<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-497/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0497</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:747">EU:C:2018:747</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>18</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>18</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">N. Wahl</HT> secinājumi – Lieta C‑497/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Oeuvre d’assistance aux bêtes d’abattoirs</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Nilsa Vāla</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Nils Wahl</HT></HT>] <HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20180920">2018. gada 20. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑497/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Oeuvre d’assistance aux bêtes d’abattoirs (OABA)</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Ministre de l’Agriculture et de l’Alimentation</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Bionoor</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Ecocert France</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Institut National de l’origine et de la qualité (INAO)</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Cour administrative d’appel de Versailles</HT> (Versaļas Administratīvā apelācijas tiesa, Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Dzīvnieku aizsardzība to nonāvēšanas laikā</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 1099/2009</KEYWORD><KEYWORD>Īpašas kaušanas metodes, ko nosaka reliģiski rituāli</KEYWORD><KEYWORD>Kaušana bez apdullināšanas</KEYWORD><KEYWORD>Saderība ar bioloģisko lopkopību Regulas (EK) Nr. 834/2007 izpratnē</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Vai piemērojamās Savienības tiesības pieļauj vai, gluži pretēji, nepieļauj, ka Eiropas marķējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>bioloģiskā lauksaimniecība<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> (AB) tiek piešķirts bez iepriekšējas apdullināšanas rituāli nokautu dzīvnieku izcelsmes produktiem, ja kaušana ir veikta saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1099/2009<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes Regula (<DATE ISO="20090924">2009. gada 24. septembris</DATE>) par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="303" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 303, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> paredzētajiem nosacījumiem?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tāds būtībā ir <HT TYPE="ITALIC">cour administrative d’appel de Versailles</HT> (Versaļas Administratīvā apelācijas tiesa, Francija) lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu uzdotais jautājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar prasību, ko cēlusi apvienība <HT TYPE="ITALIC">Œuvre d’Assistance aux Bêtes d’Abattoirs</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">OABA</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Šīs 1961. gadā dibinātās Francijas apvienības mērķis atbilstoši tās statūtiem ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>palīdzēt, aizstāvēt un aizsargāt, izmantojot jebkurus likumā paredzētos piemērotos līdzekļus, dzīvniekus, kas paredzēti kaušanai, gaļas izstrādājumu ražošanai un pārstrādei, kā arī mājputnus, aukstasiņu dzīvniekus un līdz ar to arī visus dzīvniekus, kuri tiek izmantoti ādas izstrādājumu ražošanai, dažādos to dzīves posmos, it īpaši to audzēšanas, turēšanas, transportēšanas un nonāvēšanas brīdī<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</P></NOTE>, lai atceltu spriedumu, ar kuru <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Montreuil</HT> (Montreijas administratīvā tiesa, Francija) pilnvaru pārsniegšanas dēļ noraidīja minētās apvienības prasību, kura bija celta par <HT TYPE="ITALIC">Ecocert France</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">Ecocert</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) – privāto tiesību sertifikācijas struktūru, kas tagad darbojas <HT TYPE="ITALIC">Institut national de l’origine et de la qualité</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">INAO</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) vārdā, – netiešo noraidījumu veikt pasākumus atbilstoši Regulas (EK) Nr. 834/2007<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Padomes Regula (<DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnijs</DATE>) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="189" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 189, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 30. pantam, lai izbeigtu produktu ar preču zīmi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Tendre France<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>, sertificētus kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> un ar norādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>, reklāmu un tirdzniecību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula (EK) Nr. 834/2007</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 834/2007 1., 3., 5., 17. un 22. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P>“(1)</NO.P><TXT>Bioloģiskā ražošana ir vispusīga lauku saimniecību pārvaldības un pārtikas ražošanas sistēma, kas ietver labāko vides aizsardzības praksi, augsta līmeņa bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, dabas resursu saglabāšanu, dzīvnieku labturības augstu standartu piemērošanu un ražošanas metodi, kas ir saskaņā ar noteiktas patērētāju grupas vēlmi lietot produktus, kas ražoti, izmantojot dabiskas vielas un procesus. Bioloģiskās ražošanas metodei tādējādi ir divējāda loma sabiedrībā: no vienas puses, tā nodrošina specifisku tirgus daļu, kuras patērētāji pieprasa bioloģiskos produktus, no otras puses – rada sabiedrisko labumu, veicinot vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, kā arī lauku attīstību.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>Kopienas tiesību aktu sistēmai, kas reglamentē bioloģiskās ražošanas nozari, vajadzētu tiekties nodrošināt godīgu konkurenci un bioloģisko produktu iekšējā tirgus pareizu darbību, kā arī uzturēt un attaisnot patērētāju uzticību produktiem, kas marķēti kā bioloģiskie produkti. Tai joprojām būtu jātiecas nodrošināt apstākļus, kuros šī nozare varētu attīstīties saskaņā ar ražošanas un tirgus attīstību.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(5)</NO.P><TXT>Tādēļ ir lietderīgi skaidrāk definēt mērķus, principus un noteikumus attiecībā uz bioloģisko ražošanu, lai veicinātu pārredzamību un patērētāju uzticību, kā arī bioloģiskās ražošanas jēdziena saskaņotu uztveri.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(17)</NO.P><TXT>Bioloģiskajā lopkopībā būtu jāievēro augsti dzīvnieku labturības standarti un jāņem vērā dzīvnieku sugām raksturīgās uzvedības vajadzības, un dzīvnieku veselības nodrošināšanas pamatā vajadzētu būt slimību profilaksei. Šajā ziņā īpaša uzmanība būtu jāpievērš dzīvnieku turēšanas apstākļiem, lopkopības praksei un dzīvnieku blīvumam noteiktā platībā. Turklāt, izvēloties dzīvnieku šķirnes, būtu jāņem vērā to spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem. Ar īstenošanas noteikumiem lopkopības un akvakultūras jomā būtu vismaz jānodrošina atbilstība Eiropas Konvencijai par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību un tās pastāvīgās komitejas (T‑AP) turpmākajiem ieteikumiem.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(22)</NO.P><TXT>Ir svarīgi saglabāt patērētāju uzticību bioloģiskajiem produktiem. Tādēļ izņēmumi attiecībā uz prasībām, ko piemēro bioloģiskajai ražošanai, būtu stingri jāierobežo, tos attiecinot vienīgi uz gadījumiem, kad izņēmuma noteikumu piemērošanu uzskata par pamatotu.</TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 834/2007 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Mērķis un darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ar šo regulu nosaka pamatu bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus efektīvu darbību, garantējot godīgu konkurenci, nodrošinot patērētāju uzticību un aizsargājot patērētāju intereses.</P><?PAGE NO="3"?><P>Tajā ir noteikti kopēji mērķi un principi, kas ir pamatā noteikumiem, kurus atbilstīgi šai regulai pieņem attiecībā uz:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>visiem bioloģisko produktu ražošanas, gatavošanas un izplatīšanas posmiem un to kontroli;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>to, kā marķējumā un reklāmā izmanto norādes ar atsaucēm uz bioloģisko ražošanu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šī regula attiecas uz turpmāk norādītajiem lauksaimniecības, tostarp akvakultūras, produktiem, ja tie ir laisti tirgū vai paredzēti laišanai tirgū:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>dzīvi vai nepārstrādāti lauksaimniecības produkti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kurus lieto pārtikā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>barība;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>veģetatīvās pavairošanas materiāl[s] un sēkl[as] ražošanas vajadzībām.</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šī regula attiecas uz visiem uzņēmējiem, kas jebkurā ražošanas, gatavošanas un izplatīšanas posmā ir iesaistīti darbībās attiecībā uz 2. punktā paredzētajiem produktiem.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Šo regulu piemēro, neskarot citus Kopienas noteikumus vai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem pieņemtus attiecīgo valstu noteikumus, kas attiecas uz šajā pantā minētajiem produktiem, piemēram, noteikumus par to ražošanu, gatavošanu, tirdzniecību, marķēšanu un kontroli, tostarp tiesību aktus par pārtikas produktiem un dzīvnieku ēdināšanu.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 834/2007 3. pantā šīs regulas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>mērķi<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Bioloģiskā ražošana atbilst šādiem vispārējiem mērķiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>radīt ilgtspējīgu lauksaimniecības pārvaldības sistēmu, kas:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>iv)</NO.P><TXT>ievēro augstus dzīvnieku labturības standartus, un jo īpaši ņem vērā dzīvnieku sugām raksturīgās uzvedības vajadzības;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>censties ražot augstas kvalitātes produktus;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 834/2007 5. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Lauksaimniecībā piemērojamie īpašie principi<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> h) punktā ir norādīts, ka bioloģiskās lauksaimniecības pamatā ir īpašs princips, proti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>ievērot augstu dzīvnieku labturības pakāpi, ņemot vērā katrai sugai raksturīgās vajadzības<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 834/2007 14. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Ražošanas noteikumi lopkopībā<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="014.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Papildus 11. pantā paredzētajiem vispārējiem ražošanas noteikumiem lauku saimniecībā attiecībā uz lopkopību piemēro šādus noteikumus:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>attiecībā uz lopkopības praksi un dzīvnieku turēšanas apstākļiem:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>viii)</NO.P><TXT>visas dzīvnieka dzīves laikā, tostarp kaušanas laikā, līdz minimumam samazina jebkādu ciešanu nodarīšanu, tai skaitā sakropļošanu;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula (EK) Nr. 889/2008</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 889/2008<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Komisijas Regula (<DATE ISO="20080905">2008. gada 5. septembris</DATE>), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="250" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 250, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 10. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Bioloģiskajā lopkopībā ir jānodrošina tas, ka tiek ievērotas dzīvnieku specifiskās uzvedības vajadzības. Šajā sakarā visu sugu lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm ir jāapmierina attiecīgo dzīvnieku vajadzības attiecībā uz ventilāciju, gaismu, platību un ērtībām, un attiecīgi ir jānodrošina pietiekama platība, kas ļauj katram dzīvniekam brīvi kustēties un attīstīt dabisko sociālo uzvedību. Jānosaka īpaši turēšanas apstākļi un lopkopības prakse attiecībā uz konkrētiem dzīvniekiem, tostarp bitēm. Šiem īpašajiem turēšanas apstākļiem ir jāatbilst augstiem dzīvnieku labturības standartiem, kas ir bioloģiskās lopkopības prioritāte, un tāpēc tie var būt augstāki par Kopienas dzīvnieku labturības standartiem, kuri piemērojami lauksaimniecībai kopumā. Bioloģiskās lopkopības praksē nav pieļaujama pārlieku ātra mājputnu audzēšana. Tāpēc ir jāparedz īpaši noteikumi, lai nepieļautu intensīvu audzēšanas metožu izmantošanu. Proti, mājputni jāaudzē, līdz tie sasniedz minimālu kaušanas vecumu, vai arī tiem jābūt lēnaudzīgo šķirņu mājputniem, lai abos gadījumos nebūtu stimula izmantot intensīvas audzēšanas metodes.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 889/2008 18. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Dzīvnieku turēšana<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="018.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Bioloģiskajā lauksaimniecībā nedrīkst sistemātiski veikt tādas darbības kā elastīgo saišu piestiprināšana pie aitu astēm, astu amputācija, zobu izkniebšana, knābju un ragu apgriešana. Tomēr atsevišķos gadījumos kompetentā iestāde var atļaut dažas darbības drošības dēļ, ja to mērķis ir uzlabot dzīvnieku veselību, labturību vai higiēnu.</ALINEA><ALINEA>Jebkāda veida ciešanas dzīvniekiem samazina līdz minimumam, lietojot piemērotus anestēzijas un/vai pretsāpju līdzekļus un nodrošinot, ka visas darbības veic tikai vispiemērotākajā vecumā un to dara kvalificēts personāls.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="018.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Fiziska kastrācija ir atļauta vienīgi tādēļ, lai saglabātu produktu kvalitāti un tradicionālo audzēšanas praksi, bet tikai saskaņā ar 1. punkta otrās daļas noteikumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="018.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ir aizliegta bišu māšu sakropļošana, piemēram, apgriežot spārnus.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="5"?><PARAG IDENTIFIER="018.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Dzīvnieku iekraušanu un izkraušanu veic uzmanīgi, bez jebkādu elektrisku stimulācijas ierīču izmantošanas. Ir aizliegta jebkādu alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms transportēšanas vai tās laikā.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 889/2008 20. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Barība, kas atbilst dzīvnieku uztura prasībām<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> 5. punktā ir aizliegta piespiedu barošana.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 1099/2009</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1099/2009 apsvērumos tostarp ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>(2)</NO.P><TXT>Dzīvnieku nonāvēšana var izraisīt sāpes, stresu, bailes vai cita veida ciešanas dzīvniekiem pat vislabākajos iespējamos tehniskajos apstākļos. Zināmas darbības saistībā ar nonāvēšanu var radīt ļoti lielu stresu, un jebkurai apdullināšanas tehnikai ir savi trūkumi. Uzņēmējiem vai jebkurai personai, kas saistīta ar dzīvnieku nonāvēšanu, būtu jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai kaušanas vai nonāvēšanas procesa laikā atbrīvotu no sāpēm un mazinātu dzīvnieku stresu un ciešanas, piemērojot labāko nozarē pastāvošo praksi un metodes, kuras atļautas ar šo regulu. Tādējādi gadījumos, kad uzņēmēji vai jebkura persona, kas saistīta ar dzīvnieku nonāvēšanu, pārkāpj kādu no šīs regulas prasībām vai pielieto atļautus līdzekļus, neapsverot to modernizāciju, un tīšām vai nevērības dēļ izraisa dzīvniekiem sāpes, stresu vai ciešanas, būtu jāatzīst, ka no sāpēm, stresa vai ciešanām bija iespējams izvairīties.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(4)</NO.P><TXT>Dzīvnieku labturība ir Kopienas vērtība, kas nostiprināta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 33 par dzīvnieku aizsardzību un labturību (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>protokols Nr. 33<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>). Dzīvnieku aizsardzība kaušanas vai nonāvēšanas laikā ir svarīgs sabiedrisks jautājums, kas skar patērētāju attieksmi pret lauksaimniecības produktiem. Turklāt, uzlabojot dzīvnieku aizsardzību kaušanas laikā, tiks veicināta augstāka gaļas kvalitāte un netiešā veidā pozitīvi ietekmēta darba drošība kautuvēs.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(18)</NO.P><TXT>Ar [Padomes] Direktīvu 93/119/EK [(<DATE ISO="19931222">1993. gada 22. decembris</DATE>) par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="340" PAGE.FIRST="21" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 340, 21. lpp.</REF.DOC.OJ>)] ir atcelta nepieciešamība pēc apdullināšanas reliģiskas nokaušanas gadījumā, ja tā notiek kautuvē. Tā kā Kopienas noteikumi, kas piemērojami, veicot reliģisku nokaušanu, transponēti atkarībā no valstu apstākļiem, kā arī ņemot vērā to, ka valstu tiesību aktos ietverti aspekti, kas nav saistīti ar šīs regulas mērķiem, ir svarīgi, lai tiktu saglabāta iespēja atkāpties no prasības par dzīvnieku apdullināšanu pirms to nokaušanas, tādējādi atstājot zināmu rīcības brīvību katras dalībvalsts ziņā. Tādējādi šajā regulā ir respektēta reliģiskā brīvība un tiesības paust reliģiju vai ticību dievkalpojumu, sludināšanas, rituālu un ceremoniju laikā, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas [turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>] 10. pantā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(20)</NO.P><TXT>Daudzas dzīvnieku nonāvēšanas metodes ir sāpīgas. Tāpēc dzīvnieku nonāvēšanas laikā vai pirms tās nepieciešama apdullināšana, jo tā izraisa bezsamaņu un nejutīgumu. Pārliecināšanās par bezsamaņas un nejutīguma iestāšanos ir sarežģīts uzdevums, un tas jāveic saskaņā ar zinātniski atzītu metodiku. Tomēr pārraudzība, izmantojot rādītājus, lai noteiktu procedūras efektivitāti, būtu jāveic reālos apstākļos.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="6"?><CONSID><NP><NO.P>(21)</NO.P><TXT>Apdullināšanas efektivitātes pārraudzība galvenokārt pamatojas uz dzīvnieku samaņas un jutīguma noteikšanu. Būtībā dzīvnieka samaņa nozīmē tā spēju izjust emocijas un apzināti kontrolēt kustības. Neskatoties uz dažiem izņēmumiem, piemēram, elektroimobilizāciju vai citādi izraisītu paralīzi, var uzskatīt, ka dzīvnieks ir bezsamaņā, ja tas zaudējis dabisko stāvēšanas pozīciju, nav nomodā un tam nav vērojamas pozitīvu vai negatīvu emociju, piemēram, baiļu vai uztraukuma, pazīmes. Dzīvnieka jutīgums faktiski nozīmē tā spēju izjust sāpes. Visumā dzīvnieku var uzskatīt par nejutīgu brīdī, kad tam nav nekādu refleksu vai tas nereaģē uz tādiem stimuliem kā skaņa, smarža, gaisma vai fizisks kontakts.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(33)</NO.P><TXT>Ja apdullināšanas procedūras neizdodas, var ciest dzīvnieki. Tādēļ ar šo regulu būtu jānodrošina atbilstīgu rezerves apdullināšanas iekārtu pieejamība, lai mazinātu dzīvnieku sāpes, stresu vai ciešanas.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(37)</NO.P><TXT>Kopiena vēlas veicināt augstus dzīvnieku labturības standartus mājlopiem visā pasaulē, īpaši attiecībā uz to tirdzniecību. Tā atbalsta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas specifiskos standartus un ieteikumus par dzīvnieku labturību, tostarp par dzīvnieku kaušanu. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(43)</NO.P><TXT>Kaušana bez apdullināšanas prasa precīzu kakla pārgriešanu ar asu nazi ciešanu mazināšanai. Turklāt dzīvniekiem, kas nav mehāniski savaldīti, pēc kakla pārgriešanas asiņošanas process palēninās, tādējādi nevajadzīgi paildzinot dzīvnieka ciešanas. Parasti tie ir liellopu, aitu un kazu sugu dzīvnieki, ko visbiežāk kauj, izmantojot šo procedūru. Tāpēc atgremotāji, kurus nonāvē bez apdullināšanas, būtu jāsavalda atsevišķi, izmantojot mehāniskus līdzekļus.</TXT></NP></CONSID><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1099/2009 1. pantā ir noteikts, ka tajā ir paredzēti noteikumi to dzīvnieku nonāvēšanai, kurus audzē vai tur pārtikas produktu ražošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>No Regulas Nr. 1099/2009 2. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> izriet, ka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>apdullināšana<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> nozīmē jebkuru tīši radītu procesu, kas izraisa samaņas un jušanas zudumu bez sāpēm, ietverot jebkuru procesu, kas var izraisīt tūlītēju nāvi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>reliģisks rituāls<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> nozīmē darbību virkni, kas saistīta ar dzīvnieku nokaušanu, kura paredzēta reliģijā;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>kaušana<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> nozīmē tādu dzīvnieku nonāvēšanu, kas paredzēti cilvēku patēriņam;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 1099/2009 3. panta 1. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Vispārīgās prasības attiecībā uz nonāvēšanu un saistītām darbībām<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Dzīvniekiem aiztaupa jebkuras sāpes, stresu vai ciešanas, no kurām nonāvēšanas laikā vai saistītas darbības veikšanas laikā iespējams izvairīties.<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1099/2009 4. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Apdullināšanas paņēmieni<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dzīvniekus nonāvē tikai pēc tam, kad tie ir apdullināti atbilstīgi I pielikumā izklāstītajiem paņēmieniem un specifiskām prasībām, kas saistītas ar šo paņēmienu piemērošanu. Samaņas un jutīguma zudumu saglabā līdz pat dzīvnieka nāvei.</ALINEA><ALINEA>Izmantojot I pielikumā minētos paņēmienus, kuru rezultātā neiestājas tūlītēja nāve [..] pēc iespējas ātrāk pēc tiem īsteno procedūru, kas nodrošina nāvi, piemēram, iztecina asinis, pārgriež muguras smadzenes, izdara nāvējošu elektriskās strāvas triecienu vai ilgstoši pakļauj anoksijai.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="004.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Gadījumā, ja dzīvniekus pakļauj īpašām kaušanas metodēm, ko nosaka reliģiski rituāli, 1. punkta prasības nav spēkā ar noteikumu, ka kaušana notiek kautuvē.<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības rašanās fakti, prejudiciālais jautājums un tiesvedība Tiesā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">OABA</HT> <DATE ISO="20120924">2012. gada 24. septembrī</DATE> iesniedza <HT TYPE="ITALIC">ministre de Agriculture, de l’Agroalimentaire et de la Forêt</HT> (Lauksaimniecības, pārtikas rūpniecības un mežsaimniecības ministrs, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>lauksaimniecības ministrs<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>) lūgumu izbeigt ar preču zīmi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>Tendre France<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> un kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> sertificēto burgeru, uz kuriem ir norāde <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, reklamēšanu un tirdzniecību. Tajā pašā dienā tā lūdza <HT TYPE="ITALIC">INAO</HT> izslēgt marķējuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> lietošanu liellopu gaļai no dzīvniekiem, kas nokauti bez iepriekšējas apdullināšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Tā kā šie lūgumi tika netieši noraidīti, <HT TYPE="ITALIC">OABA</HT> ar <DATE ISO="20130123">2013. gada 23. janvāra</DATE> prasības pieteikumu vērsās <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome, Francija) sakarā ar pilnvaru pārsniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome) <DATE ISO="20141020">2014. gada 20. oktobra</DATE> nolēmumā Nr. 365447 (FR:CESSR:2014:365447.<DATE ISO="20141020">20141020</DATE>) nosprieda, ka Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā, neatsaucoties uz dalībvalstu pieņemtajiem piemērošanas aktiem un nepastāvot vajadzībai pieņemt šādus aktus minētā tiesiskā regulējuma pilnīgai efektivitātei, ir plaši paredzēti noteikumi liellopu bioloģiskajai audzēšanai. Līdz ar to valsts reglamentējošās iestādes nav kompetentas izstrādāt valsts noteikumus, kuros tie tiek atkārtoti, precizēti vai papildināti. Tādēļ <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome) noraidīja <HT TYPE="ITALIC">OABA</HT> prasījumus atcelt valsts reglamentējošās iestādes atteikumu aizliegt lietot norādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> liellopu gaļas produktiem, kas ražoti no dzīvniekiem, kuri nokauti bez iepriekšējas apdullināšanas, jo šī marķējuma izsniegšanu un tā lietošanu pilnībā regulē Eiropas tiesības. Visbeidzot, <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome) nosūtīja lietu atpakaļ <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Montreuil</HT> (Montreijas Administratīvā tiesa), lai tā taisītu spriedumu par prasības pieteikumā iekļautajiem pārējiem prasījumiem atcelt <HT TYPE="ITALIC">Ecocert</HT> atteikumu atbilstoši Regulas Nr. 834/2007 30. pantam veikt pasākumus, ar ko tiktu izbeigta ar preču zīmi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>Tendre France<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> un kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> sertificēto produktu, uz kuriem ir norāde <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, reklamēšana un tirdzniecība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160121">2016. gada 21. janvāra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Montreuil</HT> (Montreijas Administratīvā tiesa) šo prasību noraidīja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">OABA</HT> iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu iesniedzējtiesā. Tā norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Ecocert</HT> saskaņā ar Regulas Nr. 834/2007 30. pantu bija pienākums izbeigt attiecīgo produktu reklamēšanu un tirdzniecību, jo tie neatbilstot Savienības tiesībās noteiktajām prasībām, lai tos varētu apzīmēt ar šādu norādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Gan lauksaimniecības ministrs, gan <HT TYPE="ITALIC">Bionoor</HT>, kas ir bioloģiskās lauksaimniecības produktu izplatītāja (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/><HT TYPE="ITALIC">Bionoor</HT><QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>), kā arī <HT TYPE="ITALIC">Ecocert</HT> un <HT TYPE="ITALIC">INAO</HT> lūdz noraidīt <HT TYPE="ITALIC">OABA</HT> celto prasību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka šīs lietas juridisko pamatu, runājot par Savienības tiesībām, veido, pirmkārt, LESD 13. pants, otrkārt, Regulas Nr. 834/2007 1. un 17. apsvērums, kā arī 3. pants, 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 22. pants, un, treškārt, Regulas Nr. 1099/2009 4. panta 1. un 4. punkts, kā arī 5. panta 2. punkts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Cour administrative d’appel de Versailles</HT> (Versaļas Administratīvā apelācijas tiesa) tomēr norāda, ka nevienā Regulas Nr. 1099/2009 tiesību normā, nedz Regulas Nr. 889/2008 tiesību normā tieši nav definēts dzīvnieku kaušanas veids vai veidi, kas atbilstu dzīvnieku labturības un dzīvnieku ciešanu mazināšanas mērķiem, kādi piemīt bioloģiskajai ražošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Tā kā nav nevienas tiesību normas, kurā būtu norādīta saikne starp Regulu Nr. 1099/2009, no vienas puses, un Regulām Nr. 834/2007 un 889/2008, no otras puses, vienkārši salīdzinot šos tiesību aktus, nav iespējams noteikt, vai reliģiska nokaušana bez iepriekšējas apdullināšanas, kas izņēmuma kārtā ir atļauta Regulas Nr. 1099/2009 4. panta 4. punktā, ja ir ievērotas visas tehniskās prasības, kas uz to attiecas, ļauj vai neļauj sasniegt īpašos dzīvnieku labturības un dzīvnieku ciešanu mazināšanas mērķus, kas bioloģiskajai ražošanai noteikti Regulās Nr. 834/2007 un Nr. 889/2008. Līdz ar to rodas jautājums, vai šāda minēto regulu interpretācija atbilst LESD 13. panta prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Līdz ar to iesniedzējtiesa uzskata, ka atbilde uz izvirzīto pamatu, ka Eiropas marķējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> nevar tikt piešķirts bez iepriekšējas apdullināšanas reliģiski nokautu dzīvnieku izcelsmes gaļai, – atbilde, kas ir izšķiroša šī strīda risinājumā, – rada nopietnas grūtības interpretēt Savienības tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos iesniedzējtiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>Vai [..] Savienības piemērojamās tiesību normas, it īpaši:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>[LESD] 13. pants;</P></ITEM><ITEM><P>Regula Nr. 834/2007, kuras piemērošanas noteikumi ir paredzēti Regulā Nr. 889/2008,</P></ITEM><ITEM><P>un Regula Nr. 1099/2009</P></ITEM></LIST></P><P>ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām ir atļauts vai aizliegts piešķirt Eiropas marķējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> bez iepriekšējas apdullināšanas rituāli nokautu dzīvnieku izcelsmes produktiem, ja kaušana ir veikta saskaņā ar Regulā Nr. 1099/2009 paredzētajiem nosacījumiem?<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">OABA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Bionoor</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Ecocert</HT>, kā arī Francijas Republika, Grieķijas Republika, Norvēģijas Karaliste un Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tiesas sēde, kurā piedalījās <HT TYPE="ITALIC">OABA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Bionoor</HT>, kā arī Francijas Republika, Grieķijas Republika un Komisija, notika <DATE ISO="20180619">2018. gada 19. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Problēmas apraksts</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesai tiek lūgts atbildēt uz jautājumu, kas, visu apsverot, ir vienkāršs: vai tādu dzīvnieku gaļa, kas nokauti bez iepriekšējas apdullināšanas, var tikt sertificēta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> gaļa?</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Grūtības rada tas, ka, lai gan šīs lietas apstākļos piemērojamā tiesiskā regulējuma attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību – ko būtībā veido Regulas Nr. 834/2007 un Nr. 889/2008 –, mērķis ir ievērot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>augstus dzīvnieku labturības standartus<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Skat. it īpaši Regulas Nr. 834/2007 1. un 17. apsvērumu, kā arī 3. panta a) punkta iv) apakšpunktu un 5. panta h) punktu.</P></NOTE> visas dzīvnieka dzīves laikā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Skat. it īpaši Regulas Nr. 834/2007 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu.</P></NOTE>, kas nozīmē, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>līdz minimumam samazina jebkādas dzīvnieku ciešanas, tostarp kaušanas laikā<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. it īpaši Regulas Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) punktu un 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) punktu.</P></NOTE>, tajā nav precīzi noteikti paņēmieni, kā līdz minimumam samazināt dzīvnieku ciešanas to kaušanas laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tātad šī lieta attiecas tikai uz tehnisko standartu, kas jāievēro dzīvnieku kaušanas posmā, lai varētu tik izsniegts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> sertifikāts, interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Turpmāk minēto iemeslu dēļ ir jānorāda, ka Tiesa, strikti runājot, nav aicināta lemt par jautājumu attiecībā uz reliģiskās pārliecības brīvu izpausmi – kāds tika aplūkots ECT <DATE ISO="20000627">2000. gada 27. jūnija</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Cha’are Shalom Ve Tsedek</HT> pret Franciju (CE:ECHR:2000:0627JUD002741795). Turklāt tai nav arī lūgts tieši lemt par saderību starp <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> standartu un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> sertifikātu – jo attiecībā uz šo pēdējo šobrīd joprojām nav precīzu specifikāciju, it īpaši par to, vai dzīvnieku kaušanas laikā ir vai nav izmantojama iepriekšēja apdullināšana.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lieta tieši neattiecas uz jautājumu par reliģijas brīvības apdraudējumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Pamatlietā, un lai arī iesniedzējtiesas nodoms nav bijis aplūkot šo jomu, tomēr ir izvirzīts jautājums par reliģijas brīvības aizsardzību Hartas 10. panta gaismā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bionoor</HT> savos rakstveida apsvērumos it īpaši apgalvo, ka, ja tiktu secināts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> sertifikāti nav saderīgi, tas ietekmētu musulmaņu kolektīvās tiesības uz reliģijas brīvību, kas garantētas Romā <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>ECPAK<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>) 9. pantā, skatot to kopsakarā ar 14. pantu, no vienas puses, un Hartas 10. pantā, no otras puses. Šajā ziņā tā it īpaši atsaucas uz iepriekš minēto spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Cha’are Shalom Ve Tsedek</HT>/Francija. <HT TYPE="ITALIC">Bionoor</HT> uzskata, ka, neaizliedzot norādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> uz produktiem, kas sertificēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>košers<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, Eiropas likumdevējs ir vēlējies garantēt pozitīvu apņemšanos nodrošināt efektīvu reliģijas brīvības īstenošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Mani nekādā ziņā nepārliecina argumentācija, kas šajā lietā ir balstīta uz ideju, ka musulmaņu reliģijas brīvība tiktu ierobežota gadījumā, ja tiktu secināts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> sertifikāts nav lietojami vienlaicīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Šajā ziņā, manuprāt, problēma šajā lietā un iepriekš minētajā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Cha’are Shalom Ve Tsedek</HT>/Francija ir diezgan atšķirīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa minētajā lietā nosprieda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>ieviešot izņēmumu no principa, saskaņā ar kuru dzīvnieki pirms kaušanas tiek apdullināti, valsts tiesības atspoguļo valsts pozitīvo apņemšanos nodrošināt reliģijas brīvības efektīvu īstenošanu<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> (76. punkts). Turklāt tā norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>reliģiskās pārliecības brīva izpausme tiktu traucēta tikai tad, ja aizliegums likumīgi veikt šādu kaušanu galēji ortodoksāliem ebrejiem liegtu ēst gaļu no dzīvniekiem, kas nokauti saskaņā ar reliģiskajiem priekšrakstiem, kurus viņi uzskata par pieņemamiem (80. punkts)<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā – atšķirībā no rituālās nokaušanas islāma Upurēšanas svētkos Regulas Nr. 1099/2009 4. panta 4. punkta izpratnē, kas tika aplūkota lietā, kurā taisīts <DATE ISO="20180529">2018. gada 29. maija</DATE> spriedums <HT TYPE="ITALIC">Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties Provincie Antwerpen</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180529">2018. gada 29. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties Provincie Antwerpen</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑426/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:335">EU:C:2018:335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, – šajā lietā nav aplūkota musulmaņu iespēja izpildīt reliģiskos priekšrakstus. Iespēja lietot uzturā produktus, kuriem ir gan <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>, gan <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> sertifikāts, kā tāda neattiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>reliģisko rituālu<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> un tātad neietilpst reliģijas brīvības īstenošanā, kas paredzēta Hartas 10. pantā un ECPAK 9. pantā kā reliģiskās pārliecības izpausme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Personām, kas nolūkā izpildīt konkrētus reliģiskos priekšrakstus vēlas iegādāties tādu dzīvnieku izcelsmes produktus, kuri nokauti bez iepriekšējas apdullināšanas, vienmēr ir izvēle, kas atbilst to reliģiskajai pārliecībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Plašāk attiecībā uz pieņēmumiem, kas saistīti ar pārtiku un ir pamatoti ar reliģiju, skat. ECT spriedumu, <DATE ISO="20101207">2010. gada 7. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Jakóbski</HT> pret Poliju (CE:ECHR:2010:1207JUD001842906), un <DATE ISO="20131217">2013. gada 17. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Vartic</HT> pret Runāniju (CE:ECHR:2013:1217JUD001415008).</P></NOTE>. Ja tiktu secināts, ka rituālā nokaušana bez apdullināšanas bioloģiskajā lauksaimniecībā ir aizliegta, ebreju un musulmaņu pilsoņi vienmēr varētu izvēlēties košera vai halal gaļu un līdz ar to viņu tiesības uz reliģiju netiktu aizskartas. Tiem vienkārši nebūtu iespējas lietot uzturā košera vai halal gaļu ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> sertifikātu. Apstāklis, ka nav iespējams iegādāties gaļu ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> marķējumu no kautuvēm, kurās netiek pielietota apdullināšana, kā tāds neietekmē reliģiskos priekšrakstus, ar kuriem nav noteikts pienākums lietot vienīgi bioloģiskās lauksaimniecības produktus. Tāpat arī nepastāv nekādas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>tiesības<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> piekļūt produktiem ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> marķējumu. Turklāt ir jānorāda, ka atbildētājas pamatlietā nekādi nav norādījušas, ka tām noteiktais aizliegums ražot un tirgot produktus, kam vienlaicīgi ir kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>, tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> sertifikāts, pats par sevi nebūtu saderīgs ar produktu, uz kuriem ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> marķējums, patērētāju reliģisko pārliecību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Šis secinājums man šķiet vēl vairāk izmantojams, jo, labi apsverot, uzdotais jautājums nav tik daudz par to, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> sertifikāti ir saderīgi, bet gan drīzāk par to, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> sertifikāts var tikt izsniegts tādu dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas nokauti bez iepriekšējas apdullināšanas, un tas manuprāt ir pilnībā atšķirīgs jautājums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Šajā lietā Tiesa nav aicināta lemt nedz par jautājumu par apdullināšanu, raugoties no dzīvnieku labturības viedokļa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>It īpaši skat Bionoor apsvērumus, 8.–12. lpp.</P></NOTE>, nedz arī par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> marķējuma tvērumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Papildus tam, ka šī lieta, šķiet, tieši neattiecas uz reliģijas brīvības aizskārumu, tā turklāt arī neattiecas uz jautājumu par iepriekšēju apdullināšanu, raugoties no dzīvnieku labturības viedokļa, nedz arī uz jautājumu par vispārīgu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> sertifikātu saderību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Pirmkārt, manuprāt, tagad ir skaidri atzīts, ka, lai arī jebkāda nokaušana no dzīvnieku labturības viedokļa ir problemātiska, apdullināšanas paņēmienu izmantošana dzīvnieku nokaušanas laikā – vismaz teorētiski un kā to apliecina arī vairāki zinātniskie pētījumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>No daudziem pētījumiem, uz kuriem atsaucas ieinteresētās puses, it īpaši jāmin Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskās padomes [<HT TYPE="ITALIC">Scientific Panel on Animal Health and Welfare (AHAW)</HT>] 2004. gada atzinums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>Welfare aspects of the main systems of stunning and killing the main commercial species of animals<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/>, <HT TYPE="ITALIC">The EFSA Journal</HT> (2004), 45, 1.–29. lpp.; Eiropas Veterinārārstu federācijas 2002. gada nostāja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>Slaughter of Animals Without Prior Stunning<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>, kas pieejama šādā adresē: http://www.fve.org/uploads/publications/docs/fve_02_104_slaughter_prior_stunning.pdf; kā arī 2010. gada pētījums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>Report on Good and Adverse practices – Animal Welfare Concerns in Relation to Slaughter Practices from the Viewpoint of Veterinary Sciences<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/>, kas tika veikts Eiropas <HT TYPE="ITALIC">Dialrel</HT> projekta (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>Encouraging Dialogue on issues of Religious Slaughter<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/>) ietvaros un kas pieejams šādā adresē: http://www.dialrel.eu/dialrel‑results/veterinary‑concerns.html.</P></NOTE> – var palīdzēt samazināt šīs ciešanas, ja tās tiek pielietotas pareizos apstākļos.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Otrkārt, lai arī pamatlieta attiecas uz iespēju piešķirt produktiem ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> marķējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> sertifikātu, tas, kas katrā ziņā tiek aplūkots šajā lietā, ir iespēja, ka tādu dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas nokauti bez iepriekšējas apdullināšanas, un tas, manuprāt, patiesi ir problemātiski no dzīvnieku labturības viedokļa, var tikt piešķirts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/> sertifikāts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Komisija norādīja, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju <HT TYPE="ITALIC">Ecocert</HT> esot vienīgā struktūra, kas pieļauj rituālo nokaušanu bez jebkāda veida apdullināšanas.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>No lietas materiāliem izriet, ka līdz šim <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> sertifikāts sniedz ļoti maz informācijas par to, kāda kaušanas metode faktiski tikusi izmantota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Kā Komisija norādījusi savos rakstveida apsvērumos un apstiprinājusi tiesas sēde, Eiropā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Apdullināšana, šķiet, vispārēji ir pieņemta Dānijā un Zviedrijā. Beļģijā Valonijas un Flandrijas parlamenti 2007. gadā nolēma, ka rituālās kaušanas laikā obligāti ir jāizmanto noteikta veida apdullināšana.</P></NOTE> un visā pasaulē musulmaņu kopienu vidū pastāv atšķirīgi viedokļi par atgriezeniskas apdullināšanas vai tūlītējas apdullināšanas pieļaušanu pēc dzīvnieka asins nolaišanas. Līdz pat šai dienai, runājot par konkrēto jautājumu par rituālās kaušanas saderību ar noteiktiem apdullināšanas paņēmieniem, dalībvalstīs nav vienveidības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/> sertificēšanas struktūru piekoptajās praksēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir viegli saprotams, ka attiecībā uz reliģisko prasību, kuru pieņemamība un tvērums pēc definīcijas var tik uztverti dažādi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/> vispārīgi nozīmē, kas ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>likumīgs<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>atļauts<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/> reliģiskajos priekšrakstos.</P></NOTE> un kuras ir grūti standartizējamas, interpretāciju nepastāv Eiropas tiesiskais regulējums, kurā būtu definētas un reglamentētas rituālajai kaušanai, vai tā būtu košer vai halal, vajadzīgās specifikācijas. It īpaši, lai arī šķiet, ka pastāv vienprātība par to, ka saskaņā ar musulmaņu reliģijas prasībām nokaujamajam dzīvniekam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>jābūt dzīvam vai uzskatāmam par dzīvu<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/> kaušanas brīdī, lai tas varētu tikt uzskatīts par halal<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. it īpaši <HT TYPE="ITALIC">Commission du Codex Alimentarius</HT> [Pārtikas kodeksa komisijas] vispārējās vadlīnijas par jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/> lietošanu (CAC/GL 24‑1997), kas aplūkojamas šādā adresē: http://www.fao.org/docrep/005/y2770f/y2770f08.htm#fn26. Šīs vadlīnijas ir adresētas visām dalībvalstīm un <HT TYPE="ITALIC">Food and Agriculture Organization of the United Nations</HT> [Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO)], kā arī <HT TYPE="ITALIC">Organisation mondiale de la santé</HT> [Pasaules Veselības organizācijas (OMS)] asociētajiem dalībniekiem kā konsultatīvs dokuments, un katrai valdībai ir jāizlemj, kā to pielietot.</P></NOTE>, tas obligāti nenozīmē, ka ir aizliegta jebkāda veida apdullināšana pirms kaušanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Kā norādīts šīs tiesvedības kontekstā, atsevišķi musulmaņu kopienas pārstāvji<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P><HT TYPE="ITALIC">OABA</HT>, uzskata, ka Francijā tāds ir Parīzes, Lionas un Evrī mošeju viedoklis. Pēc veiktajām pārbaudēm šķiet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0092" REF.END="QE0092"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/> sertificēšanas struktūras, kas piesaistītas šīm mošejām [kā, piemēram, <HT TYPE="ITALIC">Société française de contrôle de viande halal (SFCVH)</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Association rituelle de la Grande Mosquée de Lyon (ARGML)</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">Association culturelle des musulmans d’Île‑de‑France (ACMIF)</HT>] faktiski pieļauj apdullināšanas paņēmienu (tādu kā elektronarkoze, kas tiek saukta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0093" REF.END="QE0093"/>atgriezenisku<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/>) izmantošanu pirms kaušanas.</P></NOTE> uzskata, ka elektronarkoze vai jebkura cita līdzīga apdullinoša darbība pirms kaušanas, tā kā tā neietekmē dzīvnieka vitālās funkcijas un it īpaši dzīvnieka asinsriti (kas nozīmē, ka tas varētu atgūt samaņu, ja nenotiktu asins nolaišana), atbilst islāma reliģijas priekšrakstiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Turklāt valsts likumos nav definēts rituālās nokaušanas jēdziens. Norādes attiecībā uz sertifikātiem, kas attiecas uz produktu košera vai halal raksturu, pārsvarā nosaka un reglamentē sertifikācijas struktūras, kas saistītas ar noteiktām reliģiskām iestādēm, nevis ar reglamentējošām iestādēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Francijā <HT TYPE="ITALIC">Association française de normalisation (AFNOR)</HT> mēģinājums definēt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0094" REF.END="QE0094"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/> standartu, kas izmēģināšanas nolūkā tika izstrādāts attiecībā uz pārtikas produktiem, kuri tika pārstrādāti 2017. gadā, bija neveiksmīgs.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tātad sertificēšanas struktūru prakse ir ļoti dažāda. Dažas sertificēšanas struktūras savās specifikācijās ir norādījušas, ka kaušanai jānotiek, izmantojot iepriekšēju apdullināšanu, bet citas ir tikai noteikušas augstu dzīvnieku labturības līmeni, nesniedzot nekādus precizējumus attiecībā uz apdullināšanu. Turklāt vienā un tajā pašā sertificēšanas struktūrā iepriekšējās apdullināšanas izmantošana atšķiras atkarībā no dzīvnieku sugas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Līdz ar to šobrīd tirgū ir sastopami produkti ar marķējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0095" REF.END="QE0095"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/> no kautuvēm, kurās tiek izmantota iepriekšēja apdullināšana. Tāpat arī ir konstatēts, ka tādu dzīvnieku gaļa, kas nokauti bez apdullināšanas, tiek laista normālā apritē, patērētājus par to nebrīdinot<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Skat. piemēram, Francijas Nacionālās asamblejas vārdā izstrādāto <DATE ISO="20160920">2016. gada 20. septembra</DATE> ziņojumu par kaušanai paredzēto dzīvnieku kaušanas nosacījumiem Francijas kautuvēs, 117. un 118. lpp; (http://www2.assemblee-nationale.fr/14/autres-commissions/commissions-d‑enquete/conditions-d‑abattage-des‑animaux‑de‑boucherie‑dans‑les‑abattoirs‑francais/).</P></NOTE>. Visbeidzot, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0096" REF.END="QE0096"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/> marķējums uz produktiem ļoti maz ko liecina par apdullināšanas izmantošanu dzīvnieku kaušanas laikā un – attiecīgajā gadījumā – par izvēlēto apdullināšanas paņēmienu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Atbilde uz prejudiciālo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Kā to ļoti pareizi norādījusi iesniedzējtiesa, nav tiesību normas, kas konkrēti atspoguļotu saikni starp regulatīvajiem noteikumiem, kuri reglamentē bioloģiskās ražošanas veidu, no vienas puses, un dzīvnieku kaušanu, no otras puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Šādas saiknes neesamības dēļ ir iespējamas divas interpretācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">pirmajai</HT>, ko aizstāv <HT TYPE="ITALIC">Ecocert</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Bionoor</HT>, kā arī Francijas valdība, attiecīgajām tiesību normām nav pretrunā, ka tādu dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas nokauti bez apdullināšanas, tiek piešķirts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0097" REF.END="QE0097"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/> marķējums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Lai arī Regulā Nr. 834/2007 ir noteikta prasība par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0098" REF.END="QE0098"/>augstiem dzīvnieku labturības standartiem<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/> bioloģiskajā ražošanā, ne šai regulai, nedz tās Īstenošanas regulai Nr. 889/2008 nav tieši pretrunā, ka it īpaši rituālā kaušanā nav ievērots noteikums par iepriekšēju apdullināšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Rituālās kaušanas, kas, lai tiktu ievēroti noteikti reliģiski rituāli, izņēmuma kārtā ir pieļautas Regulā Nr. 1099/2009, ja ir ievērotas visas tehniskās prasības, ļauj sasniegt dzīvnieku labturības un dzīvnieku ciešanu mazināšanas mērķus, kas ir vieni no bioloģiskās ražošanas mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Otrā</HT> interpretācija, ko iesaka <HT TYPE="ITALIC">OABA</HT>, Komisija, kā arī Grieķijas un Norvēģijas valdības, izriet no piemērojamās regulas teleoloģiskas un sistēmiskas interpretācijas. Tā būtībā ir balstīta uz ideju, ka dzīvnieku labturības un dzīvnieku ciešanu mazināšanas mērķi, tostarp kaušanas laikā, gluži pretēji, pieprasa, lai šāds marķējums netiktu piešķirts tādu dzīvnieku produktiem, kas nokauti rituālā kaušanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Šīs otrās pieejas aizstāvji it īpaši apgalvo, ka dzīvnieku labturības aizsardzība ir vispārējas nozīmes mērķis, kura svarīgums ir atspoguļots LESD 13. pantā. Nepieciešamība ievērot dzīvnieku labturību esot atgādināta kā Regulā Nr. 1099/2009, kurā it īpaši ir noteikts princips par apdullināšanu pirms kaušanas, tā arī Regulā Nr. 834/2007, kurā dzīvnieku ciešanu mazināšana ir būtiska prasība bioloģiskajā lauksaimniecībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Pēc to domām, Regulas Nr. 1099/2009 4. panta 4. punktā atstātā iespēja veikt rituālo kaušanu ir vērsta uz to, lai sasniegtu un ievērotu dzīvnieku veselības un vienlīdzīgas reliģisko tradīciju un pārliecību ievērošanas mērķus. Šī atkāpe nav viens no un tai nav sakara ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0099" REF.END="QE0099"/>augstiem dzīvnieku labturības standartiem<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/>, kas jāievēro, piešķirot norādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0100" REF.END="QE0100"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/> saskaņā ar Regulu Nr. 834/2007 (it īpaši tās 3. un 5. pantu). Šīs otrās pieejas atbalstītāji arī apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0101" REF.END="QE0101"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/> sertifikāta piešķiršana tādu dzīvnieku produktiem, kas nokauti bez iepriekšējas apdullināšanas, esot pretrunā patērētāju uzticības principam attiecībā uz bioloģiskajiem produktiem – principam, uz kuru ir atsauce šīs regulas 1. pantā un 3., 5. un 22. apsvērumā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Turpinājumā es iesākumā atspoguļošu to normu saturu, kas reglamentē bioloģisko lopkopību, raugoties no dzīvnieku labturības viedokļa, kādas izriet no Regulu Nr. 834/2007 un Nr. 889/2008 tiesību normām, skatot tās kopsakarā, un to saikni ar tādiem noteikumiem dzīvnieku kaušanas jomā, kādi izriet no Regulas Nr. 1099/2009. Pamatojoties uz šo apkopojumu, es turpinājumā paskaidrošu iemeslus, kādēļ šiem noteikumiem, pat interpretējot tos atbilstoši prasībai nodrošināt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0102" REF.END="QE0102"/>augstus dzīvnieku labturības standartus<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/>, manuprāt, nav pretrunā, ka tādu dzīvnieku produktiem, kas nokauti bez apdullināšanas, tiek izsniegts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0103" REF.END="QE0103"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/> marķējums.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Standarti, kas reglamentē bioloģisko lauksaimniecību, un saikne ar noteikumiem dzīvnieku kaušanas jomā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Lai ietu vienā ritmā ar bioloģisko produktu tirgu pastāvīgo attīstību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Pēdējos desmit gados bioloģisko produktu tirgus ir piedzīvojis dinamisku attīstību, – to ir sekmējis būtisks pieprasījuma pieaugums. Bioloģiskās pārtikas pasaules tirgus kopš 1999. gada ir pieaudzis četrkārt. Skat. it īpaši Komisijas dienestu darba dokumentu Ietekmes novērtējuma kopsavilkums, kas pievienots dokumentam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0104" REF.END="QE0104"/>Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Oficiālo kontroļu regula] un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/> (<DATE ISO="20140324">2014. gada 24. marts</DATE>) (COM(2014) 180 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>, 11. lpp. un tajā minētās atsauces).</P></NOTE>, Savienība kopš 1991. gada bioloģiskās ražošanas jomā pieņem likumus, pieprasot uzņēmējiem ievērot izstrādāto standartu un pārbaužu sistēmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 834/2007, tāpat kā tās priekšteču Regulu (EEK) Nr. 2092/91<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Padomes Regula (<DATE ISO="19910624">1991. gada 24. jūnijs</DATE>) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="198" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1991">OV 1991, L 198, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un (EK) Nr. 392/2004<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Padomes Regula (2004. gada 24. februāris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2092/91 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="065" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 65, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, mērķis ir ieviest vispusīgu lauku saimniecību pārvaldības un pārtikas ražošanas sistēmu, kas ietver labāko praksi dažādās jomās (vide, bioloģiskā daudzveidība, dabas resursu saglabāšana un dzīvnieku labturības augstu standartu piemērošana).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tāpat kā Regulā Nr. 834/2007, jaunās Regula (ES) 2018/848<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Eiropas Parlamenta Regula (<DATE ISO="20180530">2018. gada 30. maijs</DATE>) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="150" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 150, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, kura būs piemērojama no <DATE ISO="20210101">2021. gada 1. janvāra</DATE>, <DATE ISO="20210101">1</DATE>. apsvērumā it īpaši ir atgādināts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0105" REF.END="QE0105"/>bioloģiskajai ražošanai ir divējāda nozīme sabiedrībā – no vienas puses, tā nodrošina īpašu tirgu, kas atbilst patērētāju pieprasījumam pēc bioloģiskajiem produktiem, un, no otras puses, tā rada sabiedriskos labumus, kas sekmē vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, kā arī lauku attīstību<QUOT.END REF.START="QS0105" CODE="201D" ID="QE0105"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Nevar tikt nopietni apstrīdēts, ka Savienības tiesībās bioloģiskie produkti un nebioloģiskie produkti ietilpst dažādos tiesiskajos režīmos, proti, pirmie minētie būtu pakļauti stingrākām normām attiecībā uz ražošanu nekā tās, kas attiecas uz otrajiem minētajiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150604">2015. gada 4. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Andechser Molkerei Scheitz</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/13 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:356">EU:C:2015:356</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Bioloģiskās lauksaimniecības mērķu un prioritāšu vidū Tiesa jau ir uzsvērusi nozīmi, kāda jāpiešķir pārtikas drošības un patērētāju aizsardzības mērķiem un prioritātēm. Ir jāsaglabā patērētāju uzticība produktiem, kas marķēti kā bioloģiski produkti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141105">2014. gada 5. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Herbaria Kräuterparadies</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑137/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2335">EU:C:2014:2335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171012">2017. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kamin und Grill Shop</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑289/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:758">EU:C:2017:758</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā ziņā un kā arī ir precizēts tās 23. panta 1. punktā, Regulā Nr. 834/2007 ir pieļauts lauksaimniecības produktu marķējumā vai reklāmā lietot terminus, kas norāda uz bioloģiskās ražošanas metodi, tikai attiecībā uz tādiem produktiem, kas iegūti saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>No dzīvnieku labturības viedokļa nevar noliegt, ka Regulas Nr. 834/2007 mērķis ir pakļaut bioloģisko lauksaimniecību noteikta skaita standartiem, kas garantē augstāku dzīvnieku labturības aizsardzības līmeni nekā tie, kas tiek pieprasīti tradicionālajā lauksaimniecībā. Tādējādi šīs regulas 3. panta a) punkta iv) apakšpunktā ir noteikts, ka bioloģiskās lauksaimniecības mērķis ir radīt<?PAGE NO="14"?> ilgtspējīgu lauksaimniecības pārvaldības sistēmu, kurā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0106" REF.END="QE0106"/><HT TYPE="ITALIC">ievēro augstus dzīvnieku labturības standartus</HT><QUOT.END REF.START="QS0106" CODE="201D" ID="QE0106"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>. Minētās regulas 5. panta h) punktā papildus ir norādīts, ka bioloģiskās lauksaimniecības mērķis ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0107" REF.END="QE0107"/>ievērot <HT TYPE="ITALIC">augstu dzīvnieku labturības pakāpi</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>, ņemot vērā katrai sugai raksturīgās vajadzības<QUOT.END REF.START="QS0107" CODE="201D" ID="QE0107"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Tomēr ir jākonstatē, ka, lai arī attiecīgais tiesiskais regulējums, nosakot standartus, kas stingri pārsniedz tā sauktajai tradicionālajai lauksaimniecībai piemērojamos Eiropas standartus, ir salīdzinoši detalizēts attiecībā uz dzīvnieku turēšanas (skat. Regulas Nr. 889/<DATE ISO="20081210">2008 10.–12</DATE>. pantu, kuros ir atsauce it īpaši uz šīs pašas regulas III pielikumu) un audzēšanas apstākļiem (it īpaši attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0108" REF.END="QE0108"/>dzīvnieku turēšanas<QUOT.END REF.START="QS0108" CODE="201D" ID="QE0108"/> pasākumiem skat. šīs regulas 18. pantu), kādi ir jāievēro bioloģiskajā lauksaimniecībā, tajā salīdzinoši maz ir teikts par standartiem, kas piemērojami dzīvnieku kaušanai. It īpaši nevienā no minētās regulas tiesību normām kā tāda nav aizliegta kaušana bez apdullināšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) punktā ir tikai norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0109" REF.END="QE0109"/>visas dzīvnieka dzīves laikā, tostarp kaušanas laikā, līdz minimumam samazina jebkādu ciešanu nodarīšanu, <HT TYPE="ITALIC">tai skaitā sakropļošanu</HT><QUOT.END REF.START="QS0109" CODE="201D" ID="QE0109"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Tas, ka Regulā Nr. 834/2007, kā arī tās Īstenošanas regulā Nr. 889/2008 nekas nav teikts par dzīvnieku kaušanas metodēm, manuprāt, var tikt interpretēts vienīgi tādējādi, ka uz šo jautājumu ir atsauce vispārīgajos noteikumos par dzīvnieku kaušanu, it īpaši tajos, kas piemērojami dzīvniekiem, kurus audzē vai tur pārtikas produktu ražošanai, un kas ir paredzēti Regulā Nr. 1099/2009<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. Regulas Nr. 1099/2009 1. panta 1. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Manuprāt, tas netieši, bet neapšaubāmi izriet no Regulas Nr. 834/2007 1. panta 4. punkta, kurā ir noteikts, ka tā ir piemērojama, neskarot citus Savienības tiesību noteikumus par produktiem, kas ietilpst tās piemērošanas jomā. Regulas Nr. 1099/2009 normas ietilpst šajos noteikumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Vispirms ir jāprecizē, kā arī izriet no šīs pēdējās regulas formulējuma, ka tās mērķis ir noteikt vienotus noteikumus dzīvnieku labturības aizsardzībai kaušanas vai nonāvēšanas laikā Savienībā. Pretēji tiesiskajam regulējumam, kas ietilpst tā sauktajā 2006. gada <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0110" REF.END="QE0110"/>higiēnas tiesību aktu paketē<QUOT.END REF.START="QS0110" CODE="201D" ID="QE0110"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Šajā ziņā skat. secinājumus, ko es sniedzu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties Provincie Antwerpen</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑426/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:926">EU:C:2017:926</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Regula Nr. 1099/2009 konkrēti attiecas uz dzīvnieku labturību to nonāvēšanas brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Minētā regula, kā arī norādīts tās 4. apsvērumā, ir balstīta uz ideju, ka dzīvnieku aizsardzība to nokaušanas brīdī ir sabiedrības interešu jautājums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat. arī šīs regulas 24., 37. un 43. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Tāpat arī tās 3. panta 1. punktā ir noteikta vispārīga prasība, saskaņā ar kuru dzīvniekiem aiztaupa jebkuras sāpes, stresu vai ciešanas, no kurām nonāvēšanas laikā vai saistītu darbību veikšanas laikā iespējams izvairīties.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem, pašā Regulā Nr. 1099/2009 ir paredzētas un apkopotas prasības attiecībā uz dzīvnieku labturību. Ja tiesiskajā regulējumā nepastāv precizējumi, kas attiecas konkrēti uz bioloģisko lauksaimniecību, ir piemērojamas šīs regulas vispārīgās tiesību normas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Lai arī saskaņā ar Regulas Nr. 1099/2009 4. panta 1. punktu ir piemērojams princips, ka nokaušana ir veicama pēc apdullināšanas – ievērojot šīs regulas I pielikumā paredzētās metodes un prasības –, šīs pašas regulas 4. panta 4. punktā ir paredzēts izņēmums attiecībā uz dzīvnieku rituālo kaušanu kautuvēs bez apdullināšanas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Kā tas izriet no Regulas Nr. 1099/2009 18. apsvēruma, šīs regulas 4. panta 4. punktā, paredzot atkāpi no šā panta 1. punktā nostiprinātā vispārīgā noteikuma, ka dzīvnieki tiek nonāvēti vienīgi pēc apdullināšanas, kas paredzēta šī panta 1. punktā, tiek pieļautas rituālās kaušanas bez apdullināšanas, ja kaušana ir notikusi kautuvēs, un tas tiek darīts, lai respektētu atsevišķus reliģiskos priekšrakstus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Kā Tiesa jau ir nospriedusi, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0111" REF.END="QE0111"/>dzīvnieku labturības aizsardzība ir galvenais Regulas Nr. 1099/2009 un, konkrētāk, tās 4. panta 4. punkta mērķis, kā izriet no šīs regulas paša nosaukuma un tās 2. apsvēruma<QUOT.END REF.START="QS0111" CODE="201D" ID="QE0111"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180529">2018. gada 29. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties Provincie Antwerpen</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑426/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:335">EU:C:2018:335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Šī atkāpe tomēr nenozīmē, ka rituālajai kaušanai piemērojamajā atkāpes režīmā nebūtu jāievēro dzīvnieku labturība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Šādai nokaušanai vienmēr atbilstoši Regulai Nr. 1099/2009 ir jābūt veiktai saskaņā ar nosacījumiem, kas garantē dzīvnieku ciešanu ierobežošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1099/2009 2. apsvērumā it īpaši ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0112" REF.END="QE0112"/>uzņēmējiem vai jebkurai personai, kas saistīta ar dzīvnieku nonāvēšanu, būtu jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai kaušanas vai nonāvēšanas procesa laikā atbrīvotu no sāpēm un mazinātu dzīvnieku stresu un ciešanas, piemērojot labāko nozarē pastāvošo praksi un metodes, kuras atļautas ar šo regulu<QUOT.END REF.START="QS0112" CODE="201D" ID="QE0112"/>. Minētās regulas 43. apsvērumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0113" REF.END="QE0113"/>kaušana bez apdullināšanas prasa precīzu kakla pārgriešanu ar asu nazi ciešanu mazināšanai<QUOT.END REF.START="QS0113" CODE="201D" ID="QE0113"/>. Turklāt saskaņā ar šīs pašas regulas 9. panta 3. punktu un 15. panta 2. punkta pirmo daļu dzīvnieki tiek ievietoti atsevišķi savaldīšanas iekārtā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0114" REF.END="QE0114"/>[tikai brīdī, kad] persona, kas atbildīga par apdullināšanu vai atasiņošanu, ir sagatavojusies apdullināt vai atasiņot dzīvniekus, cik ātri vien iespējams<QUOT.END REF.START="QS0114" CODE="201D" ID="QE0114"/>. Visbeidzot, saskaņā ar Regulas Nr. 1099/2009 5. panta 2. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0115" REF.END="QE0115"/>ja, piemērojot 4. panta 4. punktu, dzīvniekus nonāvē, iepriekš tos neapdullinot, personas, kas atbildīgas par kaušanu, veic sistemātiskas pārbaudes, lai nodrošinātu to, ka dzīvnieki neizrāda nekādas samaņas vai jutības pazīmes, pirms tos atbrīvo no savaldīšanas iekārtām, un neizrāda nekādas dzīvības pazīmes, pirms sāk apstrādi vai plaucēšanu<QUOT.END REF.START="QS0115" CODE="201D" ID="QE0115"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Visbeidzot, vienlaicīgi pastāv divi dzīvnieku labturības aizsardzības tiesiskie regulējumi: vispārējais režīms, kurā ir paredzēta iepriekšēja apdullināšana, un atkāpi ietverošs režīms (balstīts uz vēlmi reliģisku iemeslu dēļ pieļaut nokaušanu bez apdullināšanas). Katra no minētajiem režīmiem ietvaros uzņēmējiem vai jebkurai personai, kas saistīta ar dzīvnieku nonāvēšanu, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai novērstu sāpes un, cik vien iespējams, mazinātu dzīvnieku stresu un ciešanas to nokaušanas vai nonāvēšanas brīdī (skat. Regulas Nr. 1099/2009 2. apsvērumu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Šķiet diezgan pretrunīgi atsaukties uz Regulu Nr. 1099/2009 – lai gan šajā regulā nav nevienas atsauces uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0116" REF.END="QE0116"/>augstiem dzīvnieku labturības standartiem<QUOT.END REF.START="QS0116" CODE="201D" ID="QE0116"/> –, lai pamatotu apgalvojumu, ka apdullināšana saskaņā ar tās 4. panta 1. punktu ir noteikta kā princips, un tajā pat laikā uzskatīt, ka atsaucei uz šo regulu nav nozīmes gadījumā, ja tiek piemērota atkāpe no šīs pašas regulas 4. panta 4. punktā paredzētās iepriekšējās apdullināšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka vispārīgais mērķis ievērot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0117" REF.END="QE0117"/>augstus dzīvnieku labturības standartus<QUOT.END REF.START="QS0117" CODE="201D" ID="QE0117"/> vienmēr būs izpildīts, lai kāds arī būtu izvēlētais kaušanas veids. Es neuzskatu, ka Regulā Nr. 1099/2009 paredzētais iepriekšējās apdullināšanas princips liek secināt, ka prasība par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0118" REF.END="QE0118"/>augstiem dzīvnieku labturības standartiem<QUOT.END REF.START="QS0118" CODE="201D" ID="QE0118"/> obligāti nozīmē, ka kaušanai ir jānotiek, izmantojot apdullināšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Manuprāt, ja nav tādu norāžu par attiecīgajiem uzņēmējiem uzliktajiem pienākumiem kā tās diezgan precīzās norādes, kādas likumdevējs ir vēlējies noteikt dzīvnieku turēšanas jomā (skat. Regulas Nr. 889/2008 10. apsvērumu), bioloģiskā lauksaimniecība nevar tikt pakļauta stingrākiem noteikumiem dzīvnieku kaušanas jomā par tiem, kas ir paredzēti vispārīgajos tiesību aktos, kuros reglamentēta dzīvnieku labturība to nonāvēšanas brīdī.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Secinot</HT> – nevienā Regulu Nr. 834/2007 un Nr. 889/2008 tiesību normā tieši nav noteikts dzīvnieku kaušanas veids vai veidi, kas ir piemēroti, lai atbilstu dzīvnieku labturības un dzīvnieku ciešanu mazināšanas mērķiem. Tā kā nepastāv precizējumi attiecībā uz kaušanas metodēm, kādas atzītas tiesiskajā regulējumā par bioloģisko lauksaimniecību, ir jāatsaucas uz noteikumu kopumu, kuros reglamentēta dzīvnieku labturība to nonāvēšanas brīdi, šajā gadījumā – Regulu Nr. 1099/2009. Šādā kontekstā nevar tikt izslēgti noteikumi, kuros reglamentēta rituālā kaušana.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Iespēja saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām piešķirt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0119" REF.END="QE0119"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0119" CODE="201D" ID="QE0119"/> marķējumu tādu dzīvnieku produktiem, kas nokauti bez apdullināšanas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Tā kā Regulās Nr. 834/2007 un Nr. 889/2008 nav paredzēts neviens nosacījums attiecībā uz iepriekšēju apdullināšanu pirms kaušanas, lai varētu tikt piešķirta norāde <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0120" REF.END="QE0120"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0120" CODE="201D" ID="QE0120"/>, atbilstoši tām nevar tikt aizliegta rituālā kaušana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Tā kā šo regulu mērķis ir noteikt precīzus standartus, kādiem ir jāatbilst produktiem, lai tie varētu tikt sertificēti kā bioloģiskās lauksaimniecības produkti, ir grūti saprotams, kā var tikt nopietni atbalstīta ideja, ka apstāklis, ka šajā tiesiskajā regulējumā nekas nav minēts attiecībā uz iespējamu kaušanas bez apdullināšanas izmantošanu, var tikt uzskatīts par pilnībā nejaušu. Manuprāt, tas, ka tiesību aktos par šo jautājumu nekas nav teikts, nav izskaidrojams ar aizmāršību un vienkārša atsauce uz kontekstu, kādā tie tika izstrādāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171019">2017. gada 19. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vion Livestock</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑383/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:783">EU:C:2017:783</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, obligāti nerunā par labu <HT TYPE="ITALIC">OABA</HT> atbalstītajai interpretācijai pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Šo secinājumu atbalstīt man liek vairāki papildu iemesli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Vispirms un turpinot to, ko jau iepriekš minēju, ir jānorāda, ka tiesību aktos, kas reglamentē bioloģisko lauksaimniecību, it īpaši Regulas Nr. 889/2008 18. pantā, ir īpaši aizliegta vai ierobežota noteikta veida lopkopības prakse. Šajā tiesību normā faktiski ir paredzēts, ka noteikta veida dzīvnieku turēšanas prakse (sakropļošana) principā ir aizliegta vai (elastīgo saišu piestiprināšana pie aitu astēm, astu amputācija, zobu izkniebšana, knābju un ragu apgriešana un fiziska kastrācija) stingri ierobežota. Tāpat arī šīs regulas 20. pantā, kas attiecas uz dzīvnieku barošanu, ir aizliegta to piespiedu barošana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Papildus ir arī jāuzsver, ka, lai arī attiecībā uz Regulas Nr. 1099/2009 25.h panta 5. punktā paredzētajiem lauksaimniecības dzīvniekiem nav paredzēts pienākums veikt iepriekšēju apdullināšanu, Komisijas Regulā (EK) Nr. 710/2009 (<DATE ISO="20090805">2009. gada 5. augusts</DATE>), ar ko groza Regulu Nr. 889/2008 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par akvakultūras dzīvnieku un jūras aļģu bioloģisko ražošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="204" PAGE.FIRST="15" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 204, 15. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0121" REF.END="QE0121"/>zivju nogalināšanas paņēmieniem jābūt tādiem, lai zivis tūlīt zaudētu samaņu un kļūtu nejutīgas pret sāpēm<QUOT.END REF.START="QS0121" CODE="201D" ID="QE0121"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Visbeidzot, tas, ka tiesiskajā regulējumā attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību nekas nav teikts par rituālās kaušanas jautājumu, manuprāt, vēl mazāk ir uzskatāms par aizmāršības rezultātu, jo rituālā kaušana jau sen<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Eiropas Savienības likumdevēja vēlme saskaņot reliģijas brīvību un dzīvnieku labturības aizsardzību izpaudās jau Padomes Direktīvas 74/577/EEK (<DATE ISO="19741118">1974. gada 18. novembris</DATE>) par dzīvnieku apdullināšanu pirms kaušanas (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="316" PAGE.FIRST="10" DATE.PUB="1974">OV 1974, L 316, 10. lpp.</REF.DOC.OJ>) pieņemšanas laikā un joprojām ir novērojama arī pašlaik spēkā esošajā Regulā Nr. 1099/2009.</P></NOTE> ir zināma un atzīta tiesību aktos, kuros reglamentēta dzīvnieku kaušana, un turklāt dzīvnieku “kaušana’ ir vairākkārt minēta šajā tiesiskajā regulējumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. Regulas Nr. 834/2007 2. panta i) punktu un 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) punktu, kā arī Regulas Nr. 889/2008 12. panta 5. punktu un 76. panta b) punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Ir jānorāda, ka, lai arī dažas dzīvnieku labturības aizsardzības apvienības, it īpaši brīdī, kad tika izstrādāts Komisijas darba dokuments, kas saistīts ar Priekšlikumu Regulas Nr. 834/2007 grozījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Komisijas dienestu darba dokuments Ietekmes novērtējuma kopsavilkums, kas pievienots dokumentam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0122" REF.END="QE0122"/>Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Oficiālo kontroļu regula] un atceļ Padomes Regulu Nr. 834/2007<QUOT.END REF.START="QS0122" CODE="201D" ID="QE0122"/> (<DATE ISO="20140324">2014. gada 24. marts</DATE>) (COM(2014) 180 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>/SWD(2014) 66 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>, 91. lpp.).</P></NOTE>, aicināja grozīt tiesisko regulējumu attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību tādējādi, lai dzīvnieku apdullināšana pirms nokaušanas tiktu iekļauta kā vispārēja prasība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Šajā gadījumā ir interesanti norādīt, ka <HT TYPE="ITALIC">OABA</HT>, apstrīdot <HT TYPE="ITALIC">Ecocert</HT> izsniegto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0123" REF.END="QE0123"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0123" CODE="201D" ID="QE0123"/> sertifikātu, kas esot pretrunā tiesiskajam regulējumam attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, vienlaicīgi lūdz grozīt spēkā esošo tiesisko regulējumu.</P></NOTE>, Regulā Nr. 2018/848, kas nesen stājusies spēkā, nekas nav teikts par to, vai apdullināšana ir jāizmanto vai nav.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es uzskatu, ka nevar tikt atteikta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0124" REF.END="QE0124"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0124" CODE="201D" ID="QE0124"/> sertifikāta piešķiršana tādu dzīvnieku produktiem, kas nokauti bez apdullināšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Šajā ziņā mani nepārliecina citi teleoloģiska un sistēmiska rakstura argumenti, kuri tika izvirzīti šajā lietā, lai atbalstītu pretējo tēzi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Pirmkārt, arguments attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0125" REF.END="QE0125"/>principa par patērētāju uzticības<QUOT.END REF.START="QS0125" CODE="201D" ID="QE0125"/> bioloģiskajiem produktiem aizsardzību, uz ko ir atsauce it īpaši Regulas Nr. 834/2007 3., 5. un 22. apsvērumā, kā arī 1. pantā, nav atbalstāms. Ciktāl apgalvotā neiespējamība uz tādu dzīvnieku produktiem, kas nokauti bez iepriekšējas apdullināšanas, novietot norādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0126" REF.END="QE0126"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0126" CODE="201D" ID="QE0126"/> tieši neizriet no tiesiskā regulējuma, kurā reglamentēti bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērojamie standarti, šis princips nevar tikt pārkāpts, jo marķējums ir piešķirts saskaņā ar piemērojamajām tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Neapšaubāmi, patērētāju uzticības produktiem, kas marķēti kā bioloģiskie produkti, aizsardzība pieprasa, kā noteikts Regulas Nr. 834/2007 6. panta c) punktā, ka nedrīkst tikt izmantotas vielas un pārstrādes metodes, kas varētu būt maldinošas attiecībā uz produkta patieso būtību. Taču šī uzticība ir apdraudēta vienīgi tad, ja nav ievērotas skaidrās prasības, kurām bioloģiskā lauksaimniecība ir tieši pakļauta. Tādējādi, kā es jau iepriekš paskaidroju, ņemot vērā attiecīgo tiesisko regulējumu, tas, ka dzīvnieku kaušanas brīdī nav izmantota iepriekšēja apdullināšana, manuprāt, nevar automātiski izraisīt, ka pilnībā tiek izslēgta iespēja attiecīgajiem produktiem piešķirt norādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0127" REF.END="QE0127"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0127" CODE="201D" ID="QE0127"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Turklāt ir arī jānorāda, ka – pašreizējā stāvoklī un neraugoties uz patērētāju pieaugošo interesi par dzīvnieku kaušanas apstākļiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Daudzas dzīvnieku aizsardzības apvienības runā par labu tam, lai tiktu ieviests marķējums attiecībā uz izmantoto kaušanas veidu. Tomēr šāda marķējuma nozīme joprojām tiek apspriesta (skat. pētījuma ziņojuma secinājumus, minēti 19. zemsvītras piezīmē, 118.–120. lpp.).</P></NOTE> – Savienības tiesiskajā regulējumā par informācijas par pārtikas produktiem sniegšanu patērētājiem šobrīd vēl nav paredzēta neviena konkrēta norāde par dzīvnieku kaušanas nosacījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Skat. it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 (<DATE ISO="20111025">2011. gada 25. oktobris</DATE>) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="304" PAGE.FIRST="18" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 304, 18. lpp.</REF.DOC.OJ>). Regulas Nr. 1169/2011 50. apsvērumā tomēr ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0128" REF.END="QE0128"/>šajā sakarībā <HT TYPE="ITALIC">pētījums par iespēju sniegt patērētājiem atbilstīgu informāciju par dzīvnieku apdullināšanu</HT> būtu jāskata kontekstā ar Savienības nākotnes stratēģiju par dzīvnieku aizsardzību un labturību<QUOT.END REF.START="QS0128" CODE="201D" ID="QE0128"/> (mans izcēlums). Šī pētījuma, kas visbeidzot tika pabeigts pēc Komisijas ģenerāldirektorāta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0129" REF.END="QE0129"/>Veselība un pārtikas nekaitīgums<QUOT.END REF.START="QS0129" CODE="201D" ID="QE0129"/> pieprasījuma un kura rezultāti ir publicēti 2015. gada 23. februārī (https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/animals/docs/aw_practice_slaughter_fci‑stunning_report_en.pdf), liecina it īpaši par to, ka lielākajai daļai patērētāju informācija par apdullināšanu pirms kaušanas nav svarīga, tādēļ ka to uzmanība nav uz to vērsta.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos secināt, ka saskaņā ar Savienības tiesībām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0130" REF.END="QE0130"/>košera<QUOT.END REF.START="QS0130" CODE="201D" ID="QE0130"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0131" REF.END="QE0131"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0131" CODE="201D" ID="QE0131"/> sertifikāti, no vienas puses, un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0132" REF.END="QE0132"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0132" CODE="201D" ID="QE0132"/> marķējums, no otras puses, nav saderīgi, nozīmētu ieviest vēl vienu nosacījumu, kas nav paredzēts pašreiz spēkā esošajās tiesībās. Tas nozīmētu aizliegt praktizējošiem ebrejiem un musulmaņiem, kuri to vēlas, piekļuvi bioloģiskiem produktiem un saņemt garantijas, ko šie produkti sniedz attiecībā uz kvalitāti un pārtikas nekaitīgumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Ja neiespējamība apvienot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0133" REF.END="QE0133"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0133" CODE="201D" ID="QE0133"/> sertifikātu ar norādēm <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0134" REF.END="QE0134"/>košer<QUOT.END REF.START="QS0134" CODE="201D" ID="QE0134"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0135" REF.END="QE0135"/>halal<QUOT.END REF.START="QS0135" CODE="201D" ID="QE0135"/> nešķiet tieši problemātiska no reliģiskās brīvības viedokļa, manuprāt, tā apdraud košer un halal patērētāju iespēju iegādāties produktus, kuriem piemīt garantijas, ko sniedz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0136" REF.END="QE0136"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0136" CODE="201D" ID="QE0136"/> sertifikāts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Otrkārt, kā Tiesa jau ir nospriedusi <DATE ISO="20141105">2014. gada 5. novembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Herbaria Kräuterparadies</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑137/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2335">EU:C:2014:2335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), lai arī nevar noliegt, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0137" REF.END="QE0137"/>Savienības tiesībās nav garantēts, ka saimnieciskās darbības subjekts var tirgot savus produktus ar visām norādēm, kuras tas uzskata par izdevīgām šo produktu promotēšanai<QUOT.END REF.START="QS0137" CODE="201D" ID="QE0137"/>, tas tomēr nebūtu izmantojams pret uzņēmēju, kurš ir ievērojis visas piemērojamajā tiesiskajā regulējumā noteiktās prasības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Šajā ziņā nevar noliegt argumentu, ko it īpaši izvirzījusi <HT TYPE="ITALIC">Ecocert</HT>, saskaņā ar kuru sertificēšanas struktūra nevar noteikt nosacījumus, kādi nav minēti attiecīgajā tiesiskajā regulējumā, lai izsniegtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0138" REF.END="QE0138"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0138" CODE="201D" ID="QE0138"/> sertifikātu. It īpaši, ja ir ievērotas tiesību normas, kurās reglamentēta dzīvnieku audzēšanas un kaušanas kārtība, lai saņemtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0139" REF.END="QE0139"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0139" CODE="201D" ID="QE0139"/> marķējumu, sertificēšanas struktūrai principā ir pienākums piešķirt šo marķējumu, nenosakot papildu nosacījumus, kas nav paredzēti spēkā esošajās tiesībās. Ja tā šādi nerīkotos, tas būtu problemātiski gan no bioloģiskās lauksaimniecības produktu brīvas aprites Savienībā viedokļa, kas paredzēta Regulas Nr. 834/2007 34. pantā, gan no tirdzniecības un rūpniecības brīvības viedokļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Šāds secinājums nav pretrunā LESD 13. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Neapšaubāmi, ir labi zināms, ka dzīvnieku labturības aizsardzība ir likumīgs sabiedrības interešu mērķis, kura nozīmību atspoguļo it īpaši dalībvalstu pieņemtais un EK līgumam klātpievienotais Protokols (Nr. 33) par dzīvnieku aizsardzību un labturību, saskaņā ar kuru, formulējot un ieviešot Kopienas lauksaimniecības un pārvadāšanas politiku, Kopienai un dalībvalstīm ir pilnībā jāievēro dzīvnieku labturības prasības. Minētais protokols šobrīd atbilst LESD 13. pantam – tā ir LESD vispārējas piemērojamības norma, kas iekļauta tā pirmajā daļā, kura ir veltīta principiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150423">2015. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zuchtvieh‑Export</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑424/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:259">EU:C:2015:259</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180529">2018. gada 29. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties Provincie Antwerpen</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑426/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:335">EU:C:2018:335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Manuprāt, pieņemot attiecīgo tiesisko regulējumu, it īpaši Regulu Nr. 1099/2009, kurā reglamentēti standarti attiecībā uz dzīvnieku labturību to nonāvēšanas brīdī, likumdevējs ir vēlējies ieviest līdzsvaru starp reliģijas brīvību un dzīvnieku labturību. Kā es jau iepriekš paskaidroju, šajā regulā ne tikai nav ignorēta dzīvnieku labturība, tajā turklāt rituālo kaušanu ir atļauts veikt tikai izņēmuma kārtā un saskaņā ar tās 4. panta 4. punktā stingri noteiktajiem nosacījumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">cour administrative d’appel de Versailles</HT> (Versaļas Administratīvā apelācijas tiesa, Francija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (<DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnijs</DATE>) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2009 (<DATE ISO="20090924">2009. gada 24. septembris</DATE>) par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā, skatot tās kopsakarā ar LESD 13. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neaizliedz Eiropas marķējuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0140" REF.END="QE0140"/>AB<QUOT.END REF.START="QS0140" CODE="201D" ID="QE0140"/> piešķiršanu bez iepriekšējas apdullināšanas rituāli nokautu dzīvnieku izcelsmes produktiem, ja kaušana ir veikta saskaņā ar Regulā Nr. 1099/2009 paredzētajiem nosacījumiem.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>