<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-605/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018TJ0605</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2020:51">EU:T:2020:51</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>22</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>22</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 12.2.2020. – Lieta T‑605/18</HT></P><P><HT TYPE="SC">ZF/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (devītā palāta)</P><P>2020. gada 12. februārī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Civildienests</KEYWORD><KEYWORD>Pagaidu darbinieki</KEYWORD><KEYWORD>Pensija</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums par tiesību uz pensiju noteikšanu</KEYWORD><KEYWORD>Paziņojumi par pensiju</KEYWORD><KEYWORD>Prasība atcelt tiesību aktu</KEYWORD><KEYWORD>Sūdzības iesniegšanas termiņš</KEYWORD><KEYWORD>Nokavējums</KEYWORD><KEYWORD>Vienīgi apstiprinošs akts</KEYWORD><KEYWORD>Daļēja nepieņemamība</KEYWORD><KEYWORD>Nepamatotu maksājumu atgūšana</KEYWORD><KEYWORD>Klasificēšana pakāpē un līmenī</KEYWORD><KEYWORD>Reizināšanas koeficients</KEYWORD><KEYWORD>Prettiesiska akta atsaukšana</KEYWORD><KEYWORD>Tiesiskā paļāvība</KEYWORD><KEYWORD>Saprātīgs termiņš</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā T‑605/18</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">ZF</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">J.‑N. Louis</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocat</HT>,</P><PARTY.STATUS>prasītājs,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">B. Mongin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">L. Radu Bouyon</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>par prasību, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumu, ar ko Komisijas Individuālo tiesību pārvaldības un aprēķināšanas birojs (<HT TYPE="ITALIC">PMO</HT>) grozīja prasītāja tiesības uz izdienas pensiju – grozījumiem stājoties spēkā <DATE ISO="20150401">2015. gada 1. aprīlī</DATE> –, kā arī <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumu, ar kuru tas prasītāju informēja par Eiropas Savienības prasījumu atlikuma summu attiecībā uz viņu,</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Žervazonī [<HT TYPE="ITALIC">S. Gervasoni</HT>] (referents), tiesneši L. Madise [<HT TYPE="ITALIC">L. Madise</HT>] un R. da Silva Pasošs [<HT TYPE="ITALIC">R. da Silva Passos</HT>],</P><P>sekretāre M. Maresko [<HT TYPE="ITALIC">M. Marescaux</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un <DATE ISO="20191107">2019. gada 7. novembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>5. panta 1. punktā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos, redakcijā, kas bija piemērojama pirms grozījumiem, kurus veica ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (<DATE ISO="20040322">2004. gada 22. marts</DATE>), ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="124" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 124, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>iepriekšējie Civildienesta noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), bija paredzētas četras amatu kategorijas – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>A<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>B<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>C<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>D<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> pēc pakāpes lejupejošā secībā. A kategorijā ietilpa astoņas pakāpes, sākot no A 8, kas bija viszemākā, beidzot ar A 1, kas bija visaugstākā pakāpe.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu – versijā, kas izriet no Regulas Nr. 723/2004 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Civildienesta noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>), <FT TYPE="NUMBER">–5</FT>. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Amatus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, klasificē atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi, pārvaldnieku [administratoru] funkciju grupā (turpmāk <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>AD<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) [..].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Funkciju grupu AD veido divpadsmit pakāpes, kurās veic administratīvos, padomdevēja, valodas un zinātnes pienākumus. [..]<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu 44. panta pirmajā daļā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Ierēdnis, kurš divus gadus ir atradies vienā savas pakāpes līmenī, automātiski tiek paaugstināts uz nākošo šīs pakāpes līmeni [..].<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu 66. pantā ir ietverta tabula, kurā ir noteikta katras funkciju grupā AD ietilpstošās pakāpes un līmeņa mēneša pamatalga. Attiecībā uz katru pakāpi šajā tabulā ir ietverti pieci līmeņi, izņemot vienīgi 16. pakāpi, kurai šādu līmeņu ir tikai trīs. Tabulā, kas ietverta iepriekšējo Civildienesta noteikumu 66. pantā, attiecībā uz A kategoriju A 8 pakāpei bija noteikti divi līmeņi, A 7, A 2 un A 1 pakāpei – katrai seši līmeņi un A 6, A 5, A 4 un A 3 pakāpei – katrai astoņi līmeņi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu 107.a pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Pārejas noteikumi ir izklāstīti XIII pielikumā.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 1. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Laika posmā no <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> līdz <DATE ISO="20060430">2006. gada 30. aprīlim</DATE> Civildienesta noteikumu 5. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Amatus, uz kuriem attiecas šie Civildienesta noteikumi, klasificē četrās kategorijās – A*, B*, C* un D* pēc pakāpes lejupejošā secībā atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>A* kategoriju veido divpadsmit pakāpes, B* kategoriju veido deviņas pakāpes, C* kategoriju veido septiņas pakāpes, un D* kategoriju veido piecas pakāpes.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/><QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktu <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE> atbilstoši tā paša pielikuma 8. pantam iepriekšējās to ierēdņu pakāpes A 1, A 2, A 3, A 4, A 5, A 6, A 7 un A 8, kuriem ir kāds no Civildienesta noteikumu 35. pantā noteiktajiem administratīvajiem statusiem, pārdēvē attiecīgi par A*16, A*15, A*14, A*12, A*11, A*10, A*8 un A*7. Runa ir par pagaidu pakāpēm. Proti, tā paša pielikuma 8. panta 1. punktā tostarp ir paredzēts, ka iepriekš minētās pakāpes pārdēvē attiecīgi par AD 16, AD 15, AD 14, AD 12, AD 11, AD 10, AD 8 un AD 7, un tas stājas spēkā <DATE ISO="20060501">2006. gada 1. maijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Ņemot vērā šā pielikuma 7. pantu, mēneša pamatalgas katrai pakāpei un līmenim nosaka atbilstoši šīm tabulām (euro).<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Turpinājumā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punktā ir ietvertas četras tabulas – viena tabula katrai no iepriekšējām kategorijām A, B, C un D. Konkrētāk, tabulā, kas attiecas uz iepriekšējo A kategoriju, treknrakstā norādīta mēneša pamatalga katram pagaidu pakāpes A*16 līdz A*5 atšķirīgajam līmenim, kura atbilst mēneša pamatalgai, kas tai pašai pakāpei un tam pašam līmenim paredzēta tabulā Civildienesta noteikumu 66. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Attiecībā uz visām pagaidu pakāpēm, izņemot A*13, A*9, A*6 un A*5 pakāpi, aplūkojamajā tabulā ir ietvertas arī šādas papildu norādes:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>attiecībā uz katru jauno pagaidu pakāpi atbilstošā pakāpe iepriekšējā A kategorijā;</P></ITEM><ITEM><P>joprojām treknrakstā, mēneša pamatalga arī 6. līdz 8. līmenim, ciktāl iepriekšējā A kategorijā atbilstošajā pakāpē bija ietverti šādi līmeņi; šīm summām nav ekvivalenta tabulā Civildienesta noteikumu 66. pantā;</P></ITEM><ITEM><P>zem katras treknrakstā norādītās mēneša algas ir norādīts skaitlis slīprakstā; pirmajā zemsvītras piezīmē ir precizēts, ka šie skaitļi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>attiecas uz agrākajām algām [..], kas noteiktas [iepriekšējo Civildienesta noteikumu] 66. pantā<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>, un ka tie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>ir iekļauti šajās tabulās vienīgi informācijai un nav juridiski saistoši<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>; visos gadījumos skaitļi slīprakstā norāda summu, kas ir mazāka par iepriekš treknrakstā norādīto;</P></ITEM><ITEM><P>zem skaitļiem slīprakstā trešā rinda, kurā norādīts skaitlis, kas visos gadījumos ir mazāks par katru vienību; otrajā zemsvītras piezīmē ir precizēts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Skaitlis katram līmenim atbilstošajā trešajā rindā ir koeficients, kas atspoguļo attiecību starp pamatalgu pirms un pēc <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE><QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>; visos gadījumos trešajā rindā norādītais skaitlis atbilst rezultātam, kas iegūts, dalot augstāk (otrajā rindā) slīprakstā norādīto summu ar pirmajā rindā treknrakstā norādīto summu.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Trešajā rindā attiecībā uz A*12 pakāpes 6. līmeni norādītais skaitlis ir 0,9426565.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Mēneša pamatalgas ierēdņiem, kuri iecelti amatā pirms <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE>, nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:</P><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pakāpju pārdēvēšana atbilstoši šā pielikuma 2. panta 1. punktam nerada izmaiņas mēneša pamatalgā, ko saņem katrs ierēdnis.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Katram ierēdnim <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE> aprēķina reizināšanas koeficientu. Šis reizināšanas koeficients ir vienāds ar attiecību starp ierēdnim maksāto mēneša pamatalgu pirms <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> un piemērojamo summu, kas noteikta šā pielikuma 2. panta 2. punktā.</ALINEA><ALINEA>Mēneša pamatalga, ko ierēdnim izmaksā <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE>, ir vienāda ar piemērojamās summas un reizināšanas koeficienta reizinājumu.</ALINEA><ALINEA>Reizināšanas koeficientu piemēro, lai noteiktu ierēdņa mēneša pamatalgu pēc izvirzīšanas augstākā līmenī vai atalgojuma korekcijas.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="007.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot 3. punktu, ar pirmo paaugstinājumu amatā pēc <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> katram ierēdnim atkarībā no ieņemtās kategorijas pirms <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> un līmeņa, kas ieņemts brīdī, kad paaugstinājums stājas spēkā, palielina mēneša pamatalgu [..].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Notiekot šim pirmajam paaugstinājumam amatā, nosaka jaunu reizināšanas koeficientu. Šis reizināšanas koeficients ir vienāds ar attiecību starp jaunajām pamatalgām, kas noteiktas, piemērojot 5. punktu, un piemērojamo summu atbilstoši šā pielikuma 2. panta 2. punktam. Ņemot vērā 7. punktu, šo reizināšanas koeficientu piemēro algai pēc izvirzīšanas augstākā līmenī un atalgojuma pielāgošanā.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. panta 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Neskarot šā pielikuma 7. panta noteikumus, katras pakāpes un līmeņa mēneša pamatalgas nosaka, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 66. pantā doto tabulu. Attiecībā uz ierēdņiem, kuri ir iecelti amatā pirms <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE>, un līdz dienai, kad stājas spēkā viņu pirmais paaugstinājums amatā, piemērojama šāda tabula: [šajā tabulā <DATE ISO="20150401">2015. gada 1. aprīlī</DATE> attiecībā uz AD 12 pakāpes 8. līmeni bija paredzēta mēneša pamatalga <FT TYPE="DECIMAL">13322,22</FT> EUR apmērā].<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>PDNK<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>) 10. panta 1. punktā, 20. panta 2. punktā un 20. panta 4. punktā ir attiecīgi paredzēts, ka Civildienesta noteikumu 5. panta 1. un 2. punktu, 66. pantu un 44. pantu pēc analoģijas piemēro pagaidu darbiniekiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>PDNK pielikuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Pārejas pasākumi, ko piemēro darbiniekiem, uz kuriem attiecas [PDNK]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> 1. pantā ir paredzēts, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma normas pēc analoģijas piemēro pārējiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti <DATE ISO="20040430">2004. gada 30. aprīlī</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19991111">1999. gada 11. novembrī</DATE> parakstītu līgumu, kas stājās spēkā <DATE ISO="19991115">1999. gada 15. novembrī</DATE>, Eiropas Savienības Padome pieņēma prasītāju darbā kā pagaidu darbinieku. Prasītājs no <DATE ISO="20000101">2000. gada 1. janvāra</DATE> tika klasificēts A kategorijas 4. pakāpes 4. līmenī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Reformas gaitā, kas izrietēja no Regulas Nr. 723/2004 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>2004. gada reforma<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>), karjeras sistēma tika grozīta. Ar Civildienesta noteikumiem, kas izrietēja no šīs reformas, tika ieviesta karjeras sistēma, kurā A, B, C un D amatu kategorijas tika sagrupētas divās funkciju grupās – AD un AST. Šai jaunajai sistēmai atbilda jauna atalgojuma skala. Atalgojuma skalā, kas tika piemērota pirms 2004. gada reformas, attiecībā uz dažām no četru amatu kategoriju pakāpēm bija paredzēti līdz astoņiem līmeņiem, savukārt skala, ko ieviesa 2004. gadā, tika grozīta, paredzot vairāk pakāpju (sešpadsmit), katrai no tām nosakot mazāku līmeņu skaitu (līdz pieciem). Bija paredzēta pakāpeniska pāreja no vienas sistēmas uz otru. Aktīvā nodarbinātībā esošo ierēdņu un darbinieku algas palika nemainīgas, bet tās aprēķināja atbilstoši jaunajai atalgojuma skalai. Lai šāda saglabāšana būtu iespējama, tika piemērots reizināšanas koeficients. Ir runa par skaitli no 0 līdz 1, kas atspoguļo attiecību starp algu, kura tika maksāta ierēdnim vai darbiniekam, un algu, ko tas saņemtu, piemērojot atalgojuma skalu, kura ieviesta ar 2004. gada reformu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE>, kad jaunā atalgojuma skala stājās spēkā, prasītāja klasifikācija, proti, A 4 pakāpes 6. līmenis, tika pārveidota par A*12 pakāpes 6. līmeni, piemērojot reizināšanas koeficientu 0,9426565 atbilstoši tabulai, kas attiecas uz iepriekšējo A kategoriju un kas minēta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punktā (skat. šī sprieduma 8.–11. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><DATE ISO="20060501">2006. gada 1. maijā</DATE> prasītāja pakāpe tika pārdēvēta par AD 12 (skat. šī sprieduma 7. punktu).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><DATE ISO="20071101">2007. gada 1. novembrī</DATE> prasītājs tika klasificēts AD 12 pakāpes 8. līmenī, pēc tam, kad viņš bija otrreiz paaugstināts uz augstāku līmeni pēc 2004. gada reformas stāšanās spēkā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Pēc tam, kad Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) tika nodoti atsevišķi dienesti un atsevišķas funkcijas, par ko līdz tam atbildēja Padomes Ģenerālsekretariāts, pats prasītājs tika pārcelts uz EĀDD no 2011. gada oktobra. Viņš saglabāja savu pakāpi un līmeni, proti, AD 12 pakāpes 8. līmeni, kā arī savu darba stāžu no <DATE ISO="20071101">2007. gada 1. novembra</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Prasītājam, kuram līdz šim tika piemērots reizināšanas koeficients ar vērtību 0,9426565, sākot ar 2013. gada februāra paziņojumu par algu, tika piemērots reizināšanas koeficients ar vērtību 1. Šajā ziņā arī tika piemērota korekcija ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz laikposmu no 2011. gada oktobra līdz 2013. gada janvārim. Šīs korekcijas ar atpakaļejošu spēku rezultātā 2013. gada februārī prasītājam tika pārskaitīta papildu summa 7948,81 EUR apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT><DATE ISO="20130702">2013. gada 2. jūlijā</DATE> prasītājs tika iecelts par Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas (EDAK) vadītāju, joprojām paliekot AD 12 pakāpes 8. līmenī. Viņš ieņēma šo amatu līdz <DATE ISO="20141231">2014. gada 31. decembrim</DATE> un pēc tam, no <DATE ISO="20150101">2015. gada 1. janvāra</DATE> līdz 31. martam, no jauna strādāja EĀDD.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Prasītājs pensionējās <DATE ISO="20150401">2015. gada 1. aprīlī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojumu Eiropas Komisijas Individuālo tiesību pārvaldības un aprēķināšanas birojs (<HT TYPE="ITALIC">PMO</HT>) noteica prasītāja tiesības uz izdienas pensiju (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/><DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojums<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>). <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> ņēma vērā nostrādāto laikposmu, proti, no <DATE ISO="19991115">1999. gada 15. novembra</DATE> līdz <DATE ISO="20150331">2015. gada 31. martam</DATE>. Prasītājs bija klasificēts AD 12 pakāpes piektajā līmenī. Tomēr viņam bija tikusi piemērota korekcija ar vērtību 1,1314352, lai, neraugoties uz šo līmeņa maiņu, alga, kuru ņem vērā pensijas aprēķināšanai, būtu identiska algai, ko prasītājs saņēma datumā, kurā viņš pensionējās (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>pamatalga<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>). Prasītāja pamatalga atbilda AD 12 pakāpes 8. līmeņa algai, kāda tā izrietēja no tabulas Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. panta 2. punkta, proti, summai <FT TYPE="DECIMAL">13322,22</FT> EUR apmērā (skat. šī sprieduma 13. punktu); šī summa nebija samazināta, ņemot vērā, ka attiecībā uz prasītāju kopš 2013. gada februāra tika piemērots reizināšanas koeficients ar vērtību 1 (skat. šī sprieduma 22. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Pēc tam prasītājam izmaksātā pensija atbilda tai, kas bija norādīta <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Izmaksājot pensiju par 2015. gada novembri, <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> paziņojumā par prasītāja pensiju norādīja, ka pastāv pārmaksa, kas izriet no algas, kura prasītājam tika maksāta laikposmā no 2011. gada oktobra līdz 2015. gada martam, un ka šī pārmaksa atbilst Eiropas Savienības prasījumam pret prasītāju par summu <FT TYPE="DECIMAL">22896,98</FT> EUR apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Sākot no 2016. gada februāra, ik mēnesi tika ieturēta summa 715,33 EUR apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Turklāt ar <DATE ISO="20130221">2013. gada 21. februāra</DATE> lēmumu prasītājs saņēma pabalsta pagarinājumu par apgādājamu bērnu, viņa meitu, laikposmam no <DATE ISO="20120301">2012. gada 1. marta</DATE> līdz 2014. gada 28. februārim. Tomēr prasītājs turpināja saņemt pabalstu par apgādājamu bērnu līdz 2015. gada martam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Izmaksājot pensiju par 2017. gada jūniju, paziņojumā par prasītāja pensiju <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> norādīja, ka pastāv pārmaksa, kas radusies laikposmā no 2014. gada marta līdz 2015. gada martam un kas atbilst Savienības prasījumam attiecībā uz prasītāju – saistībā ar pabalstu par apgādājamu bērnu – par kopējo summu <FT TYPE="DECIMAL">10196,51</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT><DATE ISO="20170616">2017. gada 16. jūnijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> arī bija nosūtījis prasītājam vēstuli. Šajā vēstulē <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> minēja summu <FT TYPE="DECIMAL">10196,51</FT> EUR un iepazīstināja ar grafiku, kurā bija paredzēts, ka laikposmā no 2017. gada augusta līdz 2018. gada jūlijam ik mēnesi tiks ieturēta summa 728,32 EUR apmērā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20171019">2017. gada 19. oktobra</DATE> vēstuli prasītājs lūdza <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT>, lai tiku apturēta viņa pensijai piemērotā naudas summu ieturēšana (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/><DATE ISO="20171019">2017. gada 19. oktobra</DATE> vēstule<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembra</DATE> paziņojumu, atbildot uz <DATE ISO="20171019">2017. gada 19. oktobra</DATE> vēstuli, <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> it īpaši norādīja, ka prasītājam ir ticis nepamatoti piemērots reizināšanas koeficients 1, sākot no 2013. gada februāra paziņojuma par algu, un tas tā tostarp ar atpakaļejošu spēku ir bijis par laikposmu no 2011. gada oktobra līdz 2013. gada janvārim (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembra</DATE> paziņojums<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>). Tomēr reizināšanas koeficients, kas reģistrēts prasītāja personīgajā lietā, esot palicis ar vērtību 0,9426565. <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> uzskata, ka ar šo pārmaksu esot izskaidrojams Savienības prasījums attiecībā uz prasītāju par summu <FT TYPE="DECIMAL">22896,98</FT> EUR, kas norādīta tā 2015. gada novembra paziņojumā par pensiju (skat. šī sprieduma 27. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT><DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembra</DATE> paziņojumā <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> arī norādīja, ka prasītājs bija turpinājis saņemt pabalstu par apgādājamu bērnu pēc tam, kad 2014. gada februārī beidzās pagarinājuma laikposms, kuru viņš šajā ziņā bija saņēmis. Ar šo pārmaksu esot izskaidrojams Savienības prasījums attiecībā uz prasītāju par summu <FT TYPE="DECIMAL">10196,51</FT> EUR apmērā (skat. šī sprieduma 30. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šajā paziņojumā arī bija ietverts no prasītāja pensijām ieturēto summu kopsavilkums atbilstoši katram no abiem attiecīgi šī sprieduma 27. un 30. punktā minētajiem prasījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Visbeidzot, tajā pašā <DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembra</DATE> paziņojumā <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> norādīja, ka, ņemot vērā ar reizināšanas koeficientu saistīto kļūdu (skat. šī sprieduma 33. punktu), <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojuma pamatā ir bijusi kļūdaina pamatalga. <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> līdz ar to norādīja, ka prasītājam šajā ziņā tiks nosūtīts jauns paziņojums atsevišķā vēstulē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT><DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumā <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> ar 2015. gada 1. aprīli grozīja prasītāja tiesības uz izdienas pensiju (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/><DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojums<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>). Prasītāja pamatalga tika grozīta, kā rezultātā tika piemērota korekcija 1,066555, nevis 1,1314352 (skat. šī sprieduma 25. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Izmaksājot pensiju par 2018. gada janvāri, paziņojumā par prasītāja pensiju <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> norādīja, ka pastāv pārmaksa, kas izriet no summām, kuras šai personai pārskaitītas saistībā ar tās pensiju laikposmā no 2015. gada aprīļa līdz 2017. gada decembrim. Šī pārmaksa atbilda Savienības prasījumam pret prasītāju par kopējo summu 7389,51 EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180104">2018. gada 4. janvāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> adresētu vēstuli prasītājs vēlējās iesniegt informāciju, kas, viņa ieskatā, ļāva atrisināt ar viņa iepriekš saņemtās algas un pensijas aprēķinu saistītās problēmas. Šīs vēstules beigās viņš norādīja, ka reizināšanas koeficientam, kas jāņem vērā viņa algu un pensijas aprēķināšanai, būtu jābūt 1, nevis 0,9426565.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Pēc vēstuļu un elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņas <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> ar <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumu informēja prasītāju, ka Savienības prasījumu atlikums pret viņu patlaban ir <FT TYPE="DECIMAL">22409,61</FT> EUR (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/><DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojums<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>). Grafikā, kurā attiecībā uz trim dažādajiem prasījumiem bija sadalīti ikmēneša ieturējumi, kas tikuši piemēroti laikposmā no 2016. gada februāra līdz 2020. gada janvārim, <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> atgādināja katra no šiem prasījumiem kopējo summu, proti, <FT TYPE="DECIMAL">22896,98</FT> EUR par pirmo prasījumu, <FT TYPE="DECIMAL">10196,51</FT> EUR par otro prasījumu un 7389,51 EUR par trešo prasījumu, un sniedza sīkāku informāciju par katra no šiem prasījumiem atmaksāšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, prasītājs 2018. gada 28. februārī iesniedza sūdzību it īpaši par <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> un <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180627">2018. gada 27. jūnija</DATE> lēmumu Komisija sūdzību noraidīja, uzskatot, ka tā ir vērsta pret tādus iepriekš pieņemtus lēmumus apstiprinošiem aktiem, kuri nebija apstrīdēti noteiktajā termiņā, un ka šī iemesla dēļ sūdzība ir nepieņemama.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20181008">2018. gada 8. oktobrī</DATE>, prasītājs cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT><DATE ISO="20190926">2019. gada 26. septembrī</DATE> Vispārējā tiesa tās Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdeva lietas dalībniekiem rakstveida jautājumus. Lietas dalībnieki atbildēja uz šiem jautājumiem noteiktajā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un viņu atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti <DATE ISO="20191107">2019. gada 7. novembra</DATE> tiesas sēdē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt Komisijas <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> lēmumu, ar kuru ir noteiktas viņa tiesības uz pensiju ar atpakaļejošu spēku no <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE>;</P></ITEM><ITEM><P>atcelt Komisijas <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> lēmumu uzsākt nepamatoti samaksātās naudas summas <FT TYPE="DECIMAL">22409,61</FT> EUR atgūšanu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>prasību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par strīda priekšmetu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Kā izriet no tiesvedības priekšvēstures, <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> uzskata, ka Savienībai pret prasītāju ir trīs prasījumi: pirmais, kurš 2015. gada novembrī bija par summu <FT TYPE="DECIMAL">22896,98</FT> EUR un kurš izriet no prasītājam laikposmā no 2011. gada oktobra līdz 2015. gada martam izmaksātajai algai kļūdaini piemērota reizināšanas koeficienta ar vērtību 1, nevis 0,9426565 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>pirmais prasījums<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>); otrais, kurš 2017. gada jūnijā bija par summu <FT TYPE="DECIMAL">10196,51</FT> EUR un kurš izriet no tā, ka prasītājs tika nepamatoti saņēmis pabalstu par apgādājamu bērna laikposmā no 2014. gada marta līdz 2015. gada martam (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>otrais prasījums<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>); trešais, kurš 2017. gada decembrī bija par summu 7389,51 EUR un kurš izriet no kļūdaina reizināšanas koeficienta 1 piemērošanas prasītāja pamatalgai un līdz ar to arī pensijas aprēķinam, kā dēļ <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> noteica korekciju ar vērtību 1,1314352, nevis 1,066555 attiecībā uz laikposmu no 2015. gada aprīļa līdz 2017. gada decembrim (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>trešais prasījums<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Prasītājs apstrīd divus aktus, proti, pirmām kārtām, <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumu un, otrām kārtām, <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumu, ar atpakaļejošu spēku piemērojot prasītājam reizināšanas koeficientu ar vērtību 0,9426565, nevis 1, tiek grozīta alga, kas ņemta vērā pensijas aprēķinā, un tas ir par pamatu trešajam prasījumam (skat. šī sprieduma 33., 36. un 37. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumu prasītājs tika informēts par kopējā atlikuma summu, ko šajā datumā veidoja visi trīs Savienības prasījumi pret viņu. Tam bija pievienots grafiks, kurā tika atgādināta katra no trim prasījumiem kopējā summa.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka pirmajam un otrajam prasījumam no prasītāja pensijas tika ieturētas naudas summas jau pirms 2018. gada janvāra un tādējādi visu trīs prasījumu kopējā atlikuma neto summa, proti, <FT TYPE="DECIMAL">22409,61</FT> EUR uz 2018. gada 31. janvāri, šajā datumā bija zemāka nekā šo prasījumu summa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro prasījumu prasītājs tiesas sēdē paziņoja, ka atsakās no saviem prasījumiem saistībā ar šo prasījumu, un par to tika izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Turklāt grafikā, kas bija pievienots <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumam, tika sniegta sīkāka informācija par katra no trim prasījumiem atmaksāšanu (skat. šī sprieduma 40. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Šajā ziņā prasītājs savos rakstveida apsvērumos norāda, ka viņš lūdz atcelt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Komisijas <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> lēmumu uzsākt nepamatoti samaksātās naudas summas <FT TYPE="DECIMAL">22409,61</FT> EUR atgūšanu<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>. Šis precizējums ļauj secināt, ka prasītāja prasība atcelt tiesību aktu attiecas vienīgi uz šāda prasījuma esamības konstatējumu, nevis šī sprieduma 51. punktā minētajā grafikā norādīto atmaksāšanas kārtību. Šādu secinājumu apstiprina apstāklis, ka prasītājs nevienā brīdī – ne savos rakstveida apsvērumos, ne tiesas sēdē – nav apstrīdējis minēto atmaksāšanas kārtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāsecina, ka prasītājs lūdz atcelt vienīgi <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumu, ciktāl tajā ir minēta Savienības prasījumu esamība pret viņu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka strīda priekšmets ir vienīgi, pirmām kārtām, <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojuma, kas attiecas uz trešo prasījumu saistībā ar prasītājam no 2015. gada aprīļa līdz 2017. gada decembrim izmaksāto pensiju, apstrīdēšana un, otrām kārtām, <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojuma apstrīdēšana, ciktāl tajā ir minēta šī prasījuma esamība un ciktāl tajā minēta arī pirmā prasījuma esamība saistībā ar algu, kas prasītājam izmaksāta par laikposmu no 2011. gada oktobra līdz 2015. gada martam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Komisija, kas iebildumu rakstā atsaucās uz to, ka <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojums un <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojums bija vienīgi 2015. gada novembra paziņojumā par pensiju atspoguļotā lēmuma atkārtošana, tiesas sēdē paziņoja, ka tā atsakās no sava nepieņemamības pamata, un par to tika izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajiem sūdzības iesniegšanas un prasības celšanas termiņiem ir absolūts raksturs un tos nevar noteikt lietas dalībnieki vai tiesa, kurai ir jāpārbauda, pat pēc savas ierosmes, vai šie termiņi ir ievēroti (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000629">2000. gada 29. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Politi</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ETF</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑154/99 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:354">EU:C:2000:354</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181129">2018. gada 29. novembris</DATE>, <NAME.CASE>WL/<HT TYPE="ITALIC">ERCEA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑493/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:852">EU:T:2018:852</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu ikviena persona, uz kuru attiecas minētie Civildienesta noteikumi, var iesniegt iecēlējinstitūcijai sūdzību par jebkuru tai nelabvēlīgu aktu; šī sūdzība ir jāiesniedz trīs mēnešu laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Par paziņojumiem par algu vai pensiju var iesniegt sūdzību un, iespējams, celt prasību, ja lēmums ar pilnībā finansiālu priekšmetu tā rakstura dēļ var tikt atspoguļots paziņojumā par algu. Šajā gadījumā no brīža, kad tiek sniegts ikmēneša paziņojums par algu vai pensiju, sākas paredzētais termiņa tecējums sūdzības iesniegšanai un prasības par administratīvo lēmumu celšanai, ja no minētā paziņojuma skaidri un pirmo reizi izriet šī lēmuma esamība un piemērošanas joma (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171214">2017. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Martinez De Prins</HT> u.c./EĀDD</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑575/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:911">EU:T:2017:911</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070109">2007. gada 9. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Van Neyghem</HT>/Reģionu komiteja</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑288/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:1">EU:T:2007:1</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, kā tika norādīts šī sprieduma 27. punktā, izmaksājot pensiju par 2015. gada novembri, <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> informēja prasītāju par to, ka pastāv pirmais prasījums, kas bija radies, kā izriet no paziņojuma par pensiju, ikmēneša pārmaksas rezultātā laikposmā no 2011. gada oktobra līdz 2015. gada martam un atbilda kopējai summai <FT TYPE="DECIMAL">22896,98</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Taču lēmumam, ar kuru konstatē pirmā prasījuma esamību, ir vienīgi finansiāls priekšmets. Tātad šis lēmums sava rakstura dēļ varēja tikt atspoguļots 2015. gada novembra paziņojumā par pensiju. Lai gan var izteikt nožēlu, ka <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> šim paziņojumam nebija pievienojis nekādus precizējumus par šī lēmuma pamatojumu, tomēr no minētā paziņojuma skaidri un pirmo reizi izriet šī lēmuma esamība un piemērošanas joma, un ar tā paziņošanas brīdi sākās paredzētā termiņa tecējums sūdzības iesniegšanai un prasības celšanai šajā ziņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Attiecībā uz datumu, kurā tika paziņots lēmums, ar ko konstatē pirmā prasījuma esamību, no lietas materiāliem izriet un prasītāja <DATE ISO="20171019">2017. gada 19. oktobra</DATE> vēstulē ir apstiprināts (skat. šī sprieduma 33. punktu), ka 2017. gada 19. februārī prasītājs nosūtīja <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> ziņu, kurā viņš norādīja, ka ir iepazinies ar tā 2015. gada novembra paziņojumu par pensiju un viņa pensijai pēc tam piemērotajiem ieturējumiem. <DATE ISO="20171019">2017. gada 19. oktobrī</DATE> viņš pat precizēja, ka šo paziņojumu par pensiju ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>saņēmis<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> 2015. gada novembrī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Līdz ar to, lai kādi būtu apstākļi, kurus turklāt prasītājs min, lai pierādītu, ka uzreiz nav varējis iepazīties ar 2015. gada novembra paziņojumu par viņa pensiju, šo paziņojumu var uzskatīt par tādu, kas bija paziņots prasītājam katrā ziņā vēlākais 2017. gada 19. februārī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Taču prasītājs savos rakstveida apsvērumos nemin nevienu sūdzību, ko viņš būtu iesniedzis par 2015. gada novembra paziņojumu par algu trīs mēnešu laikā, sākot no <DATE ISO="20170219">2017. gada 19. februāra</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājs noteiktajā termiņā nav apstrīdējis lēmumu, ar kuru pirmo reizi tika konstatēts pirmais prasījums, kas bija atspoguļots 2015. gada novembra paziņojumā par viņa pensiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Prasītāja argumenti, kas pamatoti ar Civildienesta noteikumu 25. un 26. panta normām, saskaņā ar kurām pastāvot pienākums paziņot darbiniekam individuālos lēmumus, kas uz viņu attiecas, nevar likt apšaubīt šī sprieduma 67. punktā minēto secinājumu, ciktāl šo normu mērķis nav noteikt nosacījumus, ar kādiem Savienības ierēdņiem un darbiniekiem piemēro procesuālos termiņus (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020530">2002. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Onidi</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑197/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2002:135">EU:T:2002:135</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0156">156.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091005">2009. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">de Brito Sequeira Carvalho</HT> un Komisija/Komisija un <HT TYPE="ITALIC">de Brito Sequeira Carvalho</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑40/07 P un T‑62/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:382">EU:T:2009:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0092">92.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), pretēji Civildienesta noteikumu VII sadaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Apelācijas [Pārsūdzības]<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> minētajām normām, pamatojoties uz kurām tika pieņemti šī sprieduma 61. punktā minētie spriedumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Pirms tiek izdarīts secinājums, ka prasītāja prasījumi ir nepieņemami, ciktāl tie attiecas uz pirmā prasījuma esamību, tomēr ir jāpārliecinās, ka <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojums nebija tāds, ar kuru atkārtoti tiktu atsākts procesuālo termiņu tecējums šajā ziņā. Tātad ir jānosaka, vai <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojums, ciktāl tajā ir minēta pirmā prasījuma esamība, ir vai nav vienkāršs 2015. gada novembra paziņojumā par pensiju atspoguļoto lēmumu apstiprinošs lēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Saskaņā ar judikatūru to, vai aktam ir vai nav apstiprinošs raksturs, nevar novērtēt vienīgi atkarībā no tā satura, salīdzinājumā ar agrāka lēmuma, kurš ar to tiek apstiprināts, saturu, bet tas ir arī jāizvērtē, ņemot vērā tā lūguma raksturu, uz kuru ar šo aktu tiek atbildēts (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fedtke</HT>/EESK</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑157/16 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:666">EU:T:2016:666</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Konkrēti, no šīs judikatūras izriet, ka tad, ja aktā ir sniegta atbilde uz pieteikumu, kurā ir norādīts uz jauniem un būtiskiem faktiem un ar kuru iestādei lūdz pārskatīt iepriekš pieņemto lēmumu, šo aktu nevar uzskatīt par vienīgi apstiprinošu, ciktāl tas ir balstīts uz šiem faktiem un tajā salīdzinājumā ar iepriekšējo lēmumu parādās jauni elementi. Taču jaunu un būtisku faktu esamība var attaisnot tāda pieteikuma iesniegšanu, ar kuru lūdz pārskatīt agrāku lēmumu, kas kļuvis galīgs. Savukārt, ja pārskatīšanas lūgumu nepamato ar jauniem un būtiskiem faktiem, prasība par lēmumu atteikt veikt pārskatīšanu ir atzīstama par nepieņemamu (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fedtke</HT>/EESK</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑157/16 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:666">EU:T:2016:666</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Saistībā ar jautājumu, pēc kādiem kritērijiem fakti ir jākvalificē kā jauni, no judikatūras izriet, ka, lai attiecīgais fakts tāds būtu, ir nepieciešams, lai agrāka lēmuma pieņemšanas brīdī ne prasītājam, ne administrācijai tas nebūtu bijis zināms un tie nebūtu varējuši par to zināt (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fedtke</HT>/EESK</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑157/16 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:666">EU:T:2016:666</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Šajā ziņā, protams, ir taisnība, ka <DATE ISO="20141113">2014. gada 13. novembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Spānija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑481/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:945">EU:T:2014:945</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) ir precizēts, ka apstāklis ir jākvalificē kā jauns gan tad, ja tas agrākā tiesību akta pieņemšanas laikā vēl nav pastāvējis, gan tad, ja runa ir par agrākā tiesību akta pieņemšanas laikā jau pastāvošu apstākli, kurš jebkāda iemesla dēļ, tostarp šī iepriekš minētā tiesību akta autora rūpības trūkuma dēļ, nav ticis ņemts vērā tā pieņemšanas laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Tomēr, neraugoties uz šī precizējuma ļoti plašo formulējumu, to nevar interpretēt kā tādu, kas ierēdnim, attiecībā uz kuru ar lēmumu, kas kļuvis galīgs, ir pilnībā vai daļēji noraidīts pirmais lūgums, ļauj, pamatojoties uz otru lūgumu, kuram ir tāds pats priekšmets kā pirmajam, kā jaunus faktus iesniegt tādu informāciju, kuri jau iepriekš bija viņa rīcībā un kurus viņš neiesniedza pirmā lūguma atbalstam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fedtke</HT>/EESK</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑157/16 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:666">EU:T:2016:666</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Pretējā gadījumā ne tikai tiktu pārkāpta šī sprieduma 70.–72. punktā atgādinātā judikatūra, bet arī judikatūra, saskaņā ar kuru iespēja iesniegt pieteikumu Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē neļauj ierēdnim neievērot Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā noteiktos termiņus sūdzības iesniegšanai un prasības celšanai, lai ar šādu vēlāk iesniegtu pieteikumu netieši apstrīdētu agrāku lēmumu, kas nav ticis apstrīdēts noteiktajos termiņos (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fedtke</HT>/EESK</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑157/16 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:666">EU:T:2016:666</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Šajā gadījumā informācija, uz kuru prasītājs atsaucas savā <DATE ISO="20180104">2018. gada 4. janvāra</DATE> vēstulē un ar kuru būtībā viņš tiecas pierādīt, ka viņa iecelšana par EDAK vadītāju bija iecelšana jaunā amatā ar lielāku atbildību, ir informācija, kas bija prasītāja rīcībā, kad viņš ieņēma šo amatu no 2013. gada jūlija līdz 2014. gada decembrim, un tā līdz ar to bija viņam zināma brīdī, kad viņš uzzināja par 2015. gada novembra paziņojumu par pensiju. Tomēr viņš to neiesniedza <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> tam noteiktajā sūdzības iesniegšanas termiņā. Līdz ar to šī informācija nav tāda, kas prasītājam ļautu atsākt minētā termiņa tecējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Tātad <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojums, ciktāl tajā ir minēta pirmā prasījuma esamība, ir jāuzskata par vienkāršu 2015. gada novembra paziņojumā par pensiju atspoguļoto lēmumu apstiprinošu lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasījumi, kas vērsti pret <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumu, ciktāl tajā ir minēta pirmā prasījuma esamība, nav pieņemami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Ņemot vērā, ka prasītājs tiesas sēdē paziņoja, ka atsakās no saviem prasījumiem saistībā ar otro prasījumu (skat. šī sprieduma 53. punktu), viņa argumentācijas pamatotība ir jāpārbauda vienīgi, ciktāl tā attiecas uz trešo prasījumu, kura konstatējums, kas izriet no <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojuma, bija atkārtots <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par lietas būtību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Savu prasījumu atcelt tiesību aktu atbalstam prasītājs norāda sešus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz tiesību kļūdu, otrais – uz Civildienesta noteikumu 85. panta pārkāpumu, trešais – uz tādu principu pārkāpumu, kuri piemērojami tiesisku aktu atsaukšanai, ceturtais – uz tādu principu pārkāpumu, kuri piemērojami prettiesisku aktu atsaukšanai, piektais – uz pamatojuma nepietiekamību un sestais – uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par tiesību kļūdu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Prasītājs apgalvo, ka korekcija ar atpakaļejošu spēku, kas tika piemērota viņa pensijai, nav bijusi pamatota un ka lēmumos, kurus viņš lūdz atcelt, ir pieļauta tiesību kļūda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Prasītājs argumentē, ka lēmums, kas atspoguļots 2013. gada februāra paziņojumā par viņa algu, esot pieņemts nepamatoti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Komisija atbild, ka prasītāja amata maiņa un viņa pievienošanās EĀDD dienestam neesot bijusi par iemeslu tam, lai tiktu mainīta pakāpe vai līmenis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina (skat. šī sprieduma 18.–20. punktu), ka <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE>, kad stājās spēkā jaunā atalgojuma skala, prasītāja klasifikācija, proti, A 4 pakāpes 6. līmenis, tika pārveidota par A*12 pakāpes 6. līmeni, piemērojot reizināšanas koeficientu 0,9426565 atbilstoši tabulai, kas attiecas uz iepriekšējo A kategoriju un kas minēta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT><DATE ISO="20060501">2006. gada 1. maijā</DATE> prasītāja pakāpe tika pārdēvēta par AD 12.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT><DATE ISO="20071101">2007. gada 1. novembrī</DATE> prasītājs tika klasificēts AD 12 pakāpes 8. līmenī, pēc tam, kad viņš bija otrreiz paaugstināts uz augstāku līmeni pēc 2004. gada reformas stāšanās spēkā. Iespēja ierēdņus un darbiniekus, kas bija nodarbināti pirms <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE>, klasificēt augstākā līmenī nekā Civildienesta noteikumu 66. pantā paredzētais augstākais līmenis (skat. šī sprieduma 4. punktu), izriet no tabulas, kura attiecas uz iepriekšējo A kategoriju un kura sniegta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punktā (skat. šī sprieduma 10. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Tā kā prasītājs netika paaugstināts, viņš palika AD 12 pakāpes 8. līmenī, kamēr pildīja savu amatu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. panta 2. punktu (skat. šī sprieduma 13. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Savas pensionēšanās brīdī 2015. gada aprīlī viņš bija klasificēts AD 12 pakāpes piektajā līmenī. Tomēr algai, kas atbilst AD 12 pakāpes piektajam līmenim, tika piemērota korekcija ar vērtību 1,1314352, lai alga, kas tiek ņemta vērā prasītāja pensijas aprēķināšanai, būtu identiska pamatalgai, proti, algai, ko viņš saņēma pensionēšanās datumā, tas ir, <FT TYPE="DECIMAL">13322,22</FT> EUR (skat. šī sprieduma 25. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Jāuzsver, ka pensionēšanās brīdī prasītājs neapstrīdēja attiecībā uz viņu notikušo līmeņa maiņu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Šī sprieduma 88. punktā minētā pamatalgas summa izrietēja no reizināšanas koeficienta 1 piemērošanas, kas tika veikta 2013. gada februārī (skat. šī sprieduma 22. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Tomēr no Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 2. punkta izriet, ka reizināšanas koeficients tika aprēķināts <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE> (skat. šī sprieduma 12. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Ņemot vērā prasītāja klasifikāciju šajā datumā (skat. šī sprieduma 18. punktu), piemērojot tabulu, kas attiecas uz iepriekšējo A kategoriju un kas sniegta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punktā, viņa reizināšanas koeficientam vajadzēja būt 0,9426565 (skat. šī sprieduma 11. punktu).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Turklāt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 2. punkta trešās daļas normās ir paredzēts piemērot <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE> aprēķināto reizināšanas koeficientu, izvirzot augstākā līmenī vai pielāgojot atalgojumu. Savukārt šī paša panta 6. punktā jauna koeficienta noteikšana ir paredzēta, vienīgi pirmo reizi paaugstinot amatā pēc <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> (skat. šī sprieduma 12. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>Taču nav strīda par to, ka prasītājs netika paaugstināts amatā laikposmā no <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> līdz <DATE ISO="20150401">2015. gada 1. aprīlim</DATE>, kad viņš pensionējās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Līdz ar to attiecībā uz prasītāju līdz viņa pensionēšanās brīdim vajadzēja tikt piemērotam reizināšanas koeficientam 0,9426565.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Tomēr, sākot no 2013. gada februāra paziņojuma par algu, prasītājam tika piemērots reizināšanas koeficients 1 (skat. šī sprieduma 90. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>Ne no viena lietas materiāla neizriet, ka lēmums, kas saistīts ar reizināšanas koeficientu un kas atspoguļots 2013. gada februāra paziņojumā prasītāja par algu, būtu tiesisks, lai gan tika konstatēts, ka prasītājs neizpildīja nosacījumus, kuri bija paredzēti aktos, kas attiecās uz to, lai viņam tiktu piemērots jauns reizināšanas koeficients.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, šādas izmaiņas līdz ar to nebija pamatotas, ņemot vērā nosacījumus, kuri paredzēti piemērojamajās Civildienesta noteikumu normās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>Kā izriet no <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojuma, šo nepamatoto izmaiņu rezultātā prasītāja pensija tika aprēķināta, pamatojoties uz pamatalgas summu, kas izrietēja no reizināšanas koeficienta 1 piemērošanas (skat. šī sprieduma 90. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>Mērķis korekcijai, kas tika veikta ar lēmumu, kurš atspoguļots 2015. gada novembra paziņojumā par pensiju (skat. šī sprieduma 33. punktu), un pēc tam korekcijai, kas tika veikta ar <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumu, bija kompensēt šī sprieduma 98. punktā minētās nepamatotās izmaiņas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Tādējādi <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumā <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> noteica pamatalgas summu, šoreiz par pamatu ņemot nevis algu, ko prasītājs bija saņēmis pensionēšanās datumā un kas bija noteikta, pamatojoties uz reizināšanas koeficientu 1, bet gan algu, ko prasītājam būtu vajadzējis saņemt un kas ir noteikta, pamatojoties uz reizināšanas koeficientu ar vērtību 0,9426565. Šāds koeficients tātad tika piemērots algai, kas atbilda AD 12 pakāpes 8. līmenim, kā tas izriet no tabulas Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. panta 2. punktā (skat. šī sprieduma 87. punktu). Prasītāja pensionēšanās datumā summa, kas šajā ziņā bija ierakstīta minētajā tabulā, bija <FT TYPE="DECIMAL">13322,22</FT> EUR (skat. šī sprieduma 13. punktu). Tādējādi saņemtā pamatalga bija <FT TYPE="DECIMAL">12558,28</FT> EUR, kā rezultātā tika veiktas piemērotās korekcijas izmaiņas, lai alga, kas tiek ņemta vērā pensijas aprēķināšanai, būtu identiska pamatalgai. Korekcijas vērtība tādējādi tika mainīta no 1,1314352 uz 1,066555 (skat. šī sprieduma 37. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>Taču prasītājs nav pierādījis, ka <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> šādi veiktā aktu piemērošana būtu kļūdaina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>It īpaši prasītājam nav pamata apgalvot, ka, ņemot vērā viņa pārcelšanu uz EĀDD 2011. gada oktobrī (skat. šī sprieduma 21. punktu), viņam vairs nebija jāpiemēro Civildienesta noteikumu XIII pielikuma pārejas noteikumi, kas būtu pamatojis reizināšanas koeficienta 0,9426565 atcelšanu un reizināšanas koeficienta 1 piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Proti, lai gan prasītāja stāšanās amatā EĀDD bija pamatā jauna līguma parakstīšanai, tā izrietēja, kā secināms no <DATE ISO="20101208">2010. gada 8. decembra</DATE> vēstules, ko prasītājam nosūtīja Padomes ģenerālsekretārs, no darbinieku pārcelšanas, kura notika vienlaikus ar atsevišķu dienestu un funkciju, par ko līdz tam atbildēja Padomes Ģenerālsekretariāts, nodošanu EĀDD. Līdz ar to tā nebija iecelšana amatā, kas iezīmētu jaunas karjeras sākumu, attiecībā uz kuru nevajadzēja piemērot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma pārejas noteikumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT>Turklāt, prasītājam sākot pildīt pienākumus EĀDD, viņa karjera netika pārtraukta. Tādējādi prasītājs joprojām bija klasificēts AD 12 pakāpes astotajā līmenī, kuru piemēro vienīgi atbilstoši Civildienesta noteikumu XIII pielikuma pārejas noteikumiem. Turklāt viņa darba stāžs līmenī pirms stāšanās amatā EĀDD <DATE ISO="20111001">2011. gada 1. oktobrī</DATE> tika saglabāts (skat. šī sprieduma 21. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106</NO.P><TXT>Tādējādi pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, pēc stāšanās amatā EĀDD <DATE ISO="20111001">2011. gada 1. oktobrī</DATE> viņam joprojām bija piemērojami Civildienesta noteikumu XIII pielikuma pārejas noteikumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājs kļūdaini apgalvo, ka korekcija ar atpakaļejošu spēku, kas tika piemērota viņa pensijai 2017. gada novembrī, nav pamatota un ka <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumā šī iemesla dēļ ir pieļauta tiesību kļūda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108</NO.P><TXT>Līdz ar to šis pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Civildienesta noteikumu 85. panta pārkāpumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109</NO.P><TXT>Prasītājs apgalvo, ka reizināšanas koeficients, kas viņam tika piemērots, kamēr viņš bija nodarbināts, nebija norādīts līgumā, kuru viņš noslēdza ar EĀDD, un ka šī iemesla dēļ viņš nevarēja būt informēts par iespējamu tā lēmuma prettiesiskumu, ar ko tika noteiktas viņa tiesības, stājoties amatā EĀDD.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110</NO.P><TXT>Prasītājs arī atsaucas uz aplūkojamo tiesību normu sarežģītību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111</NO.P><TXT>Visbeidzot prasītājs piemin, ka neviena no Civildienesta noteikumu normām viņam neļāva pārbaudīt tā reizināšanas koeficienta pareizību, kas viņam tika piemērots, it īpaši pēc 2013. gada februāra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka Civildienesta noteikumu 85. panta nosacījumi šajā lietā bija izpildīti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113</NO.P><TXT>Tā piebilst, ka tikai salīdzinājums starp prasītāja administratīvo statusu, kas izriet no lietojumprogrammas, kura viņam ļāva iepazīties ar viņa personīgo lietu, un starp administratīvo statusu, kas izrietēja no paziņojumiem par viņa algu, ļāva prasītājam atklāt neizskaidrotu reizināšanas koeficienta atšķirību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114</NO.P><TXT>Šajā ziņā no Civildienesta noteikumu 85. panta, kas saskaņā ar PDNK 45. pantu ir piemērojams pagaidu darbiniekiem, izriet – lai varētu atgūt nepamatoti izmaksātu summu, ir jāiesniedz pierādījumi par to, ka tās saņēmējs patiešām zināja, ka maksājums ir prettiesisks, vai arī par to, ka maksājuma prettiesiskums ir bijis tik acīmredzams, ka maksājuma saņēmējs nevarēja par to nezināt. Ja šajā otrajā gadījumā saņēmējs apstrīd, ka ir zinājis par maksājuma prettiesiskumu, ir jāpārbauda apstākļi, kādos maksājums tika veikts, lai noteiktu, vai maksājuma prettiesiskumam vajadzēja būt acīmredzamam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940210">1994. gada 10. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">White</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑107/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1994:17">EU:T:1994:17</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115</NO.P><TXT>Vārdkopa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>tik acīmredzams<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, kas raksturo maksājuma prettiesiskumu Civildienesta noteikumu 85. panta izpratnē, nozīmē nevis to, ka nepamatotu maksājumu saņēmējam nemaz nebūtu par tiem jādomā vai tie jāpārbauda, bet gan to, ka šī summa ir jāatmaksā, tiklīdz ir notikusi kļūda, kuru nevar nepamanīt samērā rūpīgs ierēdnis, kam ir jāzina normas, kuras reglamentē viņa atalgojumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19790711">1979. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Broe</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>252/78</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1979:186">EU:C:1979:186</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940210">1994. gada 10. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">White</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑107/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1994:17">EU:T:1994:17</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu 85. pants ir interpretējams tādējādi, ka ir jānoskaidro nevis tas, vai kļūda bija acīmredzama administrācijai, bet vai tā bija acīmredzama ieinteresētajai personai. Tādas administrācijas situācija, kam ir jānodrošina tūkstošiem dažāda veida atalgojumu un pabalstu maksājumu, nav salīdzināma ar ierēdņa situāciju, kuram ir personiska interese pārbaudīt savus ikmēneša saņemtos maksājumus (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19790711">1979. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Broe</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>252/78</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1979:186">EU:C:1979:186</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Lai gan var izteikt nožēlu par to, ka dažreiz administrācijai ir nepieciešams ilgs laiks, lai saprastu, ka<?PAGE NO="14"?> maksājums ir prettiesisks, tomēr personai, kura nebūt netiek atbrīvota no jebkādiem apzināšanas vai kontroles centieniem, ir jāatklāj kļūda, ko rūpīgs ierēdnis normāli nevar nepamanīt (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940210">1994. gada 10. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">White</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑107/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1994:17">EU:T:1994:17</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190618">2019. gada 18. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Quadri di Cardano</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑828/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:422">EU:T:2019:422</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117</NO.P><TXT>Turklāt no judikatūras izriet, ka Savienības tiesa, lai izvērtētu administrācijas pieļautās kļūdas acīmredzamo raksturu, papildus ierēdņa atbildībai, kas saistīta ar viņa amata pakāpi un stāžu, ņem vērā tādus faktorus kā to, cik skaidras ir ieinteresētajai personai pienākošos maksājumu piešķiršanas nosacījumus reglamentējošās normas, kā arī to, cik būtiski ir mainījusies ieinteresētās personas personiskā vai ģimenes situācija gadījumā, kad strīdus maksājuma veikšana ir saistīta ar administrācijas īstenotu šādas situācijas izvērtējumu (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190618">2019. gada 18. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Quadri di Cardano</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑828/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:422">EU:T:2019:422</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ieinteresētajam ierēdnim, pildot viņam noteikto rūpības pienākumu, nav obligāti jāspēj precīzi noteikt administrācijas pieļautās kļūdas apjomu. Šajā ziņā pietiek vien ar to, ka ieinteresētajai personai ir radušās šaubas par attiecīgo maksājumu pamatotību, lai tai rastos pienākums sazināties ar administrāciju nolūkā veikt nepieciešamās pārbaudes (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190618">2019. gada 18. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Quadri di Cardano</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑828/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:422">EU:T:2019:422</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119</NO.P><TXT>Šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> pieļautā kļūda izriet no tā, ka prasītājam tika piemērots reizināšanas koeficients 1, nevis 0,9426565. Šī kļūda, kas vispirms tika pieļauta 2013. gada februārī, vēlāk turpinājās, tostarp arī brīdī, kad prasītājs pensionējās un kad tika noteiktas viņa tiesības uz pensiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā tika norādīts šī sprieduma 22. punktā, prasītājam, kuram līdz tam tika piemērots reizināšanas koeficients 0,9426565, sākot no viņa 2013. gada februāra paziņojuma par algu, tika piemērots reizināšanas koeficients 1, kas atbilda viņa algas palielinājumam par 737,75 EUR mēnesī. Turklāt attiecībā uz laikposmu no 2011. gada oktobra līdz 2013. gada janvārim viņa neto ienākumiem tika piemērota korekcija ar atpakaļejošu spēku par kopējo summu 7948,81 EUR, un tā tika viņam izmaksāta 2013. gada februārī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121</NO.P><TXT>Šādām izmaiņām, ņemot vērā to apmēru, noteikti vajadzēja piesaistīt prasītāja uzmanību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122</NO.P><TXT>Turklāt 2011. gada oktobrī prasītājs nesaņēma paaugstinājumu, kas būtu pamatojis jauna reizināšanas koeficienta noteikšanu (skat. šī sprieduma 12. un 93. punktu). Viņš arī netika paaugstināts uz augstāku līmeni, kas būtu varējis pamatot viņa algas palielinājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123</NO.P><TXT>Turklāt ar prasītāja pārcelšanu uz EĀDD 2011. gada oktobrī nevarēja pamatot vienlaikus gan to, ka viņš joprojām tiek klasificēts AD 12 pakāpes 8. līmenī, kurā viņš bija klasificēts atbilstoši Civildienesta noteikumu XIII pielikuma pārejas noteikumiem, gan reizināšanas koeficienta, kura piemērošana izriet no Civildienesta noteikumu XIII pielikuma pārejas noteikumiem, atcelšanu (skat. šī sprieduma 103. un 105. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124</NO.P><TXT>Visbeidzot, lai gan ir taisnība, ka 2013. gadā prasītājs tika iecelts par EDAK vadītāju, viņš šajā gadījumā palika klasificēts AD 12 pakāpes 8. līmenī (skat. šī sprieduma 23. punktu). Turklāt ar šo iecelšanu amatā, kas notika 2013. gada jūlijā, nevarētu pamatot 2013. gada februārī veiktu papildu algas maksājumu par laikposmu no 2011. gada oktobra līdz 2013. gada janvārim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125</NO.P><TXT>Ņemot vērā, ka prasītāja karjerā nav notikumu, ar kuriem varētu pamatot šī sprieduma 120. punktā minētās izmaiņas, tām vēl jo vairāk vajadzēja pievērst prasītāja uzmanību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126</NO.P><TXT>Turklāt jāpiebilst, ka 2013. gada februārī prasītājs bija amatā jau vairāk nekā trīspadsmit gadus un bija klasificēts AD 12 pakāpes 8. līmenī, kuram atbilstošā alga ir vienāda ar AD 14 pakāpes pirmā līmeņa algu. Turklāt savos rakstveida apsvērumos prasītājs norāda, ka pēc tam, būdams EDAK vadītājs, viņš <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>pildīja tādas personas pienākumus, kura ir pilnvarota pārstāvēt EDAK attiecībā uz jebkādiem tiesību aktiem ar finansiālo un administratīvo iedarbību<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>. Šāds atbildības līmenis un prasītāja pildīto pienākumu raksturs apstiprina Komisijas apgalvojumu, saskaņā ar kuru ieinteresētā persona nevarēja nezināt, vēlākais 2015. gada martā, par <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> pieļautās kļūdas esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127</NO.P><TXT>Visbeidzot Komisija norāda – un šajā ziņā nav tikusi apstrīdēta –, ka tikai salīdzinājums vien starp prasītāja administratīvo statusu, kas izrietēja no lietojumprogrammas, kura viņam ļāva iepazīties ar viņa personīgo lietu, un starp šo administratīvo statusu, kas izrietēja no viņa paziņojumiem par algu, ļāva atklāt nekonsekvenci attiecībā uz viņam bija piemēroto reizināšanas koeficientu (skat. šī sprieduma 113. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka brīdī, kad 2013. gada februārī prasītājs saņēma algas palielinājumu 737,75 EUR apmērā un tajā pašā mēnesī viņa neto ienākumiem tika piemērota korekcija ar atpakaļejošu spēku par kopējo summu 7948,81 EUR, viņam būtu vajadzējis rasties vismaz šaubām par to, vai viņš atbilst nosacījumiem, lai saņemtu šādu palielinājumu bez pakāpes paaugstināšanas, kas varētu pamatot to, ka viņam piemērotā reizināšanas koeficienta vērtība mainās no 0,9426565 uz 1. Pastāvot šādām šaubām par 2013. gada februāra paziņojumā par algu atspoguļotā lēmuma tiesiskumu, viņam vajadzēja ar šo problēmu vērsties <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> kompetentajos dienestos (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19790711">1979. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Broe</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>252/78</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1979:186">EU:C:1979:186</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940210">1994. gada 10. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">White</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑107/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1994:17">EU:T:1994:17</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129</NO.P><TXT>No lietas materiāliem neizriet, ka prasītājs būtu šādi rīkojies brīdī, kad viņam tika nosūtīts 2013. gada februāra paziņojums par algu, ne arī pēc tam, it īpaši kad viņš saņēma <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojumu, ar kuru tika noteiktas viņa tiesības uz pensiju, lai gan acīmredzamā <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> pieļautā kļūda tobrīd vēl turpinājās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130</NO.P><TXT>Līdz ar to Civildienesta noteikumu 85. panta pārkāpums nav pierādīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131</NO.P><TXT>Šo secinājumu nevar atspēkot apstāklis, ka <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> pieļāva nolaidību vai kļūdu, pieņemot lēmumu, kas atspoguļots 2013. gada februāra paziņojumā par algu un vēlāk <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojumā. Šādi apstākļi neietekmē to, ka tiek piemērots Civildienesta noteikumu 85. pants, kas nozīmē tieši to, ka administrācija ir pieļāvusi kļūdu, veicot nelikumīgu maksājumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940224">1994. gada 24. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stahlschmidt</HT>/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑38/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1994:23">EU:T:1994:23</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061130">2006. gada 30. novembris</DATE>, <NAME.CASE>J/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑379/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2006:368">EU:T:2006:368</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0100">100.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070516">2007. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE>F/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑324/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:140">EU:T:2007:140</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0139">139.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132</NO.P><TXT>Arī pārējie prasītāja argumenti neatspēko šī sprieduma 130. punktā minēto secinājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133</NO.P><TXT>Pirmkārt, arguments attiecībā uz to, ka prasītājs nevarēja zināt par iespējamu prettiesiskumu, tādēļ ka ne līgumā, ne lēmumā par viņa pieņemšanu darbā reizināšanas koeficients nebija minēts, ir jānoraida, ņemot vērā šī sprieduma 120.–127. punktā minētos apsvērumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134</NO.P><TXT>Turklāt reizināšanas koeficients 1 bija minēts 2013. gada februāra paziņojumā par algu. Līdz ar to prasītājam bija iespējams zināt par tā esamību un vērtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135</NO.P><TXT>Otrkārt, reizināšanas koeficienta, ko būtu vajadzējis piemērot prasītājam, proti, 0,9426565, noteikšana izrietēja no šī sprieduma 91.–93. punktā norādīto tiesību normu kopīgas piemērošanas prasītāja situācijai. Līdz ar to prasītājs kļūdaini apgalvo, ka neviena no Civildienesta noteikumu normām viņam neļāva pārbaudīt viņam piemērotā reizināšanas koeficienta pareizību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136</NO.P><TXT>Turklāt jāatgādina, ka ikvienam ierēdnim vai darbiniekam ir jāzina Civildienesta noteikumi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990519">1999. gada 19. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Connolly</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑34/96 un T‑163/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1999:102">EU:T:1999:102</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0168">168.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Līdz ar to prasītājs nevar apgalvot, ka viņš nezināja šo normu esamību un apjomu, un tas tā <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> ir, ņemot vērā viņa atbildības līmeni un stāžu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka šis pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par tādu principu pārkāpumu, kuri attiecas uz tiesisku aktu atsaukšanu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru tiesiska administratīva akta, ar ko ir piešķirtas subjektīvas tiesības vai līdzīgi labumi, atsaukšana ar atpakaļejošu spēku ir pretrunā vispārējiem tiesību principiem (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170627">2017. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ruiz Molina</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑233/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:435">EU:T:2017:435</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139</NO.P><TXT>Prasītājs apgalvo, ka lēmums, ar kuru bija noteikta viņa pakāpe un līmenis brīdī, kad <DATE ISO="20111001">2011. gada 1. oktobrī</DATE> viņš tika pārcelts uz EĀDD, bija tiesisks un ar to viņam tika piešķirtas subjektīvas tiesības. Tādējādi, prasītāja ieskatā, to nevarēja atsaukt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> nav atsaucis tiesisku aktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141</NO.P><TXT>Jānorāda, ka ar <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> un <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumiem, kurus prasītājs lūdz atcelt, netika mainīta viņa pakāpe vai līmenis, pretēji tam, ko prasītājs, šķiet, apgalvo. Prasītāja līmenis tika mainīts ar <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojumu, kuru viņš nelūdz atcelt un kurš šajā ziņā netika grozīts ar <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumu (skat. šī sprieduma 25. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142</NO.P><TXT>Katrā ziņā <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojums, ciktāl tas šajā ziņā nav ticis grozīts ar <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumu, ir kļuvis galīgs, jo, pirmām kārtām, prasītājs pats ir norādījis, ka tas viņam tika paziņots 2015. gada martā, un, otrām kārtām, no lietas materiāliem neizriet, ka attiecībā uz to būtu iesniegta sūdzība Civildienesta noteikumos paredzētajā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka šis pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par tādu principu pārkāpumu, kuri attiecas uz prettiesisku aktu atsaukšanu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0144"><NO.P>144</NO.P><TXT>Prasītājs būtībā apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi principus, kuri attiecas uz prettiesisku aktu atsaukšanu. Viņš precizē, ka iestāde var atsaukt prettiesisku aktu, kas rada subjektīvas tiesības, vienīgi tad, ja šī atsaukšana notiek saprātīgā termiņā. Šajā ziņā viņš arī atsaucas uz tiesiskās drošības principu un trīs mēnešus ilga termiņa piemērošanu, kas atbilst termiņam, kurš noteikts ierēdnim vai darbiniekam administrācijas akta apstrīdēšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0145"><NO.P>145</NO.P><TXT>Prasītājs turklāt min līgumiskās attiecības, kas viņu saistīja ar iestādi, kura viņu nodarbināja, un apstākli, ka nodarbināšanas kārtību, kas izriet no šādām attiecībām, nevarēja mainīt vēlāk nekā trīs mēnešus pēc tam, kad viņš sāka pildīt darba pienākumus, un <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> pēc tam, kad viņš darba pienākumus bija beidzis. Viņš piebilst, ka EĀDD bija pienākums viņam garantēt visas viņa tiesības, it īpaši tiesības uz atlīdzību. Tāpat prasītājs norāda, joprojām attiecībā uz to līgumisko attiecību grozīšanu, kuras viņu saistīja ar iestādi, kas viņu nodarbināja, ka tikai kopš <DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembra</DATE> – un šajā ziņā viņam netika paziņots nekāds lēmums – prasītājs ir bijis informēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>viņa amats esot atbildis sektora vadītāja līmenim un ka līdz ar to viņam nebija tiesību uz vadības līmeni<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0146"><NO.P>146</NO.P><TXT>Visbeidzot prasītājs norāda, ka viņam nekad nav ticis paziņots lēmums piemērot viņa darba stāža laikā saņemtajai algai jaunu reizināšanas koeficientu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0147"><NO.P>147</NO.P><TXT>Komisija, kas savos rakstveida apsvērumos apgalvoja, ka tā nav atsaukusi prettiesisku aktu, bet tikai labojusi kļūdu, šo apgalvojumu atkārtoja tiesas sēdē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0148"><NO.P>148</NO.P><TXT>Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gan ir jāatzīst ikvienas Savienības iestādes, kas konstatē tās pieņemtā akta prettiesiskumu, tiesības saprātīgā termiņā to atsaukt ar atpakaļejošu spēku, šīs tiesības tomēr var tikt ierobežotas ar nepieciešamību ievērot akta radītā labuma ieguvēja, kas varēja paļauties uz šī akta tiesiskumu, tiesisko paļāvību (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19910620">1991. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cargill</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑248/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:264">EU:C:1991:264</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170627">2017. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ruiz Molina</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑233/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:435">EU:T:2017:435</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0149"><NO.P>149</NO.P><TXT>Turklāt ir jāatgādina, ka Savienības iestādei ir tiesības atsaukt prettiesisku aktu vienīgi saprātīgā termiņā (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970417">1997. gada 17. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">de Compte</HT>/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑90/95 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:198">EU:C:1997:198</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170627">2017. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ruiz Molina</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑233/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:435">EU:T:2017:435</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0150"><NO.P>150</NO.P><TXT>Tātad tāda prettiesiska akta atsaukšana, kas bijis labvēlīgs tā adresātam, ir likumīgi pakļauta diviem nosacījumiem: pirmais, ka tiek ievērota ieinteresētās personas tiesiskā paļāvība, un otrais, ka šī atsaukšana notiek saprātīgā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0151"><NO.P>151</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz ieinteresētās personas tiesiskās paļāvības ievērošanu saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai būtu tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, ir jābūt izpildītiem trim kumulatīviem nosacījumiem. Pirmām kārtām, administrācijai ir jābūt sniegušai ieinteresētajai personai precīzus, beznosacījumu un saskaņotus solījumus, kuri izriet no pilnvarotiem un ticamiem avotiem. Otrām kārtām, šiem solījumiem ir jābūt tādiem, kas var radīt pamatotas cerības personai, kurai tie ir adresēti. Trešām kārtām, sniegtajiem solījumiem ir jāatbilst piemērojamajām tiesību normām (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160127">2016. gada 27. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Montagut Viladot</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑696/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:30">EU:T:2016:30</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0152"><NO.P>152</NO.P><TXT>Jānorāda, ka, lai gan tiesiskās paļāvības aizsardzības princips var ierobežot administrācijas tiesības ar atpakaļejošu spēku atcelt prettiesisku aktu gadījumos, kad akta adresāts varēja paļauties uz šī akta šķietamo tiesiskumu, šo nosacījumu neuzskata par izpildītu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ ieinteresētajai personai būtu vajadzējis apzināties attiecīgo kļūdu, vai, citiem vārdiem, ja pastāv fakti, pamatojoties uz kuriem varēja apšaubīt akta tiesiskumu. Tādējādi ieinteresētā persona nevar paļauties uz šķietamo atceltā akta tiesiskumu, it īpaši, ja šis akts nav juridiski pamatots vai ja tas ticis pieņemts, acīmredzami neievērojot piemērojamās tiesību normas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100512">2010. gada 12. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bui Van</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑491/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:191">EU:T:2010:191</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0153"><NO.P>153</NO.P><TXT>Mērķis judikatūrai attiecībā uz tādu prettiesisku aktu atcelšanu ar atpakaļejošu spēku, kuri piešķir subjektīvas tiesības, ir apvienot divus principus, proti, tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un tiesiskuma principu. Saskaņā ar šo judikatūru, ja rūpīgs ierēdnis nevarēja nepamanīt prettiesiskumu, tad paļāvību nevar uzskatīt par tiesisku un līdz ar to pilnībā ir piemērojams tiesiskuma princips (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100512">2010. gada 12. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bui Van</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑491/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:191">EU:T:2010:191</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0154"><NO.P>154</NO.P><TXT>Jānorāda, ka judikatūrā par tiesiskās paļāvības principa piemērošanu tādā jomā kā prettiesisku aktu, ar kuriem piešķir subjektīvas tiesības, atcelšana ar atpakaļejošu spēku, it īpaši šī sprieduma 153. punktā minētā judikatūra, atbalsojas judikatūra, kas piemērojama nepamatotu maksājumu atgūšanas jomā (skat. šī sprieduma 115.–118. punktu, it īpaši 115. punktu). Šāda konverģence nav pārsteidzoša, jo Civildienesta noteikumu 85. pants pats ir tiesiskās paļāvības aizsardzības principa izpausme (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900313">1990. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Costacurta</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑34/89 un T‑67/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1990:20">EU:T:1990:20</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0155"><NO.P>155</NO.P><TXT>Līdz ar to, ja prettiesiskums ir tāds, kas ietilpst Civildienesta noteikumu 85. panta piemērošanas jomā, tas nevar radīt leģitīmas cerības personai, kura gūst no tā labumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0156"><NO.P>156</NO.P><TXT>Kā tika norādīts iepriekš (skat. šī sprieduma 129. punktu), <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> varēja, nepieļaujot kļūdu, šajā gadījumā piemērot Civildienesta noteikumu 85. panta normas, kā tās ir interpretējusi Tiesa un Vispārējā tiesa (skat. šī sprieduma 115.–118. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0157"><NO.P>157</NO.P><TXT>Proti, kad 2013. gada februārī prasītājs saņēma algas palielinājumu 737,75 EUR apmērā par laikposmu no 2011. gada oktobra un kad tajā pašā mēnesī viņa neto ienākumiem tika piemērota korekcija ar atpakaļejošu spēku par kopējo summu 7948,81 EUR, prasītājam būtu vajadzējis rasties vismaz šaubām par to, vai viņš atbilst nosacījumiem, lai saņemtu šādu palielinājumu bez pakāpes paaugstināšanas, kas varētu pamatot to, ka viņam piemērotā reizināšanas koeficienta vērtība mainās no 0,9426565 uz 1 (skat. šī sprieduma 119.–128. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0158"><NO.P>158</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka šajā gadījumā tiesiskās paļāvības esamība nav pierādīta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0159"><NO.P>159</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz saprātīga termiņa ievērošanu ir jāatgādina, ka tas, vai termiņš ir saprātīgs, ir jānovērtē, ņemot vērā visus lietas apstākļus (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021015">2002. gada 15. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Limburgse Vinyl Maatschappij</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:582">EU:C:2002:582</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0187">187.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0160"><NO.P>160</NO.P><TXT>It īpaši tad, ja prettiesiska akta atsaukšana ir par iemeslu nepamatota maksājuma atgūšanai, ir jānosaka, vai aktam, kas ir ticis atsaukts, ir pilnībā finansiāls priekšmets.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0161"><NO.P>161</NO.P><TXT>Ja aplūkojamajam aktam ir pilnībā finansiāls priekšmets, tā atsaukšana, kurai ir tādas pašas sekas kā pamatojoties uz šo aktu nepamatoti samaksāto summu atgūšanai, izriet no vienkāršas Civildienesta noteikumu 85. panta piemērošanas. Šādā gadījumā, lai saglabātu Civildienesta noteikumu 85. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteikto normu lietderīgo piemērojamību, aplūkojamais akts ir jāatsauc šajās normās paredzēto piecu gadu laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0162"><NO.P>162</NO.P><TXT>Jānorāda, ka jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>lēmums ar pilnībā finansiālu priekšmetu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> Savienības tiesas jau ir izmantojušas, lai noteiktu judikatūras piemērošanas jomu, pieņemot, ka attiecīgā ierēdņa vai darbinieka paziņojums par algu vai pensiju liek sākties sūdzības iesniegšanas un prasības celšanas termiņam (skat. šī sprieduma 61. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0163"><NO.P>163</NO.P><TXT>Šajā ziņā tādu lēmumu ar pilnībā finansiālu priekšmetu neizsmeļošu sarakstu, kuru esamība un apjoms paša to priekšmeta dēļ var skaidri izrietēt no paziņojuma par algu vai pensiju, kas individuāli adresēts ierēdnim vai darbiniekam, Civildienesta tiesa ir sniegusi <DATE ISO="20060628">2006. gada 28. jūnija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Grünheid</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑101/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2006:58">EU:F:2006:58</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Proti, Civildienesta tiesa minēja tostarp pasākumus saistībā ar korekcijas koeficientu noteikšanu, atalgojuma ikgadēju korekciju, ceļa izdevumu atlīdzinājumu, atteikumu piešķirt ekspatriācijas pabalstus un ieturējumus sakarā ar ģimenes pabalstiem, kas saņemti no citiem avotiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0164"><NO.P>164</NO.P><TXT>Ir jānošķir lēmumi ar pilnībā finansiālu priekšmetu un tādi lēmumi, kuru priekšmets, lai arī šiem lēmumiem ir finansiālas sekas, pārsniedz ieinteresētās personas tieši finansiālo tiesību noteikšanu. Piemēram, runa var būt par lēmumu, ar kuru galīgi klasificē no jauna darbā pieņemtu ierēdni, vai par lēmumu paaugstināt amatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0165"><NO.P>165</NO.P><TXT>Šajā lietā ar <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumu <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> atsauca <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojumu, ciktāl ar to tika noteikta algas summa, kas tika ņemta vērā prasītāja pensijas aprēķināšanā, pamatojoties uz reizināšanas koeficientu 1 (skat. šī sprieduma 50. punktu). Rezultātā tam ar atpakaļejošu spēku bija jāsamazina prasītāja pensija un jāliek pieprasīt atmaksāt pārmaksu, kas izrietēja no lielākas pensijas summas izmaksas laikposmā no 2015. gada aprīļa līdz 2017. gada decembrim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0166"><NO.P>166</NO.P><TXT>Tādējādi ar <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumu tika atsaukts akts ar pilnībā finansiālu priekšmetu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0167"><NO.P>167</NO.P><TXT>Šī atsaukšana notika aptuveni divus gadus un deviņus mēnešus ilgā termiņā, kas ir mazāk par šajā gadījumā piemērojamo piecu gadu termiņu (skat. šī sprieduma 161. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0168"><NO.P>168</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka tādu noteikumu pārkāpums, kuri attiecas uz prettiesisku aktu atsaukšanu, šajā gadījumā nav pierādīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0169"><NO.P>169</NO.P><TXT>Šī sprieduma 168. punktā minēto secinājumu nevar atspēkot ar pārējiem prasītāja izvirzītajiem argumentiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0170"><NO.P>170</NO.P><TXT>Pirmkārt, šī sprieduma 145. punktā minētie argumenti attiecas uz prasītāja līmeņa maiņu, kas izrietēja no <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojuma, nevis no apstrīdētajiem lēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0171"><NO.P>171</NO.P><TXT>Otrkārt, tiesiskās drošības principa piemērošana (skat. šī sprieduma 144. punktu) neliedz Savienības iestādēm atsaukt prettiesisku administratīvo aktu ārpus trīs mēnešu termiņa. Proti, kā tika norādīts šī sprieduma 161. punktā, ja, kā tas ir šajā lietā, aplūkojamajam aktam ir pilnībā finansiāls priekšmets, piemērojams ir piecu gadu termiņš, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 85. panta otrās daļas pirmajā teikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0172"><NO.P>172</NO.P><TXT>Treškārt, šī sprieduma 145. punktā minētais arguments neattiecas ne uz <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumu, ne uz <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumu, ar kuriem netika mainīta ne alga, ko prasītājs bija saņēmis sava darba stāža laikā, ne viņa pakāpe, līmenis vai stāžs, bet ar tiem viņam vienīgi piemēroja reizināšanas koeficientu ar vērtību 0,9426565, nevis 1, tādējādi veicot izmaiņas attiecībā uz algu, kas tika ņemta vērā viņa pensijas aprēķinā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0173"><NO.P>173</NO.P><TXT>Katrā ziņā no lietas materiāliem neizriet, ka prasītājam būtu bijis iespējams piemērot augstāku līmeni, ņemot vērā vadības pienākumus, kurus viņš pildīja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0174"><NO.P>174</NO.P><TXT>Tādējādi šis pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pamatojuma nepietiekamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0175"><NO.P>175</NO.P><TXT>Prasītājs apgalvo, ka lēmumos, kurus viņš apstrīd, trūkstot jebkāds atbilstīgs pamatojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0176"><NO.P>176</NO.P><TXT>Viņš piebilst, ka Komisija saistībā ar reizināšanas koeficientu atsaucas uz pretrunīgām skaitliskajām vērtībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0177"><NO.P>177</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> un <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumi esot bijuši pietiekami pamatoti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0178"><NO.P>178</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka mērķis LESD 296. pantā noteiktajai prasībai norādīt pamatojumu, kas noteikta arī Civildienesta noteikumu 25. panta otrajā daļā, ir ļaut Savienības tiesai īstenot kontroli pār nelabvēlīgu lēmumu tiesiskumu un sniegt ieinteresētajām personām pietiekamu norādi par to, vai šie lēmumi ir pienācīgi pamatoti vai arī, tieši pretēji, tajos ir trūkumi, kuri ļauj apstrīdēt to tiesiskumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19811126">1981. gada 26. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Michel</HT>/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>195/80</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1981:284">EU:C:1981:284</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180614">2018. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spagnolli</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑568/16 un T‑599/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:347">EU:T:2018:347</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181214">2018. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE>UC/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑572/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:975">EU:T:2018:975</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0179"><NO.P>179</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru akta pamatojums ir jāvērtē, ņemot vērā ne tikai tā formulējumu, bet arī tā kontekstu un visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu. Tādējādi lēmums ir pietiekami pamatots tad, ja tas ir pieņemts attiecīgajam ierēdnim zināmos apstākļos, kas tam ļauj saprast pret to veiktā pasākuma apjomu (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190703">2019. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>PT/EIB</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑573/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:481">EU:T:2019:481</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0375">375.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> (nav publicēts) un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0180"><NO.P>180</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ar <DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembra</DATE> paziņojumu <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> prasītājam norādīja, ka kopš 2004. gada reformas līmeņu skaits ir bijis samazināts līdz pieciem un ka šī iemesla dēļ pensionēšanās brīdī viņš bija klasificēts AD 12 pakāpes 5. līmenī, nevis AD 12 pakāpes 8. līmenī (kurā viņš bija klasificēts, kad vēl bija nodarbināts). Tomēr attiecībā uz viņu tika piemērota korekcija ar vērtību 1,1314352, lai viņa pensiju varētu aprēķināt, pamatojoties uz algu, kas vienāda ar algu, kāda prasītājam bija, kad viņš vēl bija nodarbināts, proti, <FT TYPE="DECIMAL">13322,22</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0181"><NO.P>181</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> šajā paziņojumā arī atgādināja, ka reizināšanas koeficients, pamatojoties uz kuru bija aprēķināta prasītāja alga 2015. gada martā, pirms viņa pensionēšanās, tika mainīts 2013. gada februārī, un tā vērtība mainījās no 0,9426565 uz 1. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> uzskata, ka šīs izmaiņas bija notikušas bez iemesla, jo tās nebija saistītas ar paaugstināšanu amatā. Līdz ar to tās radīja pārmaksu, kas tika konstatēta 2015. gada novembrī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0182"><NO.P>182</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> arī uzskata, ka <DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembra</DATE> paziņojumā kļūda attiecībā uz reizināšanas koeficientu ietekmēja prasītāja tiesību uz pensiju novērtējumu, ņemot vērā, ka <DATE ISO="20150306">2015. gada 6. marta</DATE> paziņojuma pamatā bija kļūdains reizināšanas koeficients un tātad kļūdaina pamatalga. Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> noslēgumā informēja prasītāju, ka jauns paziņojums par viņa pensiju viņam tiks nosūtīts atsevišķā vēstulē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0183"><NO.P>183</NO.P><TXT><DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojumā pamatalga bija mainīta, to nosakot <FT TYPE="DECIMAL">12558,28</FT> EUR apmērā. Arī korekcija, kas tika piemērota šī sprieduma 180. punktā minēto līmeņa izmaiņu dēļ, līdz ar to tika grozīta, tās vērtībai mainoties no 1,1314352 uz 1,066555. Dokumentā tika norādīts, ka šīs izmaiņas stājas spēkā ar 2015. gada 1. aprīli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0184"><NO.P>184</NO.P><TXT>2018. gada janvāra paziņojumā par pensiju, kurā bija norādīta jaunā korekcijas vērtība, proti, 1,066555, bija minēts Savienības prasījums par summu 7389,51 EUR, kas atbilst laikposmā no 2015. gada aprīļa līdz 2017. gada decembrim konstatēto prasījumu summai; arī šie prasījumi ir norādīti šajā pašā paziņojumā par pensiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0185"><NO.P>185</NO.P><TXT>Visbeidzot – kā minēts šī sprieduma 40. punktā – grafikā, kas bija pievienots <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumam, <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> darīja zināmu katra no trim prasījumiem kopējo summu; attiecībā uz trešo prasījumu šī summa bija 7389,51 EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0186"><NO.P>186</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka <DATE ISO="20171123">2017. gada 23. novembra</DATE> paziņojumā iepazīstināšanu ar saistību starp, no viens puses, reizināšanas koeficientu, kas ļauj saglabāt darbinieku algas, kuras turpmāk aprēķinās atbilstoši jaunajai atalgojuma skalai, kas ieviesta pēc 2004. gada reformas (skat. šī sprieduma 17. punktu), un, no otras puses, korekciju, ko piemēro, lai prasītāja pensiju varētu aprēķināt, pamatojoties uz algu, kura ir vienāda ar pamatalgu, proti, ar algu, kāda viņam bija (vai kādai viņa algai vajadzēja būt), kamēr prasītājs vēl bija nodarbināts (skat. šī sprieduma 25. punktu), negatīvi ietekmēja apstāklis, ka <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> reizēm lietoja to pašu jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/><HT TYPE="ITALIC">multiplikationsfaktor</HT><QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, lai vienādi apzīmētu gan reizināšanas koeficientu, gan korekciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0187"><NO.P>187</NO.P><TXT>Tomēr tik pieredzējušam un saprātīgi informētam bijušajam darbiniekam kā prasītājs, kuram turklāt reizināšanas koeficients bija piemērots kopš 2004. gada reformas stāšanās spēkā, lai arī korekcija viņam tika piemērota tikai pēc viņa pensionēšanās 2015. gada aprīlī, bija iespējams nošķirt šos divus elementus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0188"><NO.P>188</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājam bija iespējams zināt <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojuma, kā arī <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojuma iemeslus, ciktāl tajā bija konstatēta trešā prasījuma esamība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0189"><NO.P>189</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pamats attiecībā uz pamatojuma nepietiekamību ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="21"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par acīmredzamu kļūdu vērtējumā</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0190"><NO.P>190</NO.P><TXT>Atgādinājis vairākas tiesību normas, kas attiecas uz EDAK, prasītājs norāda, ka līdz savas pensionēšanās dienai viņš veica nozīmīgus administratīvos pienākumus un personāla vadības funkcijas. Līdz ar to informācija, ko EĀDD tika iesniedzis <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT>, esot kļūdaina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0191"><NO.P>191</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> ņēma vērā prasītāja klasifikāciju, kādu to viņa karjeras laikā bija noteikušas kompetentās iestādes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0192"><NO.P>192</NO.P><TXT>Apstāklis – pieņemot, ka tas būtu pierādīts –, ka prasītājs ieņēma augstus amatus, tostarp personāla vadības amatu, nevar ietekmēt <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> un <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumu tiesiskumu, ciktāl šajā pēdējā paziņojumā ir minēta trešā prasījuma esamība, jo prasītāja pensijas summai piemērotās korekcijas pamatā, sākot no 2018. gada janvāra paziņojuma par pensiju, bija nevis prasītāja pildīto pienākumu veids, bet gan apstāklis, ka pēc 2004. gada reformas viņš nebija nevienu reizi paaugstināts amatā, kas varētu pamatot to, ka viņam piemērotais reizināšanas koeficients būtu ticis mainīts ar atpakaļejošu spēku 2013. gada februārī un pēc tam joprojām ticis viņam piemērots (skat. šī sprieduma 181.–183. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0193"><NO.P>193</NO.P><TXT>Līdz ar to pamats attiecībā uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0194"><NO.P>194</NO.P><TXT>Turklāt, runājot par argumentu, saskaņā ar kuru Komisija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>nav iesniegusi lēmumus, kuru izpildes rezultātā tika noteikti [prasītāja] paziņojumi par pensiju kopš <DATE ISO="20150401">2015. gada 1. aprīļa</DATE><QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> – tam nav saistības ar prasītājam nosūtītā <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> paziņojuma un <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojuma tiesiskumu. Tas līdz ar to ir noraidāms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0195"><NO.P>195</NO.P><TXT>No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasība ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0196"><NO.P>196</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 135. panta 2. punktam Vispārējā tiesa lietas dalībniekam, pat ja nolēmums ir tam labvēlīgs, var piespriest pilnībā vai daļēji atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to pamato tā rīcība, tostarp pirms tiesvedības ierosināšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0197"><NO.P>197</NO.P><TXT>Šajā lietā, kā tas tika norādīts šī sprieduma 63. punktā, var izteikt nožēlu, ka <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> 2015. gada novembra paziņojumam par pensiju nepievienoja skaidrojumus par iemesliem, kuru dēļ ir pieņemts lēmums, ar ko konstatēta pirmā prasījuma esamība. Turklāt pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">PMO</HT> konstatēja kļūdu attiecībā uz prasītājam piemēroto reizināšanas koeficientu, tas divus gadus atstāja spēkā visas šīs kļūdas sekas. Turklāt prasītājs tikai ar <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvāra</DATE> paziņojumu varēja iegūt savā rīcībā pilnīgu grafiku, kurā varēja izsekot visai iepriekš veiktajai un gaidāmajai katra no trim prasījumiem atmaksāšanai. Visbeidzot, <DATE ISO="20180627">2018. gada 27. jūnijā</DATE> lēmumā noraidīt sūdzību Komisija tikai pieminēja – daļēji kļūdaini – šīs sūdzības nepieņemamību, neatbildot pēc būtības uz prasītāja argumentiem, kas turklāt bija būtiski.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0198"><NO.P>198</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus apstākļus, kas izklāstīti šī sprieduma 197. punktā, ir jāsecina, ka Komisijai ir jāsedz pašai savi tiesāšanās izdevumi, kā arī jāatlīdzina puse no prasītāja tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prasību noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="22"?><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija sedz pati savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no ZF tiesāšanās izdevumiem.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Gervasoni</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Madise</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>da Silva Passos</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2020. gada 12. februārī.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>