(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 6. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes augstspiediena bezšuvju tērauda balonu importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2024. gada 24. oktobrī sūdzību iesniedza pieci uzņēmumi: Cylinders Holding a.s., Dalmine S.p.A. (Tenaris), Eurocylinder Systems AG, Faber Industrie S.p.A. un Worthington Cylinders GmbH (“sūdzības iesniedzēji”). Sūdzība tika iesniegta Savienības augstspiediena bezšuvju tērauda balonu nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/531 (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē (3) .

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas sazinātos ar to, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

Savienības ražotāju atlase

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija to izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā. Šajā izlasē tika iekļauti divi Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja 47 % no aplēstā līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma ES un 42 % no aplēstā līdzīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma ES. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

Nesaistīto importētāju atlase

(8)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(9)

Neviens nesaistītais importētājs nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē.

Ražotāju eksportētāju atlase

(10)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu vēlēties piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(11)

Divdesmit ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī, kuri pārstāvēja 54,4 % no aplēstā kopējā eksporta uz Savienību, sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm.

(12)

Lai gan sūdzības iesniedzēji piekrita tam, ka tiek izvēlēts pirmais ražotājs eksportētājs, kura ražošanas apjoms ir vislielākais no divām atlasītajām uzņēmumu grupām, sūdzības iesniedzēji norādīja, ka otrais ražotājs eksportētājs būtu jāaizstāj, jo tas galvenokārt ražoja ugunsdzēsības inventāru, piemēram, ugunsdzēsības (ugunsdzēšamos) aparātus. Tāpēc sūdzības iesniedzēji izvirzīja divus alternatīvus uzņēmumus, kas sadarbojās, un savu izvēli balstīja uz šādiem rādītājiem:

(13)

Turklāt sūdzības iesniedzēji uzsvēra riskus saistībā ar divu uzņēmumu iekļaušanu izlasē gadījumā, ja viens no tiem nesadarbojas.

(14)

Tomēr saskaņā ar pieejamo informāciju otrā atlasītā uzņēmumu grupa ražoja plašāku ražojumu klāstu, nevis tikai ugunsdzēsības inventāru. Piezīmes par pieejamo ražošanas jaudu un divu ierosināto alternatīvo uzņēmumu klātbūtni ES tirgū vai nu nebija pārbaudāmas šajā posmā, vai nebija pamatotas ar pierādījumiem. Turklāt abi provizoriski atlasītie ražotāji eksportētāji apstiprināja savu stingro nodomu sadarboties izmeklēšanā.

(15)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, nebija jāveic grozījumi ierosinātajā izlasē. Galīgā izlase pārstāvēja 37,5 % no aplēstā kopējā augstspiediena bezšuvju tērauda balonu eksporta apjoma, kas izmeklēšanas periodā veikts no Ķīnas Tautas Republikas uz Savienību.

(16)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi izkropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(17)

Turklāt sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pietiekamus pirmšķietamus pierādījumus, ka saistībā ar attiecīgā ražojuma izejvielām Ķīnā pastāv izkropļojumi. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgus izkropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz Ķīnu piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Šā iemesla dēļ Komisija šajā saistībā ĶV nosūtīja papildu anketas.

(18)

Komisija nosūtīja anketas Savienības ražotājiem, importētājiem, lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā. Komisija nosūtīja anketu arī nesaistītam tirgotājam, ar kura starpniecību viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz ES. Šīs anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (4).

(19)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, pārbaudes apmeklējumus veica turpmāk minēto uzņēmumu telpās.

(20)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(21)

Izmeklējamais ražojums ir tukši visu diametru un tilpumu saspiestas vai sašķidrinātas gāzes augstspiediena bezšuvju tērauda baloni (“ABTB”), tostarp ugunsdzēsības aparāti, ar vītni vai bez tās, neatkarīgi no tā, vai tiem ir iekšējais pārklājums vai apšuvums, neatkarīgi no ārējās apdares un formas, neatkarīgi no tā, vai tie ir aprīkoti ar gāzes kameru, neatkarīgi no tā, vai baloni ir aprīkoti ar vārstu, dalāmo gredzenu, balsta gredzenu vai cauruļu sistēmu, neatkarīgi no tā, vai tie ir savienoti komplektā (“izmeklējamais ražojums”).

(22)

Atkārtoti neuzpildāmi baloni, kuru tilpums nepārsniedz 120 ml un uz kuriem attiecas Eiropas standarts EN 16509:2014 un/vai ANO numurs 2037, ko piešķīrusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Bīstamo kravu pārvadājumu ekspertu komiteja, ir izslēgti no ražojuma tvēruma.

(23)

Augstspiediena bezšuvju tērauda balonus izmanto visdažādākajos veidos: ugunsdzēsības aparātos, rūpnieciskajām gāzēm (piemēram, metināšanai un griešanai, pārtikai un dzērieniem), medicīniskajām gāzēm slimnīcās un veselības aprūpē, elektronu un speciālajām gāzēm, ugunsdzēsējiem elpošanai paredzētam gaisam, uguns apslāpēšanai, akvalangismam, kā arī alternatīvajām degvielām, tostarp saspiestai dabasgāzei (CNG) un ūdeņradim.

(24)

Attiecīgais ražojums ir tādi visu diametru un tilpumu saspiestas vai sašķidrinātas gāzes augstspiediena bezšuvju tērauda baloni, ar vītni vai bez tās, neatkarīgi no tā, vai tiem ir iekšējais pārklājums vai apšuvums, neatkarīgi no ārējās apdares un formas, neatkarīgi no tā, vai tie ir aprīkoti ar gāzes kameru, neatkarīgi no tā, vai baloni ir aprīkoti ar vārstu, dalāmo gredzenu, balsta gredzenu vai cauruļu sistēmu, neatkarīgi no tā, vai tie ir savienoti komplektā, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7311 00 11 , ex 7311 00 13 , ex 7311 00 19 un ex 7311 00 30 (TARIC kodi 7311 00 11 15, 7311 00 11 80, 7311 00 13 15, 7311 00 13 80, 7311 00 19 15, 7311 00 19 80, 7311 00 30 15 un 7311 00 30 80).

(25)

Izmeklēšana parādīja, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un ka tos izmanto vieniem un tiem pašiem pamatlietojumiem:

(26)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(27)

Saskaņā ar iepriekš minēto ražojuma definīciju ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir saspiestas vai sašķidrinātas gāzes augstspiediena bezšuvju tērauda baloni.

(28)

Pēc izmeklēšanas sākšanas viens ražotājs eksportētājs – Zhejiang Winner Fire Fighting Equipment Co., Ltd. – apgalvoja, ka ugunsdzēsības aparāti, kas klasificēti ar KN kodu 8424 10 00 , neietilpst izmeklējamā ražojuma tvērumā. Komisija atgādināja, ka KN un TARIC kodi ir norādīti tikai informācijai. Uz šīs izmeklēšanas tvērumu tādējādi attiecās izmeklējamā ražojuma definīcija, kas sniegta paziņojuma par procedūras sākšanu 2. punktā. Attiecīgi tika uzskatīts, ka izmeklējamā ražojuma tvērumā ietilpst ugunsdzēsības aparāti, kuriem ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības kā augstspiediena bezšuvju tērauda baloniem.

(29)

Zhejiang Winner Fire Fighting Equipment Co., Ltd. arī apgalvoja, ka uzpildīti ugunsdzēsības aparāti, t. i., pildīti ar dažādām sausām un mitrām ķīmiskām vielām, nav uzskatāmi par tādiem, kas ietilpst izmeklējamā ražojuma tvērumā.

(30)

Komisija 2025. gada 6. martā publicēja informatīvu piezīmi (5), kurā precizēts, ka:

(31)

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka uzpildīti ugunsdzēsības aparāti, lielākoties, visticamāk, ir metināti baloni vai citi ne tērauda baloni, un tāpēc tie neietilpst izmeklēšanas tvērumā. Atzīstot, ka nepastāv atšķirības starp augstspiediena bezšuvju tērauda baloniem, ko izmanto ugunsdzēšanai, un baloniem, ko izmanto citiem mērķiem (piemēram, CO2 baloniem pārtikas un dzērienu rūpniecībā), un ka uz abiem attiecas vieni un tie paši tehniskie standarti, sūdzības iesniedzēji tomēr apgalvoja, ka uzpildīti augstspiediena bezšuvju tērauda baloni būtu jāiekļauj ražojuma tvērumā. Tie apgalvoja, ka šo balonu neiekļaušana pārmērīgi sašaurinātu attiecīgā ražojuma tvērumu šajā izmeklēšanā un radītu apiešanas risku.

(32)

Sūdzības iesniedzēji īpaši norādīja, ka uz balonu komplektiem ražojuma definīcija attiecas, tomēr tā neattiecas uz rāmi, ko izmanto balonu komplektēšanai. Tāpat ražojuma definīcija attiecās uz acetilēna baloniem, lai gan tie satur porainu materiālu uzpildītā acetona noturēšanai, jo ražojums atbilda visiem ražojuma kritērijiem, kas paredzēti attiecīgā ražojuma definīcijā, kura izklāstīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(33)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka iepriekš minētais Komisijas sniegtais skaidrojums par ražojumu būtu jāpārskata.

(34)

Komisija vispirms norādīja, ka ne sūdzībā, ne sekojošajā paziņojumā par procedūras sākšanu nav norādīts, ka izmeklējamais ražojums attiektos uz uzpildītiem baloniem.

(35)

Izmeklēšanā arī atklājās, ka augstspiediena bezšuvju tērauda balonu klienti bieži vien veica montāžu un uzpildīšanu, lai attiecīgais ražojums būtu piemērots galīgajam lietojumam vai nu kā ugunsdzēsības aparāts, vai kā ķīmisko produktu konteiners.

(36)

Turklāt, ņemot vērā īpaši dārgas un apgrūtinošas drošuma un drošības prasības, kas piemērojamas ļoti bīstamu preču, piemēram, piepildītu augstspiediena bezšuvju tērauda balonu, starpkontinentālajiem pārvadājumiem, tika konstatēts, ka iespējamie apiešanas riski ir ierobežoti.

(37)

Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzēju paustie apgalvojumi tika noraidīti.

(38)

Viens izlasē neiekļautais ražotājs eksportētājs, Leebucc (Tianjin) Hydraulics Equipment Co., Ltd, pieprasīja izmeklēšanas tvērumā neiekļaut krājtvertņu korpusus. Šī persona izvirzīja šādus argumentus:

(39)

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka:

(40)

Leebucc (Tianjin) Hydraulics Equipment Co., Ltd apgalvoja, ka pēc pārbaudes uz vietas tas izvirzīja jautājumu par krājtvertņu korpusu neiekļaušanu izmeklēšanas tvērumā un ka termiņš piezīmju sniegšanai par ražojuma tvērumu būtu jāuzskata par “elastīgu” termiņu, kas atšķiras no stingrāka tiesību aktos noteikta termiņa, kā paredzēts pamatregulā.

(41)

Leebucc (Tianjin) Hydraulics Equipment Co., Ltd uzstāja, kas pastāv atšķirības starp pusfabrikātu (krājtvertnes korpusu) un gatavo ražojumu (krājtvertni), kas bija izšķirošs faktors, lai noteiktu līdzību starp krājtvertnes korpusu un krājtvertni, un gāzes rūpniecībai paredzētu balonu. Turklāt tas apgalvoja, ka dempinga aprēķina vajadzībām pusfabrikāts nav salīdzināms ar gatavu ražojumu. Visbeidzot, šis uzņēmums apgalvoja, ka krājtvertnes korpusam, kas ir īpaši veidots tā, lai tas atbilstu konkrētai krājtvertnei, un tiem abiem ir vajadzīgi īpaši sertifikāti, un secināja, ka krājtvertnes korpusu nevar aizstāt ar gāzes rūpniecībai paredzētu ABTB un ka to nevar izmantot kā komerciālu ražojumu, kas laists apgrozībā ES tirgū.

(42)

Komisija analizēja pieprasījumu par neiekļaušanu tvērumā, pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegto informāciju, un provizoriski secināja, ka krājtvertņu korpusi atbilst 21. apsvērumā sniegtajai ražojuma definīcijai un tiem ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā pārējiem baloniem. Turklāt uz tiem attiecās attiecīgā ražojuma definīcija un tie tika identificēti ražojuma kontroles numuros, ko Komisija izmantoja dempinga un kaitējuma starpības aprēķināšanai, kas pienācīgi identificē krājtvertņu korpusus un ļauj Komisijai veikt Savienības un Ķīnas ražotāju cenu taisnīgu salīdzinājumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(43)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kuri norādīja uz to, ka attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku (“ĶTR”) pastāv nozīmīgi izkropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(44)

Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par ražojuma ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Deviņi ražotāji eksportētāji iesniedza attiecīgo informāciju.

(45)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem izkropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju par augstspiediena bezšuvju tērauda balonu ražošanā izmantotajiem izejresursiem un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi izkropļojumi.

(46)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Brazīliju. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(47)

Komisija 2025. gada 13. februārī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti attiecīgā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija identificēja iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Brazīliju, Argentīnu un Turciju. Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu, kā minēts 116.–131. apsvērumā.

(48)

Komisija 2025. gada 7. martā ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Turciju. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz informāciju, kas ir pieejama par nozari. Komisija saņēma piezīmes par otro paziņojumu, kā minēts 132.–145. apsvērumā.

(49)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(50)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts, ka, “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas – “PVA izmaksas”).

(51)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(52)

Komisija nesenās attiecībā uz tērauda nozari Ķīnas Tautas Republikā veiktajās izmeklēšanās (6) konstatēja, ka pastāv nozīmīgi izkropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(53)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās un rezultātā tiek izkropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (7). Konkrētāk, Komisija secināja, ka tērauda nozarē (tērauds ir izmeklējamā ražojuma ražošanas galvenā izejviela) Ķīnas valdībai (“ĶV”) ne tikai joprojām pieder ievērojama daļa uzņēmumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (8), bet ĶV, valstij esot pārstāvētai (klātesošai) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (9), var arī iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām. Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā tirgu izkropļo vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras Ķīnas valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstīgi tirgus spēkiem (10). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tādējādi rada izkropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad ĶTR tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (11). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu izkropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (12), kā arī izkropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (13).

(54)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR tērauda nozari, arī šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi izkropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tai skaitā pierādījumiem, kas ietverti sūdzībā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem izkropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas nolūkā (14) ( “ziņojums” ), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver izmeklējamo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka ĶTR pastāv nozīmīgi izkropļojumi, kurus šajā ziņā tā konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(55)

Sūdzībā bija sniegti piemēri par faktoriem, kas liecināja par izkropļojumu pastāvēšanu un kas uzskaitīti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā, kā arī tika apgalvots, ka tirgus apstākļus, jo īpaši izmaksas un cenas, Ķīnas tērauda ražošanas nozarē virza nevis tādi tirgus spēki kā piedāvājums un pieprasījums, bet gan valsts iejaukšanās ekonomikā.

(56)

Papildus atsaucēm uz attiecīgajām ziņojuma daļām sūdzībā bija norādīta turpmāk izklāstītā informācija.

(57)

Tērauda nozarē, tostarp attiecīgā ražojuma tirgū, lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē un stratēģiski uzrauga, vai kuriem sniedz norādes. Šajā sakarā sūdzības iesniedzēji norādīja uz ietekmi, ko rada gan Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vispārējā klātbūtne Ķīnas uzņēmumos, gan to ievērojamā loma asociācijās.

(58)

Pirmkārt, sūdzībā tika minēts, ka Ķīnas ekonomikā galvenokārt darbojas valsts īpašumā esoši uzņēmumi, kas veido 25 % no Ķīnas IKP (15). Lai to pamatotu, sūdzības iesniedzēji norādīja, ka valsts īpašumā esoši uzņēmumi ir arī galvenais instruments, ar ko valsts var tieši īstenot savu politiku tirgū. Turklāt attiecībā uz tērauda nozari, kas saražo attiecīgā ražojuma galveno izejvielu, tika minēts, ka valsts īpašumā esoši uzņēmumi veido 40 % no nozares ražošanas apjoma. Faktiski četri no desmit lielākajiem tērauda ražotājiem ir valsts īpašumā esoši uzņēmumi, tostarp Baowu Steel Group, HBIS Group, Ansteel Group un Shougang (16). Sūdzības iesniedzēji norādīja arī uz citiem mazākiem valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, Maanshan iron & Steel Company Limited, Batou Steel Group un CITIC Pacific Special Steel, kuri arī ir ļoti svarīgi, jo ir tiešs tērauda avots ABTB ražotājiem Ķīnā.

(59)

Otrkārt, sūdzības iesniedzēji minēja ĶV iejaukšanās būtisko nozīmi, izmantojot asociācijas. Tika atzīmēts, ka tas jo īpaši attiecas uz tērauda nozari un līdz ar to arī uz ABTB tirgu. Tas ir tāpēc, ka tērauda nozarē ir zināms, ka asociācijas “darbojas kā tilts un saikne starp valdību un dalībniekiem (17) ” . Attiecībā uz to sūdzības iesniedzēji minēja, ka, lai gan nav īpašas ABTB nozares tirdzniecības asociācijas, kas īsteno rūpniecības politiku, ir arī citi dalībnieki, piemēram, Gāzes balonu standartizācijas valsts tehniskā komiteja (“TC31”) un Ķīnas Īpašo iekārtu pārbaudes asociācija (“CASEI”), kas tieši īsteno valsts standartus un noteikumus, kuri piemērojami ABTB ražotājiem (18).

(60)

ĶV ietekme tērauda nozarē atspoguļojas attiecīgā ražojuma ražošanā, kas tai ļauj īstenot ietekmi un kontroli visā vērtības ķēdē.

(61)

Attiecībā uz valsts klātbūtni uzņēmumos, kas ļauj valstij iejaukties cenās un izmaksās, sūdzības iesniedzēji norādīja, ka gan valsts, gan privātie uzņēmumi, kas iesaistīti tērauda ražošanā kopumā un jo īpaši ABTB ražošanā, atrodas ĶV plašā kontrolē, kā rezultātā valsts izkropļo cenas un izmaksas šādās nozarēs. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka ĶKP dalībnieki ir kopumā pārstāvēti gan valsts īpašumā esošos uzņēmumos, gan privātos uzņēmumos, un tas jo īpaši nozīmē, ka ĶKP iesaistās ne tikai vadošo darbinieku, bet arī cilvēkresursu izvēlē.

(62)

Turklāt sūdzības iesniedzēji norādīja, ka valsts īpašumā esošos uzņēmumos partijas līmeņa organizācijām ir pienākums īstenot partijas principus un politiku. To nodrošina partijas pirmorganizācijas uzņēmumos, kuriem ir jāizveido disciplināra nodaļa, lai nodrošinātu ĶV norādījumu piemērošanu. Turklāt sūdzībā bija norādīts uz līdzīgu situāciju privātos uzņēmumos. Faktiski tika atzīmēts, ka 2017. gadā 70 % no 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu bija ĶKP pirmorganizācijas un tajās bija “palielināts spiediens, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos” (19).

(63)

Turklāt tika norādīts, ka ĶKP pieprasa ieviest struktūrvienības, kas pazīstamas kā “vienotās frontes”, lai vēl vairāk veicinātu ĶKP ietekmi un ideoloģiju privātos uzņēmumos, izveidojot “modernu uzņēmumu sistēmu ar Ķīnai raksturīgajām iezīmēm”. Sūdzības iesniedzēji jo īpaši minēja Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības federācijas priekšsēdētāja vietnieku, kurš paskaidroja, ka šāda sistēma “integrē partijas vadību visos sabiedrības aspektos un ievieš partijas organizāciju uzņēmumu pārvaldības struktūrā”. Tas arī norādīja, ka attiecībā uz privātās ekonomikas sistēmu tai “ir jāievēro un jāstiprina partijas vispārējā vadība”. Sūdzības iesniedzēji 2023. gadā ziņoja, ka 92 % no Ķīnas 500 lielākajiem privātajiem uzņēmumiem ietver partijas struktūrvienības.

(64)

Sūdzības iesniedzēji arī minēja, ka ĶV ietekmē arī galveno vadītāju un personālvadības struktūrvienību darbinieku iecelšanu gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos.

(65)

Piemēram, valsts īpašumā esošos uzņēmumos ĶKP paplašina savu kontroli, izmantojot galveno vadītāju iecelšanas procedūru. Konkrēti, sūdzības iesniedzēji norādīja, ka saskaņā ar Noteikumiem par Ķīnas Komunistiskās partijas valsts īpašumā esošo uzņēmumu pamatorganizāciju darbu “partijas komitejas (partijas grupas) sekretāra un priekšsēdētāja amatus parasti ieņem viena persona, un partijas ģenerāldirektors ir sekretāra vietnieks” (20). Turklāt noteikumi paredz, ka uzņēmumā, kurā “nav direktoru padomes, bet ir vienīgi izpilddirektori”, partijas komitejas sekretārs ir izpilddirektors, savukārt “uzņēmumos, kuri nav neatkarīgi,” tas ir ģenerāldirektora vietnieks.

(66)

Attiecībā uz privātiem uzņēmumiem sūdzībā norādīts, ka tiem tiek arī ieteikts izveidot uzraudzības mehānismu, ko vadītu partijas pirmorganizācija ar disciplinārām pilnvarām, lai nodrošinātu “korporatīvās atbilstības un korporatīvās vadības sistēmas īstenošanu, galveno vadītāju un personāla brīdināšanu un izglītošanu, personāla uzraudzību un pārvaldību”. Uzraudzības mehānismam vajadzētu būt arī pilnvarām attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, lai “regulētu (..) varas izmantošanu” (21).

(67)

Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka šādi izkropļojumi pastāv ne tikai uzņēmumos, kas ražo izmeklējamo ražojumu, bet arī augšupējā ražošanas nozarē, proti, tērauda nozarē. Tas ir saistīts ne tikai ar valsts īpašumtiesībām un klātbūtni, bet arī ar atšķirīgu konsolidācijas politiku, kuras rezultātā notika lielas apvienošanās, piemēram, 2016. gadā, kurā piedalījās Boasteel Group Corp un Wuhan Iron and Steel Group Corp, kas apvienojās Baowu Steel Group. Šajā gadījumā direktoru padomes priekšsēdētājs ir ne tikai ĶKP sekretārs, bet arī uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs.

(68)

Pamatojoties uz to, sūdzības iesniedzēji secināja, ka uzņēmumi, kas darbojas ABTB un tērauda nozarē, ir ļoti cieši saistīti ar ĶV. Šāda iejaukšanās traucē tirgus dinamiku, ietekmējot cenu un izmaksu noteikšanu.

(69)

Sūdzības iesniedzēji arī norādīja, ka valsts politikā vai pasākumos priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai tie kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka ĶV ir ieviesusi plānošanas sistēmu, kas tieši stimulē attiecīgā ražojuma ražošanas nozari un augšupējās nozares, tostarp tērauda nozari, tādējādi spēcīgi ietekmējot tirgus spēkus. Sūdzības iesniedzēji uzsvēra šādu plānu saistošo raksturu, jo to īstenošana ir noteikta tiesību aktos, tostarp konstitūcijas līmenī. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka šāda plānošanas sistēma “nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem” (22).

(70)

Attiecībā uz tērauda nozari sūdzības iesniedzēji atgādināja par vairākām Komisijas regulām, kurās ir atzīti izkropļojumi, jo īpaši attiecībā uz galvenajiem ABTB komponentiem. Konkrētāk, sūdzības iesniedzēji atsaucās uz ziņojumu par izejvielu attīstības plāna un 14. piecgades plāna (“14. piecgades plāns”) stratēģisko nozīmi sociālajā un ekonomiskajā attīstībā.

(71)

Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka bankrota, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību likumi tiek piemēroti diskriminējoši vai to izpilde ir neatbilstīga. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka Ķīnā likumi par bankrotu netiek pildīti pietiekamā mērā. Tas apgalvoja, ka iemesls ir ciešā saikne starp maksātnespējas administratoriem un vietējo valdību, kā arī valdības vispārējā ietekmei korporatīvajos jautājumos. Tas norādīja, ka tā arī atbalstīja “ekonomiski nepieejamu uzņēmumu izveidi, parasti nozarēs ar lielu jaudas pārpalikumu” (23). Tas ir jo īpaši redzams attiecībā uz ABTB ražotājiem (t. i., Bohai Iron and Steel Group), jo valsts patur ražošanas jaudas pārpalikumu.

(72)

Turklāt sūdzības iesniedzēji norādīja uz iepriekšējiem Komisijas konstatējumiem par attiecīgā ražojuma augšupējām nozarēm (t. i., tērauda nozari un jo īpaši ABTB tirgu), kas guva labumu no zemes selektīvas piešķiršanas. Tie norādīja, ka zeme pieder vienīgi valstij un ka tās piešķiršana ir valsts ekskluzīvā kompetencē (24). Tā rezultātā valsts izmanto savus likumus par īpašumtiesībām par labu vietējiem ABTB ražotājiem un tērauda nozarei.

(73)

Sūdzības iesniedzēji norādīja arī uz būtisku ĶTR iejaukšanos algu jomā, kas ietekmē visu vērtības ķēdi un kļūst arvien izteiktāka, vērtības ķēdei pagarinoties. Tas apgalvoja, ka šādi izkropļojumi ir divkārši: pirmkārt, tie rodas, ražojot ABTB vai to galvenos izejresursus, un, otrkārt, netieši, piekļūstot izejresursiem, ko sagādā uzņēmumi, kas darbojas tajā pašā Ķīnas darba sistēmā.

(74)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Ķīnas finanšu tirgi darbojas, lai “nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties” (25). Tie norādīja, ka valsts kontrolē četras lielākās bankas, politisku iemeslu dēļ nodrošinot preferenciālu finansējumu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem. Tie apgalvoja arī, ka pastāv obligāciju un kredītreitingu izkropļojumi, jo daudzi uzņēmumi starptautiskā mērogā saņemtu zemāku vērtējumu nekā Ķīnas uzņēmumi. Tas ir tāpēc, ka daudzas kredītreitingu aģentūras ļauj aizņēmējiem izvēlēties visizdevīgāko reitingu, un tas reti izraisa saistību neizpildi. Ņemot vērā valsts īpašumā esošu uzņēmumu dominējošo stāvokli nozarē, tas ir īpaši svarīgi tērauda nozarei un no tā izrietošajai ABTB ražošanai.

(75)

Turklāt sūdzībā tika norādīts, ka valsts klātbūtne tirgū rada ievērojamu cenu samazinājumu sākotnējos publiskajos iepirkumos. Tas ir saistīts ar valsts centieniem sasniegt politikas mērķus, izmantojot sākotnējos publiskos iepirkumus. Pateicoties šādai preferenciālai piekļuvei finansējumam, SASAC kontrolēto valsts īpašumā esošo uzņēmumu aktīvi laikposmā no 2005. līdz 2017. gadam palielinājās piecas reizes, sasniedzot 7,1 triljonu EUR (26). Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji norādīja, ka, tā kā tērauda nozare ir viena no veicināmajām nozarēm, tā gūst labumu no pieejamāka finansējuma, kas netieši dod labumu arī attiecīgā ražojuma tirgum.

(76)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka šo būtiskās valdības iejaukšanās radīto izkropļojumu dēļ izmaksas un cenas Ķīnā nav uzticams normālās vērtības noteikšanas avots. Tādējādi normālā vērtība būtu jānosaka, izmantojot neizkropļotas ražošanas izmaksas attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(77)

Komisijas veiktajā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izmeklējamā ražojuma nozarē, kas ietilpst tērauda nozares lejupējā nozarē, ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder ĶV pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Piemēram, uzņēmumu Tianjin Tianhai High Pressure Container Corp., Ltd. (27), kas ir izmeklējamā ražojuma ražotājs un eksportētājs, pilnībā kontrolē Beijing Jingcheng Machinery Electric Company Ltd. (28) – valsts īpašumā esošs uzņēmums, ko pilnībā kontrolē Pekinas pašvaldības valdība (29). Vēl viens piemērs ir Sinoma Science & Technology Co., Ltd. (30), ko kontrolē China National Building Materials Group Co., Ltd. (31) – SASAC pakļauts valsts īpašumā esošs uzņēmums (32). Lai gan Komisija nekonstatēja plašu informāciju par valsts īpašumā esošiem ABTB ražotājiem, Ķīnas tērauda nozarē, kas ražo galveno izejvielu ABTB ražošanai, joprojām pastāv ievērojama ĶV īpašumtiesību daļa. Daudzi lielākie tērauda ražotāji ir valsts īpašumā. Tērauda nozarē aktīvi darbojas, piemēram, šādi valsts īpašumā esoši uzņēmumi: Ansteel Group (33) un Baowu Steel Group (34) – abi ir valsts īpašumā esoši uzņēmumi, kas darbojas Valsts padomes Valsts īpašumā esošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas (“SASAC”) pakļautībā; Baotou Steel Group, valsts īpašumā esošs uzņēmums, kas ir Iekšējās Mongolijas valdības īpašumā (35); kā arī Shougang Group (36), valsts īpašumā esošs uzņēmums, kas ir pilnībā pieder Beijing State-Owned Asset Management Ltd. (37)

(78)

Turklāt jaunākie Ķīnas politikas dokumenti, kas attiecas uz tērauda nozari, apstiprina, ka Ķīnas valdībai šī nozare joprojām ir svarīga un ka tai ir nodoms tajā iejaukties, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. Kā piemēru šai saistībā var minēt Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (“MIIT”) Ievirzes atzinumu par tērauda ražošanas nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā aicināts vēl vairāk konsolidēt rūpniecisko pamatu un ievērojami celt rūpniecības ķēdes modernizācijas līmeni (38), aptverot arī speciālā tērauda piegādi, kas ir izejresurss, kuru izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā. Konkrētāk, šajā Ievirzes atzinumā ir noteikts, ka “jāveicina uzņēmumu apvienošanās un reorganizācija. Jāmudina nozares vadošie uzņēmumi apvienoties un veikt reorganizāciju, kā arī izveidot vairākas īpaši lielas pasaules līmeņa tērauda ražošanas uzņēmumu grupas. Jāpaļaujas uz nozares vadošajiem uzņēmumiem, jāattīsta viens līdz divi specializēti vadošie uzņēmumi nerūsējošā tērauda, speciālā tērauda, bezšuvju tērauda cauruļu jomā (..)”. Turklāt tajā ir tieši prasīts “atbalstīt tērauda uzņēmumus, lai tie pievērstos lejupējo nozaru modernizācijai un stratēģisko jauno nozaru attīstības virzienam, orientētos uz mazu partiju un daudzveidīgu svarīgo tērauda šķirņu, piemēram, augstas kvalitātes speciālā tērauda šķirņu, augstas klases iekārtām paredzētu speciālā leģētā tērauda šķirņu, izstrādi” (39).

(79)

Vēl viens piemērs, kas liecina par ĶV ieceri iejaukties tērauda nozarē, ir atrodams 14. piecgades plānā, kurā noteikts, ka nozare “tieksies uz vadošo pozīciju tirgū un vienlaikus valdības atbalsta saņemšanu”, turklāt “sekmēs vadošo uzņēmumu grupas izveidi ar līderību ekoloģijas jomā un būtisku konkurētspēju” (40).

(80)

Turklāt MIIT 2023. gada Darba plānā tērauda ražošanas nozares stabilai izaugsmei (41) ir noteikti šādi mērķi: “2023. gadā (..) investīcijas pamatlīdzekļos visā nozarē nodrošinās stabilu izaugsmi, kā arī tiks būtiski palielināti ekonomiskie ieguvumi; nozares investīcijas pētniecībā un izstrādē galu galā sasniegs 1,5 %; nozares radītās pievienotās vērtības pieaugums sasniegs aptuveni 3,5 %; 2024. gadā turpināsies nozares attīstības vides un nozares struktūras optimizācija un virzība uz augstas klases, intelektiskiem un zaļiem ražojumiem un nozares radītās pievienotās vērtības pieaugums pārsniegs 4 %”, bez tam ir paredzēta arī valdības pilnvarota korporatīva konsolidācija tērauda nozarē: “mudināt nozares vadošos uzņēmumus veikt apvienošanos un iegādi, veidot īpaši lielas pasaules klases dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumu grupas un veicināt valsts dzelzs un tērauda ražošanas jaudas optimālu izvietojumu. Atbalstīt specializētus uzņēmumus ar vadošo pozīciju konkrētos tērauda tirgus segmentos, lai turpinātu integrēt resursus un izveidotu tērauda ražošanas nozares ekosistēmu. Mudināt dzelzs un tērauda uzņēmumus veikt pārreģionālu (..) apvienošanos un reorganizāciju (..). Apsvērt iespēju sniegt lielāku politikas atbalstu jaudas aizstāšanai dzelzs un tērauda uzņēmumiem, kas veikuši vērienīgu apvienošanos un reorganizāciju”.

(81)

Līdzīgi piemēri, kas parāda Ķīnas valdības ieceri uzraudzīt un virzīt tērauda nozares attīstību, ir redzami provinču līmenī, piemēram, Hebei provincē, kur provinces valdība 2020. gadā pieņēma Trīs gadu rīcības plānu par klasteru izveidi tērauda ražošanas nozares ķēdē. Minētais plāns paredz “neatlaidīgi īstenot organizāciju grupu izveidi, paātrināt jaukta īpašuma reformu valsts īpašumā esošos uzņēmumos, koncentrēties uz privātu dzelzs un tērauda uzņēmumu pārreģionālas apvienošanas un reorganizācijas veicināšanu un tiekties izveidot vienu līdz divas lielas pasaules klases grupas un trīs līdz piecas lielas grupas ar ietekmi valsts mērogā” (42). Turklāt Hebei tērauda nozares plānā ir noteikts: “Rūpīgi veikt strukturālu pielāgošanu un sevišķu uzmanību veltīt ražojumu dažādošanai. Nelokāmi sekmēt dzelzs un tērauda ražošanas nozares strukturālos pielāgojumus un optimizāciju, veicināt uzņēmumu konsolidāciju, reorganizāciju, pārveidi un modernizāciju un visaptveroši veicināt dzelzs un tērauda ražošanas nozares attīstību lielo uzņēmumu virzienā, tehniskā aprīkojuma modernizēšanu, ražošanas procesu dažādošanu un lejupējo ražojumu dažādošanu”  (43) .

(82)

Konkrētāk, attiecībā uz izejresursiem, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, Hebei plānā ir prasīts “paātrināt augstas klases un svarīgo jaunu tērauda materiālu izstrādi un izmantošanu, palielināt augstas kvalitātes un speciālā tērauda šķirņu īpatsvaru, stiprināt liela mēroga un daudzveidīgu izdevīgu ražojumu kvalitātes stabilitāti un izveidot ražojuma struktūru “piramīdas veidā” . Līdz 2020. gada beigām parastā mazleģētā tērauda un leģētā tērauda īpatsvars tiks palielināts līdz 20 %, un līdz 2022. gada beigām tas sasniegs aptuveni 25 %, tādējādi atbalstot un garantējot lejupējo nozaru modernizāciju”  (44) .

(83)

Tāpat Henaņas 14. piecgades tērauda ražošanas nozares pārveides un modernizācijas īstenošanas plānā ir prasīts “lielāko uzmanību veltīt valsts stratēģiskajām vajadzībām, virzīt uzņēmumus, lai tie veicinātu ražojumu struktūras optimizāciju un modernizēšanu, izstrādātu augstas kvalitātes speciālo tēraudu, jūras kuģu tehnikas tēraudu ar lielu veiktspēju, speciālo leģēto tēraudu augstas klases iekārtām, svarīgo pamatdaļu tēraudu un citas svarīgās “speciālā, smalkā un augstā” tērauda šķirnes, un veicināt tērauda ražojumu pievienoto vērtību un konkurētspēju” (45).

(84)

Konkrētāk, Džedzjanā, kur atrodas Zhejiang Winner Fire Fighting Equipment Co., Ltd., ĶV cenšas “izpētīt un veikt augšupējo un lejupējo uzņēmumu inovatīvu integrāciju iekārtām paredzētu svarīgu tērauda šķirņu jomā” (46).

(85)

Līdzīgi rūpniecības politikas mērķi atrodami arī citu provinču, piemēram, Dzjansu (47), Šaņdunas (48) vai Šaņsji (49), plānošanas dokumentos.

(86)

ĶV iejaucas tērauda ražošanas nozarē arī vietējā līmenī. Piemēram, “piecas pilsētas Dzjansu provinces dienvidos, tostarp Naņdzjina, Usji, Sudžou, Čandžou un Džeņdzjana, ir pakāpeniski izveidojušas speciālā tērauda un augstas kvalitātes sakausējumu rūpniecības sistēmu ar vadošajām, augstas klases šķirnēm un kompleksām atbalsta iekārtām, veidojot piecas izdevīgas rūpniecības ķēdes, tostarp Naņdzjinas augstas veiktspējas speciālā tērauda plākšņu, Usji augstas kvalitātes speciālā tērauda stieņu, Sudžou augstas kvalitātes speciālā tērauda stiepļu, Čandžou augstas kvalitātes nerūsējošā tērauda un Džeņdzjanas augstas kvalitātes sakausējumu rūpniecības ķēdes. Rūpniecības mērogs un vispārējā konkurētspēja valstī ir pirmajā vietā”  (50) .

(87)

Turklāt vēl viens piemērs tam, ka ĶV ar plāniem efektīvi nosaka virzību, ir Ansteel Group Co., Ltd. partijas komitejas paziņojums par Partijas 20. nacionālā kongresa ideju apzinīgu apguvi, popularizēšanu un īstenošanu (51). Paziņojumā apgalvots, ka Ansteel Group apzinīgi īstenos virzības plānus un labāk iepazīstinās ar tiem partijas biedrus, kadrus un visā grupā nodarbinātos.

(88)

Attiecībā uz ĶV spēju iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanā tika apstiprināts, ka arī izmeklējamajā nozarē pārklājas vadības amatu un ĶKP piederības / partijas funkcijas. Piemēram, Beijing Jingcheng Machinery Electric Company Ltd. priekšsēdētājs ir arī partijas komitejas sekretārs (52) un nodrošina, ka tā meitasuzņēmums Tianjin Tianhai High Pressure Container Corp., Ltd.“veicina stratēģijas īstenošanu (..) un dodas uzvarēt 14. piecgades plāna pēdējā cīņā” (53). Turklāt China National Building Materials Group Co., Ltd. priekšsēdētājs ir arī partijas komitejas sekretārs (54).

(89)

Turklāt China National Building Materials Group Co., Ltd.“uzņemas atbildību par to, lai (..) apkalpotu lielos valsts projektus, kalpotu valsts ekonomikas kaujas laukā”, un kopā ar saviem meitasuzņēmumiem “ir neatlaidīgi centies veicināt kvalitatīvu gāzes uzglabāšanas un transportēšanas nozares attīstību” (55).

(90)

Turklāt, ņemot vērā, ka izmeklējamais ražojums pārstāv tērauda nozares apakšnozari, par tērauda ražotājiem pieejamā informācija attiecas arī uz izmeklējamo ražojumu.

(91)

Piemēram, Direktoru padomes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors uzņēmumā Baoshan Iron and Steel Ltd., kurš ir tērauda ražojumu ražotājs un kura kontrolējošais kapitāla daļu īpašnieks ir Baowu Steel Group, ir arī attiecīgi uzņēmuma partijas komitejas sekretārs un sekretāra vietnieks (56). Līdzīgi arī Baowu Steel Group kontrolētā Wuhan Iron and Steel Group Direktoru padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs (57). Turklāt “Wuhan Iron and Steel Group 2022. gadā organizēja partijas komitejas teorijas izpētes grupas centralizēto pētījumu un diskusiju, lai pārņemtu un studētu Centrālās ekonomikas darba konferences idejas un veicinātu partijas 20. nacionālā kongresa lēmumu un pasākumu īstenošanu un Centrālās ekonomikas darba konferences idejas uzņēmumā Wuhan Iron and Steel Group. China Baowu Wuhan galvenā biroja galvenais pārstāvis, Wuhan Iron and Steel Group partijas komitejas sekretārs un priekšsēdētājs, vadīja sanāksmi un ierosināja prasības, kas izpildāmas, lai īstenotu partijas centrālās komitejas, Hubei provinces partijas komitejas un China Baowu partijas komitejas prasības un turpinātu īstenot Centrālās ekonomikas darba konferences idejas” (58).

(92)

Turklāt pie Baotou Steel Group piederīgā Baotou Steel Union Direktoru padomes priekšsēdētājs ir arī uzņēmuma partijas sekretārs. Līdzīgi arī Baotou Steel Union izpilddirektors, kā arī uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs abi ir partijas sekretāra vietnieki (59). Visbeidzot, Shougang Group Direktoru padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs, savukārt izpilddirektors ir uzņēmuma partijas komitejas sekretāra vietnieks (60). Visbeidzot, CITIC Pacific Special Steel direktoru padomes priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes priekšsēdētājs ir attiecīgi partijas komitejas sekretārs un sekretāra vietnieks (61).

(93)

Ķīnas Rūpniecisko gāzu nozares asociācija (62) (“CIGIA”) ir būtiska izmeklējamajam ražojumam, jo tā ir izveidojusi uz spiediena iekārtām orientētu sadaļu (63). CIGIA ir Ķīnas Naftas un ķīmijas rūpniecības federācijas (“CPCIF”) biedrs un ieņem CPCIF priekšsēdētāja izpildvietnieka amatu (64). CPCIF seko ĶKP vispārējai vadībai, veic partijas uzdevumus un nodrošina partijas organizāciju darbībai nepieciešamos apstākļus (65). Turklāt “apvienības reģistrācijas un pārvaldības iestāde ir Civillietu ministrija”, (66) un nosacījumi, kas ir jāizpilda, lai varētu kļūt par CPCIF pārstāvi, paredz “sekot ĶKP vadībai, atbalstīt sociālismu, kam raksturīgas Ķīnas iezīmes, apņēmīgi īstenot partijas nostāju, principus un politiku un atbilst labām politiskajām īpašībām” (67).

(94)

Beijing Jingcheng Machinery Electric Company Ltd. ir CIGIA (68) biedrs.

(95)

Līdzīgi Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācijas (“CISA”), kuras biedri ir lielākie dzelzs un tērauda ražotāji, statūtu 2. pantā (69) ir noteikts, ka “asociācijas mērķis ir vadīties pēc partijas nostājas, principiem un politikas”, savukārt 3. pantā ir noteikts, ka asociācija “ievēro Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējo vadību, izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūcijas noteikumiem, veic partijas darbības un nodrošina partijas organizāciju darbībai nepieciešamos nosacījumus” (70).

(96)

Turklāt Ķīnas tērauda nozarē tiek īstenota diskriminējoša politika, kurā priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kura kaut kā citādi ietekmē tirgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē, un tā ir vispārēji piemērojama izmeklējamajam ražojumam, ņemot vērā, ka ABTB nozare ir tērauda nozares apakšnozare.

(97)

ĶV ir konsekventi uzskatījusi, ka tērauda ražošanas nozare ir svarīgā nozare (71). To apliecina daudzie attiecībā uz šo nozari valsts, reģionu un vietējā līmenī izdotie plāni, direktīvas un citi dokumenti. Saskaņā ar 14. piecgades plānu Ķīnas valdība ir paredzējusi tērauda ražošanas nozares pārveidi un modernizāciju, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (72). Līdzīgi arī Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā, kas piemērojams arī tērauda ražošanas nozarē, minēts, ka šī nozare ir “reālās ekonomikas pamatakmens” un “viena no galvenajām nozarēm, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurences priekšrocību”, plānā arī noteikti vairāki mērķi un darba metodes, kas virzītu tērauda nozares attīstību 2021.–2025. gadā, piemēram, tehnoloģiskā modernizācija, nozares struktūras uzlabojumi (it sevišķi uzņēmumu koncentrācijas turpināšana) vai digitālā pārveide (73).

(98)

Turklāt iepriekš minētais Darba plāns tērauda ražošanas nozares stabilai izaugsmei (sk. 80. apsvērumu) rāda, kā uzmanība, ko Ķīnas iestādes pievērsušas nozarei, iekļaujas plašākā ĶV vadītas Ķīnas ekonomikas kontekstā: “atbalstīt tērauda ražošanas uzņēmumus, lai tie cieši sekotu jaunas infrastruktūras, jaunas urbanizācijas, lauku revitalizācijas un jaunveidotu nozaru vajadzībām, sasaistot šo atbalstu ar vērienīgiem inženiertehniskajiem projektiem, kas attiecināmi uz 14. piecgades plānu dažādos reģionos, un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu apgādi ar tēraudu. Izveidot un padziļināt augšupējus un lejupējus sadarbības mehānismus starp tērauda nozari un svarīgajām nozarēm, kas izmanto tēraudu, piemēram, kuģu būvi, transportu, celtniecību, enerģētiku, autobūvi, sadzīves tehniku, lauksaimniecības mašīnām un smagajām iekārtām, veikt ražošanas un pieprasījuma sasaistes darbības un aktīvi paplašināt tērauda izmantošanas jomas” (74).

(99)

Vietējā līmenī Šaņdunas dzelzs un tērauda ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā (75) ir noteikts: “tērauds naftas un ķīmiskām iekārtām: saskaņā ar naftas un ķīmijas nozares attīstības vajadzībām paaugstināt spiediena iekārtās izmantotā tērauda veiktspēju (..)” (76).

(100)

Arī vietējā līmenī Dzjansu tiecas “attīstīt tēraudu automobiļiem, ātrgaitas dzelzceļam, kuģiem, elektroenerģijas, naftas un gāzes transportēšanai (..) Līdz 2025. gadam nozares mērogs sasniegs aptuveni 90 miljardus RMB” (77), un vairākas pašvaldības ir izveidojušas “speciālā tērauda materiālu kopu (..), kuras mērķis ir līdz 2027. gadam sasniegt izlaides vērtību 1 triljona RMB kopas vadītajās nozarēs” (78).

(101)

Papildus iepriekš minētajam Sinoma Science & Technology Co., Ltd. tika iekļauts sarakstā kā “mazais milzis” (79). ĶV “mazos milžus” definē kā “jaunu Ķīnas mazo un vidējo uzņēmumu eliti, kas nodarbojas ar ražošanu, specializējas tirgus nišā un lepojas ar progresīvām tehnoloģijām” un plāno “palielināt atbalstu “mazajiem milžiem” laikposmā no 2024. līdz 2026. gadam, galveno uzmanību pievēršot galvenajām rūpniecības ķēdēm, stratēģiskajām jaunajām nozarēm un citām nozarēm. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai mudinātu šos uzņēmumus risināt tehnoloģiskas problēmas, izstrādāt jaunus produktus, veidot rūpniecības ķēdes atbalsta spējas un atbalstīt vietējās pašvaldības “mazo milžu” attīstīšanā (80).

(102)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt veicināmās nozares, to skaitā izmeklējamā ražojuma ražošanā izmantoto galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(103)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, kas liecinātu, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē tērauda nozarē neietekmētu izmeklējamā ražojuma ražotājus.

(104)

Kā jau minēts arī 53. apsvērumā, izmeklējamo ražojumu ietekmē arī algu izmaksu izkropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē. Minētie izkropļojumi skar nozari gan tieši (izmeklējamā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (81).

(105)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz izmeklējamā ražojuma nozari neattiektos valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā jau minēts arī 53. apsvērumā. Iepriekš minētais (sk. 78. apsvērumu) Darba plāns stabilai izaugsmei arī ļoti labi ilustrē šāda veida valdības iejaukšanos: “Mudināt finanšu iestādes aktīvi sniegt finanšu pakalpojumus tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas īsteno apvienošanos un reorganizāciju, izvietojuma pielāgojumus, pārveidi un modernizāciju, saskaņā ar riska kontroles un darījumdarbības ilgtspējas principiem.” Tātad būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(106)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka izmeklējamā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad izmeklējamā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem izkropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, izkropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar izkropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(107)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot izmeklējamā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (to skaitā par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, tik tiešām ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem izkropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(108)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma cenas vai izmaksas, to skaitā izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(109)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu lietas materiālos iekļautos pierādījumus, to skaitā ziņojumu un sūdzības iesniedzēju sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu izkropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(110)

Komisija no ieinteresētajām personām nesaņēma piezīmes par nozīmīgu izkropļojumu pastāvēšanu ĶTR.

(111)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, proti, šajā gadījumā, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(112)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(113)

Kā paskaidrots 47.–48. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: pirmo 2025. gada 13. februāra paziņojumu par normālās vērtības noteikšanā izmantotajiem avotiem (turpmāk “pirmais paziņojums”) un otro 2025. gada 7. marta paziņojumu par tādiem ražošanas faktoriem kā galvenās izejvielas, enerģija, ūdens, tvaiks, palīgmateriāli un darbaspēks, ko izmanto augstspiediena bezšuvju tērauda balonu ražošanā (turpmāk “otrais paziņojums”). Šajos paziņojumos par normālās vērtības un ražošanas faktoru noteikšanu izklāstīti fakti un pierādījumi, kas ir pamatā attiecīgajiem kritērijiem, kuri minēti 112. apsvērumā, kā arī aplūkotas piezīmes, ko ieinteresētās personas iesniedza par šiem faktoriem un par paredzētajiem attiecīgajiem normālās vērtības noteikšanā izmantotajiem avotiem.

(114)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Brazīlija, Argentīna un Turcija, par kurām zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(115)

Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu izkropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(116)

Pirmajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, enerģiju, ūdeni un darbaspēku, kas tiek izmantoti augstspiediena bezšuvju tērauda balonu ražošanā.

(117)

Komisija piezīmes par pirmo paziņojumu saņēma no diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem, t. i., Tianjin Tianhai High Pressure Container Corp., Ltd., Zhejiang Winner Fire Fighting Equipment Co., Ltd., kā arī no sūdzības iesniedzējiem.

(118)

Sūdzības iesniedzēji uzskatīja Brazīliju par vispiemērotāko izvēli, jo bija viegli pieejama finanšu informācija par plaši atzītu tērauda ražojumu ražotāju (piemēram, Arcelor Mittal S.A. (Brazīlija)), kam sekoja Turcija, kuru tie arī uzskatīja par iespējamu reprezentatīvo valsti. Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Argentīnu nevar uzskatīt par reprezentatīvu valsti.

(119)

Tianjin Tianhai High Presstainer Corp., Ltd. (“Tianjin Tianhai”) arī uzskatīja, ka Argentīna būtu jāatmet, jo nav viegli pieejami attiecīgie finanšu dati par identificēto vietējo ražotāju. Tas arī deva priekšroku Turcijai kā vispiemērotākajai izvēlei. Tianjin Tianhai arī norādīja, ka, pamatojoties uz Arcelor Mittal S.A. finanšu datu pārbaudi, šis uzņēmums darbojās saistītā, bet no izmeklējamā ražojuma nozares (NACE 25) atšķirīgā nozarē (NACE 24). Turklāt šis uzņēmums uzskatīja, ka aprēķinātais peļņas procents nav samērīgs un ka šādā peļņas procentā bija nepamatoti ietverti daži elementi, kas būtu jāizslēdz no dempinga starpības aprēķina.

(120)

Attiecībā uz Brazīliju Komisija konstatēja, ka, pamatojoties uz NACE 24 nozares kodu, šis uzņēmums patiešām nedarbojās izmeklējamā ražojuma nozarē. Turklāt Komisija konstatēja, ka finanšu pārskati, kas bija pieejami par izmeklējamā ražojuma ražotāju Brazīlijas Mat Equipamentos Para Gases Ltd., bija novecojuši, jo tie attiecās uz 2016. gadu, t. i., uz laiku ilgi pirms šīs procedūras izmeklēšanas perioda.

(121)

Zhejiang Winner Fire Fighting Equipment Co., Ltd. (“Winner”) uzskatīja, ka ne Brazīliju, ne Argentīnu, ne Turciju nevar uzskatīt par iespējamām reprezentatīvajām valstīm šajā izmeklēšanā. Kā alternatīvu reprezentatīvo valsti Winner savās piezīmēs par pirmo un otro paziņojumu ierosināja Kolumbiju.

(122)

Attiecībā uz Turciju, atzīstot, ka nav viegli pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, kas ražo izmeklējamo ražojumu, Komisija tomēr varēja atrast piemērotu finanšu informāciju par 2023. gadu, kas pieejama par nozari, kura ražo izmeklējamo ražojumu (C-Ražošana > 25,2 – Metāla tvertņu, rezervuāru un konteineru ražošana) (83). Šāda informācija daļēji pārklājās ar izmeklēšanas periodu un varētu attiekties uz vienu uzņēmumu, kas ražo izmeklējamo ražojumu, proti, CMV Cylinders Endustri Sanayi Ve Ticaret A.S. (“CMV”) (84), kas darbojas šajā konkrētajā nozarē.

(123)

Winner arī iestājās pret Turciju, jo kopš 2016. gada arī Turcija ir ieviesusi antidempinga pasākumus konkrētu bezšuvju tērauda cauruļu (tostarp ražojuma ar HS kodiem 730439 un 730459) importam.

(124)

Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka minētā inflācija Turcijā ir bijusi augsta, izraisot lielu cenu svārstīgumu un atkārtotu valdības iejaukšanos. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka 2023. gadā inflācijas līmenis Brazīlijā bija tikai 4,6 %.

(125)

Winner apgalvoja, ka augsts inflācijas līmenis Turcijā un Turcijas liras vērtības pastāvīga samazināšanās attiecībā pret ASV dolāru varētu palielināt iekšzemes cenas, importējot tādas preces kā enerģija un izejvielas, savukārt importa cenas turpināja palielināties, neraugoties uz valdības ieviesto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai.

(126)

Komisija norādīja, ka gan Brazīlija, gan Turcija 2022. gadā saskārās ar ievērojamu inflācijas spiedienu, turklāt Turcijas augstākais līmenis bija daudz augstāks nekā Brazīlijā, taču 2022. gadā tas joprojām bija 9,2 %. Turklāt Komisija norādīja, ka abās valstīs inflācijas līmenis turpmākajos gados pakāpeniski samazinājās, turklāt Turcijas rādītājs samazinājās straujāk nekā Brazīlijas rādītājs.

(127)

Komisija arī norādīja, ka, lai gan inflācija var ietekmēt darbaspēka vai enerģijas izmaksas, importa cenas, kas bija pamats atsauces vērtību noteikšanai lielākajai daļai ražošanas faktoru, bija balstītas uz pārrobežu darījumiem, kuri parasti tika veikti valūtās, kas nav importētājas valsts valūta, un tāpēc inflācija tās neietekmēja. Turklāt atsauces vērtības tiktu konvertētas attiecīgās valsts valūtā, un inflācijas ietekme, kas bieži ir saistīta ar valūtas devalvāciju, nebūtu ievērojama.

(128)

Attiecībā uz Kolumbiju, ko Winner ierosināja kā iespējamu reprezentatīvo valsti, Komisija norādīja, ka līdzīgi kā ĶTR šī valsts saskaņā ar Pasaules Bankas klasifikāciju ietilpst kategorijā “valstis ar vidēji augstiem ienākumiem”.

(129)

Winner arī identificēja Ternium S.A. (85) – biržā kotētu uzņēmumu, kas ražo tērauda ražojumus Kolumbijā. Tomēr nebija pieejami pierādījumi, kas liecinātu, ka šā uzņēmuma ražošanas apjoms bija līdzīgs izmeklējamā ražojuma ražošanas apjomam. Turklāt, līdzīgi kā attiecībā uz Arcelor Mittal S.A., Komisija norādīja, ka šis uzņēmums darbojās saistītā, bet no izmeklējamā ražojuma nozares atšķirīgā nozarē (NACE 24). Visbeidzot, Winner iesniedza finanšu pārskatus, kas aptvēra visu Ternium grupu, nevis konkrēti Ternium Colombia S.A.S.

(130)

Turklāt Komisija norādīja, ka Kolumbijā ir īpaši tirdzniecības ierobežojumi un noteikumi antidempinga pasākumu veidā attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražošanas faktoru importu, par kuriem ziņojuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, proti,

(131)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka, izvēloties attiecīgu reprezentatīvo valsti, šajā gadījumā nevar ņemt vērā ne Kolumbiju, ne Winner norādīto uzņēmumu.

(132)

Otrajā paziņojumā tika aplūkotas visas piezīmes par pirmo paziņojumu un tika apstiprināti attiecīgie avoti, kurus Komisija plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai. Otrajā paziņojumā ieinteresētās personas tika informētas par Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēli. Otrā paziņojuma II pielikumā bija sniegts pārskats par importa statistiku Turcijā, kuras pamatā ir Global Trade Atlas (“GTA”) attiecībā uz visiem I pielikumā uzskaitītajiem ražošanas faktoriem (sk. 149. apsvērumu). Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”), kā arī peļņa tiks noteiktas, pamatojoties uz datiem no Turcijas Cumhuriyet Merkez Bankasi (TCMB) (88) datubāzes par 25.2 nozari (metāla tvertņu, rezervuāru un konteineru ražošana), lai aprēķinātu normālo vērtību. Tomēr, tā kā ražošanas pieskaitāmās izmaksas pieejamajos peļņas un zaudējumu pārskata datos atsevišķi nebija norādītas un tika konstatēts, ka tās ir iekļautas pārdoto preču izmaksās, ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība tika balstīta uz izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja konkrētajiem datiem un piemērota “pārrēķinātajām” ražošanas izmaksām.

(133)

Šajā otrajā paziņojumā Komisija pauda nodomu izmantot Turcijas Statistikas institūta (89) publicēto statistiku par darbaspēku kā uzticamāko statistikas avotu šim faktoram. Šis institūts tiešām publicēja detalizētu informāciju par darbaspēka izmaksām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs. Komisija norādīja, ka plāno noteikt atsauces vērtību, pamatojoties uz darbaspēka izmaksām stundā 2022. gadā saimnieciskajai darbībai ar NACE 24 kodu “Metālu ražošana” saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju. Vērtības tiktu papildus koriģētas, ņemot vērā inflāciju, izmantojot iekšzemes patēriņa cenu indeksu (90), lai atspoguļotu izmaksas attiecībā uz izmeklēšanas periodu.

(134)

Tāpēc sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto darbaspēka izmaksas, kas būtu reprezentatīvas attiecībā uz visu darbaspēka izmaksu summu reprezentatīvajā valstī, jo īpaši izmantojot datus, kas ir uzskatāmi par ticamiem, piemēram, Eurostat. Tādējādi sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpaļaujas uz Eurostat datiem, kas tika uzskatīti par ticamākiem nekā Turcijas Statistikas institūta publicētie statistikas dati.

(135)

Tomēr sūdzības iesniedzēji norādīja, ka, ja šī pieeja tomēr tiktu saglabāta, Komisijai būtu jāņem vērā jaunākā pieejamā informācija par faktiskajām darba stundām nedēļā un mēneša vidējām darbaspēka izmaksām sadalījumā pa saimnieciskajām darbībām, nevis par 2022. gada “apmaksāto stundu vidējo skaitu mēnesī, bruto algām un izpeļņu sadalījumā pa saimnieciskajām darbībām”, kā izklāstīts otrajā paziņojumā (91). Sūdzības iesniedzēji arī norādīja, ka darba devēju izmaksas par sociālā nodrošinājuma un bezdarba fonda iemaksām Turcijā bija novērtētas par zemu, jo darba devēju kopējās apdrošināšanas saistības veidoja tikai 22,75 % no kopējām darbaspēka izmaksām.

(136)

Komisija apgalvoja, ka visuzticamākais šā ražošanas faktora statistikas avots joprojām ir Turcijas Statistikas institūta publicētā statistika par darbaspēku, kas koriģēta atbilstoši inflācijai, izmantojot iekšzemes patēriņa cenu indeksu, lai atspoguļotu izmaksas izmeklēšanas periodā.

(137)

Sūdzības iesniedzēji atkārtoti uzsvēra, ka Brazīlijā galveno ražošanas faktoru importa apjoms no Ķīnas ir zemāks nekā Turcijas un Argentīnas importa apjoms. Tāpēc tie apgalvoja, ka kopējās ražošanas faktoru cenas vismazāk ietekmētu jebkādi izejresursu cenu izkropļojumi.

(138)

Attiecībā uz Brazīliju un uzņēmumu, kas pirmajā paziņojumā tika identificēts kā ražotājs, proti, Arcelor Mittal S.A., Komisija norādīja, ka tas nav ražojis izmeklējamo ražojumu un tāpēc nav piemērots kandidāts ražošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA izmaksu un peļņas noteikšanai.

(139)

Tā kā Komisijai nebija citas lietas materiālos pieejamas informācijas par to, ka Brazīlijā būtu citi uzņēmumi, kuri ražo izmeklējamo ražojumu un kuru finanšu dati būtu publiski pieejami, Komisija secināja, ka Brazīliju vairs nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(140)

Attiecībā uz inflāciju sūdzības iesniedzēji, piekrītot Komisijas apgalvojumam, ka gan Turcijā, gan Brazīlijā 2023. gadā ievērojami samazinājās inflācija, apgalvoja, ka 2023. gadā inflācijas līmenis Brazīlijā bija tikai 4,6 %. Turklāt sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka inflācijas tendences joprojām varētu ietekmēt darījumu cenas, kas izteiktas valūtā, kura nav importētājas valsts valūta.

(141)

Tā kā importa statistikā nav papildu mērvienību, kuras attiektos uz balonu montāžas daļām, piemēram, vārstiem, kas ļautu aprēķināt jēgpilnas atsauces vērtības katrai vienībai, Komisija plānoja pārskatīt situāciju izmeklēšanas gaitā. Norādot, ka nebija pieejama tieši pārbaudāma informācija par pārrēķināšanas metodiku, sūdzības iesniedzēji pauda bažas par ierosināto pieeju vārstu cenas noteikšanai. Sūdzības iesniedzēji atgādināja, ka vienības svara pārrēķināšana bija viens no elementiem, ko varēja viegli izmantot, lai izkropļotu paziņotos radītājus nolūkā panākt zemākas dempinga starpības.

(142)

Komisija pārbaudes apmeklējumos uz vietas izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju telpās varēja pārbaudīt, vai tabulās ietvertā vārstu pārrēķināšana kilogramos atbilst sertifikācijas prasībām. Jebkurā gadījumā, kā paskaidrots 155. apsvērumā, vārsti tika pārvietoti uz “palīgmateriāliem”, tāpēc šim konkrētajam ražošanas faktoram netika aprēķināta neviena atsauces vērtība.

(143)

Attiecībā uz Argentīnu, tā kā Komisijai nebija citas lietas materiālos pieejamas informācijas par to, ka šajā valstī būtu citi uzņēmumi, kuri ražo izmeklējamo ražojumu Argentīnā un kuru finanšu dati būtu publiski pieejami, Komisija secināja, ka šo valsti vairs nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(144)

Piezīmēs par otro paziņojumu Winner atkārtoti uzsvēra, ka Kolumbija joprojām ir optimāla reprezentatīvā valsts, jo tā nodrošināja stabilākus ekonomiskos apstākļus un ticamus tirdzniecības datus. Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Kolumbijā. Importa datu analīze parādīja, ka galveno ražošanas faktoru importu šajā valstī ietekmēja imports no ĶTR, tāpēc to nevar uzskatīt par piemērotu reprezentatīvo valsti. Turklāt Komisija konstatēja, ka Winner norādītais uzņēmums – Ternium Colombia S.A.S. darbojās ar izmeklējamo ražojumu saistītā, bet atšķirīgā nozarē (NACE 24), kā paskaidrots 129. apsvērumā. Tāpēc apgalvojumi pret Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēli tika noraidīti.

(145)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, kā minēts 150. apsvērumā, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu plāno izmantot Turciju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un TCMB datubāzi 25.2 nozarei (metāla tvertņu, rezervuāru un konteineru ražošana), lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(146)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(147)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(148)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(149)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, izmantos GTA neizkropļotu lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, izmaksu noteikšanai. Turklāt Komisija norādīja, ka tā izmantos Turcijas Statistikas institūtu (92) neizkropļotu darbaspēka izmaksu un elektroenerģijas tarifu tabulu noteikšanai, pamatojoties uz elektroenerģijas rēķiniem, ko publicējusi Enerģētikas tirgus regulatīvā iestāde (EMRA) (93), kā arī gāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā, ko publicējis Turcijas Statistikas institūts (94).

(150)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sniedza pilnīgu informāciju, bija liels ražošanas faktoru skaits un nenozīmīgs dažu izejvielu īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās, tāpēc šie nenozīmīgie posteņi tika grupēti sadaļā “palīgmateriāli”. Komisija arī informēja, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī. Komisija arī plānoja izmantot ūdens tarifu, ko iekasē Izmiras metropoles pašvaldības ģenerāldirektorāts (CMV atrodas šajā pilsētā), kurš atbild par ūdensapgādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Izmiras metropolē.

(151)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Augstspiediena bezšuvju tērauda balonu ražošanas faktori

(152)

Komisija aprēķināja ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību, pamatojoties uz uzņēmuma datiem, un piemēroja to “pārrēķinātajām” ražošanas izmaksām.

(153)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (95) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 108. apsvērumā, pastāvot nozīmīgiem izkropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem izkropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši izkropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(154)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 150. apsvērumā.

(155)

Tā kā nebija statistikas par vārstu, dalāmo gredzenu un vāciņu importa apjomu, par ko ziņo gabalos, un ņemot vērā šādu ražošanas faktoru daudzveidību formas, izmēra un vienības svara ziņā, Komisija nevarēja aprēķināt jēgpilnu atsauces vērtību šiem ražošanas faktoriem. Tādējādi, ņemot vērā arī to ierobežoto daļu kopējās ražošanas izmaksās, Komisija nolēma pārvietot šos ražošanas faktorus uz palīgmateriāliem.

(156)

Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, CIF vērtībai, kas reģistrēta reprezentatīvās valsts importa statistikā, kura pieejama GTA, pieskaitīja attiecīgos ievedmuitas nodokļus.

(157)

Komisija izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(158)

Investīciju un finanšu birojs publicē detalizētu informāciju par rūpnieciskai izmantošanai paredzētā ūdens izmaksām uzņēmumiem, kas atrodas Izmiras rūpniecības zonā, kur atrodas izmeklējamā ražojuma ražotājs reprezentatīvajā valstī. Komisija izmantoja jaunākos pieejamos statistikas datus, ko publicējusi šī organizācija. Atsauces vērības pamatā ir ūdens un notekūdeņu izmaksas par m3 (96).

(159)

Turcijas Statistikas institūts publicē sīku informāciju par algām dažādās ekonomikas nozarēs Turcijā. Komisija izmantoja jaunāko pieejamo statistiku par 2022. gada vidējām darbaspēka izmaksām saimnieciskajai darbībai “Metālu ražošana” saskaņā ar NACE 2.0 2. red. klasifikāciju (97).

(160)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Turcijā publicē Turcijas Enerģētikas tirgus regulatīvā iestāde (EMRA). Komisija izmantoja rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā noteikto elektroenerģijas cenu (valūta/kWh) datus, ko publicējusi EMRA.

(161)

Dabasgāzes cenu tērauda nozares uzņēmumiem, piemēram, rūpnieciskajiem lietotājiem, Turcijā publicē Turcijas Statistikas institūts (98). Komisija izmantoja pieejamos statistikas datus, kuru pamatā ir dabasgāzes vairumtirdzniecības cena 2024. gada martā, kas pārklājas ar izmeklēšanas periodu.

(162)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(163)

Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām ražošanas izmaksām. Šī procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām ražošanas izmaksām.

(164)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja finanšu informāciju par 2023. gadu, kas pieejama par nozari, kura ražo izmeklējamo ražojumu (C ražošana > 25,2 – Metāla tvertņu, rezervuāru un konteineru ražošana) (99), kā paskaidrots 122. apsvērumā.

(165)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(166)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Šie patēriņa apjomi tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar 3.6.1.1. iedaļā aprakstītajām neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(167)

Šīm izmaksām Komisija pieskaitīja ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kā paskaidrots 163. apsvērumā.

(168)

PVA izmaksas un peļņa, kas noteikta, pamatojoties uz finanšu informāciju par 2023. gadu, kura pieejama par nozari, kas ražo izmeklējamo ražojumu (C ražošana > 25,2 – Metāla tvertņu, rezervuāru un konteineru ražošana), kā paskaidrots 122. apsvērumā, tika piemērotas neizkropļotu ražošanas izmaksu un ražošanas pieskaitāmo izmaksu summai; t. i., ražošanas izmaksām.

(169)

PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 19,4 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 12,6 %.

(170)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(171)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem klientiem vai arī ar tādu saistītu iekšzemes uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā tirgotāji.

(172)

Abos gadījumos eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija samaksātā vai maksājamā cena par eksportam uz Savienību pārdoto attiecīgo ražojumu.

(173)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp faktoriem, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās norādītu EXW līmenī; un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(174)

Kā skaidrots 165.–170. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW tirdzniecības līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(175)

Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

(176)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā muitas nodokli, citus ievedmuitas maksājumus, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un citas izmaksas.

(177)

Tika koriģētas arī komisijas maksas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu Winner un Tianjin Tianhai saistītajam tirgotājam, atskaitot saistīto tirgotāju PVA izmaksas un nosacīto peļņu 5 % apmērā. Tika konstatēts, ka šādu korekciju pamato līgums starp ražotāju eksportētāju un tā saistīto tirgotāju, kurā norādīts, ka pastāv šķīrējklauzula, ko starp pusēm piemēro konflikta situācijā. Nosacītā peļņa 5 % apmērā atbilda peļņai, kas atskaitīta citās nesenās tērauda lietās attiecībā uz ražojumiem, kuros integrēti tērauda izejresursi, ja nesaistītie importētāji nesadarbojās.

(178)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(179)

Tādējādi iegūtās vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(180)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējām svērtajām starpībām, neņemot vērā to ražotāju eksportētāju starpības, kuriem bija nulles un de minimis dempinga starpības, kā arī pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos noteiktās starpības.

(181)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pagaidu dempinga starpība ir 74,5 %.

(182)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā; minēto kopējo importu noteica, pamatojoties uz 4.3.1. iedaļā izskaidroto Eurostat metodiku.

(183)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir zems, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, importa apjoms bija apmēram 54 % no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(184)

Komisija atgādināja, ka paziņojuma par procedūras sākšanu 10. iedaļā (100) ieinteresētās personas tika informētas, ka nesadarbošanās vai tikai daļēja sadarbība varētu novest pie konstatējumiem, kuru pamatā ir pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, un tas šīm personām varētu radīt mazāk labvēlīgus rezultātus. Ņemot vērā to, ka ieinteresētās personas tika skaidri brīdinātas par nesadarbošanās sekām un ka šajā gadījumā sadarbības līmenis bija īpaši zems, Komisija uzskatīja par lietderīgu noteikt atlikušo dempinga maksājumu, pamatojoties uz reprezentatīvu BTIC Group pārdošanas apjoma apakškopu, kas veidoja vairāk nekā 50 % no visu izlasē iekļauto uzņēmumu kopējā eksporta apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Šis pārdošanas apjoms tika uzskatīts par pamatotu un reprezentatīvu aizstājējvērtību attiecībā uz to eksportētāju īstenoto dempingu, kuri nesadarbojās.

(185)

Tāpēc atlikušā dempinga starpība tika noteikta 119 % apmērā.

(186)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(187)

Izmeklēšanas periodā Savienībā bija astoņi līdzīgā ražojuma ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(188)

Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 6 782 tūkstoši vienību/gabalu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, atbildēm uz makroekonomisko aspektu anketas jautājumiem, informāciju, kas savākta izlasē iekļauto ražotāju pārbaudes apmeklējumos, citu ražotāju, kas sadarbojās, iesniegtajām anketām un Eurostat oficiālo statistiku. Kā norādīts 7. apsvērumā, abu izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms atbilda 47 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 42 % no aplēstā kopējā līdzīgā ražojuma pārdošanas daudzuma Savienībā.

(189)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz atbildēm uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem, kas tika saņemtas no sūdzības iesniedzēja un kas pēc iespējas tika salīdzinātas ar pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem, un attiecīgā ražojuma importu Savienībā no trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat statistiku.

(190)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (vienības/gab.)

(191)

Pamatojoties uz to, pēc spēcīgas izaugsmes 2021. gadā un tam sekojoša krituma, ko, iespējams, izraisīja krājumu veidošana sakarā ar bažām par piegāžu trūkumu Covid-19 vai patērētāju neparedzētu uzvedību, patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %.

(192)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(193)

Novērtējot importa statistikas precizitāti, tika konstatēts, ka mazām, neuzpildāmām gāzes tvertnēm, kas neietilpst attiecīgā ražojuma tvērumā, vienības svars parasti ir daudz mazāks par 1 kg. Turpretī attiecīgā ražojuma minimālais vienības svars ir 1 kg. Atsaucei – mazākais Savienības ražošanas nozares ražotais balons, kura tilpums ir 0,8 litri, sver aptuveni 1,5 kg. Tāpēc tika izmantota filtrēšanas metode, kas izslēdza visu importu, ja vienības svars bija mazāks par 1 kg, lai nepieļautu tādu ražojumu iekļaušanu, kas neietilpst tvērumā.

(194)

Lai uzlabotu precizitāti, Eurostat importa datiem Komisija piemēroja uz svaru balstītu filtrēšanas metodi attiecībā uz KN kodiem 7311 00 11 un 7311 00 30 , par kuriem bija pieejami ikdienas ziņojumi. Attiecībā uz KN kodiem 7311 00 13 un 7311 00 19 tā balstījās uz Eurostat ikmēneša datiem un piemēroja to pašu izslēgšanas robežvērtību, pamatojoties uz vienības svaru.

(195)

Iegūtā datu kopa, kas filtrēta ar visaugstāko iespējamo granularitāti, izmantojot svara robežvērtības, sniedza visprecīzāko aplēsi par attiecīgā ražojuma importu, norādot skaidras un būtiskas importa tendences, jo īpaši attiecībā uz Ķīnu.

(196)

Par tukšiem ugunsdzēsības aparātiem, kas klasificēti ar TARIC kodiem 8424 10 00 11 un 8424 10 00 21, importa dati bija pieejami tikai par trim mēnešiem (no 2025. gada marta līdz maijam) ārpus izmeklēšanas perioda, un tie bija izteikti kilogramos, nevis gabalos. Ņemot vērā šos ierobežotos un nekonsekventos datus, kā arī šā ražojuma veida ļoti zemo reprezentativitāti, kas atbilst vien aptuveni 2 % no kopējā apjoma ar attiecīgo KN kodu, šis ražojuma veids netika izskatīts pagaidu posmā, bet tiks iekļauts izmeklēšanas galīgajā posmā, tiklīdz būs pieejama pilnīgāka un ticama informācija.

(197)

Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienības tirgū.

3. tabula

Importa daudzums (vienības/gab.) un tirgus daļa

(198)

Importam no ĶTR laikposmā no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam bija skaidra un būtiska augšupejoša tendence gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē, jo īpaši saistībā ar kopējo patēriņu Savienībā. Līdzīgi kā patēriņš, arī imports no Ķīnas 2021. gadā uzrādīja spēcīgu pieaugumu, kam sekoja kritums, ko, iespējams, izraisīja krājumu veidošana saistībā ar bažām par piegādes deficītu Covid-19 pandēmijas laikā vai negaidītām izmaiņām patērētāju uzvedībā. Tad izmeklēšanas periodā imports atjaunojās, sasniedzot līmeni, kas bija par 33 % augstāks nekā 2021. gadā.

(199)

Šo spēcīgo izaugsmi atspoguļoja Ķīnas pastāvīgi pieaugošā tirgus daļa Savienībā. No 60 % 2021. gadā Ķīnas tirgus daļa 2022. gadā palielinājās līdz 65 % un 2023. gadā saglabājās stabila, bet izmeklēšanas periodā tā palielinājās vēl vairāk – līdz 70 %. Pat tad, kad Ķīnas importa apjomi uz laiku samazinājās, Ķīna saglabāja dominējošu stāvokli tirgū, jo īpaši uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(200)

Imports no Ķīnas pieauga daudz straujāk nekā kopējais patēriņš tirgū, attiecīgajā periodā palielinoties vairāk nekā divas reizes.

(201)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz CIF cenām, kas iegūtas no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(202)

No attiecīgās valsts Savienībā veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa cenas (EUR/gab.)

(203)

Ķīnas zemo vidējo importa cenu galvenokārt nosaka imports, kas deklarēts ar KN kodu 7311001190 un kas attiecīgajā periodā veidoja vairāk nekā 80 % no kopējā Ķīnas importa apjoma gabalos. Šis KN kods atbilst mazākiem, vieglākiem un līdz ar to lētākiem ražojuma veidiem. Turklāt vidējo cenu ietekmē arī ražojumu klāsts, ko nosaka pieprasījuma modeļi un kas laika gaitā var mainīties.

(204)

Attiecīgajā periodā Ķīnas izcelsmes importa cenām bija izteikta lejupejoša tendence, un kopumā tās samazinājās par 31 %. Importa cenas 2022. gadā samazinājās par 4 %, 2023. gadā – vēl par 6 % un pēc tam izmeklēšanas periodā tās samazinājās par 22 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

(205)

Šis pastāvīgais un straujais cenu kritums palielināja Ķīnas eksportētāju jau tā lielo cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, liekot ievērojami samazināt cenas. Straujais kritums izmeklēšanas periodā liecināja par agresīvas cenu noteikšanas stratēģiju, kas, iespējams, pastiprināja konkurences spiedienu uz Savienības ražotājiem. Cenu samazinājums sakrita ar Ķīnas importa apjoma un tirgus daļas krasu pieaugumu, kas liecināja, ka lētākam importam bija būtiska nozīme Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma aizvietošanā.

(206)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(207)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Saistībā ar importu no attiecīgās valsts Savienības tirgū tas uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību no 29 % līdz 76 %.

(208)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(209)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem sūdzības iesniedzēju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras vēlāk tika atjauninātas, lai aptvertu izmeklēšanas periodu, un kuras ietvēra datus par visiem Savienības ražotājiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(210)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(211)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas, ienākumi no investīcijām un spēja piesaistīt kapitālu.

(212)

Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(213)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms Savienībā samazinājās par 24 %, savukārt jaudas izmantojums samazinājās no 65 % līdz 48 %, neraugoties uz to, ka patēriņš Savienībā palielinājās par 15 %. Tas liecina, ka ražošanas apjoma samazināšanās ir saistīta nevis ar pieprasījuma samazināšanos, bet gan ar pieaugošo importa radīto konkurences spiedienu.

(214)

Konkrētāk, imports no ĶTR tajā pašā periodā palielinājās par 33 %, tā tirgus daļai pieaugot no 60 % 2021. gadā līdz 70 % izmeklēšanas periodā. Šis ievērojamais Ķīnas importa apjoma un tirgus daļas pieaugums liecināja, ka pieaugošu Savienības pieprasījuma daļu apmierina importētie ražojumi, nevis iekšzemes ražošana.

(215)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

(216)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū stabili un nepārtraukti samazinājās gan absolūtā daudzuma, gan tirgus daļas izteiksmē.

(217)

2022. gadā pārdošanas apjomi nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2021. gadu, kas liecina par sākotnējo stagnāciju. Tomēr situācija ievērojami pasliktinājās 2023. gadā, kad pārdošanas apjoms strauji samazinājās par 20 %, un izmeklēšanas periodā tas nemainījās. Tas liecināja, ka pārdošanas apjoma samazinājums bija nevis īslaicīgas svārstības, bet gan daļa no ilgstošas lejupslīdes tendences.

(218)

Arī tirgus daļai bija līdzīga pastāvīgi negatīva trajektorija. Tā samazinājās no 32 % 2021. gadā līdz 27 % 2022. gadā, pēc tam līdz 25 % 2023. gadā un visbeidzot sasniedza tikai 22 % izmeklēšanas periodā. Tas, ka tirgus daļas ik gadu samazinājās, liecināja par Savienības ražotāju klātbūtnes pakāpenisku zudumu šajā tirgū.

(219)

Jāatzīmē, ka šis pastāvīgais samazinājums notika, ņemot vērā patēriņa pieaugumu Savienībā, kas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Tajā pašā laikā importa apjoms no Ķīnas ievērojami palielinājās gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē. Attiecīgi Savienības ražotāji nezaudēja pārdošanas apjomu tirgus sarukuma dēļ, bet tā vietā to arvien vairāk aizstāja imports, jo īpaši no ĶTR.

(220)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā pieauga par 15 %, atspoguļojot augošu tirgu un pieaugošu pieprasījumu. Tomēr Savienības ražotāji nevarēja gūt labumu no šīs izaugsmes. To pārdošanas apjoms samazinājās par 20 %, tirgus daļa samazinājās no 32 % līdz 22 % savukārt ražošanas apjoms samazinājās par 24 %. Neraugoties uz nelielu jaudas pieaugumu, jaudas izmantojums strauji samazinājās no 65 % līdz 48 %. Vienlaikus imports no Ķīnas palielinājās par 33 %, un par 10 procentpunktiem pieauga tā tirgus daļa, kas izmeklēšanas periodā sasniedza 70 %. Šī kontrastējošā tendence apliecināja, ka Savienības ražotāji zaudēja savu pozīciju nevis pieprasījuma krituma dēļ, bet gan arvien lielāka spiediena dēļ, ko radīja strauji pieaugošais un, iespējams, negodīgais imports no Ķīnas.

(221)

Pastāvīgais pārdošanas apjoma samazinājums, tirgus daļas samazināšanās un ražošanas stagnācija, neraugoties uz augošo pieprasījumu, sniedz skaidrus pierādījumus par kaitējumu, atspoguļojot Savienības ražošanas nozares stāvokļa strukturālu pavājināšanos tirgū.

(222)

Šī kontrastējošā tendence liecina, ka Savienības ražotāji arvien vairāk tika izstumti no tirgus nevis pieprasījuma samazināšanās dēļ, bet gan pieaugošā spiediena dēļ, ko radīja straujais Ķīnas importa pieaugums.

(223)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(224)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē pakāpeniski, bet pastāvīgi samazinājās, atspoguļojot nozares snieguma pasliktināšanos. Nodarbināto skaits, izteikts ar pilnslodzes ekvivalentu (PSE), samazinājās gadu no gada: samazinājums par 3 % 2022. gadā, nedaudz arī 2023. gadā un kopējais samazinājums par 6 % izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2021. gadu. Šis pastāvīgais samazinājums liecina, ka ražotāji pakāpeniski pielāgojās mazākai ražošanas aktivitātei, samazinot darbaspēka ieguldījumu.

(225)

Vienlaikus ražīgums strauji samazinājās, jo īpaši laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam, pēc neliela krituma par 2 % 2022. gadā tas samazinājās par 19 % un izmeklēšanas periodā saglabājās tik zemā līmenī. Tas atspoguļo nepietiekami izmantoto jaudu un darbības neefektivitāti, jo Savienības ražotāji nespēja ātri vai samērīgi pielāgot savu darbaspēku pastāvīgajam ražošanas samazinājumam, ko izraisīja pārdošanas apjoma samazināšanās un pieaugošais importa spiediens.

(226)

Kopumā nodarbinātības tendence liecina par piesardzīgām lejupvērstām darbaspēka korekcijām, savukārt straujais ražīguma kritums norāda uz plašāku ekonomisko spriedzi nozarē, ņemot vērā to, ka tās efektivitāte nebija optimāla, jo samazinājās ražošanas apjoms un pastiprinājās konkurence tirgū.

(227)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktiskās dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(228)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(229)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(230)

Attiecīgajā periodā vidējās vienības pārdošanas cenas Savienības tirgū sākotnēji ievērojami palielinājās – 2022. gadā tās pieauga par 34 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Šī augšupejošā tendence nedaudz turpinājās arī 2023. gadā, cenām sasniedzot maksimumu, proti, 37 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2021. gadu. Tomēr izmeklēšanas periodā cenas samazinājās par 14 % salīdzinājumā ar 2023. gadu, lai gan tās saglabājās par 18 % augstākas nekā 2021. gadā. Šī tendence liecināja, ka Savienības ražotāji sākotnēji pieaugošās izmaksas daļēji novirzīja uz klientiem, bet vēlāk bija spiesti samazināt cenas, jo pieauga konkurences spiediens, ko radīja imports par zemām cenām, jo īpaši no Ķīnas.

(231)

Vienlaikus vienības ražošanas izmaksām bija līdzīga, bet vēl izteiktāka tendence. Izmaksas 2022. gadā pieauga par 35 %, bet 2023. gadā sasniedza maksimālo pieaugumu – 50 % salīdzinājumā ar bāzes gadu. Lai gan izmeklēšanas periodā izmaksas nedaudz samazinājās, tās joprojām bija par 28 % augstākas nekā 2021. gadā. Sākotnējais pieaugums, iespējams, atspoguļoja inflācijas spiedienu, izejresursu (piemēram, enerģijas, izejvielu) cenu pieaugumu un mazākus apjomradītus ietaupījumus ražošanas apjomu samazināšanās dēļ.

(232)

Proti, lielākajā attiecīgā perioda daļā ražošanas izmaksas pieauga straujāk nekā pārdošanas cenas, jo īpaši 2023. gadā, kad izmaksu un cenu starpība bija vislielākā, kas pasliktināja Savienības ražotāju ekonomisko stāvokli. Izmeklēšanas periodā gan cenas, gan izmaksas samazinājās, bet izmaksas joprojām pārsniedza pārdošanas cenas.

(233)

Importa cenu kritums un pieaugošais Ķīnas importa īpatsvars radīja grūtības Savienības ražotājiem saglabāt pietiekami augstas cenas, lai segtu pieaugošās izmaksas. Lētāka importa pieaugums, jo īpaši izmeklēšanas periodā, ievērojami pazemināja Savienības pārdošanas cenas.

(234)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(235)

Laikposmā no 2021. gada līdz IP vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem pastāvīgi palielinājās. Visbūtiskākais pieaugums bija vērojams perioda pirmajā gadā, kad darbaspēka izmaksas pieauga par 9 %. Šo spēcīgo sākotnējo pieaugumu, visticamāk, izraisīja inflācijas spiediens, kas sekoja Covid-19 pandēmijai, kuras laikā ražotāji saskārās ar lielāku algu pieprasījumu un dažās dalībvalstīs – ar juridiski pilnvarotām vai kolektīvām sarunām par algu korekcijām.

(236)

Nākamajā gadā darbaspēka izmaksas turpināja pieaugt, lai gan nedaudz lēnākā tempā – par aptuveni 5 %. Šī izaugsme liecināja par noturīgu, bet mērenāku inflācijas ietekmi, kā arī centieniem saglabāt kvalificētu darbaspēku konkurētspējīgā tirgū. Izmeklēšanas periodā pieauguma temps turpināja samazināties līdz aptuveni 2 %, norādot uz to, ka, iespējams, samazinājās augšupvērstais spiediens uz algām, vai uz ražotāju ieviesto izmaksu ierobežošanas un efektivitātes pasākumu ietekmi.

(237)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(238)

Attiecīgajā periodā krājumiem bija svārstīga, bet galu galā lejupvērsta tendence, kas atspoguļoja mainīgo ražošanas apjomu un tirgus apstākļus. 2022. gadā krājumi saglabājās relatīvi stabili, un salīdzinājumā ar 2021. gadu tie samazinājās tikai par 4 %. Tomēr 2023. gadā krājumi perioda beigās palielinājās par 17 %, sasniedzot augstāko līmeni šajā periodā. Šis pieaugums, visticamāk, bija saistīts ar mazāku pārdošanas apjomu un tirgus daļas samazināšanos, kā rezultātā tika uzglabāts vairāk nepārdoto ražojumu.

(239)

Salīdzinājumā ar 2023. gadu izmeklēšanas periodā krājumi bija strauji samazinājušies – par 44 procentpunktiem, atgriežoties līmenī, kas bija ievērojami zemāks par pirmā gada līmeni. Aplūkojot krājumus kā daļu no ražošanas apjoma, attiecīgajā periodā krājumi saglabājās zemā līmenī, kas liecina par to, ka ražotāji krājumus pārvaldīja piesardzīgi.

(240)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, investīcijām un ienākumam no investīcijām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un ienākums no investīcijām

(241)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no apgrozījuma. Rentabilitāte šajā periodā pastāvīgi samazinājās – sākotnēji tā bija pozitīva, bet pakāpeniski samazinājās katru gadu. Trešajā gadā tā strauji kļuva negatīva un izmeklēšanas periodā saglabājās negatīva. Šī lejupvērstā tendence atspoguļoja izmaksu pieaugumu, mazākus pārdošanas apjomus un tirgus daļas samazināšanos pieaugošās importa konkurences dēļ, kas ievērojami samazināja peļņas procentus.

(242)

Neto naudas plūsma, kas atspoguļo Savienības ražotāju spēju pašfinansēt darbību, samazinājās no aptuveni 14,8–15,2 miljoniem EUR pirmajā gadā līdz aptuveni 14,0–14,5 miljoniem EUR otrajā gadā, pirms tā strauji nokrita līdz aptuveni 2,3–2,6 miljoniem EUR trešajā gadā un vēl vairāk samazinājās līdz aptuveni 1,7–1,85 miljoniem EUR izmeklēšanas periodā, kas ir samazinājums par aptuveni 88 % salīdzinājumā ar pirmo gadu. Šis straujais kritums uzsvēra finansiālo spriedzi, ko radīja rentabilitātes samazināšanās un ierobežotais iekšējais finansējums.

(243)

Neraugoties uz finansiālām grūtībām, investīcijas palielinājās no aptuveni 2,8–3,0 miljoniem EUR pirmajā gadā līdz vairāk nekā 4,9–5,1 miljonam EUR otrajā gadā un izmeklēšanas periodā saglabājās gandrīz 4,9–5,05 miljonu EUR apmērā. Salīdzinājumā ar pirmo gadu tās kopumā palielinājās par gandrīz 72 %, kas liecina par centieniem saglabāt vai palielināt ražošanas jaudu, neraugoties uz aizvien stingrākiem finanšu nosacījumiem.

(244)

Ienākumi no investīcijām, kas definēti kā peļņa procentos no investīciju neto uzskaites vērtības, samazinājās no [15,5 %–17,2 %] pirmajā gadā līdz [11,2 %–12,4 %] otrajā gadā, bet pēc tam kļuva negatīvi – [no –17,3 % līdz –15,8 %] trešajā gadā un palika negatīv – [no –15,4 % līdz –14,6 %] izmeklēšanas periodā. Šie negatīvie ienākumi liecināja, ka investīcijas vairs neradīja pietiekamu peļņu, iespējams, darbības apstākļu pasliktināšanās un lielāka tirgus spiediena dēļ.

(245)

Ņemot vērā šīs tendences – rentabilitāte samazinājās no [3,7–4,2 %] līdz [no –4,4 % līdz –4,1 %], naudas plūsma samazinājās par vairāk nekā 85 %, un ienākumi no investīcijām kļuva negatīvi –, ievērojami mazinājās Savienības ražotāju spēja piesaistīt kapitālu. Mazāka peļņa un samazinātas naudas rezerves mazināja investoru uzticēšanos un ierobežoja piekļuvi finansējumam, tādējādi ierobežojot ražotāju spēju ieguldīt un efektīvi konkurēt.

(246)

Izmeklēšanas periodā importa apjoms no Ķīnas ievērojami palielinājās par aptuveni 33 % salīdzinājumā ar bāzes gadu, savukārt tā tirgus daļa pieauga no 60 % līdz 70 %. Vienlaikus importa cenas strauji samazinājās par aptuveni 31 %. Šis apjoma pieaugums apvienojumā ar cenu kritumu radīja spēcīgu lejupvērstu spiedienu uz Savienības tirgu, apgrūtinot Savienības ražotāju konkurētspēju gan daudzuma, gan cenas ziņā. Pieaugošais imports par zemākām cenām bija galvenais faktors, kas ietekmēja tirgus dinamiku.

(247)

Lielākā daļa kaitējuma faktoru uzrādīja skaidras negatīvas tendences. Ražošanas apjoms samazinājās par aptuveni 24 %, jaudas izmantojums samazinājās no 65 % līdz 48 % (samazinājums par aptuveni 26 %) un pārdošanas apjoms samazinājās par 21 %. Rentabilitāte no peļņas [3,7–4,2 %] apmērā samazinājās līdz zaudējumiem aptuveni [no –4,4 % līdz –4,1 %] apmērā, savukārt neto naudas plūsma samazinājās par vairāk nekā 85 %, būtiski ierobežojot finansiālo elastību. Šīs negatīvās tendences atsvēra jebkādas pozitīvas norises, atspoguļojot būtisku un pastāvīgu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Pastāvīgais tirgus daļas zudums un lejupvērstais spiediens uz cenām, ko izraisīja importa apjoma pieaugums un zemākas importa cenas, bija dominējoši faktori, kas izraisīja šo kaitējumu.

(248)

Papildus tam, ka Savienības ražošanas nozares cenas palielinājās, ko kompensēja straujāks ražošanas izmaksu pieaugums, tikai diviem kaitējuma faktoriem bija pozitīvas tendences, proti, ražošanas jaudai, kas attiecīgajā periodā palielinājās par 3 %, un Savienības ražotāju stabilajam investīciju līmenim, kas šajā periodā palielinājās gandrīz par 72 %. Tas liecina par pastāvīgiem centieniem saglabāt vai palielināt ražošanas jaudu, neraugoties uz nelabvēlīgiem apstākļiem. Tomēr šīs pozitīvās tendences nebija pietiekamas, lai kompensētu negatīvo ietekmi. Piemēram, ražošanas apjoms samazinājās par aptuveni 24 %, neraugoties uz to, ka patēriņš Savienībā palielinājās par aptuveni 15 %. Turklāt ražīgums ievērojami samazinājās par gandrīz 19 %, iespējams, darbaspēka samazinājuma un darbības neefektivitātes dēļ, kas liecina, ka pozitīvas investīciju tendences nenodrošināja lielāku ražošanas apjomu.

(249)

Kopumā, lai gan patēriņš Savienībā palielinājās par 15 %, Savienības ražošanas apjoms samazinājās par 24 %, pārdošanas apjoms samazinājās par 21 % un ražotāju rentabilitāte strauji samazinājās no [3,7–4,2 %] līdz [no –4,4 % līdz –4,1 %]. Šī aina liecina, ka, neraugoties uz tirgus izaugsmi, Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās, jo imports, galvenokārt no Ķīnas, aptvēra lielāku tirgus daļu.

(250)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(251)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, ražošanas izmaksu pieaugums, Savienības pieprasījums.

(252)

Lai novērtētu, vai pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ir jāpārbauda, vai izmeklējamā importa apjoms un cenu līmenis būtiski veicināja būtisko kaitējumu.

(253)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no Ķīnas ievērojami palielinājās gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas ziņā. Konkrēti, imports no Ķīnas palielinājās par 53 % un ieguva 10 procentpunktus no tirgus daļas. Vienlaikus patēriņš Savienībā pieauga par 15 %. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nokritās par 21 %, un tās tirgus daļa attiecīgi samazinājās.

(254)

Šīs pretējās norises, kad imports par dempinga cenām strauji palielinājās, savukārt Savienības ražotāji zaudēja gan pārdošanas apjomu, gan tirgus daļu, skaidri liecināja par cēloņsakarību starp abiem. Savienības ražotāju pārdošanas apjoma samazināšanos izraisīja pieaugošā konkurence, ko radīja imports par dempinga cenām. Šī apjoma ietekme nepārprotami veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(255)

Turklāt Ķīnas importa par dempinga cenām ietekme uz cenām liecināja par cēloņsakarību ar Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Attiecīgajā periodā Ķīnas importa vidējā vienības cena samazinājās par 31 % – no 14,16 EUR līdz 9,83 EUR par vienību. Turpretī Savienības ražošanas nozares cenas palielinājās līdz 2023. gadam, bet pēc tam izmeklēšanas periodā strauji samazinājās importa par zemām cenām spiediena dēļ.

(256)

Šim konsekventajam un būtiskajam Ķīnas importa cenu samazinājumam bija skaidra cenu nospiešanas ietekme uz Savienības tirgu. Tā rezultātā Savienības ražotāji nespēja saglabāt cenu līmeni atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam, kā rezultātā pasliktinājās to finansiālais stāvoklis. Rentabilitāte samazinājās no [3,7–4,2 %] 2021. gadā līdz [no –4,4 % līdz –4,1 %] izmeklēšanas periodā. Ilgstošais lejupvērstais spiediens uz cenām, ko izraisīja imports par dempinga cenām no Ķīnas, tieši veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(257)

Ņemot vērā iepriekš minēto, imports par dempinga cenām no Ķīnas lielā mērā veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(258)

Imports par dempinga cenām radīja ievērojamu apjoma un cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Tā rezultātā netika pietiekami izmantota jauda, pasliktinājās finanšu rādītāji un nebija iespējams pietiekami paaugstināt cenas, lai segtu pieaugošās izmaksas. Tāpēc, pat ja imports par dempinga cenām varētu nebūt vienīgais cēlonis, tam acīmredzami bija liela nozīme novērotā būtiskā kaitējuma nodarīšanā.

(259)

No citām trešām valstīm veiktā importa apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(260)

Attiecīgajā periodā vienīgās citas trešās valstis, no kurām Savienībā tika importēti ievērojami ABTB apjomi, bija Turcija un Apvienotā Karaliste.

(261)

Kopumā visas trešās valstis, izņemot attiecīgo valsti, no 2021. gada līdz IP reģistrēja apjoma pieaugumu par 19 %, savukārt to tirgus daļa saglabājās stabila, visā periodā svārstoties no 8 % līdz 10 %. Lai gan apjomi palielinājās, vidējās importa cenas katru gadu pakāpeniski samazinājās kopumā par 20 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Neraugoties uz šo cenu samazinājumu, importa tendence liecina, ka šo valstu uzņēmēji koncentrējās uz esošās tirgus daļas saglabāšanu, nevis tās agresīvu palielināšanu. To apstiprina apjoma samazināšanās par 6 % izmeklēšanas periodā. Cenas no šīm trešām valstīm 2022. gadā kopumā atbilda izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām, bet izmeklēšanas periodā importa cenas nokritās par aptuveni 34 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, savukārt Savienības ražotāju cenas samazinājās tikai par aptuveni 28 %, kas liecina par pieaugošu cenu spiedienu uz Savienības ražotājiem.

(262)

Lielākie ražotāji eksportētāji no citām valstīm, uz kurām neattiecas dempinga maksājumi, piemēram, no Apvienotās Karalistes un Turcijas, saglabājās vai nu stabili, vai samazinājās apjoma un vērtības izteiksmē. Piemēram, imports no Apvienotās Karalistes samazinājās no 102 046 vienībām 2022. gadā līdz 72 615 vienībām IP, savukārt imports no Turcijas samazinājās no 164 343 vienībām 2023. gadā līdz 95 931 vienībām IP. Tāpat samazinājās arī importa vērtība no šīm valstīm. Tas liecināja, ka imports, kas netika veikts par dempinga cenām, būtiski nepalielinājās tādā veidā, kas būtu varējis būtiski kaitēt Savienības ražošanas nozarei.

(263)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jo īpaši to, ka trešo valstu tirgus daļa saglabājās relatīvi stabila, Komisija provizoriski secināja, ka šis imports nemazina cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(264)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(265)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoms samazinājās par 25 %, savukārt vidējā eksporta cena palielinājās par 25 %. Šis vienlaicīgais apjoma kritums un cenu pieaugums liecināja, ka Savienības ražošanas nozare pielāgoja savu eksporta stratēģiju, iespējams, koncentrējoties uz augstākas vērtības segmentiem.

(266)

Cenu pieaugums palīdzēja daļēji kompensēt apjoma samazināšanās negatīvo ietekmi, kas liecina, ka eksporta rādītāji neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(267)

Neraugoties uz to, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas attiecīgajā periodā ievērojami pieauga no aptuveni 3,6 miljoniem vienību 2021. gadā līdz gandrīz 4,8 miljoniem vienību IP, tika novērtēti arī citi iespējamie faktori.

(268)

Tehnoloģiskas pārmaiņas, ierobežojoša tirdzniecības prakse vai izmaiņas patērētāju ieradumos šajā periodā nav reģistrētas kā būtiski faktori. Nav pierādījumu, kas liecinātu, ka Savienības ražošanas nozare būtu saskārusies ar iekšējām strukturālām nepilnībām tehnoloģiskās attīstības kavēšanās vai nepietiekama eksporta dēļ, kas izskaidrotu ražošanas apjoma (– 24 %), pārdošanas apjoma (– 21 %) vai rentabilitātes (no [3,7–4,2 %] līdz [ no –4,4 % līdz –4,1 %]) samazināšanos. Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā būtiski palielinājās. Lai gan izmeklēšanas periodā tās samazinājās. Šī ražošanas izmaksu pieauguma tendence liecina, ka Savienības ražošanas nozare saskārās ar ievērojamu izmaksu spiedienu, ko, iespējams, izraisīja augstākas izejvielu cenas, enerģijas izmaksas vai citas pieskaitāmās izmaksas, kas samazināja peļņas procentu un ierobežoja ražošanas nozares spēju efektīvi konkurēt. Turklāt Savienības ražošanas nozare nespēja tos pilnībā pārlikt uz klientiem, jo imports par dempinga cenām radīja spēcīgu cenu spiedienu. Šā importa netaisnīgi zemās cenas lika Savienības ražotājiem absorbēt pieaugošās izmaksas, tādējādi saasinot to finansiālās grūtības. Ražošanas izmaksu daļēja samazināšanās pēdējā gadā šo spiedienu nemazināja pietiekamā mērā. Šī nespēja kompensēt augstākas izmaksas ar pārdošanas cenām arī ir izšķirošs faktors, lai pierādītu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(269)

Analīze apstiprināja skaidru cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Ķīnas importa apjoms no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 33 %, kas palielināja tā tirgus daļu uz Savienības ražotāju rēķina. Šis importa par zemām cenām pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma samazinājumu par 24 %, pārdošanas apjoma samazinājumu par 21 % un strauju rentabilitātes samazinājumu no [3,7–4,2 %] līdz [no –4,4 % līdz –4,1 %]. Šīs paralēlās norises nepārprotami pamatoja secinājumu, ka importam par dempinga cenām bija būtiska nozīme Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanā.

(270)

Tika pētīti arī citi potenciāli veicinoši faktori, piemēram, eksporta rādītāji, patēriņa pārmaiņas un imports no citām valstīm. Eksports samazinājās par 25 %, bet to kompensēja vidējo eksporta cenu pieaugums par 25 %, tādējādi ierobežojot tā negatīvo ietekmi. Pats Savienības tirgus pieauga par 15 %, tāpēc kaitējumu nevarēja izskaidrot ar pieprasījuma samazināšanos. Imports no citām valstīm saglabājās samērā stabils vai pat samazinājās, un netika novērotas būtiskas tehnoloģiskas vai strukturālas pārmaiņas.

(271)

Tādējādi Komisija provizoriski secināja, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, galvenokārt tā apjoma pieaugumu, cenu nospiešanas un tirgus daļas pieauguma dēļ, savukārt citu faktoru ietekme nemazināja cēloņsakarību.

(272)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(273)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(274)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un investīcijas, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(275)

Pirmajā posmā Komisija noteica pamatpeļņu, kas sedz visas izmaksas normālos konkurences apstākļos, pamatojoties uz piecu Savienības ražotāju vēsturisko vidējo peļņu (svērta pēc apgrozījuma) laikposmā no 2013. līdz 2019. gadam. Šāds peļņas procents tika noteikts 9,6 % apmērā.

(276)

Savienības ražošanas nozare iesniedza investīciju plānus un valdes sanāksmju protokolus, lai pierādītu, ka normālos konkurences apstākļos tās investīcijas, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju un konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares apgalvojumi ir pamatoti.

(277)

Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem investīciju, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza Savienības ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem investīciju, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Šāda starpība, izteikta procentos no apgrozījuma, katram izlasē iekļautajam Savienības ražotājam tika noteikta diapazonā no 1 līdz 5 %.

(278)

Šis procents tika pieskaitīts iepriekš minētajai pamatpeļņai 9,6 % apmērā, un šādi iegūtā mērķa peļņa atkarībā no katra izlasē iekļautā Savienības ražotāja apstākļiem svārstījās no 11,12 % līdz 14,47 %.

(279)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Balstoties uz pieejamajiem pierādījumiem, kas iegūti no atbildēm uz anketas jautājumiem, Komisija noteica, ka papildu izmaksas ir 0,90 EUR/gab, un pieskaitīja tās kaitējumu neradošajai cenai.

(280)

Uz šā pamata Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neradošu līdzīgā ražojuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu un tad saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pieskaitot korekcijas pa ražojuma veidiem.

(281)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(282)

Kaitējuma novēršanas līmenis attiecībā uz “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās”, un “visu pārējo attiecīgās valsts izcelsmes importu” ir noteikts tādā pašā veidā, kādā dempinga starpība šiem uzņēmumiem un importam.

(283)

Sūdzības iesniedzēji šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus izkropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu atbilstošs, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu izkropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam tā pārbaudīja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu lielāka par to kaitējuma starpību (sk. tālāk 285. un 286. apsvērumu).

(284)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus izkropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par izkropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(285)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai provizoriski noteiktā dempinga starpība būtu augstāka nekā Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma likvidēšanai nepieciešamā starpība. Šajā nolūkā tā veica salīdzinājumu starp izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējo svērto importa cenu un izlasē iekļauto Savienības ražotāju mērķa cenu, kuras aprēķins paskaidrots 6.1. iedaļā. Šo aprēķinu rezultāti ir norādīti iepriekš tabulā.

(286)

Tā kā šādi aprēķinātā mērķa cenas samazinājuma starpība bija zemāka nekā BTIC Group dempinga starpība, Komisija veica pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu.

(287)

Sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus, ka ĶTR attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāv izejvielu tirgus izkropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Saskaņā ar sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem uz oglekļa un leģētā tērauda caurulēm un caurulītēm, kas veido 33 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, attiecas daļēja eksporta PVN atmaksa ĶTR.

(288)

Tāpēc, kā paziņots paziņojumā par procedūras sākšanu, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Komisija pārbaudīja iespējamos izkropļojumus un jebkādus citus izkropļojumus attiecīgajā valstī pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(289)

Komisija vispirms noteica galvenās izejvielas, ko attiecīgā ražojuma ražošanā izmanto katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs. Par galvenajām izejvielām tika uzskatītas tās izejvielas, kas, domājams, veido vismaz 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji izmantoja leģētā un oglekļa tērauda caurules un caurulītes kā galvenos izmeklējamā ražojuma ražošanas faktorus.

(290)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai attiecībā uz kādu no galvenajām izejvielām, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, ir radušies izkropļojumi, kuros vainojams kāds no pamatregulas 7. panta 2.a punktā uzskaitītajiem pasākumiem: dubultu cenu shēmas, eksporta nodokļi, eksporta papildnodokļi, eksporta kvota, eksporta aizliegums, eksporta nodeva fiskālos nolūkos, licencēšanas prasības, minimālā eksporta cena, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas samazināšana vai atcelšana, ierobežojumi attiecībā uz muitošanu eksportētājiem, kvalificējušos eksportētāju saraksts, vietējā (iekšzemes) tirgus pienākums, pašpatēriņa ieguve. Šajā nolūkā Komisija aplūkoja China Customs Solutions (101) tīmekļvietni un konstatēja, ka eksporta PVN, kas piemērojams tādu oglekļa un leģētā tērauda cauruļu un caurulīšu eksportam, uz kurām attiecas HS kodi 730439 un 730459, tika atmaksāts tikai daļēji (10 % no 13 %).

(291)

Komisija konstatēja, ka ir stimuls neeksportēt šos ražojumus, tādējādi izkropļojot iekšzemes tirgus mehānismus cenu noteikšanas ziņā.

(292)

Pēc tam Komisija salīdzināja oglekļa un leģētā tērauda cauruļu un caurulīšu cenu, ko maksāja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, ar cenām reprezentatīvajā starptautiskajā tirgū. Šajā saistībā Komisija salīdzināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju samaksāto cenu ar atsauces vērtību, kas aprēķināta šiem izejresursiem, kā norādīts 1. tabulā. Šis salīdzinājums atklāja, ka cenas reprezentatīvajā starptautiskajā tirgū ir par 180–439 % augstākas nekā attiecīgajā valstī. Šāda atšķirība tika apstiprināta arī, salīdzinot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju samaksāto cenu ar sūdzībā ietverto informāciju (102), lai pamatotu apgalvojumu par izkropļojumiem izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Ņemot vērā šādas atšķirības apmēru, tika uzskatīts, ka iekšzemes cenas ir ievērojami zemākas nekā cenas reprezentatīvos starptautiskajos tirgos.

(293)

Visbeidzot, Komisija pārbaudīja, vai kāda no izejvielām, uz kurām attiecas pasākumi, kas aprakstīti 284. apsvērumā, atsevišķi veido vismaz 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Šā aprēķina vajadzībām tika izmantota neizkropļota izejvielu cena, kas noteikta 1. tabulā. Komisija konstatēja, ka oglekļa un leģētā tērauda caurules un caurulītes veido vismaz 17 % no izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām.

(294)

Komisija secināja, ka uz oglekļa un leģētā tērauda caurulēm un caurulītēm attiecas izkropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(295)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu Komisija pārbaudīja, vai tā var skaidri secināt, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu līmeni saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Savienības intereses tika noteiktas, izvērtējot visu ar šo izmeklēšanu saistīto informāciju, ieskaitot informāciju par neizmantotajām jaudām eksportētājvalstī, konkurenci par izejvielām un ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm.

(296)

Sūdzībā bija norādīts, ka Ķīnā ir ievērojama neizmantotā ABTB ražošanas jauda, kas, šķiet, ir strukturāla un ko galvenokārt virza valsts noteikta rūpniecības politika, pārmērīgas investīcijas smagajā rūpniecībā un pastāvīgs pārmērīgs piedāvājums tērauda nozarē, jo īpaši bezšuvju tērauda cauruļu jomā, kas ir galvenā izejviela, kuru izmanto ABTB ražošanā. ABTB ražošana ietver specializētu tērauda apstrādes procesu, kas sastāv no tādiem posmiem kā formēšana, karsēšana, metināšana, mehāniskā apstrāde un pārklāšana. Ķīnas ražotāji gūst labumu no lielām rūpniecības zonām, kurās visas ražošanas daļas atrodas tuvu cita citai un kuras atbalsta vietējās valdības veiktā plānošana un subsīdijas.

(297)

Sūdzības pamatošanai sniegtā informācija liecināja, ka Ķīnas kopējā ABTB ražošanas jauda pārsniedz 30 miljonus vienību gadā, savukārt iekšzemes patēriņš joprojām ir ievērojami mazāks, jo īpaši saistībā ar neseno lejupslīdi tādās nozarēs kā būvniecība un automobiļu ražošana, kā arī rūpniecības pieprasījuma vispārējo samazinājumu. Rezultātā aplēstā neizmantotā jauda pārsniedz 10–15 miljonus balonu gadā, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo pieprasījumu Savienībā – aptuveni 6,88 miljoni vienību, un tas liecina par lielo potenciālu novirzīt apjomus uz ārējiem tirgiem. Ķīnas ABTB eksports ir pastāvīgi pieaudzis, jo īpaši uz tirgiem, kuros nav tirdzniecības aizsardzības pasākumu. Šī pāreja ir apzināta un labi organizēta. Tā kā iekšzemes pieprasījums samazinās, Ķīnas ražotāji koncentrējas uz ārvalstu tirgiem, lai izmantotu jaudas pārpalikumu. Savienības tirgus ir pievilcīgs, ņemot vērā tā lielumu, pieprasījumu pēc sertificētiem baloniem tādās nozarēs kā medicīna, rūpniecība, ūdeņradis un to, ka nav īpašu tirdzniecības aizsardzības pasākumu attiecībā uz daudziem ABTB ražojumiem.

(298)

Ņemot vērā šos faktorus, Komisija uzskatīja, ka Ķīnas ievērojamā neizmantotā jauda apvienojumā ar tērauda pārprodukciju augšupējās nozarēs un valsts atbalstītu rūpniecības politiku ir galvenais virzītājspēks eksporta apjoma pieaugumam uz Savienību. Šī strukturālā pārprodukcija veicināja lejupvērstu spiedienu uz cenām Savienībā, apdraudēja Savienības ABTB ražošanas nozares ekonomisko dzīvotspēju un uzsvēra nepieciešamību piemērot pasākumus, lai atjaunotu godīgu konkurenci tirgū.

(299)

Ķīnā konkurenci par izejvielām, ko izmanto ABTB ražošanā, būtiski ietekmē valdības politika un intervences, kas ietekmē cenu noteikšanu un pieejamību. Šie pasākumi palīdz Ķīnas ABTB ražotājiem saglabāt zemākas resursu izmaksas salīdzinājumā ar to starptautiskajiem konkurentiem.

(300)

Turpretī Savienības ABTB ražotājiem ir jāiegādājas izejvielas, piemēram, bezšuvju tērauda caurules un leģētu tēraudu, atklātā starptautiskajā tirgū, kur cenas nosaka piedāvājums un pieprasījums pasaulē, tērauda tirgus indeksi un enerģijas izmaksas. Eiropas ražotāji saskaras ar salīdzinoši augstākām un svārstīgākām izejvielu cenām bez piekļuves subsīdijām vai preferenciālai cenu noteikšanai. Savienība iegūst izejvielas no dažādiem piegādātājiem pasaulē, tostarp Eiropas, Āzijas un Amerikas piegādātājiem, kas padara ES tirgu jutīgu pret svārstībām globālajās piegādes ķēdēs, ģeopolitiskiem notikumiem un izejvielu pieejamību.

(301)

Turklāt Komisija ir noteikusi galīgos antidempinga maksājumus konkrētu bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam no Ķīnas, kuru likmes svārstās no aptuveni 29 % līdz 55 %. Šo maksājumu mērķis ir novērst netaisnīgu cenu noteikšanu un tirgus izkropļojumus, ko rada dempinga prakse, cenšoties aizsargāt Savienības ražotājus no kaitējuma. Tomēr šādi eksporta ierobežojumi un maksājumi var samazināt izejvielu pieejamību starptautiskajā tirgū, kas savukārt paaugstina to pārdošanas cenu Savienībā. Šis izejvielu cenu pieaugums Savienībā vēl vairāk palielina izmaksu starpību, radot vēl lielākas priekšrocības Ķīnas ABTB ražotājiem, kuri turpina gūt labumu no zemākām iekšzemes izejresursu izmaksām.

(302)

Paredzams, ka antidempinga maksājumu noteikšanai ABTB importam no Ķīnas būs ierobežota un pārvaldāma ietekme uz Savienības piegādes ķēdēm. ABTB izmanto vitāli svarīgas nozares, tostarp veselības aprūpes, rūpniecisko gāzu, uguns apslāpēšanas, drošības aprīkojuma un augošā ūdeņraža tirgus vajadzībām.

(303)

Savienības ražošanas nozare pašlaik darbojas tikai ar 48 % jaudu kaitējumu radošā dempinga dēļ, bet tai ir pietiekama neizmantotā jauda un speciālās zināšanas, lai palielinātu ražošanu un apmierinātu lielāku pieprasījumu, ja imports no Ķīnas samazinātos. Alternatīvie piegādātāji no Turcijas, Apvienotās Karalistes, Norvēģijas un ASV jau aptver vairāk nekā 9 % no tirgus, un apvienojumā ar lielāku Savienības ražošanas apjomu tie varētu apmierināt ievērojamu daļu Savienības vajadzību.

(304)

ABTB veido nelielu daļu no pakārtoto lietotāju kopējām izmaksām, un tos bieži vien iznomā vai amortizē laika gaitā, un tas nozīmē, ka maksājumu radītais izmaksu pieaugums, visticamāk, būtiski neietekmēs gatavā izstrādājuma cenas. Maksājumi nebloķētu importu no Ķīnas, bet nodrošinātu, ka tas tiek veikts par taisnīgām cenām, kas nav dempinga cenas.

(305)

Lai gan antidempinga pasākumu ietekme uz izmaksām ir saistīta ar izmaksām, ir iespējams, ka plašāka labvēlīgā ietekme kompensēs šīs izmaksas: pasākumi palīdzēs nodrošināt stabilu un uzticamu ABTB piegādi Savienībā, atjaunot godīgu konkurenci Savienības tirgū un palielināt Savienības rūpniecības noturību. Tādās svarīgās nozarēs kā gāze, veselības aprūpe un ūdeņradis ir būtiski nodrošināt drošu piekļuvi kvalitatīviem baloniem, lai saglabātu darbības nepārtrauktību, aizsargātu sabiedrības drošību un atbalstītu Savienības stratēģiskās autonomijas un rūpniecības noturības mērķus.

(306)

Izvērtējusi visu šajā izmeklēšanā būtisko informāciju, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu.

(307)

Konkrētāk, Ķīnas ABTB ražošanas nozarē ir ievērojama neizmantotā jauda, un paredzams, ka Savienības piegādes ķēdē antidempinga maksājumu noteikšanas ietekme uz importu no Ķīnas būs pārvaldāma. Savienības ražošanas nozare pašlaik neizmanto visu savu jaudu, taču tai ir tehniskās zināšanas un neizmantots ražošanas potenciāls, lai palielinātu ražošanas apjomu un apmierinātu pieprasījumu. Turklāt citi piegādātāji no citām valstīm, piemēram, Turcijas, Apvienotās Karalistes, Norvēģijas un ASV, nodrošina papildu piegādes iespējas.

(308)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka par dempinga starpību mazāks maksājums nebūtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Savienības ražotājiem salīdzinājumā ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem kaitējumu nodara ne tikai dempings, bet arī vēl citi tirdzniecības izkropļojumi. Tādēļ, lai pienācīgi aizsargātu tirdzniecību, pasākumu līmenim ir jābūt vienādam ar provizoriski noteikto dempinga starpību.

(309)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

(310)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, vairumtirgotāju, mazumtirgotāju, lietotāju un patērētāju intereses.

(311)

Savienības ražošanas nozare lielā mērā piedalījās izmeklēšanā, un ražotāji, kas saražo ievērojamu daļu no kopējā Savienības ražošanas apjoma, sadarbojās. Savienības ražotāji, kas sadarbojās, pārstāvēja vairāk nekā 80 % no Savienības kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma IP, kas nodrošina Savienības ražošanas nozares stāvokļa reprezentatīvu novērtējumu.

(312)

Izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Tādi rādītāji kā rentabilitātes samazināšanās, mazāks jaudas izmantojums, tirgus daļas zudums un lejupvērsts spiediens uz pārdošanas cenām importa par dempinga cenām dēļ skaidri liecina par ekonomikas un finanšu rādītāju pasliktināšanos. Šīs negatīvās tendences mazināja nozares spēju darboties ilgtspējīgi un ieguldīt inovācijā un efektivitātē.

(313)

Paredzams, ka antidempinga pasākumu noteikšana atjaunos godīgu konkurenci Savienības tirgū. Tas, visticamāk, ļautu Savienības ražošanas nozarei palielināt pārdošanas apjomus par ilgtspējīgām cenām, atgūt zaudēto tirgus daļu un uzlabot rentabilitāti. Vienlīdzīgi konkurences apstākļi arī ļautu ražotājiem optimizēt jaudas izmantojumu un ieguldīt vajadzīgajā modernizācijā, nodrošinot dzīvotspēju un konkurētspēju ilgtermiņā. Bez netaisnīga cenu spiediena, ko rada imports par dempinga cenām, ražošanas nozare varētu nostiprināt savu pozīciju, lai atgūtu un saglabātu nodarbinātības līmeni.

(314)

Savukārt, ja pasākumi netiktu noteikti, Savienības ražošanas nozare, visticamāk, arī turpmāk ciestu no sekām, ko rada imports par netaisnīgām cenām. Paredzams, ka cenu un rentabilitātes samazināšanās tendence turpināsies, vēl vairāk pasliktinot ražotāju finansiālo stāvokli. Tas varētu izraisīt darbinieku skaita samazināšanu, uzņēmumu slēgšanu un būtisku nodarbinātības un investīciju samazinājumu Savienībā. Nozares strukturālo vājināšanos būtu grūti pavērst pretējā virzienā, un daži ražotāji varētu aiziet no tirgus.

(315)

Ņemot vērā iepriekš minēto, antidempinga pasākumu noteikšana nepārprotami ir Savienības ražošanas nozares interesēs. Tas ļautu nozarei atgūties no kaitējuma, ko radījis imports par dempinga cenām, atjaunot godīgu konkurenci un nodrošināt ilgtspēju ilgtermiņā.

(316)

Izmeklēšanā nesadarbojās neviens nesaistīts importētājs vai tirgotājs. Tāpēc netika sniegti dati par pasākumu ietekmi uz šo grupu.

(317)

Tā kā nenotika sadarbība un nav konkrētu datu, pasākumu noteikšanas iespējamā ietekme uz importētājiem ir jāvērtē, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Var pamatoti pieņemt, ka antidempinga maksājumu noteikšanas rezultātā importētāji varētu saskarties ar zināmu izmaksu pieaugumu. Tomēr, ņemot vērā alternatīvu piegādes avotu pieejamību, tostarp no Savienības ražotājiem, un iespēju turpināt importu par cenām, kas nav dempinga cenas, paredzams, ka jebkāda negatīva ietekme būtu ierobežota.

(318)

Lai gan īstermiņā importētāju piegādes iespējas var samazināties vai izmaksas var pieaugt, šī ietekme, visticamāk, būtu mērena. Savukārt status quo saglabāšana galu galā apdraudētu iekšzemes piegādes dzīvotspēju un, iespējams, nākotnē radītu lielāku atkarību no importa par dempinga cenām. Kopumā ieguvumi Savienības ražošanas nozarei atsver ierobežotos un nepamatotos iespējamos trūkumus importētājiem.

(319)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tiek secināts, ka pasākumu noteikšana būtiski nekaitētu nesaistīto importētāju interesēm un tāpēc nebūtu tām pretrunā.

(320)

Neviens lietotājs, patērētājs vai piegādātājs nepieteicās sadarboties izmeklēšanā. Tādējādi netika sniegti dati par izmantošanu vai paustas īpašas bažas, kas varētu liecināt par būtisku nelabvēlīgu ietekmi, kuru varētu izraisīt pasākumu noteikšana.

(321)

Tā kā sadarbības nebija, pasākumu iespējamā ietekme uz lietotājiem ir jāvērtē, pamatojoties uz pamatotiem pieņēmumiem. Bezšuvju tērauda baloni parasti veido nelielu izmaksu daļu lejupējo nozaru vispārējās darbībās, tostarp veselības aprūpes un enerģētikas nozarē. Tādējādi nav paredzams, ka iespējamais cenu pieaugums pēc maksājumu noteikšanas būtiski ietekmēs lietotāju darbības vai piegādes ķēdes kopumā.

(322)

Pasākumu noteikšana palīdzētu nodrošināt Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju un saglabātu stratēģiska ražojuma, ko izmanto tādās kritiski svarīgās nozarēs kā veselības aprūpe un tīra enerģija, uzticamu iekšzemes avotu. Lai gan lietotāji īstermiņā varētu saskarties ar nelielu cenu pieaugumu, to atsver ieguvumi, ko sniedz saglabāta piegādes drošība un nodrošināta godīga konkurence.

(323)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav gaidāms, ka pasākumu noteikšana būtiski kaitētu lietotāju interesēm, taču tā palīdzētu nodrošināt stabilu un drošu piekļuvi stratēģiski svarīgiem ražojumiem. Tāpēc tiek secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana nav pretrunā lietotāju interesēm.

(324)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma importam nebūtu Savienības interesēs.

(325)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(326)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka ĶTR izcelsmes augstspiediena bezšuvju tērauda balonu importam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Komisija secināja, ka atbilstošajam līmenim, lai novērstu kaitējumu, vajadzētu būt dempinga starpībai.

(327)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(328)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(329)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Līdz brīdim, kad tāds rēķins uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(330)

Kaut arī šis rēķins ir jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(331)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(332)

Attiecīgā ražojuma statistiku bieži izsaka gabalos. Tomēr šāda papildu mērvienība attiecīgajam ražojumam nav norādīta kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (103). Tāpēc ir nepieciešams paredzēt, ka deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu jānorāda ne tikai svars kilogramos vai tonnās, bet arī gabalu skaits. Gabalu skaits jānorāda KN un TARIC kodiem.

(333)

Kā minēts 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(334)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana būtu jāpārtrauc / vairs nebūtu jāturpina.

(335)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(336)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļvietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(337)

BTIC iesniedza piezīmes par eksporta cenas aprēķinu un CIF vērtībām, kas izmantotas, lai tam aprēķinātu dempinga starpību. Pēc minēto piezīmju analīzes tās tika pieņemtas, un tika attiecīgi izlabota dempinga starpība. Tika attiecīgi koriģēta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, un citiem uzņēmumiem noteiktā dempinga starpība.

(338)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(339)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,