<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-688/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016TJ0688</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:822">EU:T:2018:822</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20181122">22.11.2018</DATE>. – Lieta T‑688/16</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Janssen</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Cases</HT>/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta paplašinātā sastāvā)</P><P><DATE ISO="20181122">2018. gada 22. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Civildienests</KEYWORD><KEYWORD>Ierēdņi</KEYWORD><KEYWORD>Pieņemšana darbā</KEYWORD><KEYWORD>Paziņojums par vakanci</KEYWORD><KEYWORD>Komisijas mediators</KEYWORD><KEYWORD>Kompetentā iecēlējinstitūcija</KEYWORD><KEYWORD>Pilnvaru deleģēšana</KEYWORD><KEYWORD>Tiesvedība</KEYWORD><KEYWORD>Apspriešanās ar personāla komiteju</KEYWORD><KEYWORD>Atbildība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta T‑688/16</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Mercedes Janssen‑Cases</HT></HT>, Eiropas Komisijas ierēdne, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko sākotnēji pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">J.‑N. Louis</HT> un <HT TYPE="ITALIC">N. de</HT> <HT TYPE="ITALIC">Montigny</HT>, pēc tam <HT TYPE="ITALIC">J.‑N. Louis</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko sākotnēji pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">C. Berardis-Kayser</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Berscheid</HT>, pēc tam <HT TYPE="ITALIC">M. Berscheid</HT> un <HT TYPE="ITALIC">L. Radu Bouyon</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>par prasību, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas <DATE ISO="20160615">2016. gada 15. jūnija</DATE> lēmumu iecelt W Komisijas mediatora amatā un <DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnija</DATE> paziņojumu, ar ko Komisija informēja prasītāju par atlases procedūras iznākumu, un, otrkārt, atlīdzināt prasītājai nodarīto kaitējumu.</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta paplašinātā sastāvā)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [<HT TYPE="ITALIC">M. van der Woude</HT>], tiesneši D. Gracijs [<HT TYPE="ITALIC">D. Gratsias</HT>] (referents), I. Labucka, A. Ditrihs [<HT TYPE="ITALIC">A. Dittrich</HT>] un I. Uljoa Rubio [<HT TYPE="ITALIC">I. Ulloa Rubio</HT>],</P><P>sekretāre: M. Maresko [<HT TYPE="ITALIC">M. Marescaux</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un <DATE ISO="20180711">2018. gada 11. jūlija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>1977. gadā Eiropas Kopienu Komisija nolēma izveidot mediācijas dienestu. Šī dienesta uzdevums ir piedāvāt veidu, kā bez birokrātijas atrisināt darba vidē radušās problēmas, lai cik vien iespējams ierobežotu pirmstiesas procedūru un tiesvedības izmantošanu. Efektīva šī uzdevuma izpilde lika Komisijai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>formalizēt<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> attiecīgā dienesta darbību. Tādējādi Komisija pieņēma Lēmumu C(2002) 601 (<DATE ISO="20020304">2002. gada 4. marts</DATE>) par pastiprinātu mediācijas dienestu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>lēmums par pastiprinātu mediācijas dienestu<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>). Saskaņā ar šī lēmuma 6. panta 3. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Komisijas priekšsēdētājs ieceļ mediatoru, pamatojoties uz priekšlikumu, ko ir izteicis personāla un administrācijas ģenerāldirektors pēc apspriešanās ar personāla komiteju<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Ar Komisijas priekšsēdētāja <DATE ISO="20120308">2012. gada 8. marta</DATE> lēmumu prasītāja <HT TYPE="ITALIC">Mercedes Janssen-Cases</HT> tika iecelta par mediatora vietnieci mediācijas dienestā, kas izveidots Komisijas Ģenerālsekretariātā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Papildus mediatora vietnieces pienākumiem prasītāja no <DATE ISO="20130228">2013. gada 28. februāra</DATE> darbojās arī kā mediatora vietas izpildītāja, pēc tam atbilstoši <DATE ISO="20131216">2013. gada 16. decembra</DATE> lēmumam viņa ieņēma to pašu amatu pagaidu pārcelšanas kārtībā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Civildienesta noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) 7. panta 2. punkta izpratnē ar atpakaļejošu spēku no <DATE ISO="20130301">2013. gada 1. marta</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Ar Komisijas <DATE ISO="20131016">2013. gada 16. oktobra</DATE> lēmumu galvenā padomdevēja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>mediatora<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> amats kļuva par AD 13/AD 14 pakāpes nodaļas vadītāja amatu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>2014. gada 10. februārī Komisija publicēja paziņojumu par vakanci COM/2014/366 attiecībā uz mediatora/nodaļas vadītāja amatu mediācijas dienestā (AD 13/AD 14 pakāpe). Prasītāja savu kandidatūru attiecīgajam amatam pieteica 2014. gada 27. februārī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140507">2014. gada 7. maija</DATE> paziņojumu, kas bija adresēts Komisijas Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta (ĢD) ģenerāldirektorei, Komisijas Centrālā personāla komiteja lūdza tai nosūtīt izraudzīto kandidātu <HT TYPE="ITALIC">curriculums vitæ</HT>, kā arī atlases komitejas izmantoto novērtēšanas tabulu. Centrālā personāla komiteja lūdza šo informāciju, lai varētu sniegt atzinumu, kas lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktā ir paredzēts kā atlases procedūras posms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140620">2014. gada 20. jūnija</DATE> paziņojumu Centrālā personāla komiteja lūdza Komisijas priekšsēdētāju neapstiprināt Komisijas Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektores priekšlikumu par iecelšanu mediatora amatā tikmēr, kamēr tā nespēj sniegt atzinumu, jo tai nav paziņota lūgtā informācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20141017">2014. gada 17. oktobra</DATE> paziņojumu, kas bija adresēts Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektorei, Centrālā personāla komiteja sniedza nelabvēlīgu atzinumu attiecībā uz minētās ģenerāldirektores piedāvāto kandidātu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150722">2015. gada 22. jūlija</DATE> paziņojumu Cilvēkresursu un drošības ĢD prasītāju informēja par Komisijas priekšsēdētāja lēmumu slēgt atlases procedūru, nevienu no kandidātiem neieceļot mediatora amatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><DATE ISO="20150916">2015. gada 16. septembrī</DATE> Komisija nolēma mediatora funkcijas piesaistīt galvenā padomdevēja rangam (AD 14/AD 15 pakāpe), kā arī apstiprināt un publicēt paziņojumu par vakanci uz minēto amatu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iii) punktu. Saskaņā ar šo lēmumu lēmums, kas ļauj aizpildīt šo amata vietu, tikšot pieņemts saskaņā ar lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktu. <DATE ISO="20151007">2015. gada 7. oktobrī</DATE> Komisija publicēja paziņojumu par vakanci COM/2015/1801 attiecībā uz AD 14/AD 15 pakāpes galvenā padomdevēja amatu, lai<?PAGE NO="3"?> aizpildītu mediatora amata vietu. Minētajā paziņojumā bija precizēts, ka Komisijas priekšsēdētājs mediatoru ieceļ amatā, pamatojoties uz Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektores priekšlikumu, pēc apspriešanās ar Centrālo personāla komiteju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Prasītāja savu kandidatūru mediatora amatam pieteica <DATE ISO="20151016">2015. gada 16. oktobrī</DATE> un bija viena no trim kandidātiem, kas tika izraudzīti, lai piedalītos pārbaudījumos un intervijās, kurus paredzēts rīkot priekšatlases komitejā, kā arī padomdevējā komitejā amatā iecelšanas jautājumos. Tā kā W, kas tolaik bija Cilvēkresursu un drošības ĢD Medicīnas dienesta vadītājs, bija vienīgais kandidāts, kuram bija prasītās kvalifikācijas, padomdevēja komiteja amatā iecelšanas jautājumos 2016. gada 25. februārī sniedza viņam labvēlīgu atzinumu mediatora amata ieņemšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160513">2016. gada 13. maija</DATE> paziņojumu, kas adresēts <HT TYPE="ITALIC">K. Georgieva</HT> – Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, kura ir atbildīga par personālu, – Centrālā personāla komiteja sniedza atbildi uz lūgumu sniegt atzinumu par W iecelšanu mediatora amatā, ko <DATE ISO="20160420">2016. gada 20. aprīlī</DATE> bija izteikusi Komisijas Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektore. Šajā ziņā Centrālā personāla komiteja sūdzējās par to, ka lūgums sniegt atzinumu attiecas tikai uz piedāvāto kandidātu, kā arī par to, ka tai nav informācijas par noraidītajiem kandidātiem un ka tādējādi tai nav iespējas sniegt lietderīgu atzinumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160615">2016. gada 15. jūnija</DATE> lēmumu Komisija iecēla W mediatora amatā un ar <DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnija</DATE> paziņojumu informēja prasītāju par atlases procedūras iznākumu (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>apstrīdētie lēmumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembrī</DATE> prasītāja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu par apstrīdētajiem lēmumiem iesniedza sūdzību. Ar <DATE ISO="20170105">2017. gada 5. janvāra</DATE> lēmumu Komisija minēto sūdzību noraidīja.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 4. punktu iesniegts <DATE ISO="20160928">2016. gada 28. septembrī</DATE>, prasītāja cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja iesniedza lūgumu apturēt lēmuma par W iecelšanu mediatora amatā izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><DATE ISO="20161007">2016. gada 7. oktobrī</DATE> saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 4. punktu tiesvedība tika apturēta, līdz tiks pieņemts tiešs vai netiešs lēmums noraidīt sūdzību, ko prasītāja bija iesniegusi <DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembrī</DATE>. Tiesvedība pēc nepārprotamas minētās sūdzības noraidīšanas tika atsākta <DATE ISO="20170117">2017. gada 17. janvārī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20170217">2017. gada 17. februāra</DATE> rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Janssen-Cases</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑688/16 R</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:107">EU:T:2017:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Vispārējās tiesas priekšsēdētājs noraidīja lūgumu apturēt lēmuma par W iecelšanu mediatora amatā izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Pēc piektās palātas priekšlikuma Vispārējā tiesa atbilstoši Reglamenta 28. pantam nolēma nosūtīt lietu izskatīšanai palātā paplašinātā sastāvā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt apstrīdētos lēmumus;</P></ITEM><ITEM><P>kā atlīdzību par nodarīto mantisko un morālo kaitējumu piespriest Komisijai samaksāt summu <FT TYPE="NUMBER">100000</FT> EUR apmērā;</P></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>prasību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par prasību atcelt apstrīdētos lēmumus</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Saskaņā ar 2008. gada oktobra Pamatnostādnēm Komisijas dienestiem par augstākā līmeņa ierēdņu iecelšanu amatā tikai paziņojums neizraudzītajam kandidātam vai neizraudzītajiem kandidātiem ir nelabvēlīgs akts. Tomēr ir jākonstatē, ka, lai gan šī paziņošana ir jāuzskata par formālu attiecīgās kandidatūras noraidījumu, no kura sāk skaitīt sūdzības iesniegšanai paredzēto termiņu Civildienesta noteikumu 90. panta izpratnē, ir jāsecina, ka akts, ar kuru tiek pabeigta atlases procedūra, izvēloties kādu kandidātu, kas ir vienīgais akts, kurš ir paredzēts strīdīgajā paziņojumā par vakanci, rada arī juridiskas sekas un tā neizbēgamas sekas ir iepriekš minētais formālais noraidījums (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19830630">1983. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schloh</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>85/82</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1983:179">EU:C:1983:179</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>No tā izriet, ka prasījumi par atcelšanu, ko prasītāja ir izvirzījusi savā prasībā, ir pilnībā pieņemami.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza četrus pamatus, kas attiecas uz:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punkta pārkāpumu;</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. panta pārkāpumu;</P></ITEM><ITEM><P>pilnvaru un procedūras nepareizu izmantošanu;</P></ITEM><ITEM><P>acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pareizas vadības, labas pārvaldības, tiesiskās paļāvības aizsardzības un samērīguma principu pārkāpumu, kā arī vienlīdzīgu iespēju politikas pārkāpumu.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Argumentācijai, ko prasītāja pauž pirmā pamata ietvaros, ir divas daļas. Pirmajā daļā prasītāja norāda, ka komisāru kolēģijas kompetencē nebija pieņemt lēmumu par W iecelšanu mediatora amatā, jo šis lēmums ir jāpieņem Komisijas priekšsēdētājam saskaņā ar lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktu. Otrā daļa attiecas uz šīs tiesību normas pārkāpumu tāpēc, ka apspriešanās ar personāla komiteju bija prettiesiska.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>It īpaši pirmā pamata pirmās daļas ietvaros prasītāja norāda, ka saskaņā ar lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktu Komisijas mediatora iecelšana ir tās priekšsēdētāja, kas ir izraudzīts kā iecēlējinstitūcija šajā jautājumā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu, kompetencē. Šī Komisijas priekšsēdētāja kompetence esot minēta paziņojumā par vakanci, atbilstoši kuram tika uzsākta strīdīgā atlases procedūra. Šajā gadījumā Komisija, proti, iestāde, kurai šajā ziņā neesot bijis kompetences, esot pieņēmusi apstrīdētos lēmumus, lai gan tai iepriekš nebija piešķirtas ar to saistītās pilnvaras.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Otrajā daļā prasītāja norāda, ka, tā kā Centrālajai personāla komitejai nebija paziņota visu sākotnēji izraudzīto kandidātu dokumentācija, lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktā paredzētā apspriešanās ar komiteju neesot bijusi likumīga. Attiecīgās apspriešanās mērķis esot bijis sniegt Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektorei uz informāciju balstītu atzinumu par dažādu kandidātu nopelniem, kompetenci un kvalifikāciju. Ar to, ka tika sniegts atzinums tikai par vienu Komisijas priekšsēdētājam piedāvātu kandidātu, šai apspriedei esot atņemta tās lietderīgā iedarbība un tā esot pārveidota par vienkāršu Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektores priekšlikuma apstiprinājumu, un to Centrālā personāla komiteja vispār neesot akceptējusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Runājot par iebildumu, kas attiecas uz apstrīdēto lēmumu autora kompetences neesamību, Komisija apgalvo, ka pilnvaras iecelt amatā mediatoru tā savam priekšsēdētājam ir deleģējusi saskaņā ar lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktu. Nekas Komisijai neliedzot šīs pilnvaras īstenot pašai konkrētā gadījumā, kad, kā tas ir šajā gadījumā, tā uzņemas iecēlējinstitūcijas lomu, ņemot vērā pakāpi, kādai ir piesaistīta aizpildāmā amata vieta saskaņā ar tās Lēmumu C(2013) 3288 <HT TYPE="ITALIC">final</HT> (<DATE ISO="20130604">2013. gada 4. jūnijs</DATE>) par pilnvarām, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumiem piešķir iecēlējinstitūcijai un ko saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķir iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus. Šis lēmums esot izraisījis konkrētas netiešas izmaiņas lēmumā par pastiprinātu mediācijas dienestu. Katrā ziņā prasītāja neesot pierādījusi, ka viņai būtu nodarīts kaitējums tāpēc, ka komisāru kolēģija pieņēma apstrīdētos lēmumus. Turklāt lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktā Komisijai neesot uzlikts pienākums apspriesties ar Centrālo personāla komiteju par visiem sākotnēji izraudzītajiem kandidātiem. No šīs tiesību normas savukārt izrietot, ka ar Centrālo personāla komiteju ir jāapspriežas tikai par priekšlikumu, ko Komisijas priekšsēdētājam ir iesniedzis Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektors, un tam, kā šķiet, piekrīt pati minētā komiteja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Runājot par pirmo daļu, no lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punkta izriet, ka mediatoru amatā ieceļ Komisijas priekšsēdētājs. Līdz ar to attiecīgā tiesību norma ir jāuzskata par aktu, saskaņā ar kuru Komisija noteica attiecīgajā jautājumā kompetento iecēlējinstitūciju Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jākonstatē – Komisijas argumentam, ka saskaņā ar lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktu tā pilnvaras iecelt amatā mediatoru ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>deleģējusi<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> savam priekšsēdētājam un tādēļ minētās pilnvaras var īstenot pati, ja tā to uzskata par lietderīgu, nevar piekrist.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Kompetences deleģēšana ir akts, kas deleģētājai iestādei atņem kompetenci, kura ir nodota iestādei, kam tā tiek deleģēta (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19580613">1958. gada 13. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Meroni</HT>/Augstā iestāde</NAME.CASE>, <NO.CASE>10/56</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1958:8">EU:C:1958:8</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 77. un 78. lpp.). Tādējādi kompetences deleģēšanas sekas ir pilnvaru nodošana, kas liedz deleģētājai iestādei atsaukties uz nodoto kompetenci, jo pretējā gadījumā tās lēmums būs pieņemts, nepastāvot kompetencei. Deleģētāja iestāde kompetenci no jauna var īstenot tikai tad, ja tā iepriekš pieņem aktu, saskaņā ar kuru tā atgūst deleģēto kompetenci. Tāpat kā kompetences deleģēšanai ir vajadzīga skaidra akta pieņemšana, ar ko tiek nodotas attiecīgās pilnvaras (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19580613">1958. gada 13. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Meroni</HT>/Augstā iestāde</NAME.CASE>, <NO.CASE>9/56</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1958:7">EU:C:1958:7</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 42. lpp.), tiesiskās noteiktības princips, kas pamato kompetences deleģēšanas darbību formālo raksturu, paredz, ka tās atsaukšana notiek, pieņemot skaidru aktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tādējādi, ja pieņem, ka Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktā paredzētais kompetentās iecēlējinstitūcijas noteikšanas mehānisms ir jākvalificē kā kompetences deleģēšana vai jāpielīdzina šādai deleģēšanai, Komisija, neievērojot pilnvaru zaudēšanu, ko izraisa šāda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>deleģēšana<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>, apgalvo, ka tās kompetencē ir sava priekšsēdētāja vietā pašai īstenot pilnvaras iecelt amatā mediatoru, kad tā to uzskata par lietderīgu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Tomēr ir jānorāda, ka saskaņā ar šī sprieduma 28. punktā minēto Lēmumu C(2013) 3288 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>, kurš ir pieņemts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu, komisāru kolēģija ir iecēlējinstitūcija, kuras kompetencē ir iecelt amatā galveno padomdevēju atbilstoši Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iii) punktam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Taču, kā tas ir izklāstīts šī sprieduma 10. punktā, ar <DATE ISO="20150916">2015. gada 16. septembra</DATE> lēmumu Komisija nolēma mediatora funkcijas piesaistīt galvenā padomdevēja rangam (AD 14/AD 15 pakāpe).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Ņemot vērā šīs izmaiņas, kas notika pēc lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu pieņemšanas, iecēlējinstitūcija, kuras kompetencē ir iecelt amatā Komisijas mediatoru, ir komisāru kolēģija. Šādā kontekstā <DATE ISO="20150916">2015. gada 16. septembra</DATE> lēmumā izdarītā atsauce uz lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas nevis uz iestādi, kuras kompetencē ir iecelt amatā mediatoru, bet gan uz noteikumiem, kādi šai iestādei, proti, Komisijai, ir jāievēro procedūrā, atbilstoši kurai amatā tiek iecelts mediators, it īpaši saistībā ar apspriešanos ar personāla komiteju. Tāpat arī ir interpretējama šajā ziņā paziņojumā par vakanci izdarītā atsauce.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Tādējādi Komisija bija iecēlējinstitūcija, kuras kompetencē bija pieņemt <DATE ISO="20160615">2016. gada 15. jūnija</DATE> lēmumu iecelt W mediatora amatā, jo šis lēmums turklāt, kā tas izriet no Komisijas 2173. sanāksmes protokola, tika pieņemts pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma. No tā izriet, ka pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Runājot par pirmā pamata otro daļu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktu lēmējinstitūcija mediatoru ieceļ amatā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>pēc apspriešanās ar personāla komiteju<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā tas ir izklāstīts šī sprieduma 35. un 36. punktā, lai gan Komisija bija iecēlējinstitūcija, kuras kompetencē bija pieņemt lēmumu iecelt W mediatora amatā, pārējās lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktā paredzētās procesuālās prasības joprojām bija piemērojamas. Komisija turklāt neapstrīd lēmējinstitūcijas pienākumu apspriesties ar personāla komiteju saskaņā ar šo pēdējo minēto tiesību normu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Kā to norāda pati Komisija, lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts, ka ar personāla komiteju apspriežas institūcija, kam ir uzdots pieņemt galīgo lēmumu, ar kuru procedūra tiek pabeigta. Turklāt, lai gan šo apspriešanos veido vienkārši tiesības tikt uzklausītam, nepiešķirot personāla komitejai tiesības pieņemt kopīgu lēmumu ar lēmējinstitūciju, tai ir jāspēj ietekmēt pieņemtā akta saturu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010306">2001. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dunnett</HT> u.c./EIB</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑192/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2001:72">EU:T:2001:72</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), jo pēdējais minētais ir saistīts ar būtiskas rīcības brīvības īstenošanu (spriedums, 1987. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bonino</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>233/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:82">EU:C:1987:82</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0005">5.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajā kontekstā attiecīgās apspriešanās efektivitāte var tikt garantēta tikai tad, ja tās priekšmets sakrīt ar to, uz kuru attieksies tās institūcijas vērtējums, kas pieņems galīgo lēmumu. Tādējādi apspriedēm ar personāla komiteju ir jāattiecas uz tiem pašiem kandidātiem, saistībā ar kuriem attiecīgajai institūcijai ir jāveic vērtējums. Šīs apspriešanās efektivitāte zustu, ja personāla komitejai būtu jāsniedz atzinums tikai attiecībā uz vienu kandidātu, jo lēmējinstitūcijas uzdevums ir novērtēt vairākus kandidātus un pēc tam izvēlēties vienu no viņiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, pirmkārt, no padomdevējas komitejas <DATE ISO="20160225">2016. gada 25. februāra</DATE> atzinuma izriet, ka tā izskatīja trīs kandidatūras un strīdīgajam amatam nolēma piedāvāt izvēlēties W kandidatūru (skat. šī sprieduma 11. punktu). Tajā ir arī norādīts, ka minētā komiteja komisāru kolēģijai nosūtīja trīs kandidātu vērtējuma lapas, kā arī viņu <HT TYPE="ITALIC">curriculums vitæ</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāatgādina, ka iecēlējinstitūcijai, kura pieņem galīgo lēmumu par iecelšanu amatā, ir jāsniedz iespēja uzzināt un pašai novērtēt elementus, kas katrā atlases procedūras norises posmā dažādos administratīvajos līmeņos, kuros notiek konsultācijas, piemēram, padomdevēju komitejā, ir pamats tai iesniegto konsultatīvo atzinumu pieņemšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141015">2014. gada 15. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Revīzijas palāta/BF</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑663/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:883">EU:T:2014:883</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Šādā kontekstā Komisijas 2173. sanāksmes, kurā tika pieņemts <DATE ISO="20160615">2016. gada 15. jūnija</DATE> lēmums iecelt amatā W, protokolā, kas saskan ar padomdevējas komitejas <DATE ISO="20160225">2016. gada 25. februāra</DATE> atzinumu, ir norādīts, ka komisāru kolēģijai tika iesniegta dokumentācija par trim kandidātiem, kurus pēdējā minētā komiteja bija pārbaudījusi saistībā ar strīdīgo amata vietu. Saskaņā ar to pašu protokolu Komisija it īpaši ņēma vērā padomdevējas komitejas <DATE ISO="20160225">2016. gada 25. februāra</DATE> atzinumu un veica kandidātu nopelnu salīdzinošu vērtējumu, ņemot vērā amata īpatnības. Šajā ziņā attiecīgajā protokolā ir norādīts, ka Komisija ņēma vērā viņu kompetenci, viņu sniegumu un viņu uzvedību darbā un ka tā amatam izvēlējās W.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Treškārt, no <DATE ISO="20160513">2016. gada 13. maija</DATE> paziņojuma, kuru Centrālā personāla komiteja bija nosūtījusi Komisijas priekšsēdētāja vietniekam, kas ir atbildīgs par personālu, izriet, ka <DATE ISO="20160420">2016. gada 20. aprīlī</DATE>, proti, pēc tam, kad padomdevēja komiteja komisāru kolēģijai bija iesniegusi priekšlikumu, minētā komiteja bija saņēmusi Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektores lūgumu sniegt atzinumu un ka šis lūgums sniegt atzinumu attiecās tikai uz kandidātu, kuru komisāru kolēģijai bija piedāvāts iecelt amatā, nevis uz trim kandidatūrām, kas bija nodotas pēdējai minētajai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Komisija neapstrīd, ka Centrālās personāla komitejas atzinums attiecās tikai uz elementiem, kuri bija saistīti ar W kandidatūru. Tādējādi komisāru kolēģija savu rīcības brīvību īstenoja attiecībā uz priekšmetu, kas nesakrita ar to, kurš bija definēts saistībā ar apspriešanos ar Centrālo personāla komiteju (skat. šī sprieduma 12. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka minimālās prasības, kas garantē apspriešanās ar personāla komiteju lietderīgo iedarbību un kas paredz, ka tā var sniegt atzinumu par kandidātiem, kurus lēmējinstitūcija novērtēs, lai pieņemtu galīgo lēmumu, nav izpildītas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>No tā izriet, kā prasītāja to norāda pirmā pamata otrajā daļā, ka <DATE ISO="20160615">2016. gada 15. jūnija</DATE> lēmums Komisijas mediatora amatā iecelt W tika pieņemts, pārkāpjot lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punktu saistībā ar apspriešanos ar personāla komiteju, un ka tādēļ tas ir jāatceļ, nepārbaudot citus prasības pamatošanai izvirzītos pamatus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Tā kā <DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnija</DATE> paziņojums, ar kuru prasītāja tika informēta par procedūras pabeigšanu un viņai nelabvēlīgu iznākumu, kas arī ir apstrīdēts (skat. šī sprieduma 13. un 22. punktu), skaidri ir balstīts uz cita kandidāta izvēli un tā kā lēmumā, kurā ir ietverta attiecīgā izvēle, ir pieļauts lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punkta pārkāpums, kas izraisa tā atcelšanu, arī šis paziņojums ir jāatceļ.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par prasību par zaudējumu atlīdzību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Prasītāja norāda, ka, ņemot vērā lietu skaitu, ko viņa ir izskatījusi kā mediatora vietniece, mediatora vietas izpildītāja vai mediatore pagaidu pārcelšanas kārtībā, apstrīdētie lēmumi rada kaitējumu viņas reputācijai, kā arī viņas profesionālajai uzticamībai. Turklāt tie viņai liedz jebkādu iespēju piekļūt AD 14 pakāpei. Ņemot vērā, ka vairāk nekā trīs gadus viņa minētās funkcijas veica apstākļos, kurus noteica raizes un nenoteiktība, viņa uzskata, ka zaudējumu atlīdzība <FT TYPE="NUMBER">100000</FT> EUR apmērā ir atbilstoša, lai atlīdzinātu morālo un mantisko kaitējumu, kas ir radīts ar Komisijas rīcību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Komisija savukārt uzstāj uz visu savu darbību likumīgumu, lai gan strīdīgās prasības par zaudējumu atlīdzību pamatojumam nevar atsaukties ne uz kādu nelikumību, kas būtu cieši saistīta ar prasību atcelt apstrīdētos lēmumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Strīdos, kas ir saistīti ar iestāžu un to ierēdņu attiecībām, tiesības uz zaudējumu atlīdzību tiek atzītas, ja ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, iestādēm pārmestā rīcība ir prettiesiska, zaudējumi faktiski pastāv un pastāv cēloņsakarība starp rīcību un apgalvotajiem zaudējumiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110712">2011. gada 12. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Q</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑80/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:347">EU:T:2011:347</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Pirmkārt, prasītāja norāda uz cēloņsakarību starp apstrīdētajiem lēmumiem un iespējamo morālo kaitējumu, jo minētie lēmumi radīja iespaidu, ka izvēlētais kandidāts ir ar augstāku kvalifikāciju nekā viņa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Tomēr tas, ka tādam amatam kā aplūkotais varēja tikt izraudzīts cits kandidāts, pats par sevi nevar radīt kaitējumu kandidātiem, kas galu galā netika izvēlēti. Pat ja šī izvēle nozīmē, ka tika uzskatīts, ka šajā gadījumā citam kandidātam ir lielāki nopelni, tas nenozīmē nekādu negatīvu nopelnu vērtējumu attiecībā uz citiem kandidātiem, vēl jo vairāk tad, ja viņi tika ierakstīti sarakstā, ko izskatīja padomdevēja komiteja, kā tas ir prasītājas gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Katrā ziņā, lai gan ir tiesa, ka savas prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi pamatu, šajā gadījumā ceturto pamatu, kas attiecas uz viņas nopelnu vērtējumu salīdzinājumā ar W nopelnu vērtējumu, tomēr ir jāsecina, ka <DATE ISO="20160615">2016. gada 15. jūnija</DATE> lēmums pēdējo minēto iecelt mediatora amatā saskaņā ar šo spriedumu tiek atcelts tā iemesla dēļ, ko prasītāja ir minējusi pirmajā pamatā. Šajā kontekstā akts, kas ietver secinājumu par šajā gadījumā veiktu nopelnu salīdzinošu vērtējumu, tiek atzīts par spēkā neesošu saskaņā ar LESD 264. panta pirmo daļu un Komisijai turpmāk ir jāveic pasākumi, kas ir saistīti ar šī sprieduma izpildi saskaņā ar LESD 266. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šobrīd iespējamais prasītājas minētais morālais kaitējums katrā ziņā nav droši zināms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka viņas kandidatūras noraidījums viņai prettiesiski liedza iespēju piekļūt AD 14 pakāpei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Tomēr šajā ziņā pietiek norādīt, ka nekas negarantē, ka konstatētā pārkāpuma neesamības gadījumā prasītāja būtu bijusi izvēlēta strīdīgajam amatam, ne arī, ka līdz ar to viņa būtu piekļuvusi AD 14 pakāpei. Tādējādi šai kaitējuma daļai katrā ziņā nav tiešas cēloņsakarības ar konstatēto pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Turklāt, tā kā attiecīgos apgalvojumus var saprast kā tādus, kas attiecas uz tāda kaitējuma atlīdzināšanu, kurš izriet nevis no apstrīdētajiem lēmumiem, bet gan no rīcības, ko Komisija īstenoja pirms paziņojuma par vakanci COM/2015/1801 pieņemšanas, ir jānorāda, ka tie nav pieņemami, jo nav īstenota pirmstiesas procedūra. Izjautāta šajā ziņā tiesas sēdē, prasītāja apgalvoja, ka šī rīcība bija cieši saistīta ar apstrīdētajiem lēmumiem. Jākonstatē, ka attiecīgā rīcība pēc sava rakstura atšķiras no izvēles, kas izdarīta saskaņā ar <DATE ISO="20160615">2016. gada 15. jūnija</DATE> lēmumu mediatora amatā iecelt W. Līdz ar to prasītājas sūdzības 192.–194. punkts, kas attiecas uz šo rīcību, ir jāaplūko kā lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta izpratnē. Pēc šī lūguma, kas tika noraidīts ar <DATE ISO="20170105">2017. gada 5. janvāra</DATE> lēmumu (skat. šī sprieduma 14. punktu), netika iesniegta sūdzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Katrā ziņā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. panta 2. punktu pagaidu pārcelšana, protams, ir ierobežota ar vienu gadu, izņemot gadījumus, kad pagaidu pārcelšanas mērķis ir aizstāt ierēdni, kurš dienesta interesēs ir iecelts citā amatā, ir iesaukts militārajā dienestā vai ir ilgstošā slimības atvaļinājumā. Ir arī tiesa, ka prasītāja no <DATE ISO="20130301">2013. gada 1. marta</DATE> līdz <DATE ISO="20161001">2016. gada 1. oktobrim</DATE> ieņēma mediatora vietas izpildītājas amatu, taču iemesli, kas izraisīja pagaidu pārcelšanu, nav nevieni no tiem, kas var pamatot tās pagarināšanu ilgāk nekā uz gadu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Tomēr no Civildienesta noteikumu 7. panta 2. punkta izriet, ka, sākot no pagaidu pārcelšanas ceturtā mēneša, ierēdnim ir tiesības uz diferencētu piemaksu, kas izslēdz jebkādu cēloņsakarību ar finanšu kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Visbeidzot, runājot par morālo kaitējumu, kas radies nenoteiktības stāvokļa dēļ, kādā esot bijusi prasītāja, ir jānorāda, ka atlases procedūra, kura tika uzsākta saskaņā ar paziņojumu par vakanci COM/2014/366, tika pabeigta, neatlasot kandidātu, un tā bija labvēlīga situācija prasītājai, kura nebija šajā gadījumā piedāvātā kandidāte un kura tādējādi varēja turpināt veikt savus mediatora vietas izpildītāja pienākumus. Turklāt tas, ka prasītāja savas funkcijas veica laikā, kad norisinājās procedūra,<?PAGE NO="9"?> kas bija uzsākta ar paziņojumu par vakanci COM/2015/1801, ir raksturīgi ikvienai situācijai, kura ir saistīta ar konkursa norisi, lai aizpildītu amata vietu. Šādai situācijai ir raksturīga arī nenoteiktība, ko šī konkursa procedūra izraisa visiem kandidātiem, kuri tajā piedalās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Šādā kontekstā tas, ka prasītājas kolēģi nesaprot iemeslus, kuru dēļ Komisija laikus nebija sekmīgi pabeigusi procedūras, kas ļauj aizpildīt mediatora amata vietu, ja pieņem, ka tas ir pierādīts, nevar radīt kaitējumu prasītājas tēlam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>No tā izriet, ka prasība atlīdzināt zaudējumus ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir galvenokārt nelabvēlīgs, atbilstoši prasītājas prasījumiem ir jāpiespriež tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp ar pagaidu noregulējuma tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta paplašinātā sastāvā)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisijas <DATE ISO="20160615">2016. gada 15. jūnija</DATE> lēmumu par W iecelšanu Komisijas mediatora amatā un <DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnija</DATE> paziņojumu, ar kuru Komisija <HT TYPE="ITALIC">Mercedes Janssen-Cases</HT> informēja par šī amata kandidātu atlases procedūras iznākumu atcelt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prasību pārējā daļā noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Van der Woude</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Gratsias</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Labucka</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Dittrich</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Ulloa Rubio</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20181122">2018. gada 22. novembrī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>