<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="ECRCJ2005LVB.0700707701.case.xml"><NO.CASE>C-435/03</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62003C0435</NO.CELEX><NO.SEQ>0009.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>7079</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7090</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><LEFT>Af. <HT TYPE="ITALIC">POIARES MADURO</HT> SECINĀJUMI — LIETA C-435/03</LEFT><RIGHT>BRITISH AMERICAN TOBACCO UN NEWMAN SHIPPING</RIGHT></CURR.TITLE><CONTENTS.CONCLUSION><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru [M. Poiares Maduro]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20050525">2005. gada 25 maijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Oriģinālvaloda — portugā|u.</P></NOTE></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Hof van beroep te Antwerpen</HT> (Antverpenes Apelācijas tiesa, Beļģija) uzdod Tiesai jautājumus par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sesto direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze<NOTE NOTE.ID="E0002" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="145" DATE.PUB="1977" PAGE.FIRST="1">OV L 145, 1. lpp</REF.DOC.OJ>.</P></NOTE> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>Sestā direktīva<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>).</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I —</NO.P><TXT>Pamata procedūras fakti un Tiesai iesniegtie jautājumi</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Newman Shipping &amp; Agency Company NV</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>Newman<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>)</HT> izmanto akcīzes preču noliktavu Antverpene, kur glabāja sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">British American Tobacco International Ltd</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>BATI<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>)</HT> piederošos, tās Beļģijā ražotos un iepakotos tabakas izstrādājumus. Šīm precēm nodokļu uzlīmes nebija piestiprinātas.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT><DATE ISO="19951204">1995. gada 4. decembrī</DATE> un <DATE ISO="19960129">1996. gada 29. janvārī</DATE>, kā arī naktī no <DATE ISO="19980614">1998. gada 14. jūnija</DATE> uz <DATE ISO="19980614">15. jūniju</DATE> no noliktavas tika nozagtas cigaretes. Beļģijas Muitas un akcīzes iestāde nosūtīja <HT TYPE="ITALIC">Newman</HT> paziņojumu par nodokļa uzlikšanu, pieprasot pārskaitīt akcīzes nodokli un PVN par cigarešu iztrūkumu saskaņā ar Beļģijas PVN kodeksa 58. panta 1. punktā noteikto sistēmu un 1. pantu <DATE ISO="19921229">1992. gada 29. decembra</DATE> Karaļa lēmumā Nr. 13 par pievienotās vērtības nodokļu sistēmu tabakas izstrādājumiem <HT TYPE="ITALIC">(Moniteur belge,</HT> <DATE ISO="19921231">31.12.1992</DATE>., 28086. lpp., turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>Karaļa lēmums<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>), jo attiecīgais PVN par tabakas izstrādājumiem ir iekasējams vienlaicīgi ar akcīzes nodokli un, tā kā akcīzes nodoklis ir samaksāts pēc iztrūkuma konstatēšanas noliktavā, tad ir jāiekasē arī PVN.</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Beļģijas 1969. gada PVN kodeksa 58. panta 1. punkts nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>Attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, kas ir ievesti — iegūti 25.b panta trešās daļas nozīmē — vai ražoti Beļģijā, nodoklis ir iekasējams visos gadījumos, kad saskaņā ar<?PAGE NO="I-7080"?> tiesību vai normatīviem aktiem, kas attiecas uz tabakai noteikto nodokļu režīmu, ir jāmaksā Beļģijas akcīzes nodoklis.</P><P>[..]</P><P>Karalis nosaka nodokļa, ar kuru tiek aplikti tabakas izstrādājumi, iekasēšanas noteikumus un personas, kurām nodoklis ir jāmaksā.<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Atbilstoši Karaļa lēmuma 1. pantam <QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>pievienotās vērtības nodoklis tabakas izstrādājumiem [..] ir iekasējams vienlaicīgi ar akcīzes nodokli<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Pēc neveiksmīgas sūdzības <HT TYPE="ITALIC">Newman</HT> samaksāja pieprasītās summas, to darot ar atrunu attiecībā uz PVN. <HT TYPE="ITALIC">BATI</HT> minētās summas pilnībā atlīdzināja <HT TYPE="ITALIC">Newman.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Newman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BATI</HT> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen</HT> (Antverpenes Pirmās instances tiesā), pieprasot atmaksāt samaksātās summas. Šī prasība tika noraidīta ar <DATE ISO="20010404">2001. gada 4. aprīļa</DATE> spriedumu, kurā tika atzīts, ka par zādzības rezultātā iztrūkstošajām precēm akcīzes nodoklis ir jāmaksā un ka līdz ar to atbilstoši PVN kodeksa 58. panta 1. punktam un Karaļa lēmuma 1. pantam par minētajām precēm ir iekasējams arī PVN. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">rechtbank van eerste aanleg</HT> nosprieda, ka šie noteikumi ir paredzēti nodokļa iekasēšanas vienkāršošanai un tādēļ tie bija saderīgi ar Sestās direktīvas 27. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT><DATE ISO="20010507">2001. gada 7. maijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Newman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BATI</HT> pārsūdzēja šo spriedumu <HT TYPE="ITALIC">hof van beroep te Antwerpen</HT> (Antverpenes Apelācijas tiesā), kas nolēma uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>1)</NO.P><TXT>Vai saskaņā ar Sesto direktīvu pēc preču piegādes var iekasēt PVN, ja:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>nepastāv atlīdzība vai darījums, par kuru paredzēta atlīdzība;</P></ITEM><?PAGE NO="I-7081"?><ITEM><P>nav nodotas tiesības brīvi rīkoties ar precēm kā īpašniekam;</P></ITEM><ITEM><P>preces nevarēja likumīgi laist tirgū, jo runa ir par zagtām lietām un kontrabandas precēm?</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai atbilde uz pirmo jautājumu ir atšķirīga, ja runa ir par akcīzes precēm un jo īpaši par tabakas izstrādājumiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai gadījumā, ja par akcīzes precēm nav atskaitīts akcīzes nodoklis, PVN atskaitīšana ir saderīga ar Sestās direktīvas noteikumiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Vai dalībvalstis var papildināt ar PVN apliekamo darījumu kategorijas, nosūtot paziņojumu Sestās direktīvas 27. panta 2. vai 5. punkta nozīmē, lai uzliktu PVN valsts līmenī akcīzes preču zādzības gadījumā no akcīzes preču noliktavas, vai arī Sestās direktīvas 2. pants ir izsmeļošs?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Ja paziņojums Sestās direktīvas 27. panta 5. punkta nozīmē attiecas tikai uz PVN priekšapmaksu, izmantojot nodokļu uzlīmes, vai dalībvalsts ir tiesīga papildināt ar PVN apliekamo darbību kategorijas, piemēram, uzlikt PVN, ja no akcīzes preču noliktavas tiek nozagtas akcīzes preces?<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Šie jautājumi liek interpretēt vairākus Sestās direktīvas noteikumus, it īpaši 2. panta 1. punktu, kurš nosaka, ka <QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>pievienotās vērtības nodoklis jāmaksā [..] par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko par atlīdzību attiecīgās valsts teritorijā veicis nodokļu maksātājs, kas kā tāds rīkojas<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Turklāt Sestās direktīvas 5. panta 1. punkts nosaka, ka <QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>preču piegāde<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/> nozīmē tiesību nodošanu rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam&#x201D;.</TXT></NP><?PAGE NO="I-7082"?><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Turklāt šīs pašas direktīvas 10. pants nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>Darbība, par kuru jāmaksā nodoklis<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/> nozīmē notikumu, kura dēļ juridiskais stāvoklis atbilst tam, lai nodoklis kļūtu iekasējams;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>nodoklis kļūst <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>iekasējams<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/> tad, kad nodokļu iestādei saskaņā ar likumu rodas tiesības no attiecīgā brīža pieprasīt nodokli no personas, kurai tas jāmaksā, neatkarīgi no tā, ka samaksas laiku var pagarināt.</TXT></NP></ITEM></LIST></TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Darbība, par kuru jāmaksā nodoklis, notiek, un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad preces ir piegādātas vai pakalpojumi ir sniegti. [..]</TXT><P>[..]<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/></P></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Turklāt Sestās direktīvas 27. pantā, kas attiecas uz vienkāršošanas procedūrām<NOTE NOTE.ID="E0003" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Redakcijā, kas bija spēkā pirms grozījumiem, kuri izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20040120">2004. gada 20. janvāra</DATE> Direktīvu 2004/7/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="027" DATE.PUB="2004" PAGE.FIRST="44">OV L 27, 44. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, ir noteikts, ka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest īpašus pasākumus, lai atkāptos no šīs direktīvas noteikumiem nolūkā vienkāršot procedūru, kādā iekasē nodokli, vai novērst noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai apiešanu. Pasākumi, kas vērsti uz to, lai vienkāršotu kārtību, kādā iekasē nodokli, nedrīkst ietekmēt gala patēriņa stadijā maksājamo nodokli, izņemot gadījumus, kad tas notiek niecīgā apjomā.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Dalībvalsts, kas vēlas ieviest 1. punktā minētos pasākumus, par tiem informē Komisiju un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju.</TXT></NP><P>[..]</P><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Tās dalībvalstis, kuras <DATE ISO="19770101">1977. gada 1. janvārī</DATE> piemēro tāda veida pasākumus, kādi minēti 1. punktā, var tos saglabāt ar noteikumu, ka šīs dalībvalstis par tiem paziņo Komisijai līdz<?PAGE NO="I-7083"?> <DATE ISO="19780101">1978. gada 1. janvārim</DATE>, un ar noteikumu, ka gadījumos, kad šādas atkāpes ir noteiktas, lai vienkāršotu kārtību, kādā iekasē nodokli, tās atbilst 1. punktā noteiktajai prasībai.<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Piemērojot šo sistēmu, Beļģijas Karaliste <DATE ISO="19771219">1977. gada 19. decembrī</DATE> paziņoja Komisijai par Beļģijas PVN kodeksa 58. panta 1. punktu un <DATE ISO="19700603">1970. gada 3. jūnija</DATE> Karaļa lēmumu Nr. 13 par pievienotās vērtības nodokļu sistēmu tabakas izstrādājumiem <HT TYPE="ITALIC">(Moniteur belge,</HT> <DATE ISO="19700605">05.06.1970</DATE>., 6103. lpp ), kuri Sestās direktīvas pieņemšanas laikā bija spēkā šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>B.</NO.P><TXT>Nodokļa priekšapmaksa</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Tabakas izstrādājumi</TXT></NP></TI></TITLE><P>Lai atvieglotu PVN iekasēšanas kontroli, PVN, kas ir maksājams tabakas izstrādājumu piegādes brīdī, ir jāmaksā no cenas, ko maksā patērētājs, vienlaicīgi ar akcīzi, kad ražotājs vai importētājs pērk nodokļu uzlīmes. Vēlāk PVN neiekasē, bet tāpat arī nevar veikt nodokļa atskaitījumu. Tabakas izstrādājumu pārdevuma rēķinā jānorāda cena ar PVN [..].<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/></P></GR.SEQ></GR.SEQ></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II —</NO.P><TXT>Analīze</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas uzdotie jautājumi pēc būtības attiecas, pirmkārt, uz jautājumu — vai preču, par kurām ir jāmaksā akcīzes nodoklis, zādzību var uzskatīt par <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>preču piegādi par atlīdzību<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/> atbilstoši Sestās direktīvas 2. panta 1. punktam un līdz ar to vai par to ir jāmaksā PVN. Otrkārt, negatīvas atbildes gadījumā uz šo pirmo jautājumu rodas cits jautājums — vai tomēr šādā gadījumā var pieprasīt PVN samaksu, pamatojoties uz atļauju, kas dalībvalstij piešķirta, piemērojot Sestās direktīvas 27. pantu?</TXT></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Vispirms vēlos atbildēt uz Beļģijas valdības argumentāciju, ka iesniedzējtiesas uzdotie jautājumi nav atbilstīgi un tie ir pilnībā jāpārformulē. Tas izriet no fakta, ka Beļģijas<?PAGE NO="I-7084"?> tiesības acīmredzot ļautu atgūt prasītāju samaksāto PVN, ja tās pierādītu, ka pēc zādzības nav veikts ar nodokli apliekams darījums.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Beļģijas valdības un prasītāju sniegtā atbilde uz Tiesas uzdoto rakstveida jautājumu, ar kuru tā vēlējās noskaidrot, tieši kāds pierādījums būtu jāsniedz, lai tiktu atzītas <HT TYPE="ITALIC">Newman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BATI</HT> iespējamās tiesības atgūt PVN, atklāj, ka pierādījums par notikušo zādzību šajā sakarā nav pietiekams. Izrādās, ka vajag papildus pierādīt, ka pēc zādzības netika veikts neviens ar nodokli apliekams darījums.</TXT></NP><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tomēr tādi pierādījumi notikumiem, kas tika pārbaudīti pēc zādzības, kā, piemēram, fakts, ka nozagtās preces nav pārdotas vai ka zagļi tās nav iznīcinājuši, neizbēgami ir tādi pierādījumi faktiem, kurus prasītājas nevar zināt. Runa ir par īstu <HT TYPE="ITALIC">probatio diabolica,</HT> neiespējamu pierādījumu, ko nevar izvirzīt kā priekšnosacījumu prasītāju samaksātā PVN atmaksai. Šajā sakarā Tiesai jau bija iespēja apstiprināt, ka <QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>ar Kopienas tiesībām nesaderīgie pierādījumiem izvirzītie nosacījumi, pārkāpjot Kopienu tiesības, padara iekasētā nodokļa atgūšanu par praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0004" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19831109">1983. gada 9. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="199/82" YEAR="1983" PAGE.ECR="3595">199/82 San Giorgio (Recueil, 3595. lpp., 14. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="19990209">1999. gada 9. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-343/96" YEAR="1999" PAGE.ECR="I-579">C-343/96 Dilexport (Recueil, I-579. lpp., 48. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas rīkojuma izriet, ka tabakas izstrādājumu faktiskā zādzība netiek apšaubīta. Tas, ka PVN samaksa par šīm precēm, par kurām jāmaksā akcīze, tika pieprasīta uzreiz pēc zādzības, labi atklāj, ka pati zādzība izraisīja PVN uzlikšanu. Izšķirošais apstāklis nebija vēlākais notikums, piemēram, zagļu īstenotā iespējamā preču laišana apritē tirgū.</TXT></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tā kā Beļģijas nodokļu iestāde zādzību kā tādu atzina par darbību, par kuru jāmaksā PVN, iesniedzējtiesas iesniegtā jautājuma formulējuma apšaubījums ir pamatots.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT>Vai preču, par kurām jāmaksā akcīzes nodoklis, zādzību kā tādu var uzskatīt par <QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>preču piegādi<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/> par atlīdzību atbilstoši Sestās direktīvas 2. panta 1. punktam un līdz ar to par to jāmaksā PVN?</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT>Tabakas izstrādājumu zādzību no akcīzes preču noliktavas nevar uzskatīt par <QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>preču piegādi [..], ko veic par atlīdzību<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/> Sestās<?PAGE NO="I-7085"?> direktīvas 2. panta 1. punkta un 5. panta 1. punkta nozīmē.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Vispirms šo pantu redakcija neļauj apgalvot, ka apzagtai personai ir jāmaksā PVN tā, it kā viņa brīvprātīgi būtu nodevusi preces zagļiem par atlīdzību. Turklāt šo secinājumu pilnībā apstiprina Tiesas judikatūra, kas attiecas uz preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas par atlīdzību jēdzienu interpretāciju, kurai ir galvenā nozīme, nosakot Sestās direktīvas piemērošanas jomu.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Vispirms, attiecībā uz preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas par atlīdzību jēdziena interpretāciju Tiesa savā <DATE ISO="19940303">1994. gada 3. marta</DATE> spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Tolsma</HT> ir skaidri apstiprinājusi, ka pakalpojumu sniegšana <QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>tiek veikta <HT TYPE="ITALIC">par atlīdzību</HT> Sestās direktīvas 2. panta 1. punkta nozīmē un tādēļ tā ir apliekama ar nodokli tikai tad, ja starp pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju pastāv <HT TYPE="ITALIC">tiesiskas attiecības,</HT> kuru laikā notiek savstarpēja izpildījuma apmaiņa, un pakalpojumu sniedzēja saņemtā samaksa veido faktisku atlīdzību par saņēmējam sniegto pakalpojumu<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0005" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-16/93" YEAR="1994" PAGE.ECR="I-743">C-16/93 (Recueil, I-743. lpp., 14. punkts)</REF.DOC.ECR>; mans izcēlums.</P></NOTE>. Manuprāt, nav pamata citādai attieksmei pret preču piegādi.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Šajā spriedumā Tiesa vēlreiz apstiprināja savā iepriekšējā judikatūrā, kas saistīta ar preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas par atlīdzību jēdzienu, sniegtās interpretācijas virzienu, ka <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>preču piegāde ir apliekama ar nodokli tikai tad, ja pastāv tieša saikne starp sniegto pakalpojumu un saņemto atlīdzību<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0006" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš 5. zemsvitras piezīmē minētajā spriedumā lietā Tolsma 13. punkts (mans izcēlums); <DATE ISO="19810205">1981. gada 5. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="154/80" YEAR="1981" PAGE.ECR="445">154/80 Coöperatieve Aaraappeleiibewaarplaals (Recueil, 445. lpp., 12. punkts)</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="19881123">1988. gada 23. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="230/87" YEAR="1988" PAGE.ECR="6365">230/87 Naturally Yours Cosmetics (Recueil, 6365. 1pp., 11. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="19880308">1988. gada 8. marta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="102/86" YEAR="1988" PAGE.ECR="1443">102/86 Apple and Pear Development Council (Recueil, 1443. lpp., 12. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Arī savā <DATE ISO="19820401">1982. gada 1. 'aprīļa</DATE> spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Hong-Kong Trade Development Council</HT> Tiesa atzina, ka ar nodokli apliekamie darījumi PVN sistēmas ietvaros ir tādi darījumi, kas ietver cenas vai atlīdzības noteikšanu<NOTE NOTE.ID="E0007" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="89/81" YEAR="1982" PAGE.ECR="1277">89/81 (Recueil, 1277.lpp., 9. un 10. punkts)</REF.DOC.ECR>; mans izcēlums.</P></NOTE>. Tādējādi, <QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>ja pakalpojumu sniedzēja darbība sastāv tikai no pakalpojumu sniegšanas bez tiešas atlīdzības, nodokļa bāze nepastāv un par minētajiem bezmaksas pakalpojumiem līdz ar to nav jāmaksā PVN<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0008" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Turpat, 10. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo judikatūru, ir jāatzīst, ka doma, saskaņā ar kuru zādzības dēļ apzagtai personai jāmaksā PVN par precēm, kas tai<?PAGE NO="I-7086"?> nelikumīgi ir atņemtas bez atlīdzības, acīmredzami nav atbalstāma<NOTE NOTE.ID="E0009" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Šo secinājumu nostiprina Tiesas ieņemtā nostāja tās <DATE ISO="19900208">1990. gada 8. februāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-320/88" YEAR="1990" PAGE.ECR="I-285">C-320/88 Shipping and Fonmrding Enterprise Safe (Recueil, I-285. lpp.)</REF.DOC.ECR>. Sājā spriedumā Tiesa nosprieda, ka <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>atbilstoši Sestās direktīvas 5. panta 1. punktam par <QUOT.START ID="QS0023" REF.END="QE0023" CODE="201C"/>preču piegādi<QUOT.END ID="QE0023" REF.START="QS0023" CODE="201D"/> ir jāuzskata tiesību nodošanu rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/> (6. punkts) un ka <QUOT.START ID="QS0024" REF.END="QE0024" CODE="201C"/>no šī noteikuma teksta izriet, ka preces piegādes jēdziens [..] ietver vienas personas visus materiālā īpašuma nodošanas darījumus, ar ko tā piešķir tiesības citai personai rīkoties ar šo īpašumu kā īpašniekam<QUOT.END ID="QE0024" REF.START="QS0024" CODE="201D"/> (7. punkts). Visiem materiālā īpašuma nodošanas darījumiem, ar ko citai personai piešķir tiesības ar to rīkoties, raksturīgs piekrišanas vai vienošanās elements (lai pārņemtu izteiksmi, kas ir izmantota šajos secinājumos minētajā spriedumā lietā Tolsma 17. punktā, kurā minēta pamata <QUOT.START ID="QS0025" REF.END="QE0025" CODE="201C"/>vienošanās starp līguma pusēm<QUOT.END ID="QE0025" REF.START="QS0025" CODE="201D"/> vajadzība). Šis elements nepastāv zādzības gadījumā. Šādā situācijā nav nedz tiesību uz materiālo īpašumu nodošanas, kam apzagtais īpašnieks būtu piekritis, nedz acīmredzot arī ar pakalpojumu tieši saistītas atlīdzības, ko zagļi samaksājuši īpašniekam.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Tāpat, pretēji Beļģijas valdības argumentācijai, Sestās direktīvas 5. panta 6. un 7. punktā paredzētās situācijas (kad atsevišķos gadījumos savām vajadzībām lieto preces, arī tādas, ko nodokļa maksātājs ir saražojis savā uzņēmumā), ko Kopienu likumdevējs skaidri ir pielīdzinājis piegādēm par atlīdzību, nav salīdzināmas ar zādzības situāciju, kurā īpašnieks ne tikai nesaņem atlīdzību par nozagtajām precēm, bet arī piespiedu kārtā zaudē pašas preces<NOTE NOTE.ID="E0010" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Tāpat ir jāpiebilst, ka situācijas, kas apstrīdētas <DATE ISO="19891213">1989. gada 13. decembra</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-342/87" YEAR="1989" PAGE.ECR="4227">C-342/87 Genius Holding (Recueil, 4227. lpp., 18. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="20031106">2003. gada 6. novembra</DATE> spriedumā apvienotajās lietās no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-78/02—C-80/02" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-13295">C-78/02 līdz C-80/02 Karageorgou u.c. (Recueil, I-13295. lpp., 50.-52. punkts)</REF.DOC.ECR>, ir pilnīgi atšķirīgas no situācijas šajā lietā. Minētajās lietās rēķinā PVN tika iekjauts, bet šķiet, ka par attiecīgajiem pakalpojumiem nebija jāmaksā PVN. Spriedumā lietā Genius Holding Tiesa pamatoti nosprieda, ka <QUOT.START ID="QS0026" REF.END="QE0026" CODE="201C"/>tiesības veikt nodokļa atskaitīšanu, kas ir paredzētas Sestajā direktīvā [..], neattiecas uz nodokli, kas ir jāmaksā tikai tāpēc, ka tas ir minēts rēķinā<QUOT.END ID="QE0026" REF.START="QS0026" CODE="201D"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Vēl jāprecizē, ka secinājums par to, ka preču zādzību nevar ne uzskatīt par piegādi, kas veikta par atlīdzību, ne arī ietvert to darījumu skaitā, kas tai ir pielīdzināmi atbilstoši Sestās direktīvas 5. panta 6. un 7. punktam, nav atkarīgs no tā, ka zagļi vai citas personas var nozagtās preces laist apritē.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Šajā sakarā Tiesa ir skaidri nospriedusi, ka preču piegāde, ko veic nodokļu maksātājs, kurš šīs preces ir ieguvis nelikumīgi (piemēram, kontrabandas veidā), ir ietverta Sestās direktīvas piemērošanas jomā un ir apliekama ar PVN<NOTE NOTE.ID="E0011" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Šajā sakarā skat. <DATE ISO="20000629">2000. gada 29. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-455/98" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-4993">C-455/98 Salumets u.c. (Recueil, I-4993. lpp., 24. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Atbilstoši šai judikatūrai nodokļu neitralitātes princips nosaka, ka pat nelikumīgi darījumi ir ietverti Sestās direktīvas piemērošanas jomā un tos apliek ar PVN<NOTE NOTE.ID="E0012" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19880705">1988. gada 5. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="269/86" YEAR="1988" PAGE.ECR="3627">269/86 Mol (Recueil, 3627. lpp., 18. punkts)</REF.DOC.ECR>: <DATE ISO="19880705">1988. gada 5. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="289/86" YEAR="1988" PAGE.ECR="3655">289/86 Happy Family (Recueil, 3655. lpp., 20. punkts)</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="19930802">1993. gada 2. augusta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-111/92" YEAR="1993" PAGE.ECR="I-4677">C-111/92 Lange (Recueil,I -4677. lpp., 16. punkts)</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="19980528">1998. gada 28. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-3/97" YEAR="1998" PAGE.ECR="I-3257">C-3/97 Goodwin un Unstead (Recueil, I-3257. lpp., 9. punkts)</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="19990629">1999. gada 29. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-158/98" YEAR="1999" PAGE.ECR="I-3971">C-158/98 Coffeeshop <QUOT.START ID="QS0027" REF.END="QE0027" CODE="201C"/>Siberie<QUOT.END ID="QE0027" REF.START="QS0027" CODE="201D"/> (Recueil, I-3971. lpp., 14. un 21. punkts)</REF.DOC.ECR> un iepriekš minētais spriedums lietā Salumets u. c, 19. punkts.</P></NOTE>. Tas izriet no fakta, ka šīs preces konkurē ar likumīgi iegūtām precēm un tādēļ nevar saņemt priekšrocības salīdzinājumā ar tām. Piemēram, nelikumīga azartspēļu ruletes izmantošana ir ietverta kopējā PVN sistēmā, jo tā konkurē ar likumīgām derību darbībām<NOTE NOTE.ID="E0013" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19980611">1998. gada 11. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-283/95" YEAR="1998" PAGE.ECR="I-3369">C-283/95 Fischer (Recueil, I-3369. lpp., 19.-23. un 28. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-7087"?><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Šī argumentācija ir piemērojama arī gadījumā, kad zagļi vai trešās personas nozagtās preces piegādā citai personai par atlīdzību. Šīs vēlākās zagto preču piegādes apliek ar PVN. Tomēr ir acīmredzams, ka šajā lietā situācija ir atšķirīga: runa ir par to, vai par preču nodošanu, kas notikusi pašas zādzības dēļ, ir jāmaksā PVN. Taču šajā sakarā pati zādzība nav piegāde par atlīdzību Sestās direktīvas 2. panta 1. punkta nozīmē.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Turklāt apstāklim, ka minētās preces šajā lietā ir akcīzes preces, nav nozīmes, nosakot, vai šo preču zādzību var uzskatīt par preču piegādi par atlīdzību. Kā Komisija atzina rakstiskajos apsvērumos, neviens Sestās direktīvas noteikums par preču piegādi nenošķir akcīzes preču piegādi un to preču piegādi, par ko nav jāmaksā akcīze.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, man šķiet, ka Tiesai vajadzētu atbildēt iesniedzējtiesai, ka akcīzes preču zādzību nevar uzskatīt par <QUOT.START ID="QS0028" REF.END="QE0028" CODE="201C"/>preču piegādi [..] par atlīdzību<QUOT.END ID="QE0028" REF.START="QS0028" CODE="201D"/> Sestās direktīvas 2. panta 1. punkta nozīmē.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT>Vai tomēr PVN samaksu var pieprasīt pēc preču zādzības, pamatojoties uz atļauju, kas ir piešķirta dalībvalstij, piemērojot Sestās direktīvas 27. pantu?</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Atbilstoši Sestās direktīvas 27. pantam dalībvalstij var atļaut ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no Sestās direktīvas noteikumiem, nolūkā vienkāršot procedūru, kādā iekasē nodokli, vai novērst noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai apiešanu.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Atbilstoši Sestās direktīvas 27. panta 5. punktam Beļģijas Karaliste paziņoja par minēto pasākumu, kas nosaka, ka PVN par tabakas izstrādājumiem ir maksājams vienlaicīgi ar akcīzes nodokli. Tādējādi galvenais jautājums šajā lietā ir, vai ar šādu pasākumu drīkst paplašināt Sestajā direktīvā paredzēto darbību, par kurām jāmaksā PVN, kategorijas.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Sestās direktīvas 10. pants skaidri nošķir nodokļa iekasējamību, proti, brīdi, kad PVN ir jāmaksā, no darbības, par kuru jāmaksā nodoklis, kas ir <QUOT.START ID="QS0029" REF.END="QE0029" CODE="201C"/>notikums, kura dēļ juridiskais stāvoklis atbilst tam, lai nodoklis kļūtu iekasējams<QUOT.END ID="QE0029" REF.START="QS0029" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Šī nošķiršana izskaidro būtisku atšķirību starp likumdošanas pasākumiem, kas ietekmē<?PAGE NO="I-7088"?> vienu vai otru no šiem jēdzieniem. Pasākums, kura mērķis ir pasteidzināt PVN iekasēšanas bridi tādā veidā, lai tas sakristu ar akcīzes nodokļa iekasēšanas brīdi, ir jānošķir no pasākuma, kas paredz izņēmumu no normām, kuras uzskaita ar PVN apliekamos darījumus, pievienojot jaunu Sestajā direktīvā neparedzētu darbību, par kuru jāmaksā PVN.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tas, ka pierādījums par zādzību nav pietiekams, lai izvairītos no nozagto preču īpašnieka pienākuma maksāt PVN par šīm precēm, pierāda, ka Beļģijas valdība šo pasākumu piemēro, pārsniedzot vienkāršu PVN samaksas pasteidzināšanu. Beļģijas nodokļu iestādēm piemērojot šo pasākumu, zādzība pati par sevi tiek uzskatīta par preču piegādi par atlīdzību un līdz ar to faktiski ir ieviesta jauna, Sestajā direktīvā neparedzēta, darbība, par kuru jāmaksā PVN.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tomēr Beļģijas valdības paziņotā pasākuma teksts atklāj, ka šo pasākumu tā nedrīkst piemērot. Tas paredz tikai to, ka <QUOT.START ID="QS0030" REF.END="QE0030" CODE="201C"/>lai atvieglotu PVN iekasēšanas kontroli, <HT TYPE="ITALIC">PVN, kas ir maksājams</HT> par tabakas izstrādājumiem piegādes brīdī, ir jāmaksā [..] vienlaicīgi ar akcīzi, kad ražotājs vai importētājs pērk nodokļu uzlīmes<QUOT.END ID="QE0030" REF.START="QS0030" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0014" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat šo secinājumu 13. punktu; mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas judikatūrai par Sestās direktīvas 27. pantu <QUOT.START ID="QS0031" REF.END="QE0031" CODE="201C"/>atkāpes ietveroši valsts pasākumi nolūkā novērst nodokļu nemaksāšanu vai apiešanu ir jāinterpretē šauri<QUOT.END ID="QE0031" REF.START="QS0031" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0015" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19970529">1997, gada 29. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-63/96" YEAR="1997" PAGE.ECR="I-2847">C-63/96 Shipalle (Recueil, I-2847. lpp., 24. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Minētā paziņojuma teksts labi atklāj, ka paziņotais pasākums attiecas tikai uz <HT TYPE="ITALIC">PVN iekasējamības brīža paātrināšanu,</HT> izmantojot nodokļu uzlīmes tā, lai tas rastos ar akcīzes nodokļa iekasēšanas brīdi. Beļģijas pasākuma mērķis ir tikai iekasēt PVN iepriekšējas samaksas veidā, un tādējādi tas attiecas tikai uz nodokļa iekasēšanas brīdi. Kā pamatoti uzsver prasītājas un Komisija, šī paziņojuma mērķis nav piedzīt PVN, faktiski nepārbaudot darbību, par kuru jāmaksā nodoklis, proti, šīs lietas gadījumā — preču piegādi par atlīdzību. Paziņojumā ir norādīta attiecīgā darbība, par kuru jāmaksā PVN, proti, tabakas izstrādājumu <HT TYPE="ITALIC">piegāde,</HT> nepieļaujot iespēju, ka minētā vienkāršošanas procedūra var radīt jebkādu atkāpi.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>No tā jāsecina, ka neviens atkāpes saturošs pasākums netika paziņots atbilstoši Sestās direktīvas 27. panta 5. punktam, kas ļautu Beļģijai pieprasīt PVN samaksu no<?PAGE NO="I-7089"?> īpašnieces par tam nozagtajām precēm, ja šī īpašniece šīs preces par atlīdzību nav piegādājusi.</TXT></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tādēļ šāds atkāpes ietverošs pasākums nav izmantojams pret nodokļu maksātājiem<NOTE NOTE.ID="E0016" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Šis secinājums Izdarīts neatkarīgi no jautājuma, kas šajā lietā nav uzdots, proti, vai vienkāršs pasākums PVN samaksas paātrināšanai, līdzīgi tam, par kādu bija paziņots šajā lietā, ir atkāpes ietverošs pasākums atbilstoši 27. panta 1. punktam.</P></NOTE>. Šajā sakarā ir jāatgādina par <DATE ISO="19850213">1985. gada 13. februāra</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Direct Cosmetics,</HT> saskaņā ar kuru atkāpes no Sestās direktīvas <QUOT.START ID="QS0032" REF.END="QE0032" CODE="201C"/>ir saderīgas ar Kopienu tiesībām tikai ar nosacījumu, ka, pirmkārt, tās atbilst 27. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem un, otrkārt, ka tās ir paziņotas Komisijai<QUOT.END ID="QE0032" REF.START="QS0032" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0017" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="5/84" YEAR="1985" PAGE.ECR="617">5/84 (Recueil, 617. lpp., 24. punkts)</REF.DOC.ECR>. Skat. arī <DATE ISO="19950706">1995. gada 6. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-62/93" YEAR="1995" PAGE.ECR="I-1883">C-62/93 BP Souuergaz (Recueil, I-1883. lpp., 22. un 23. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Katrā ziņā, pat ja varētu uzskatīt, ka atkāpes ietverošs pasākums, kura dēļ zādzību var uzskatīt par preču piegādi par atlīdzību, bija paziņots, tas būtu pretējs Kopienu tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tiesa ne tikai apstiprina, ka iespēju veikt atkāpes ietverošus pasākumus, ko paredz Sestās direktīvas 27. pants, ir jāinterpretē šauri<NOTE NOTE.ID="E0018" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. šo secinājumu 37. punktu.</P></NOTE>, bet tā arī atgādina, ka ir atļauti tikai tādi pasākumi, kas ir <QUOT.START ID="QS0033" REF.END="QE0033" CODE="201C"/>vajadzīgi un piemēroti pasākuma izvirzītā īpaša mērķa īstenošanai un ja tie pēc iespējas mazāk ietekmē Sestās direktīvas mērķus un principus<QUOT.END ID="QE0033" REF.START="QS0033" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0019" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="20000919">2000. gada 19. septembra</DATE> spriedums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-177/99+C-181/99" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-7013">C-177/99 un C-181/99 Ampafrance un Sanofi (Recueil, I-7013. lpp., 43. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-17/01" YEAR="2004" PAGE.ECR="I-4271">C-17/01 Sudholz (Recueil, I-4271. lpp., 46. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Citiem vārdiem, pasākumi, kas atkāpjas no Sestās direktīvas, lai vienkāršotu nodokļu iekasēšanu vai novērstu nodokļu nemaksāšanu vai apiešanu, ir pieņemami tikai <QUOT.START ID="QS0034" REF.END="QE0034" CODE="201C"/>ja tie stingri vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai<QUOT.END ID="QE0034" REF.START="QS0034" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0020" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19840410">1984. gada 10. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="324/82" YEAR="1984" PAGE.ECR="1861">324/82 Komlsija/Beļģija (Recueil, 1861. lpp., 29. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, un šāda pasākuma saderība <QUOT.START ID="QS0035" REF.END="QE0035" CODE="201C"/>ar nosacījumiem, ko paredz Sestās direktīvas 27. panta 1. punkts, ir jāizvērtē strikti<QUOT.END ID="QE0035" REF.START="QS0035" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0021" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Šo secinājumu 19. zemsvītras piezīmē minētā sprieduma lietā Sudholz 45. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Netika pierādīts, ka minētajam atkāpes ietverošajam pasākumam bija tādi mērķi kā nodokļa iekasēšanas vienkāršošana vai cīņa pret nodokļu nemaksāšanu vai apiešanu, kas varētu pamatot preču zādzības uzskatīšanu par preču piegādi par atlīdzību. Šāds pasākums nozīmētu atkāpi no Sestās direktīvas pamata noteikumiem, kas nosaka darbības, par kurām jāmaksā nodoklis, tām pievienojot jaunas ar PVN apliekamo darbību kategorijas, to darot situācijā, kad preču zādzība nav apstrīdēta un nav pazīmju par nodokļu nemaksāšanu.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-7090"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III —</NO.P><TXT>Secinājumi</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, es piedāvāju Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">hof van beroep te Antwerpen</HT> uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0036" REF.END="QE0036" CODE="201C"/>1)</NO.P><TXT>Jēdziens <QUOT.START ID="QS0037" REF.END="QE0037" CODE="201C"/>preču piegāde [..] par atlīdzību<QUOT.END ID="QE0037" REF.START="QS0037" CODE="201D"/> 2. panta 1. punkta nozīmē Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze ir jāinterpretē tā, ka tas neietver preču zādzību, neatkarīgi no tā, vai par nozagtajām precēm jāmaksā akcīzes nodoklis.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Atļauja, kas dalībvalstij dota pēc veiktā paziņojuma atbilstoši Sestās direktīvas 77/388 27. panta 5. punktam, lai ieviestu īpašu atkāpes ietverošu pasākumu, kas nosaka iepriekšēju pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu par tabakas izstrādājumiem vienlaicīgi ar akcīzes nodokļa samaksu, neietver iespēju pieprasīt pievienotās vērtības nodokļa samaksu par precēm, kas ir nozagtas.<QUOT.END ID="QE0036" REF.START="QS0036" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>