1976L0211 — LV — 29.09.1978 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA (1976. gada 20. janvāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma (OV L 046, 21.2.1976, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 311 |
21 |
4.11.1978 |
||
PADOMES DIREKTĪVA
(1976. gada 20. janvāris)
par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma
(76/211/EEK)
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
tā kā lielākajā daļā dalībvalstu uz noformējumu fasētu produktu tirdzniecībai attiecas obligāti noteikumi, kas dažādās dalībvalstīs atšķiras, tādējādi apgrūtinot šādu fasētu produktu tirdzniecību; tā kā šādi noteikumi ir jātuvina;
tā kā lai patērētājiem nodrošinātu pareizu informāciju, jānosaka metode, kā uz fasējuma norādāms produkta nominālais svars vai tilpums;
tā kā ir jānosaka arī pieļaujamās negatīvās kļūdas fasējumu sastāvā un ir jāizstrādā standarta metode šādai kontrolei, lai iegūtu vienkāršu metodi, kā garantēt fasējumu atbilstību pieņemtajiem noteikumiem;
tā kā 16. pants Padomes Direktīvā 71/316/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm ( 3 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Pievienošanās aktu ( 4 ), nosaka, ka prasību saskaņošanu konkrētu produktu laišanai tirgū, jo īpaši attiecībā uz fasētu produktu daudzuma izteikšanu mērvienībās un marķēšanu, var aptvert atsevišķas direktīvas;
tā kā pārāk straujas pārmaiņas valsts tiesību aktos un citos normatīvajos aktos paredzētajos daudzuma izteikšanas līdzekļos, kā arī jaunu kontroles sistēmu izveide un jaunas mērvienību sistēmas pieņemšana dažās dalībvalstīs radītu sarežģījumus, šajās dalībvalstīs jāparedz pārejas posms; tā kā šāds noteikums nedrīkstētu turpmāk kavēt Kopienas iekšējo tirdzniecību ar attiecīgajiem produktiem un liegt ieviest direktīvu citās dalībvalstīs,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Šī direktīva attiecas uz fasējumiem, kuros ir produkti, izņemot tos, kas minēti Padomes Direktīvā 75/106/EEK (1974. gada 19. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma ( 5 ), kas paredzēti tirgošanai nemainīgās mērvienībās izteiktos nominālos daudzumos, kuri:
— ir vienādi ar iepakotāja iepriekš noteiktajiem lielumiem,
— ir izteikti svara vai tilpuma mērvienībās,
— ir vismaz 5 g vai 5 ml un nepārsniedz 10 kg vai 10 l.
2. pants
1. Fasējums šīs direktīvas nozīmē ir produkts kopā ar konkrēto iepakojumu, kurā tas ir iefasēts.
2. Produkts ir fasēts, ja tas ir ievietots jebkura veida iepakojumā, pircējam neesot klāt, un produkta daudzumam fasējumā iepriekš ir noteikts lielums, ko nevar mainīt, neatdarot vai manāmi nepārveidojot iepakojumu.
3. pants
1. I pielikuma 3.3. iedaļā noteiktā EEK zīme var būt uz fasējumiem, kas atbilst šīs direktīvas un I pielikuma prasībām.
2. Tiem veic metroloģisko kontroli I pielikuma 5. iedaļā un II pielikumā noteiktajos apstākļos.
4. pants
1. Uz visiem 3. pantā minētajiem fasējumiem saskaņā ar I pielikumu jābūt norādei par produkta svaru vai tilpumu, t.s. “nominālais svars” vai “nominālais tilpums”, kam tajos jābūt.
2. Uz fasējumiem, kuros ir šķidri produkti, jābūt norādītam to nominālajam tilpumam, un uz fasējumiem, kuros ir citādi produkti, jābūt norādītam nominālajam svaram, izņemot gadījumus, kad tirdzniecības praksē vai valsts noteikumos ir paredzēts citādi, un ja tie ir vienādi visās dalībvalstīs, kā arī pretrunīgu Kopienas noteikumu gadījumus.
3. Ja tirdzniecības prakse vai valsts noteikumi attiecībā uz kādu produktu kategoriju vai fasējumu veidu visās dalībvalstīs nav vienādi, uz šādiem fasējumiem jānorāda vismaz metroloģiskā informācija, kas atbilst galamērķa valstī dominējošajai tirdzniecības praksei vai valsts noteikumiem.
4. Līdz pārejas posma beigām, kurā Kopienā ir atļauts lietot britu mērvienības, kas minētas II pielikumā pie Padomes Direktīvas 71/354/EEK (1971. gada 18. oktobris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām ( 6 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Pievienošanas aktu, produkta satura nominālā svara un/vai nominālā tilpuma norādei, kas izteikta SI mērvienībās saskaņā ar šīs direktīvas I pielikuma 3.1. iedaļu, pēc Apvienotās Karalistes vai Īrijas vēlēšanās šo valstu teritorijās pievieno norādi par ekvivalento vērtību britu mērvienībās (UK), ko aprēķina pēc šādiem konversijas faktoriem:
1 g = 0,0353 unces,
1 kg = 2,205 mārciņas,
1 ml = 0,0352 šķidruma unces,
1 l = 1,760 pintes jeb 0,220 galoni.
5. pants
Dalībvalstis nedrīkst noraidīt, aizliegt vai ierobežot tādu fasējumu laišanu tirgū, kas atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām un pārbaudēm, ja iemesli ir saistīti ar marķējumiem, kam saskaņā ar šo direktīvu ir jābūt uz šādiem fasējumiem, to tilpuma vai svara noteikšanu vai mērīšanas un pārbaudes metodes.
6. pants
Grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu šīs direktīvas I un II pielikuma prasības tehnikas attīstībai, pieņem Direktīvas 71/316/EEK 18. un 19. pantā noteiktajā kārtībā.
7. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai 18 mēnešos no tās izziņošanas dienas izpildītu šīs direktīvas prasības, un dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, Beļģija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste drīkst atlikt šīs direktīvas un tās pielikumu izpildi līdz, vēlākais, 1979. gada 31. decembrim.
3. Kamēr dalībvalstī direktīva netiek piemērota, šī dalībvalsts attiecībā uz daudzumu fasējumos, uz ko attiecas šī direktīva un kas ir no citām dalībvalstīm, neievieš kontroles pasākumus, kas ir stingrāki par tiem, kas ir spēkā direktīvas pieņemšanas brīdī.
4. Šajā pašā laikā dalībvalstis, kas ir ieviesušas šo direktīvu, pieņem fasējumus, kas ir no dalībvalstīm, kuras izmanto šā panta 2. punktā paredzēto izņēmuma statusu, un atbilst I pielikuma 1. iedaļas prasībām, pat ja uz tiem nav I pielikuma 3.3. iedaļā minētās EEK zīmes, ar tādu pašu pamatojumu un nosacījumiem kā fasējumus, kas atbilst visām šās direktīvas prasībām.
5. Direktīvas I pielikuma 5. iedaļā paredzētās pārbaudes izdara galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes, ja ārpus Kopienas ražotus fasētus produktus Kopienas teritorijā ieved dalībvalstī, kas vēl nav ieviesusi direktīvu saskaņā ar šo pantu.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai tiek paziņoti galvenie tiesību aktu noteikumi, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.
8. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
1. MĒRĶI
Fasējumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, veidojami tā, lai noformēts fasējums atbilstu šādām prasībām:
|
1.1. |
faktiskais saturs caurmērā nav mazāks par nominālo daudzumu; |
|
1.2. |
tā fasējumu daļa, kurai negatīvā kļūda ir lielāka par 2.4. punktā noteikto pieļaujamo negatīvo kļūdu, ir pietiekami niecīga, lai fasējumu partija atbilstu II pielikumā minēto pārbaužu prasībām; |
|
1.3. |
uz fasējuma, kura negatīvā kļūda vairāk nekā divkārt pārsniedz 2.4. punkta tabulā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu, nedrīkst būt 3.3. punktā paredzētā EEK zīme. |
2. DEFINĪCIJAS UN PAMATNOTEIKUMI
|
2.1. |
Fasējuma satura nominālais daudzums (nominālais svars vai nominālais tilpums) ir svars vai tilpums, kas norādīts uz fasējuma, t.i., fasējumā sagaidāmais produkta daudzums. |
|
2.2. |
Fasējuma faktiskais saturs ir produkta daudzums (svars vai tilpums), kas patiešām ir fasējuma sastāvā. Visās produkta daudzuma, kas izteikts tilpuma mērvienībās, pārbaudes darbībās faktiskā satura izteikšanai izmantoto lielumu mēra un koriģē atbilstīgi 20 °C temperatūrai neatkarīgi no temperatūras, kādā izdarīta fasēšana vai pārbaude. Tomēr šis noteikums neattiecas uz dziļi sasaldētiem un saldētiem produktiem, kuru daudzumu izsaka tilpuma mērvienībās. |
|
2.3. |
Fasējuma negatīvā kļūda ir daudzums, par kādu fasējuma faktiskais saturs ir mazāks par nominālo daudzumu. |
|
2.4. |
Fasējuma satura pieļaujamo negatīvo kļūdu nosaka atbilstoši šai tabulai:
Izmantojot tabulu un tajā procentos norādītās pieļaujamās negatīvās kļūdas vērtības pārrēķinot svara vai tilpuma vienībās, tās noapaļo līdz tuvākajai grama vai mililitra desmitdaļai. |
||||||||||||||||||||||||||
▼M1 —————
3. UZRAKSTI UN MARĶĒJUMI
Uz visiem fasējumiem, kas veidoti saskaņā ar šo direktīvu, jābūt šādiem marķējumiem, kas piestiprināti tā, lai normālos apstākļos tie būtu neizdzēšami, skaidri salasāmi un saskatāmi uz fasējuma:
|
3.1. |
nominālais daudzums (nominālais svars vai nominālais tilpums), kas izteikts kilogramos, gramos, litros, centilitros vai mililitros un marķēts, izmantojot ciparus, kuru augstums ir vismaz 6 mm, ja nominālais daudzums pārsniedz 1 000 g vai 100 cl, vismaz 4 mm, ja nominālais daudzums ir no 1 000 g vai 100 cl (ieskaitot) līdz 200 g vai 20 cl (neieskaitot), vismaz 3 mm, ja tas ir no 200 g vai 20 cl līdz 50 g vai 5 cl (neieskaitot), vismaz 2 mm, ja tas nepārsniedz 50 g vai 5 cl, aiz tā saskaņā ar Padomes Direktīvu 71/345/EEK, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar direktīvu 76/770/EEK, norādot izmantotās mērvienības simbolu vai – attiecīgos gadījumos - vienības nosaukumu; norādēm angļu (AK) mērvienību sistēmā burtu un ciparu izmēri nedrīkst būt lielāki par atbilstošajām norādēm SI mērvienību sistēmā; |
|
3.2. |
marķējums vai uzraksts, kas ļauj kompetentajām iestādēm noteikt iepakotāju vai par iepakošanu atbildīgo personu, vai importētāju, kas reģistrēts Kopienā; |
|
3.3. |
mazais burts “e”, kas ir vismaz 3 mm augsts un novietots tādā pašā redzeslaukā kā norāde par nominālo svaru vai nominālo tilpumu, tā nodrošinot iepakotāja vai importētāja garantiju, ka fasējums atbilst šīs direktīvas prasībām. Šim burtam jābūt formā, kas norādīta Direktīvas 71/316/EEK II pielikuma 3. iedaļas zīmējumā. Šīs direktīvas 12. pantu piemēro ar mutatis mutandis. |
4. IEPAKOTĀJA VAI IMPORTĒTĀJA ATBILDĪBA
Iepakotājs vai importētājs ir atbildīgs par fasējumu atbilstības nodrošināšanu šīs direktīvas prasībām.
Produkta daudzuma fasējumā (vai iepakošanas daudzuma), ko sauc par “faktisko saturu”, svara vai tilpuma mērīšana un pārbaudīšana ir iepakotāja un/vai importētāja pienākums. Mērījumus vai pārbaudes izdara ar likumīgu mērinstrumentu, kas ir piemērots attiecīgo darbību izpildei.
Pārbaudi var veikt, ņemot paraugus.
Ja faktiskais saturs netiek mērīts, iepakotājs pārbaudi veic tā, lai efektīvi nodrošinātu satura daudzumu.
Šis nosacījums ir izpildīts, ja iepakotājs ražošanas pārbaudes veic saskaņā ar dalībvalsts kompetento iestāžu atzītām procedūrām un ja attiecīgo iestāžu rīcībā ir dokumenti ar šo pārbaužu rezultātiem, kas apstiprina, ka šīs pārbaudes, kā arī vajadzīgie labojumi vai korekcijas ir izpildīti pareizi un precīzi.
Ja produktus ieved no valsts, kas nav EEK valstis, importētājs tā vietā, lai veiktu mērījumus un pārbaudes, var nodrošināt pierādījumus, ka viņam ir visas vajadzīgās garantijas, kas dod viņam tiesības uzņemties atbildību.
Ja produktu daudzums ir izteikts tilpuma mērvienībās, viena no vairākām metodēm, kas nodrošina daudzuma noteikšanas un pārbaudes prasību izpildi, nosaka tāda mērtrauka izmantošanu fasēšanas procesā, kāds norādīts attiecīgajā direktīvā un kas piepildīts nosacījumos, kādus paredz minētā un šī direktīva.
5. PĀRBAUDES, KAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM JĀVEIC FASĒTĀJA, IMPORTĒTĀJA VAI TĀ AĢENTA UZŅĒMUMĀ, KURI ATRODAS KOPIENĀ
Pārbaudes, lai pārliecinātos, ka fasējumi atbilst šīs direktīvas prasībām, veic dalībvalstu kompetentās varas iestādes, ņemot paraugus fasētāja uzņēmumā vai, ja tas nav praktiski īstenojams, importētāja vai viņa aģenta uzņēmumā, kuri atrodas Kopienā.
Šīs pārbaudes statistikas nolūkā, ņemot paraugus, veic saskaņā ar metodēm, kas pieņemtas kvalitātes noteikšanas pārbaudē. To efektivitātei jābūt līdzvērtīgai II pielikumā noteiktajai atsauces metodei.
Tādējādi attiecībā uz minimālā satura kritēriju dalībvalsts izmantot paraugu ņemšanas plānu uzskata par līdzvērtīgu II pielikumā ieteiktajam, ja pirmā plāna operatīvās raksturlīknes abscisa, kas atbilst ordinātas vērtībai 0,710 (partijas pieņemšanas varbūtība = 0,710), par mazāk kā 15 % atšķiras no operatīvās raksturlīknes atbilstošā punkta abscisas II pielikumā ieteiktajā paraugu ņemšanas plānā.
Attiecībā uz vidējā lieluma kritēriju, kas aprēķināts ar standartnovirzes metodi, dalībvalstī izmantot paraugu ņemšanas plānu uzskata par līdzvērtīgu II pielikumā ieteiktajam, ja divu plānu operatīvajām raksturlīknēm, kurām abscisu ass ir
6. CITAS PĀRBAUDES, KO VEIC KOMPETENTĀS IESTĀDES
Šī direktīva pieļauj citu pārbaužu iespēju, ko dalībvalstu kompetentās iestādes var veikt jebkurā tirdzniecības posmā, jo īpaši, lai pārliecinātos par to, ka fasējumi atbilst šīs direktīvas prasībām.
Direktīvas 71/316/EEK 15. panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis.
II PIELIKUMS
Šis pielikums nosaka atsauces metodes procedūras, veicot fasējumu partiju pārbaudi statistikas nolūkā, lai ievērotu šīs direktīvas 3. panta un I pielikuma 5. iedaļas prasības.
1. PRASĪBAS FASĒJUMU FAKTISKĀ SATURA MĒRĪŠANAI
Fasējumu faktisko saturu var izmērīt tieši, izmantojot svara vai tilpuma mērīšanas līdzekļus, vai, ja runa ir par šķidrumiem, netieši, nosverot fasēto produktu un izmērot tā blīvumu.
Neatkarīgi no izmantotās metodes kļūda, kas ļauta, mērot fasējuma faktisko saturu, nedrīkst pārsniegt vienu piektdaļu no pieļaujamās negatīvās kļūdas, kas noteikta fasējuma nominālajam saturam.
Procedūru, kā mērīt fasējuma faktisko saturu, katra dalībvalsts var noteikt savos normatīvajos aktos.
2. PRASĪBAS FASĒJUMU PARTIJU PĀRBAUDĒM
Fasējumu pārbaudes veic, ņemot paraugus, un tām ir divas daļas:
— faktiskā satura pārbaude katram fasējumam paraugā,
— pārbaude, kas nosaka fasējumu faktiskā satura vidējo vērtību paraugā.
Fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja abu šo pārbaužu rezultāti atbilst pieņemšanas kritērijiem.
Katrā pārbaudē ir divi paraugu ņemšanas plāni:
— viens nesabojājošajai testēšanai, t.i., testēšanai, kuru veicot, neatver iepakojumu,
— otrs sabojājošajai testēšanai, t.i., testēšanai, kuru veicot, iepakojums tiek atvērts vai iznīcināts.
Ekonomisku un praktisku apsvērumu dēļ pēdējo minēto testēšanu ierobežo līdz absolūti nepieciešamajam minimumam; tā nav tik efektīva kā nesabojājošā testēšana.
Tādēļ sabojājošo testēšanu veic vienīgi tad, ja nesabojājošā testēšana nav praktiski īstenojama. Parasti to neizmanto partijām, kas ir mazākas par 100 vienībām.
2.1. Fasējumu partijas
|
2.1.1. |
Pārbaudāmajā partijā ir visi fasējumi, kam ir vienāds nominālais saturs, veids, kas ir viena un tā paša ražošanas procesa iznākums un kas safasēti vienā un tajā pašā vietā. |
|
2.1.2. |
Pārbaudot fasējumus fasēšanas līnijas galā, to skaitam katrā partijā jābūt vienādam ar fasēšanas līnijas maksimālo izlaidi stundā, neierobežojot partijas apjomu. Pārējos gadījumos partijas apjomu ierobežo līdz 10 000 vienībām. |
|
2.1.3. |
Ja partija ir mazāka par 100 fasējumiem, nesabojājošo testēšanu, ja tāda veicama, veic 100 % apjomā. |
|
2.1.4. |
Pirms tiek veiktas 2.2. un 2.3. iedaļā minētās testēšanas, no partijas gadījuma secībā atlasa pietiekamu fasējumu skaitu, lai varētu veikt pārbaudi, kam nepieciešams lielāks paraugu skaits. Otrai pārbaudei paraugus atlasa gadījuma secībā no pirmā parauga un marķē. Šo marķēšanu veic pirms mērījumu uzsākšanas. |
2.2. Fasējuma faktiskā satura pārbaude
Minimālo pieņemamo saturu aprēķina, no fasējuma nominālā satura atņemot to pieļaujamo negatīvo kļūdu, kas noteikta atbilstošajam nominālajam saturam.
Partijas fasējumi, kuru faktiskais saturs ir mazāks par minimālo pieņemamo saturu, uzskata par defektīvām.
2.2.1. Nesabojājošā testēšana
Nesabojājošo testēšanu veic saskaņā ar dubultās paraugu ņemšanas plānu, kas dots zemāk tabulā:
Pirmajā reizē pārbaudīto fasējumu skaitam jābūt vienādam ar vienību skaitu pirmajā paraugā, kā norādīts plānā:
— ja defektīvo vienību skaits, kas atrastas pirmajā paraugā, ir mazāks vai vienāds ar pirmo pieņemšanas kritēriju, partiju uzskata par pieņemamu šīs pārbaudes izpratnē,
— ja defektīvo vienību skaits, kas atrastas pirmajā paraugā, ir lielāks vai vienāds ar pirmo noraidīšanas kritēriju, partiju noraida,
— ja defektīvo vienību skaits, kas atrastas pirmajā paraugā, ir starp pirmo pieņemšanas kritēriju un pirmo noraidīšanas kritēriju, jāpārbauda otrs paraugs, kura vienību skaits ir norādīts plānā.
Pirmajā un otrajā paraugā atrastās defektīvās vienības saskaita:
— ja defektīvo vienību kopējais skaits ir mazāks vai vienāds ar otro pieņemšanas kritēriju, partiju uzskata par pieņemamu šīs pārbaudes izpratnē,
— ja defektīvo vienību kopējais skaits ir lielāks vai vienāds ar otro noraidīšanas kritēriju, partiju noraida.
—
|
Vienību skaits partijā |
Paraugi |
Defektīvo vienību skaits |
|||
|
Kārtība |
Skaits |
Kopējais skaits |
Pieņem-šanas kritērijs |
Noraidī-šanas kritērijs |
|
|
100 līdz 500 |
1. |
30 |
30 |
1 |
3 |
|
2. |
30 |
60 |
4 |
5 |
|
|
501 līdz 3 200 |
1. |
50 |
50 |
2 |
5 |
|
2. |
50 |
100 |
6 |
7 |
|
|
3 201 un vairāk |
1. |
80 |
80 |
3 |
7 |
|
2. |
80 |
160 |
8 |
9 |
|
2.2.2. Sabojājošā testēšana
Sabojājošo testēšanu veic saskaņā ar turpmāk doto vienkāršās paraugu ņemšanas plānu, un to izmanto vienīgi partijām, kurās ir 100 vai vairāk vienības.
Pārbaudāmo fasējumu skaits ir 20.
— Ja paraugā atrasto defektīvo vienību skaits ir mazāks vai vienāds ar pieņemšanas kritēriju, fasējumu partiju uzskata par pieņemamu.
— Ja paraugā atrasto defektīvo vienību skaits ir lielāks vai vienāds ar noraidīšanas kritēriju, fasējumu partiju noraida.
—
|
Vienību skaits partijā |
Vienību skaits paraugā |
Defektīvo vienību skaits |
|
|
Pieņemšanas kritērijs |
Noraidīšanas kritērijs |
||
|
Neatkarīgi no skaita (≥ 100) |
20 |
1 |
2 |
2.3. Vidējā faktiskā satura pārbaude atsevišķos fasējumos, kas veido partiju
|
2.3.1. |
Fasējumu partiju uzskata par šajā pārbaudē pieņemamu, ja n fasējumu faktiskā satura xi vidējais lielums
paraugā ir lielāks nekā lielums:
kur: Qn = fasējuma nominālais daudzums, n = fasējumu skaits šīs pārbaudes paraugā, s = partijas faktiskā satura paredzamā standartnovirze, t(1-a) = 0,995 Stjūdenta distribūcijas ticamības līmenis ar brīvības pakāpi ν = n – 1. |
|
2.3.2. |
Ja xi ir i-ās vienības faktiskā satura izmērītais lielums paraugā, kas satur n vienības, tad:
|
|
2.3.3. |
Fasējumu partijas pieņemšanas vai noraidīšanas kritēriji vidējā lieluma pārbaudei:
|
||||||||||||||||||||||||||||
( 1 ) OV C 48, 25.4.1974., 21. lpp.
( 2 ) OV C 109, 19.9.1974., 16. lpp.
( 3 ) OV L 202, 6.9.1971., 1. lpp.
( 4 ) OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.
( 5 ) OV L 42, 15.2.1975., 1. lpp.
( 6 ) OV L 243, 29.10.1971., 29. lpp.
( 7 ) m = faktiskais partijas vidējais lielums.