<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-559/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CC0559</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:918">EU:C:2021:918</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Bordona</HT> secinājumi – Lieta C‑559/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Koch Media</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Manuela Kamposa Sančesa‑Bordonas<BR/>[<HT TYPE="ITALIC">Manuel Campos Sánchez‑Bordona</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20211111">2021. gada 11. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – spāņu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑559/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Koch Media GmbH</HT></P><P>pret</P><P>FU</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Landgericht Saarbrücken</HT> (Zārbrikenes apgabaltiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Intelektuālais īpašums</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2004/48/EK</KEYWORD><KEYWORD>14. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesu izdevumi un citas izmaksas</KEYWORD><KEYWORD>Advokāta honorārs par brīdinājuma nosūtīšanu ārpustiesas kārtībā</KEYWORD><KEYWORD>Norma, kas nosaka ierobežojumu atgūstamajai honorāra summai gadījumā, ja pārkāpumu veic fiziska persona ārpus profesionālas vai komerciālas darbības</KEYWORD><KEYWORD>Netaisnīgums konkrētā gadījuma īpašajos apstākļos</KEYWORD><KEYWORD>13. pants</KEYWORD><KEYWORD>Kompensācija par kaitējumu</KEYWORD><KEYWORD>Nepieļaujamība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Vācijā reģistrēta sabiedrība, kurai pieder intelektuālā īpašuma tiesības uz datorspēli, uzdeva advokātam ārpustiesas kārtībā pieprasīt personai izbeigt rīcību, ar kuru šīs tiesības bija pārkāptas, un attiecīgā persona šo pieprasījumu izpildīja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Vācijas tiesībās ir paredzēts, ka tiesību pārkāpējam principā ir jāmaksā advokāta honorāri par intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka aizsardzību. Tomēr ir atļauts ierobežot to apmēru, ja prettiesisko rīcību ir veikusi fiziska persona ārpus jebkādas profesionālas vai komerciālas darbības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Šajā lietā attiecīgā persona uzskata, ka tai pieprasītā honorāra samaksa (984,60 EUR) ir pārmērīga, un atsakās to maksāt. Viņas iebildumu rezultātā ir sākta tiesvedība, kurā iesniedzējtiesa īsumā vēlas noskaidrot:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Vai izmaksas, kas atbilst advokāta honorāriem saistībā ar ārpustiesas brīdinājumu, ietilpst Direktīvas 2004/48/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="157" PAGE.FIRST="45" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 157, 45. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> piemērošanas jomā?</P></ITEM><ITEM><P>Ja atbilde būtu apstiprinoša, vai uz tām attiecas Direktīvas 2004/48 14. pants (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>tiesu izdevumi<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>citas izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) vai arī 13. pants (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>kaitējuma kompensācija<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>)?</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Vai valsts tiesību norma, kas nosaka honorāru apmēra griestus, izņemot gadījumus, kad taisnīguma apsvērumi attaisno šo griestu nepiemērošanu, atbilst Direktīvai 2004/48, kā arī Direktīvām 2001/29/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20010522">2001. gada 22. maijs</DATE>) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="167" PAGE.FIRST="10" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 167, 10. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un 2009/24/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīlis</DATE>) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="111" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 111, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, un kādi faktori varētu ietekmēt to apmēra noteikšanu?</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2004/48</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 1. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Priekšmets<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Šī direktīva attiecas uz pasākumiem, kārtību un aizsardzības līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Šajā direktīvā termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>intelektuālā īpašuma tiesības<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ietver rūpnieciskā īpašuma tiesības.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Tās 2. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Piemērošanas joma<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) ir paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot līdzekļus, kas Kopienā vai valstu tiesību aktos ir vai var tikt paredzēti, ciktāl šie līdzekļi var būt labvēlīgāki tiesību īpašniekiem, šajā direktīvā paredzētos pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus saskaņā ar 3. pantu piemēro visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas paredzēti Kopienas un/vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 3. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Vispārīgas saistības<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis paredz pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Šie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi, nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi un neietver nepamatotus termiņus vai kavēšanos.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi ir arī efektīvi, proporcionāli un preventīvi, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās 13. pantu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Kompensācijas<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>):</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, saņemot cietušās puses iesniegumu, piespriež pārkāpējam, kas apzināti ir iesaistījies kontrafakta darbībā vai kam ir bijis pamats apzināties, ka minētā darbība ir kontrafakta darbība, izmaksāt tiesību īpašniekam kompensāciju, kas atbilst pārkāpuma dēļ radītā kaitējuma apmēram.</ALINEA><?PAGE NO="3"?><ALINEA><P>Nosakot kompensācijas apjomu, tiesu iestādes:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp zaudēto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu un attiecīgos gadījumos arī citus faktorus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību īpašniekam pārkāpuma dēļ nodarīto morālo kaitējumu; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam attiecīgos gadījumos kaitējuma atlīdzinājumu nosaka kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti ņemot vērā honorāru vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja pārkāpējs ir iesaistījies kontrafakta darbībās neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, dalībvalstis var noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par peļņas vai iepriekš noteiktās kompensācijas atgūšanu.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 14. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Tiesu izdevumi<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>) ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Dalībvalstis paredz, ka pieņemamus [saprātīgus] un samērīgus tiesu izdevumus un citas izmaksas, kas radušās lietā uzvarējušajai pusei, parasti sedz zaudējusī puse, ja vien tas nav pretrunā ar taisnīguma principiem.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2001/29</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās 8. pantu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Sankcijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>):</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="008.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis paredz atbilstīgas sankcijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz šajā direktīvā izklāstīto tiesību un saistību pārkāpumiem un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Tādējādi paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Katra dalībvalsts pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiesību subjekti, kuru intereses ir skārušas attiecīgās valsts teritorijā veiktas nelikumīgas darbības, var celt prasību par zaudējumu atlīdzību un/vai pieprasīt rīkojumu vajadzības gadījumā uzlikt arestu nelikumīgajam materiālam, kā arī 6. panta 2. punktā minētajām ierīcēm, produktiem vai komponentiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesību subjekti var pieprasīt rīkojumu pret starpniekiem, kuru pakalpojumus trešā persona izmanto, lai pārkāptu autortiesības vai blakustiesības.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2009/24</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 7. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Īpaši aizsardzības pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ciktāl tas nav pretrunā 4., 5. un 6. panta noteikumiem, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina piemērotus līdzekļus pret personām, kas veic kādu no šādām darbībām:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>laiž apgrozībā datorprogrammas eksemplāru, zinot vai pieļaujot iespēju, ka šis eksemplārs izgatavots, pārkāpjot autortiesības;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>komerciālos nolūkos tur īpašumā datorprogrammas eksemplāru, zinot vai pieļaujot iespēju, ka šis eksemplārs izgatavots, pārkāpjot autortiesības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>laiž apgrozībā vai komerciālos nolūkos tur īpašumā līdzekļus, kuru vienīgais mērķis ir veicināt datorprogrammu tehnisku aizsardzības ierīču nesankcionētu likvidāciju vai apiešanu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Visus datorprogrammu eksemplārus, kas pārkāpj autortiesības, konfiscē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis var paredzēt visu 1. punkta c) apakšpunktā minēto līdzekļu konfiskāciju.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības – Gesetz über Urheberrecht und verwandte Schutzrechte (Urheberrechtsgesetz)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><DATE ISO="19650909">1965. gada 9. septembra</DATE> Likums par autortiesībām un blakustiesībām (BGBl. 1965 I, 1273. lpp.; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>UrhG<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>).</P></NOTE></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Šī likuma 97. pantā ir paredzēts, ka cietusī persona var prasīt izbeigt pārkāpumu jebkurai personai, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības vai citas tiesības, kuras aizsargā <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Minētā likuma 97.a pantā redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="097A.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Pirms prasības celšanas cietušajai personai ir pienākums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Par šo jautājumu skat. šo secinājumu 56. punktu.</P></NOTE> nosūtīt pārkāpējam brīdinājumu, kurā tam tiek pieprasīts izbeigt attiecīgo rīcību un piedāvāta iespēja atrisināt strīdu, parakstot paziņojumu par nodomu atturēties no pārkāpuma izdarīšanas, pretējā gadījumā apņemoties maksāt atbilstošo līgumsodu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="097A.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA><P>Brīdinājumā skaidri un saprotami:</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>ir jānorāda cietušā uzvārds vai komercnosaukums, ja brīdinājumu izsniedz nevis cietusī persona, bet tās pārstāvis;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>ir precīzi jāapraksta tiesību pārkāpums;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>ir jāiesniedz samaksas prasījuma sīks aprēķins atkarībā no tā, vai tas attiecas uz kaitējuma kompensāciju vai izmaksu atlīdzināšanu; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>gadījumā, ja tiek prasīta apņemšanās atturēties no noteiktu darbību izdarīšanas, jānorāda, cik lielā mērā piedāvātā pienākuma uzņemšanās pārsniedz brīdinājumā minēto pārkāpumu.</TXT><P>Brīdinājums, kas neatbilst pirmajā teikumā norādītajam, nav spēkā.</P></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="097A.003"><NO.PARAG>(3)</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja brīdinājums ir pamatots un atbilst 2. punkta pirmā teikuma 1.–4. apakšpunktam, [brīdinātājs] var prasīt nepieciešamo izdevumu atlīdzināšanu. Attiecībā uz advokāta pakalpojumu izmantošanu nepieciešamo izdevumu atlīdzināšana par tā honorāriem ir ierobežota līdz summai, kas atbilst 1000 EUR par vienu atturēšanās vai izbeigšanas prasības gadījumu, ja brīdinātā persona:</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>ir fiziska persona, kas ar šo likumu aizsargātos darbus vai blakustiesību objektus neizmanto savai komercdarbībai vai pašnodarbinātā darbībai; un</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="5"?><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>iepriekš tai nav jau bijis noteikts pienākums atturēties no pārkāpuma izdarīšanas saskaņā ar brīdinātāja līgumisku prasījumu, tiesas nolēmumu, kuram būtu <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT> spēks, vai pagaidu noregulējumu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>Otrajā teikumā norādītais apmērs ir piemērojams arī tad, ja vienlaikus tiek īstenotas atturēšanās no pārkāpuma un pārkāpuma izbeigšanas prasības tiesības. Otrā teikuma regulējums netiek piemērots, ja šis apmērs nav taisnīgs konkrētā gadījuma īpašajos apstākļos.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas fakti un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Koch Media GmbH</HT>, uzņēmums, kas tirgo datorspēles, Vācijas teritorijā ir izņēmuma blakustiesību īpašnieks, lai padarītu pieejamu sabiedrībai profesionāli izstrādātu datorspēli <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>This War of Mine<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Neviens lietas dalībnieks neapstrīd, ka spēle ietver elementus, kas ir aizsargājami saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Iesniedzējtiesa apstiprina, ka datorspēles – tādas kā spēle, kas izplatīta konkrētajā gadījumā, – aizsargā Vācijas tiesību akti par autortiesībām, tādēļ uz tām attiecas Direktīvā 2004/48 paredzētā aizsardzība – saskaņā ar tās 2. pantu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>FU ir fiziska persona, kura, nerīkojoties kādās komerciālās vai profesionālās interesēs, laikā no 2014. gada 26. līdz 28. novembrim vismaz 13 reizes, pārkāpjot <HT TYPE="ITALIC">Koch Media</HT> tiesības, izmantojot savu interneta pieslēgumu, izplatīja spēli datņu apmaiņas platformā un publiski piedāvāja lejupielādēt to citām personām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Savu tiesību aizstāvībai <HT TYPE="ITALIC">Koch Media</HT> nolīga advokātu biroju, kas tās vārdā nosūtīja FU brīdinājuma vēstuli, pieprasot viņam vairs nepadarīt publiski pieejamu minēto datorspēli un samaksāt kompensāciju par nodarīto kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Brīdinājuma vēstule izrādījās sekmīga: tiesību pārkāpējs izpildīja pieprasījumu, un nebija nepieciešamas turpmākas darbības tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Advokāta pakalpojumi radīja <HT TYPE="ITALIC">Koch Media</HT> izdevumus 984,60 EUR, ko šī sabiedrība pieprasīja samaksāt tiesību pārkāpējam. Šāda summa izveidojās, piemērojot noteiktu procentu likmi prasības summai <FT TYPE="NUMBER">20000</FT> EUR apmērā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Aprēķinātajai summai (964,60 EUR) bija jāpieskaita izmaksas 20 EUR.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>FU nepiekrita prasītajai honorāra summai un apstrīdēja to tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Pirmajā instancē ar <DATE ISO="20190312">2019. gada 12. marta</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Saarbrücken</HT> (Zārbrikenes pirmās instances tiesa, Vācija) piesprieda tiesību pārkāpējam samaksāt 124 EUR un pārējā daļā noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Koch Media</HT> prasību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Summa 124 EUR izveidojās, piemērojot noteiktu likmi no prasības summas 1000 EUR un pieskaitot izmaksas (20 EUR).</P></NOTE>. Savu nolēmumu tā pamatoja ar <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Koch Media</HT> spriedumu pārsūdzēja apelācijas kārtībā <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Saarbrücken</HT> (Zārbrikenes apgabaltiesa, Vācija), lūdzot atzīt tiesības uz visu advokāta iesaistes dēļ radušos izdevumu atlīdzināšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Apelācijas instances tiesa, izklāstot valsts tiesību interpretāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. šo secinājumu 29. un nākamos punktus.</P></NOTE>, šaubās, vai attiecīgās direktīvas šajā jomā pieļauj ierobežot honorāra summu, kas ir jāatlīdzina tiesību pārkāpējam, ja tā ir fiziska persona, kas neveic komerciālu vai profesionālu darbību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tā uzskata, ka spriedumā <HT TYPE="ITALIC">United Video Properties</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160728">2016. gada 28. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>C‑57/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:611">EU:C:2016:611</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">United Video Properties</HT><QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>).</P></NOTE> Tiesa ir atzinusi, ka noteiktos apstākļos tiesību norma, ar kuru ir paredzēts, ka atlīdzināšana nav piemērojama pārmērīgiem izdevumiem, var būt attaisnota. Tomēr konkrētās lietas atrisināšanai ir nepieciešams noskaidrot, vai šajā spriedumā minētie principi ir piemērojami tādai fiziskai personai kā atbildētājs, kas nav rīkojies komerciālas vai profesionālas darbības ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Apelācijas instances tiesa uzskata, ka ar <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a panta 3. punkta ceturto teikumu ir apvērsts Direktīvas 2004/48 14. pantā paredzētā izņēmuma formulējums: ja atbildētājs ir fiziska persona, Vācijā visu izmaksu atlīdzināšana ir iespējama tikai tad, ja to prasa taisnīguma apsvērumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Tā arī norāda, ka šajā valstī tiesām ir atšķirīgi viedokļi par to, vai ir iespējams interpretēt <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a panta 3. punkta ceturtajā teikumā paredzēto izņēmumu atbilstīgi Direktīvai 2004/48.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Saarbrücken</HT> (Zārbrikenes apgabaltiesa) uzdod Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>1.</NO.P><TXT><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Vai [Direktīvas 2004/48] 14. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši šai tiesību normai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>tiesu izdevumu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>citu izmaksu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> jēdzienā ietilpst vajadzīgie ar advokāta iesaistīšanos saistītie izdevumi, kas intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam [Direktīvas 2004/48] 2. panta izpratnē rodas tādēļ, ka šis advokāts ārpustiesas kārtībā ar brīdinājumu vēršas pret šo tiesību pārkāpēju, pieprasot atturēties no pārkāpuma izdarīšanas?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmā jautājuma a) daļu ir noliedzoša, vai [Direktīvas 2004/48] 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši šai tiesību normai pirmā jautājuma a) daļā minētie ar advokāta iesaistīšanos saistītie izdevumi ietilpst kompensācijas par kaitējumu jēdzienā?</TXT></NP></ITEM></LIST></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Vai Savienības tiesības, it īpaši, ņemot vērā:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>[Direktīvas 2004/48] 3., 13. un 14. pantu,</P></ITEM><ITEM><P>[Direktīvas 2001/29] 8. pantu un</P></ITEM><ITEM><P>[Direktīvas 2009/24] 7. pantu,</P></ITEM></LIST></P><P>ir jāinterpretē tādējādi, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam [Direktīvas 2004/48] 2. panta izpratnē principā ir tiesības uz visu pirmā jautājuma a) daļā minēto ar advokāta iesaistīšanos saistīto izdevumu vai vismaz samērīgas un būtiskas to daļas atlīdzināšanu, pat ja:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>tiesību pārkāpumu ir izdarījusi fiziska persona ārpus savas profesionālās vai komerciālās darbības un</P></ITEM><ITEM><P>valsts tiesiskajā regulējumā šādā situācijā ir paredzēts, ka šādi ar advokāta iesaistīšanos saistītie izdevumi parasti ir atlīdzināmi tikai apmērā, kas atbilst samazinātai prasības summai?</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><?PAGE NO="7"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz otrā jautājuma a) daļu ir apstiprinoša, vai otrā jautājuma a) daļā minētās Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka izņēmums no otrā jautājuma a) daļā minētā principa, saskaņā ar kuru par labu tiesību īpašniekam ir jāatlīdzina visi pirmā jautājuma a) daļā minētie ar advokāta iesaistīšanos saistītie izdevumi vai vismaz samērīga un būtiska to daļa, ņemot vērā citus faktorus (piemēram, darba aktualitāti, publikācijas ilgumu un to, ka fiziska persona pārkāpumu ir izdarījusi ārpus savas komerciālās vai profesionālās darbības), ir piemērojams, pat ja intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums [Direktīvas 2004/48] 2. panta izpratnē izpaužas datņu apmaiņā (<HT TYPE="ITALIC">filesharing</HT>), proti, tādējādi, ka darbs tiek padarīts publiski pieejams, piedāvājot bezmaksas lejupielādi visiem dalībniekiem brīvi pieejamā apmaiņas platformā bez digitālo tiesību pārvaldības sistēmas (<HT TYPE="ITALIC">Digital Rights Management</HT>)?<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></TXT></NP></ITEM></LIST></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika reģistrēts Tiesā <DATE ISO="20201026">2020. gada 26. oktobrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus ir iesniegušas <HT TYPE="ITALIC">Koch Media</HT>, Vācijas valdība un Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Tiesas sēdes rīkošana netika uzskatīta par nepieciešamu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Precizējumi par piemērojamām valsts tiesībām saskaņā ar iesniedzējtiesas nolēmumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa interpretē attiecīgās valsts tiesību normas un apraksta valsts praksi, kā tas ir atainots turpmākajā tekstā. Tiesai ir principā jāievēro šis izklāsts, jo valsts tiesību tvēruma noteikšana ir iesniedzējtiesas ziņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a pantu, to aplūkojot kopsakarā ar 97. panta 1. punktu, cietušais intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks, kuram ir nodarīts kaitējums, var prasīt tiesību pārkāpējam atturēties no pārkāpuma izdarīšanas un atlīdzināt kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Parasti tiesību īpašnieks, izmantojot advokāta pakalpojumus, īsteno, pirmkārt, savas tiesības pieprasīt atturēties no prettiesiskās rīcības. Advokāts iesniedz brīdinājumu saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a panta 1. punktu, tiecoties panākt to, ka tiesību pārkāpējs paraksta tā saukto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>ar soda klauzulu nodrošināto paziņojumu par atturēšanos<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> (<HT TYPE="ITALIC">strafbewehrte Unterlassungserklärung</HT>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Šāda paziņojuma parakstīšana novērš atkārtota pārkāpuma risku, un tā tiek īstenots prasījums par atturēšanos no pārkāpuma izdarīšanas. Turpinājumā vairs nav jāceļ un vairs nav iespējama prasība tiesā. Šajā ziņā brīdinājuma vēstules funkcija ir izvairīties no tiesvedības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a panta 3. punktu autortiesību pārkāpuma gadījumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>nepieciešamos izdevumus<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, kas radušies šo tiesību īpašniekam, principā atlīdzina pārkāpējs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Lai noskaidrotu regulējumu, kas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>nepieciešamiem izdevumiem<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, kuri saistīti ar ārpustiesas kārtībā nosūtīto brīdinājumu un kuri ir kvalificējami kā advokāta honorārs, ir jāaplūko <HT TYPE="ITALIC">Gesetz über die Vergütung der Rechtsanwältinnen und Rechtsanwälte</HT><?PAGE NO="8"?> (<HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwaltsvergütungsgesetz</HT>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Likums par advokātu atlīdzību; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/><HT TYPE="ITALIC">RVG</HT><QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">RVG</HT>:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>advokāta honorāru atlīdzināšana notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajiem tarifiem. Izmaksas, kas ir augstākas, nekā noteikts <HT TYPE="ITALIC">RVG</HT>, tiesas parasti neatzīst par atlīdzināmām;</P></ITEM><ITEM><P>honorāri, ko advokāts var pieprasīt no sava klienta, ir atkarīgi no prasības summas. Jo augstāka ir prasības summa, jo augstāki ir honorāri.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa, Vācija) uzskata, ka prasības summa tiesību īpašnieka prasībai par atturēšanos no pārkāpuma izdarīšanas attiecībā uz filmām, mūziku vai <HT TYPE="ITALIC">DVD</HT> ir vismaz <FT TYPE="NUMBER">10000</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tomēr <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a panta 3. punkta otrais teikums ierobežo prasības summu, kurai tiek piemērota procentu likme, līdz 1000 EUR, ja brīdinātā persona: 1) ir fiziska persona, kura aizsargātos darbus vai blakustiesību objektus neizmanto savai uzņēmējdarbībai vai pašnodarbinātā darbībai; un 2) iepriekš tai nav jau bijis noteikts pienākums atturēties no pārkāpuma izdarīšanas saskaņā ar brīdinātāja līgumisku prasījumu, tiesas nolēmumu, kuram būtu <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT> spēks, vai pagaidu noregulējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Šis prasības summas ierobežojums ir piemērojams tikai attiecībās starp tiesību īpašnieku un pārkāpēju, bet ne starp tiesību īpašnieku un tā advokātu. Advokāts pieprasa tiesību īpašniekam samaksu atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">faktiskajai</HT> prasības summai (proti, bez summas ierobežojuma), un tas var radīt ievērojamas atšķirības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Tā, piemēram, lietā, kurā prasības summa ir <FT TYPE="NUMBER">10000</FT> EUR, tiesību īpašniekam ir jāsamaksā savam advokātam honorārs 745 EUR, bet no tiesību pārkāpēja atgūstamā summa ir tikai 124 EUR.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a panta 3. punkta ceturtajā teikumā tomēr ir ietverta atkāpe, kas konkrētos gadījumos ļauj neievērot ierobežojumu, ja attiecīgajos apstākļos prasības summa 1000 EUR apmērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>nebūtu taisnīga<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pirmais prejudiciālais jautājums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vēlas zināt, vai uz honorāriem, kas saistīti ar advokāta iesaistīšanos un kas intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam rodas par to, ka advokāts ārpustiesas kārtībā ar brīdinājumu vēršas pret šo tiesību pārkāpēju ar prasību par atturēšanos no pārkāpuma izdarīšanas, attiecas Direktīva 2004/48 (konkrētāk, tās 14. pants vai, pakārtoti, 13. pants).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Ārpustiesas strīdu risināšanas procedūra var atbilst Direktīvas 2004/48 mērķim, jo tas būtu viens no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>pasākumiem, kārtīb[as] un aizsardzības līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Direktīvas 2004/48 1. pants.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Spriedumā <HT TYPE="ITALIC">M.I.C.M</HT>. Tiesa ir atzinusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>cenšanās noslēgt izlīgumu bieži ir priekšnosacījums prasības par zaudējumu atlīdzību celšanai kā tādai<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210617">2021. gada 17. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>C‑597/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:492">EU:C:2021:492</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Šajā pašā spriedumā tā ir uzsvērusi, ka Direktīva 2004/48 ir piemērojama patstāvīgai tiesvedībai, ko izskata saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 1. punktu attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>lūgumu sniegt informāciju [..] pirmstiesas stadijā<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Turpat, 82. un 84. punkts. Minētajā lietā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>prasītājs lūdz[a] [..] interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējam [..] sniegt informāciju, kas ļauj identificēt tā klientus, ar nolūku, kas ir tieši vērsts uz to, lai prasītājs varētu lietderīgi celt prasību tiesā pret iespējamiem pārkāpējiem<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>. Tā kā šis lūgums – un no tā izrietošā autonomā tiesvedība – tika iesniegts kompetentajās tiesu iestādēs, nevar vienkārši pilnā apmērā piemērot analoģiju attiecībā uz ārpustiesas brīdinājumiem.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības kontekstā Direktīva 2004/48 principā ir atsauces tiesiskais regulējums darbībām, kuru mērķis – tiesas vai ārpustiesas kārtībā – ir ne tikai pārkāpēja identificēšana, bet arī pārkāpuma izbeigšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo premisu, iesniedzējtiesa jautā, vai ar advokāta iesaistīšanos saistītie honorāri par brīdinājuma iesniegšanu ir uzskatāmi: a) par tiesu izdevumiem un citām izmaksām, kas ir noteiktas Direktīvas 2004/48 14. pantā; vai b) pakārtoti – par kompensāciju, kas ir minēta tās 13. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Kā esmu norādījis secinājumos lietā <HT TYPE="ITALIC">United Video Properties</HT>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>no sistēmiskā viedokļa raugoties, Direktīvas [2004/48] viena un tā pati (sestā) iedaļa attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>kompensācijām<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>tiesu izdevumiem<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>. Lai arī tās preambulas 26. apsvērumā saistībā ar nodarīto kaitējumu tiesāšanās izdevumi nav minēti, var apgalvot, ka to klātesamība ļauj klasificēt tos kā papildu aspektu, kas direktīvā ir aplūkots kā pamatojums atlīdzības intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem samaksai<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑57/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:201">EU:C:2016:201</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Persona, kas ir cietusi no tās intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma, pirms tiesvedības var īstenot dažādas darbības, lai aizsargātu šīs tiesības, bet ne <HT TYPE="ITALIC">visu šo darbību</HT> izmaksas būtu atzīstamas par tiesu izdevumiem Direktīvas 2004/48 izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Lai noskaidrotu, vai Direktīva 2004/48 ir attiecināma uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības ārpustiesas procedūru, ir jāņem vērā šīs procedūras konkrētās iezīmes; tad būs jānošķir tiesu izdevumu un kaitējuma kompensācijas jēdzieni, jo to tuvuma dēļ pastāv risks tos sajaukt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ārpustiesas brīdinājuma izdevumu klasificēšana par vienu no direktīvas 13. pantā paredzētās kaitējuma kompensācijas sastāvdaļām varētu izraisīt to, ka 14. pantā ietvertais noteikums zaudētu daļu no tā piemērošanas jomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Savukārt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>plaša Direktīvas 2004/48 14. panta interpretācija tādējādi, ka tajā paredzēts, ka pusei, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, parasti ir jāatlīdzina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>citas izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, kas radušās pusei, kurai spriedums ir labvēlīgs, neprecizējot šo izmaksu raksturu, varētu piešķirt šim pantam pārmērīgi plašu piemērošanas jomu, tādējādi atņemot šās direktīvas 13. pantam lietderīgo iedarbību<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">United Video Properties</HT>, 36. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Līdzsvara meklējumi ir likuši Tiesai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>[..]interpretē[t] šauri un [..]uzskat[īt], ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>citās izmaksās<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> 14. panta izpratnē ietilpst tikai tās izmaksas, kas tieši un cieši saistītas ar attiecīgo tiesvedību<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Turpat, 36. punkta beigu daļa.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tāpat Tiesa ir atzinusi, runājot par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>ārpustiesas izdevumiem, kas it īpaši ir saistīti ar laiku, ko pārkāpumā cietusī persona ir veltījusi savu tiesību īstenošanai<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, ka uz tiem var attiekties Direktīvas 2004/48 14. pants, ciktāl tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>mērķis ir pastiprināt intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni, novēršot, ka kāda cietusī persona tiktu atturēta ierosināt tiesvedību, lai aizsargātu savas tiesības (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Diageo Brands</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑681/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:471">EU:C:2015:471</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>)<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160609">2016. gada 9. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hansson</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑481/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:419">EU:C:2016:419</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Saskaņā ar šī sprieduma rezolutīvās daļas 3) punktu [Padomes] Regulas (EK) Nr. 2100/94 [(<DATE ISO="19940727">1994. gada 27. jūlijs</DATE>) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="227" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 227, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)] 94. panta 2. punkts pieļauj neņemt vērā ārpustiesas izdevumus tiesvedībā lietā pēc būtības. Bet <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>uz šo izdevumu neņemšanu vērā tomēr attiecas nosacījums, ka tiesāšanās izdevumu summa, kas var tikt atlīdzināta pārkāpumā cietušajai personai, nav tāda, ka tā var šo personu atturēt no savu tiesību īstenošanas tiesā, ņemot vērā summas, kuras šai personai paliks neatlīdzinātas kā radušies ārpustiesas izdevumi, kā arī to lietderīgumu pamatprasībai par zaudējumu atlīdzību<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Ārpustiesas brīdinājums ar pieprasījumu atturēties no pārkāpuma izdarīšanas pārsniedz citas iespējamās pirmstiesas darbības, kuras ir vērstas uz to, lai cietusī persona varētu noteikt pārkāpuma būtību un apjomu un noteikt personu, kas ir atbildīga par tā izdarīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Uz šī veida darbībām attiecas Direktīvas 2004/48 26. apsvērums, kurā ir minēts mērķis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>noteikt [..] kompensāciju, ko nosaka atbilstīgi objektīvam kritērijam, ņemot vērā tiesību īpašniekam radītos zaudējumus, piemēram, izdevumus pārkāpuma un pārkāpēja noteikšanā un meklēšanā<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Ja valsts tiesību aktos šī brīdinājuma procedūra ir paredzēta kā <HT TYPE="ITALIC">parasts</HT> (lai gan ne obligāts) līdzeklis, lai panāktu pārkāpuma izbeigšanu, un praksē tā parasti tiek izmantota ar šādu mērķi, to varētu kvalificēt kā tūlītēju un tiešu tiesvedības priekšnoteikumu. Ja šāda veida mehānisms <HT TYPE="ITALIC">faktiski</HT> kļūst neizbēgams valsts juridiskajā realitātē, tam var atzīt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>ciešu saistību<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> ar tiesvedību, no kuras ar to cenšas izvairīties.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tā būtu vēl jo vairāk, ja nevis prakse, bet gan paši valsts tiesību akti noteiktu, ka šis mehānisms ir izmantojams <HT TYPE="ITALIC">obligāti</HT> pirms tiesvedības sākšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Neskarot valsts tiesību interpretāciju, ko veic pati iesniedzējtiesa, <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a panta 1. punkts pieļautu divas interpretācijas attiecībā uz brīdinājuma būtību: a) tas ir obligāts pienākums, ja cietusī persona plāno celt prasību tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>Pirms prasības celšanas cietušajai personai <HT TYPE="ITALIC">ir pienākums</HT> nosūtīt pārkāpējam brīdinājumu, kurā tam tiek pieprasīts izbeigt attiecīgo rīcību.<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/></P></NOTE>; vai b) tas ir tikai ieteikums vai pamācība ar nesaistošu raksturu pirms minētās prasības celšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>Pirms prasības celšanas cietušajai personai <HT TYPE="ITALIC">vajadzētu</HT> nosūtīt pārkāpējam brīdinājumu, kurā tam tiek pieprasīts izbeigt attiecīgo rīcību.<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas nolēmums, šķiet, netieši atbalsta otro no šīm interpretācijām. Bet faktiski jebkura no abām interpretācijām noved pie tā paša rezultāta:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ja iepriekšējs brīdinājums par pārkāpuma izbeigšanu Vācijas procesuālajās tiesībās būtu obligāts nosacījums, lai tiesa pieņemtu izskatīšanai prasību ar tādu pašu priekšmetu, saikne starp tiesvedību un ārpustiesas procedūru nevarētu būt skaidrāka;</P></ITEM><ITEM><P>šāda saikne (lai arī ne tik acīmredzama) pastāvētu arī gadījumā, ja ārpustiesas brīdinājums būtu – saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> – valsts tiesību ierosinātais vai ieteiktais veids pirms tiesvedības tādējādi, ka tas tiek padarīts par <HT TYPE="ITALIC">faktiski</HT> gandrīz neizbēgamu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šo saikni pastiprina arguments, kas ir minēts lietas dalībnieku apsvērumos: brīdinājuma mērķis nav tikai izvairīties no tiesvedības, bet tas ir lietderīgs arī, lai izvairītos no tiesību īpašnieka iespējamiem tiesas izdevumiem, ja tas tieši vērstos tiesā. Tie apgalvo, ka saskaņā ar Vācijas tiesībām, ja cietušais izvēlas tikai celt prasību tiesā, tas uzņemas risku par paredzamu pārkāpēja piekrišanu prasībai, kas tiesību īpašniekam (un pārkāpumā cietušajam) varētu nozīmēt ne tikai paša tiesvedības izdevumu un izmaksu, bet arī pārkāpēja izdevumu segšanu. Cietusī persona šajos apstākļos varētu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>atturēties uzsākt tiesvedību savu tiesību aizsardzībai<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>No šīs premisas izriet, ka Direktīvas 2004/48 14. panta izpratnē:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ar ārpustiesas brīdinājumu par pārkāpuma izbeigšanu saistītie izdevumi ir tieši un cieši saistīti ar turpmāko tiesvedību, pat ja brīdinājuma rezultātā tiesvedība netiek sākta;</P></ITEM><ITEM><P>pārkāpējam kā zaudējušajai pusei (jo tas ir izpildījis brīdinājumu ar pieprasījumu izbeigt pārkāpumu) ir jāsedz izdevumi, kuri varētu būt radušies tiesību īpašniekam (uzvarējušajai pusei), ja vien tas nav pretrunā taisnīguma principiem;</P></ITEM><ITEM><P>pienākums atlīdzināt otras puses izdevumus tiek noteikts pārkāpējam, jo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma izdarītājam parasti ir pilnībā jāuzņemas atbildība par savas rīcības finansiālajām sekām<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111018">2011. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Realchemie Nederland</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑406/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:668">EU:C:2011:668</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Starp izdevumiem, kas ir saistīti ar brīdinājumu – kurus segs, atkārtošu, pārkāpējs –, principā var būt advokāta honorāri, kas ir iesaistījies brīdinājuma procedūrā, pat ja valsts tiesību aktos nav obligātas prasības, ka šis brīdinājums pirms tiesvedības jāsagatavo advokātam. Šim aspektam pievērsīšos, aplūkojot otro prejudiciālo jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Rezumējot – neredzu šķēršļus tam, lai tādēļ, ka izdevumi, tostarp advokāta honorāri, saistībā ar ārpustiesas brīdinājumu ar pieprasījumu pārkāpējam izbeigt pārkāpumu ir saistīti ar iespējamu un tūlītēju tiesvedību (kas būtu vērsta arī uz konstatētā pārkāpuma izbeigšanu un attiecināta uz konkrētu personu), uz tiem attiektos Direktīvas 2004/48 14. pants.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Otrais prejudiciālais jautājums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Otrais prejudiciālais jautājums ietver divus jautājumus, kurus var aplūkot kopā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vēlas zināt, vai intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>principā ir tiesības uz visu [..] ar advokāta iesaistīšanos saistīto izdevumu vai vismaz samērīgas un būtiskas to daļas atlīdzināšanu<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>, ja:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>tiesību pārkāpumu ir izdarījusi fiziska persona, kas rīkojusies ārpus savas profesionālās vai komerciālās darbības; un</P></ITEM><ITEM><P>valsts tiesiskajā regulējumā šādā situācijā ir paredzēts, ka šādi advokāta izdevumi parasti ir atlīdzināmi tikai atbilstoši samazinātai prasības summai.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa tādēļ lūdz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>interpretēt Savienības tiesības, it īpaši, ņemot vērā Direktīvas 2004/48 3., 13. un 14. pantu, Direktīvas 2001/29 8. pantu un Direktīvas 2009/24 7. pantu [..]<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka minētajos Direktīvu 2001/29 un 2009/24 pantos ir paredzēti pasākumi attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka, kura tiesības ir pārkāptas ar prettiesiskām darbībām, aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tomēr to vispārējais formulējums salīdzinājumā ar Direktīvas 2004/48 14. pantu, kurā īpaši ir reglamentēti tiesu izdevumi un citas tiesvedības izmaksas šī veida procedūrās, liek koncentrēt uzmanību uz šo direktīvu, neņemot vērā pārējo minēto regulējumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 14. pants, kā esmu norādījis (šī paša datuma) secinājumos lietā <HT TYPE="ITALIC">Nova Text</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Secinājumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Nova Text</HT> (C‑531/20), 34. punkts.</P></NOTE>, nav beznosacījumu noteikums, jo tas ne tikai ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>vispārīgs noteikums<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, bet arī liek dalībvalstīm nodrošināt vienīgi saprātīgu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">United Video Properties</HT>, 24. punkts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>[..] Direktīvas 2004/48 14. pants liek dalībvalstīm nodrošināt vienīgi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>pamatotu<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> [saprātīgu] tiesu izdevumu atmaksu. Turklāt šās direktīvas 3. panta 1. punkts tostarp nosaka, ka dalībvalstu paredzētajām procedūrām nebūtu jābūt nevajadzīgi dārgām.<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/></P></NOTE> un samērīgu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Turpat, 29. punkts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>Direktīvas 2004/48 14. pantā ir paredzēts, ka tiesu izdevumiem, kas jāsedz pusei, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>samērīgiem<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>. Taču tas, vai šie izdevumi ir samērīgi, netiek vērtēts neatkarīgi no izdevumiem, kas faktiski ir radušies pusei, kurai spriedums ir labvēlīgs, par advokāta palīdzību, ciktāl tie ir pamatoti [saprātīgi] [..].<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/></P></NOTE> tiesu izdevumu atmaksu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a panta 3. punktā izdevumi saistībā ar advokāta pakalpojumiem par brīdinājuma sagatavošanu (protams, tad, ja šāds brīdinājums ir pamatots) nešaubīgi ir kvalificēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>nepieciešamie izdevumi<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Attiecībā uz izdevumu nepieciešamību atsaucos uz saviem secinājumiem lietā <HT TYPE="ITALIC">Nova Text</HT> (C‑531/20).</P></NOTE>. Iesniedzējtiesa šķietami arī uzskata, ka šie izdevumi konkrētajā lietā ir bijuši nepieciešami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tomēr tā pati <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> norma ierobežo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>attiecībā uz advokāta pakalpojumu izmantošanu <HT TYPE="ITALIC">nepieciešamo izdevumu</HT> atlīdzināšanu<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> ar honorāru, kas veidojas, ja prasības summa tiek noteikta 1000 EUR apmērā par katru atturēšanās vai izbeigšanas prasību pret fizisku personu, kas arī darbojas šajā statusā (proti, nevis kā profesionālis vai komersants).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Situācija, kas ir radusies šajā lietā, ir līdzīga tai, kas aplūkota lietā <HT TYPE="ITALIC">United Video Properties</HT>. Beļģijas tiesiskajā regulējumā bija noteikts izdevumu par advokāta palīdzību maksimālais apmērs, bet šajā lietā līdzīgs rezultāts tiek panākts citā veidā, nosakot prasības summu 1000 EUR apmērā, ja intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējs ir fiziska persona.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Minētajā lietā es uzskatīju, ka Direktīvas 2004/48 14. pants ievieš principu, kuram var paredzēt izņēmumus, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>atsaucoties uz saprātīguma un samērīguma prasībām, un ar kuru dalībvalstīm ir piešķirta plaša brīvība, lai noteiktu tiesisko regulējumu. Valsts likumdevējs, ņemot vērā juridisko kultūru un situāciju attiecībā uz advokāta palīdzību Beļģijā, manuprāt, kā vienu no faktoriem var noteikt maksimālo likmi, sākot no kuras uzvarējušās puses atgūstamie advokāta honorāri vairs nav saprātīgi<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">United Video Properties</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑57/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:201">EU:C:2016:201</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Spriedumā <HT TYPE="ITALIC">United Video Properties</HT> Tiesa ir atzinusi, ka tarifu sistēma, kura paredz atlīdzinājuma maksimālo summu attiecībā uz advokāta palīdzības izmaksām, kas jāatlīdzina pusei, kurai nolēmums ir nelabvēlīgs, principā atbilst Direktīvai 2004/48, bet ir precizējusi šo atzinumu, apgalvojot, ka:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>saprātīguma prasība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>Direktīvas 2004/48 14. panta īstenošanas dalībvalstī mērķiem nepamato tiesisko regulējumu, ar ko nosaka vienotas likmes tarifus, kas ir <HT TYPE="ITALIC">lielākoties [daudz] zemāki</HT> par vidējiem tarifiem, kurus reāli piemēro advokāta pakalpojumiem šajā dalībvalstī<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">United Video Properties</HT>, 26. punkts. Bez izcēluma oriģinālajā tekstā.</P></NOTE>;</P></ITEM><ITEM><P>tiesiskajam regulējumam, kas nosaka šādu ierobežojumu, ir jānodrošina, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>pirmkārt, ka šis ierobežojums atspoguļo advokātu pakalpojumu tarifu patieso praksi intelektuālā īpašuma jomā un, otrkārt, [no samērīguma skatpunkta], ka vismaz <HT TYPE="ITALIC">būtisku un pienācīgu pieņemamo izmaksu</HT>, kuras faktiski ir radušās pusei, kurai spriedums ir labvēlīgs, daļu sedz puse, kurai spriedums ir nelabvēlīgs<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Turpat, 30. punkts. Bez izcēluma oriģinālajā tekstā.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz šiem juridiskajiem apsvērumiem, var noformulēt atbildi uz otrā prejudiciālā jautājuma pirmo daļu: cietušajai personai principā ir tiesības uz visu izdevumu, kuri radušies, advokātam iesaistoties brīdinājuma procedūrā ar pieprasījumu izbeigt pārkāpumu, vai vismaz būtiskas to daļas atlīdzināšanu, ja šāda iesaistīšanās ir uzskatāma par nepieciešamu un prasītā summa ir saprātīga un samērīga (tas ir jāizlemj iesniedzējtiesai).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Šo atbildi neizslēdz apstāklis, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējs ir fiziska persona, kas rīkojas ārpus savas profesionālās vai komerciālās darbības. Šis apstāklis man šķiet nebūtisks, aplūkojot to no Direktīvas 2004/48 14. panta skatpunkta, kas attiecas uz to cietušās personas tiesību aizsardzību, kuru komerciāla izmantošana samazinās arī šajos gadījumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu cietušajai personai var būt nodarīts attiecīgs kaitējums gan tad, ja pārkāpumu ir izdarījusi fiziska persona, kas rīkojas ārpus savas profesionālās vai komerciālās darbības, gan arī tad, ja persona rīkojas šādas darbības ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Šī kaitējuma intensitāte katrā atsevišķā gadījumā var atšķirties (būtu loģiski pieņemt, ka otrajā gadījumā kaitējums būs lielāks), bet, lai to pilnībā atlīdzinātu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. vēlreiz spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111018">2011. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Realchemie Nederland</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑406/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:668">EU:C:2011:668</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kas ir izklāstīts 58. punktā.</P></NOTE>, uz to attiecināma Direktīvas 2004/48 13. pantā paredzētā kompensācija, nevis tās 14. pantā minētie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>tiesu izdevumi<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Ja <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a panta 3. punktā ietvertais noteikums, kas piemērojams pārkāpējiem fiziskām personām, kuras rīkojas ārpus savas komerciālās vai profesionālās darbības, nepieļautu izņēmumus, tas būtu nesaderīgs ar Direktīvas 2004/48 14. pantu, to interpretējot tādā veidā, kā tikko norādīju. Bieži vien tiktu atbalstīta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>daudz zemāku<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> summu atlīdzināšana nekā parasti piemērojamās honorāru summas, tādēļ netiktu ievēroti spriedumā <HT TYPE="ITALIC">United Video Properties</HT> noteiktie kritēriji<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Šajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Koch Media</HT> apgalvo, ka tai jāmaksā saviem advokātiem stingri noteikts tarifs, kas tiek aprēķināts no lietas faktiskās summas (<FT TYPE="NUMBER">20000</FT> EUR), bet atgūstama ir tikai daļa, kas atbilst summai 1000 EUR.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Tomēr šis nav stingrs noteikums, un Vācijas tiesām ir iespēja to nepiemērot, nosakot augstāku summu nekā atsauces vērtība (atbilstošas procentuālās daļas aprēķināšanai), ja pastāv taisnīguma apsvērumi atkarībā no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Varētu iebilst, ka tomēr valsts norma neatbilst Direktīvas 2004/48 14. pantam: saskaņā ar šo normu pusei, kurai spriedums ir bijis labvēlīgs, ir jāatlīdzina saprātīgi tiesu izdevumi, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>ja vien tas nav pretrunā ar taisnīguma principiem<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>, savukārt, kā norāda iesniedzējtiesa, 97.a panta 3. punkts tieši apvērš šo normu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Nedomāju, ka šis iebildums ir pietiekams, lai izslēgtu valsts tiesību normas piemērošanu, ja tā var tikt interpretēta saskaņā ar Savienības tiesībām tādējādi, ka galu galā tās sekas sakrīt ar Savienības tiesību regulējumā noteikto.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Atsauce uz taisnīgumu, kas ir ietverta abās normās (<HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a panta 3. punktā un Direktīvas 2004/48 14. pantā), ļauj valsts tiesai pielāgot atlīdzināmo honorāru apmēru, ja valsts normas šauras piemērošanas rezultātā būtu pieļaujama atlīdzināšana tikai tādā apmērā, kas ir daudz zemāks par saprātīgu un samērīgu apmēru.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Tādējādi es piekrītu Komisijas viedoklim, kad tā apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>[..] <HT TYPE="ITALIC">UrhG</HT> 97.a pants sniedz valsts tiesai pietiekamu rīcības brīvību katrā gadījumā izvērtēt, vai lietas faktu dēļ ierobežojuma piemērošana ir netaisnīga<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Tās rakstveida apsvērumu 33. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Tādēļ iesniedzējtiesai būs jāveic divkārša pārbaude, ko tās vietā nevar īstenot Tiesa:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pirmkārt, būs jāpārbauda, vai prasības summas ierobežojums šajos gadījumos nozīmē, ka advokāta izdevumi, kas ir atgūstami no pārkāpēja, ir daudz zemāki par parasto tarifu (vai vidējo tarifu) ārpustiesas brīdinājumiem;</P></ITEM><ITEM><P>otrkārt, ja pastāv šāds apstāklis, taisnīguma apsvērumu dēļ iesniedzējtiesa var palielināt šo honorāru apmēru, līdz tas sasniedz saprātīgu un samērīgu līmeni.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Nekas neliedz iesniedzējtiesai, veicot šos vērtējumus, izvērtēt tostarp to apstākļu ietekmi, ko tā pati norāda otrā prejudiciālā jautājuma otrajā daļā: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>darba aktualitāte, publikācijas ilgums<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> vai apstāklis, ka pārkāpums ir izpaudies tādējādi, ka aizsargāts darbs tika padarīts publiski pieejams sabiedrībai, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>piedāvājot bezmaksas lejupielādi visiem dalībniekiem brīvi pieejamā apmaiņas platformā bez digitālo tiesību pārvaldības sistēmas<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, iesaku Tiesai atbildēt <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Saarbrücken</HT> (Zārbrikenes apgabaltiesa, Vācija) šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 14. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas attiecas uz izmaksām (honorāriem), kas intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam rodas tādēļ, ka advokāts ārpustiesas kārtībā ar brīdinājumu vēršas pret šo tiesību pārkāpēju ar pieprasījumu izbeigt pārkāpumu, kas ir priekšnoteikums prasības celšanai tiesā ar tādu pašu priekšmetu.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 14. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru, lai aprēķinātu no pārkāpēja atgūstamos honorārus saistībā ar advokāta iesaistīšanos ārpustiesas brīdinājuma par pārkāpuma izbeigšanu procedūrā, prasības summa tiek ierobežota līdz 1000 EUR gadījumos, kad tiesību pārkāpumu izdarījusi fiziska persona, kas darbojas ārpus savas profesionālās un komerciālās darbības, ja vien valsts tiesību norma atļauj tiesai konkrētā gadījumā neņemt vērā šo ierobežojumu taisnīguma apsvērumu dēļ.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Lai izlemtu, vai ar advokāta iesaistīšanos saistītie honorāri, kas ir atgūstami no pārkāpēja, ir saprātīgi un samērīgi, tiesai ir jāņem vērā visi nozīmīgie faktori. Starp šiem faktoriem var būt aizsargātā darba aktualitāte, publikācijas ilgums vai apstāklis, ka pārkāpums ir izpaudies tādējādi, ka šis aizsargātais darbs tika padarīts publiski pieejams, piedāvājot bezmaksas lejupielādi brīvi pieejamā apmaiņas platformā bez digitālo tiesību pārvaldības sistēmas.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>