<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-257/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0257</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:503">EU:C:2018:503</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>17</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>17</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT> secinājumi – Lieta C‑257/17</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">C</HT>. un <HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Paolo Mengoci</HT> [<HT TYPE="UC">Paolo Mengozzi</HT>]</P><P><HT TYPE="UC">Secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20180627">2018. gada 27. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑257/17</HT></P><P>C.</P><P>un</P><P>A.</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Izslēgšana no Direktīvas 2003/86 piemērošanas jomas</KEYWORD><KEYWORD>Savienības tiesību normas, kas saskaņā ar valsts tiesību normām ir piemērojamas tieši un bez nosacījumiem</KEYWORD><KEYWORD>Tiesas kompetence</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos</KEYWORD><KEYWORD>15. panta 1. un 4. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Atteikums piešķirt trešās valsts valstspiederīgajam patstāvīgu uzturēšanās atļauju pēc piecu gadu uzturēšanās dalībvalstī</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesiskais regulējums, ar ko nosaka pienākumu sekmīgi nokārtot sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu</KEYWORD><KEYWORD>Procesuāls nosacījums</KEYWORD><KEYWORD>Patstāvīgas uzturēšanās pieteikuma iesniegšanas diena kā diena, no kuras stājas spēkā no apgādnieka neatkarīga uzturēšanās atļauja</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar šo <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome, Nīderlande) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesa, pirmkārt, ir aicināta lemt par savu kompetenci interpretēt Padomes Direktīvu 2003/86/EK (<DATE ISO="20030922">2003. gada 22. septembris</DATE>) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="251" PAGE.FIRST="12" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 251, 12. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> kontekstā, kurā attiecīgās pamatlietā aplūkotās situācijas ir skaidri izslēgtas no šī tiesību akta piemērošanas jomas. Valsts tiesībās, ar ko ir transponēta šī direktīva, ir vienpusēji paplašināta minētās direktīvas piemērošanas joma, lai to attiecinātu uz šādām situācijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Otrkārt, Tiesa ir aicināta atbildēt uz jautājumu, vai Savienības tiesībām ir pretrunā tas, ka gadījumā, ja trešās valsts valstspiederīgie, kuriem ir uzturēšanās tiesības ģimenes atkalapvienošanās nolūkā un kuri vēlas iegūt patstāvīgu uzturēšanās atļauju, dalībvalsts prasa, lai viņi pirms tam nokārto jaunu sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu, un tādējādi – no kura datuma šī patstāvīgā uzturēšanās atļauja rada sekas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Lai arī Tiesai jau ir lēmusi par Direktīvas 2003/86 7. pantā paredzēto integrācijas pasākumu un ir vērtējusi, vai Nīderlandē noteiktais sabiedriskās integrācijas pārbaudījums ir pieļaujams <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>integrācijas pasākums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>, ko saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalsts var noteikt trešās valsts valstspiederīgajam, kurš vēlas ģimenes atkalapvienošanos, tai tomēr vēl nav ticis jautāts, vai saskaņā ar šīs direktīvas 15. panta 4. punktu var prasīt patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējam otrreiz nokārtot sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu, lai iegūtu no apgādnieka neatkarīgas uzturēšanās tiesības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>No Direktīvas 2003/86 2. apsvēruma izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>pasākumi attiecībā uz ģimeņu atkalapvienošanos jānosaka saskaņā ar pienākumu aizsargāt ģimeni un ievērot ģimenes dzīves tiesības, kas paustas daudzos starptautisko tiesību aktos. Šī direktīva ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kurus jo īpaši atzīst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību harta.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2003/86 4. apsvērumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>ģimeņu atkalapvienošanās ir līdzeklis, lai padarītu iespējamu ģimenes dzīvi. Veicinot trešo valstu pilsoņu integrāciju dalībvalstī, ģimeņu atkal apvienošana palīdz radīt kultūrsociālo stabilitāti, kas veicina arī ekonomisko un sociālo kohēziju – Kopienas pamatmērķi, kas noteikts līgumā<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 6. apsvērumā ir noteikts, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>lai aizsargātu ģimeni un nodibinātu vai saglabātu ģimenes dzīvi, pamatojoties uz vienotiem kritērijiem, jānosaka materiālie nosacījumi ģimenes atkalapvienošanās tiesību īstenošanai.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2003/86 15. apsvērumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>jāveicina ģimenes locekļu integrācija. Šim nolūkam tiem piešķir no apgādnieka neatkarīgu statusu, jo īpaši laulības vai partnerības sabrukuma gadījumā, un pieeju izglītībai, nodarbinātībai un profesionālajām apmācībām ar tādiem pašiem nosacījumiem kā personām, ar kurām tās ir atkalapvienotas saskaņā ar atbilstošajiem nosacījumiem.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 1. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt nosacījumus ģimenes atkalapvienošanās tiesību īstenošanai attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 2. panta d) punktā ir noteikts, ka šajā direktīvā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>d)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>ģimenes atkalapvienošanās<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir trešās valsts pilsoņa, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās šajā dalībvalstī, lai saglabātu ģimeni, neatkarīgi no tā, vai ģimenes attiecības rodas pirms vai pēc iedzīvotāja ieceļošanas šajā valstī.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>šī direktīva neattiecas uz Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 7. panta 2. punktā ir precizēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>dalībvalstis var pieprasīt trešo valstu pilsoņiem īstenot integrācijas pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2003/86 15. panta 1., 3. un 4. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="015.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ne vēlāk kā pēc piecu gadu uzturēšanās, un pie nosacījuma, ka ģimenes locekļiem nav piešķirta uzturēšanās atļauja citu iemeslu, nevis ģimenes atkalapvienošanās dēļ, laulātais vai neprecējies partneris un bērns, kurš sasniedzis pilngadību, nepieciešamības gadījumā, iesniedzot pieteikumu, ir tiesīgs saņemt patstāvīgu uzturēšanās atļauju, kas nav saistīta ar apgādnieka uzturēšanās atļauju.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><?PAGE NO="3"?><PARAG IDENTIFIER="015.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Atraitnības, šķiršanās, nošķiršanās vai taisnā augšupējā vai lejupējā līnijā pirmās pakāpes radinieku nāves gadījumā var izsniegt patstāvīgu uzturēšanās atļauju, pēc pieteikuma iesniegšanas, nepieciešamības gadījumā, personām, kas ieceļojušas ģimenes atkalapvienošanās dēļ. Dalībvalstis paredz noteikumus, kas nodrošina patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršanu īpaši sarežģītu apstākļu gadījumā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="015.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Noteikumus, kas attiecas uz patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršanu un derīguma termiņu, paredz attiecīgās valsts tiesību akti.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Nīderlandes tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas ieskatā, attiecībā uz ierobežotu uzturēšanās atļauju, kurā ir paredzēts tā sauktais ierobežojums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>pastāvīgu humānu apsvērumu dēļ<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, būtībā ir pārņemts Direktīvas 2003/86 15. panta par patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršanas nosacījumiem saturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT><DATE ISO="20001123">2000. gada 23. novembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Vreemdelingenwet</HT> <HT TYPE="ITALIC">2000</HT> (Ārvalstnieku likums, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/><HT TYPE="ITALIC">Vw 2000</HT><QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>) 26. panta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>uzturēšanās atļauju, kas ietver pilnīgas likumīgas uzturēšanas tiesības, izsniedz tikai no dienas, kurā ārvalstnieks ir pierādījis, ka viņš ir izpildījis visus nosacījumus, bet ne agrāk par pieteikuma saņemšanas dienu<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vreemdelingenbesluit</HT> <HT TYPE="ITALIC">2000</HT> (Dekrēts par 2000. gada Ārvalstnieku likuma piemērošanu, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/><HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT><QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) 3.51. panta 1. punkta sākumā un a) apakšpunktā, kā arī 5. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>termiņuzturēšanās atļaujā <HT TYPE="ITALIC">Vw 2000</HT> 14. panta izpratnē var tikt paredzēts ierobežojums attiecībā uz pastāvīgiem humāniem apsvērumiem ārvalstniekam, kas:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>uzturas piecus gadus Nīderlandē ar uzturēšanās atļauju, kurā ir paredzēts 1<HT TYPE="SUP">o</HT>. punktā noteiktais ierobežojums [..]:</TXT><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1<HT TYPE="SUP">o</HT>.</NO.P><TXT>uzturas kā tādas personas ģimenes loceklis, kurai ir pastāvīgas uzturēšanās tiesības;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="003.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>[<HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT>] 3.80.a. pantu piemēro ārvalstniekiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta 1<HT TYPE="SUP">o</HT>. punktā [..]<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> 3.80.a. panta 1., 2. un 4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pieteikumu par uzturēšanās atļaujas pārveidošanu [..] par uzturēšanās atļauju ar ierobežojumu pastāvīgu humānu apsvērumu dēļ noraida, ja pieteikumu ir iesniedzis ārvalstnieks 3.51. panta 1. punkta sākuma un a) apakšpunkta izpratnē, 1) kurš nav sekmīgi nokārtojis <HT TYPE="ITALIC">Wet inburgering</HT> [Integrācijas likums, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/><HT TYPE="ITALIC">Wi</HT><QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>] 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto pārbaudījumu vai nav ieguvis diplomu, sertifikātu vai citu dokumentu šī likuma 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šā panta 1. punkts nav piemērojams, ja ārvalstnieks:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>e.</NO.P><TXT>ir atbrīvots no sabiedriskās integrācijas pienākuma, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">Wi</HT> 6. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu […].</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="003.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ministrs turklāt var nepiemērot 1. punktu, ja viņš uzskata, ka šīs tiesību normas piemērošana izraisa acīmredzamas būtiski netaisnīgas situācijas.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Wi</HT> 6. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ministrs atbrīvo no sabiedriskās integrācijas pienākuma personu, ja:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a.</NO.P><TXT>tā ir pierādījusi, ka garīgās vai fiziskās invaliditātes vai garīga traucējuma dēļ tā ilgu laiku nebija spējīga sekmīgi nokārtot sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b.</NO.P><TXT>pamatojoties uz personas, kam ir pienākums integrēties, pierādāmiem centieniem, viņš secina, ka tai saprātīgi nav iespējams izpildīt sabiedriskās integrācijas pienākumu [..].<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Fakti pamatlietā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Pirmā prasītāja pamatlietā, C. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>prasītāja C.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>C.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>), ir trešās valsts (Ķīna) valstspiederīgā. No <DATE ISO="20081105">2008. gada 5. novembra</DATE> viņai ir uzturēšanās atļauja pie laulātā, un tās beigu termiņš ir <DATE ISO="20141105">2014. gada 5. novembris</DATE>. 2015. gada 2. februārī <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Den Haag</HT> (Hāgas tiesa, Nīderlande) ir pasludinājusi C. un viņas laulātā, kas ir Nīderlandes valstspiederīgais, laulības šķiršanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>C., pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> 3.51. panta 1. punkta sākumu un a) apakšpunktu, iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie</HT> (drošības un tieslietu valsts sekretārs, Nīderlande; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Valsts sekretārs<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>) pieteikumu pārveidot viņas uzturēšanās atļauju pie laulātā par patstāvīgu uzturēšanās atļauju. Ar pirmo <DATE ISO="20150202">2015. gada 2. februāra</DATE> lēmumu Valsts sekretārs noraidīja patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikumu. Turklāt viņš ar atpakaļejošu spēku no <DATE ISO="20140210">2014. gada 10. februāra</DATE> anulēja uzturēšanās atļauju pie laulātā, jo no šī datuma C. un viņas laulātais <HT TYPE="ITALIC">Basisregistratie Personen</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/><HT TYPE="ITALIC">BRP</HT> reģistrs<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>) vairs nebija reģistrēti vienā un tajā pašā adresē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Nīderlandes reģistrs, kurā iekļauta informācija par rezidentiem un nerezidentiem, kuriem ir saikne ar Nīderlandes iestādēm.</P></NOTE>. Valsts sekretāra ieskatā, uzturēšanās atļauja pie laulātā bija zaudējusi juridisko pamatu. Ar otro <DATE ISO="20150724">2015. gada 24. jūlija</DATE> lēmumu Valsts sekretārs piešķīra C. patstāvīgu uzturēšanās atļauju, jo viņa bija iesniegusi pierādījumu par to, ka viņa bija atbrīvota no nosacījuma nokārtot sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> 3.80.a pantu. Valsts sekretārs piešķīra viņai patstāvīgu uzturēšanās atļauju ar atpakaļejošu spēku, sākot no datuma, kurā C. izpildīja nosacījumu par sabiedriskās integrācijas pienākumu, proti, no <DATE ISO="20150216">2015. gada 16. februāra</DATE>. Tādējādi C. likumīga uzturēšanās bija pārtraukta starpposmā no <DATE ISO="20140210">2014. gada 10. februāra</DATE> (datums, kurā saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">BRP</HT> reģistru beidzās viņas kopīgā uzturēšanās ar laulāto) līdz 2015. gada 16. februārim (datums, kurā tika izsniegta patstāvīga uzturēšanās atļauja). Tādējādi C. interese pamatlietā ir saistīta ar viņas likumīgas uzturēšanās laikposma pārtraukumu, no tiesiskā viedokļa raugoties.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Prasītāja C. par lēmumu attiecībā uz viņas uzturēšanās atļaujas pie laulātā anulēšanu ar atpakaļejošu spēku no <DATE ISO="20140210">2014. gada 10. februāra</DATE> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Den Haag zittingsplaats Rotterdam</HT> (Hāgas tiesa, tiesas sēžu vieta Roterdamā, Nīderlande, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>pirmās instances tiesa<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>), kas ar <DATE ISO="20160105">2016. gada 5. janvāra</DATE> spriedumu atzina prasību par nepamatotu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Otrais prasītājs pamatlietā, A. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>prasītājs A.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>A.<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>), ir trešās valsts (Kongo) valstspiederīgais. Viņam ir uzturēšanās atļauja pie laulātās no <DATE ISO="19971220">1997. gada 20. decembra</DATE>, un tās beigu termiņš ir <DATE ISO="20161015">2016. gada 15. oktobris</DATE>. <DATE ISO="20150728">2015. gada 28. jūlijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BRP</HT> reģistrā tika izdarīts ieraksts par A. un viņa laulātās, kura ir Nīderlandes valstspiederīgā, laulības izbeigšanos.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> 3.51. panta 1. punkta sākumu un a) apakšpunktu, prasītājs A. iesniedza pieteikumu par viņa uzturēšanās atļaujas pie laulātās pārveidošanu par patstāvīgu uzturēšanās atļauju. Ar <DATE ISO="20150226">2015. gada 26. februāra</DATE> un 21. septembra lēmumiem Valsts sekretārs atstāja negrozītu lēmumu, ar ko tika noraidīts viņa patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikums, jo A. nebija iesniedzis pierādījumu, ka viņš ir sekmīgi nokārtojis otro sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu vai ka viņš no tā ir bijis atbrīvots atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> 3.80.a pantam. 2016. gada 8. februārī Valsts sekretārs rakstveidā paziņoja prasītājam A. par savu nodomu anulēt uzturēšanās atļauju ar atpakaļejošu spēku no <DATE ISO="20140903">2014. gada 3. septembra</DATE>, jo <HT TYPE="ITALIC">BRP</HT> reģistrā no šī datuma A. un viņa laulātajai nebija norādīta viena un tā pati adrese. Tādējādi, Valsts sekretāra ieskatā, uzturēšanās atļauja pie laulātā bija zaudējusi juridisko pamatu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Prasītājs A. cēla prasību pirmās instances tiesā, kas ar <DATE ISO="20160525">2016. gada 25. maija</DATE> spriedumu prasību noraidīja.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Tiesvedība iesniedzējtiesā un prejudiciālie jautājumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Abi prasītāji C. un A. iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome) apelācijas sūdzības par pirmās instances spriedumiem. Pirmkārt, prasītāji C. un A. uzskata, ka iespēja pakārtot patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršanu tādiem valsts tiesībās paredzētiem nosacījumiem kā <HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> 3.80.a panta 1. punktā iekļautais nosacījums pirms patstāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanas nokārtot otro sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu, neizrietot no Direktīvas 2003/86 15. panta, kura 4. punktā ir paredzēti nevis materiāltiesiskie nosacījumi, bet tikai procesuāli nosacījumi. Otrkārt, C. un A. pārmet pirmās instances tiesai, ka tā ir kļūdījusies, balstoties uz <DATE ISO="20150709">2015. gada 9. jūlija</DATE> spriedumu K. un A. (C‑153/14, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>K. un A.<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></NAME.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:453">EU:C:2015:453</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), lai pamatotu nosacījuma par otro sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu saderību ar Direktīvu 2003/86. Proti, prasītāju C. un A. skatījumā, spriedums K. un A. attiecas uz trešās valsts valstspiederīgā pienākumu integrēties, īstenojot tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, kad tiek izsniegta atļauja ieceļošanai Nīderlandē. Spriedums K. un A. atšķiroties no pamatlietas. C. ieskatā, patstāvīga uzturēšanās atļauja esot bijusi jāizsniedz no <DATE ISO="20140210">2014. gada 10. februāra</DATE>, kas ir datums, no kura viņa jau bija likumīgi uzturējusies Nīderlandē piecus gadus, neprasot viņai izpildīt nosacījumu sekmīgi nokārtot otro sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu. Prasītājs A. apgalvo, ka Direktīvas 2003/86 15. panta 1. punkta mērķis tieši ir ierobežot laikposmu, kurā ģimenes locekļi ir atkarīgi no apgādnieka, līdz pieciem gadiem. Treškārt, prasītāja C. apgalvo, ka uzturēšanās atļauja pie laulātā bija jāanulē datumā, kad tika pasludināta laulības šķiršana, [proti], 2015. gada 2. februārī, un nevis, kā to uzskatīja pirmās instances tiesa, 2014. gada 10. februārī, no kura <HT TYPE="ITALIC">BRP</HT> reģistrā C. un viņas laulātais vairs nebija reģistrēti vienā un tajā pašā adresē. Turklāt C. apgalvo, ka uzturēšanās atļaujas pie laulātā anulēšana ar atpakaļejošu spēku izraisa to, ka starpposmā viņas uzturēšanās nebija likumīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Pirmkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka Tiesas kompetence nav acīmredzama, jo Direktīvas 2003/86 3. panta 3. punkts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>neattiecas uz Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>; taču attiecīgi C. un A. laulātie ir Nīderlandes valstspiederīgie. Savienības interesēs esot, ka no Savienības tiesībām pārņemtās normas tiktu interpretētas vienādi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Iesniedzējtiesa šajā ziņā min spriedumus, <DATE ISO="20121018">2012. gada 18. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT> (46. punkts); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131107">2013. gada 7. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Romeo</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑313/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:718">EU:C:2013:718</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rodríguez Sánchez</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑351/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:447">EU:C:2016:447</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr no <DATE ISO="20121018">2012. gada 18. oktobra</DATE> sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT> (C‑583/10, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT><QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:638">EU:C:2012:638</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izrietot, ka Savienībai neesot intereses sniegt vienotu tāda akta interpretāciju, kas attiecas uz situāciju, kura ir skaidri izslēgta no šī akta. Ciktāl šis spriedums vairs netika minēts, it īpaši virspalātas <DATE ISO="20161115">2016. gada 15. novembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ullens de Schooten</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑268/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:874">EU:C:2016:874</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), iesniedzējtiesai nav skaidrs, vai spriedums <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT> joprojām ir piemērojams un vai, to piemērojot, Tiesa varētu atzīt, ka tai nav kompetences atbildēt uz šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Otrkārt, iesniedzējtiesa apgalvo, ka tai nav zināms, uz ko attiecas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>nosacījumi, kas ir piemērojami patstāvīgas uzturēšanās atļaujas [..] piešķiršanai<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> Direktīvas 2003/86 15. panta 4. panta izpratnē un kas ir noteikti valsts tiesībās. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tie var būt integrācijas nosacījumi un tātad un materiāltiesiskie nosacījumi. Tā arī precizē, ka Tiesa par šo jautājumu ir lēmusi tikai daļēji divos spriedumos – <DATE ISO="20150604">2015. gada 4. jūnija</DATE> spriedumā P. un S. (C‑579/13, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>P. un S.<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/></NAME.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:369">EU:C:2015:369</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un spriedumā K. un A. –, tomēr no šiem spriedumiem neizriet pilnīga atbilde, kas būtu piemērojama pamatlietās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Treškārt, iesniedzējtiesa saistībā ar C. likumīgas uzturēšanās pārtraukumu vēlas noskaidrot, no kura datuma patstāvīga uzturēšanās atļauja rada savas sekas. Ja pieteikums patstāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai tiek iesniegts pēc piecu gadu likumīgas uzturēšanās ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, iesniedzējtiesa uzskata, ka Direktīvas 2003/86 15. panta formulējumā nav skaidri noteikts datums, no kura patstāvīga uzturēšanās atļauja ir jāpiešķir.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>1)</NO.P><TXT>Vai, ņemot vērā Direktīvas [2003/86] 3. panta 3. punktu un spriedumu [<HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT>], Tiesas kompetencē ir atbildēt uz Nīderlandes tiesas prejudiciālajiem jautājumiem par šīs direktīvas interpretāciju tiesvedībā par apgādnieku, kuri ir Nīderlandes valstspiederīgie, ģimenes locekļu uzturēšanās tiesībām, ja Nīderlandes tiesību aktos attiecīgā direktīva ir atzīta par tieši un beznosacījuma veidā piemērojamu šiem ģimenes locekļiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas [2003/86] 15. panta 1. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietās, kurā ir paredzēts, ka tāda ārvalstnieka pieteikums patstāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kurš vairāk nekā piecus gadus ģimenes atkalapvienošanās nolūkā likumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, var tikt noraidīts, jo ārvalstnieks nav izpildījis valsts tiesību aktos paredzētos integrācijas pasākumus?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas [2003/86] 15. panta 1. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietās, pamatojoties uz kuru patstāvīga uzturēšanās atļauja var tikt izsniegta agrākais no pieteikuma iesniegšanas dienas?<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Šajā lietā rakstveida apsvērumus iesniedza prasītāji C. un A., Nīderlandes un Austrijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180319">2018. gada 19. martā</DATE> Tiesā notikušajā tiesas sēdē – kurā tika izskatīta arī saistītā lieta C‑380/17, K. un B., – prasītāji C. un A., prasītāji K. un B., Nīderlandes valdība, kā arī Komisija pauda savus mutvārdu apsvērumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Tiesas kompetenci</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Prasītājiem C. un A. bija uzturēšanās atļauja pie laulātā ģimenes atkalapvienošanās dēļ, jo viņi dzīvoja pie saviem laulātajiem, kuriem ir Nīderlandes valstspiederība un kuri nav īstenojuši savu pārvietošanās brīvību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 3. panta 3. punkta formulējumā skaidri ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>šī direktīva neattiecas uz Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Sākotnēji <DATE ISO="19991201">1999. gada 1. decembra</DATE> priekšlikumā (COM(1999) 638, galīgā redakcija) un <DATE ISO="20001010">2000. gada 10. oktobra</DATE> priekšlikumā (COM(2000) 624, galīgā redakcija) Padomes direktīvām par ģimenes atkalapvienošanos ar 1. pantu un 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu Savienības pilsoņiem, kas nebija īstenojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, tika piešķirtas tiesības uz viņu ģimenes atkalapvienošanos ar saviem ģimenes locekļiem. Tomēr Padome lūdza ierobežot minētā direktīvas priekšlikuma piemērošanas jomu. Tādējādi Komisija trešajā, <DATE ISO="20020502">2002. gada 2. maija</DATE> priekšlikumā direktīvai par ģimenes atkalapvienošanos (COM(2002) 225, galīgā redakcija) to grozīja, izslēdzot Savienības pilsoņus, kuri nav īstenojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. Savienības pilsoņu, kas nav īstenojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, situāciju bija paredzēts aplūkot vēlāk īpašā priekšlikumā, kad tiktu pieņemta personu tiesību uz brīvu pārvietošanos pārstrādāta redakcija.</P></NOTE>. Tādējādi Direktīvas 2003/86 <HT TYPE="ITALIC">ratione materiae</HT> neattiecas uz prasītāju laulātajiem, kuriem ir Nīderlandes valstspiederība un kuri nav īstenojuši savu pārvietošanās brīvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tomēr Nīderlandes likumdevējs nolēma Direktīvas 2003/86 tiesību normu piemērošanas jomu vienpusēji paplašināt, to attiecinot uz Nīderlandes valstspiederīgajiem apgādniekiem, kas nebija īstenojuši savu pārvietošanās brīvību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Šajā gadījumā nekādā ziņā nerodas šaubas par to, ka būtu piemērojama sistēma, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="158" PAGE.FIRST="77" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 158, 77. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, bet vēlējās izmantot tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Skat. Komisijas <DATE ISO="20081008">2008. gada 8. oktobra</DATE> ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā tiek piemērota [Direktīva 2003/86] (COM(2008) 610, galīgā redakcija, 4. lpp.). Ja pilsoņiem, kuri nav īstenojuši savu pārvietošanās brīvību, dalībvalsts piemēro noteikumus, kas ir mazāk labvēlīgi par direktīvā paredzētajiem, pastāv risks, ka trešās valsts valstspiederīgo tiesiskais statuss pasliktināsies, kad viņi iegūs tādas dalībvalsts pilsonību, kurā šajā jomā pilsoņiem ir paredzēti mazāk labvēlīgi noteikumi. Tā tas ir četrās dalībvalstīs: Vācijas Federatīvajā Republikā, Kipras Republikā, Latvijas Republikā un Nīderlandes Karalistē.</P></NOTE>. Pamatlietā aplūkotās situācijas ir tikai iekšzemes situācijas, ko šīs lietas dalībnieki neapstrīd. Citiem vārdiem sakot, Nīderlandes sistēmas – <HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> – <HT TYPE="ITALIC">ratione materiae</HT> joma ir paplašināta, to attiecinot uz Nīderlandes valstspiederīgajiem, kuri nav īstenojuši savu pārvietošanās brīvību. Šajos apstākļos ir jāpārbauda, vai ir pamats Tiesas interpretācijai par uzdotajos jautājumos minētajām tiesību normām un tādējādi Tiesas kompetence tiek atzīta, kā to apgalvo iesniedzējtiesa, Nīderlandes valdība un prasītāji pamatlietā, bet kam nepiekrīt Komisija un Austrijas valdība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Saskaņā ar LESD 267. pantu Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Līgumu interpretāciju, kā arī par Savienības iestāžu pieņemto tiesību aktu interpretāciju. No tā izriet, ka tikai valsts tiesa, kura iztiesā strīdu, vislabāk, ņemot vērā lietas īpatnības, var noteikt, cik nepieciešams ir prejudiciālais nolēmums, lai šī tiesa varētu pieņemt savu nolēmumu, un cik atbilstīgi ir jautājumi, ko tā uzdod Tiesai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19901018">1990. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dzodzi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑297/88 un C‑197/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:360">EU:C:1990:360</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110707">2011. gada 7. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Agafiţei</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑310/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:467">EU:C:2011:467</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111221">2011. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cicala</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑482/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:868">EU:C:2011:868</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi, ja valsts tiesu uzdotie prejudiciālie jautājumi skar Savienības tiesību normas interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19901018">1990. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dzodzi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑297/88 un C‑197/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:360">EU:C:1990:360</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060316">2006. gada 16. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Poseidon Chartering</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑3/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:176">EU:C:2006:176</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101028">2010. gada 28. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volvo Car Germany</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑203/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:647">EU:C:2010:647</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110707">2011. gada 7. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Agafiţei</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑310/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:467">EU:C:2011:467</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111221">2011. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cicala</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑482/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:868">EU:C:2011:868</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Tiesa vairākkārt ir atzinusi savu kompetenci lemt par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas attiecas uz Savienības tiesību normām situācijās, kurās pamatlietas faktiskie apstākļi bija ārpus Savienības tiesību piemērošanas jomas. Savienības interesēs ir uzraudzīt Savienības tiesību normas un valsts tiesību normu, ar kurām tās tiek transponētas un padarītas pieejamas ārpus šī akta piemērošanas jomas, interpretācijas vienveidību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā Tiesa ir precizējusi, ka tās veikta Savienības tiesību normu interpretācija situācijās, kuras nav to piemērošanas jomā, ir pamatota, ja ar valsts tiesībām, lai tiktu nodrošināta vienāda attieksme šādās situācijās un situācijās, kuras ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, šīs tiesību normas ir padarītas tieši un bez nosacījumiem piemērojamas šādās situācijās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19950328">1995. gada 28. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kleinwort Benson</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑346/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:85">EU:C:1995:85</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111221">2011. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cicala</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑482/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:868">EU:C:2011:868</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <DATE ISO="20121018">2012. gada 18. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT> (45. un 47. punkts), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171019">2017. gada 19. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Solar Electric Martinique</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑303/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:773">EU:C:2017:773</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi Tiesai ir<?PAGE NO="8"?> jāpārbauda, vai pastāv pietiekami precīzas norādes, lai varētu konstatēt, vai valsts tiesībās ir veikta tieša un beznosacījuma atsauce uz Savienības tiesībām. Būtībā Tiesa, pamatojoties tikai uz valsts tiesas lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu sniegtajiem paskaidrojumiem, var noteikt, vai tā ir kompetenta atbildēt uz tai uzdotajiem jautājumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Šajā nozīmē skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160512">2016. gada 12. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sahyouni</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑281/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:343">EU:C:2016:343</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Solar Electric Martinique</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑303/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:507">EU:C:2017:507</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka saskaņā ar spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT> nevar tikt apstiprināts vai prezumēts, ka pastāv Savienības intereses attiecībā uz to, lai jomā, kuru Savienības likumdevējs ir izslēdzis no viņa pieņemtā tiesību akta piemērošanas jomas, tiktu veikta vienveidīga šī tiesību akta noteikumu interpretācija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT> (53., 54. un 56. punkts).</P></NOTE>. Proti, saskaņā ar šo loģiku, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>ja Savienības likumdevējs nepārprotami nosaka, ka viņa pieņemtais tiesību akts nav piemērojams precīzi noteiktā jomā, [..] tas noraida mērķi vienādi interpretēt un piemērot tiesību normas šajā izslēdzamajā jomā<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT> (55. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tomēr <DATE ISO="20171019">2017. gada 19. oktobra</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Solar Electric Martinique</HT> (C‑303/16, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Solar Electric Martinique</HT></NAME.CASE><QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:773">EU:C:2017:773</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā arī tika aplūkots gadījums, kas bija skaidri izslēgts no Savienības direktīvas piemērošanas jomas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Runa bija par gadījumu, kas <HT TYPE="ITALIC">ratione loci</HT> bija izslēgts no Padomes <DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembra</DATE> Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu piemērošanas jomas, bet šai atšķirībai no izslēgšanas <HT TYPE="ITALIC">ratione materiae</HT> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT> nav nozīmes; skat. manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Solar Electric Martinique</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑303/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:507">EU:C:2017:507</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, manuprāt, tika precizēti daži sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT> pamati. Proti, Tiesa sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Solar Electric Martinique</HT> 29. punktā ir precizējusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/><HT TYPE="ITALIC">tiešām ir apsverama</HT> Savienības interese panākt, lai nolūkā izvairīties no turpmākām interpretācijas atšķirībām [aplūkojamās direktīvas jēdzieni] tiktu interpretēti vienveidīgi<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>. Lai arī spriedums <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT> lika uzskatīt, ka šāda interese zuda gadījumā, kuru Savienības likumdevējs bija skaidri izslēdzis, spriedumā S<HT TYPE="ITALIC">olar Electric Martinique</HT> šāda interpretācija tādējādi netika apstiprināta. Joprojām attiecībā uz situāciju, kas ir skaidri izslēgta no direktīvas piemērošanas jomas, <DATE ISO="20180627">2018. gada 27. jūnija</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">SGI</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Valériane</HT> (C‑459/17 un C‑460/17), šķiet, ir galīgi noraidīta spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT> iepriekš paustā nostāja, apgalvojot, ka, neraugoties uz šo skaidro izslēgšanu, <HT TYPE="ITALIC">Savienībai ir noteikta interese</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE> attiecībā uz to, lai novērstu turpmākas interpretāciju atšķirības, no Savienības tiesībām pārņemtie noteikumi vai jēdzieni tiek interpretēti vienveidīgi neatkarīgi no apstākļiem, kādos tie tiek piemēroti, ja valsts tiesībās ir veikta tieša un beznosacījuma atsauce uz direktīvas tiesību normu, kuru Tiesai ir lūgts interpretēt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <DATE ISO="20180627">2018. gada 27. jūnijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">SGI</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Valériane</HT> (C‑459/17 un C‑460/17, 27. un 28. punkts). Šis spriedums, tāpat kā spriedums <HT TYPE="ITALIC">Solar Electric Martinique</HT>, attiecās uz situāciju, kas <HT TYPE="ITALIC">ratione loci</HT> bija izslēgta no PVN direktīvas piemērošanas jomas.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tas tā ir arī izskatāmajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Proti, iesniedzējtiesas sniegtās norādes ir pietiekami precīzas un apstiprina, ka valsts tiesībās, kas ir saderīgas ar Savienības tiesībām, ir veikta tieša un beznosacījuma atsauce uz tām. Turklāt iesniedzējtiesa precizē, ka Nīderlandes tiesību aktos un tiesiskajā regulējumā ir noteikta kopēja tiesiska kārtība attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ģimenes atkalapvienošanos un tādu Nīderlandes pilsoņu ģimenes atkalapvienošanos, kuri nav īstenojuši savu pārvietošanās brīvību, un ka šīs divas sistēmas tajos nav nošķirtas. No <HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> pamatojuma izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> 3.51. pantā noteiktais termiņš<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Ar šo pantu ir transponēts Direktīvas 2003/86 15. pants.</P></NOTE>, kurā Valsts sekretārs var piešķirt patstāvīgu uzturēšanās atļauju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Iesniedzējtiesa min <HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> 3.51. panta 1. punkta sākumu un a) apakšpunktu.</P></NOTE>, tika padarīts stingrāks un pagarināts no trim uz pieciem uzturēšanās gadiem, un tas ir piemērojams Nīderlandes valstspiederīgo, kas nav īstenojuši savu pārvietošanās brīvību, ģimenes atkalapvienošanās gadījumā. Nosacījums par otro sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu, kas ir paredzēts <HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> 3.80.a panta 1. punktā, tāpat kā termiņa pagarinājums ir bez atšķirībām piemērojami gan trešās valsts valstspiederīgo, gan Nīderlandes valstspiederīgo, kuri nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību, ģimenes atkalapvienošanās gadījumā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Turklāt iesniedzējtiesa piebilst, ka tad, ja Tiesa nebūtu kompetenta izskatāmajā lietā interpretēt Direktīvas 2003/86 15. pantu, iesniedzējtiesai pašai tas būtu jāinterpretē, lai iztiesātu lietu pēc būtības. Praksē interpretācija, kuru valsts tiesa sniedz Savienības tiesību normai, varētu ietekmēt šo tiesību saturu, un tās nostāja varētu jūtami atšķirties no tās, ko varētu pieņemt Tiesa. Turklāt tas varētu atturēt attiecīgās dalībvalsts tiesas turpmāk uzdot šādu jautājumu Tiesai. Katrā ziņā jēdzieni, kurus iesniedzējtiesa lūdz interpretēt, attiecas uz Savienības tiesībām, un tos var piemērot situācijās, kas ietilpst direktīvas piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tādējādi es uzskatu, ka Savienībai ir interese attiecībā uz to, lai tiktu sniegta vienota interpretācija, pirmkārt, lai novērstu atšķirības Savienības tiesību piemērošanā, un, otrkārt, ņemot vērā nepieciešamību neizskatīt atšķirīgi situācijas, kuras dalībvalsts ir nolēmusi aplūkot atbilstoši Savienības tiesībās sniegtajiem risinājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos es ierosinu Tiesai atzīt savu kompetenci atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punkta interpretāciju un par nosacījuma par otrā sabiedriskās integrācijas pārbaudījuma nokārtošanu atbilstību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Atgādinu, ka prasītājiem C. un A. ir uzturēšanās atļauja pie laulātā ģimenes atkalapvienošanās nolūkā. Viņi iesniedza pieteikumu, lai saņemtu patstāvīgu uzturēšanās atļauju saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Vb 2000</HT> 3.51. panta 1. punkta sākumu un a) apakšpunktu. Pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka prasītāji C. un A. nebija nokārtojuši <HT TYPE="ITALIC">Wi</HT> 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto pārbaudījumu vai arī nebija snieguši pierādījumu, ka viņi bija sekmīgi nokārtojuši šo pārbaudījumu vai ka viņi bija atbrīvoti no tā kārtošanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Wi</HT> 6. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>ministrs atbrīvo no sabiedriskās integrācijas pienākuma personu, ja tā ir pierādījusi, ka garīgās vai fiziskās invaliditātes vai garīga traucējuma dēļ tā ilgu laiku nebija spējīga sekmīgi nokārtot sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu, [vai,] pamatojoties uz personas, kam ir pienākums integrēties, pierādāmiem centieniem, secina, ka tai saprātīgi nav iespējams izpildīt sabiedriskās integrācijas pienākumu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</P></NOTE>. Šajos apstākļos prasītājiem C. un A. netika izsniegta patstāvīgas uzturēšanās atļauja pārbaudījuma nenokārtošanas dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Tātad otrais prejudiciālais jautājums ir par to, vai ar Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punktu ir atļauts noraidīt patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikumu, ko ir iesniedzis ģimenes loceklis, kurš valsts teritorijā uzturas vairāk nekā piecus gadus ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, valsts tiesībās paredzēto integrācijas nosacījumu neievērošanas dēļ. Precīzāk, Tiesa ir aicināta lemt par nozīmi, kas ir piešķirama Direktīvas 2003/86 15. panta 4. punktā minētajiem jēdzieniem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>nosacījumi, kas ir piemērojami patstāvīgas uzturēšanās atļaujas [..] piešķiršanai<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, un noteikt, vai viens no šiem nosacījumiem ir pienākums sekmīgi nokārtot otro integrācijas pārbaudījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Pirms es pievēršos Direktīvas 2003/86 15. panta 4. punkta interpretācijai, ir jānorāda, ka Nīderlandē integrācijas procedūrai ir divi posmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Pirmo posmu reglamentē Direktīvas 2003/86 7. panta 2. punkts, kurā ir precizēts, ka dalībvalstis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>var pieprasīt trešo valstu pilsoņiem īstenot integrācijas pasākumus [..]<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>. Tiesa ir nospriedusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu P. un S. (38. punkts) un spriedumu K. un A. (52.–55. punkts).</P></NOTE>, ka dalībvalstis drīkst pieprasīt trešās valsts valstspiederīgajiem sekmīgi nokārtot sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu. Šajā pārbaudījumā tiek vērtētas gan valodas pamatzināšanas, gan zināšanas par attiecīgās dalībvalsts sabiedrību, un saistībā ar to ir jāveic dažādi maksājumi. Komisijas ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par pamatnostādnēm, kā ir piemērojama Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (“turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>Komisijas pamatnostādnes<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>COM(2014) 210 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>, <DATE ISO="20140403">2014. gada 3. aprīlis</DATE>, <DATE ISO="20140415">15</DATE>. <FT TYPE="NUMBER">–16</FT>. lpp.</P></NOTE>, ir definēti minētās direktīvas 7. panta 2. punktā paredzētie pasākumi, kuru mērķis ir pārbaudīt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>trešo valstu valstspiederīgo vēlmi integrēties<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, un šajā nolūkā var rīkot par nepieciešamām atzītu pamatiemaņu pārbaudījumu. Integrācijas pasākums, kuru dalībvalstis var noteikt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>nedrīkstētu būt pienākums sasniegt<?PAGE NO="10"?> rezultātu<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, kas nozīmētu ieviest pasākumu, ar ko tiek ierobežota ģimenes atkalapvienošanās iespēja. Gluži pretēji, tai ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>jāveicina sekmīga ģimenes atkalapvienošanās<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>. Proti, pamatzināšanas vietējās sabiedrības valodas, vēstures un institūciju jomā ir neaizstājami integrācijas faktori, un Komisija to atbalsta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šajā nozīmē skat. Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>Kopīgā integrācijas programma – Ietvars trešo valstu pilsoņu integrācijai Eiropas Savienībā<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> (COM(2005) 389, galīgā redakcija, <DATE ISO="20050901">2005. gada 1. septembris</DATE>, <DATE ISO="20050904">4</DATE>. pamatprincips).</P></NOTE>. No šī skatupunkta pārbaudījumu var rīkot uzņemošās dalībvalsts vēstniecībās un konsulātos pirms ieceļošanas Savienības teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Nīderlandes tiesībās pastāv otrs integrācijas posms, kura pamatojums ir rodams Direktīvas 2003/86 15. panta 4. punkta noteikumos. Ja ģimenes loceklis vēlas iegūt patstāvīgu statusu un nevēlas vairs būt atkarīgs no apgādnieka uzturēšanās atļaujas, šajā otrajā integrācijas posmā viņam ir sekmīgi jānokārto vēl viens pārbaudījums. Nīderlandes valdības ieskatā, patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršana konsolidē trešās valsts valstspiederīgā, kas likumīgi uzturas teritorijā, tiesisko stāvokli un šī iemesla dēļ patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējam var pieprasīt sniegt pierādījumus, ka starplaikā viņš ir pilnveidojis savu integrāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā, es, kā to ir lūgusi iesniedzējtiesa, interpretēšu jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, kas ir paredzēts Direktīvas 2003/86 15. panta 4. punktā un kas, pēc Nīderlandes valdības domām, var ietvert otro integrācijas pārbaudījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Jānorāda, ka nedz Direktīvas 2003/86 15. panta formulējumā, nedz Komisijas pamatnostādnēs nav precizēts, vai un cik lielā mērā drīkst paredzēt sabiedriskās integrācijas pienākumu, lai iegūtu patstāvīgu uzturēšanās atļauju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Tomēr es norādu, ka Direktīvas 2003/86 15. panta 4. punktā ir lietota vārdkopa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>noteikumi, kas attiecas uz [..] piešķiršanu<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>integrācijas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šo jēdzienu Tiesa ir iztirzājusi sprieduma P. un S. 34.–38. punktā.</P></NOTE>, kā tas ir Padomes Direktīvas 2003/109/EK (<DATE ISO="20031125">2003. gada 25. novembris</DATE>) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="016" PAGE.FIRST="44" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 16, 44. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, 5. panta 2. punktā, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>integrācijas pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Šo jēdzienu Tiesa ir iztirzājusi sprieduma K. un A. 52.–55. punktā.</P></NOTE>, kas ir minēti Direktīvas 2003/86 7. panta 2. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>Integrācijas pasākumiem<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> ir jāatšķiras no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>integrācijas nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, un [šīs] vārdkopas nekādā ziņā nav jāuzskata par sinonīmiem, jo integrācijas pasākumi ir jāuzskata par mazāk apgrūtinošiem salīdzinājumā ar integrācijas nosacījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Šī nošķiršana ir it īpaši skaidra Direktīvā 2003/109. Šajā nozīmē skat. manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dogan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑138/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:287">EU:C:2014:287</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Direktīvas 2003/86 7. panta 1. punkta sistēmiska interpretācija liecina par labu šim skatījumam. Šajā pantā ir uzskaitīta virkne nosacījumu, par kuru izpildi trešās valsts valstspiederīgajam ir jāsniedz pierādījumi. Turpretī integrācijas pasākums ir minēts nākamajā punktā, tādējādi, ja Eiropas likumdevējs trešās valsts valstspiederīgajam būtu gribējis noteikt integrācijas pasākumu un, pamatojoties uz to, veikt atlasi, tas būtu minēts, piemēram, 1. punkta ceturtajā apakšpunktā. Tas tā nav. Direktīvas 2003/86 7. panta 2. punktā minēti integrācijas pasākumi nav domāti atlases veikšanai, bet, gluži pretēji, to būtiskais mērķis ir atvieglot integrāciju dalībvalstīs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Šajā nozīmē skat. manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dogan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑138/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:287">EU:C:2014:287</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un spriedumu K. un A. (52. un 57. punkts), kuros ir apstiprināts, ka integrācijas pasākumi ir likumīgi tikai tad, ja tie atvieglo ģimenes locekļu integrāciju. To mērķis nedrīkst būt to personu atlase, kas varēs īstenot savas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, bet gan pēdējo minēto integrācijas dalībvalstīs atvieglošana.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Šī atšķirīgā terminoloģija jau izskaidro, kāpēc es tāpat kā iesniedzējtiesa uzskatu, ka nedz spriedumā K. un A., kurā sabiedriskās integrācijas pārbaudījums tika kvalificēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>integrācijas pasākums<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> Direktīvas 2003/86 7. panta 2. punkta izpratnē, nedz spriedumā P. un S., kas attiecās uz Direktīvas 2003/109 5. panta 2. punktā minētā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>integrācijas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> interpretāciju, nav sniegta atbilde par Direktīvas 2003/86 15. panta 4. punktā lietotās vārdkopas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>noteikumi, kas attiecas uz [..] uzturēšanās atļaujas piešķiršanu<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> interpretāciju, it īpaši par to, vai šo vārdkopu drīkst attiecināt uz tādu nosacījumu sekmīgi nokārtot otro integrācijas pārbaudījumu, kāds ir piemērojams pamatlietās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Neņemot vērā tikko minētās terminoloģijas atšķirības, ir jānorāda, ka, interpretējot Direktīvas 2003/86 15. pantu, it īpaši tās 4. punktu, ir jāņem vērā arī minētās direktīvas mērķi, sistēma un tiesību normu izstrādes gaita.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Direktīvas 2003/86 teleoloģisko interpretāciju ir jāatgādina, ka Tiesa, pirmkārt, apgalvoja, ka Direktīvas 2003/86 kontekstā ģimenes atkalapvienošanās atļauja ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>princips<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> un ka noteikumi, kas ļauj tam piemērot ierobežojumus, ir jāinterpretē šauri, un, otrkārt, tā precizēja, ka dalībvalstis šajos noteikumos atzīto rīcības brīvību nedrīkst izmantot tā, ka tas varētu apdraudēt direktīvas mērķi, proti, veicināt ģimenes atkalapvienošanos, un tās lietderīgo iedarbību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100304">2010. gada 4. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chakroun</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑578/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:117">EU:C:2010:117</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121206">2012. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE>O u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑356/11 un C‑357/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:776">EU:C:2012:776</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un spriedumu K. un A. (50. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 sistēmā no apgādnieka neatkarīga ģimenes locekļa statuss ir īpašs statuss, kurš izbeidz atkarību no apgādnieka. Tādējādi sarežģītā situācijā vai arī gadījumā, ja apgādnieka uzturēšanās atļauja ir anulēta vai ir beigusies, ģimenes loceklis, kuram būtu patstāvīga uzturēšanās atļauja, netiktu sodīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Ja Direktīvas 2003/86 15. panta 4. punktā lietotā vārdkopa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>noteikumi, kas attiecas uz [..] uzturēšanās atļaujas piešķiršanu<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> tiktu interpretēta kā dalībvalstīm dota iespēja paredzēt otro sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu, tiktu apdraudēts šī tiesību akta mērķis un lietderīgā iedarbība, turklāt nesamērīgi sarežģījot tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos īstenošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ir jāatceras, ka saskaņā ar Nīderlandes tiesisko regulējumu piemērojamie noteikumi ir īpaši stingri. Kā jau esmu uzsvēris, trešās valsts valstspiederīgajam ir jāizpilda stingrāki sabiedriskās integrācijas nosacījumi par tiem, kuri ir noteikti saistībā ar pirmo ieceļošanu Nīderlandē, īstenojot tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos. <HT TYPE="ITALIC">Wi</HT> 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēti nosacījumi, kas ir jāizpilda trešās valsts valstspiederīgajam. Viņam, pirmkārt, trīs gadu laikā ir jāapgūst holandiešu valodas mutvārdu un rakstveida zināšanas atbilstoši Eiropas Vienotās moderno valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmas A2 līmenim. Šīs prasmes ietver runātprasmi, klausīšanās prasmi, rakstītprasmi un lasītprasmi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Iesniedzējtiesa norāda, ka no Integrācijas likuma 2.9. panta izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>personas, kam ir pienākums integrēties, iegūst holandiešu valodas prasmes [lasītprasmi, klausīšanās prasmi un runātprasmi], kas atbilst Eiropas Vienotās moderno valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmas A2 līmenim<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>.</P></NOTE>. Trešās valsts valstspiederīgajam, otrkārt, trīs gadu laikā ir jāapgūst zināšanas par Nīderlandes sabiedrību. Tas ietver zināšanas par Nīderlandes sabiedrību, no vienas puses, un orientēšanos Nīderlandes darba tirgū, no otras puses<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Iesniedzējtiesa norāda, ka Integrācijas likuma 2.10. panta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>personas, kam ir pienākums integrēties, iegūst zināšanas par Nīderlandes sabiedrību, kuru līmenis atbilst Integrācijas likuma mērķiem, ko ir noteicis ministrs attiecībā uz šādiem elementiem: a. zināšanas par Nīderlandes sabiedrību; b. orientēšanās Nīderlandes darba tirgū<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tāpēc es uzskatu, ka ar Direktīvas 2003/86 mērķi nevar pamatot apgalvojumu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>noteikumi, kas attiecas uz [..] uzturēšanās atļaujas piešķiršanu<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> var ietvert tādu pamatnosacījumu kā otrā sabiedriskās integrācijas pārbaudījuma sekmīgu nokārtošanu. Manuprāt, šī vārdkopa drīzāk ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz dalībvalsts tiesībām pieprasīt iesniegt patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikumu, kā arī noteikt šī pieteikuma pamatojumam sniedzamo informāciju. Citiem vārdiem sakot, tie ir nevis materiāltiesiski nosacījumi, bet formāli vai administratīvi noteikumi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 sistēma, it īpaši 15. panta vieta minētās direktīvas struktūrā, apstiprina uzskatu par to, ka 15. panta 4. punkta noteikums nav materiāltiesisks nosacījums. Saskaņā ar Direktīvas 2003/86 6. apsvēruma, kurā ir uzvērts, ka ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>jānosaka materiālie nosacījumi ģimenes atkalapvienošanās tiesību īstenošanai<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>, formulējumu šīs direktīvas 6., 7., 8. un 12. pantā ir noteikts kritēriju vai noteikumu kopums par pieteikuma izskatīšanu, iesniegšanu un uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nosacījumiem. Savukārt, izņemot Direktīvas 2003/86 15. panta 1. punktu, kurā ir noteikts ģimenes locekļu – adresātu, kam var tikt piešķirta patstāvīga uzturēšanās atļauja<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Direktīvas 2003/86 15. panta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>ne vēlāk kā pēc piecu gadu uzturēšanās, un pie nosacījuma, ka ģimenes locekļiem nav piešķirta uzturēšanās atļauja citu iemeslu, nevis ģimenes atkalapvienošanās dēļ, laulātais vai neprecējies partneris un bērns, kurš sasniedzis pilngadību, [ir tiesīgs saņemt patstāvīgu uzturēšanās atļauju]<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>.</P></NOTE>, <HT TYPE="ITALIC">ratione personae</HT>, minētajā pantā nav noteikts neviens kopējs kritērijs vai kopēja materiāla tiesību norma. 6.–8. pants ir iekļauti Direktīvas 2003/86 IV nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>Prasības, lai īstenotu tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>, savukārt 15. pants ir izolēts un atrodas minētās direktīvas VI nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>Ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>. Turklāt 15. pantā nav atsauces uz IV nodaļas tiesību normām – atšķirībā no minētās direktīvas 12. panta 1. punkta (attiecībā uz bēgļu ģimenes atkalapvienošanos), kurā ir uz to atsauce. Tāpēc šķiet, ka Savienības likumdevējs patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ir gribējis pakārtot nevis materiālajiem nosacījumiem vai pamatnosacījumiem, bet tikai dalībvalstīs paredzētajiem procesuālajiem nosacījumiem. Savienības likumdevējs ir vēlējies, lai patstāvīga uzturēšanās atļauja būtu sekas tam, ka apgādnieka ģimenes loceklis ir nepārtraukti uzturējies dalībvalsts teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Visbeidzot, es piekrītu arī interpretācijai, ko aizstāv iesniedzējtiesa, kura uzskata, ka Direktīvas 2003/86 15. panta izstrādes gaita pierādot, ka noteikumi, kas piemērojami uzturēšanās atļaujas piešķiršanai, ir procesuāli nosacījumi turpmāk minēto iemeslu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Pirmkārt, no Direktīvas 2003/86 15. apsvēruma, priekšlikuma Direktīvai 2003/86 pamatojuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Eiropas Komisijas Priekšlikuma Direktīvai 2003/86 (COM(1999) 638, galīgā redakcija; 22. <FT TYPE="NUMBER">–23</FT>. lpp.) pamatojums.</P></NOTE>, kā arī no Eiropas Savienības Ministru padomes <DATE ISO="20020809">2002. gada 9. augusta</DATE> darba dokumenta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. Eiropas Savienības Ministru padomes dokumentu Nr. 10857/02 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>Padomes dokuments<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>).</P></NOTE> izriet, ka ar Direktīvas 2003/86 15. pantu ieviestā patstāvīgā uzturēšanās atļauja piešķir ģimenes locekļiem neatkarību no apgādnieka attiecībā uz viņu uzturēšanās atļauju, piemēram, ja apgādnieks izceļo no dalībvalsts, kurā viņš dzīvo ar ģimenes locekli, nomirst vai ja apgādnieka un ģimenes locekļa laulība vai partnerattiecības izirst. Patstāvīgas uzturēšanās atļaujas mērķis ir konsolidēt ģimenes apgādnieka ģimenes locekļa tiesisko stāvokli un nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Otrkārt, no Direktīvas 2003/86 15. panta izstrādes gaitas kopumā izriet, ka sākotnēji patstāvīgas uzturēšanās atļaujas izsniegšana bija paredzēta kā tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Šajā nozīmē skat. grozīto priekšlikumu Padomes direktīvai par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (COM(2002) 225, galīgā redakcija).</P></NOTE>, bet debatēs par šī tiesību akta priekšlikumu tika norādīts, ka to nevajadzētu piešķirt automātiski pēc piecu gadu uzturēšanās termiņa beigām, bet pēc pieprasījuma. Šīs piezīmes rezultātā tika izstrādāts jauns grozīts priekšlikums, kurā tika paredzēta iespēja patstāvīgas uzturēšanās atļaujas izsniegšanai paredzēt nosacījumu par šāda pieteikuma iesniegšanu, kas no tā laika ir iekļauta Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 3. punktā. Direktīvā 2003/86 tika pievienots 15. panta 4. punkts, jo tās 15. panta 1. punkta pirmajā daļā tika iekļauta vārdkopa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>nepieciešamības gadījumā, iesniedzot pieteikumu<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> un 15. panta 3. punktā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>pēc pieteikuma iesniegšanas, nepieciešamības gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Šajā nozīmē skat. Padomes dokumentus Nr. 1085<DATE ISO="20020807">7</DATE>, <DATE ISO="20020809">2002. gada 9. augusts</DATE>, Nr. 11787/<DATE ISO="20020902">02</DATE>, <DATE ISO="20020930">2002. gada 30. septembris</DATE>, un Nr. 13053/<DATE ISO="20021002">02</DATE>, <DATE ISO="20021023">2002. gada 23. oktobris</DATE>.</P></NOTE>. Tātad minētajā 4. punktā bija jāiekļauj tiesību norma attiecībā uz šī pieteikuma iesniegšanu un secīgu uzturēšanās atļaujas piešķiršanu. Tādējādi dalībvalstīm ir tiesības transponēt šo tiesību normu divos veidos: pirmkārt, ja nav īpašas procedūras, dalībvalstis var paredzēt, ka patstāvīga uzturēšanās atļauja tiek izsniegta automātiski pēc piecu gadu uzturēšanās termiņa beigām, vai arī, otrkārt, tās var paredzēt, ka patstāvīgu uzturēšanās atļauju piešķir pēc pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar attiecīgiem procesuālajiem noteikumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Treškārt, jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> izstrādes gaita parāda, ka Direktīvas 2003/86 15. panta 4. punkts iepriekš bija minēts direktīvas priekšlikumā, pirms 7. panta 2. punkta pievienošanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Skat. Padomes <DATE ISO="20021126">2002. gada 26. novembra</DATE> dokumentu Nr. 14272/02. Direktīvas 2003/86 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>dalībvalstis var pieprasīt trešo valstu pilsoņiem īstenot integrācijas pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>.</P></NOTE>. Kā jau esmu norādījis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Skat. šo secinājumu 51. un 52. punktu.</P></NOTE>, šajā punktā ir skaidri minēti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>integrācijas pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>. Tomēr, lai arī priekšlikuma 7. pantā 2. punkts tika iekļauts pēc tam, kad 15. pantā tika iekļauts 4. punkts, 15. panta 4. punkts netika grozīts, lai vai nu ietvertu atsauci uz Direktīvas 2003/86 7. panta 2. punktu, vai saskaņotu minētajā punktā un 15. panta 4. punktā lietotos jēdzienus. Tādējādi šis jēdziens ir jāsaprot kā autonoms jēdziens attiecībā pret Direktīvas 2003/86 7. panta 2. punktā lietoto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>integrācijas pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>No tā es secinu, ka Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikumu, ko ir iesniedzis trešās valsts valstspiederīgais, kurš likumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā vairāk nekā piecus gadus, var noraidīt tāpēc, ka nav ievēroti valsts tiesībās paredzētie integrācijas nosacījumi, ciktāl tie ir tādi materiāli nosacījumi, kas nav paredzēti Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Katrā ziņā un gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka Direktīvas 2003/86 15. panta 4. punktā minētie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> ir materiāli nosacījumi, es norādu, ka Tiesa ir nospriedusi, ka dalībvalsts ieviestie integrācijas pasākumi Direktīvas 2003/86 7. panta 2. punkta izpratnē ir saderīgi ar šo direktīvu tikai tad, ja šāda pienākuma piemērošanas nosacījumi nepadara neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtina tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos īstenošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumu P. un S. (45. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Šajā ziņā atbilstoši samērīguma principam, kas ir viens no Savienības tiesību vispārējiem principiem, pasākumiem, kuri ir ieviesti ar valsts tiesisko regulējumu, ar ko ir transponēta Direktīvas 2003/86 7. panta 2. punkta pirmā daļa, ir jābūt piemērotiem, lai sasniegtu šā tiesiskā regulējuma mērķus, un tie nedrīkst pārsniegt to sasniegšanai vajadzīgo<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120426">2012. gada 26. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑508/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:243">EU:C:2012:243</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un – šajā nozīmē – spriedumu K. un A. (51. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Manuprāt, tas tā vēl jo vairāk ir saistībā ar nosacījumiem, kas ir piemērojami patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršanai Direktīvas 2003/86 15. panta 4. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Šajā lietā Nīderlandes tiesiskajā regulējumā paredzētais nosacījums par sabiedriskās integrācijas pārbaudījuma nokārtošanu, manuprāt, ir nesamērīgs divu iemeslu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Vispirms es atgādinu, ka personām, kurām ir tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, ir jāveic integrācijas pasākumi pirms viņu uzturēšanās, un tas ļauj viņiem iegūt elementāras zināšanas, tostarp, valodas zināšanas, kas nepārprotami ir noderīgas, lai izveidotu saites ar uzņemošo dalībvalsti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Spriedums P. un S. (47. un 48. punkts) un spriedums K. un A. (54. un 55. punkts).</P></NOTE>. Taču, paredzot otro eksāmenu, varētu tikt apšaubīta pirmā sabiedriskās integrācijas pārbaudījuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>integrēšanās efektivitāte<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> un lietderība Direktīvas 2003/86 7. panta 2. punkta mērķiem. Saskaņā ar minētās direktīvas 15. apsvērumu ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>jāveicina ģimenes locekļu integrācija<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>. Ņemot vērā šo mērķi, apgādnieka ģimenes locekļi būtu jāintegrē, lai valstspiederīgie, kuri to vēlas, var iegūt no apgādnieka neatkarīgu un autonomu statusu un vairs nebūtu atkarīgi no apgādnieka uzturēšanās atļaujas. Proti, šie valstspiederīgie būtu jāintegrē, ņemot vērā viņu elementārās holandiešu valodas zināšanas, kuras viņi ir ieguvuši līdz šī pirmā pārbaudījuma laikam, un Nīderlandes iestādēm nebūtu jāveic otrā atlase, kas ir balstīta uz trešās valsts valstspiederīgā valodas un kultūras zināšanu padziļināšanos. Turklāt, pēc<?PAGE NO="14"?> prasītāju C. un A. domām, iespējas sekmīgi nokārtot minēto pārbaudījumu ir mazas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Tikai 49 % no apgādnieku ģimenes locekļiem, kuriem 2013. gada sākumā bija jākārto sabiedriskās integrācijas pārbaudījums, trīs gadus vēlāk nokārtoja otro sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu.</P></NOTE>. Ciktāl šis otrais sabiedriskās integrācijas pārbaudījums tā nenokārtošanas gadījumā trešās valsts valstspiederīgajiem varētu izraisīt tiesisko nenoteiktību, minētais pārbaudījums viņus attur [no tā kārtošanas].</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Turklāt piekļuve pārbaudījumam un tādējādi šī pārbaudījuma sekmīga nokārtošana padara neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtina tiesību uz patstāvīgu uzturēšanās atļauju iegūšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Pirmkārt, sabiedriskās integrācijas pārbaudījuma finansiāla pieejamība var būt šķērslis. Kā apgalvo prasītāji C. un A., apmācības izmaksas (valodas un sabiedriskās integrācijas kursi), kā arī pārbaudījuma sagatavošana un kārtošana izmaksā no 4000 EUR līdz 10000 EUR, šī summa ir jāsedz pārbaudījuma kārtotājam, un to nefinansē valsts. Nīderlandes valdība gan norādīja, ka pastāv aizdevuma sistēma, kas ir ieviesta, ņemot vērā aizņēmēja spēju to atmaksāt. Tomēr, pēc prasītāju C. un A. domām, tā neattiecoties uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir piemērojams Direktīvas 2003/86 15. pants. Turklāt ir jānorāda, ka aizdotā summa ir jāatmaksā, un katrā ziņā tā ir liela naudas summa, turklāt arī Eiropas pilsoņiem. Prasītāji C. un A. arī apgalvo, ka šajās izmaksās ir iekļautas pieteikšanās pārbaudījumam izmaksas (350 EUR)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Kā norādīts Komisijas ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā tiek piemērota Padomes Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (COM(2008) 610, galīgā redakcija, <DATE ISO="20081008">2008. gada 8. oktobris</DATE>, <DATE ISO="20081010">10</DATE>. un 11. lpp.), nodeva par administratīvajiem izdevumiem Nīderlandē ir 1368 EUR, vīzas pieprasījums ģimenes atkalapvienošanās nolūkā maksā 830 EUR, integrācijas tests <FT TYPE="NUMBER">–350</FT> EUR.</P></NOTE>, kas ir jāmaksā atkārtoti, lai iegūtu tiesības vēlreiz kārtot pārbaudījumu, ja iepriekšējās reizēs pārbaudījums nav nokārtots<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Pārbaudījumu var kārtot četras reizes.</P></NOTE>. Ciktāl šī prasība, jo tā ir īpaši apgrūtinoša, attur no patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas, šis nosacījums ir tāds, kas kavē minēto atkalapvienošanos, nevis to atvieglo. Tātad tas ir ierobežojums, kas var liegt Direktīvas 2003/86 15. pantam tā lietderīgo iedarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Otrkārt, pārbaudījuma pieejamība pati par sevi praksē ir šķērslis, kas sarežģī integrācijas mērķa sasniegšanu. Ir jāņem vērā attiecīgo apgādnieka ģimenes locekļu īpašie individuālie apstākļi, piemēram, vecums, izglītības līmenis, finansiālā situācija vai veselības stāvoklis, lai atbrīvotu šīs personas no pienākuma sekmīgi nokārtot tādu pārbaudījumu kā pamatlietā aplūkotais, ja izrādās, ka šo apstākļu dēļ minētās personas nespēj pieteikties šim pārbaudījumam vai to sekmīgi nokārtot. Pretējā gadījumā šādos apstākļos šāds pienākums varētu kļūt par šķērsli, kas ir grūti pārvarams, lai padarītu iedarbīgas tiesības uz patstāvīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanu, kas ir paredzētas Direktīvā 2003/86<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumu P. un S. (49. punkts) un spriedumu K. un A. (58.–60. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Taču Nīderlandes sistēmā apgādnieka ģimenes locekļa, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, individuālie apstākļi Direktīvas 2003/86 17. panta izpratnē, šķiet, tiek ņemti vērā tikai pēc tam, kad patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējs ir nesekmīgi mēģinājis nokārtot pārbaudījumus. Proti, <HT TYPE="ITALIC">Wi</HT> 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka personai, kam ir jākārto pārbaudījums, pirms tā var iegūt atbrīvojumu no tā, ir jāsniedz pierādījums, ka tā saprātīgi to nav nokārtojusi, lai arī bija apmeklējusi mācību kursus un vairākkārt mēģinājusi nokārtot sabiedriskās integrācijas pārbaudījumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>C. ieguva atbrīvojumu, jo viņa bija četras reizes mēģinājusi nokārtot pārbaudījumu un iesniedza mācību iestādes apliecinājumu par to, ka viņa bija noklausījusies 648 stundu mācību kursu.</P></NOTE>. Šo atbrīvojumu piešķir Valsts sekretārs trešās valsts valstspiederīgajam, kam ir jāsniedz pierādījums par saviem centieniem. Šajā sistēmā pirms pārbaudījuma kārtošanas būtu jāņem vērā patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzēju individuālā situācija, kognitīvās spējas, viņu neaizsargātība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Komisijas pamatnostādnes, 16. lpp.: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>Turklāt īpaša uzmanība ir jāveltī apstāklim, ka sievietēm un meitenēm daudzās pasaules valstīs ir grūtāk piekļūt izglītībai un viņu rakstpratības līmenis var būt zemāks nekā vīriešiem.<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> [Neoficiāls tulkojums]</P></NOTE>, vecums, izglītības līmenis un veselības stāvoklis. Tad šī sistēma, manuprāt, būtu samērīgāka.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Kompetentajām valsts iestādēm (un tostarp valsts tiesām) Direktīvas 2003/86 īstenošanā un pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos izskatīšanā ir jāveic visu iesaistīto interešu līdzsvarota un saprātīga novērtēšana, īpaši ņemot vērā bērnu intereses<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121206">2012. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE>O u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑356/11 un C‑357/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:776">EU:C:2012:776</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0081">81.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Tāpēc, manuprāt, uz otro prejudiciālo jautājumu ir jāatbild šādi: Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikumu, ko ir iesniedzis trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir likumīgi uzturējies dalībvalsts teritorijā ģimenes atkalapvienošanās nolūkā vairāk nekā piecus gadus, var noraidīt tāpēc, ka nav ievēroti valsts tiesībās paredzētie integrācijas nosacījumi, jo šie nosacījumi ir tādi materiāli nosacījumi, kas nav paredzēti Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punktā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par datumu, no kura patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikums rada sekas Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punkta izpratnē</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Prasītājai C. no <DATE ISO="20081105">2008. gada 5. novembra</DATE> ir uzturēšanās atļauja pie laulātā. Tā kā no <DATE ISO="20140210">2014. gada 10. februāra</DATE>, kā norāda Nīderlandes iestādes, C. vairs nedzīvoja pie sava laulātā, Valsts sekretārs anulēja uzturēšanās atļauju pie laulātā ar atpakaļejošu spēku, jo šīs uzturēšanās atļaujas tiesiskais pamats bija zudis. Tātad C. likumīgā uzturēšanās tika pārtraukta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Likumīgas uzturēšanās pārtraukums var nelabvēlīgi ietekmēt iespēju lūgt pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju un tiesības uz Nīderlandes valstspiederību, kuras iegūšanai ir prasīts likumīgas un pastāvīgas uzturēšanās periods dalībvalsts teritorijā.</P></NOTE>. Valsts sekretārs piešķīra viņai patstāvīgu uzturēšanās atļauju no dienas, kurā C. izpildīja nosacījumu attiecībā uz sabiedriskās integrācijas pienākumu, proti, no <DATE ISO="20150216">2015. gada 16. februāra</DATE>. C. apgalvo, ka jau no dienas, no kuras viņa likumīgi uzturējās Nīderlandē vairāk nekā piecus gadus ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, viņa izpildīja nosacījumus, lai saņemtu patstāvīgu uzturēšanās atļauju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Ja patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikums ir iesniegts pēc likumīgas piecu gadu uzturēšanās ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai valsts tiesiskais regulējums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">Vw</HT> <HT TYPE="ITALIC">2000</HT> 26. panta 1. punkts.</P></NOTE> par patstāvīgu uzturēšanās atļauju, kurā ir noteikts, ka patstāvīga uzturēšanās atļauja ir jāizsniedz no dienas, kurā trešās valsts valstspiederīgais pierāda, ka viņš ir izpildījis visus integrācijas nosacījumus, tostarp nosacījumu par integrācijas pārbaudījuma nokārtošanu un/vai ne agrāk kā no minētā pieteikuma saņemšanas dienas, ir saderīgs ar Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka Direktīvas 2003/86 15. panta formulējumā nav nepārprotami norādīta diena, no kuras ir jāpiešķir minētā uzturēšanās atļauja. Iesniedzējtiesa ierosina divas minētās direktīvas 15. panta 1. un 4. punkta interpretācijas. Pirmkārt, šķiet, ka no 15. panta 4. punkta izriet, ka dalībvalstis valsts tiesībās paredz procesuālus noteikumus, kas ir piemērojami patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršanai un tās ilgumam. Tādējādi dalībvalstis nosakot, no kuras dienas stājas spēkā minētā uzturēšanās atļauja. Otrkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka saskaņā ar Direktīvas 2003/86 15. panta 1. punktu tiesības saņemt patstāvīgu uzturēšanās atļauju rodas vēlākais pēc piecu gadu likumīgas uzturēšanās un ir iegūstamas automātiski pieteikuma iesniegšanas dienā. Tādējādi, pat ja trešās valsts valstspiederīgais pieprasa patstāvīgu uzturēšanās atļauju pēc vairāk nekā piecu gadu ilgas uzturēšanās, tas nekavē tiesību saņemt patstāvīgu uzturēšanās atļauju rašanos iepriekš.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Savukārt es uzskatu, ka tādā gadījumā, ja valsts tiesību aktos tiesības saņemt patstāvīgu uzturēšanās atļauju ir pakārtotas iepriekš iesniegtam pieteikumam, tiesību saņemt patstāvīgu uzturēšanās atļauju sekām būtu jāsākas <HT TYPE="ITALIC">vēlākais</HT> minētā pieteikuma iesniegšanas dienā. Šai uzturēšanās atļaujai būtu jābūt deklaratīvai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es atgādinu, ka Direktīvas 2003/86 15. panta 1. punktā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>ne vēlāk kā pēc piecu gadu uzturēšanās un pie nosacījuma, ka ģimenes locekļiem nav piešķirta uzturēšanās atļauja citu iemeslu, nevis ģimenes atkalapvienošanās dēļ, [viņi], <HT TYPE="ITALIC">nepieciešamības gadījumā, iesniedzot pieteikumu</HT>, ir tiesīg[i] saņemt patstāvīgu uzturēšanās atļauju, kas nav saistīta ar apgādnieka uzturēšanās atļauju<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>. Direktīvas 2003/86 15. panta 1. punkta formulējums, kurā ir lietota vārdkopa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>nepieciešamības gadījumā, iesniedzot pieteikumu<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>, padara patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanu par fakultatīvu. Pienākums iesniegt šādu pieteikumu ir paredzēts vienā no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>noteikumiem, kas attiecas uz [..] uzturēšanās atļaujas piešķiršanu<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>, kurus dalībvalstis var noteikt saskaņā ar Direktīvas 2003/86 15. panta 4. punktu. Ar šīs direktīvas 15. panta 1. un 4. punktu ir atļauta piemērošana, kas dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga. Dalībvalstīs, kurās patstāvīgas uzturēšanās atļaujas izsniegšana ir pakārtota pieteikuma iesniegšanai, patstāvīga uzturēšanās atļauja materializējas un kļūst efektīva brīdī, kad šis pieteikums tiek iesniegts valstu kompetentajās iestādēs. Tādējādi patstāvīgas uzturēšanās atļaujas sekas rodas no minētā pieteikuma iesniegšanas dienas, un tas atbilst Direktīvas 2003/86 15. panta 1. punktam, kurā ir noteikts, ka tiesības saņemt patstāvīgu uzturēšanās atļauju pastāv <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>ne vēlāk kā pēc piecu gadu uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Turklāt pieteikuma iesniegšanas diena, manuprāt, ir jāuzskata par datumu, no kura patstāvīga uzturēšanās atļauja kļūst iedarbīga, jo tā ļauj garantēt vienādu attieksmi pret visiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri hronoloģiski atrodas tādā pašā situācijā, nodrošinot, ka pieteikuma apmierināšana principā ir atkarīga no pieteicēja, nevis iestādes apstākļiem, piemēram, pieteikuma izskatīšanas ilguma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Noorzia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑338/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2092">EU:C:2014:2092</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180412">2018. gada 12. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>A un S</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑550/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:248">EU:C:2018:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šāds risinājums ir saderīgs ar Direktīvas 2003/86 15. panta 1. punkta formulējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Turklāt tas, ka Direktīvas 2003/86 15. panta 1. punkts tiek interpretēts tikko ierosinātajā nozīmē, ļauj nodrošināt patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējiem lielāku tiesisko noteiktību. Tādās īpaši sarežģītās situācijās, kas ir minētas šīs direktīvas 15. panta 3. punktā, trešās valsts valstspiederīgajam, kas iesniedz patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikumu tieši pēc laulības vai ģimenes attiecību izbeigšanas, nedraudētu viņa likumīgās uzturēšanās pārtraukums. Apstāklis, ka pieteikuma iesniegšanas diena tiktu noteikta kā diena, no kuras patstāvīga uzturēšanās atļauja rada sekas, ļautu trešās valsts valstspiederīgajiem, kuriem nav piemērojams Direktīvas 2003/86 15. panta 3. punkts, paredzēt iespējamu likumīgas uzturēšanās pārtraukumu un tādējādi nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību. Ja formāls nosacījums, piemēram, prasība iesniegt personu apliecinošu dokumentu vai administratīvu dokumentu, tiktu izpildīts vēlāk, tiesības saņemt patstāvīgu uzturēšanās atļauju tiktu piešķirtas no pieteikuma iesniegšanas dienas ar atpakaļejošu spēku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, es ierosinu secināt, ka Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punktam nav pretrunā tas, ka patstāvīgu uzturēšanās atļauju var izsniegt no minētās atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas un attiecīgā gadījumā – no šīs dienas ar atpakaļejošu spēku.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, es iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome, Nīderlande) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Tiesa ir kompetenta atbildēt uz iesniedzējtiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, kas attiecas uz Padomes Direktīvas 2003/86/EK (<DATE ISO="20030922">2003. gada 22. septembris</DATE>) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos interpretāciju strīdos saistībā ar apgādnieku, kas ir Nīderlandes valstspiederīgie, ģimenes locekļu uzturēšanās tiesībām, ciktāl Nīderlandes tiesībās šī direktīva ir atzīta par tieši un beznosacījuma veidā piemērojamu šiem ģimenes locekļiem.</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="17"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka patstāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikumu, ko ir iesniedzis trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir likumīgi uzturējies dalībvalsts teritorijā ģimenes atkalapvienošanās nolūkā vairāk nekā piecus gadus, var noraidīt tāpēc, ka nav ievēroti valsts tiesībās paredzētie integrācijas nosacījumi, jo šie nosacījumi ir tādi materiāli nosacījumi, kas nav paredzēti Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punktā.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 15. panta 1. un 4. punktam nav pretrunā tas, ka patstāvīgu uzturēšanās atļauju var izsniegt no minētās atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas un attiecīgā gadījumā – no šīs dienas ar atpakaļejošu spēku.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>