajiem un decentralizētajiem birojiem;

52.

atzīmē palielināto IT projektos ieguldīto budžetu 2022. gadā (11,3 miljoni EUR salīdzinājumā ar 6,1 miljonu EUR 2021. gadā finansiālās autonomijas periodā); jo īpaši atzinīgi vērtē uzmanību, kas veltīta EPPO lietu pārvaldības sistēmas (CMS) izveidei un ieviešanai, kura, paredzams, nodrošinās vajadzīgo sadarbspēju ar 22 dalībvalstīm; saprot, ka pašreizējo rīku efektivitāte sadarbspējas ziņā nav optimāla un ka tikai obligātu kopīgu datu apmaiņas nolīgumu un tiesiskās sadarbspējas instrumentu pieņemšana ļaus efektīvi apmainīties ar informāciju un sadarboties, izmantojot atšķirīgas platformas, ko lieto dažādas dalībvalstis; mudina EPPO turpināt koordināciju ar dalībvalstīm un sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām revīzijas iestādēm, lai izstrādātu kopēju apmaiņas modeli salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad “trāpījums/nav trāpījuma” meklēšanas sistēma ir balstīta uz divpusējiem modeļiem;

53.

uzsver pieaugošo apdraudējumu EPPO IT strukturālajai integritātei, kas izriet no organizētās noziedzības agresivitātes, kuru apkaro EPPO, un kā rezultātā ir jāpastiprina fiziskā un digitālā drošība; atbalsta EPPO nodomu veidot savu kiberdrošības kapacitāti, lai papildinātu CERT-EU un DIGIT ĢD dienestus un sadarbotos ar tiem; atbalsta EPPO lūgumu piešķirt papildu resursus tās kiberdrošības aizsardzībai; mudina EPPO darbiniekus, izmantojot piemērotus kanālus, aktīvi paust vajadzību pēc papildu kiberdrošības infrastruktūras vai kiberdrošības apmācībām gan pašā organizācijā, gan Parlamentā un Komisijā;

54.

atzinīgi vērtē to, ka EPPO ir izstrādājusi savu lietu pārvaldības ekosistēmu, kuras visi komponenti atrodas EPPO datu centrā un kuru pārvalda EPPO darbinieki, garantējot EPPO kontroli, saglabāšanu un īpašumtiesības uz sistēmām un apstrādātajiem datiem;

55.

atzīst, ka EPPO ir nepieciešams mūsdienīgs aprīkojums, kiberdrošība un IT sistēmas, lai risinātu arvien sarežģītākus noziegumus, kuros bieži iesaistīti digitālie elementi; atzīmē EPPO prezentāciju, kas tika sniegta Budžeta kontroles komitejas darba vizītes laikā Luksemburgā 2023. gada oktobrī, par pastāvīgu tādu noziegumu pieaugumu, kuros ietverti digitāli elementi, tostarp krāpšanu saistībā ar kibervalūtām;

56.

aicina Komisijas digitālos dienestus un EPPO izveidot viegli identificējamas EPPO e-pasta adreses, kas nav maldinošas, jo pašlaik e-pasta adreses galotne “ext.ec” var būt mulsinoša citu iestāžu darbiniekiem un ārējai saziņai, jo tas ir nobeigums, kas parasti tiek dots tikai ārējiem konsultantiem un apdraud to EPPO darbinieku leģitimitāti, kuri izmanto e-pasta adresi;

57.

mudina EPPO un EDP dienestus koordinēti turpināt darbu un nodrošināt, ka tiek efektīvi uzraudzīta savākto datu apstrāde, vienlaikus garantējot personu tiesības saistībā ar datu aizsardzību;

Ēkas un drošība

58.

atzinīgi vērtē nomas līguma parakstīšanu ar Luksemburgas iestādēm par ēkas, kurā pašlaik atrodas EPPO galvenā mītne (TOB ēka), izmantošanu un pašreizējās EPPO biroju nomas maksas formalizēšanu līdz 2029. gada 31. decembrim; saprot, ka šādu līgumu var automātiski pagarināt katru gadu, ja vien kāda no pusēm to neizbeidz, par to paziņojot divpadsmit mēnešus iepriekš; konstatē, ka EPPO maksā pakalpojuma maksu 716 724 EUR gadā un vienreizējas izmaksas par papildu drošību un citām EPPO pieprasītajām papildu iespējām; norāda, ka 2022. gadā tika uzsākta TOB divu papildu stāvu renovācija, ko izmantos EPPO un ko pielāgos EPPO darba specifikai, kura nav pilnībā savietojama ar atklātām telpām un koplietotiem rakstāmgaldiem;

59.

uzsver, ka attiecībā uz fizisko drošību EPPO ir ieviesusi drošības pasākumus, aprīkojumu un procesus, lai novērstu draudus savām telpām, pamatlīdzekļiem un personālam; norāda, ka fiziskās drošības pasākumu īstenošanu atbalsta arī vairākas politikas, procedūras un vadlīnijas; šajā sakarā atzinīgi vērtē fiziskās drošības riska novērtējuma veikšanu 2022. gadā, lai konstatētu trūkumus un tos novērstu; ir informēts, ka 2023. gada jūnijā EPPO pieprasīja 21 papildu amata vietu, lai uzlabotu savas drošības spējas; atkārtoti norāda, ka šo nepieciešamību pēc drošības papildus uzsvēra EPPO darbinieki Budžeta kontroles komitejas darba vizītes laikā Luksemburgā 2023. gada oktobrī un ka 2023. gada novembrī šāds pieprasījums tika apmierināts ar budžeta grozījumiem, kas aptvēra 8 amata vietas, un atlikušās 13 amata vietas tiks iekļautas 2024. gada budžetā; uzsver, ka EPPO arī turpmāk drošības pasākumiem un par drošību atbildīgajam personālam ir jāpiešķir atbilstoša budžeta daļa, lai labāk aizsargātu visu personālu, jo īpaši ņemot vērā to, ka augsta līmeņa un augstas riska pakāpes krāpšanas gadījumu izmeklēšana ir konfidenciāla; mudina nodrošināt, lai prokurori un personāls būtu stingri aizsargāti un varētu pilnībā veikt savu darbu bez fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības draudiem un bez ārējas ietekmes vai spiediena;

Vide un ilgtspēja

60.

apzinās, ka, tā kā EPPO galvenā mītne atrodas Luksemburgā un attiecīgos pakalpojumus sniedz valsts iestādes, kuras ir atbildīgas arī par ieguldījumiem, kas saistīti ar ilgtspēju un enerģētisko veiktspēju, EPPO nav iesaistījusies īpašās darbībās atjaunīgās enerģijas jomā, piemēram, saules paneļu uzstādīšanā, EMAS noteikumos un CO2 kompensēšanā;

61.

apzinās, ka TOB ēka atrodas sabiedriskā transporta tuvumā, un aicina EPPO izmantot pašreizējo situāciju, lai pieņemtu stratēģiju tās darbinieku ilgtspējīgai mobilitātei;

Iestāžu sadarbība

62.

atzinīgi vērtē EPPO centienus iesaistīties intensīvā sadarbībā un koordinācijā ar partneriem un ieinteresētajām personām un uzskata, ka EPPO kā krāpšanas apkarošanas arhitektūras galvenā operatīvā komponenta loma nozīmē nepārtrauktu saziņu un koordināciju ar vairākiem partneriem, kuru darbība ir veidota tā, lai būtu savstarpēji papildinoša;

63.

pieņem zināšanai EPPO norādījumu, ka no 3 318 ziņojumiem par noziegumiem, kas tika saņemti 2022. gadā, 103 bija no Savienības iestādēm un struktūrām (55 no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, 16 no Komisijas, 9 no Eurojust, 8 no Revīzijas palātas, 3 no Eiropas Centrālās bankas un 1 no Parlamenta); atzinīgi vērtē efektīvu iestāžu sadarbību starp EPPO un attiecīgajām iestādēm šajā sakarā;

64.

norāda, cik svarīga ir operatīvā koordinācija un sadarbība starp EPPO un OLAF, īpaši ņemot vērā OLAF papildu izmeklēšanu un administratīvo izmeklēšanu uzsākšanu EPPO atbalstam; aicina abus birojus turpināt dialogu, lai stiprinātu sadarbību, ņemot vērā ieguvumus, ko tā radītu pieejamo resursu pareizas izmantošanas ziņā; turklāt aicina EPPO un OLAF izvairīties no darbību pārklāšanās un dublēšanās un mudina uz patiesu, savstarpēju un sinerģisku sadarbību savu pilnvaru īstenošanā, lai maksimāli palielinātu savu darbību efektivitāti;

65.

uzsver, ka EPPO paziņojumi Komisijai, kas paredzēti 103. panta 2. punktā Regulā (ES) 2017/1939, ir inovatīvs instruments Savienības budžeta aizsardzībai; norāda, ka šajā konkrētajā sakarā neviena no pusēm vēl nav sniegusi atgriezenisko saiti, tādējādi neļaujot likumdevējiem gūt visaptverošu izpratni par pamatā esošajiem jautājumiem; atzinīgi vērtē EPPO un Komisijas centienus uzlabot iekšējo mehānismu, kas nodrošina šādu paziņojumu nosūtīšanu, un uzsver, ka kopā ar Komisiju nesen izveidotajai darba grupai būtu jānodrošina, ka EPPO paziņojumi administratīvās piedziņas nolūkā, kā paredzēts 103. panta 2. punkta c) apakšpunktā, pienācīgi un efektīvi ļauj Komisijai maksimāli palielināt atgūšanu Savienības budžetā, vienlaikus ievērojot izmeklēšanas darbību konfidencialitāti un pareizu norisi; uzstāj, ka ikgadējās sanāksmēs par Komisijas un EPBO darba kārtības īstenošanu galvenā uzmanība būtu jāpievērš aizsardzības un korektīvo pasākumu pieņemšanas koordinēšanai, lai aizsargātu Savienības budžetu; aicina EPPO konsultēt dalībvalstu deleģētos prokurorus to centienos atbalstīt Komisijas darbības Savienības budžeta aizsardzībai; vēlreiz aicina gan EPPO, gan Komisiju ziņot par šo konkrēto jautājumu;

66.

atzīmē, ka ir parakstītas darba vienošanās un darba līgumi starp EPPO un tās galvenajiem partneriem, proti, Eiropolu, Eurojust, OLAF, Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un EIB grupu novēršanas, atklāšanas, analīzes un iejaukšanās jomās; saprot, ka EPPO veido iekšējo kapacitāti, lai atbalstītu savu darbu ar atsevišķu gadījumu analīzi; mudina EPPO un tās partnerus uzlabot sadarbību, lai balstītos uz jau pārbaudīto kompetenču un pieredzes kopumu, izvairītos no dublēšanās un fokusa zaudēšanas attiecībā uz katra krāpšanas apkarošanas arhitektūras komponenta pilnvaru pamatu, kā arī optimizētu pieejamo resursu izmantošanu;

67.

ņemot vērā lielo aktīvo lietu skaitu saistībā ar ANM līdzekļiem, mudina EPPO informēt Komisiju par aktīvo ANM lietu skaita pieaugumu; mudina EPPO arī informēt Komisiju, jo īpaši Atveseļošanas un noturības darba grupu, par iespējamiem pārraudzības vai kontroles trūkumiem vai krāpšanas modeļiem aktīvajās ANM lietās, lai Komisija varētu atjaunināt instrumentus un mehānismus darbības uzraudzībai un trūkumu paziņošanai dalībvalstīm nolūkā izvairīties no turpmākas krāpšanas; atgādina visiem dalībniekiem, ka ANM līdzekļi ir Eiropas, nevis valstu līdzekļi, un tie ir EPPO jurisdikcijā;

68.

saprot, ka sarunas ar Parlamentu par darba kārtības atjaunināšanu joprojām turpinās; uzskata, ka šī situācija varētu sniegt iespēju izpētīt jaunas saziņas un sadarbības iespējas starp EPPO un kompetentajām parlamentārajām komitejām;

69.

pauž nožēlu par to, ka EPPO nav veikusi pietiekamu novērtējumu, izskatot Parlamentam adresētos pieprasījumus par imunitātes atcelšanu 2022. gadā;

70.

norāda uz tās neseno izveidi, tomēr aicina to oficiālajās attiecībās, kas tai jāveido ar valstu un Savienības iestādēm, iepazīties ar dažādajām procedūrām, kuras tās īsteno, un ievērot šīs procedūras, cenšoties neapdraudēt savu statusu un uzdevumus.

71.

norāda, ka 2022. gadā EPPO bija parakstījusi 20 pakalpojumu līmeņa nolīgumus (PLL) vai saprašanās memorandus (SM) ar citām Savienības iestādēm un struktūrām un ka tas ļāva maksimāli palielināt budžeta ietaupījumus no esošajiem līgumiskajiem instrumentiem saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

72.

uzsver, ka ir svarīgi iesaistīties produktīvā dialogā ar neiesaistītajām dalībvalstīm, lai ar tām vienotos par efektīviem darba nosacījumiem; norāda, ka 2022. gadā 5 neiesaistītās dalībvalstis bija iesaistītas 86 EPPO izmeklēšanās (salīdzinājumā ar 48 izmeklēšanām 2021. gadā);

73.

konstatē, ka sadarbība ar Dāniju, Ungāriju un Zviedriju, pamatojoties uz attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, norit netraucēti, pat ja tā notiek citā tempā nekā ar iesaistītajām valstīm; atzīmē, ka ar Poliju darba vienošanās ir pabeigta tehniskā līmenī, bet 2022. gadā tā netika parakstīta, jo Polijas Kriminālprocesa kodeksa grozījumi (kas atzīst EPPO par kompetentu iestādi attiecīgajiem Savienības instrumentiem par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās) stājās spēkā tikai 2022. gada 27. decembrī; norāda, ka tas arī noveda pie tā, ka EPPO saskaņā ar Nosacītības regulu ziņoja Komisijai par Polijas sistemātisko sadarbības trūkumu 2021. un 2022. gadā un tā tiešo negatīvo ietekmi uz EPPO spēju aizsargāt Savienības budžetu, veicot kriminālizmeklēšanu un apsūdzību izvirzīšanu; tāpēc ļoti atzinīgi vērtē pievienošanās procesa EPPO uzsākšanu pēc pieteikumiem, ko 2023. gada decembrī iesniedza Polijas jaunā valdība un Zviedrija, kā paziņots 2024. gada janvārī, un ir pārliecināts, ka Zviedrijas un Polijas pievienošanās EPPO stiprinās Savienības finanšu interešu vispārējo aizsardzību;

74.

pauž nožēlu par to, ka 2022. gadā Īrijas iestādes ir atteikušās sadarboties ar EPPO un izpildīt vairākus EDP nosūtītos savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumus, atsaucoties uz juridiskā pamata trūkumu; atzīmē arī, ka EPPO ir par šo situāciju ziņojusi Komisijai saskaņā ar Nosacītības regulu; tomēr atzinīgi vērtē Īrijas iestāžu neseno lēmumu grozīt savus valsts tiesību aktus, nodrošinot tiesisko regulējumu savstarpējai tiesiskai palīdzībai ar EPPO;

75.

atkārtoti norāda, ka tas, ka kāda no dalībvalstīm, kas piedalās vai nepiedalās ciešākā sadarbībā, nesadarbojas ar EPPO, var radīt imunitātes un privilēģiju nišas, kas Savienības finanšu interešu aizsardzību labākajā gadījumā padara nevienmērīgu un neefektīvu; aicina Komisiju un attiecīgās dalībvalstis pielikt visas iespējamās pūles, lai integrētu pašreizējā scenārijā nedaudzus, bet joprojām ļoti svarīgus trūkstošus komponentus, veicinot to, ka pārējās dalībvalstis, kas joprojām nepiedalās, paplašina dalību EPPO tā, lai stiprinātu Savienības un valstu budžetu aizsardzības efektivitāti;

76.

atzinīgi vērtē to, ka ir noslēgtas vairākas vienošanās par sadarbības kārtību ar iestādēm no trešām valstīm, konkrētāk, Ukrainas, Albānijas, Moldovas, Melnkalnes, Gruzijas un Ziemeļmaķedonijas;

Komunikācija

77.

atzinīgi vērtē EPPO centienus uzlabot iekšējo un ārējo komunikāciju; ir informēts, ka iekšējā komunikācija ir uzlabota, lai stiprinātu sadarbību starp struktūrvienībām un veicinātu informācijas un paraugprakses apmaiņu; atzinīgi vērtē intensīvās darbības, kas veiktas, izmantojot sociālo tīklu platformas, un uzrauga tendences, lai izmantotu iespējas, ko piedāvā bezmaksas atvērtā koda pašizmitinātas sociālo tīklu platformas;

78.

uzskata, ka EPPO centieni informēt par savām darbībām un veicināt nodokļu maksātāju izpratni par savu darbību apmēru ir ļoti svarīgi; šajā sakarā atzinīgi vērtē publisko paziņojumu skaita pieaugumu un centienus palielināt funkcijas “Ziņot par noziegumu” redzamību EPPO korporatīvajā tīmekļa vietnē; aicina EPPO skaidri paziņot rezultātus un secinājumus, panākot optimālu līdzsvaru starp pārredzamību un sabiedrības interesēm, no vienas puses, un izmeklēšanas konfidencialitāti un pareizu rīcību, no otras puses; aicina EPPO nodrošināt neitrālu saziņu par savām darbībām un nodrošināt, ka visi iepriekš novērotie problēmjautājumi tiek pienācīgi risināti;

Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sekas

79.

saprot, ka 2022. gadā paaugstinātais inflācijas līmenis, ko izraisīja Krievijas agresija pret Ukrainu, ietekmēja EPPO vispārējā budžeta izpildi (kā rezultātā par 6,9 % tika indeksēts personāla atalgojums un kopumā palielinājās cenas preču un pakalpojumu iegādē);

80.

uzsver, cik svarīgas ir EPPO darbības, kuru mērķis ir uzturēt intensīvu saziņu un informācijas apmaiņu ar Ukrainas iestādēm, kā arī ar citiem Savienības partneriem, kas iesaistīti izdevumu un krāpšanas atklāšanas darbībās Ukrainā, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses;

81.

atzinīgi vērtē EPPO centienus precizēt, ka tās jurisdikcijā ir noziedzīgi nodarījumi, kas skar trešām valstīm piešķirtos Savienības līdzekļus, pat ja tie pilnībā vai daļēji izdarīti ārpus 22 iesaistīto dalībvalstu apvienotajām teritorijām, ja noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis iesaistītās dalībvalsts valstspiederīgais vai Savienības ierēdnis vai ja noziedzīgā nodarījuma sastāva elements notiek Beļģijā vai Luksemburgā, ko uzskata par to Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru atrašanās vietu, kuras iesaistītas Savienības budžeta izdevumos, un pat ja pārējie noziedzīgā nodarījuma sastāva elementi ir notikuši Ukrainā vai citā trešā valstī;

82.

konstatē, ka EPPO ir parakstījusi divas darba vienošanās ar Ukrainas Ģenerālprokuratūru un Valsts korupcijas apkarošanas biroju, lai veicinātu sadarbību izmeklēšanā, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1959. gada Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās; norāda, ka tās telpās tiek organizēti mācību kursi Ukrainas prokuroriem un izmeklētājiem, lai dalītos pieredzē par finanšu jomas un sarežģītām izmeklēšanām, un ka kopš darba vienošanās parakstīšanas ir notikušas regulāras sanāksmes stratēģiskā un operatīvā līmenī;

83.

atzinīgi vērtē EPPO centrālā biroja gatavību kopā ar Ukrainas iestādēm aktivizēt darba grupu izmeklēšanas koordinēšanai; uzskata, ka turpmāko Ukrainas mehānisma instrumentu kontekstā esošais regulējums un partnerība, kas izveidota ar Ukrainas iestādēm, atbalstītu izmeklēšanu un apsūdzību izvirzīšanu un veicinātu ātru un uzticamu sadarbību; aicina attiecīgās iestādes pieņemt jaunu nolīgumu par savstarpējo palīdzību krimināllietās starp Savienību un Ukrainu, lai vēl vairāk stiprinātu sadarbību mehānisma īpašajā kontekstā, jo īpaši attiecībā uz pamatlīdzekļu arestu, konfiskāciju un atgūšanu;

84.

tomēr ņem vērā augsto korupcijas un krāpšanas līmeni Ukrainā gan pirms pašreizējā kara, gan pašlaik; brīdina, ka, sadarbojoties izmeklēšanā, ir jāievēro papildu piesardzība, lai aizsargātu personālu un lieciniekus; norāda, piemēram, ka Savienības finansēto un 2017. gadā uzsākto ES pretkorupcijas iniciatīvu Revīzijas palāta 2021. gadā atzina par neefektīvu korupcijas apkarošanā; atzīst Ukrainas parlamenta – Augstākās radas – centienus sadarbībā ar Eiropas Savienību un norāda, ka ir nepieciešami turpmāki korupcijas apkarošanas centieni, lai sekmīgi sasniegtu pārredzamības mērķus.

(1) OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.

(2) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.