<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-349/18</NO.CASE><NO.CASE>C-350/18</NO.CASE><NO.CASE>C-351/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0349</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:936">EU:C:2019:936</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20191107">7.11.2019</DATE>. – Apvienotās lietas no C‑349/18 līdz C‑351/18</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Kanyeba</HT> u.c.</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20191107">2019. gada 7. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Dzelzceļa pārvadājumi</KEYWORD><KEYWORD>Pasažieru tiesības un pienākumi</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 1371/2007</KEYWORD><KEYWORD>3. panta 8. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Pārvadājuma līgums</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Pasažieris, kuram nav biļetes, iekāpjot vilcienā</KEYWORD><KEYWORD>Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 93/13/EEK</KEYWORD><KEYWORD>1. panta 2. punkts un 6. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Vispārējie dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pārvadājumu nosacījumi</KEYWORD><KEYWORD>Obligātas tiesību normas</KEYWORD><KEYWORD>Noteikums par līgumsodu</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesas pilnvaras</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Apvienotajās lietās no C‑349/18 līdz C‑351/18</P><P>par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">vredegerecht te Antwerpen</HT> (Antverpenes miertiesa, Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20180525">2018. gada 25. maijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20180530">2018. gada 30. maijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen</HT> (<HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT>)</HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Mbutuku Kanyeba</HT></HT> (C‑349/18),</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Larissa Nijs</HT></HT> (C‑350/18),</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Jean‑Louis Anita Dedroog</HT></HT> (C‑351/18),</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Regan</HT>], tiesneši I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jarukaitis</HT>] (referents), E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Juhász</HT>], M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ilešič</HT>] un K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lycourgos</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [<HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Beļģijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Van Lul</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Pochet</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Halleux</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">N. Ruiz García</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P. Vanden Heede</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20190611">2019. gada 11. jūnija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1371/2007 (<DATE ISO="20071023">2007. gada 23. oktobris</DATE>) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="315" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 315, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>) 9. panta 4. punktu, kā arī Padomes Direktīvas 93/13/EEK (<DATE ISO="19930405">1993. gada 5. aprīlis</DATE>) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="095" PAGE.FIRST="29" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 95, 29. lpp.</REF.DOC.OJ>) 2. panta a) punktu un 3. un 6. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šie lūgumi ir iesniegti tiesvedībās starp <HT TYPE="ITALIC">Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen</HT> (<HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT>) (Beļģijas valsts dzelzceļa sabiedrība (<HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT>)) un <HT TYPE="ITALIC">Mbutuku Kanyeba</HT> (lieta C‑349/18), <HT TYPE="ITALIC">Larissa Nijs</HT> (lieta C‑350/18) un <HT TYPE="ITALIC">Jean‑Louis Anita Dedroog</HT> (lieta C‑351/18) saistībā ar papildu maksu, kas tika prasīta šiem pēdējiem minētajiem par to, ka tie ar vilcienu bija ceļojuši bez biļetes.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 93/13</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 93/13 trīspadsmitajā apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>tā kā tiek uzskatīts, ka dalībvalstu likumi vai noteikumi, kas tieši vai netieši nosaka patērētāju līgumu noteikumus, nesatur negodīgus noteikumus; tā kā tādēļ neliekas vajadzīgi attiecināt uz šo direktīvu noteikumus, kas ietver obligātas tiesību normas un to starptautisko konvenciju principus vai noteikumus, kam ir pievienojušās dalībvalstis vai [Eiropas Savienība]; tā kā šajā sakarībā vārdi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>obligātas tiesību normas<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> 1. panta 2. punktā ietver arī noteikumus, kas, saskaņā ar tiesību aktiem, attiecas uz līgumslēdzējām pusēm, ar nosacījumu, ka nav noteikta cita kārtība.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 1. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šīs direktīvas mērķis ir saskaņot dalībvalstu normatīvus un administratīvus aktus, kas attiecas uz negodīgiem noteikumiem līgumos, ko slēdz starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva neattiecas uz līguma noteikumiem, kas ietver obligātas tiesību normas un to starptautisko konvenciju principus vai noteikumus, kam ir pievienojušās dalībvalstis vai [Savienība], īpaši transporta jomā.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 2. panta a) punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Šajā direktīvā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>negodīgi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir 3. pantā definēti līguma noteikumi.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 3. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, uzskata par negodīgu, ja, pretēji prasībai pēc godprātības, tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājam.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Noteikumu vienmēr uzskata par tādu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, ja tas sastādīts jau iepriekš un patērētājam tādēļ nav bijusi iespēja iespaidot to saturu, jo īpaši saistībā ar iepriekš noformulētiem standartlīgumiem.</ALINEA><?PAGE NO="3"?><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Pielikumā atrodas indikatīvs un nepilnīgs tādu noteikumu saraksts, ko var uzskatīt par negodīgiem.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Dalībvalstis nosaka, ka negodīgi noteikumi, kas izmantoti pārdevēja vai piegādātāja ar patērētāju noslēgtā līgumā, atbilstoši savas valsts tiesību aktiem nav saistoši patērētājam un ka līgums ar tādiem pašiem noteikumiem turpina pusēm būt saistošs, ja tas var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 7. panta 1. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāju un konkurentu interesēs pastāv adekvāti un efektīvi līdzekļi, lai novērstu negodīgu noteikumu ilgstošu izmantošanu pārdevēju vai piegādātāju ar patērētājiem noslēgtos līgumos.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 1371/2007</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1371/<DATE ISO="20070301">2007 1.–3</DATE>. apsvērumā ir teikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>(1)</NO.P><TXT>Īstenojot kopējo transporta politiku, ir svarīgi nodrošināt dzelzceļa pasažieru tiesības un uzlabot kvalitāti un efektivitāti dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem starp dalībvalstīm, lai palīdzētu palielināt dzelzceļa pārvadājumu daļu attiecībā pret citiem pārvadājumu veidiem.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Komisijas paziņojumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Patērētāju aizsardzības politikas stratēģija 2002.–2006. gadam<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> [<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="137" PAGE.FIRST="2" DATE.PUB="2002">OV 2002, C 137, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>] ir noteikts mērķis sasniegt augstu patērētāju aizsardzības līmeni transporta jomā saskaņā ar Līguma 153. panta 2. punktu.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>Ņemot vērā to, ka dzelzceļa pasažieris ir pārvadājuma līguma vājākā puse, pasažieru tiesības šajā ziņā būtu jāaizsargā.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs regulas 1. panta a) punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Ar šo regulu paredz noteikumus par:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>informāciju, kas jāsniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, pārvadājumu līgumu noslēgšanu, biļešu pārdošanu un datorizētu dzelzceļa pārvadājumu informācijas un rezervēšanas sistēmu.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Minētās regulas 3. pantā ir ietvertas šādas definīcijas:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>pārvadātājs<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, ar ko pasažieris ir noslēdzis pārvadājuma līgumu, vai vairāki secīgi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas ir atbildīgi, pamatojoties uz minēto līgumu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>8)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>pārvadājuma līgums<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> ir līgums par pārvadājuma veikšanu pret atlīdzību vai par brīvu, kuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai biļešu pārdevējs un pasažieris noslēdz par viena vai vairāku pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu;</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="4"?><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>10)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>tranzīta biļete<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir biļete vai biļetes, kas uzskatāmas par pārvadājuma līgumu tādu secīgu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, kurus veic viens vai vairāki dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>16)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Vispārēji pārvadāšanas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir pārvadātāja nosacījumi, kas ir vispārēju nosacījumu vai tarifu formā, kuri juridiski ir spēkā katrā dalībvalstī un kuri pēc pārvadājuma līguma noslēgšanas ir kļuvuši par tā sastāvdaļu;</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1371/2007 II nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Pārvadājuma līgums, informācija un biļetes<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir iekļauts tās 4.–10. pants. Šīs regulas 4. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Pārvadājuma līgums<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Ņemot vērā šo nodaļu, pārvadājuma līguma noslēgšanu un izpildi un informācijas un biļešu nodrošināšanu reglamentē I pielikuma II un III sadaļa.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Minētās regulas 9. panta, kas attiecas biļešu, tranzīta biļešu un rezervāciju pieejamību, 2.–4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="009.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Neskarot 4. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izplata biļetes pasažieriem, izmantojot vismaz vienu no šādiem pārdošanas punktiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>biļešu kases vai automātus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tālruni/internetu vai jebkuras citas plaši pieejamas informācijas tehnoloģijas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>vilcienos.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="009.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Neskarot 4. un 5. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumu izplata biļetes, izmantojot vismaz vienu no šādiem pārdošanas punktiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>biļešu kases vai automātus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>vilcienos.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="009.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi piedāvā iespēju iegādāties attiecīgā pakalpojuma biļetes vilcienā, ja vien šāda iespēja nav ierobežota vai liegta drošības, krāpšanas apkarošanas, obligātas dzelzceļa rezervācijas vai pamatotu komerciālu iemeslu dēļ.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Izvilkums no Vienotajiem noteikumiem attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājuma līgumu (<HT TYPE="ITALIC">CIV</HT>)<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> ietilpst <DATE ISO="19800509">1980. gada 9. maija</DATE> Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (<HT TYPE="ITALIC">COTIF</HT>), kura grozīta ar <DATE ISO="19990603">1999. gada 3. jūnija</DATE> Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/><HT TYPE="ITALIC">COTIF</HT><QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>), A papildinājuma II‑VII sadaļa. Tādējādi šajā I pielikumā ir ietverta šī papildinājuma II sadaļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Pārvadājuma līguma noslēgšana un izpilde<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, kurā ir ietverts minētā papildinājuma 6.–11. pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">COTIF</HT> A papildinājuma 6. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Pārvadājuma līgums<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Saskaņā ar pārvadājuma līgumu pārvadātājs uzņemas pārvest pasažieri, kā arī, ja nepieciešams, bagāžu un transportlīdzekļus uz galastaciju un nogādāt bagāžu un transportlīdzekļus galastacijā.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="5"?><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pārvadājuma līgumu apstiprina ar vienu vai vairākām pasažierim izdotām biļetēm. Tomēr saskaņā ar 9. pantu biļetes neesamība, nepareizums vai nozaudēšana neietekmē līguma esamību vai derīgumu, [kuram joprojām piemērojami šie vienotie noteikumi].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Biļete kalpo kā ticams pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai un saturam.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Šā A papildinājuma 7. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Biļete<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> 1. un 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Vispārējie pārvadāšanas noteikumi nosaka biļešu veidu un saturu, kā arī valodu un rakstu zīmes, kuras tiek izmantotas to sastādīšanā un drukāšanā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Biļetēs jānorāda vismaz:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>jebkāds cits paziņojums, kas nepieciešams, lai pierādītu pārvadājuma līguma noslēgšanu un saturu un atļautu pasažierim izmantot tiesības, ko paredz šis līgums.<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Minētā A papildinājuma 8. panta 1. punktā ir precizēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp pasažieri un pārvadātāju, braukšanas maksu apmaksā avansā<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Šī paša A papildinājuma 9. panta nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Tiesības tikt pārvadātam. Pārvadāšanas atteikums<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>. Saskaņā ar tā 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Pasažierim no viņa brauciena sākuma jābūt derīgai biļetei un pēc pieprasījuma tā jāuzrāda biļešu kontrolierim. Vispārējie pārvadāšanas noteikumi var paredzēt:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ka pasažieris, kurš nevar uzrādīt derīgu biļeti, papildus braukšanas maksai maksā soda naudu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ka pasažierim, kurš atsakās maksāt braukšanas maksu vai soda naudu, var pieprasīt pārtraukt braucienu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>vai un kādos apstākļos var tikt atmaksāta soda nauda.<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>2015. gada laikā četras reizes ir ticis konstatēts, ka <HT TYPE="ITALIC">M. Kanyeba</HT> ir braucis ar vilcienu bez biļetes (lieta C‑349/18), pārkāpjot tolaik piemērojamo <HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT> pārvadāšanas nosacījumu 156.–160. pantu. 2013. un 2015. gadā pieci identiski pārkāpumi tika konstatēti attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Nijs</HT> (lieta C‑350/18). Tāpat arī 2014. un 2015. gadā tika konstatēts, ka <HT TYPE="ITALIC">J.–L. A. Dedroog</HT> bija izdarījis vienpadsmit šādus pārkāpumus (lieta C‑351/18).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT> piedāvāja katrai no šīm personām iespēju atrisināt situāciju, uzreiz maksājot brauciena maksu, palielinot to līdz tā sauktajam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>vilciena salona tarifam<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, vai 14 dienu laikā no pārkāpuma konstatējuma samaksāt fiksētu maksu 75 EUR apmērā, vai – par pārkāpumiem pirms 2015. gada – brauciena maksu, kas palielināta par 60 EUR. Pēc minētā 14 dienu termiņa beigām atbildētājiem pamatlietā vēl bija iespēja samaksāt fiksētu summu 225 EUR apmērā vai – par pārkāpumiem pirms 2015. gada – pārvadājuma cenu, kas palielināta par 200 EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Tā kā neviens no atbildētājiem pamatlietā neizmantoja šīs iespējas, <HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT> pret tiem vērsās iesniedzējtiesā, proti, <HT TYPE="ITALIC">vredegerecht te Antwerpen</HT> (Antverpenes miertiesa, Beļģija), lai tiem tiktu piespriestas – attiecīgi lietās no C‑349/18 līdz C‑351/18 – summas 880,20 EUR, 1103,90 EUR un 2394 EUR apmērā, katrai summai pieskaitot tiesāšanās izdevumus šajā instancē. Šajos pieteikumos<?PAGE NO="6"?> <HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT> norāda, ka tiesiskās attiecības starp to un katru no atbildētājiem pamatlietā ir nevis līgumiska, bet gan normatīva rakstura, jo tās nebija iegādājušās biļetes. Atbildētāji uz tiesas sēdi iesniedzējtiesā neieradās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šī tiesa uzskata, ka, ņemot vērā Tiesas judikatūru, tai pēc savas ierosmes ir jāizvērtē normu par negodīgiem līguma noteikumiem piemērošana, ja pakalpojums ir sniegts patērētājam. Tā norāda, ka tajā izskatāmajās lietās runa ir, pirmkārt, par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> negodīgu līguma noteikumu teorijas izpratnē, jo šis jēdziens, pēc tās domām, attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>jebkuru fizisku personu, kuras rīkojas nesaistīti ar komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, un, otrkārt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>uzņēmumu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> šīs pašas teorijas izpratnē, šajā ziņā atsaucoties uz <HT TYPE="ITALIC">Hof van Cassatie</HT> (Kasācijas tiesa, Beļģija) spriedumu. Līdz ar to tā norāda, ka tai ir jāveic minētās teorijas piemērošanas pārbaude un šajā ziņā rodas jautājums par <HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT> un atbildētāju pamatlietā tiesisko attiecību būtību, kā arī pēc tam par to, vai pārvadājuma līgums bija vai nebija noslēgts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajā ziņā tā norāda, ka nav skaidrs <HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT> vispārējo pārvadājumu nosacījumu, kuros regulēti tā un pasažieru attiecīgās tiesības un pienākumus, juridiskais pamats. Viena versija esot, ka šīs ir vienīgi līgumiskas normas. Otra savukārt – ka tie ir noteikumi administratīvo tiesību izpratnē. Beļģijas tiesībās pastāvot arī domstarpības par <HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT> un ceļotāja juridisko attiecību raksturu. Saskaņā ar pirmo versiju šīm attiecībām vienmēr esot līgumisks raksturs, pat ja pasažierim nav derīgas biļetes. Tas vien, ka persona atrodas zonā, kurā tai ir jābūt biļetei, esot pietiekami, lai rastos pārvadājuma līgums par pārvadājuma veikšanu, kas tad būtu parasts standartlīgums. Saskaņā ar otro versiju attiecības esot līgumiskas, ja pasažieris ir iegādājies biļeti, bet tās ir normatīva rakstura, ja šādas biļetes nav. Līdz ar to pušu gribas nebūtu saskaņotas, jo pasažierim nav nodoma maksāt par pārvadājumu un pārvadājumu uzņēmumam nav nodoma veikt pārvadājumu bez atlīdzības. Iesniedzējtiesa norāda, ka šī diskusija Beļģijas tiesībās, šķiet, vairs nav aktuāla, jo <HT TYPE="ITALIC">Grondwettelijk Hof</HT> (Konstitucionālā tiesa, Beļģija) un <HT TYPE="ITALIC">Hof van Cassatie</HT> (Kasācijas tiesa) ir nospriedušas, ka negodīgu līguma noteikumu teorija attiecas arī uz normatīvi tiesiskām attiecībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa tomēr norāda, ka negodīgu līguma noteikumu teorija prasa līguma pastāvēšanu un uzskata, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>līgums<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> ir Savienības tiesību jēdziens. Šajā ziņā tā atsaucas uz Regulas Nr. 1371/2007 9. panta 4. punktu un šaubās par pārvadājuma līguma noslēgšanas brīdi, precīzāk, par to, vai tas ir noticis tad, kad persona ienāk zonā, kurā principā ir nepieciešama biļete, vai arī biļetes iegādes brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Tā turklāt uzskata, ka pārvadājuma līguma rašanās brīdis ir jāsaista ar Direktīvas 93/13 2. panta a) punktu un 3. pantu. Tajā izskatāmajās lietās <HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT> vispārējie pārvadāšanas nosacījumi, neatkarīgi no tā, vai tie ir līgumiska vai normatīva rakstura, ir uzskatāmi par noteikumiem, par kuriem nav notikusi atsevišķa apspriešanās pēdējās minētās normas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus, tā vaicā, vai starp pārvadājumu uzņēmumu un pasažieri vienmēr rodas tiesiskas attiecības, pat ja šis pasažieris izmanto šī pārvadātāja pakalpojumus, neiegādājoties biļeti. Ja izrādītos, ka tā nav, tā vēlas noskaidrot, vai negodīgu līguma noteikumu teorija ir piemērojama pasažierim, kas izmanto sabiedrisko transportu, neiegādājoties biļeti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka <HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT> vispārējie pārvadājumu nosacījumi ir jāizskata, ņemot vērā negodīgu līguma noteikumu teoriju, iesniedzējtiesa norāda, ka Beļģijas tiesībās līguma negodīga noteikuma sekas ir tā spēkā neesamība un ka saskaņā ar Tiesas judikatūru Savienības tiesībām būtībā ir pretrunā tas, ja valsts tiesa, kura konstatē tāda līguma, kas noslēgts starp pārdevēju un patērētāju, negodīga noteikuma spēkā neesamību, papildina šo līgumu, pārskatot šī noteikuma saturu. Beļģijas tiesību doktrīnā tomēr šis vispārīgais vispārējo tiesību normu aizstājošās iedarbības aizliegums tiekot kritizēts kā nepietiekami detalizēts. Tādēļ šī tiesa vaicā, vai var būt apstākļi, kuros pārdevējam ir interese līguma noteikumu atstāt spēkā, bet patērētājam ir interese, lai tiesa pārskatītu tā tvērumu, un, šādā gadījumā, vai šie apstākļi var tikt definēti abstrakti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">vredegerecht te Antwerpen</HT> (Antverpenes miertiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus, kuru formulējums apvienotajās lietās ir identisks:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Regulas Nr. 1371/2007] 9. panta 4. punkts, to lasot kopā ar Direktīvas 93/13 2. panta a) punktu un 3. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka starp transporta uzņēmumu un pasažieri vienmēr izveidojas līgumiskas tiesiskās attiecības, pat ja pasažieris pārvadātāja pakalpojumu izmanto, neiegādājoties biļeti?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, vai doktrīna par aizsardzību pret negodīgiem noteikumiem attiecas arī uz pasažieri, kas izmanto sabiedrisko transportu, neiegādājoties biļeti, un šādas rīcības rezultātā saskaņā ar pārvadātāja vispārējiem nosacījumiem, kurus to normatīvā rakstura dēļ vai sakarā ar to paziņošanu oficiālā valsts publikācijā uzskata par vispārēji piemērojamiem, viņam ir pienākums maksāt papildu summu pie biļetes cenas?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas 93/13 6. pants, kurā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>dalībvalstis nosaka, ka negodīgi noteikumi, kas izmantoti pārdevēja vai piegādātāja ar patērētāju noslēgtā līgumā, atbilstoši savas valsts tiesību aktiem nav saistoši patērētājam un ka līgums pie tādiem pašiem noteikumiem turpina pusēm būt saistošs, ja tas var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, visās situācijās nepieļauj, ka tiesa noteikumu, kas klasificēts kā negodīgs, ierobežo vai tā vietā piemēro vispārējos tiesību aktus?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz iepriekš minēto jautājumu ir noliedzoša, kādos apstākļos valsts tiesa var ierobežot noteikumu, kas klasificēts kā negodīgs, vai to aizstāt ar vispārējiem tiesību aktiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Ja uz iepriekš minētajiem jautājumiem nevar sniegt abstraktas atbildes, rodas jautājums, vai situācijā, kad valsts dzelzceļa pārvadājumu sabiedrība pēc bezbiļetnieka noķeršanas viņu civiltiesiski soda ar papildu summu, kas, iespējams, tiek iekasēta papildus biļetes cenai, un tiesa secina, ka prasītā papildu summa ir negodīga Direktīvas 93/13 2. panta a) punkta izpratnē, to lasot kopā ar šīs direktīvas 3. pantu, minētās direktīvas 6. pants nepieļauj, ka tiesa atzīst attiecīgo noteikumu par spēkā neesošu un piemēro vispārējos tiesību aktus par civiltiesisko atbildību, lai kompensētu valsts dzelzceļa sabiedrībai nodarīto zaudējumu?<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ar Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20180711">2018. gada 11. jūlija</DATE> rīkojumu lietas no C‑349/18 līdz C‑351/18 tika apvienotas rakstveida procesam un sprieduma taisīšanai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ievadam jānorāda, pirmkārt, ka ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kā, ņemot vērā Direktīvu 93/13, interpretējams Regulas Nr. 1371/2007 9. panta 4. punkts. Taču šajā regulā nav atsauču uz Direktīvu 93/13. Turklāt no regulas un direktīvas 1. pantu salīdzinājuma izriet, ka tām ir atšķirīgi mērķi. Līdz ar to Direktīvas 93/13 noteikumi nevar būt nozīmīgi Regulas Nr. 1371/2007 interpretācijā (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2004. gada 9. septembrus, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Meiland Azewijn</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑292/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:499">EU:C:2004:499</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111215">2011. gada 15. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Møller</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:847">EU:C:2011:847</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140911">2014. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑525/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2202">EU:C:2014:2202</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Otrkārt, lai arī ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vaicā par Regulas Nr. 1371/2007 9. panta 4. punkta interpretāciju, ir jānorāda, ka šī norma attiecas uz to, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem principā ir jāpiedāvā iespēja attiecīgo pakalpojumu biļeti iegādāties vilcienā. Tomēr no iesniedzējtiesas lēmumiem izriet, ka pamatlietās runa nav par šo iespēju, bet gan par to, vai tad, ja pasažieris vilcienā<?PAGE NO="8"?> brauc bez biļetes, ir jāuzskata, ka viņš, iekāpjot vilcienā, ir stājies līgumiskās attiecībās ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu minētās regulas izpratnē. Tātad pamatlietu vajadzībām nav jāinterpretē 9. panta 4. punkts pats par sevi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tomēr atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai valstu tiesu un Tiesas sadarbības procedūrā, kas izveidota ar LESD 267. pantu, Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas tai ļautu izspriest tajā izskatāmo lietu. No šādas perspektīvas Tiesai attiecīgā gadījumā ir jāpārformulē tai iesniegtie jautājumi. Apstāklis, ka valsts tiesa prejudiciālo jautājumu ir izteikusi, formāli atsaucoties uz noteiktām Savienības tiesību normām, neliedz Tiesai sniegt šai tiesai visus interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, lemjot par izskatāmo lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa savu jautājumu formulējumā uz tām ir vai nav atsaukusies. Tālab Tiesai ir no visa valsts tiesas iesniegtās informācijas kopuma, it īpaši no lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma, ir jāizdala tie Savienības tiesību elementi, kuri, ņemot vērā strīda priekšmetu, ir jāinterpretē (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170627">2017. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑74/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:496">EU:C:2017:496</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus un lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojumu, ir jāsaprot, ka ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1371/2007 3. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka situācija, kad pasažieris iekāpj vilcienā, lai brauktu bez biļetes, ietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>pārvadājuma līguma<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> jēdzienā šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 1371/2007 3. panta 8. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>pārvadājuma līgums<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> šīs regulas nozīmē ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>līgums par pārvadājuma veikšanu pret atlīdzību vai par brīvu, kuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai biļešu pārdevējs un pasažieris noslēdz par viena vai vairāku pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Svarīgi atgādināt, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050607">2005. gada 7. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VEMW</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑17/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:362">EU:C:2005:362</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121122">2012. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Westbahn Management</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑136/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:740">EU:C:2012:740</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Attiecībā uz Regulas Nr. 1371/2007 3. panta 8. punkta formulējumu ir jānorāda, pirmkārt, ka termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>līgums<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> tā ierastajā nozīmē apzīmē saskaņotu gribas izteikumu, kura mērķis ir radīt tiesiskas sekas. Otrkārt, jomā, ko reglamentē šī regula, un ņemot vērā šīs normas formulējumu, šīs sekas galvenokārt veido dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pienākums sniegt pasažierim vienu vai vairākus pārvadājumu pakalpojumus un pasažiera pienākums samaksāt cenu, ja vien pārvadājumu pakalpojumi netiek sniegti bez maksas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tādējādi no iepriekšējā punktā konstatētā izriet, ka, no vienas puses, ļaujot brīvi piekļūt vilcienam un, no otras puses, iekāpjot tajā, nolūkā tajā braukt, gan dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, gan pasažieris pauž saskaņotu gribu stāties līgumattiecībās, no kā izriet, ka pārvadājuma līguma esamības konstatēšanai nepieciešamie nosacījumi principā ir izpildīti. Tomēr Regulas Nr. 1371/2007 3. panta 8. punkta formulējums neļauj noteikt, vai fakts, ka pasažierim ir biļete, ir obligāts elements, lai uzskatītu, ka pastāv <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>pārvadājuma līgums<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Attiecībā uz kontekstu, kurā ietilpst Regulas Nr. 1371/2007 3. panta 8. punkts, ir jānorāda, pirmām kārtām, ka frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>pārvadājuma līgums<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> ir ietverta vairākās citās šīs regulas normās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Proti, minētās regulas 3. panta 10. punktā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>tranzīta biļete<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>biļete vai biļetes, kas ir pārvadājuma līgums par tādu secīgu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, kurus veic viens vai vairāki dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 4. pantā, kurš konkrēti attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>pārvadājuma līgumu<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>ņemot vērā [Regulas Nr. 1371/2007 II nodaļu], pārvadājuma līguma noslēgšanu un izpildi un informācijas un biļešu nodrošināšanu reglamentē [šīs regulas] I pielikuma II un III sadaļa<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā ziņā minētajā Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā ir citēta <HT TYPE="ITALIC">COTIF</HT> A papildinājuma II sadaļa par pārvadājuma līguma noslēgšanu un izpildi. Atbilstoši šī papildinājuma 6. panta 1. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>saskaņā ar pārvadājuma līgumu pārvadātājs uzņemas pārvest pasažieri, kā arī, ja nepieciešams, bagāžu un transportlīdzekļus uz galastaciju un nogādāt bagāžu un transportlīdzekļus galastacijā<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, šī 6. panta 2. punktā precizējot, ka pārvadājuma līgums ir jāapstiprina ar vienu vai vairākām pasažierim izdotām biļetēm, un ka, neskarot minētā papildinājuma 9. pantu, biļetes neesamība, nepareizums vai nozaudēšana neietekmē nedz līguma pastāvēšanu, nedz tā spēkā esamību, kam joprojām piemērojami <HT TYPE="ITALIC">COTIF</HT> izdotie vienotie noteikumi. Tāpat arī minētā papildinājuma 6. panta 3. punktā ir piebilsts, ka biļete kalpo kā ticams pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai un saturam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">COTIF</HT> A papildinājuma 7. panta 1. punktā ir noteikts, ka vispārējos pārvadāšanas nosacījumos paredz tostarp biļešu veidu un saturu, un tā 2. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka biļetēs ir jānorāda jebkāda informācija, lai pierādītu pārvadājuma līguma noslēgšanu un saturu un atļautu pasažierim īstenot tiesības, ko paredz šis līgums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver arī, ka no Regulas Nr. 1371/2007 9. panta 2. un 3. punkta izriet, ka, neskarot šī panta 4. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izplata biļetes pasažieriem, izmantojot vismaz vienu no trim – vai diviem, ja runa ir par biļetēm saistībā ar pakalpojumiem, kas paredzēti saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, – pārdošanas punktiem, kuri uzskaitīti šajās tiesību normās un kuru vidū ir minēta pārdošana vilcienā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Otrām kārtām, ir jānorāda, ka no <HT TYPE="ITALIC">COTIF</HT> A papildinājuma, kurš ietverts šīs regulas I pielikumā, 8. panta 1. punkta izriet, ka saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp pasažieri un pārvadātāju, braukšanas maksu apmaksā avansā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Turklāt šī A papildinājuma 9. panta, kuru neskarot ir piemērojams tā 6. pants, 1. punkta pirmajā teikumā ir paredzēts, ka pasažierim no viņa brauciena sākuma jābūt derīgai biļetei un pēc pieprasījuma tā jāuzrāda biļešu kontrolierim. Tomēr minētā 9. panta [1. punkta] otrajā teikumā, proti, a) un b) apakšpunktā, ir precizēts, ka vispārējos pārvadāšanas nosacījumos var paredzēt, ka pasažierim, kurš nevar uzrādīt derīgu biļeti, papildus braukšanas maksai ir jāmaksā soda nauda, un ka pasažierim, kurš atsakās maksāt braukšanas maksu vai soda naudu, var pieprasīt pārtraukt braucienu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 1371/2007 3. panta 16. punktu šajā regulā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>vispārēji pārvadāšanas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> šīs regulas izpratnē nozīmē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>pārvadātāja nosacījumus, kas ir vispārēju nosacījumu vai tarifu formā, kuri juridiski ir spēkā katrā dalībvalstī un kuri pēc pārvadājuma līguma noslēgšanas ir kļuvuši par tā sastāvdaļu<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, jo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>pārvadātājs<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> šīs regulas 3. panta 2. punktā ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, ar ko pasažieris ir noslēdzis pārvadājuma līgumu, vai vairāki secīgi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas ir atbildīgi, pamatojoties uz minēto līgumu<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Tādējādi, tā kā pret pasažieri, kam nav derīgas biļetes vai kas atsakās tūlīt samaksāt par šo biļeti, atbilstoši Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā ietvertā <HT TYPE="ITALIC">COTIF</HT> A papildinājuma 9. pantam var atsaukties uz vispārējiem pārvadāšanas nosacījumiem un tā kā tie saskaņā ar šīs regulas 3. panta 16. punktu, lasot to kopā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu, minētās regulas izpratnē kļūst par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma un pasažiera noslēgtā līguma sastāvdaļu, no tā izriet, ka šāds uzņēmums, kas ļauj brīvi piekļūt tā vilcieniem un pasažieris, kurš šādā vilcienā iekāpj nolūkā ar to braukt, ir uzskatāmi par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>pārvadājuma līguma<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> pusēm šīs pašas regulas izpratnē no brīža, kad šis pasažieris atrodas vilcienā. Proti, pretējā gadījumā pret minēto pasažieri, pamatojoties uz Regulu Nr. 1371/2007, nevarētu atsaukties uz vispārējiem pārvadāšanas nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Tādējādi no šiem konteksta elementiem skaidri izriet, ka pārvadājuma biļete, kas minētajā A papildinājumā arī ir saukta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>biļeti<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>, ir tikai instruments, kas sevī ietver pārvadājuma līgumu Regulas Nr. 1371/2007 izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Līdz ar to Regulas Nr. 1371/2007 3. panta 8. punkta formulējums un šīs tiesību normas konteksts liek uzskatīt, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>pārvadājuma līgums<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> minētās normas izpratnē šīs regulas nolūkā ir jāsaprot tādējādi, ka tas nav atkarīgs no tā, vai pasažierim ir biļete, un ka tas aptver situāciju, kurā pasažieris, neiegādājoties biļeti, iekāpj brīvi pieejamā vilcienā, lai ar to brauktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šo secinājumu apstiprina Regulas Nr. 1371/2007 mērķi. Pirmkārt, saskaņā ar šīs regulas 1. panta a) punktu tās mērķis ir tostarp paredzēt noteikumus par pārvadājuma līgumu noslēgšanu. Otrkārt, minētās regulas 1. apsvērumā it īpaši ir uzsvērts, ka kopējās transporta politikas ietvaros ir svarīgi nodrošināt dzelzceļa pasažieru tiesības. Turklāt no šīs pašas regulas 2. apsvēruma izriet, ka ir jāsasniedz augsta līmeņa patērētāju aizsardzība transporta jomā, un saskaņā ar tās 3. apsvērumu pasažieris ir pārvadājumu līguma vājākā puse un viņa tiesībām šajā ziņā ir jābūt aizsargātām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Būtu pretēji šiem mērķiem uzskatīt, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>pārvadājuma līgums<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> Regulas Nr. 1371/2007 izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neietver tādu situāciju, kad pasažieris, kam nav biļetes, iekāpj brīvi pieejamā vilcienā, lai veiktu braucienu. Faktiski, ja uzskatītu, ka šādu pasažieri tikai tādēļ, ka viņam, iekāpjot vilcienā, nav biļetes, nevar atzīt par pusi līgumiskās attiecībās ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kurš ļauj brīvi piekļūt saviem vilcieniem, šim pasažierim no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ varētu tikt liegtas tiesības, kas šajā regulā tiek saistītas ar pārvadājuma līguma slēgšanu, un tas savukārt būtu pretrunā minētajā regulā noteiktajam dzelzceļa pasažieru aizsardzības mērķim, kā atgādināts tās 1.–3. apsvērumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Turklāt, tā kā Regulā Nr. 1371/2007 šajā ziņā nav noteikumu, šāda interpretācija neietekmē līguma spēkā esamību vai sekas, kuras var iestāties, ja kāda no pusēm nepilda savus līgumiskos pienākumus, kuri, tā kā regulā tas nav reglamentēts, joprojām ir noteikti piemērojamās valsts tiesību normās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1371/2007 3. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka situācija, kad pasažieris iekāpj brīvi pieejamā vilcienā, lai brauktu bez biļetes, ietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>pārvadājuma līguma<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> jēdzienā šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo un piekto jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Ar trešo un piekto jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tas, ka valsts tiesa, kura konstatē starp pārdevēju un patērētāju noslēgtā līgumā ietverta noteikuma par līgumsodu negodīgumu, šajā noteikumā paredzētā līgumsoda apmēru samazina par labu patērētājam vai nomaina minēto noteikumu ar aizstājošu valsts tiesību normu. Šajā kontekstā minētā tiesa arī vēlas noskaidrot, vai Direktīva 93/13 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj, ka tādos apstākļos kā pamatlietā valsts tiesa turklāt piemēro savas valsts tiesību normas par ārpuslīgumisko atbildību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka šai gadījumā saskaņā ar lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertajām norādēm noteikums par līgumsodu, ko iesniedzējtiesa attiecīgā gadījumā varētu atzīt par negodīgu, ietilpst <HT TYPE="ITALIC">NMBS</HT> vispārējos pārvadājumu nosacījumos, par kuriem šī tiesa precizē, ka tos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>uzskata par vispārēji piemērojamiem, pamatojoties uz to normatīvo raksturu<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>, un ka tie tiek <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>publicēti valsts oficiālajā laikrakstā<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Ņemot vērā precizēto, ir jāatgādina, kā izriet no Direktīvas 93/13 1. panta 2. punkta, ka tā neattiecas uz tiem līguma noteikumiem, kuri tostarp ietver obligātās tiesību normas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai un kā izriet no Direktīvas 93/13 13. apsvēruma, tās 1. panta 2. punktā paredzētā izslēgšana no tās piemērošanas jomas attiecas uz valsts tiesību normām, kuras ir piemērojamas līgumslēdzējām pusēm neatkarīgi no viņu izvēles un normām, kuras ir piemērojamas automātiski, proti, ja puses šajā ziņā nav vienojušās citādi, kā arī līguma noteikumiem, kuri atspoguļo šādas normas (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130321">2013. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">RWE Vertrieb</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑92/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:180">EU:C:2013:180</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140430">2014. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Barclays Bank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:279">EU:C:2014:279</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171207">2017. gada 7. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Woonhaven Antwerpen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑446/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:954">EU:C:2017:954</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Šī izslēgšana principa ir pamatota ar to, ka ir likumīgi prezumēt, ka valsts likumdevējs ir radījis līdzsvaru noteiktu līgumu pušu tiesību un pienākumu starpā, jo šo līdzsvaru Savienības likumdevējs īpaši tiecas saglabāt (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140430">2014. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Barclays Bank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:279">EU:C:2014:279</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171207">2017. gada 7. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Woonhaven Antwerpen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑446/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:954">EU:C:2017:954</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Tādējādi šī izslēgšana no Direktīvas 93/13 piemērošanas jomas saskaņā ar Tiesas judikatūru nozīmē, ka ir jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem. Pirmkārt, līguma noteikumam ir jāatspoguļo tiesību norma un, otrkārt, šai tiesību normai ir jābūt obligātai (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140910">2014. gada 10. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kušionová</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑34/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2189">EU:C:2014:2189</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170920">2017. gada 20. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Andriciuc</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑186/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:703">EU:C:2017:703</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Turklāt no Tiesas judikatūras būtībā izriet, ka minētā izslēgšana ietver obligātās normas, kas nav normas par valsts tiesas pilnvarām, lai novērtētu līguma noteikuma negodīgo raksturu (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140430">2014. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Barclays Bank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:279">EU:C:2014:279</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra, un, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180807">2018. gada 7. augusts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Banco Santander</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Escobedo Cortés</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑96/16 un C‑94/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:643">EU:C:2018:643</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Šo nosacījumu izpildes pārbaude katrā atsevišķā gadījumā ir valsts tiesas kompetencē (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130530">2013. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Asbeek Brusse</HT> un <HT TYPE="ITALIC">de Man Garabito</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑488/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:341">EU:C:2013:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170920">2017. gada 20. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Andriciuc</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑186/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:703">EU:C:2017:703</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Veicot šo pārbaudi, šai tiesai ir jāņem vērā, ka, ievērojot it īpaši Direktīvas 93/13 mērķi, proti, patērētāju aizsardzību pret negodīgiem noteikumiem, kas ir iekļauti līgumos, kurus ar pēdējiem minētajiem ir noslēguši komersanti, šīs direktīvas 1. panta 2. punktā noteiktais izņēmums ir jāinterpretē šauri (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140910">2014. gada 10. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kušionová</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑34/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2189">EU:C:2014:2189</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180920">2018. gada 20. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">OTP Bank</HT> un <HT TYPE="ITALIC">OTP Faktoring</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑51/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:750">EU:C:2018:750</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Kad tas ir precizēts, Tiesai ir jāizvērtē trešais un piektais jautājums, pamatojoties uz pieņēmumu – kā pareizība ir jāpārbauda iesniedzējtiesai –, ka noteikums, kuru tā iecerējusi atzīt par negodīgu, ietilpst Direktīvas 93/13 piemērošanas jomā saskaņā ar tās 1. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu dalībvalstis nosaka, ka negodīgi noteikumi, kas izmantoti līgumā, kuru ar patērētāju noslēdzis pārdevējs vai piegādātājs, nav saistoši patērētājam atbilstoši valsts tiesību aktiem un līgums ar tādiem pašiem noteikumiem turpina būt pusēm saistošs, ja tas var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Tiesa šo normu ir interpretējusi tādējādi, ka valsts tiesai ir jāņem vērā visas sekas, kuras atbilstoši valsts tiesībām izriet no attiecīgā līguma negodīguma konstatācijas, lai pārliecinātos, ka patērētājam šis noteikums nav saistošs. Šajā ziņā Tiesa ir precizējusi, ka gadījumā, kad valsts tiesa līguma noteikumu atzīst par negodīgu, tai ir jāatturas piemērot negodīgo noteikumu, lai tas neradītu saistošas sekas patērētājam, izņemot gadījumu, kad patērētājs pret to iebilst (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130530">2013. gada<?PAGE NO="12"?> 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Asbeek Brusse</HT> un <HT TYPE="ITALIC">de Man Garabito</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑488/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:341">EU:C:2013:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190326">2019. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Abanca Corporación Bancaria</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bankia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑70/17 un C‑179/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:250">EU:C:2019:250</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Tiesa turklāt ir jau nospriedusi arī, ka tad, ja valsts tiesa konstatē negodīga noteikuma spēkā neesamību līgumā, kas ir noslēgts starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kura valsts tiesai ļauj papildināt šo līgumu, pārskatot šī noteikuma saturu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140430">2014. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kásler</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Káslerné Rábai</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑26/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:282">EU:C:2014:282</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190326">2019. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Abanca Corporación Bancaria</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bankia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑70/17 un C‑179/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:250">EU:C:2019:250</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). It īpaši Tiesa ir atzinusi, ka šo tiesību normu nevar interpretēt tādējādi, ka atbilstoši tai valsts tiesa gadījumā, kad tā ir konstatējusi starp komersantu un patērētāju noslēgta līguma noteikuma par līgumsodu negodīgumu, drīkst samazināt patērētājam piemērojamā līgumsoda apmēru tā vietā, lai šim pēdējam attiecīgo līguma noteikumu nepiemērotu vispār (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130530">2013. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Asbeek Brusse</HT> un <HT TYPE="ITALIC">de Man Garabito</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑488/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:341">EU:C:2013:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī 2015. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Unicaja Banco</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Caixabank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑482/13, C‑484/13, C‑485/13 un C‑487/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:21">EU:C:2015:21</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Tādējādi līgumam principā ir jāturpina pastāvēt bez jebkādiem citiem grozījumiem, izņemot negodīgu noteikumu svītrošanu, ciktāl saskaņā ar valsts iekšējo tiesību noteikumiem šāda līguma pastāvēšana ir juridiski iespējama (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130530">2013. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Asbeek Brusse</HT> un <HT TYPE="ITALIC">de Man Garabito</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑488/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:341">EU:C:2013:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra, un 2015. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Unicaja Banco</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Caixabank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑482/13, C‑484/13, C‑485/13 un C‑487/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:21">EU:C:2015:21</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Ja valsts tiesa drīkstētu pārskatīt šādā līgumā ietvertu negodīgu noteikumu saturu, šāda iespēja varētu apdraudēt Direktīvas 93/13 7. pantā paredzētā mērķa īstenošanu ilgtermiņā. Proti, šādas tiesības varētu mazināt preventīvo iedarbību, ko attiecībā uz pārdevējiem vai piegādātājiem rada vienkārša un tieša šādu negodīgu noteikumu nepiemērošana patērētājam, jo viņiem saglabātos vilinājums izmantot šādus noteikumus, apzinoties, ka, pat ja tie tiktu atzīti par spēkā neesošiem, līgumu vajadzības gadījumā tomēr varētu koriģēt valsts tiesa, tādējādi garantējot šo pārdevēju vai piegādātāju interešu ievērošanu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130530">2013. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Asbeek Brusse</HT> un <HT TYPE="ITALIC">de Man Garabito</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑488/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:341">EU:C:2013:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190326">2019. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Abanca Corporación Bancaria</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bankia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑70/17 un C‑179/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:250">EU:C:2019:250</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Turklāt ir taisnība, ka Tiesa ir pieļāvusi izņēmumu no šī principa, nospriezdama, ka Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktam nav pretrunā tas, ka valsts tiesa, piemērojot līgumtiesību principus, atceļ negodīgo noteikumu, nomainot to ar aizstājošu valsts tiesību normu, ar nosacījumu, ka šī nomaiņa atbilst Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkta mērķim un ļauj nodrošināt faktisku līdzsvaru starp līgumslēdzēju pušu tiesībām un pienākumiem, kas var atjaunot minēto pušu vienlīdzību. Tomēr Tiesa šo iespēju ir attiecinājusi tikai uz tiem gadījumiem, kad negodīga noteikuma atcelšana valsts tiesai liktu atcelt līgumu kopumā, tādējādi radot patērētājam tādas īpaši nelabvēlīgas sekas, ka viņš faktiski ar tām tiktu sodīts (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Unicaja Banco</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Caixabank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑482/13, C‑484/13, C‑485/13 un C‑487/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:21">EU:C:2015:21</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190326">2019. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Abanca Corporación Bancaria</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bankia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑70/17 un C‑179/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:250">EU:C:2019:250</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Tomēr pamatlietās, ievērojot pārbaudes, kas šajā ziņā jāveic iesniedzējtiesai, nešķiet, ka iespējama attiecīgā noteikuma par līgumsodu atzīšana par spēkā neesošu varētu izraisīt līgumu atcelšanu kopumā un tādējādi radīt patērētājiem īpaši nelabvēlīgas sekas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Attiecībā uz jautājumu, vai tādos apstākļos kā pamatlietās iesniedzējtiesai turklāt būtu iespējams piemērot savas valsts tiesību normas par ārpuslīgumisko atbildību, pietiek norādīt, ka Direktīvas 93/13 mērķis saskaņā ar tās 1. panta 1. punktu ir saskaņot dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas attiecas uz negodīgiem noteikumiem līgumos, kurus slēdz starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, un ka tajā nav ietverts neviens noteikums par ārpuslīgumisko atbildību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Līdz ar to uz jautājumu, vai tādi apstākļi kā tie, uz kuriem attiecas pamatlietas, var turklāt ietilpt ārpuslīgumiskās atbildības jomā, neattiecas Direktīva 93/13, bet gan valsts tiesības. Tādēļ tas šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvaros nav jāizskata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo un piekto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, pirmkārt, ka valsts tiesa, kura konstatē starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju noslēgtā līgumā ietverta noteikuma par līgumsodu negodīgumu, samazina patērētājam piemērojamā līgumsoda apmēru un, otrkārt, ka valsts tiesa, piemērojot savas valsts līgumtiesību principus, nomaina minēto noteikumu ar aizstājošu valsts tiesību normu, ja vien, atceļot negodīgo noteikumu, attiecīgais līgums nevar pastāvēt un ja līguma atcelšana kopumā patērētājam rada īpaši nelabvēlīgas sekas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par ceturto jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Ņemot vērā uz trešo un piekto jautājumu sniegto atbildi, uz ceturto jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1371/2007 (<DATE ISO="20071023">2007. gada 23. oktobris</DATE>) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem 3. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka situācija, kad pasažieris iekāpj brīvi pieejamā vilcienā, lai brauktu bez biļetes, ietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>pārvadājuma līguma<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> jēdzienā šīs normas izpratnē.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Padomes Direktīvas 93/13/EEK (<DATE ISO="19930405">1993. gada 5. aprīlis</DATE>) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, pirmkārt, ka valsts tiesa, kura konstatē starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju noslēgtā līgumā ietverta noteikuma par līgumsodu negodīgumu, samazina patērētājam piemērojamā līgumsoda apmēru un, otrkārt, ka valsts tiesa, piemērojot savas valsts līgumtiesību principus, nomaina minēto noteikumu ar aizstājošu valsts tiesību normu, ja vien, atceļot negodīgo noteikumu, attiecīgais līgums nevar pastāvēt un ja līguma atcelšana kopumā patērētājam rada īpaši nelabvēlīgas sekas.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>