<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-07-202607C109202402420-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0242-24-202606536-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="21/07/2026 11:42:46" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="1W46l/djOaHxIL79Nsaqd2NG8zde+ksfLg2sESA2eLFgbRhVFzfegkHqaNPI80u5LEZxBivuZeM4yBLKMY060qc4llTsCAx83n9ya7tEXrF456kEhmRVs5aEv4F8XIQ41sSWNcQ4HUIVKfKVcChb1NfEkSenVImbsSivq7OCna8=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="4fedacbf-a032-40f8-9b7a-22beb82dc16a" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0242" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 03-07-26 12:44:16" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-07-10T11:51:33Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="a8f1c4488bd94b00a5cf21d51dcc283e" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0242" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 9.7.2026. – Lieta C‑242/24 P</div>
      <div id="rId21" style="default">Komisija/Vācija (Atbalsts koģenerācijai)</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 9. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Apelācija – Valsts atbalsts – Siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas nozare – Koģenerācijas atbalsta sistēmas reforma – Eiropas Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Jēdziens “valsts atbalsts” – Pasākumi, kas veikti, izmantojot valsts līdzekļus – Nosacījums par obligāta maksājuma esību
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑242/24 P
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2024. gada 3. aprīlī iesniegusi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      Eiropas Komisija, ko pārstāv A. Bouchagiar, C.‑M. Carrega un C. Kovács, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-7" title="page-1">
      prasītāja,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      otra lietas dalībniece –
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv J. Möller un R. Kanitz, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-10" title="page-1">
      prasītāja pirmajā instancē,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-11" title="page-1">
      TIESA (ceturtā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks T. fon Danvics [T. von Danwitz], kas pilda ceturtās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši M. Kondinanci [M. Condinanzi] (referents), N. Jēskinens [N. Jääskinen] un R. Frendo [R. Frendo],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: D. Špīlmans [D. Spielmann],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      sekretārs: D. Diterts [D. Dittert], nodaļas vadītājs,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu un 2025. gada 11. jūnija tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2025. gada 23. oktobra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-18" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzībā Eiropas Komisija lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2024. gada 24. janvāra spriedumu Vācija/Komisija (T‑409/21, turpmāk – pārsūdzētais spriedums, EU:T:2024:34), ar kuru tā atcēla Komisijas 2021. gada 3. jūnija Lēmumu C(2021) 3918 final par valsts atbalstu SA.56826 (2020/N) – Vācija – 2020. gada reforma attiecībā uz koģenerācijas atbalstu un valsts atbalstu SA.53308 (2019/N) – Vācija – Grozījumi esošo elektroenerģijas un siltuma koģenerācijas staciju atbalsta regulējumā (2015. gada 21. decembra Gesetz zur Neuregelung des Kraft‑Wärme‑Kopplungsgesetzes (Likuma par Siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas likuma pārstrādi (BGBl. 2015 I, 2498. lpp., turpmāk – 2016. gada KWKG) 13. pants) (turpmāk – strīdīgais lēmums), ar kuru tā konstatēja, ka dažādie pasākumi (turpmāk – strīdīgie pasākumi) ar mērķi atbalstīt elektroenerģijas ražošanu siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas stacijās (combined heat and power, turpmāk – CHP) ir uzskatāmi par valsts atbalstu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture un strīdīgais lēmums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture un strīdīgais lēmums ir aprakstīti pārsūdzētā sprieduma 2.–26. punktā. Šā sprieduma vajadzībām tos var rezumēt šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgie pasākumi un to finansēšana</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas iestādes 2019. gada 28. janvārī un 2020. gada 23. septembrī paziņoja Komisijai par vairākiem pasākumiem, kuri izriet no 2016. gada KWKG grozījumiem, no kuriem daži 2020. gada decembrī tika grozīti vēlreiz. Šie grozījumi, aplūkojot tos kopumā, un tajos paredzētie pasākumi atbilst tiesiskajam regulējumam par atbalstu CHP, kas ir spēkā kopš 2021. gada 1. janvāra (turpmāk – 2020. gada KWKG); tie ir papildināti ar vēl vienu pēdējo grozījumu par ūdeņraža ražotājiem piemērotās iemaksas maksimālo apmēru, kas paredzēts 2020. gada KWKG 27. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada KWKG mērķis citastarp ir uzlabot energoefektivitāti un klimata un vides aizsardzību, līdz 2025. gadam palielinot saražotās CHP elektroenerģijas neto apjomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nolūkā tajā ir paredzēta virkne atbalsta pasākumu: pirmkārt, elektroenerģijas ražošanai no jaunbūvētām, modernizētām un atjaunotām augstas efektivitātes CHP elektrostacijām; otrkārt, energoefektīvām centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmām; treškārt, siltuma un aukstuma uzglabāšanas iekārtām un, ceturtkārt, elektroenerģijas ražošanai esošajās augstas efektivitātes ar gāzi darbināmajās CHP stacijās centralizētās siltumapgādes nozarē (turpmāk tekstā kopā saukti – CHP atbalsta pasākumi). Piektkārt, 2020. gada KWKG paredzēts arī atbalsta pasākums rūpniecisko gāzu ražošanas nozarei, kurā ūdeņraža ražošana veido lielāko daļu no kopējās pievienotās vērtības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie dažādie pasākumi, proti, strīdīgie pasākumi, ir veidoti vai nu kā piemaksa, kurai noteiktās situācijās var tikt pieskaitīts bonuss un kura papildina ieņēmumus no saražotās elektroenerģijas pārdošanas par tirgus cenu, vai arī – tikai attiecībā uz rūpniecisko gāzu ražošanas nozari, kurā ūdeņraža ražošana veido lielāko daļu no kopējās pievienotās vērtības, – kā tās iemaksas maksimālā apmēra ierobežojums, ko sistēmas operatori atgūt no ūdeņraža ražotājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbalstu piešķir vai nu, izmantojot valsts regulatora, proti, Bundesnetzagentur (Federālā tīklu aģentūra, Vācija; turpmāk – BNetzA), rīkotus konkursus, vai tiešā veidā uz 2020. gada KWKG pamata. Pēdējā minētajā gadījumā atbalsta saņēmējiem ir tiesības to saņemt, ja tie izpilda atbilstības kritērijus un iesniedz pieprasījumu, ko izskata Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle (Federālais ekonomikas un eksporta kontroles birojs, Vācija; turpmāk – BAFA). Ja saņēmēji izpilda visus šos kritērijus, BAFA izdod atļauju, kurā tiek apstiprināta to atbilstība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">CHP atbalstam paredzēto pasākumu finansēšanas mehānismu Vispārējā tiesa ir aprakstījusi šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, ikvienam sadales vai pārvades sistēmas operatoram ir likumisks pienākums pārskaitīt tā sistēmai pieslēgto CHP atbalsta pasākumu adresātiem 2020. gada KWKG paredzētās summas, un šiem adresātiem ir tiesības tās saņemt (turpmāk – KWKG atbalsts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti – sadales sistēmu operatori izmaksā KWKG atbalstu par elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijas procesā jaunbūvētās, modernizētās un atjaunotās augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās, kā arī esošajās un amortizētajās augstas efektivitātes gāzes koģenerācijas stacijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārvades sistēmu operatori izmaksā KWKG atbalstu energoefektīvu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu būvniecībai un paplašināšanai, kā arī siltuma un aukstuma uzglabāšanas iekārtu būvniecībai un modernizācijai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai nodrošinātu, ka katram sistēmas operatoram tiek kompensēts papildu finansiālais slogs, kas izriet no 2020. gada KWKG tam noteiktajiem pienākumiem, ar šo likumu ir ieviests mehānisms, ar kuru šis slogs tiek taisnīgi sadalīts starp – sadales vai pārvades – sistēmas operatoriem proporcionāli to sistēmai pieslēgto klientu patēriņa apjomam, un pēc tam kompensēts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, vispirms pārvades sistēmu operatori atlīdzina sadales sistēmu operatoriem kopējo summu, ko tie ir samaksājuši CHP paredzētā atbalsta pasākumu adresātiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam pārvades sistēmu operatori aprēķina to maksājumu kopējo summu, kurus tie ir veikuši attiecīgi CHP atbalsta pasākumu adresātiem un sadales sistēmu operatoriem, kā norādīts šā sprieduma 11. un 13. punktā. Pēc tam šo kopējo summu dala ar kopējo elektroenerģijas patēriņu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā procesa iznākums atspoguļo vidējo slogu par kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas saistībā ar strīdīgajiem pasākumiem. Sadales sistēmu operatoriem ir pienākums samaksāt pārvades tīklu operatoriem summu, kas atbilst šim vidējam slogam par katru kWh elektroenerģijas, kura sadali galapatērētājiem tie ir veikuši (turpmāk – KWKG iemaksa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">KWKG iemaksas summu – BAFA un BNetzA uzraudzībā – ik gadu aprēķina pārvades sistēmu operatori atbilstoši 2020. gada KWKG noteiktajai metodikai. Tā tiek izteikta kā vienota summa attiecībā pret patērētās elektroenerģijas KWh, ņemot vērā samazināto likmi, kura piemērojama konkrētām lietotāju kategorijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, sistēmas operatoriem ir tiesības iekļaut KWKG iemaksu tās tīkla maksas aprēķinā, kuru tie iekasē no saviem klientiem par katru kWh, kura Vācijā piegādāta, izmantojot elektroenerģijas tīklu, taču tiem nav likumiska pienākuma to darīt. Izņēmuma kārtā pārvades sistēmu operatoriem ir tiesības pieprasīt samazinātu KWKG iemaksu no tādiem energoietilpīgiem lietotājiem kā ūdeņraža ražotāji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada KWKG ir noteikts, ka strīdīgo pasākumu – un tādējādi kopējās KWKG iemaksas – finansēšanai paredzētais budžets ir 1,8 miljardi EUR.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgais lēmums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 3. jūnijā Komisija pieņēma strīdīgo lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija strīdīgos pasākumus kvalificēja par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, citastarp konstatējot, ka tie tika finansēti no valsts līdzekļiem. Konkrēti – šā lēmuma 220. un 221. punktā Komisija, pirmkārt, secināja, ka CHP paredzētā atbalsta pasākumi tika finansēti no ieņēmumiem, kuri gūti no valsts likumiski noteikta obligāta maksājuma un kuri pārvaldīti un piešķirti saskaņā ar likumu normām. Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas attiecas uz KWKG iemaksas maksimālo apmēru ūdeņraža ražotājiem, ir atteikšanās no valsts līdzekļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Komisija konstatēja, ka strīdīgie pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tāpēc tā nolēma necelt iebildumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 9. jūlijā, Vācijas Federatīvā Republika cēla prasību, kurā tika lūgts atcelt strīdīgo lēmumu, ciktāl tajā ir konstatēts, ka strīdīgie pasākumi ir valsts atbalsts. Prasības pamatojumam Vācijas Federatīvā Republika izvirzīja vienu pamatu, kas attiecas uz LESD 107. panta 1. punkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, jo Komisija ir konstatējusi, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas strīdīgie pasākumi, saņem atbalstu, kas piešķirts no valsts līdzekļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 36. punktā Vispārējā tiesa, pamatojoties uz 2023. gada 12. janvāra spriedumu DOBELES HES (C‑702/20 un C‑17/21, EU:C:2023:1, 38., 39. un 42. punkts), atzina, ka par valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē var kvalificēt, pirmkārt, līdzekļus, kas veidojas no nodokļa vai citiem obligātiem maksājumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tiek pārvaldīti un sadalīti saskaņā ar šiem tiesību aktiem, kā arī, otrkārt, līdzekļus, kas pastāvīgi ir valsts kontrolē un tādējādi kompetento valsts iestāžu rīcībā, – turklāt šie abi kritēriji ir LESD 107. panta 1. punktā minētā jēdziena “valsts līdzekļi” alternatīvi kritēriji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 41.–118. punktā analizēja, vai CHP atbalsta pasākumi tika finansēti no valsts līdzekļiem, un pēc tam minētā sprieduma 119.–126. punktā pārbaudīja, vai ūdeņraža ražotājiem par labu piemērotais KWKG iemaksas maksimālā apmēra ierobežojums ir finansēts no valsts līdzekļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz CHP atbalsta pasākumiem Vispārējā tiesa iesākumā pārsūdzētā sprieduma 56.–90. punktā pārbaudīja, vai KWKG atbalsts vai arī KWKG iemaksa ir nodoklis vai cits obligāts maksājums šā sprieduma 23. punktā minētā pirmā kritērija izpratnē. Turpinājumā, pārsūdzētā sprieduma 91.–100. punktā tā pārbaudīja, vai KWKG atbalsta vai KWKG iemaksas summas ir pastāvīgā valsts kontrolē otrā kritērija izpratnē. Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma 101.–117. punktā tā noraidīja Komisijas argumentus par judikatūras, kas izriet no 2001. gada 13. marta sprieduma PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2001:160) piemērojamību šajā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, runājot par pirmo no minētajiem kritērijiem, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 57. punktā atgādināja judikatūru, saskaņā ar kuru līdzekļi ir uzskatāmi par “valsts līdzekļiem” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja to avots ir obligāti maksājumi, kas noteikti attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, un ja tie tiek pārvaldīti un sadalīti saskaņā ar šiem tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērojot šo judikatūru konkrētajā lietā, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 67. punktā vispirms secināja, ka obligātie maksājumi, kurus sistēmas operatori veic CHP atbalsta pasākumu adresātiem – proti, maksājumi, kas notiek posmā, kuru tā identificēja kā elektroenerģijas piegādes ķēdes “pirmo līmeni”, – bija saistīti vienīgi ar līdzekļu izmantošanu atbilstoši likumam, jo šiem operatoriem bija likumisks pienākums piešķirt finansiālu atbalstu šiem saņēmējiem. Vispārējā tiesa tomēr uzskatīja, ka šie maksājumi nesniedza nekādu norādi par sistēmas operatoru izmantoto līdzekļu izcelsmi. Vispārējās tiesas ieskatā – ja tiktu konstatēts, ka minētie maksājumi ir nodoklis vai cits obligāts maksājums attiecīgās judikatūras izpratnē, tad būtu jāuzskata, ka CHP atbalsta pasākumu finansēšana sakrīt ar līdzekļu piešķiršanu pasākumu adresātiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā – minētā sprieduma 68.–70. punktā Vispārējā tiesa nošķīra situāciju šajā lietā, kurā sistēmu operatoriem nav nekāda juridiska pienākuma pārnest KWKG maksājumu uz saviem lejupējiem klientiem – proti, uz posmu, ko tā identificēja jā elektroenerģijas piegādes ķēdes “otro līmeni”–, no situācijas, kas minēta judikatūrā, uz kuru Komisija balstīja savu apgalvojumu, ka līdzekļiem, kurus sistēmas operatori izmantoja, lai izpildītu savas maksājumu saistības attiecībā pret CHP atbalsta pasākumu adresātiem, bija valsts izcelsme.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt minētā sprieduma 71. un 72. punktā Vispārējā tiesa pauda nostāju, ka Komisija nav paskaidrojusi, kurā brīdī un kurš veica līdzekļu pārvaldību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 73.–77. punktā norādīja – ar iespēju, ka sistēmu operatori saviem klientiem var uzlikt CHP atbalsta pasākumu slogu, pietiek, lai izslēgtu, ka šie operatori ir šā “finanšu sloga galīgie parādnieki” un ka tāpēc no tiem tiek iekasēts juridiski obligāts maksājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz otro no šā sprieduma 23. punktā minētajiem kritērijiem, proti, pastāvīgu valsts kontroli pār attiecīgajām summām, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 93. un 94. punktā konstatēja, ka Komisija strīdīgajā lēmumā nav pārbaudījusi, vai tas ir izpildīts, taču šis apstāklis nav uzskatāms par tiesību kļūdu, jo abi aplūkojamie kritēriji ir alternatīvi. Katrā ziņā minētā sprieduma 98. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka otrais kritērijs šajā lietā nav izpildīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 101.–117. punktā secināja, ka Komisija šajā lietā ir kļūdaini izslēgusi no 2001. gada 13. marta sprieduma PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2001:160) izrietošās judikatūras piemērošanu, pamatojoties uz to, ka CHP atbalstam paredzētie pasākumi nav “vienkārša cenu regulēšana” minētā sprieduma izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstatējusi, ka CHP atbalstam paredzētie pasākumi netika finansēti no valsts līdzekļiem, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 119.–126. punktā no tā secināja, ka KWKG iemaksas maksimālā apmēra noteikšana ūdeņraža ražotājiem nevar arī tikt uzskatīta par atteikšanos no valsts līdzekļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Balstoties uz šo pamatojumu, Vispārējā tiesa apmierināja Vācijas Federatīvās Republikas vienīgo pamatu un atcēla strīdīgo lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija savā apelācijas sūdzībā lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzēto spriedumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt prasību pirmajā instancē kā acīmredzami nepamatotu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pakārtoti:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl tas attiecas uz strīdīgā lēmuma 198. apsvēruma a)–d) punktā minētajiem pasākumiem, proti, CHP paredzētajiem atbalsta pasākumiem;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt prasību pirmajā instancē kā nepamatotu un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un apelācijas instancē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas Federatīvās Republikas prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzību un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apelācijas sūdzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija izvirza tikai vienu pamatu, kas attiecas uz tiesību kļūdu, kuru Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, interpretējot jēdzienu “valsts līdzekļi” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un juridiski kvalificējot faktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis pamats sastāv no divām daļām: pirmā no tām attiecas uz tiesību kļūdu saistībā ar CHP atbalstam paredzēto pasākumu finansiālā sloga vērtējumu un otrā – uz tās judikatūras neievērošanu, kura izriet no 2001. gada 13. marta sprieduma PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2001:160).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par vienīgā pamata pirmo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienīgā pamata pirmajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka CHP atbalstam paredzēto pasākumu finansiālais slogs, ko uzņemas sadales sistēmu operatori, nav nodoklis vai cits obligāts maksājums Tiesas judikatūras izpratnē un ka līdz ar to šajā lietā valsts līdzekļi nav tikuši izmantoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa šajā ziņā ir balstījusies uz trim konstatējumiem, kuros visos ir pieļauta tiesību kļūda.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Komisija uzskata, ka pārsūdzētā sprieduma 65.–70. un 89. punktā Vispārējā tiesa ir paudusi nostāju, ka, lai konstatētu valsts līdzekļu esību, nedrīkst jaukt līdzekļu izlietojumu un izcelsmi. Tādējādi persona, kurai ir pienākums maksāt obligātu maksājumu, ir jānošķir no personas, kura ir atbalsta parādniece un kura uz šā pamata izmaksā saņēmējam summas, kuras atbilst šādam maksājumam. Tā kā šajā lietā vienai un tai pašai personai piemīt abi šie statusi, jo katrs sadales sistēmas operators ir KWKG iemaksas maksātājs, kā arī subjekts, kas atbildīgs par KWKG atbalsta samaksu CHP atbalsta pasākumu adresātiem, valsts līdzekļi neesot iesaistīti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt Komisija uzskata, ka nedz LESD 107. panta 1. punkts, nedz judikatūra, uz ko balstās Vispārējā tiesa, nekādi neļauj prasīt, lai starp subjektu, kam ir pienākums maksāt obligātu maksājumu, subjektu, kas ir atbildīgs par atbalsta piešķiršanu, un tā saņēmēju pastāvētu trīspusējas attiecības. Izšķiroša esot vien obligāta maksājuma esība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 71., 72. un 88. punktā ir nospriedusi, ka Komisija nav pierādījusi, ka ar KWKG iemaksu iegūtie līdzekļi tika iekasēti un pārvaldīti saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Vispārējā tiesa tajā saskatot papildu nosacījumu, kas pastāv līdzās obligāta maksājuma esībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt Komisijas ieskatā nav nepieciešams izpildīt citus kritērijus, piemēram, tos, kas attiecas uz līdzekļu pārvaldīšanu un sadali saskaņā ar valsts tiesību aktiem, jo ar kvalificēšanu par nodokli vai obligātu maksājums vien ir pietiekami, lai varētu konstatēt valsts līdzekļu esību – paturot prātā, ka nodokli var iekasēt arī privāto tiesību subjekti. Šajā lietā tiek aplūkots maksāšanas pienākums, kas ar likumu vienpusēji noteikts konkrētai personu kategorijai, un līdz ar to – obligāts nodoklis vai maksājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 12. janvāra sprieduma DOBELES HES (C‑702/20 un C‑17/21, EU:C:2023:1) 35. punktā ietvertā atsauce uz apstākli, ka līdzekļi “tiek pārvaldīti un sadalīti saskaņā ar šiem tiesību aktiem”, esot saistīta ar nepieciešamību nošķirt minētajā spriedumā aplūkoto situāciju no situācijām, kas aplūkotas lietās, kurās tika pasludināts 2004. gada 15. jūlija spriedums Pearle u.c. (C‑345/02, EU:C:2004:448) un 2013. gada 30. maija spriedums Doux Élevage un Coopérative agricole UKL‑ARREE (C‑677/11, EU:C:2013:348) – tajās valsts iestādes bija vienīgi padarījušas par obligātu maksājumu, ko ieviesusi un pārvaldījusi privāto tiesību biedrība par labu juridisko personu grupai, kuras arī ir privāto tiesību subjekti. Šīs situācijas neesot salīdzināmas ar situāciju šajā lietā, jo, Komisijas ieskatā, tieši Vācijas valsts ir tā, kas ir ieviesusi KWKG atbalstu un ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai “pārvaldītu un sadalītu” attiecīgās summas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem. Paužot pretēju nostāju, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi arī kļūdu faktu juridiskajā kvalifikācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakārtoti – Komisija piebilst, ka šie pirmie divi Vispārējās tiesas konstatējumi katrā ziņā ir balstīti uz citu kļūdu, kura pieļauta pārsūdzētā sprieduma 71. un 72. punktā, ciktāl Vispārējā tiesa ir kļūdaini nospriedusi, ka mehānisms finansiālā sloga sadalei starp sistēmas operatoriem nevar tikt uzskatīts par “līdzekļu pārvaldību”, jo ar šo mehānismu tiek ieviesta vienīgi sistēma sloga sadalīšanai starp operatoriem. Patiesībā, pirmkārt, finansiālais slogs, kas gulstas uz sadales sistēmas operatoriem, neizriet no KWKG atbalsta, kuru pārvades sistēmu operatori šiem operatoriem kompensē, bet gan no KWKG iemaksas, kuru sadales sistēmas operatoriem esot bijis jāmaksā pārvades sistēmu operatoriem. Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā BAFA un BNetzA lomu CHP paredzēto atbalsta pasākumu saņēmēju izvēlē un maksājumu apmēra noteikšanā saskaņā ar likumu. Tāpēc šāds mehānisms ļaujot “pārvaldīt un sadalīt” ar šiem pasākumiem saistīto finansiālo slogu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Komisija atzīmē, ka pārsūdzētā sprieduma 73.–76. punktā Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka Komisija nav pierādījusi, ka sadales sistēmas operatoriem faktiski tika piemērots obligāts maksājums, ņemot vērā, ka tiem bija iespēja pārnest KWKG iemaksu uz saviem klientiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka iespējai pārnest papildu izmaksas uz trešām personām vienai pašai nav nozīmes, lai konstatētu valsts līdzekļu esību – tas izrietot no 2019. gada 28. marta sprieduma Vācija/Komisija (C‑405/16 P, EU:C:2019:268, 65.–71. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas Federatīvā Republika uzskata, ka visi argumenti, kas izvirzīti vienīgā pamata pirmās daļas pamatojumam, ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai pasākumu kvalificētu par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jābūt izpildītiem četriem nosacījumiem, proti, ka pastāv valsts iejaukšanās vai iejaukšanās “no valsts līdzekļiem”, ka šī iejaukšanās varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, ka ar to tiek piešķirta selektīva priekšrocība tās saņēmējam un ka ar to tiek kropļota konkurence vai ka tā draud izkropļot konkurenci (spriedums, 2024. gada 26. septembris, Covestro Deutschland un Vācija/Komisija, C‑790/21 P un C‑791/21 P, EU:C:2024:792, 146. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par pirmo no šiem nosacījumiem, no pastāvīgās judikatūras izriet arī tas, ka pasākumu var kvalificēt kā valsts iejaukšanos vai atbalstu, kas piešķirts “no valsts līdzekļiem”, ja, pirmkārt, pasākumu tieši vai netieši piešķir no šiem līdzekļiem un, otrkārt, pasākums ir piedēvējams dalībvalstij (spriedums, 2024. gada 26. septembris, Covestro Deutschland un Vācija/Komisija, C‑790/21 P un C‑791/21 P, EU:C:2024:792, 147. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, attiecībā uz nosacījumu, ka priekšrocībai jābūt piešķirtai “no valsts līdzekļiem”, Tiesa savā judikatūrā ir noteikusi divus kritērijus, kas ļauj noteikt, ka līdzekļi, ar kuriem tiek piešķirta cenas priekšrocība saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir “valsts līdzekļi” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (spriedums, 2024. gada 26. septembris, Covestro Deutschland un Vācija/Komisija, C‑790/21 P un C‑791/21 P, EU:C:2024:792, 148. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, pirmām kārtām, līdzekļi, kas veidojas no nodokļa vai citiem obligātiem maksājumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tiek pārvaldīti un sadalīti saskaņā ar šiem tiesību aktiem, ir “valsts līdzekļi” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (spriedums, 2024. gada 26. septembris, Covestro Deutschland un Vācija/Komisija, C‑790/21 P un C‑791/21 P, EU:C:2024:792, 149. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Šajā ziņā ar to vien, ka šāda maksājuma finansiālo slogu faktiski sedz noteikta personu kategorija, nepietiek, lai pierādītu, ka no šā maksājuma gūtie līdzekļi ir “valsts līdzekļi” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Minētajam maksājumam saskaņā ar valsts tiesībām ir arī jābūt obligātam (spriedums, 2023. gada 12. janvāris, DOBELES HES, C‑702/20 un C‑17/21, EU:C:2023:1, 36. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, ar faktu, ka līdzekļus pastāvīgi kontrolē valsts un tie tādējādi ir kompetento valsts iestāžu rīcībā, pietiek, lai tos kvalificētu par “valsts līdzekļiem” minētās tiesību normas izpratnē (spriedums, 2024. gada 26. septembris, Covestro Deutschland un Vācija/Komisija, C‑790/21 P un C‑791/21 P, EU:C:2024:792, 150. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā sprieduma 53. un 54. punktā minētie kritēriji ir alternatīvi kritēriji, kas ļauj konstatēt, ka pasākums ir piešķirts, izmantojot “valsts līdzekļus” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (spriedums, 2024. gada 26. septembris, Covestro Deutschland un Vācija/Komisija, C‑790/21 P un C‑791/21 P, EU:C:2024:792, 151. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka līdzekļu valstiskais raksturs LESD 107. panta 1. punkta izpratnē var tikt pierādīts ar diviem alternatīviem kritērijiem, no kuriem viens ir saistīts ar obligāta maksājuma esību, kas jāmaksā galapatērētājiem vai galalietotājiem, un otrais – ar publisku kontroli pār sistēmas pārvaldīšanu, tostarp pār līdzekļiem vai šo līdzekļu pārvaldītājiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 26. septembris, Covestro Deutschland un Vācija/Komisija, C‑790/21 P un C‑791/21 P, EU:C:2024:792, 152. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No pārsūdzētā sprieduma 93. punkta, kas apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts, izriet, ka strīdīgajā lēmumā Komisija ir vienīgi piemērojusi pirmo no šiem diviem kritērijiem. Ir gan taisnība, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 56.–90. punktā izvērtējusi šo pirmo kritēriju, minētā sprieduma 91.–100. punktā tomēr pārbaudīja, vai šajā lietā nav izpildīts otrais no šā sprieduma 56. punktā minētajiem kritērijiem, taču secināja, ka nav izpildīts neviens no šiem kritērijiem. Tomēr, tā kā vienīgā pamata pirmā daļa attiecas tikai uz analīzi, ko Vispārējā tiesa veikusi pārsūdzētā sprieduma 65.–89. punktā, šī daļa attiecas tikai uz pirmo no minētajiem kritērijiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz minētās daļas pamatojumam izvirzīto argumentāciju, pirmām kārtām, ciktāl Komisija savā pirmajā iebildumā būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 65.–70. un 89. punktā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka valsts līdzekļu identificēšanai ir nepieciešams, lai pastāvētu “trīspusējas attiecības” starp subjektu, kuram ir pienākums maksāt obligāto maksājumu, subjektu, kas ir atbildīgs par atbalsta piešķiršanu, un tā saņēmēju, pietiek ar norādi, ka, lai gan Vācijas Federatīvā Republika – kā tas izriet no minētā sprieduma 47. punkta – šos terminus ir izmantojusi savā prasībā pirmajā instancē, Vispārējā tiesa šajos apstrīdētajos pārsūdzētā sprieduma punktos tos nav pārņēmusi. Līdz ar to šis pārmetums ir faktiski nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ar šo iebildumu Komisija arī apgalvo, ka obligāta maksājuma esība ir noteicoša, lai identificētu “valsts līdzekļus” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir uzskatījusi, ka ar vienas privātu ekonomikas dalībnieku kategorijas rīcībā esošu līdzekļu obligātu piešķiršanu citai privātu ekonomikas dalībnieku kategorijai nepietiek, lai pierādītu valsts līdzekļu iesaistīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 64. punktā Vispārējā tiesa ir pamatoti atgādinājusi šā sprieduma 53. punktā izklāstīto judikatūru, saskaņā ar kuru, lai līdzekļus varētu uzskatīt par “valsts līdzekļiem” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, tiem it īpaši ir jāizriet no nodokļiem vai citiem obligātiem maksājumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērojot šo principu konkrētajā lietā, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 67. un 70. punktā atzina, ka Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka sistēmas operatoru pienākums izmaksāt KWKG atbalstu CHP atbalsta pasākumu adresātiem ir pietiekams, lai konstatētu, ka pastāv nodoklis vai cits obligāts maksājums, kas raksturo valsts līdzekļu iesaistīšanu. Tā precizēja, ka šis apstāklis ļauj vienīgi konstatēt, ka līdzekļi ir piešķirti atbilstoši tiesību aktiem, nesniedzot norādes par to līdzekļu izcelsmi, kurus sistēmas operatori izmanto savu pienākumu izpildei. Šā konstatējuma pamatošanai Vispārējā tiesa minētā sprieduma 68. un 69. punktā uz kritēriju par to, ka no līdzekļu izmantošanas izrietošais finansiālais slogs tiek pārnests uz trešo personu, atsaucās, lai identificētu attiecīgo līdzekļu izcelsmi un līdz ar to – iespējamo valsts līdzekļu iesaistīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa jau ir nospriedusi, ka, lai konstatētu valsts līdzekļu iesaistīšanu, nepietiek ar to, ka sistēmas operatori elektroenerģijas pārdošanas cenās saviem galapatērētājiem iekļauj papildu izmaksas, ko rada to pienākums iepirkt elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, par likumā noteiktajiem tarifiem, jo šī kompensācija izriet tikai no prakses, nevis no likumiska pienākuma (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 28. marts, Vācija/Komisija, C‑405/16 P, EU:C:2019:268, 70. un 71. punkts, kā arī 2023. gada 12. janvāris, DOBELES HES, C‑702/20 un C‑17/21, EU:C:2023:1, 37. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt – kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 66. un 67. punktā – tas, ka pastāv obligāts maksājums, kuru maksā elektroenerģijas galapatērētāji piegādes ķēdes “otrajā līmenī” un ar kuru tiek iegūti līdzekļi, kas tiek izmantoti, lai piešķirtu atbalstu šīs ķēdes “pirmajam līmenim”, būtībā pastāvīgi ir ticis ņemts vērā judikatūrā un it īpaši spriedumos, 2008. gada 17. jūlijs, Essent Netwerk Noord u.c. (C‑206/06, EU:C:2008:413, 66. punkts), 2013. gada 19. decembris, Association Vent De Colère! u.c. (C‑262/12, EU:C:2013:851, 22.–24. punkts), 2019. gada 28. marts, Vācija/Komisija (C‑405/16 P, EU:C:2019:268, 64.–71. punkts), 2019. gada 15. maijs, Achema u.c. (C‑706/17, EU:C:2019:407, 57. un 64. punkts), 2023. gada 12. janvāris, DOBELES HES (C‑702/20 un C‑17/21, EU:C:2023:1, 30., 36. un 37. punkts), 2024. gada 7. marts, Fallimento Esperia un GSE (C‑558/22, EU:C:2024:209, 76. un 77. punkts), 2024. gada 26. septembris, Covestro Deutschland un Vācija/Komisija (C‑790/21 P un C‑791/21 P, EU:C:2024:792, 178. punkts), kā arī 2024. gada 26. septembris, WEPA Hygieneprodukte u.c./Komisija (C‑795/21 P un C‑796/21 P, EU:C:2024:807, 124. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā sprieduma 62. un 63. punktā atgādinātā judikatūra atspoguļo apstākli, ka, lai saņēmējam piešķirto atbalstu varētu kvalificēt par valsts atbalstu, ir nepieciešams, lai šis atbalsts radītu slogu valsts budžetam – tas nozīmē, ka jāpastāv pietiekami tiešai saiknei starp šo atbalstu, no vienas puses, un minētā budžeta samazinājumu vai pietiekami konkrētu ekonomisku risku attiecībā uz izmaksām, kas jāsedz no šā budžeta, no otras puses. Šajā pašā saistībā Tiesa ir arī nospriedusi, ka attiecībā uz struktūrām, kuras ir nošķirtas no valsts iestādēm un uz kurām attiecas pienākums iepirkt elektroenerģiju, izšķirošais elements šajā ziņā ir fakts, ka valsts šādas struktūras ir pilnvarojusi pārvaldīt valsts līdzekļus, nevis tikai fakts, ka tām ir pienākums veikt šādu pirkšanu no saviem finanšu līdzekļiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 28. marts, Vācija/Komisija, C‑405/16 P, EU:C:2019:268, 58.–60. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet – ja finansiālais slogs, kas atbilst no sistēmas operatoriem iekasētam un pie elektroenerģijas pārdošanas cenas pieskaitītam papildu maksājumam, nav obligāti pārnests uz galalietotājiem, nevar uzskatīt, ka līdzekļi, no kuriem veidojas šis papildu maksājums, ir iegūti no nodokļa vai cita obligāta maksājuma un ka tādējādi tie ir valsts līdzekļi LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no Vispārējās tiesas konstatējumiem pārsūdzētā sprieduma 60. punktā izriet, ka Komisija neapstrīd, ka sadales sistēmu operatoriem, lai gan tiem ir pienākums izmaksāt KWKG atbalstu attiecīgo pasākumu adresātiem, protams, ir tiesības no tā izrietošo finansiālo slogu, kas atbilst KWKG iemaksai, pārnest uz saviem galalietotājiem, bet tiem nav juridiska pienākuma to darīt. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa nav pieļāvusi nekādu tiesību kļūdu, secinot, ka Komisija nav pierādījusi, ka CHP atbalsta pasākumi ietvēra valsts līdzekļu iesaistīšanu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Komisijas vienīgā pamata pirmās daļas pirmā iebilduma pamatojumam izvirzītie argumenti, kas vērsti pret pārsūdzētā sprieduma 65.–70. un 89. punktu, nav pamatoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām – attiecībā uz Komisijas izvirzīto otro iebildumu, kas vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 71., 72. un 88. punktu, kuros Vispārējā tiesa būtībā pauda nostāju, ka, lai līdzekļi būtu valsts līdzekļi, nepietiek ar to, ka tie veidojas no nodokļa vai citiem obligātiem maksājumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, jo šie līdzekļi arī ir jāpārvalda un jāsadala saskaņā ar šiem tiesību aktiem, – pietiek ar konstatējumu, ka šis iebildums ir neiedarbīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, saskaņā ar šā sprieduma 53. punktā atgādināto judikatūru, uz kuru Vispārējā tiesa ir pamatoti atsaukusies pārsūdzētā sprieduma 57. un 64. punktā, attiecīgo līdzekļu pārvaldības un sadales kritērijs saskaņā ar valsts tiesību aktiem papildina kritēriju par to, ka šo līdzekļu avotam ir jābūt nodoklim vai citam obligātam maksājumam. Šajā ziņā Komisija nepareizi saprot 2023. gada 12. janvāra sprieduma DOBELES HES (C‑702/20 un C‑17/21, EU:C:2023:1) 35. punktu, apgalvojot, ka pirmais no šiem kritērijiem ir minēts vienīgi, lai nošķirtu situāciju, kas tika aplūkota minētajā spriedumā, no situācijām, kas aplūkotas šā sprieduma 45. punktā minētajos spriedumos, jo no minētā 2023. gada 12. janvāra sprieduma šajā ziņā neizriet nekāds ierobežojums. Turklāt minētais kritērijs, sākot no 1974. gada 2. jūlija sprieduma Itālija/Komisija (173/73, EU:C:1974:71, 35. punkts), tika ieviests kā patstāvīgs kritērijs valsts līdzekļu iesaistīšanas raksturojumam un papildina attiecīgo līdzekļu izcelsmes kritēriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šā sprieduma 58.–66. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka līdzekļi, kas veido strīdīgos pasākumus, nav obligāts maksājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to – pat pieņemot, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot kritēriju, ka līdzekļi, kuri veidojas no obligātā maksājuma, ir jāpārvalda un jāsadala saskaņā ar valsts tiesību aktiem, – šāda kļūda nekādi neietekmētu to, ka konstatējums par šāda maksājuma neesību šajā lietā ir pamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo pašu iemeslu dēļ neiedarbīga ir arī Komisijas pakārtoti izvirzītā un šā sprieduma 46. punktā izklāstītā argumentācija, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa būtībā esot nepareizi piemērojusi kritēriju, ka līdzekļi ir jāpārvalda un jāsadala saskaņā ar valsts tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz Komisijas izvirzīto trešo iebildumu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 73.–76. punktu, pietiek ar norādi, ka no šīs vienīgā pamata daļas pirmā iebilduma analīzes izriet, ka CHP atbalsta pasākumu finansiālā sloga obligātajai pārnešanai visnotaļ bija nozīme, lai novērtētu valsts līdzekļu esību. It īpaši no šā sprieduma 62. punkta izriet, ka Komisija kļūdaini interpretē 2019. gada 28. marta spriedumu Vācija/Komisija (C‑405/16 P, EU:C:2019:268), apgalvojot, ka Tiesa tajā ir nospriedusi, ka iespējai pārnest papildu izmaksas uz trešām personām viena pašai nav nozīmes attiecībā uz jautājumu, vai ir iesaistīti valsts līdzekļi. Līdz ar to šis iebildums nav pamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, apelācijas sūdzības vienīgā pamata pirmā daļa ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par vienīgā pamata otro daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar vienīgā pamata otro daļu, kas izvirzīta pakārtoti, Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 101.–117. punktā Vispārējā tiesa nav ievērojusi judikatūru, kas izriet no 2001. gada 13. marta sprieduma PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2001:160).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms – Komisijas ieskatā ar šo judikatūru Tiesa vienīgi pauž nostāju, ka tikai tie gadījumi, kad valsts iejaucas tirgus cenu regulēšanā – piemēram, nosakot minimālās vai regulētās cenas vai minimālos iepirkuma apjomus, – nerada valsts līdzekļu izmantošanu. Taču šajā gadījumā 2020. gada KWKG šāds cenu regulējums neesot paredzēts. Proti, sistēmas operatoriem esot pienākums izmaksāt KWKG atbalstu CHP paredzēto atbalsta pasākumu adresātiem, kuri ir pieslēgti to sistēmai, neatkarīgi no to elektroenerģijas pirkumiem. Tādējādi valsts esot noteikusi tiešus maksāšanas pienākumus starp privātpersonām, un šie pienākumi nav balstīti ne uz kādām līgumiskām attiecībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā – Komisija pauž nostāju, ka šajā judikatūrā paredzētā izņēmuma plaša interpretācija nozīmētu, ka dalībvalstij, kas ievieš maksāšanas pienākumus privātiem ekonomikas dalībniekiem, tiktu ļauts atbalstīt jebkuru rūpniecības nozari vai jebkuru konkrētu uzņēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, Komisija atgādina judikatūru, kas izriet tostarp no 1995. gada 11. augusta sprieduma Dubois un Général cargo services (C‑16/94, EU:C:1995:268, 15. un 21. punkts) par jēdzienu “nodoklis” LESD 30. un 110. panta izpratnē. No tās varot secināt, ka noteicošais elements ir tas, vai maksājums ir atlīdzība par konkrētu pakalpojumu, kas faktiski un individuāli sniegts ekonomikas dalībniekam, un tādā gadījumā šis maksājums neietilpst jēdzienā “nodoklis”, vai arī tas tiek izmantots, lai finansētu sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildi, un tādā gadījumā tas ietilpst šajā jēdzienā. Šādā kontekstā līdzekļu privātajai izcelsmei, uz kuru balstās Vispārējā tiesa, neesot nozīmes, jo jebkāda veida nodoklis tiek maksāts, izmantojot privātus līdzekļus. Šajā ziņā Komisija atsaucas arī uz 2019. gada 28. marta spriedumu Vācija/Komisija (C‑405/16 P, EU:C:2019:268), kuru Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi pārsūdzētā sprieduma 111. punktā, un 2024. gada 7. marta spriedumu Fallimento Esperia un GSE (C‑558/22, EU:C:2024:209), kurā esot apstiprināts, ka “pirkšanas pienākuma” situācija ir jānošķir no situācijas, kurā valsts nosaka maksāšanas pienākumu, kas patiesībā esot obligāts maksājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas Federālā Republika apstrīd šo argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai lemtu par šo vienīgā pamata daļu, ir jāatgādina, ka 2001. gada 13. marta sprieduma PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2001:160) 59. punktā Tiesa atzina, ka privātiem elektroenerģijas apgādes uzņēmumiem uzlikts pienākums par noteiktām minimālām cenām iepirkt elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem, nav saistīts ne ar kādu tiešu vai netiešu valsts līdzekļu nodošanu uzņēmumiem, kas šāda veida elektroenerģiju ražo. Minētā sprieduma 60. un 61. punktā tā no tā būtībā secināja, ka, nenotiekot šādai valsts līdzekļu nodošanai, šādos apstākļos tikai tas vien, ka iepirkšanas pienākums ir noteikts ar likumu un ka tas dažiem uzņēmumiem piešķir neapstrīdamas priekšrocības, to nepadara par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi vispirms pietiek ar norādi, ka – pretēji Komisijas apgalvotajam – Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 105.–108. punktā būtībā pamatoti ir norādījusi, ka Tiesa nav atzinusi, ka vienīgi dalībvalsts tiesību aktos noteikta cenu regulēšana nav kvalificējama par valsts atbalstu. Patiesībā Tiesa tikai norādīja, ka apstāklis, ka privātiem elektroenerģijas apgādes uzņēmumiem tiek uzlikts pienākums par noteiktām minimālajām cenām iepirkt elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, nav valsts atbalsts, ja šis pienākums neizraisa nekādu tiešu vai netiešu valsts līdzekļu nodošanu uzņēmumiem, kas ražo šāda veida elektroenerģiju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietā, kurā pasludināts 2001. gada 13. marta spriedums PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2001:160), maksājums, kas izriet no starpības starp tirgus cenu un likumā noteikto minimālo cenu, neveidojās no valsts līdzekļiem, bet gan tika segts no attiecīgo elektroenerģijas apgādes uzņēmumu pašu finanšu līdzekļiem, jo šis maksājums tika vienīgi sadalīts starp šiem uzņēmumiem un privātiem augšupējiem elektroenerģijas sistēmu operatoriem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šā vienīgā pamata pirmās daļas analīzes izriet, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka tas pats attiecas uz šo lietu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Vispārējā tiesa nav arī pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 112. punktā secinot, ka, lai izslēgtu no 2001. gada 13. marta sprieduma PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2001:160) izrietošās judikatūras piemērošanu, Komisijai – neatkarīgi no tā, vai CHP atbalsta pasākumi ir vai nav “vienkāršs cenu regulēšanas” pasākums – bija jāpierāda, ka sistēmu operatori, kas ir privātas struktūras, šo pasākumu adresātiem piešķirto priekšrocību nepiešķir no saviem finanšu līdzekļiem. Vispārējā tiesa arī nav pieļāvusi kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 114. punktā secinot, ka, tā kā Komisija nav pierādījusi, ka ir izpildīts kāds no šā sprieduma 53. un 54. punktā minētajiem alternatīvajiem kritērijiem, sistēmu operatori izmanto savus finanšu resursus, lai piešķirtu 2020. gada KWKG paredzētās summas CHP paredzēto atbalsta pasākumu adresātiem judikatūras, kas izriet no 2001. gada 13. marta sprieduma PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2001:160), izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā arī izriet, ka nav pamatots arī iebildums par nepieciešamību šauri interpretēt izņēmumu, kas izrietot no šīs judikatūras. Proti – kā jau izriet no šā sprieduma 80. punkta – 2001. gada 13. marta spriedumā PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2001:160) Tiesa nav ieviesusi izņēmumu, bet ir vienīgi interpretējusi LESD 107. panta 1. punktu un it īpaši šajā tiesību normā noteikto prasību, saskaņā ar kuru – kā atgādināts šā sprieduma 50. punktā – priekšnoteikums pasākuma kvalificēšanai par “valsts atbalstu” citstarp ir valsts iejaukšanās vai iejaukšanās “no valsts līdzekļiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl Komisija uzskata, ka ar šādu interpretāciju dalībvalstij, kas ievieš maksāšanas pienākumus privātiem ekonomikas dalībniekiem, tiktu atļauts atbalstīt jebkuru rūpniecības nozari vai jebkuru konkrētu uzņēmumu, pietiek ar atgādinājumu, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tikai tās priekšrocības, kas tieši vai netieši piešķirtas no valsts līdzekļiem, ir uzskatāmas par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Proti, šajā tiesību normā veiktais nošķīrums starp “atbalstu, ko piešķir dalībvalstis” un atbalstu, kas piešķirts “no valsts līdzekļiem”, nenozīmē, ka visas valsts piešķirtas priekšrocības ir atbalsts neatkarīgi no tā, vai tās tiek finansētas no valsts līdzekļiem vai ne, bet tā mērķis ir vienīgi iekļaut šajā jēdzienā priekšrocības, ko tieši piešķir valsts, kā arī tās, kas tiek piešķirtas ar publisko vai privāto tiesību struktūru starpniecību, kuras šī valsts ir noteikusi vai izveidojusi atbalsta pārvaldībai (spriedumi, 2001. gada 13. marts, PreussenElektra, C‑379/98, EU:C:2001:160, 58. punkts, un 2022. gada 27. janvāris, Fondul Proprietatea, C‑179/20, EU:C:2022:58, 91. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – attiecībā uz judikatūras, uz kuru balstās Komisija, piemērojamību šajā lietā – jānorāda, pirmkārt, ka 1995. gada 11. augusta spriedumā Dubois un Général cargo services (C‑16/94, EU:C:1995:268) Tiesai tika uzdots jautājums nevis par LESD 107. panta interpretāciju, bet gan par to, vai uz nodevu, kura uzlikta precēm tādēļ, ka tās šķērso robežu, attiecas aizliegums, kas paredzēts tajos EK līguma pantos, kuri aizstāti ar LESD 28. un 30. pantu. Turklāt, lai gan Tiesa nupat minētā sprieduma 21. punktā nosprieda, ka šīs pēdējās minētās tiesību normas ir piemērojamas “šķērsošanas nodevai”, kas ir paredzēta, lai kompensētu to, ka privāts uzņēmums sedz izmaksas, kuras izriet no sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildes, šajā gadījumā nedz KWKG atbalsta, nedz KWKG iemaksas mērķis nav elektroenerģijas piegādes ķēdes pirmajā līmenī kompensēt to izmaksu segšanu, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildes. Līdz ar to Komisija velti atsaucas uz šo spriedumu, lai pierādītu, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka Komisija nav pierādījusi, ka CHP paredzētie atbalsta pasākumi tika finansēti no valsts līdzekļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz 2019. gada 28. marta spriedumu Vācija/Komisija (C‑405/16 P, EU:C:2019:268) pietiek ar konstatējumu – kā secinājumu 108. un 109. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts –, ka šajā spriedumā nav ietverts pamatojums, kas ļautu uzskatīt, ka tikai tāda tirgus cenu regulējuma esība, kas notiek saistībā ar pretizpildījuma attiecībām starp privātpersonām, pamato konstatējumu, ka valsts līdzekļi nav izmantoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, tas pats attiecas uz 2024. gada 7. marta spriedumu Fallimento Esperia un GSE (C‑558/22, EU:C:2024:209). Proti – kā izriet no nupat minētā sprieduma 74.–77. punkta – valsts līdzekļu izmantošana varēja tikt konstatēta tāpēc, ka valstij pielīdzināma struktūra iegādājās lietā, kurā tika taisīts minētais spriedums, aplūkoto zaļo sertifikātu atlikumu, izmantojot ieņēmumus no tarifu komponentes, kas ar valsts tiesību aktiem ir noteikta elektroenerģijas patērētājiem un samaksāta šo sertifikātu iegādes nolūkā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, arī vienīgā pamata otrā daļa ir nepamatota, tāpēc apelācijas sūdzība ir jānoraida pilnībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar tā paša reglamenta 138. panta 1. punkta nosacījumiem, kas piemērojami apelācijas tiesvedībai atbilstoši Reglamenta 184. panta 1. punktam, jebkuram lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Vācijas Federatīvā Republika ir prasījusi piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, Komisijai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Vācijas Federatīvās Republikas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas tiesvedību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-133" title="page-16">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina Vācijas Federālās Republikas tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-136" title="page-16">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – vācu.</p>
</body>
</html>
